EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006AR0335

Reģionu komitejas atzinums Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošana mūžizglītībai

OV C 146, 30.6.2007, p. 77–84 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 146, 30.6.2007, p. 12–12 (MT)

30.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 146/77


Reģionu komitejas atzinums “Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās”“Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošana mūžizglītībai”

(2007/C 146/12)

REĢIONU KOMITEJA

norāda, ka izslēgšana no izglītības sistēmas ir pirmais solis ceļā uz sociālo atstumtību, kurai seko atstumtība nodarbinātības jomā un vēlāk arī atstumtība no kultūras, sociālās un sabiedriskās dzīves. Komiteja uzsver, ka svarīgi ir samazināt skolu nepabeigušo skaitu, jo minētā parādība negatīvi ietekmē konkurētspēju un kohēziju;

atzīst, ka pirmskolas izglītībai un agrīnām mērķorientētām programmām ilgtermiņā ir vislielākā atdeve visā mūžizglītības procesā, it īpaši attiecībā uz visnelabvēlīgākā stāvoklī esošām personām, un tāpēc atgādina, ka jāīstēno starpnozaru pieeja, kas paredz, ka izglītība ir viena no svarīgākajām vietējo un reģionālo pašvaldību kompetences jomām;

piekrīt viedoklim, ka augstākās izglītības modernizācija ir būtisks factors zināšanu sabiedrībā, kas strauji attīstās. Augstākās izglītības iestādes ir ļoti būtisks “zināšanu trīsstūra” elements, ņemot vērā to nozīmi izglītībā, pētniecībā un jauninājumu izstrādē. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme līdzekļu novirzīšanā augstākās izglītības sistēmas modernizācijai;

atbalsta abus izvirzītos mērķus, proti, palielināt kvalifikāciju pārredzamību un veicināt mobilitāti ES, bet uzsver, ka kvalifikāciju ietvarstruktūras arī turpmāk jāizstrādā valstu un reģionālajā līmenī. Tāpēc dalībvalstu kompetentajām iestādēm arī turpmāk jābūt atbildīgām par reformas īstenošanu.

REĢIONU KOMITEJA,

pamatojoties uz Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās” COM(2006) 481 galīgā redakcija — SEC(2006) 1096;

pamatojoties uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai COM(2006) 479 galīgā redakcija;

pamatojoties uz atzinumu par tematu “Integrēta rīcības programma mūžizglītības jomā” CdR 258/2004 fin  (1);

pamatojoties uz ziņojumu un ieteikumus, kas izriet no subsidiaritātes/proporcionalitātes pārraudzības tīkla (DI/CdR 2/2007), kurā pašlaik ir 49 partneri un kurš tika izveidots, pamatojoties uz atzinumiem par “Tiesību aktu labāku izstrādi 2004”(CdR 121/2005 fin) un par “Pamatnostādnēm subsidiaritātes un proporcionalitātes principu piemērošanai un uzraudzībai” (CdR 220/2004 fin), otrās izmēģinājuma pārbaudes;

pamatojoties uz Padomes 2006. gada 19. oktobra lēmumu konsultēties ar RK par minēto jautājumu saskaņā ar EK Līguma 265. panta 1. punktu;

pamatojoties uz Komitejas Biroja 2006. gada 25. aprīļa lēmumu uzticēt Kultūras, izglītības un pētniecības komisijai izstrādāt atzinumu par minēto tematu;

pamatojoties uz Kultūras, izglītības un pētniecības komisijas 2006. gada 30. novembrī pieņemto atzinuma projektu (CdR 335/2006 rev.1) (ziņotājs — Geert Bourgeois, Flandrijas valdības ministrs — BE/ETP),

68. plenārajā sesijā, kas notika 2007. gada 13. un 14. februārī (14. februāra sēdē), pieņēma šo atzinumu.

