52006DC0319

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.06.2006

COM(2006) 319, galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropas vīna ražošanas nozari {SEC(2006) 770SEC(2006) 780}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropas vīna ražošanas nozari

PAMATINFORMāCIJA

Šis paziņojums atspoguļo Komisijas iniciatīvu kā daļu no ilgstošas kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) 2003.[1], 2004.[2] un 2005.[3] gada reformām, kas attiecas uz visām galvenajām nozarēm, izņemot vīna un augļu un dārzeņu ražošanu. Samazinoties līdzsvaram starp piegādi un pieprasījumu vīna ražošanas nozarē un pieaugot problēmām Eiropas un starptautiskajā vīna tirgū, ir nepieciešama nozares reforma. Arī Kopienas politikas nostādnes par ilgtspējīgu attīstību, kas apstiprinātas Gēteborgas Eiropadomē[4], par lielāku konkurētspēju Atjaunotajā Lisabonas stratēģijā[5] un par labāku KLP regulēšanu[6] pievērš uzmanību šai problēmai.

Eiropas Savienība (ES) ir pasaulē vadošais vīna ražotājs, patērētājs, eksportētājs un importētājs. Kvalitātes ziņā tās reputācija ir atzīta visā pasaulē. Tā iegūta gadsimtiem ilgas kvalitatīva vīna ražošanas gaitā, kuras rezultātā patērētāji visā pasaulē varēja saņemt lieliskas kvalitātes produktus. Turklāt tā nodrošina augstvērtīgu apkārtnes labiekārtošanu un ļauj izdevīgi izmantot zemi, kura savādāk būtu pamesta – tie abi ir ieguvumi videi, ja ražošana notiek vidi saudzējošā veidā.

Vīna nozare ES ir ļoti svarīga ekonomikas aktivitāte, jo sevišķi ņemot vērā nodarbinātību un ienākumus no eksporta. Ar vairāk nekā 1,5 miljoniem uzņēmumu, kas izmanto 3,4 miljonus ha (2% no ES-25 lauksaimniecības teritorijas), vīna ražošana 2004. gadā veidoja 5,4% no lauksaimniecības produkcijas. Vīna ražošana veido apmēram 10% no lauksaimnieciskās ražošanas apjoma Francijā, Itālijā, Austrijā, Portugālē, Luksemburgā, Slovēnijā un nedaudz mazāk Spānijā.

Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (vīna TKO) izveidoja sarežģītu ES sistēmu attiecībā uz ražošanas potenciālu, tirgus mehānismiem, vīna darīšanas paņēmieniem (VDP), vīna klasifikāciju, marķēšanu un tirdzniecību. Papildu noteikumi nacionālajā un reģionālajā līmenī palielina skaidrības trūkumu. Tas saistīts ar subsidiaritāti, bet arī vienkāršošana un pārredzamība ir pamatoti mērķi.

Daudzas atbalsta shēmas vairākus gadus ir palikušas nemainīgas to piešķirtā atbalsta līmeņa ziņā. Visus pasākumus, kurus finansē no Kopienas budžeta, ir jāpārskata, jo īpaši sakarā ar pieaugošo tendenci attiecībā ne tikai uz galda vīna, bet noteiktos reģionos ražota “kvalitatīva vīna” krīzes destilāciju. Krīzes destilācija, kas kādreiz notika izņēmuma kārtā, aizvien vairāk kļūst par parastu, iepriekšējās piecgades pēdējos trijos gados pielietotu praksi. 2005./2006.gada vīna sezonā ievērojamam daudzumam galda vīna un “kvalitatīvā vīna” to pieprasīja vairākas dalībvalstis, neskatoties uz ražošanas samazinājumu par 11%. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt, lai turpmākā politika būtu rentabla un lai nauda tiktu saprātīgi iztērēta. Turklāt, no sabiedrības veselības viedokļa, ir radušās bažas, ka atbalsts dzeramā alkohola destilācijai mākslīgi samazinas cenas vīnu saturošiem alkoholiskiem dzērieniem ar augstu alkohola saturu.

Lai nodrošinātu sinerģiju ar citām Kopienas politikām, tika veikts ietekmes novērtējums (IeN), kas ietver iespējamos Kopienas jaunas politikas variantus saistībā ar vīna ražošanas nozari. Tas atspoguļo visu attiecīgo Komisijas departamentu darbu un tiek iesniegts kopā ar šo paziņojumu.

Komisija aizsāka publiskas debates par turpmāko politiku 2006. gada 16. februārī, kopā ar ieinteresētajām personām apspriežoties Vīna seminārā. Semināra dokumenti ir pieejami Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē[7]. Arī Konsultatīvā grupa par vīnu apsprieda iespējamos reformas scenārijus. Turklāt tika organizētas daudzas divpusējas tikšanās ar plašu ieinteresēto personu loku.

