52006SC0780

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.6.2006

SEC(2006) 780

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS pievienots Komisijas paziņojumam „Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropas vīna ražošanas nozari”

{COM(2006) 319}

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS pievienots Komisijas paziņojumam „Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropas vīna ražošanas nozari”

PIEBILDE :

Ņemot vērā lappušu skaita ierobežojumu, šajā kopsavilkumā ir tikai galvenie konstatējumi no ietekmes novērtējuma, kas pieejams tikai angļu valodā.

POLITIKAS ALTERNATīVAS

Ietekmes novērtējumā ir noteiktas četras alternatīvas vīna kopējā tirgus organizācijas (KTO) reformai.

1. alternatīva : Status quo, iespējams, ar dažām ierobežotām korekcijām

2. alternatīva : Ievērojama KTO reforma

3. alternatīva : Reforma saskaņā ar KLP

4. alternatīva : Vīna tirgus liberalizācija

Politikas alternatīvu aprakstu kopsavilkums atrodams 1. tabulā

1. tabula: politikas alternatīvu apskats

Potenciāls | Tirgus pasākumi | Normatīvie pasākumi |

3. alternatīva: Reforma saskaņā ar KLP | Pagarināts uz dažiem gadiem | Atcelta | Budžeta pārveidošana par tiesībām uz VMS | Komisijas kompetence, saikne ar OIV praksi, īpaša kārtība eksportam, nenorūgušu vīnogu vīnu importa aizlieguma izbeigšana | Vienkāršo-šana, saskaņošana ar PTOTRIPS un AĢN/ACN sistēmu, vīnu klasifikācijas sistēmas pārskatīšana | Komisijas kompetence, unikāli instrumenti visiem vīniem, lielāka elastība |

4. alternatīva: Vīna tirgus liberalizā-cija | Atcelts | Atcelta | Atcelta vai pārcelta uz 2. pīlāru | Atcelta vai pārcelta uz 2. pīlāru | OIV noteikumi kā vienīgais normatīvais regulējums | Pilnīga integrācija AĢN/ACN sistēmā | Pilnīga integrācija pārtikas produktu marķēšanas horizontālajā direktīvā |

IETEKMES ANALīZE

Ekonomiskā ietekme

Tirgus līdzsvars

Ņemot vērā prognozes ES-27 valstīm vidējā termiņā (skatīt 1. pielikumu), šībrīža vīna režīma saglabāšanas rezultātā (1. alternatīva), pat ja tajā veiktu nelielas korekcijas, pieaugtu pārpalikumi, kas liecinātu par ilgtspējības principa neievērošanu.

Visās pārējās politikas alternatīvās paredzētā tirgus pasākumu atcelšana garantētu saražotā vīna labāku tirgus orientāciju, kā rezultātā tiktu panākts ilgtermiņa līdzsvars.

Tomēr 2., 3. un 4. alternatīvai būtu atšķirīga īstermiņa ietekme uz tirgus līdzsvaru.

Jo īpaši ar 2. alternatīvu būtu iespējams panākt vienkāršāko un straujāko vīna pārpalikuma absorbciju , veicinot ražošanas potenciāla samazināšanu (brīvas izciršanas programma) un atbalstot strukturālas korekcijas nozarē. No otras puses, tā kā 3. un 4. alternatīvā trūkst strukturālo pasākumu, pāreja uz tirgus līdzsvaru būtu sarežģītāka . Tas sagādātu lielas problēmas nozarei, kura gadu desmitiem paļāvusies uz tradicionāliem tirgus intervences instrumentiem un kurai tagad būtu pilnībā jāuzņemas atbildība par pielāgošanos tirgus situācijas izmaiņām.

Cenas un ienākumi

Saglabājoties status quo , augošie pārpalikumi radītu arvien lielākas problēmas intervences pasākumiem un ES budžetam. Tirgus instrumentiem būs grūtāk efektīvi realizēt vīna krājumus. Atkārtotas krīzes izraisītu cenu un līdz ar to saimniecību ienākumu samazināšanos .

Visu pārējo alternatīvu rezultātā ilgtermiņā tiktu sasniegts apmierinošs cenu un ienākumu līmenis , kas notiktu tieši tirgus līdzsvara panākšanas dēļ.