1.   Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Efektivitāte un vienlīdzīgums Eiropas izglītības un apmācības sistēmās”

Plānot ieviest efektivitāti un vienlīdzīgumu

REĢIONU KOMITEJA

1.1

pateicas Komisijai par šo ieguldījumu debatēs attiecībā uz izglītības un arodmācības sistēmas reformu un piekrīt Komisijas uzskatam, ka atbildību par šo reformu jāuzņemas dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

1.2

atbalsta viedokli, ka paies laiks, iekams ieguldījumi izglītībā un apmācībā nesīs augļus, tāpēc, pieņemot lēmumus par budžeta prioritātēm, valdībām būtu jāparedz ilgtermiņa plānošana vietējā, reģionālajā un valsts līmenī. Vairāki priekšlikumi, kas ietverti paziņojumā, var ietekmēt budžetu reģionālā un vietējā mērogā;

1.3

piekrīt, ka ilgtermiņa plānošana ir svarīga, taču uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir jāiesaista visu mūžizglītības stratēģiju izstrādāšanā un īstenošanā;

1.4

piekrīt tam, ka izglītības un apmācības sistēmās jāveido vērtēšanas kultūra, taču uzsver, ka jāpaplašina izpratne par resursu efektīvu izmantošanu. (2) Komiteja aicina pievērst uzmanību faktam, ka finansiālo šķēršļu, kas samazina agrīnās izglītības pieejamību, likvidēšana ir nozīmīgs, taču nepietiekams politiskais pasākums. Tā kā pirmskolas izglītība lielākajā daļā valstu nav obligāta, vecāki var brīvi izvēlēties, vai sūtīt bērnus uz pirmskolas izglītības iestādēm;

1.5

uzskata, ka jāīsteno ne tikai mērķorientēti politiskie pasākumi, lai vairāk bērnu apmeklētu pirmskolas izglītības iestādes, bet arī jāparedz atvieglojumi un vecāku atbalsta pasākumi, lai panāktu, ka bērni, it īpaši no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm vai tie, kas dzīvo kalnu, lauku vai mazapdzīvotos rajonos, regulāri apmeklē pirmskolas izglītības iestādes;

1.6

uzsver, ka nepieciešami labi sagatavoti pedagoģiskie darbinieki, lai nodrošinātu efektīvu izglītību agrīnās bērnības posmā, un tāpēc aicina veltīt vairāk pūļu skolotāju sagatavošanai;

1.7

tāpēc aicina veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību paraugprakses apmaiņu, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu tīklu darbību, kas saistīta ar novērtēšanas uzlabošanu un kvalitātes nodrošināšanas veicināšanu;

1.8

norāda, ka izslēgšana no izglītības sistēmas ir pirmais solis ceļā uz sociālo atstumtību, kurai seko atstumtība nodarbinātības jomā un vēlāk arī atstumtība no kultūras, sociālās un sabiedriskās dzīves. Komiteja tāpēc uzsver  (3), ka svarīgi ir samazināt skolu nepabeigušo skaitu, jo tas negatīvi ietekmē konkurētspēju un kohēziju (4);

1.9

atzinīgi vērtē to, ka Komisija apņēmusies politikas plānošanas gaitā pamatoties uz faktiem un pārliecinošiem zinātniskās izpētes rezultātiem;

Pirmsskolas izglītība: uzsvars uz mācībām agrīnā vecumā

REĢIONU KOMITEJA

1.10

atzīst, ka pētniecības rezultāti, tajā skaitā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) nozīmīgais darbs minētajā jomā liecina, ka pirmskolas izglītībai un agrīnām mērķorientētām iesaistīšanas programmām ilgtermiņā ir vislielākā atdeve visā mūžizglītības procesā, it īpaši attiecībā uz visnelabvēlīgākā stāvoklī esošām personām;

1.11

tomēr atgādina, ka jāīsteno starpnozaru pieeja, kas paredz, ka izglītība ir viena no svarīgākajām vietējo un reģionālo pašvaldību kompetences jomām, un pauž nožēlu, ka paziņojumā minētais fakts nav atzīts;

Pamatizglītība un vidējā izglītība: uzlabot pamatizglītības kvalitāti visiem

REĢIONU KOMITEJA

1.12

atzīst to, ka ES dalībvalstīs un attiecīgajos reģionos ir dažādas izglītības sistēmas ar dažādām metodēm, tomēr piekrīt, ka skolēnu agrīna “sadalīšana” atkarībā no viņu spējām var noteikt viņu turpmāko karjeru un dzīves ceļu;

