52007DC0164

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.4.2007

COM(2007) 164 galīgā redakcija

KOMISIJAS GADA ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Pildot Eiropas doto solījumu sniegt finansējumu attīstībai

{COM(2007) 158 galīgā redakcija}{COM(2007) 163 galīgā redakcija}{SEC(2007) 415}

SATURS

1. Ievads 3

2. Laikā no 2006. līdz -2010. gadam ES atbalsts var sasniegt rekordaugstu līmeni 4

2.1. ES vispārējās darbības rezultāti pārsniedza mērķus, tomēr dažām dalībvalstīm vēl ir jāpastiprina pūles 4

2.2. Labas izredzes līdz 2010. gadam sasniegt nākamos nozīmīgos mērķus 6

2.3. Ceļā uz ANO mērķa sasniegšanu attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm līdz 2010. gadam 7

2.4. Efektīva pievēršanās Āfrikai 7

2.5. Tomēr ir jārisina izšķiroši svarīgi uzdevumi 8

3. Lēns, bet stabils progress inovatīvu finansējuma avotu īstenošanā 9

4. Piesardzība, kas vajadzīga, lai nodrošinātu parādsaistību ilgtspējību jaunattīstības valstīs 10

5. ES atbalsts tirdzniecības stratēģijai uzsver saistības tirdzniecības un attīstības jomā 10

6. Atbalsta efektivitate – ES labāk jāizmanto pieejamie instrumenti 10

7. Vajadzīgs straujāks progress prognozējamāku atbalsta mehānismu veidošanā 11

8. Ārējo krīžu ietekmes mazināšana - lielāks dalībvalstu atbalsts jaunu koncepciju atbalstīšanai 11

9. Atbalsta atsaistīšana - starptautiskie notikumi atpaliek no ES panākumiem 12

10. ES ietekmes nostiprināšana starptautiskajās finanšu iestadēs (SFI) 13

11. ES apstiprina, ka tā sniegs atbalstu, lai nodrošinātu vispārēju sabiedrisku labumu, bet nesaistīs savu rīcību ar starptautiskās darba grupas ieteikumiem 13

12. Secinājumi 14

1. IEVADS

ES ir lielākais atbalsta sniedzējs pasaulē, un tās daļa kopējā OAA pieaug. Lai dotu ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā, tā ir uzņēmusies tālejošas ilgtermiņa saistības attīstības finansēšanai un to savlaicīgai īstenošanai.

- ES 2002. gadā oficiālajam atbalstam attīstībai (OAA) līdz 2006. gadam apņēmās atvēlēt 0,39% no nacionālā kopienākuma (NKI). ES 2006. gadā ne tikai sasniedza, bet pat pārsniedza šo mērķi, palielinot OAA līdz 0,42% no NKI un atvēlot rekordlielu summu 48 miljardu euro apmērā[1]. Āfrika 2005. gadā saņēma visbūtiskāko daļu no ES atbalsta. Kopumā trešo daļu no ES OAA izmantoja sociālās un administratīvās infrastruktūras izveidošanai, lai cīnītos pret nabadzību, bet 10% - humānajai palīdzībai.

- ES 2005. gadā noteica turpmākus mērķus līdz 2010. gadam kopīgi ieguldīt OAA 0,56% no NKI, lai likvidētu finansiālo plaisu un rezultātā līdz 2015. gadam sasniegtu mērķi, kas paredzēja OAA atvēlēt 0,7% no NKI[2]. Šīs vēsturiskās ES saistības nodrošina gandrīz 80% no solītā G8 atbalsta pieauguma Āfrikai. ES ir ceļā uz abu šo mērķu īstenošanu.

- Viena dalībvalsts 2006. gadā atvēlēja OAA nedaudz vairāk par 1% no NKI. Trīs citas sasniedza 0,8% no NKI. Citas dalībvalstis, kuras pirms dažiem gadiem šajā ziņā šķietami atpalika, ir būtiski palielinājušas savu atbalstu. Desmit dalībvalstis, kas pievienojās ES 2004. gadā, kopš pievienošanās kopīgi ir dubultojušas savu atbalstu.

- Eiropas Savienība vada arī starptautisko finansēšanas procesu attīstībai, jo tā jau tagad atbalstu īsteno labāk un ātrāk. Papildus Parīzes deklarācijas par palīdzības efektivitāti parakstīšanai ES ir ieviesusi EK un dalībvalstu palīdzības kopīgu analīzi un daudzgadu stratēģisko plānošanu[3], un pašlaik notiek ES rīcības kodeksa saskaņošana par darba dalīšanu attīstības politikā[4].

Tomēr šos panākumus nevar uzskatīt par pašsaprotamiem, un nevajadzētu slēpt dažas problēmas, konkrēti:

- lielās atšķirības dalībvalstu atbalsta budžetos;

- vienreizēju pasākumu izmantošanu, kas dažkārt rada maldinošu iespaidu par atbalsta apjoma kopējo tendenci;

- vajadzību pēc efektīvākas atbalsta izmaksas, lai nodrošinātu, ka atbalsts nonāk pie tiem, kam tas ir vajadzīgs.