Tomēr neatkarīgi no izvēlētās politikas alternatīvas vīna ražotājiem kopumā būs jāpiedzīvo īstermiņa cenu kritums un ienākumu zaudējumi , jo tirgus situācijas stabilizēšanai būs vajadzīgas būtiskas strukturālas korekcijas.

Lai novērtētu četru politikas alternatīvu ietekmi, tika veikta divpakāpju simulācija:

1) pamatojoties uz statistisko attiecību, kas noteikta starp galda vīnu cenām un kopējiem vīna krājumiem, tika ekstrapolētas vīnu cenas.;

2) ar Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla (FADN) informāciju un pamatojoties uz septiņām “paraugsaimniecībām”, kuras pārstāv būtiskākos galda vīnu ražotāju tipus piecos lielos ES vīna ražošanas reģionos, tika simulēta paredzētās cenu krišanās radītā ietekme.

Šo veikto darbību rezultāti (skatīt 2. un 3. pielikumā) norāda, ka status quo saglabāšanai vai pilnīgai tirgus liberalizācijai būtu visjūtamākā ietekme uz cenu un ienākumiem .

2. alternatīvai kopumā būtu mazāk izteikta, taču tomēr būtiska ietekme uz ienākumiem īstermiņā, bet ar laiku tā nodrošinātu ienākumu strauju stabilizāciju.

3. alternatīva kopumā būtu vispievilcīgākā vīna ražotājiem ļoti īsā termiņā, jo ar ražošanu nesaistītais maksājums sākotnēji vismaz kompensētu vīna cenu kritumu, tomēr lēnā tirgus līdzsvara atjaunošanās un krasā cenu samazināšanās varētu izraisīt ienākumu samazināšanos vidējā termiņā .

Konkurētspēja

ES vīna ražošanas nozarei šobrīd salīdzinājumā ar tās konkurentēm ir daži trūkumi :

- mazākas ražošanas struktūras , kurām ir augstākas ražošanas izmaksas un mazāki apjomi lielo mazumtirgotāju vajadzību apmierināšanai,

- mazāk dinamiska mārketinga stratēģija,

- lielāki normatīva rakstura ierobežojumi.

Šajā ziņā ar 1. alternatīvu netiktu rasts pašreizējo problēmu risinājums.

Gan 2., gan 3. un 4. alternatīva daļēji dotu pareizu problēmas risinājumu ar:

- tirgus orientācijas uzlabošanu,

- vīndarības prakses un etiķetēšanas noteikumu elastības palielināšanu,

- normatīva rakstura ierobežojumu skaita samazināšanu.

Jo īpaši konkurētspēju veicinātu jaunas stādīšanas aizlieguma atcelšana, kas ļautu efektīvākajiem ražotājiem izvēlēties optimālu saimniecības lielumu un visizdevīgāko ražošanas apjomu.

Visbeidzot piedāvātajam aizliegumam izmantot saharozi bagātināšanai varētu būt negatīvas sekas uz attiecīgās ražošanas konkurētspēju , jo ražošanas izmaksas varētu palielināties par 15–25%[1].

Ekonomiskā un sociālā ietekme uz lauku rajoniem

1. alternatīvā, pasliktinoties tirgus situācijai vīna ražošanas nozarē, varētu palielināties vīna reģionu lauku rajonu ekonomiskās un sociālās grūtības .

2. alternatīvā tirgus līdzsvara stabilizācijai un līdz ar to vīna ražošanas ekonomiskās ilgtspējības panākšanai būtu arī pozitīva ekonomiskā un sociālā ietekme uz lauku rajoniem kopumā. Valstu iemaksām un Lauku attīstības politikas stiprināšanai piešķirtie līdzekļi veicinātu nozares strukturālās korekcijas un mīkstinātu vīna ražošanas samazināšanas sekas.

3. un 4. alternatīvā tādu īpašu strukturālo pasākumu trūkums, kas pavadītu tirgus līdzekļu izmantošanas pārtraukšanu un palīdzētu veikt strukturālas korekcijas vīna ražošanas nozarē, radītu būtiskus riskus vīna ražošanas reģionu kohēzijai . Jo īpaši radikāla ietekme būtu 4.alternatīvai .