1.13

atbalsta iekļaujošu izglītības sistēmu, kas nodrošina mūžizglītības iespējas visiem un atzīst tiesības iet uz skolu un piedalīties izglītības programmās;

1.14

uzskata, ka skolēnu nošķiršanas atlikšana līdz brīdim, kad viņi sasnieguši vidējās izglītības līmeni, kā arī iespējas pāriet no viena veida skolas uz citu var būt viens no veidiem, kā mazināt segregāciju, sekmēt vienlīdzīgumu, vienlaikus nemazinot efektivitāti, un attīstīt katra skolēna individuālās spējas;

1.15

vairākkārt aicinājusi izglītības sistēmā, cik vien ātri iespējams, īstenot pasākumus, lai atbalstītu skolēnus ar īpašām vajadzībām. Komiteja uzsver, ka būtiska nozīme ir sociālās atstumtības mazināšanai pamatizglītības posmā, kā arī minētajā jomā uzkrātās pieredzes apmaiņai. Komiteja turklāt ierosina pievērst tādu pašu uzmanību arī ļoti apdāvinātiem skolēniem. RK uzsver, ka vajadzīga izglītības sistēma, kurā pietiek izaicinājumu visiem, un skola, kurā stimulē visus skolēnus. Tas attiecas gan uz mazāk sekmīgiem, gan sekmīgiem skolēniem;

1.16

vērš uzmanību uz imigrantu vajadzībām, kuri bieži vien izglītības sistēmā sastopas ar integrācijas problēmam, kas izriet no iespējamām apmācības nepilnībām viņu izcelsmes valstī un no iespējamās uzņēmējvalsts valodas nepārvaldīšanas. Lai atbilstoši izturētos pret šo iedzīvotāju daļu, skolotājiem jāsaņem īpaša apmācība;

1.17

uzskata, ka skolotāju un instruktoru motivācija, prasmes, iemaņas un algas, konsultāciju pakalpojumu pieejamība un ar infrastruktūru saistītie faktori, piemēram, atbilstošs mācību grupu lielums, būtiski ietekmē to, vai izdosies sasniegt augstas kvalitātes mācību rezultātus;

1.18

uzskata, ka svarīgi ir veidot saprotošu mācību vidi, kas veicina katra skolēna motivāciju, piepūli visa mācību procesa laikā un pārliecību par savām spējām. Komiteja arī uzsver, ka jānodrošina vecāku iesaistīšana izglītības procesā, norādot, ka skolēni, kuri nesaņem pietiekamu atbalstu ģimenē un vienaudžu vidū, ir pakļauti lielākam sociālās atstumtības riskam;

1.19

uzsver, ka ir svarīgi, lai paredzētie pasākumi nolūkā nostiprināt taisnīgumu un zināmas iedzīvotāju daļas īpašo vajadzību apmierināšanu ir saskaņoti ar centieniem uzlabot izglītības sistēmas efektivitāti un kvalitāti, un ka ir jāparedz mehānismi, kas nodrošinātu atbilstošu mācību procesa ātrumu;

1.20

uzsver nepieciešamību panākt līdzsvaru izglītības sistēmās starp vispārēju pamatapmācību un specializācijas iespējām. Vispārējo pamatzināšanu sastāvdaļai vienmēr jābūt zināšanām par Eiropas kultūru un vēsturi. Dažādās izglītības un apmācības sistēmās pietiekama uzmanība jāvelta arī Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā.