Šis ir piektais Komisijas gada ziņojums par ES panākumiem vēsturisko saistību īstenošanā, par kurām vienojās pirms Monterejas konferences 2002. gadā un kuras Eiropadome turpmāk pielāgoja pirms ANO Pasaules samita 2005. gadā, lai paātrinātu TAM sasniegšanu[5]. ES saistības turklāt ir Eiropas konsensa par attīstību galvenais elements. ANO augsta līmeņa dialogā par finansējumu attīstībai, kas notiks 2007. gada beigās, 3. Augsta līmeņa forumā par atbalsta efektivitāti Akrā un Monterejas turpmākajā konferencē, kas notiks Dohā 2008. gadā, atkal tiks spriests par to, kā palielināt atbalstu un kā to sniegt efektīvāk un iedarbīgāk.

Šis paziņojums ir balstīts uz 27 ES dalībvalstu (ES-27) viedokli, kas izteikts to atbildēs uz 2006. gada beigu uzraudzības aptaujas jautājumiem. Aptaujas rezultātu sīka analīze ir iekļauta klāt pievienotajā Komisijas darba dokumentā[6].

2. Laikā no 2006. līdz -2010. gadam ES atbalsts var sasniegt rekordaugstu līmeni

2.1. ES vispārējās darbības rezultāti pārsniedza mērķus, tomēr dažām dalībvalstīm vēl ir jāpastiprina pūles

ES savu pirmo starpposma OAA mērķi sasniedza gadu pirms plānotā grafika, t.i., 2005. gadā, un apliecināja savus izcilos darbības rādītājus 2006. gadā - ES kopējā OAA 48 miljardu euro apmērā atspoguļo 0,42% OAA/NKP, kas pārsniedz 0,39% mērķi. Kopējais to 15 dalībvalstu darbības rezultāts, kuras 2002. gadā vienas pašas apņēmās īstenot šo mērķi (ES-15), bija vēl iespaidīgāks, jo tās sasniedza 0,43% OAA/NKI. Neapšaubāmi, ka parādu atvieglojumi Irākai un Nigērijai un atbalsts cunami postījumu novēršanai nodrošināja ES OAA augsto līmeni 2005.-2006. gadā.

1. tabula. ES OAA līmeņi 2004.-2006. gadā

[pic]Atbalsts attīstībai miljonos euro pašreizējās cenās. Iekrāsotajos lauciņos ir informācija, ko sniegušas dalībvalstis, pārējos lauciņos ir Komisijas dati vai aprēķini. ES-12 kopējā un ES-27 NKI un OAA skaitļos par 2004. un 2005. gadu nav iekļauts BG un RO NKI.

Līderi, kas nodrošina ES panākumus, ir tās deviņas dalībvalstis, kuras ir vai nu sasniegušas 0,7% mērķi, vai arī nolēmušas to sasniegt līdz 2015. gadam. Īpaši izcils ir Zviedrijas (SE) ieguldījums, kura pašlaik piešķir atbalstam 1% no NKI, un Luksemburgas (LU) devums, kas līdz 2012. gadam no tās neatpaliks. Dalībvalstis, kuras pirms dažiem gadiem reģistrējušas daudz zemāku OAA līmeni, piemēram, Vācija (DE) un Spānija (ES), ir parādījušas, ka to var palielināt, ja vien ir politiska apņemšanās. Tomēr Spānija neizpildīja 0,33% individuālo pamatmērķi par 142 miljoniem euro. Tās 10 dalībvalstis, kas pievienojās ES 2004. gadā (ES-10), kopš pievienošanās ir dubultojušas OAA un apliecinājušas savas acquis communautaire saistības.

Eiropas Savienības devums būtu vēl iespaidīgāks, ja Grieķija (EL), Itālija (IT) un Portugāle (PT) savlaicīgi sasniegtu noteikto 0,33% individuālo mērķi. Tās solījās panākt parējās valstis līdz 2007. gadam (EL, PT) un līdz 2008. gadam (IT), bet to līdzšinējās grūtības liecina par vispārēju risku, kas saistīts ar vienreizēju OAA palielinājumu atsevišķos gados (PT - OAA ieskaitīts parādu atvieglojums Angolai 2004. gadā; IT: daudzpusēju aģentūru ieguldījums 2005. gadā), ko neatbalsta izmaiņas politikā, kas nodrošina atbalsta budžeta pieaugumu. Lai izvairītos no plaisas paplašināšanās dalībvalstu darbībā, pildot kopīgus solījumus, ir vajadzīgi pastāvīgi to dalībvalstu centieni, kuras nav sasniegušas pamatmērķus.

2.2. Labas izredzes līdz 2010. gadam sasniegt nākamos nozīmīgos mērķus

Pretēji vispārējām OAA perspektīvām, kurās 2007.-2008. gadā ir prognozēts zemāks atbalsta līmenis, paredzams, ka ES atbalsta līmenis laika posmā no 2007. līdz 2010. gadam paaugstināsies atbilstoši ES dotajam solījumam attiecībā uz 2010. gadu. Ekonomiskās izaugsmes prognožu uzlabošanās nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2006. gadu ES katru gadu varēs piešķirt papildu 27-30 miljardus euro, kas ir vairāk par sākotnēji plānotajiem 20 miljardiem euro. Summas, ko prognozē dalībvalstis, joprojām ietekmē NKI attīstība, un tās var neatbilst mērķiem. Vairāku dalībvalstu prognozētie skaitļi vēl nav pamatoti ar skaidri noteiktu ikgadēju budžeta palielinājumu, bet ir atkarīgi no ad hoc notikumiem. Lai gan parādu atvieglojumi ir kļuvuši par līdzekli, lai īstermiņā sasniegtu augstāku OAA līmeni, un kopš 2005. gada tie veido lielāko daļu Austrijas (AT) (vairāk nekā 50%), Francijas (FR), DE, IT un Apvienotās Karalistes atbalsta (katrai valstij aptuveni 1/3 no kopējā OAA), laika gaitā tie tomēr nav pietiekami. Lai saglabātu dinamiku, kas ir vajadzīga 2010. gada mērķu izpildei, ir vajadzīga pastiprināta plānoto līdzekļu piešķiršana, vajadzības gadījumā izmantojot arī inovatīvus finansējuma avotus. Neraugoties uz plānoto iespaidīgo OAA palielinājumu par 148% laika posmā no 2006. līdz -2010. gadam, PT vēl nav gatava sasniegt ES nākamo individuālo mērķi. Arī dažas no ES-12 valstīm (dalībvalstis, kas pievienojušās kopš 2004. gada) vēl nav parādījušas, kā tās plāno turpmāk palielināt sava atbalsta apjomu laika posmā līdz 2010. gadam.