PAšREIZēJā SITUāCIJA UN VIDēJA TERMIņA PPROGNOZE ATTIECīBā UZ VīNA TIRGU

Kopš 1975./1976. gada Eiropas pārprodukcijas problēma tika risināta ar ražošanas potenciālu ierobežojošas un ražošanas teritoriju pastāvīgas atstāšanas veicinošas politikas palīdzību, veicinot samazinājumu no 4,5 miljoniem ha 1976. gadā līdz 3,2 miljoniem ha 2005. gadā. Taču kopš 1996. gada izciršanas shēmas brīvprātīga ieviešana dalībvalstīs puses ir samazinājusi tās apguvi, kas, apvienojumā ar jaunu stādīšanas tiesību piešķiršanu, praktiski samazina līdz nullei agrākas priekšrocības. Vīna ražošana[8] ES-25 pēdējās piecās sezonās bija robežās no 166 līdz 196 miljoniem hl. Noteiktos reģionos ražotā “kvalitatīvā vīna” daļa kopējā ES vīna produkcijā ir pieaugusi un pašreiz ir gandrīz vienāda ar galda vīna daļu.

ES vīna patēriņš pēdējās desmitgadēs ir ievērojami un nemainīgi krities. Šī tendence jo īpaši ir skārusi galda vīnu, kamēr noteiktos reģionos ražotā “kvalitatīvā vīna” patēriņš pieaug, un abi veidi ir gandrīz vienādās daļās.

Kopš 1996. gada vīna importa apjoms ES-25 ik gadu pieauga par 10%, 2005. gadā sasniedzot gandrīz 11,8 miljonus hl. Tā sauktie “jaunās pasaules” vīni ir atkarojuši ievērojamu ES vīnu tirgus daļu. No Kopienas eksportētā vīna apjoms kopš 1996. gada ir audzis, bet daudz lēnākā tempā kā imports, sasniedzot 2005. gadā aptuveni 13,2 miljonus hl. Kopumā ES paliek tīra vīna eksportētāja.

Vidēja termiņa prognoze attiecībā uz ES vīna ražošanas nozari līdz 2010./2011. gadam, pieņemot, ka vīna TKO paliek nemainīga, un balstoties uz gaidāmajām ražošanas, patēriņa un tirdzniecības dinamikas tendencēm, ir tāda, ka pārpalikusī vīna produkcija pieaugs līdz 27 miljoniem hl (15% no saražotā apjoma) vai līdz 15 miljoniem hl (8,4% no saražotā apjoma), ja destilēto daudzumu, izmantojot atbalstu dzeramā alkohola nozarei, neuzskatīs par pārpalikumu. Pārpalikums ir jo īpaši nopietna problēma saistībā ar galda vīnu, bet ir pasliktinājusies arī situācija ar noteiktos reģionos ražoto “kvalitatīvo” vīnu. Ietekmes novērtējumā galvenajos vilcienos ir aprakstīts ES-27 vīna bilance.

VīNA TIRGUS KOPīGā ORGANIZāCIJA šODIEN

Vīna TKO ir organizēta ar vispusīgu, bet sarežģītu politikas instrumentu palīdzību. Trīs pasākumu mērķis ir pārvaldīt ražošanas potenciālu, ierobežojot stādīšanas tiesības un atbalstot strukturālo uzlabošanu, ar (a) pastāvīgas izciršanas un (b) restrukturēšanas/pārveidošanas programmu palīdzību, koncentrējot uzmanību uz kvalitātes un kvantitātes piemērošanu patērētāju pieprasījumam. Stādīšanas tiesību ierobežojumi, tostarp jaunu plantāciju aizliegums, ir spēkā līdz 2010. gada 31. jūlijam.

Iekšējā tirgus pasākumos ietilpst tādi tradicionālie pasākumi kā pārpalikušā vīna krīzes destilācija un no dubultai izmantošanai paredzētām vīnogām saražota pārpalikušā vīna destilācija. Šo pasākumu mērķis ir ierobežot cenu samazināšanos. Bez tam ir obligātā nosēdumu un izspaidu, vīna ražošanas blakusproduktu, destilācija, lai izvairītos no vīnogu pārlieku pārspiediena izspiešanas un uzlabotu vīna kvalitāti. Visbeidzot ir galda vīna destilācija dzeramajā alkoholā, lai to varētu izmantot alkoholisko dzērienu ražošanā, tā nolūks ir saglabāt noteiktas dzeramā alkohola ražošanas nozares apakšnozares kā tradicionālu noieta tirgu vīnam.

Lai izvairītos no tirgus traucējumiem un attiecīgām sekām, tiek sniegts atbalsts par īslaicīgu privātu vīna un nenorūguša vīnogu vīna uzglabāšanu. Turklāt ir pieejams atbalsts, lai veicinātu nenorūguša vīnogu vīna alternatīvu izmantošanu, proti, bagātināšanai un vīnogu sulai. TKO ietver arī tādus tradicionālos tirdzniecības mehānismus kā nodokļus, kompensācijas un licences. Ir noslēgti arī līgumi ar valstīm, kuras neietilpst ES.

Vīna TKO, pretēji vairumam citu, nodrošina pilnīgu noteikumu klāstu attiecībā uz definīcijām, noteiktos reģionos ražotajiem “kvalitatīvajiem vīniem” un galda vīnu ar ģeogrāfisko norādi (ĢN), VDP un marķēšanu, patērētājiem nodrošinot godīgu un pārredzamu kvalitātes standartu.