Augstākā izglītība: uzlabot ieguldījumu piesaisti, vienlaikus paplašinot līdzdalību

REĢIONU KOMITEJA

1.21

piekrīt viedoklim, ka augstākās izglītības modernizācija ir būtisks faktors zināšanu sabiedrībā, kas strauji attīstās. Augstākās izglītības iestādes ir ļoti būtisks “zināšanu trīsstūra”, proti, izglītības, pētniecības un inovācijas elements, ņemot vērā to ciešo saikni;

1.22

norāda, ka augstākās izglītības iestādēm tādēļ jāpaver plašākas iespējas jaunām studentu grupām, lielāka uzmanība jāvelta mūžizglītībai un jāpaplašina akadēmiskās izglītības pieejamība, kas ir būtiski priekšnoteikumi, lai sagatavotos demogrāfiskajām un strukturālajām pārmaiņām, kuras gaidāmas turpmākajās desmitgadēs;

1.23

atzīst, ka studentu skaita pieaugums un arvien augstākās kvalitatīvas izglītības un pētniecības izmaksas tomēr nozīmē to, ka jāpalielina valsts un attiecīgos gadījumos privātais finansējums. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme līdzekļu novirzīšanā augstākās izglītības sistēmas modernizācijai, jo īpaši mērķorientēti izlietojot Eiropas struktūrfondu līdzekļus;

1.24

atgādina, ka augstākās izglītības pieejamībai jābūt pēc iespējas iekļaujošai, lai ne tikai nodrošinātu zināšanu Eiropas nākotni, bet arī lai augstākā izglītība kalpotu par pamatu Eiropas sociālajai kohēzijai kopumā. Komiteja vēlreiz norāda uz augstākās izglītības vispārējo nozīmīgumu, kas izpaužas kā ieguldījums personības un demokrātiskā pilsoniskuma attīstībā, ka arī kultūras mantojuma apzināšanā (5);

1.25

atzīmē, ka paziņojumā liela vērība pievērsta mācību maksai kā vienam no līdzekļiem, lai palielinātu finansējumu, kā arī vairotu studentu un ģimeņu interesi par augstākās izglītības iestāžu darba rezultātiem. Šī mācību maksa nedrīkst kļūt par iemeslu atstumtībai finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ. Komiteja uzsver, ka mācību maksa tomēr ir jautājums, ko nekad nedrīkst aplūkot atrauti, gluži pretēji, tas ir jautājums, kurš ir vienmēr jāaplūko plašākā dažādu faktoru kontekstā, kas saistīti ar finansiālajiem stimuliem vai šķēršļiem augstākās izglītības apguvei. Tāpēc Komiteja aicina neveltīt uzmanību tikai mācību maksas jautājumam vien, bet izvēlēties plašāku un ar iepriekš minētajiem apstākļiem saistītu pieeju, ievērojot valstu, reģionālo un vietējo finansēšanas un nodokļu sistēmu īpatnības;

Profesionālā izglītība un apmācība: uzlabot izglītības kvalitāti un palielināt tās atbilstību vajadzībām darba tirgū

REĢIONU KOMITEJA

1.26

piekrīt Komisijas viedoklim, ka, iedzīvotājiem novecojot, augstais jauniešu bezdarba līmenis ES ilgākā laika periodā ir nepieņemama parādība, ņemot vērā faktu, ka palielinās pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem;

1.27

aicina nostiprināt un attīstīt profesionālās izglītības un apmācības sistēmas valstīs, kurās tās ir vāji attīstītas, lai tās atbilstu ne tikai daudzo jauniešu, kuri meklē stabilu piekļuvi darba tirgum, bet arī paša darba tirgus prasībām;

1.28

atbalsta Komisijas priekšlikumu veidot skaidrus un daudzveidīgus mehānismus pārejai no profesionālās izglītības un apmācības uz tālāko izglītību un nodarbinātību, un atzinīgi vērtē īpašo norādi, ka vietējais un reģionālais līmenis jāiesaista ieinteresēto pušu partnerības veidošanā, lai uzlabotu apmācības programmu, ko valsts paredzējusi bezdarbniekiem un nelabvēlīgo sabiedrības grupu pārstāvjiem, kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām;

1.29

norāda, ka jāmodernizē skolotāju un instruktoru sagatavošana, ņemot vērā prasības, ko izvirza apmācāmo vidējā vecuma nemitīgā palielināšanās. Jāizstrādā īpašas pedagoģiskās metodes un mācību materiāli, uzmanību veltot elastīgām apmācības formām, kas piemērotas apmācāmajiem, kuri apvieno apmācību ar darba un ģimenes pienākumiem. Tāpēc izglītības un apmācības pasākumi būs saistīti ar sociālajiem jautājumiem, kuru risināšanā nozīmīga loma ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām;