2. tabula. 2007.-2010. gada mērķu izpildes prognozes un pieņēmumi

[pic]

Atbalsts attīstībai miljonos euro pašreizējās cenās.

Avots: iekrāsotajos lauciņos ir informācija, ko sniegušas dalībvalstis, pārējos lauciņos - Komisijas dati vai aprēķini.

2.3. Ceļā uz ANO mērķa sasniegšanu attiecībā uz vismazāk attīstītajām valstīm līdz 2010. gadam

Pēc 2005. gada Pasaules samita rezultātiem un Monterejas vienošanās visas ES-15 valstis vai nu jau piešķir vismazāk attīstītajām valstīm vismaz 0,15% OAA/NKI, vai arī plāno sasniegt šo līmeni līdz 2010. gadam. Sešas citas dalībvalstis ir gatavas vienoties par minimālo OAA daļu vismazāk attīstītajām valstīm. Saikne starp atbalstu vistrūcīgākajām valstīm (vismazāk attīstītajām valstīm, atbalsta „bāreņiem”, nestabilām valstīm), nabadzības samazināšanu un TAM sasniegšanu atkal būs uzmanības centrā Akras un Dohas 2008. gada konferencēs.

2.4. Efektīva pievēršanās Āfrikai

Kopš 2002. gada Eiropas atbalsts Āfrikai ir dubultojies un 2005. gadā sasniedza gandrīz 14 miljardus euro. Gandrīz puse no ES sniegtā atbalsta jau ir novirzīta Āfrikai, un pusi no tās atbalsta, kas apsolīts papildus 2006. gada OAA apjomam, šim kontinentam katru gadu piešķir ES Āfrikas stratēģijas ietvaros. Kad vēlāk šajā gadā būs pieejami ESAO/APK konkrēti statistikas dati par OAA 2006. gadā, Komisija noteiks pamata shēmu, pēc kuras varēs novērtēt visus turpmākos ES piešķīrumus Āfrikai. Atbilstoši ES atbalsta palielināšanas kopējai perspektīvai izredzes piešķirt Āfrikai papildu 10 miljardus euro vai lielāku ES apvienotā atbalsta summu ir daudzsološas.

2.5. Tomēr ir jārisina izšķiroši svarīgi uzdevumi

Lai turpmāk parādītu, ka ES tur savus solījumus par finansējumu attīstībai un ka tai ir vadošā loma atbalsta efektīvākā un iedarbīgākā nodrošināšanā, ir jāpievērš uzmanība šādiem jautājumiem.

- TAM sasniegšanas priekšnoteikums ir atbalsta plūsmu prognozējamība ilgākā laika posmā. Lai gan dažas dalībvalstis rīkojas saskaņā ar valstu plāniem atbalsta pakāpeniskai palielināšanai, citu dalībvalstu OAA plūsmas ir mazāk stabilas apjoma vai sastāva ziņā. Ņemot vērā šos apstākļus, ir svarīgi, lai līdz 2007. gada beigām visas dalībvalstis sagatavotu savus grafikus, lai katru gadu nodrošinātu atbalsta līmeņa pakāpenisku paaugstināšanu .

- Īpaši tām dalībvalstīm, kuras nav sasniegušas ne 2006. gada mērķus, ne sagatavojušās 2010. gada mērķu sasniegšanai, ir labāk jāparāda, kā tās pārvarēs pastāvošo plaisu, lai godīgi sadalītu slogu starp dalībvalstīm . Divkāršojot palīdzības pasākumus , ir jāstabilizē to uzņēmumi, lai saņemtu sabiedrības piekrišanu lielākam atbalsta apjomam . Komisija ir gatava atbalstīt šo kursu.

- Parādu atvieglojumu papildināmība. OAA tīrais apjoms, izņemot to triju dalībvalstu piešķirtos parādu atvieglojumus, kuras kopā nodrošina 55% no ES atbalsta kopējā apjoma, vai nu samazinājās (DE -5,5%, FR -0,7%), vai arī pieauga tikai nedaudz (UK +0,9%). Tas, šķiet, ir pretrunā ar Monterejas vienošanos un Padomes 2006. gada aprīļa secinājumiem[7].

- Lai nodrošinātu atbalsta apjomu salīdzināmību, dalībvalstīm ir jānostiprina OAA ziņojumu sagatavošanas spējas un metodika . ES pašreizējiem AAK dalībvalstīm ir jāaicina AAK atbilstoši pielāgot atbalsta stratēģiju jaunajiem līdzekļu devējiem , proti, tām 12 ES valstīm, kuras nav AAK dalībvalstis . Komisija var veicināt šo procesu.