PROBLēMAS, KAS IDENTIFICēTAS šODIENAS VīNA TKO, UN MAINīGIE APSTāKļI

Situācija tirgū

- ES vīna patēriņš ik gadu samazinās par apmēram 750 000 hl vai 0,65%.

- Patēriņa modeļi kopumā un arī vīna patēriņa modeļi mainās tāpat kā dzīvesveids.

- Strukturālo pārpalikumu vīnam paredz apmēram 15 miljonu hl apjomā, kas atbilst apmēram 8,4% no ES-27 saražotā vīna.

- Iejaukšanās ar destilācijas palīdzību ir vajadzīga, lai katru gadu likvidētu apmēram 15% saražotā vīna.

- Vīna krājumi, kas pārsniedz vienā gadā saražoto apjomu, pieaug, un pastāv mazas iespējas no tiem atbrīvoties. Tas negatīvi ietekmē cenas un ražotāju ieņēmumus.

- Imports pieaug ātrāk nekā eksports, atšķirība mazinās, un imports drīz var pārsniegt eksportu. Pateicoties zemiem ES importa nodokļiem, pasaules vīna tirdzniecība jau ir kļuvusi ļoti liberāla.

- Vīna produkcijas pieplūdums „jaunajā pasaulē” un tirdzniecības apjomi uzsver nepieciešamību pēc tā, lai ES vīna ražotāji kļūtu konkurētspējīgāki.

Ražošanas potenciāla regulēšana

- Stādīšanas tiesību aizlieguma panākumus ražošanas potenciāla samazināšanā ierobežo jaunu papildu stādīšanas tiesību piešķiršana un ražas palielinājums dažās dalībvalstīs.

- Stādīšanas tiesības palielina ražošanas izmaksas un darbojas kā bremze uzņēmumu struktūras optimizācijai, samazinot konkurētspēju.

- Valstīs, kas nav ES dalībvalstis, šādus stādīšanas ierobežojumus nepiemēro.

- Restrukturēšanas un pārveidošanas shēma ir devusi iespēju ražotājiem uzlabot “kvalitatīvā vīna” ražošanu, bet varētu arī izraisīt ražošanas palielināšanos. Dažreiz tā var attiekties uz parastu atjaunošanu, kas varētu izjaukt šo nolūku.

- Kopš 1996. gada izciršanas shēmas izmantošana ir faktiski apturēta.

- Pēc vairākiem gadiem dažas dalībvalstis joprojām neko nav izdarījušas ar tā sauktajiem neregulārajiem vīna dārziem (kas stādīti pirms 1998. gada 1. septembra) vai nav izcirtuši tā sauktos nelikumīgos vīna dārzus (kas stādīti, sākot no 1998. gada 1.septembra). To teritoriju, attiecībā uz kurām pielīdzināšana „regulāriem” stādījumiem tika atteikta un kuras joprojām tiek pārbaudītas, platība ir aptuveni 68 100 ha, vai aptuveni 2% no kopējās ES-25 vīna ražošanai atvēlētās teritorijas.

Tirgus atbalsta pasākumi

- Tirgus atbalsta pasākumi destilācijas veidā nav īpaši efektīvi vīnogu audzētāju ienākumu nodrošināšanai un kalpo par pastāvīgu noietu nepārdotajam pārpalikumam.

- Krīzes destilāciju, kas paredzēta konjunktūras radītā pārpalikuma likvidēšanai, izmanto kā strukturālu pasākumu, un tagad tā skar arī “kvalitatīvos vīnus”.

- Privātās uzglabāšanas atbalsta shēma ir kļuvusi par strukturālu pasākumu. Vīna uzglabāšanas izmaksas būtu jāsedz ražotājam.

Vīna darīšanas paņēmieni, ģeogrāfiskās norādes un marķēšana

- VDP apgūšanas un piemērošanas procedūru neelastīgums traucē konkurētspējai.

- ES noteikumi ir pārāk sarežģīti, jo īpaši attiecībā uz definīcijām, VDP un klasifikāciju, t.i., noteiktos reģionos ražoto “kvalitatīvo vīnu”, galda vīnu ar ģeogrāfisko norādi un galda vīnu.

- Attiecībā uz noteiktās teritorijās ražoto "kvalitatīvo vīnu” nepastāv ‘ kvalitātes ’ jēdziens starptautiskā līmenī, un Kopienas normatīvajos aktos nav atsauces uz 'ģeogrāfiskās norādes’ jēdzienu, kā tas definēts PTO Līgumā par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPs līgums). Turklāt pēdējās desmitgadēs ir palielinājies noteiktos reģionos ražoto “kvalitatīvo vīnu” un galda vīnu ar ģeogrāfiskām norādēm skaits, kas rada apjukumu patērētājos, vājina Kopienas ģeogrāfisko norāžu politiku ES un ārvalstīs un veicina tirgus situācijas pasliktināšanos.