Ietekme uz vidi

Vīna ražošana rada vairākas vides problēmas:

- ietekmi uz augsni (erozija, sablietēšanās, organisko vielu zudums),

- augu aizsardzības līdzekļu (jo īpaši fungicīdu) pastiprinātu izmantošanu,

- vīndarības blakusproduktu likvidēšanu,

- augošu apūdeņošanas izmantošanu dažos reģionos,

- pārmērīgu specializāciju,

- nekārtīgas brīvas izciršanas rezultātā radušies riski.

Status quo rezultātā visas vides problēmas saglabātos.

2. alternatīva nedod vienkāršo risinājumu , kā panākt vides sākotnējā stāvokļa saglabāšanu visā vīnogulāju teritorijā, jo vīndaru saimniecības ne visos gadījumos saņemtu tiešos maksājumus, kuri savstarpējas atbilstības neievērošanas gadījumā, iespējams, tiktu samazināti. Tomēr risinājumu varētu panākt, izvirzot visiem atbalsta pasākumiem (tostarp valstu iemaksām un Lauku attīstības programmai piemērotos) nosacījumu ievērot savstarpējās atbilstības prasības. Izciršanas pasākumu veicināšanai vispār varētu būt pozitīva ietekme uz vidi, jo tā kopumā samazina monokultūru izplatību. Tomēr tās rezultātā videi varētu rasties risks, ja zemi pamet vai tajā sāk audzēt vēl intensīvākas kultūras.

Galvenā 3. alternatīvas labā īpašība ir tā, ka uz vides sākotnējā stāvokļa saglabāšanu automātiski attiektos savstarpējā atbilstība .

4. alternatīvā paredzēto vides sākotnējā stāvokļa saglabāšanu būtu ļoti grūti īstenot , jo vīnogu audzētājiem netiktu piešķirts atbalsts ar vīna KTO.

Visu destilācijas pasākumu atcelšanai, kā paredzēts 2., 3. un 4. alternatīvā, var būt pozitīva ietekme uz vidi, ar nosacījumu, ka ar vīndarības blakusproduktiem apietos saprātīgi.

Ietekme uz tirdzniecību un atbilstība PTO noteikumiem

Vīna ražošanas nozares galvenās problēmas PTO kontekstā:

- iekšējais atbalsts :liela daļa ikgadējo vīna KTO izdevumu tiek klasificēti kā atbalsts „dzintara kastē”, kas ir tirdzniecību visvairāk kropļojošais atbalsta veids.

- kvalitātes politika/ĢI :pašreizējais kvalitātes normatīvais regulējums neļauj optimāli starptautiskā mērogā aizsargāt mūsu ģeogrāfiskās norādes saskaņā ar PTO TRIPS nolīgumu.

- etiķetēšanas noteikumi :valstis, kas nav ES dalībvalstis, mūsu noteikumus uzskata par diskriminējošiem.

Īstenojot 1. alternatīvu, gandrīz visas PTO problēmas attiecībā uz šībrīža vīna režīmu paliktu neatrisinātas, tādēļ daudzi KTO noteikumi nākotnē varētu tikt kritizēti .

Visas pārējās alternatīvas būtu PTO pilnībā pieņemamas , lai gan 2. alternatīvā paredzēto valstu iemaksu atbilstība „zaļās kastes” pasākumu statusam būtu jāpārbauda, pamatojoties uz pieņemamo pasākumu konkrētu piemērošanu.

Ietekme uz vīna kvalitāti, veselību un patērētāju aizsardzību

Vīna kvalitāte

1. alternatīvai nebūtu ietekmes uz vīna kvalitāti.

Īstenojot 2., 3. vai 4. alternatīvu , ar tirgus pasākumu atcelšanu panāktajam uzlabojumam tirgus orientācijā būtu jāsliecas par labu augstākas kvalitātes vīnu segmentam .