- Sagatavotība strauji augošā atbalsta apjoma efektīvai un iedarbīgai izmantošanai. Dalībvalstis savstarpēji nodrošinās 90% no ES papildu atbalsta. Tā kā ir paredzēts, ka atbalsta lielākā daļa būs plānotais atbalsts, ES līdzekļu devējiem ir steidzami jāpārskata savas struktūras un darbības un atbalsta veidi, lai labāk un ātrāk sniegtu lielāku atbalstu. Šajā procesā ir jāietver šādi elementi:

- valstu plāni resursu nostiprināšanai , lai īstenotu palielinātu OAA; pretējā gadījumā atbalsta palielināšana joprojām būtu saistību jautājums, bet piešķiršana varētu kavēties;

- gaidāmā ES rīcības kodeksa par darba dalīšanu attīstības politikā ātra un praktiska piemērošana ;

- dažādu izmaksas kanālu , piemēram, Eiropas kopējo instrumentu , kas parādās Eiropas konsensa rezultātā, intensīvāka izmantošana ,

- lai īstenotu kopīgus politikas mērķus (ES Āfrikas stratēģijas vai tālejošu ES partnerības/asociācijas nolīgumu), piemēram, veicot brīvprātīgas iemaksas ES ieguldījumu fondā Āfrikas infrastruktūrai ;

- lai reaģētu uz globālām problēmām , piemēram, saistībā ar tādiem ārējiem triecieniem kā klimata pārmaiņas, dabas katastrofas, preču cenu svārstības vai būtiski draudi sabiedrības vai dzīvnieku veselībai;

- lai atvieglotu kopēju ES saistību izpildi , piemēram, atbalsta sniegšanu tirdzniecībai;

un kas stiprina ES ietekmi un pamanāmību pasaulē.

3. Lēns, bet stabils progress inovatīvu finansējuma avotu īstenošanā

Panākumi, kuri tika gūti 2006. gadā, bija balstīti uz ievērojamām dažu ES dalībvalstu pūlēm, kas piesaistīja arī trešās valstis. FR un UK nolēma kopīgi gadā atvēlēt aptuveni 200 miljonus euro ieņēmumu no aviobiļešu nodokļiem Starptautiskajam zāļu iegādes mehānismam ( UNITAID ). UK, FR, IT, ES un SE (kopā ar Norvēģiju) kapitāla tirgos savāca pirmo miljardu ASV dolāru Starptautiskajam finansēšanas mehānismam imunizācijai ( IFFIm ), lai vakcinētu bērnus. Nesen UK un IT (kopā ar Kanādu, Norvēģiju, Krieviju un Bill & Melinda Gates Foundation ) ieviesa pirmās tirgus virzības garantijas ( AMC ), lai paātrinātu jaunas vakcīnas izstrādi un ieviešanu tirgū pneimokoku slimības apkarošanai jaunattīstības valstīs; vēl tiek apsvērts malārijas vakcīnas eksperimentāls projekts.

Jaunie instrumenti nodrošina stabilus un prognozējumus finansējuma avotus. Galvenā priekšrocība ir konkrētu ilgtermiņa budžeta saistību noslēgšana. Tas tomēr var būt saistīts ar darījumu papildu izmaksām un ievērojamiem administratīviem un politiskiem centieniem.

Lielāko daļu ieņēmumu, ko nodrošina inovatīvi mehānismi, gūs, izmantojot esošos kanālus un organizācijas, kurām ir pieredze darbā veselības aizsardzības nozarē jaunattīstības valstīs. Lai gan tas ļauj izvairīties no paralēlu struktūru veidošanas, joprojām ir problemātiska šo iniciatīvu saskaņošana ar partnervalstu veselības aizsardzības stratēģijām.

Lielākā daļa ES dalībvalstu neapsver reālu līdzdalību inovatīvos finansējuma avotos pārredzamā nākotnē – ne attīstības, ne vispārēju sabiedrisku labumu nodrošināšanas nolūkā.

Komisija mudina tās dalībvalstis, kuras pašlaik nepiedalās nevienā no iniciatīvām, turpināt savas efektivitātes analīzi, lai, iespējams, paplašinātu līdzdalību un izmantotu papildu un stabilākus finansējuma avotus. Tā arī atgādina, ka inovatīvi avoti nevar aizstāt OAA un iesaka dalībvalstīm, ieviešot inovatīvus finansējuma avotus, nenovirzīties no citām svarīgām attīstības finansējuma prioritātēm.

4. Piesardzība, kas vajadzīga, lai nodrošinātu parādsaistību ilgtspējību jaunattīstības valstīs

Līdztekus parādu ārkārtas atvieglojumu pastāvīgajai ietekmei (Irāka, Nigērija) turpinājās Lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu (HIPC) iniciatīva. Daudzpusējā parādu atvieglojumu iniciatīva (MDRI) pastiprina centienus vēl vairāk samazināt HIPC parādu, par 100% atceļot parādu uzkrājumu attiecībā uz Starptautisko attīstības asociāciju ( SAA , PB), Āfrikas Attīstības fondu un SVF , bet nesedz nesamaksātos parādus Inter-American un citām reģionālās attīstības bankām. Komisija veicina pastiprinātus un starptautiski saskaņotus centienus, lai atbalstītu valstis ar zemiem ienākumiem, kuras cenšas izvairīties no parādiem, kas nav ilgtspējīgi. Šajos centienos ir jāietver uzlabota aizdevumu pārvaldīšana, jāiesaista jaunas aizdevējas valstis diskusijā par parādu ilgtspējīguma principiem un jārisina spekulatīvu izmantotāju problēma (t.i., iespēja, ka ar parādu atvieglojumiem savstarpēji subsidē aizdevējus, kas piedāvā aizdevumus bez koncesijas bijušajām HIPC valstīm). Komisija ierosina Padomei aicināt dalībvalstis turpmāk apsvērt atbilstīgu starptautisku forumu organizēšanu par to, kā veicināt atbildīgu aizdošanu un aizņemšanos, tostarp uzlabojot jaunattīstības valstu parādu pārvaldīšanu un veicinot dialogu ar jauniem aizdevējiem.