- Par marķēšanu:

- patērētājiem ir grūti orientēties vīna etiķetēs, kas pakļautas sarežģītai juridiskai sistēmai, kura sastāv no juridisku instrumentu apkopojuma, kuros ir dažāda attieksme pret vairākām vīna kategorijām un pret dažām īpatnībām, kas atkarīgas no produkta;

- daži neelastīgi marķēšanas noteikumi traucē Eiropas vīnu tirdzniecībai. Lielākais šķērslis ir aizliegums norādīt vīnogu novākšanas gadu un vīna šķirni galda vīnam bez ģeogrāfiskās norādes;

- valstis, kas nav ES dalībvalstis, regulāri kritizē Eiropas marķēšanas politiku, jo īpaši politiku atiecībā uz tirzniecības apzīmējumiem (piemēram, noteiktos reģionos ražots "kvalitatīvs vīns", galda vīns ar ģeogrāfisko norādi un galda vīns), neobligātu norāžu izmantošanu, tiesību saglabāšanu uz pudeļu formām un tradicionālo terminu sistēmu. Šajā sakarā, pārskatot marķēšanas noteikumus, būtu jāņem vērā to ietekme uz importu no trešām valstīm un EK starptautiskās saistības.

- Neatkarīga analīze paredz, ka atbilstīga vīna darīšanas paņēmienu un Starptautiskās vīnkopības un vīna organizācijas ( OIV ) noteikumu liberalizācija, kā arī vairāk uz patērētāju orientēta marķēšana dotu iespēju ES vīna ražotājiem paplašināt savus noieta tirgus un veicināt tirdzniecību, tādējādi uzlabojot savu konkurētspēju un samazinot strukturālā līdzsvara trūkumu.

Veselība un dzīvesveids

Pēdējos gados ir palielinājušās bažas par pieaugošo riskanto tendenci – paaugstinās alkohola patēriņš jaunatnes vidū. Turpretim vecākiem cilvēkiem ir vērojama labvēlīga ietekme uz veselību. Informāciju par ieguvumiem un labumu no mērenas un atbildīgas vīna patērēšanas, kā arī informāciju, kas saistīta ar alkohola radīto kaitējumu, ir jāsniedz visiem, kas ar to ir saistīti. Tas ir jāatspoguļo Kopienas politikā.

JAUNāS ES VīNA POLITIKAS MēRķI

Uz šī fona nākotnes sistēmai ir jānodrošina ilgtspējīga darbības iespēja ražotājiem, jāformulē noteikumi sekmīgai Bulgārijas un Rumānijas integrācijai un pilnībā jārespektē mūsu starptautiskās saistības. ES vīna ražošanas nozare ražo labāko vīnu pasaulē, un tai ir milzīgs potenciāls, kuru pastāvīgi ir jāatīsta tālāk. Politikai ir jāreaģē arī uz mainīgiem apstākļiem, lai:

- palielinātu ES vīna ražotāju konkurētspēju; nostiprinātu ES kvalitatīvā vīna kā labākā vīna pasaulē reputāciju; atgūtu vecos un iekarotu jaunus tirgus ES un visā pasaulē;

- radītu vīna ražošanas sistēmu, kas darbotos pēc skaidriem, vienkāršiem un efektīviem noteikumiem, kas līdzsvarotu piegādi un pieprasījumu,

- radītu vīna ražošanas sistēmu, kas saglabātu labākās ES vīna ražošanas tradīcijas, nostiprinātu daudzu lauku teritoriju sociālo struktūru un nodrošinātu, lai visi ražotāji respektētu apkārtējo vidi.

Turklāt jaunajā ES vīna politikā jāņem vērā pieaugošās sabiedrības bažas par veselības un patērētāju tiesību aizsardzību.

IETEKMES NOVēRTēJUMā IZVēRTēTIE VARIANTI, KAS NEPIEDāVā PIEMēROTU RISINāJUMU

Ņemot vērā situāciju nozarē un sasniedzamus politikas mērķus, Komisija aplūkoja četrus iespējamos vīna tirgus kopīgās organizācijas reformas variantus. Trīs no šiem variantiem – saglabāt esošo stāvokli, reformēt vīna TKO pēc KLP reformas modeļa un atcelt visu regulējošo darbību – nesniedza piemērotu risinājumu vīna ražošanas nozares problēmām, vajadzībām un specifikai.

Status quo saglabāšana ar, iespējams, dažiem ierobežotiem grozījumiem

Ņemot vērā nopietnās grūtības pašreizējā TKO saistībā ar:

- labāka tirgus līdzsvara sasniegšanu,

- noteikumu, jo īpaši stādīšanas ierobežojumu, pareizu piemērošanu dažās dalībvalstīs un

- atbilstību reformētajai kopējai lauksaimniecības politikai,

vienīgi kosmētiski grozījumi nebūtu ne ekonomiski, ne politiski ilgtspējīgi.

Pašreizējā TKO nav likvidējusi pārpalikumus, ne arī atrisinājusi citas problēmas, proti, konkurētspējas zaudējumu, kas redzams pēc lūgumiem atļaut krīzes destilāciju un pēc trešās valstīs ražotā vīna daļas pieauguma ES tirgos. Dažādu ieinteresēto pušu starpā pastāv kopēja vienprātība, ka ir nepieciešamas lielākas pārmaiņas.