1.30

uzsver, ka visā ES jāievieš strukturēti mehānismi iepriekšējo mācību, it īpaši ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto zināšanu un iemaņu izvērtēšanai. Šādai izvērtēšanai ir divi mērķi: nodarbinātības iespēju paplašināšana/sociālā iekļaušana un tālākās izglītības iespēju paplašināšana, balstoties uz iepriekš gūto mācību pieredzi;

1.31

tāpēc atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par tematu “Pieaugušo izglītība: Mūžu dzīvo — mūžu mācies” un piekrīt, ka Eiropā notiekošo demogrāfisko pārmaiņu apstākļos, lielāka uzmanība jāpievērš pieaugušo izglītībai un jāveic mērķorientēti, efektīvi ieguldījumi;

1.32

šajā sakarā uzsver, ka daudzās Eiropas valstīs galvenā atbildība par pieaugušo izglītību ir reģionālajam un vietējam līmenim, kas ir tieši ieinteresēts attīstīt darbinieku spējas. Tādēļ Komiteja aicina vairāk iesaistīt vietējo un reģionālo līmeni darbībās, kas saistītas ar pieaugušo izglītību ES līmenī.

2.   Priekšlikums: Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums par Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai

REĢIONU KOMITEJA

2.1

piekrīt viedoklim, ka jāizveido īpaša Eiropas mācību procesā iegūto kvalifikāciju ietvarstruktūra, kas papildina noteikumus profesionālās kvalifikācijas jomā, īpaši tāpēc, ka Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai padarīs pārredzamāku un pamanāmāku pāreju starp dažādiem izglītības un apmācības veidiem. Tomēr mācību procesā iegūtajai kvalifikācijai ir arī svarīga nozīme pārejā no mācību vides uz darba dzīvi, un tāpēc to nevar aplūkot atrauti no jautājumiem, kas skar sagatavošanos profesionālajai darbībai;

2.2

vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību sākt sistemātisku šo likumdošanas priekšlikumu ietekmes novērtējumu vietējā un reģionālā mērogā, īpaši tādās jomās kā izglītība un arodmācība, kuru ieviešana daudzās dalībvalstīs ir vietējo un reģionālo pašvaldību kompetencē. Būtu lietderīgi šādu ietekmes novērtējumu elektroniski nopublicēt pilnībā visas ES oficiālajās valodās;

2.3

atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto Kvalifikāciju ietvarstruktūru un atbalsta abus tās izstrādāšanas mērķus, proti, palielināt kvalifikāciju pārredzamību un veicināt mobilitāti Eiropas Savienībā. Komiteja tomēr uzsver, ka Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra nav izstrādāta, lai noteiktu kvalifikācijas prasības, bet kvalifikāciju ietvarstruktūras tiek izstrādātas valstu/reģioālajā līmenī. Tāpēc vietējā un reģionālā līmeņa kompetentās iestādes ir jāiesaista valstu/reģionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru piesaistīšanā Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrai;

2.4

piekrīt Komisijas viedoklim, ka valstu un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras vienkāršos visu veidu izglītības apstiprināšanu. Komiteja atzinīgi vērtē šādu iekļaujošu pieeju, to tādējādi tiek atzīts, ka jāpanāk formālās, neformālās un blakusizglītības atzīšana mūžizglītības procesā, un piekrīt, ka nelabvēlīgo grupu pārstāvju svarīgāko iemaņu un prasmju atzīšanai ir īpaša nozīme vienlīdzīgu iespēju veicināšanā (6);

2.5

uzskata, ka Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra būs lietderīgs instruments, kas ļaus palielināt Eiropas valstu un reģionu izglītības sistēmu savstarpējo uzticēšanos un kurš veicinās prasmju, zināšanu un pieredzes apmaiņu visā ES teritorijā, tādējādi pozitīvi ietekmējot mobilitāti, konkurētspēju un nodarbinātību;