5. ES atbalsts tirdzniecības stratēģijai uzsver saistības tirdzniecības un attīstības jomā

Komisija iesaka Padomei un Eiropas Parlamentam atbalstīt priekšlikumus, kas sniegti paziņojumā „Ceļā uz ES atbalstu tirdzniecības stratēģijai – Komisijas ieguldījums”[8].

6. ATBALSTA EFEKTIVITATE – ES LABāK JāIZMANTO PIEEJAMIE INSTRUMENTI

Atbalsta efektivitāte ir ES politikas darba kārtības priekšplānā, un uz to ir atsauces visās tās iniciatīvās. Kopš Atbalsta efektivitātes rīcības plāna „Jaunu, labāku un ātrāku rezultātu gūšana” pieņemšanas 2006. gadā ir uzsākts vai jau pabeigts darbs attiecībā uz lielāko daļu konkrētam laikposmam piesaistītu rezultātu.

(1) Laika gaitā visās valstīs ir jāievieš kopīga daudzgadu stratēģiskā plānošana kā līdzeklis savstarpējas papildināmības uzlabošanai. Saskaņā ar Padomes 2006. gada aprīļa secinājumiem tā tika uzsākta ĀKK valstīs, kur 10. EAF programmas veidošana pavēra iespēju dot impulsu kopīgu programmu veidošanas centieniem ar citiem līdzekļu devējiem šajā jomā.

Attiecībā uz izpildes gaitu un līdzekļu devēju līdzdalību pieredze ir ļoti atšķirīga. Pateicoties efektīviem koordinēšanas mehānismiem, ir atvieglota kopīgas analīzes izstrāde par situāciju valstīs . Lielākajā daļā izvēlēto valstu[9], piemēram KDR, Dominikas Republikā, Etiopijā, Ganā, Haiti, Kenijā, Mali, Sjerraleonē, Somālijā, Dienvidāfrikā, Tanzānijā, Ugandā un Zambijā pakāpeniski tiek izstrādāti kopīgās reaģēšanas stratēģiju projekti . Pamatojoties uz kopīgās programmu veidošanas elastību un pakāpeniskumu, procesus pielāgo valstu konkrētajai situācijai un vajadzības gadījumā izmanto citus procesus, piemēram, kopējās palīdzības stratēģijas.

Ņemot vērā procesa nepastāvīgumu, šie dati pastāvīgi mainās. Tomēr tie liecina, ka, neraugoties uz dažiem ievērojamiem sasniegumiem, rezultātus negatīvi ietekmē dalībvalstu programmu veidošanas mehānismu neviendabīgums un plaisa starp nostāju, ko pauž vadības līmenī un uz vietas. Lai palīdzētu pārvarēt šķēršļus, sniegtu tehnisku atbalstu un uzlabotu saikni starp vadības un vietējo līmeni, Komisija organizēja kopīgas vizītes, piemēram, uz Haiti un Somāliju, un izveidoja īpašu ES ekspertu tīklu.

(2) Paredzams, ka Padome 2007. gada maijā pieņems rīcības kodeksu , lai veicinātu darba dalīšanu starp ES līdzekļu devējiem.

(3) Sekmīgi noritēja pirmās Eiropas attīstības dienas 2006. gada novembrī, un turpmāk tās notiks katru gadu.

(4) Ir sagatavots pārstrādātais ES līdzekļu devēju atlants , tostarp arī pirmie reģionālie (Rietumāfrika) un valstu (Mozambika) izdevumi.

(5) Izmantojot ES harmonizācijas plānu, kurā ziņots par vietējiem atbalsta efektivitātes procesiem, ir sagatavots pamats četrām ES papildu saistībām attiecībā uz Parīzes deklarāciju. Komisija atkārtoti apgalvo, ka tā plāno sasniegt 50% atbalsta mērķi, visā budžeta atbalstā izmantojot valstu sistēmas.

(6) Ir novērsti visi šķēršļi līdzfinansēšanai saskaņā ar EK noteikumiem.

7. VAJADZīGS STRAUJāKS PROGRESS PROGNOZēJAMāKU ATBALSTA MEHāNISMU VEIDOšANā

Iecienītākais instruments 13 dalībvalstīm ir budžeta atbalsts, kas ir atzīts par vienu no galvenajiem instrumentiem, lai nodrošinātu jaunattīstības valstīm vidēja termiņa atbalstu, kas ir balstīts uz darbības rezultātiem. Dažas dalībvalstis arvien labprātāk papildus nozaru budžeta atbalstam apsver vispārējā budžeta atbalstu. Komisija izstrādā vispārējā budžeta atbalsta koncepciju kā iespējamu atbalsta prognozējamības palielināšanas veidu, iestrādājot tajā skaidrus atbilstības kritērijus un orientāciju uz rezultātiem. Budžeta atbalsts būtu jābalsta uz mehānismiem, kas nodrošina retrospektīvu informāciju un atbildību. Viens no iespējamiem risinājumiem varētu ietvert ilgāka termiņa budžeta atbalstu, kas garantē noteiktu gada atbalsta līmeni, kas pakļauts drošības klauzulām.