Veselība un patērētāju aizsardzība

Pašreizējā vīnu KTO dzeramā alkohola destilācijai ir negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, jo tā veicina vīna pārvēršanu par dzērienu ar augstāku alkohola saturu. Vīna spirta ražošana ar zemākām izmaksām veicina to patēriņu, kas ir pretrunā ar rūpēm par veselību.

1. alternatīvā atbalsts dzeramā alkohola destilācijai tiek saglabāts vai tikai daļēji samazināts, tātad nesaskaņa ar sabiedrības veselības politiku saglabātos.

2., 3. un 4. alternatīvā dzeramā alkohola destilācijas atbalsta atcelšanai un kopumā mērķim samazināt pārpalikumu, uzlabojot tirgus orientāciju, visdrīzāk būs pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību . 2. alternatīva ļautu visātrāk absorbēt vīna pārpalikumu.

Turklāt piedāvātie kvalitātes politikas, ģeogrāfisko norāžu sistēmas un etiķetēšanas noteikumu vienkāršojumi, kā arī 2. alternatīvā paredzētie izglītības un informācijas pasākumi varētu uzlabot patērētāju informācijas pieejamību .

Ietekme uz vadības efektivitāti

Vadības efektivitāti var paaugstināt ar normatīvā regulējuma vienkāršošanu , kas varētu veicināt sistēmas un kontroles īstenošanu, tādējādi samazinot krāpšanu un valsts finansējuma nepareizo izlietošanu, kā arī samazinot administratīvās un statistiskās pārraudzības izmaksas. Efektivitāti vēl vairāk uzlabo augstāks subsidiaritātes līmenis, kas ļauj dalībvalstīm operatīvi reaģēt uz īpašām politikas vajadzībām.

1. alternatīva kopumā nesniegtu nekādus uzlabojumus vadības efektivitātei , turpretī vīna ražošanas nozarei piešķirtie budžeta līdzekļi būtu pakļauti arvien lielākam spiedienam.

Pārējām trim alternatīvām būtu pozitīva ietekme , taču atšķirtos tās pakāpe.

2. alternatīvā būtu paredzēti būtiski vienkāršojumi dažu sarežģītu pasākumu atcelšanas dēļ, kas dažos gadījumos notiktu pēc pārejas perioda (stādīšanas tiesības, destilācija, vīna privātā glabāšana un alkohola intervences krājumi). Tā palielinātu arī subsidiaritātes līmeni , ieviešot valstu finansējumu, atļaujot dalībvalstīm izvēlēties no alternatīvu pasākumu kopuma, un palielinot finansējumu lauku attīstībai vīna reģionos.

3. alternatīva paredzētu vairāk vienkāršojumu , jo vienreizējo maksājumu shēmas (VMS) ieviešana un konkrētām kultūrām paredzētu pasākumu izbeigšana ļautu samazināt režīma sarežģītību. Subsidiaritātes ziņā ar īpašu pieeju VMS īstenošanā tiktu panākta zināma elastība .

4. alternatīva ļautu veikt radikālus juridiskus vienkāršojumus un samazināt budžeta tēriņus, kaut gan šīs alternatīvas sociāli ekonomiskās sekas varētu radīt ar budžetu saistītus ilgtermiņa riskus, jo īpaši pievienošanās dalībvalstīs.

ALTERNATīVU SALīDZINāJUMS

2. tabulā apkopota dažādo politikas alternatīvu atšķirīgā ietekme.

2. tabula: Alternatīvu ietekmes apskats

IETEKMJU KOPSAVILKUMS | 1. alternatīvastatus quo ar korekcijām | 2. alternatīva: ievērojama KTO reforma | 3. alternatīva: reforma saskaņā ar KLP reformu | 4. alternatīva: liberalizācija |

Tirgus līdzsvars | Pārpalikums pieaug | Vislielākais līdzsvars | Īstermiņā un vidējā termiņā palielinās pārpalikumu apjoms | Īstermiņā un vidējā termiņā palielinās pārpalikumu apjoms |

Tirgus līdzsvars ilgtermiņā | Tirgus līdzsvars ilgtermiņā |

Cenas | Krasi samazinās sistēmas nenoturīguma dēļ | Samazinās īstermiņā | Krasi samazinās īstermiņā un vidējā termiņā | Ļoti krasi samazinās īstermiņā un vidējā termiņā |