2.6

aicina Komisiju tomēr precizēt, kā savstarpēji ir saistīti kvalifikācijas līmeņi, Direktīva 2005/36/EK, kā arī formālās un neformālās izglītības sertificēšanas noteikumi, kas ir jau pieņemti vai kuri pašreiz tiek izstrādāti valstu un reģionālajā līmenī (7);

2.7

neatkarīgi no mūžizglītības stratēģiju plašākās perspektīvas, kurā ietverti sociālās iekļaušanas, nodarbināmības un personības attīstības mērķi, atzinīgi vērtē to, ka Komisija pievērsusi uzmanību mācību procesa konkrētajiem rezultātiem, proti, izstrādājusi kvalifikāciju aprakstu, norādot nepieciešamās zināšanas, prasmes un iemaņas;

2.8

uzskata, ka kvalifikācijām jābūt salīdzināmām neatkarīgi no tā, kādā veidā un kādā mācību iestādē tās iegūtas. Uz mācību rezultātiem vērsta pieeja padara vienkāršāku dažādās valstīs, kā arī izglītības un apmācības sistēmās iegūto kvalifikāciju salīdzināšanu, tādējādi atvieglojot ES vietējo un reģionālo izglītības iestāžu darbību;

2.9

mācību rezultāti un deskriptori var arī kalpot kā atskaites punkti kvalitātes nodrošināšanai, tādējādi uzlabojot Eiropas sadarbību kvalitātes nodrošināšanas un novērtēšanas lēmumu savstarpējās atzīšanas jomā. Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ieteikumā ir skaidra norāde uz Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras kā pārredzamības nodrošināšanas instrumenta un kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu saikni, jo kvalitātes nodrošināšanas principi var būtiski ietekmēt savstarpējās uzticēšanās veidošanos, kas ir pamats kvalifikāciju starptautiskajai atzīšanai;

2.10

aicina sekmēt sadarbības un paraugprakses izplatīšanas sistēmas veidošanu, lai pastāvīgi notiktu pieredzes apmaiņa. Tas ļautu izvirzīt uzmanības centrā pozitīvās attīstības tendences, kas vērojamas dalībvalstīs, it īpaši vietējā un reģionālajā līmenī. Tādēļ Komiteja iesaka sekmēt tādu Eiropas mēroga tīklu darbību, kas izplata paraugpraksi, veicinot apmācības pieejamību, it īpaši ar vietējās un reģionālās partnerības starpniecību;

2.11

uzsver, ka Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrā jārespektē ES vietējo un reģionālo pašvaldību dažādība un stiprās puses. Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra būs instruments, kas ļaus salīdzināt dažādās valstīs iegūtās kvalifikācijas, un tā neaizstās, bet gan papildinās valstu un reģionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras;

2.12

uzskata, ka EKI piemērošana paredzamā veidā izraisīs citus pasākumus Kopienas mērogā, un uzsver faktu, ka šajā gadījumā vajadzēs veikt padziļinātu šo vēlāko pasākumu subsidiaritātes un proporcionalitātes analīzi;

2.13

aicina lietot skaidrus deskriptorus, kā arī precīzi saskaņot esošās reģionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras un Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru.

2.14   Ieteikumi dalībvalstīm

Iesniegusi Komisija

RK grozījums

IESAKA DALĪBVALSTĪM VEIKT ŠĀDUS PASĀKUMUS:

2.

Līdz 2009. gadam piesaistīt nacionālo kvalifikācijas sistēmu Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrai, … attīstot nacionālo kvalifikāciju sistēmu, tajos gadījumos, kad tas atbilst valsts likumdošanai un praksei.

5.

Izraudzīties valsts centru, kas atbalstītu un koordinētu saikni starp nacionālo kvalifikāciju sistēmu un Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru.

Centra uzdevumi ir šādi: (…)

(e)

nodrošināt visu attiecīgo valsts ieinteresēto personu iesaistīšanu atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei, ieskaitot augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības iestādes, sociālos partnerus, nozares un ekspertus jautājumos par kvalifikāciju salīdzināmību un izmantošanu Eiropas līmenī.