8. Ārējo krīžu ietekmes mazināšana - lielāks dalībvalstu atbalsts jaunu koncepciju atbalstīšanai

ES attīstības politikas kopējais mērķis ir jaunattīstības valstu pretestības palielināšana pret ārējām ekonomiskām krīzēm (cenu svārstības) un dabas parādībām (katastrofas, klimata pārmaiņas un pandēmijas). Šajā nolūkā 2006. gadā tika izstrādāta koncepcija par instrumentiem un sākta to eksperimentāla izmantošana, bet šie instrumenti nepiesaistīja lielu uzmanību, un panākumi joprojām ir ierobežoti.

- Ieņēmumu svārstīgums. Nīderlande (NL) un Kopiena (EK) Pasaules Bankā atjaunoja atbalstu preču riska pārvaldīšanas grupai (CRMG), un tas parādīja, ka tirgus instrumenti, lai samazinātu ar ārējām cenu svārstībām saistītu risku, ir dzīvotspējīgi. FR izstrādāja riska pārvaldīšanas iniciatīvas kokvilnai un plāno uzsākt jauna, integrēta mehānisma eksperimentālu izmantošanu izvēlētās valstīs, izmantojot jaunu kopīgu līdzekļu devēju pieeju.

- Katastrofu briesmu samazināšana. ES 2005. un 2006. gadā iztērēja vairāk nekā 3,5 miljardus euro atbalstam, kas saistīts ar katastrofu briesmām, un tikai aptuveni trīs procenti no šā atbalsta tika novirzīti retrospektīvai palīdzībai . Palielinās interese par plašāku stratēģisko pieeju gatavībai katastrofām, bet ir vajadzīgs daudz plašāks dalībvalstu atbalsts. Lai 2008. gadā varētu piedāvāt kopīgu nostāju, pamatojoties uz pieejamo pieredzi (piemēram, 9. EAF dabas katastrofu instrumentu) un pielāgojot to starptautiskām iniciatīvam, Komisija ierosinās kopīgu „ES katastrofu briesmu samazināšanas stratēģiju”.

- FLEX ir ES mehānisms ĀKK valstīm, kura mērķis ir aizsargāt reformas, kuras varētu būt apdraudētas eksporta ieņēmumu īstermiņa svārstību rezultātā. Lai nostiprinātu FLEX neciklisko raksturu, ar dalībvalstīm un ĀKK grupu apspriedīs priekšlikumus, lai FLEX palīdzību padarītu ātrāk un vieglāk pieejamu.

Komisija ierosina dalībvalstīm:

- panākt labāku līdzsvaru starp dabas katastrofu seku retrospektīvu likvidēšanu un riska samazināšanas provizoriskām stratēģijām, balstoties uz ES kopīgo pieeju attiecībā uz katastrofu novēršanu/gatavību tām;

- pastiprināt atbalstu jaunu instrumentu un metožu izmēģināšanai/skaita palielināšanai, lai samazinātu ārējo krīžu negatīvo ietekmi uz jaunattīstības valstīm, nodalot uz tirgus principiem balstītu reaģēšanu un krīzēm, ko izraisa starptautiskas cenu svārstības, no centieniem mazināt krīzes, ko izraisa dabas katastrofas;

- aktīvi piedalīties starptautiskā preču cenu riska pārvaldīšanas darba grupā , lai uzlabotu informācijas apmaiņu par jaunām riska pārvaldīšanas pieejām.

9. Atbalsta atsaistīšana - starptautiskie notikumi atpaliek no ES panākumiem

ES arvien vairāk atsaista atbalstu. Lielākā daļa dalībvalstu, kuras ir AAK līdzekļu devējas, ir (gandrīz) pilnībā atsaistījušas savu OAA. Citas ir ieviesušas jaunus pasākumus, lai vēl vairāk atsaistītu daļu no sava atbalsta. Dažas ES-10 valstis ir sākušas īstenot AAK ieteikumu par atbalsta atsaistīšanu vismazāk attīstītajām valstīm. Arī budžeta atbalsta izmantošanas pieaugums palīdz uzlabot Eiropas Savienības apvienotās attīstības palīdzības rādītājus. Dalībvalstis tiek mudinātas virzīties uz atbalsta pilnīgu atsaistīšanu.

Tā kā dalībvalstu OAA piemēro iekšējā tirgus noteikumus , Komisija vēlreiz apstiprina savu pienākumu raudzīties, lai šajā sakarā nebūtu pārkāpumu. Dalībvalstīm, kuras veido savas attīstības sadarbības sistēmas, proti, iepirkuma shēmas, ir jāatsaista atbalsts attiecībā uz visām pārējām dalībvalstīm.

EK 2006. gadā pārveidoja atsaistīšanas noteikumus par jauniem finanšu sadarbības instrumentiem saskaņā ar EK budžetu. Šajā sakarā tika atsaistīts arī atbalsts nevalstiskiem dalībniekiem.