Atjaunojas pēc līdzsvara panākšanas | Atjaunojas pēc līdzsvara panākšanas | Atjaunojas pēc līdzsvara panākšanas |

Lauksaimniecības ienākumi | Arvien vairāk samazinās sistēmas nenoturīguma dēļ | Samazinās īstermiņā | Samazinās vidējā termiņā | Ļoti krasi samazinās īsā un vidējā termiņā |

Atjaunojas pēc līdzsvara panākšanas | Atjaunojas pēc līdzsvara panākšanas Nav glābšanas mehānisma | Atjaunojas pēc līdzsvara panākšanas Nav glābšanas mehānisma |

Konkurētspēja | Nav uzlabojumu | Strauja uzlabošanās, pateicoties ekonomiskai ilgtspējībai un normatīvo pasākumu uzlabojumiem, kuri paredz elastību un jauninājumus | Uzlabojumi ilgtermiņā, pateicoties ekonomiskai ilgtspējībai un normatīvo pasākumu uzlabojumiem, kas paredz elastību un jauninājumus | Būtiski uzlabojumi ilgtermiņā, pateicoties ekonomiskajai ilgtspējībai, saimniekošanas brīvībai, kā arī normatīvo pasākumu uzlabojumiem, kas paredz elastību un jauninājumus |

Ekonomiskā un sociālā ietekme lauku apgabalos | Arvien lielāka pasliktināšanās sistēmas nenoturīguma dēļ | Uzlabošanās ekonomikas ilgtspējības netraucētas panākšanas dēļ | Pastāv risks, jo ir ļoti liela pārstrukturēšanas vajadzība | Būtiski riski, jo vajadzīga pārstrukturēšana un ražošana var tikt pārcelta no viena reģiona uz citu |

Vide | Nav uzlabojumu | Nav vienkāršu risinājumu savstarpējas atbilstības piemērošanai visai vīnogulāju teritorijai Pāreju uz LA var izmantot, lai sekmētu videi draudzīgākus pasākumus | Tieša vispārējas savstarpējās atbilstības piemērojamība | Ļoti grūti piemērot savstarpējo atbilstību Nav pieejamu līdzekļu videi draudzīgāku pasākumu veicināšanai |

Saderīgs ar PTO tirdzniecības nolīgumu | Vairāki pasākumi var saņemt kritiku | Atrisina vairumu problēmu | Atrisina vairumu problēmu | Atrisina vairumu problēmu |

Vīna kvalitāte | Neietekmē | Paaugstinās pateicoties labākai tirgus orientācijai | Paaugstinās pateicoties labākai tirgus orientācijai | Paaugstinās pateicoties labākai tirgus orientācijai |

Veselība / patērētājs | Nav uzlabojumu | Pārtrauc nepieņemamo atbalstu dzeramā alkohola destilācijai Parredzamāki un uz patērētāju vairāk vērsti etiķetēšanas noteikumi | Pārtrauc nepieņemamo atbalstu dzeramā alkohola destilācijai Parredzamāki un uz patērētāju vairāk vērsti etiķetēšanas noteikumi | Pārtrauc nepieņemamo atbalstu dzeramā alkohola destilācijai Parredzamāki un uz patērētāju vairāk vērsti etiķetēšanas noteikumi |

Budžets | Augošs spiediens | Neietekmē | Neietekmē | Iespējams ietaupīt līdzekļus |

Subsidiaritāte | Nav uzlabojumu | Daudz lielāka elastība valstu finansējuma un LA fondu palielinājuma dēļ | Elastīgāka VMS īstenošana | Iespējams, lielāka elastība, pārejot uz LA |

Vienkāršošana, piemērojamība, vadāmība | Nav uzlabojumu | Mērena vienkāršošana | Jūtama vienkāršošana, taču specifiskas operatīvas grūtības VMS īstenošanā vīna nozarē | Atrisina vairumu problēmu |

1. pielikums: Vidējā termiņā prognozes ES-27 valstu vīna ražošanas nozarē no 2010. līdz 2011. gadam