IESAKA DALĪBVALSTĪM VEIKT ŠĀDUS PASĀKUMUS:

2.

Līdz 2010. gadam piesaistīt nacionālo/reģionālo kvalifikācijas sistēmu Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrai, … attīstot nacionālo/reģionālo kvalifikāciju sistēmu, tajos gadījumos, kad tas atbilst valsts/reģionu likumdošanai un praksei.

5.

Izraudzīties valsts/reģionālo koordinācijas punktu, kas atbalstītu un sadarbībā ar citām ieinteresētajām valsts/reģionālajām iestādēm koordinētu saikni starp nacionālo/reģionālo kvalifikāciju sistēmu un Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūru.

Dalībvalstīs, kurās reģionālo koordinācijas punktu izveide būtu konstitucionāli neiespējama, valsts koordinācijas punktā jāparedz atbilstoša un pietiekama reģionu pārstāvība ar likumdošanas pilnvarām.

Tomēr valstu/reģionālos koordinācijas punktus iespēju robežās ir jāizveido, balstoties uz jau esošām struktūrām. Ja izrādīsies nepieciešams veidot jaunu struktūru ( ex novo ), administratīvos izdevumus jāsamazina līdz minimumam.

Galīgo lēmumu izveidot valsts koordinācijas punktu vai reģionālos koordinācijas punktus jāpieņem katras dalībvalsts atbildīgajām iestādēm..

Koordinācijas punkta uzdevumi ir šādi: (…)

(e)

saskaņojot ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, nodrošināt visu attiecīgo valsts, reģionālo un vietējo ieinteresēto personu iesaistīšanu atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei, ieskaitot augstākās izglītības un profesionālās izglītības un apmācības iestādes, sociālos partnerus, nozares un ekspertus jautājumos par kvalifikāciju salīdzināmību un izmantošanu Eiropas līmenī.

Pamatojums

Jānorāda uz vietējā un reģionālā līmeņa nozīmi, jo daudzās dalībvalstīs vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir uzticēti tieši pienākumi un piešķirtas pilnvaras izglītības un apmācības jomā, tajā skaitā tiesības izveidot kvalifikāciju ietvarstruktūru. Pašvaldību pienākums ir nodrošināt izglītības un apmācības pakalpojumus, kas veido mūžizglītības sistēmu, sniedzot pirmskolas, skolas, jaunatnes, pieaugušo un sabiedriskos pakalpojumus.

Komisija vēlas izveidot kontaktpunktu dalībvalstu līmenī, taču tas pildīs koordinācijas punkta funkcijas tikai tādā gadījumā, ja koordinācija tiks nodrošināta visos līmeņos.

Tā kā apspriešanās par nacionālo/reģionālo kvalifikāciju ietvarstruktūru piesaistīšanu Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrai būs plaša un tā kā ieteikums netiks pieņemts ātrāk kā 2007. gada beigās vai 2008. gada sākumā, 2010. gads ir reālāks piesaistīšanas termiņš nekā 2009. gads.

2.15   Komisijas nodoma apstiprināšana

Iesniegusi Komisija

RK grozījums

APSTIPRINA KOMISIJAS NODOMU:

2.

Izveidot Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras padomdevēju grupu (kurā būtu valstu centru pārstāvji, Eiropas sociālie partneri un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas), lai pārraudzītu, sadarbotos un nodrošinātu procesa kvalitāti un vispārēju saskanību, kvalifikāciju sistēmas piesaistot Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrai.

3.

Pārraudzīt rīcību atbilstīgi šim ieteikumam …

APSTIPRINA KOMISIJAS NODOMU:

2.

Izveidot Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras padomdevēju grupu (kurā būtu valstu/reģionālo centru pārstāvji, Eiropas sociālie partneri un vajadzības gadījumā citas ieinteresētās personas), lai pārraudzītu, sadarbotos un nodrošinātu procesa kvalitāti un vispārēju saskanību, nacionālās/reģionālās kvalifikāciju sistēmas piesaistot Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūrai;

Sadarbībā ar dalībvalstīm novērtēt …

Pamatojums

Tā kā kvalifikāciju ietvarstruktūras tiek izstrādātas valstu/reģionālajā līmenī, novērtēšanas procesā jāiesaista ne tikai Komisijai, bet arī dalībvalstis.