Reforma pēc KLP reformas modeļa

Galvenais KLP reformas jaunievedums ir tiešo maksājumu par produkcijas veidu likvidēšana un vienreizēja maksājuma shēmas (VMS) ieviešana. Galvenie ieguvumi ir lauksaimniecības elastīgums, orientācija uz tirgu un atbilstība PTO, panākot„zaļās kastes” klasifikāciju. Viens iespējamais reformas pasākums varētu būt visa vīna TKO budžeta vai tā daļas novirzīšana tiešajiem maksājumiem par vīna dārziem, kurus varētu attiecināt pie VMS. Papildu labums būtu lielāka vienkāršošana un vides un kvalitātes prasību ieviešana visiem vīna audzētājiem. Taču, atšķirībā no citām nozarēm, nav acīmredzama objektīva risinājuma, kā sadalīt tiesības uz vienreizēju maksājumu piešķiršanu.

Balstoties uz pieejamo budžetu, potenciālā nepiesaistītā maksājuma summa būtu ļoti maza ilgstošai ražas iegūšanai un daudziem audzētājiem, iespējams, nesegtu tirgus atbalsta zaudējumu.

Tirgus regulēšanas pasākumu atcelšana kopā ar nepiesaistītu ienākumu atbalstu pilnībā noveļ atbildību par piemērošanos mainīgajām tirgus situācijām uz ražotāju pleciem. Ja konsekventi ievieš šo sistēmu bez papildu politikas, tad sabalansēts tirgus būtu sasniedzams, bet tikai vidējā termiņā vai ilgtermiņā un, iespējams, tikai pēc lielas krīzes nozarē, kuras rezultātā notiktu plašs pielāgošanās process.

Regulējošās darbības atcelšana vīna tirgū

Pilnīgas regulēšanas pasākumu atcelšanas variants nozīmētu atteikšanos no visiem politikas instrumentiem ražošanas potenciāla un tirgus pārvaldīšanai. Tādi līdzekļi kā jaunu stādījumu aizliegums un izciršana, restrukturēšanas politika un pārorientēšanās, kā arī visi tirdzniecības pasākumi būtu jāatceļ, kas izraisīs pilnīgu nozares liberalizāciju. Budžets tiktu vai nu samazināts, vai vispār novirzīts lauku attīstības politikas otrajam pīlāram.

Krasā pielāgošanās, kas nepieciešama pēc šīs politikas steidzamas ieviešanas, un piesaistīto strukturālo līdzekļu trūkums attiecīgajos reģionos īstermiņa radītu spēcīgu negatīvu ekonomisku un sociālu ietekmi attiecīgajos reģionos.

IEVēROJAMA VīNA TKO REFORMA

Atzīstot nozares problēmas un īpatnības un ņemot vērā sīko analīzi ietekmes novērtējumā, ir nepieciešams saglabāt īpašu vīna TKO, kura, bez šaubām, ir fundamentāli jāreformē.

Grūtākais uzdevums ir pielāgot tiesisko regulējumu un ražošanas struktūru, lai iegūtu ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas vīna rūpniecību ar ilgtermiņa perspektīvām, tajā pašā laikā nodrošinot efektīvu budžeta līdzekļu izmantošanu.

Komisija uzskata šo variantu par vispiemērotāko veidu, kā risināt problēmas. Šajā variantā ir divas iespējas. Pirmā sniegtu ātrus risinājumus esošajām grūtībām, bet tas prasa ātru un stingru nozares sakārtošanu. Otra nodrošinātu tādu pašu rezultātu, bet pakāpeniski ilgākā laika periodā, kas ļautu mierīgāk sakārtot lauku ekonomiku un sociālo struktūru.

TKO pilnīga reforma – A variants – viens solis

Stādīšanas tiesību un izciršanas shēmas atcelšana

Stādīšanas tiesību ierobežojumu sistēmai vai nu varētu ļaut izbeigties ar 2010. gada 1. augustu, vai to varētu atcelt nekavējoties. Taču noteikumi par pieeju ĢN de facto ierobežotu hektāru skaitu.

Pašreizējo izciršanas shēmu arī varētu atcelt tajā pašā laikā.

Katrs izcirstais vīna dārzu hektārs uz lauksaimnieka rēķina kļūtu par teritorijas daļu, kurai ir tiesības uz vienreizējo maksājumu.

TKO pilnīga reforma – B variants – divi soļi

Šī pieeja ir analoga tai, kas pieņemta cukura nozarei – pirmajā posmā ir tirgus līdzsvara atjaunošana, un otrā posmā ir uzlabotas konkurētspējas radīšana, ietverot stādīšanas tiesību atcelšanu. B varianta galvenā iezīme būtu strukturālās pārmaiņas, t.i., uz laiku vēlreiz iedarbinot izciršanas shēmu. Stādīšanas tiesību ierobežošanas sistēmas darbība būtu jāpagarina līdz 2013. gadam, kad tā tiktu apturēta. Mazāk konkurētspējīgiem vīna ražotājiem būtu spēcīgs stimuls pārdot savas stādīšanas tiesības. Ātri vien no konkurētspējīgiem ražotājiem varētu gaidīt lielākas uzmanības pievēršanu savu uzņēmumu konkurētspējai, jo izdevumi par stādīšanas tiesībām vairs nekavētu paplašināšanos. Vidējā vai ilgstošā termiņā tas radītu viņu fiksēto ražošanas izmaksu samazinājumu.