VIDĒJI 1999.-2003. gads | 2003./2004. vīna ražas gads | 2004./2005. vīna ražas gads | PROGNOZES 2010./2011. |

Vidēji | Variants ar zemu pārpalikumu | Variants ar augstu pārpalikumu |

SARAŽOTS | 180,4 | 166,8 | 191,5 | 178,8 | 173,2 | 183,3 |

PĀRPALIKUMS 1 (a) | 21,9 | 14,3 | 34,8 | 27,0 | 18.8 | 38.0 |

% no saražotā | 12.2% | 8,6% | 18.2% | 15.1% | 10.9% | 20.7% |

PĀRPALIKUMS 2 (b) | 10.5 | 4,0 | 23,8 | 15,0 | 7,8 | 25,0 |

% no saražotā | 5,8% | 2,4% | 12.5% | 8,4% | 4,5% | 13,6% |

(a) ieskaitot vīnu, kas paredzēts destilācijai dzeramā alkoholā

(b) neskaitot vīnu, kas paredzēts destilācijai dzeramā alkoholā

2. pielikums: Ietekme uz cenām

Regresijas analīze starp ikgada galda vīnu un vīnu krājumu vidējām cenām 1. alternatīva: Status quo

Vīnu krājumi – 1000 hl, cenas – EUR/tilp.%/hl

Iepriekšējie dati

Vīnogu novākšanas gads | Kopējie vīna krājumi uz 31.07. | Vidējā cena |

2000 | 142 221 | 3.23 |

2001 | 161 900 | 2.78 |

2002 | 156 725 | 2.84 |

2003 | 151 704 | 3.32 |

2004 | 155 636 | 3.36 |

2005 | 174 914 | 2.72 |

Vidējais 2000-05 | 157 183 | 3.04 |

Simulācija

Krājumi pieaug par 9 Mlj. hl gadā

Vīnogu novākšanas gads | Krājumi uz 31.07 | Simulācijas cena (lineārais modelis) | Izmaiņas % salīdzinot ar 0. gadu | Simulācijas cena (eksp. modelis) | Izmaiņas % salīdzinot ar 0. gadu |

0. gads | 157 183 | 3.04 | - | 3.03 | - |

1. gads | 166 183 | 2.86 | -6% | 2.86 | -6% |

2. gads | 175 183 | 2.69 | -12% | 2.69 | -11% |

2. alternatīva: Ievērojama KTO reforma

Iepriekšējie dati

Krājumi doti tūkstošos hl, bet cenas EUR/° tilp.%/hl

Vīnogu novākšanas gads | Kopējie vīna krājumi uz 31.07. | Vidējā cena |

2000 | 142 221 | 3.23 |

2001 | 161 900 | 2.78 |

2002 | 156 725 | 2.84 |

2003 | 151 704 | 3.32 |

2004 | 155 636 | 3.36 |

2005 | 174 914 | 2.72 |

Vidējais 2000-05 | 157 183 | 3.04 |

Simulācija

Krājumi pieaug par 9 Mlj. hl gadā

Vīnogu novākšanas gads | Krājumi uz 31.07 | Simulācijas cena (lineārais modelis) | Izmaiņas % salīdzinot ar 0. gadu | Simulācijas cena (eksp. modelis) | Izmaiņas % salīdzinot ar 0. gadu |

0. gads | 157 183 | 3.04 | - | 3.03 | - |

1. gads | 165 383 | 2.88 | -5% | 2.87 | -5% |

2. gads | 169 583 | 2.80 | -8% | 2.79 | -8% |

3. alternatīva: Reforma saskaņā ar KLP

Iepriekšējie dati

Krājumi doti tūkstošos hl, bet cenas €/° tilp./hl

Vīnogu novākšanas gads | Kopējie vīna krājumi uz 31.07. | Vidējā cena |

2000 | 142 221 | 3.23 |

2001 | 161 900 | 2.78 |

2002 | 156 725 | 2.84 |

2003 | 151 704 | 3.32 |

2004 | 155 636 | 3.36 |

2005 | 174 914 | 2.72 |

Vidējais 2000-05 | 157 183 | 3.04 |

Simulācija

Krājumiem pieaugot par 12,2 mlj. hl gadā

Vīnogu novākšanas gads | Krājumi uz 31.07 | Simulācijas cena (lineārais modelis) | Izmaiņas % salīdzinot ar 0. gadu | Simulācijas cena (eksp. modelis) | Izmaiņas % salīdzinot ar 0. gadu |