Komisija atzinīgi vērtē APK ieteikuma darbības jomas paplašināšanu (pazeminot tās piemērošanas slieksni) pēc gadiem ilgušā strupceļa un aicina gūt turpmākus panākumus, t.i., virzīties no pieejas, kas vērsta uz tirdzniecību un kura aprobežojas ar savstarpējas piekļuves nodrošināšanu starp līdzekļu devējiem, uz tādu pieeju, kas vairāk vērsta uz nabadzīgajām jaunattīstības valstīm. Tādēļ ir turpmāk jāpaplašina APK ieteikums (uzmanības pievēršana jaunattīstības valstīm, vietējo preferenču veicināšana). Komisija norāda uz ES vienošanos par pārtikas atbalsta un pārtikas transporta atbalsta atsaistīšanas turpmāku virzīšanu atbilstošos starptautiskos forumos.

10. ES ietekmes nostiprināšana starptautiskajās finanšu iestadēs (SFI)

Neraugoties uz mainīgajiem panākumiem, ir pavirzījusies uz priekšu ES koordinācija Pasaules Bankā un SVF. Īpaši ES izpilddirektori Pasaules Bankā līdz šim ir snieguši aptuveni 40 kopīgus paziņojumus neformālā gaisotnē, tādējādi ievērojami palielinot ES atpazīstamību un ietekmi. ES dalībvalstu kopīgās nostājas ir būtiskas Eiropas Savienības atpazīstamības un ietekmes SFI palielināšanai. Uzlabota ES koordinēšana SFI galvenokārt ir balstīta uz pastiprinātu dialogu un informācijas apmaiņu. Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda ES izpilddirektori reizi nedēļā tiekas, lai apmainītos viedokļiem par komitejas jautājumiem un, ja iespējams, lemtu par kopēju nostāju. Komisija veicina šo koordinēšanu un gatavojas sniegt turpmāku atbalstu. Ir iespējams uzlabot ES koordinēšanu Starptautiskajā Valūtas fondā, īpaši Vašingtonā.

Komisija 2007. gadā arī uzaicināja uz Briseli trīs galveno reģionālās attīstības banku (Āfrikas, Āzijas un Amerikas attīstības banku) ES izpilddirektorus, lai uzlabotu koordinēšanu ar Komisiju un savstarpējo dialogu. Sanāksme izrādījās noderīga, un tādas tiks organizētas regulāri.

Komisija ierosina arī šādas darbības:

- piedaloties Komisijai, pēc iespējas biežāk organizēt regulāras ES izpilddirektoru koordinācijas sanāksmes PB un SVF ar mērķi pieņemt kopējus Eiropas paziņojumus par komitejas jautājumiem;

- pirms pavasara/gadskārtējām sanāksmēm uzlabot koordināciju ES; Komisija ir gatava sniegt vajadzīgo atbalstu;

- apmainīties ar informāciju un dokumentiem starp ES izpilddirektoriem un Komisiju, tostarp savlaicīgi un regulāri nosūtīt Komisijai SFI (tostarp reģionālo attīstības banku) dokumentus;

- pastiprināt Eiropas ietekmi PB, vienlaikus nostiprinot arī jaunattīstības valstu ietekmi.

11. ES apstiprina, ka tā sniegs atbalstu, lai nodrošinātu vispārēju sabiedrisku labumu, bet nesaistīs savu rīcību ar starptautiskās darba grupas ieteikumiem

Starptautiskā darba grupa 2006. gada septembrī izdeva ziņojumu par globālo uzdevumu izpildi („Pildot globālos uzdevumus” ). Kopumā šķiet, ka ES dalībvalstu sākotnējo reakciju negatīvi ietekmēja kavēšanās ar ziņojuma apkopošanu un tai atvēlētā nenozīmīgā loma. Lai gan dalībvalstis lielākoties iepazinās ar ziņojumu, tās nav pārliecinātas, ka ziņojums ir devis būtisku ieguldījumu globālo uzdevumu izpildē. Komisija dala šo viedokli, bet atzīst, ka darba grupa ieguldījusi būtisku analītisku darbu un konsultējusies ar plašu dalībnieku loku. Pastāv vispārēja vienošanās par vispārējo sabiedrisko labumu , ko apzināja darba grupa, īpaši saistībā ar veselības aizsardzību un vidi , bet šis atbalsts principā nav pamatots ar stingru viedokli par vispārējo sabiedrisko labumu konkrētu finansēšanu.

Lielākā daļa dalībvalstu piekrīt, ka ir vajadzīga pārveidota ANO sistēma, kas atbilstu ieteikumiem, ko formulēja Augsta līmeņa grupa ANO sistēmu saskaņotības jautājumos, lai nostiprinātu tās darbības pārredzamību un vispārēju atbildību. Tomēr tās neatbalsta ziņojuma galveno priekšlikumu par pārvaldības uzlabošanu pasaules mērogā, t.i., Pasaules forumu 25.

Darba grupas vispārējo sabiedrisko labumu finansēšanas stratēģija saņēma jaukta veida atbalstu - lielākā daļa dalībvalstu neatbalstīja dažus priekšlikumus, kuri ir skaidri un starptautiski jau saskaņoti. Uzmanības vērti ir citi, novatoriskāki priekšlikumi, ar kuru palīdzību ir mēģināts atsaistīt vispārējos sabiedriskos labumus no attīstības atbalsta, bet tos atbalsta ļoti nedaudzas dalībvalstis. Ņemot vērā iepriekš minēto un pašas Komisijas veikto ziņojuma analīzi, izrādās, ka darba grupas priekšlikumi pašlaik nepiesaista būtisku ES interesi. Tādēļ ES rīcības plāna sagatavošana pastiprinātai vispārējo sabiedrisko labumu nodrošināšanai un finansēšanai šobrīd būtu priekšlaicīga un pārsteidzīga. Neraugoties uz šo vērtējumu, ES ir guvusi nozīmīgus panākumus vispārējo sabiedrisko labumu pastiprinātā nodrošināšanā tādos jautājumos kā veselības aizsardzība un vide, un tā turpina uzņemties atbildīga līdera lomu, par ko stingri iestājās darba grupa. Vispārējo sabiedrisko labumu galvenās iniciatīvas iespēju varēs atkārtoti vērtēt nākotnē.