Prēmija par izciršanu tiks noteikta pievilcīgā līmenī. Lai veicinātu uzsākšanu no pirmā gada, atlikušajā stādīšanas tiesību spēkā esamības periodā būtu nosakāms prēmiju līmenis, kas pakāpeniski samazinās. Mērķis ir ES piecu gadu periodā izcirst 400 000 ha, saņemot maksimālo kopējo atbalstu aptuveni 2 400 miljonu euro apmērā.

Vīna audzētājiem jābūt brīvai izvēlei vīnogulājus izcirst vai neizcirst.

Lauksaimniecības teritoriju, kas iepriekš izmantota vīna ražošanai un kas kādreiz izcirsta, būtu jākvalificē kā tādu teritoriju, par kuru ir tiesības uz vienreizēju maksājumu un kam būtu jāpiešķir nepiesaistītais tiešais maksājums, ņemot vērā vidējo maksājumu reģionā.

Dalībvalstij varētu piešķirt noteiktu summu par izcirsto hektāru.

Lai varētu pretendēt uz izciršanas prēmijām, būtu jāievēro minimālās vides prasības, lai izvairītos no zemes noplicināšanas.

A UN B VARIANTU KOPīGāS IEZīMES

Abi varianti ietver kopīgus pasākumu, piemēram:

Tirgus pārvaldības pasākumu atcelšana un vairāk uz nākotni vērstu pasākumu ieviešana

Kopš pirmās dienas būtu atceļami šādi tirgus pārvaldības līdzekļi:

- atbalsts blakusproduktu destilēšanai,

- dzeramā alkohola un dubultai izmantošanai paredzēto vīnogu destilācija,

- atbalsts privātai uzglabāšanai,

- atbalsts par nenorūgušu vīnogu vīnu un vīnogu sulas gatavošanai.

Krīzes destilācijas pasākumi būtu jāatceļ vai jāaizvieto ar alternatīvu drošības tīkla mehānismu, izmantojot valstij paredzēto finansējumu.

Finansējuma sadale pa valstīm

Finansējums būtu jāsadala katrai vīnu ražojošai dalībvalstij, un tā summu aprēķina saskaņā ar objektīviem kritērijiem. Ar šiem līdzekļiem var finansēt pasākumus no noteikta saraksta, izvēloties atbilstoši savām prioritātēm. Taču A variantā sākotnēji būtu pieejams vairāk resursu, jo nebūtu izciršanas izdevumu.

Šo finansējumu dalībvalstis varētu izmantot, piemēram, noteiktiem krīzes pārvaldības pasākumiem, kā apdrošināšanai pret dabas katastrofām, lai nodrošinātu pamatsegumu, nodrošinoties pret ieņēmumu krīzi, administratīvajiem izdevumiem, kas saistīti ar nozarei specifiska savstarpēja fonda izveidošanu[9], un tādiem pasākumiem kā nenobriedušas ražas novākšana. Tā izmantošanu regulē noteikti kopīgi noteikumi (tai skaitā noteikumi par minimālo vides aizsardzību), lai izvairītos no konkurences traucēšanas, un Komisija apstiprina konkrētās valsts programmas.

Vīna dārzu restrukturēšanas/pārveidošanas shēma tiek saglabāta valstij paredzētā finansējuma ietvaros.

Lauku attīstība (LA)

Daudzi pasākumi varētu būt daļa no dalībvalstu pieņemtajiem LA plāniem. Atbalsts par priekšlaicīgu pensionēšanos un atbalsts agrovidei vīna audzētājiem varētu sniegt ievērojamu iedrošinājumu un labumu. Lauksaimnieki, kas izlemj izbeigt visu komerciālo lauksaimniecības darbību, acīmredzami ar nolūku nodot uzņēmumu citiem lauksaimniekiem, var saņemt maksimāli EUR 18 000 gadā, un kopumā piecpadsmit gados var saņemt maksimāli EUR 180 000. Agrovides pasākumi papildu izmaksu segšanai un ieņēmumi, kas tiek tērēti, lai nodrošinātu un uzturētu vīna dārzu ainavas/kultūrainavas, var būt maksimāli EUR 900/ha laikposmāno pieciem līdz septiņiem gadiem. Tā kā notiek 2007.-2013. gada LA plānošanas process, šo pasākumu veicināšanai nepieciešama līdzekļu pārdale starp budžeta kategorijām (tirgus un tiešie maksājumi no vienas puses un LA no otras puses), finansējumu paredzot tieši vīna ražošanas reģioniem – tāpat kā tabakas un kokvilnas ražošanas nozarēs. Šādām attīstības programmām varētu būt nozīmīga loma, nodrošinot vīna ražošanas nozarē iesaistīto personu ekonomisko labklājību nākotnē un saglabājot vīna ražošanas reģionu vidi.