0. gads | 157 183 | 3.04 | - | 3.03 | - |

1. gads | 165 383 | 2.80 | -8% | 2.80 | -8% |

2. gads | 181 583 | 2.56 | -16% | 2.58 | -15% |

4. alternatīva: Pilnīga liberalizācija

Iepriekšējie dati

Krājumi doti tūkstošos hl, bet cenas EUR/° tilp./hl

Vīnogu novākšanas gads | Kopējie vīna krājumi uz 31.07. | Vidējā cena |

2000 | 142 221 | 3.23 |

2001 | 161 900 | 2.78 |

2002 | 156 725 | 2.84 |

2003 | 151 704 | 3.32 |

2004 | 155 636 | 3.36 |

2005 | 174 914 | 2.72 |

Vidējais 2000-05 | 157 183 | 3.04 |

Simulācija

Krājumiem pieaugot par 19 mlj. hl gadā

Vīnogu novākšanas gads | Krājumi uz 31.07 | Simulācijas cena (lineārais modelis) | Izmaiņas % salīdzinot ar 0. gadu | Simulācijas cena (eksp. modelis) | Izmaiņas % salīdzinot ar 0. gadu |

0. gads | 157 183 | 3.04 | - | 3.03 | - |

1. gads | 176 183 | 2.67 | -12% | 2.67 | -12% |

2. gads | 195 183 | 2.30 | -24% | 2.36 | -22% |

3. pielikums: Ietekme uz ienākumiem no lauksaimniecības darbības

Paraugsaimniecībās iegūto rezultātu kopsavilkums par galda vīnu ražojošām saimniecībām dažos ES reģionos – Avots: ĢD AGRI – FADN

Atšķirības lauksaimniecību tīrajā pievienotajā vērtībā uz ikgadējā darba vienībām (LTPV/IDV), %

Pirmais gads | Otrais gads |

|1. alternatīvaStatus quo |2. alternatīvaIevērojama reforma |3. alternatīvaKLP reforma |4. alternatīvaLiberalizācija |1. alternatīvaStatus quo |2. alternatīvaIevērojama reforma |3. alternatīvaKLP reforma |4. alternatīvaLiberalizācija | | Cenu izmaiņas | -6% |-5% |-8% |-12% |-12% |-8% |-16% |-23% | | Ienākumu izmaiņas | | | | | | | | | |"Poitou Charentes" – galda vīns un konjaks |-10% |-8% |-3% |-20% |-20% |-13% |-17% |-38% | |"Languedoc Roussillon" – specializācija galda vīnu raž. |-19% |-16% |19% |-39% |-39% |-26% |-7% |-74% | |”Puglia” (1) - specializācija galda vīnu raž. |-11% |-9% |0% |-21% |-21% |-14% |-14% |-41% | |“Puglia” (2) – galda vīns un olīvas |-7% |-6% |3% |-15% |-15% |-10% |-7% |-29% | |“Sicilia” (1) - specializācija galda vīnu raž. |-11% |-9% |6% |-23% |-23% |-15% |-9% |-43% | |“Sicila” (2) – galda vīns un olīvas |-5% |-5% |2% |-11% |-11% |-7% |-5% |-21% | |”Castilla La Mancha” - specializācija galda vīnu raž. |-8% |-7% |34% |-16% |-16% |-11% |24% |-30% | |

LTPV/IDV otrajā gadā pēc reformas

[pic]

LTPV/IDV izmaiņas reformas 2. gadā

[pic]

[1] Avots: The enrichment of wine in the European Community, Wageningen University, EUR report 13239, 1991.

1. +

status quo

attiecībā uz saharozes izmantošanu

+

aizliegums izmantot saharozi

+

saglabāts pārmērīgas izspiešanas aizliegums

+

aizliegums izmantot saharozi

+

saglabāts pārmērīgas izspiešanas aizliegums