2.16   Definīcijas

RK pauž nožēlu, kas līdztekus nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām nav minētas reģionālās kvalifikāciju ietvarstruktūras. Pretēji tam, kas pausts Komisijas ierosinājumā iekļautajās definīcijās, jāpiezīmē, ka dažās dalībvalstīs ir garantēta reģionu autonomija kvalifikāciju ietvarstruktūru izveidošanā, tāpēc tās nevar uzskatīt par nacionālajām kvalifikāciju ietvarstruktūrām “pakārtotām ietvarstruktūrām”.

2.17   I pielikums: deskriptori

RK atzīst, ka deskriptoru sarakstā ievērots līdzsvars starp dažādajiem mācību veidiem, kādos var iegūt kvalifikācijas.

Komiteja norāda, ka jānodrošina 5.-8. līmeņa deskriptoros iekļauto definīciju sakritība ar Eiropas Augstākās izglītības telpas kvalifikāciju ietvarstruktūras deskriptoriem, ko par augstāko izglītību atbildīgie ministri jau ir apstiprinājuši 2005. gadā saistībā ar Boloņas procesu. Šajā sakarā ir svarīgi atzīmēt, ka Boloņas kvalifikāciju ietvarstruktūrā līmeņi noteikti ne tikai atkarībā no mācību rezultātiem, bet arī no iegūtajiem kredītpunktiem saskaņā ar Eiropas kredītpunktu pārneses sistēmu ( ECTS ), tādējādi atvieglojot līmeņu salīdzināšanu.

Tāpēc RK atbalsta Komisijas ieceri izstrādāt kredītpunktu pārneses sistēmu profesionālās izglītības un apmācības jomā, un uzskata, ka ilgtermiņā jāizveido visu mūžizglītības jomu aptveroša kredītpunktu pārneses sistēma, lai palielinātu Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras piemērošanas efektivitāti.

2.18   II pielikums: kopīgi kvalitātes nodrošināšanas principi

Kaut arī RK norādījusi uz pārredzamības (Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra), kvalitātes nodrošināšanas un kvalifikāciju atzīšanas trīspusējo saikni, tā vēlētos uzsvērt, ka 3. pielikums ir pārāk vispārīgs, lai aizstātu jau izveidotās sistēmas, principus un standartus, kas izstrādāti, lai veicinātu Eiropas sadarbību kvalitātes nodrošināšanā konkrētos izglītības un apmācības sektoros. Jāpiebilst arī, ka daži principi nav īsti piemēroti skolu izglītības novērtēšanai. Tāpēc RK vēlētos atgādināt par tādiem nozīmīgiem dokumentiem kā Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikums (2001. gada 12. februāris) par Eiropas sadarbību kvalitātes novērtēšanā skolu izglītībā (OV L 60, 1.3.2001., 51.-53. lpp.), ieteikums (2006. gada 15. februāris) par Turpmāko Eiropas sadarbību kvalitātes novērtēšanā augstākajā izglītībā (OV L 64, 4.3.2006., 60. lpp.) un Padomes secinājumi (2004. gada 18. maijs) par Kvalitātes nodrošināšanu profesionālajā izglītībā un apmācībā (9599/04).

Briselē, 2007. gada 14. februārī

Reģionu komitejas

Priekšsēdētājs

Michel DELEBARRE


(1)  OV C 164, 5.7.2005., 59. lpp.

(2)  CdR 21/2000 fin.

(3)  RK 2006. gada 29. septembrī Helsinkos rīkotās konferences “Pirmās zināšanas — pamatizglītības nozīme konkurētspējas palielināšanā” secinājumi.

(4)  http://www.cor.europa.eu/en/presentation/educ.asp.

(5)  CdR 154/2005 fin.

(6)  CdR 31/2006 fin.

(7)  Eiropas Parlamenta rezolūcija par tematu “Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošana” (2006/2002 (INI)).


Top