Kvalitātes politika/ģeogrāfiskās norādes

Kvalitātes politiku būtu jāpadara skaidrāku, vienkāršāku, pārredzamāku un līdz ar to – efektīvāku:

a) ievērojami pārskatot pašreizējo kvalitātes regulēšanas pamatu ar nolūku uzlabot ES kvalitātes politikas atbilstību starptautiskajiem noteikumiem. Jo īpaši tā ir skaidri jāsaskaņo ar TRIPs līguma noteikumiem. Turklāt vīna kvalitātes politiku, kas iekļauta TKO, būtu jāsaskaņo ar horizontālo kvalitātes politiku (par aizsargātām ģeogrāfiskām norādēm (AĢN) un aizsargātām izcelsmes norādēm (AIN)). Komisija piedāvā izveidot divas vīnu klases: vīnu bez ĢN un vīnu ar ĢN. Vīnus ar ĢN tālāk varētu iedalīt vīnos ar AĢN un vīnos ar AIN. Būtu jāizveido ĢN reģistrācijas un aizsardzības procedūra;

b) ES kvalitatīvo vīnu koncepcija ir balstīta uz ģeogrāfiskās izcelsmes pieeju (kvalitatīvs vīns, kas ražots noteiktā reģionā). ES vēlas apstiprināt, piemērot, veicināt un ieviest šo koncepciju visā pasaulē;

c) paplašinot starpprofesionālo organizāciju lomu, lai varētu kontrolēt un pārvaldīt vīnu kvalitāti, kas ražots to teritorijās. Arī kontroles instrumentus ir jāpastiprina, jo īpaši attiecībā uz ‘ vin de cépage’ ražošanu.

Vīna darīšanas paņēmieni

Attiecībā uz vīna darīšanas paņēmieniem (VDP) Komisija ierosina:

- nodot Komisijai Padomes atbildību par jaunu VDP apstiprināšanu vai esošo VDP izmainīšanu, tostarp pārņemot acquis ;

- atzīt OIV VDP un Komisijas līmenī izskatīt to iekļaušanu Komisijas regulā;

- atļaut izmantot ES tādus VDP, kas jau ir apstiprināti starptautiski, ražojot vīnu eksportēšanai uz atbilstīgiem galamērķiem;

- atcelt prasību par minimālo tīrā alkohola saturu vīnā, kas kļūst lieka sakarā ar piedāvāto bagātināšanas ierobežojumu un tāpēc, ka pastāv tiesiski noteikts alkohola stipruma minimums uz pārdotā vīna tilpumu;

- nodrošināt vides aizsardzības prasību minimuma ievērošanu vīna darīšanas procesā.

Bagātināšana

Cukura reforma akcentē problēmu par cukura izmantošanu nenorūguša vīnogu vīna vietā, lai palielinātu alkohola saturu vīnā. Ir trīs iespējas: palielināt atbalstu par nenorūgušu vīnogu vīnu, lai kompensētu cukura cenu samazinājumu, atstāt atbalsta līmeni nemainīgu, kas var izjaukt līdzsvaru, vai atcelt atbalstu un aizliegt cukura izmantošanu. Komisija uzskata, ka pēdējā minētā iespēja ir izdevīgāka, jo varētu radīt ievērojamus ietaupījumus budžetā un palielināt nenorūguša vīnogu vīna noietu.

Turklāt Komisija piedāvā samazināt maksimālo bagātināšanas līmeni (ar nenorūgušu vīnogu vīnu) līdz 2%, izņemot vīna audzēšanas zonā C (kas nozīmē noteiktas Francijas, Spānijas, Portugāles, Slovākijas, Itālijas, Ungārijas, Slovēnijas, Grieķijas, Kipras un Maltas daļas), kur maksimālajam līmenim jābūt 1%.

Marķēšana

Komisija piedāvā vienkāršot marķēšanas noteikumus, izveidojot vienu tiesisko pamatu, kas piemērojams visām dažādajām vīna un tā paveidu kategorijām. Tam būtu jābūt piemērotam patērētāju paustajām vajadzībām un atbilstošākam vīna kvalitātes politikai. Jo īpaši tam būtu jāiekļauj:

- Padomes kompetences nodošanu Komisijai;

- viena tiesiska instrumenta izmantošanu visiem vīniem, atbilstīgi papildinot horizontālās marķēšanas Direktīvas 2000/13/EK noteikumus, lai tie atbilstu vīna ražošanas nozares īpatnībām attiecībā uz obligātas un neobligātas marķēšanas vajadzībām;

- marķēšanas politikas elastīguma uzlabošanu, ņemot vērā PTO politikas: 1) atšķirību novēršana starp noteikumiem par vīnu ar ĢN marķējumu un bez tā, visievērojamāk atvieglojot vīna šķirnes un ražas novākšanas laika norādīšanu vīniem, kam nav ĢN statusa, lai ļautu ES vīna ražotājiem laist tirgū “jaunās pasaules” tipa vīnus (t.i., vienu vīna šķirni), un tādējādi nostādītu ES vīna ražotājus vienlīdzīgā stāvoklī ar ārējiem konkurentiem, 2) tradicionālo terminu sistēmas saglabāšana un uzlabošana, 3) preču zīmju politikas piemērošana, 4) valodas noteikumu grozīšana vīna ražošanas nozarē, lai pieļautu lielāku elastīgumu valodu lietošanā, 5) informācijas par veselības un patērētāju tiesību aizsardzību nodrošināšana, 6) pilnīga patērētāja informēšana par produkta izcelsmi, balstoties uz atbilstīgem marķēšanas noteikumiem par izsekojamību un 7) iespēja informēt patērētājus par vides aizsardzības aspektiem ražošanas praksē.