Starplaikā Komisija pastiprinās savu darbību vispārējo sabiedrisko labumu nodrošināšanā vides jomā, pastiprinot sadarbību alianšu veidošanā ar jaunattīstības valstīm. Šīs pastiprinātās sadarbības mērķis ir Kioto protokola otrais posms (pēc 2012. gada), kam ir jākalpo citiem mērķiem, piemēram, tai jābūt saderīgai ar TAM sasniegšanu un globālās sasilšanas ierobežošanu.

12. Secinājumi

Apvienotie ES OAA rezultāti 2006. gadā pārsniedza cerētos, bet dažām dalībvalstīm vēl ir jāpanāk iekavētais un jāsasniedz noteiktais atbalsta pamatlīmenis. ES ir labas izredzes līdz 2010. gadam sasniegt nākamos svarīgākos OAA mērķus, ja galvenās problēmas tiek risinātas tā, lai saglabātu ES kā lielākā attīstības finansējuma sniedzēja uzticamību, ja sabiedrība atbalstīs tā palielināšanu. ES rīcības kodeksa par darba dalīšanu attīstības politikā ātra piemērošana ir labākā iespēja panākt ES atbalsta efektivitātes kvantitatīvu lēcienu. Saikne starp tirdzniecību un attīstību jāveido saskaņā ar ES stratēģiju tirdzniecības atbalstam, kurai ir vajadzīga visu ieinteresēto personu uzticama turpmāka rīcība. Kopumā ar mainīgiem tempiem ir gūti panākumi ES saistību lielākās daļas izpildē, bet ir vajadzīgas lielākas pūles un aktīvāka dalībvalstu līdzdalība vairākās jomās, piemēram, attiecībā uz budžeta atbalstu un koncepcijām, kas saistītas ar ārējo krīžu ietekmes mazināšanu.

[1] Lai līdz 2006. gadam palīdzībai attīstības jomā kopīgi sasniegtu vismaz 0,39% no ES NKI, dalībvalstis apņēmās palielināt savu palīdzību attīstības jomā. Dalībvalstis, kuru palīdzība attīstībai bija 0,7% no NKI, apņēmās saglabāt šo augsto līmeni. Visas pārējās dalībvalstis apņēmās sasniegt vismaz 0,33% no NKI valsts palīdzībai attīstības jomā.

[2] Otrs starpposma kolektīvais mērķis 2010. gadam ir balstīts uz individuāliem pamatmērķiem, t.i., dalībvalstis, kas vēl nav sasniegušas 0,51% no NKI palīdzībai attīstības jomā, apņemas sasniegt minēto līmeni. Dalībvalstis līdz 2015. gadam apņemas sasniegt 0,7% NKI mērķi palīdzībai attīstības jomā, un tās dalībvalstis, kas to jau ir sasniegušas, apņemas palikt līmenī, kas pārsniedz minēto mērķi. Dalībvalstis, kas pievienojās ES pēc 2002. gada, līdz 2010. gadam centīsies sasniegt vai saglabāt vismaz 0,17% no NKI palīdzībai attīstības jomā, bet līdz 2015. gadam - 0,33%. Šīs saistības ir apvienotas ar solījumu kopīgi nodrošināt vismaz 50% no paredzētā palīdzības pieauguma Āfrikai attīstības jomā.

[3] Padomes 2006. gada aprīļa secinājumi. „Attīstības un atbalsta efektivitātes finansēšana: jaunu, labāku un ātrāku rezultātu gūšana” .

[4] Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu COM(2007) 72, 28.2.2007.

[5] Padomes 2005. gada maija secinājumi. „Tūkstošgades attīstības mērķi: ES ieguldījums TAM pārskatam ANO augsta līmeņa sanāksmē 2005. gadā”. ES sola arī uzņemties papildu saistības attiecībā uz inovatīviem finansējuma avotiem attīstībai, parādu atvieglojumiem un vispārēju sabiedrisku labumu nodrošināšanu, labāk koordinētu un efektīvāku atbalstu, tostarp prognozējamākiem atbalsta mehānismiem, ārējo krīžu ietekmes mazināšanu, atbalsta atsaistīšanu un starptautisko finanšu iestāžu reformu.

[6] Finansējums attīstībai – no Monterejas 2002. gadā līdz Dohai 2008. gadā. Progresa ziņojums 2007 - SEC(2007) 415.

[7] Padomes 2006. gada aprīļa secinājumi, 24. punkta 1. zemsvītras piezīme.

[8] Komisijas paziņojums COM(2007) 163, 4.4.2007.

[9] Atbilstoši Padomes kritērijiem (Padomes secinājums Nr. 51) „a) Nabadzības mazināšanas vai līdzvērtīgas stratēģijas esamība, b) tādu aktīvu ES līdzekļu devēju skaita pietiekamība, kuri pārskata savu programmu veidošanu, c) vietējo koordinācijas procesu esamība, d) konkrēti apsvērumi par nestabilām valstīm un e) pozitīvs situācijas novērtējums uz vietas”.