Veicināšana un informēšana

Vairākas ieinteresētās puses, jo īpaši 16. februāra semināra laikā, uzsvēra nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību vīna tirdzniecībai. Komisija grasās enerģiski pievērsties atbildīgai noieta veicināšanai un informēšanas politikai. Lai realizētu ambiciozus noieta veicināšanas projektus ārpus ES, ir jāizmanto visas pašreizējos Kopienas tiesību aktos pieejamās iespējas.

ES ietvaros varētu apsvērt arī informācijas kampaņas par atbildīgu/mērenu vīna patēriņu.

Vide

Komisija plāno nodrošināt to, lai vīna ražošanas sistēmas reforma uzlabotu vīna audzēšanas un vīna darīšanas ietekmi uz vidi. Proti, tā plāno iekļaut minimālās prasības vīna ražošanas nozarei attiecībā uz vidi, aptverot galvenās nozares radītās problēmas (proti, augsnes eroziju un saindēšanu, augu aizsardzības produktu izmantošanu un atkritumu pārvaldību).

PTO

Būtisks elements, veicot ievērojamu reformu, ir panākt jaunās vīna TKO atbilstību PTO noteikumiem. Pašreizējie intervences pasākumi, kas kropļo tirdzniecību („dzintara kaste”), tiks likvidēti, bet gadījumos, kad turpina piemērot iekšējā atbalsta pasākumus, priekšroka tiks dota „zaļajai kastei”. Šajā sakarā paredzēts izvērtēt pašreizējo aizliegumu vinificēt importētu nenorūgušu vīnogu vīnu un jaukt Kopienas vīnus ar trešo valstu vīniem.

Tā SAUKTIE NEREGULāRIE UN NELIKUMīGIE STāDīJUMI

Neatkarīgi no stādīšnas aizlieguma atcelšanas uzņēmējiem un dalībvalstīm ir jāievēro pastāvošie Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz tā sauktajiem neregulārajiem un nelikumīgajiem vīnogulāju stādījumiem. Šo noteikumu ievērošana ir izšķiroši svarīga, lai darbotos pašreizējā TKO. Ja noteikumi netiks ievēroti, Komisija veiks (turpinās veikt) atbilstīgus pasākumus grāmatojumu noskaidrošanas procedūru ietvaros vai, ja nepieciešams, uzsāks tiesvedības procedūras saskaņā ar Līguma 226. pantu.

BUDžETA IETEKME

Precīzi aprēķini par augstākminēto pasākumu ietekmi uz budžetu tiks izveidoti pēc tam, kad būs iesniegti oficiālie tiesību aktu grozījumu priekšlikumi. Taču finansiālā ietekme nepārsniegs iepriekšējo gadu izdevumus.

NOSLēGUMA PIEZīMES

Komisija uzskata, ka ir nepieciešama fundamentāla vīna TKO reforma.

Šo grozījumu ieviešanas rezultātā tiks panākta vienkāršošana un labāka regulēšana ar pozitīvu ietekmi uz pārvaldes un statistiskās uzraudzības izdevumu ierobežošanu, uz vienkāršāku īstenošanu un kontroli, tādējādi samazinot risku izkrāpt un nelietderīgi izmantot publiskos fondus. Turklāt tā palielinās pārvaldes efektivitāti, pateicoties lielākam subsidiaritātes līmenim, kas piešķirts dalībvalstīm to pasākumu izvēlei, kas tām ir nepieciešami atbilstoši savai specifiskajai situācijai. Visbeidzot šāda reforma būtiski palielinās Komisijas iespējas aizstāvēt savu politiku starptautiskā līmenī, un to Komisija plāno aktīvi izmantot.

Ar šo paziņojumu Komisija aicina visas ieinteresētās personas piedalīties atklātā diskusijā par turpmāko vīna TKO, kas palīdzēs noformulēt priekšlikumus līdz šī gada beigām.

[1] Vispārējā KLP reforma.

[2] Kokvilna, apiņi, olīveļļa, tabaka.

[3] Cukurs.

[4] Prezidentūras secinājumi, 2001. gada 15.-16. jūnijs.

[5] COM(2005)24, galīgā redakcija.

[6] COM(2005)509, galīgā redakcija.

[7] http://europa.eu.int/comm/agriculture/capreform/wine/index_en.htm.

[8] Kopīgā vīna produkcija = vīnu saturoša produkcija + produkcija no nenorūguša vīnogu vīna un sulas.

[9] COM(2005)74, galīgā redakcija.