Paziņojums par to, ka tiek sākta izmeklēšanas procedūra attiecībā uz šķēršļiem Padomes Regulas (EK) Nr. 3286/94 nozīmē, ko veido Indijas noteikti un piemēroti pasākumi un darbības, kas kavē vīnu un stipro spirtoto dzērienu tirdzniecību

(2005/C 228/03)

Komisija 2005. gada 20. jūlijā saņēmusi sūdzību atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 3286/94 (1) (še turpmāk “regula”).

1.   Sūdzības iesniedzēji

Sūdzību kopīgi iesniedza CEEV (Eiropas Vīna ražošanas komiteja) un CEPS (Confédération européenne des producteurs de spiritueux/Eiropas Stipro alkoholisko dzērienu organizācija).

CEPS ir stipro alkoholisko dzērienu ražotāju pārstāvības organizācija ES. Tās dalībnieki ir 38 valsts asociācijas, kas pārstāv šo ražošanas nozari 21 valstī. CEEV ir vīnu, aromatizēto vīnu, dzirkstošo vīnu, liķiera vīnu un citu vīna produktu ražošanas nozares un/vai tirdzniecības pārstāvības organizācija ES. Tās dalībnieki ir 12 valsts asociācijas un Šveice.

CEEV un CEPS ir asociācijas, kas darbojas viena vai vairāku uzņēmumu vārdā atbilstīgi regulas 4. panta 1. punktam un 2. panta 6. punktam.

2.   Ražojums

Kopienas ražojumi, ko skar Indijas noteiktie pasākumi, ir vīni, vermuti, aromatizētie vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni, kas minēti HS pozīcijā 2204, 2205, 2206 un 2208. Tostarp tie ir nedzirkstoši un dzirkstoši vīni, vermuti un citi tādi stiprināti vīni kā portvīns un heress, kā arī no lauksaimniecības izejvielām destilēti stiprie alkoholiskie dzērieni — brendiji un vīna spirti, viskiji, džins, degvīns, rums un liķieri.

Tomēr izmeklēšanas procedūra, kuru sāk Komisija, var aptvert arī citus produktus, jo īpaši tos, uz kuriem ieinteresētās personas, kuras pieteiksies turpmāk minētajos termiņos (sk. 8. punktu), var norādīt kā tādiem, kurus skar domājamās darbības.

3.   Priekšmets

Sūdzība attiecas uz trijiem aspektiem tiesiskajā režīmā, ko Indija piemēro ievestajiem vīniem un stiprajiem spirtotajiem dzērieniem.

(a)   Papildu nodoklis

Saskaņā ar Indijas likumdošanu akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem iekasē 26 Indijas štatu administrācijas. Principā akcīzes nodokli iekasē vienīgi par ražojumiem, kas pārstrādāti Indijā. Tādējādi šis nodoklis principā netiek iekasēts attiecībā uz pudelēs pildītu vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ievedumiem. Tas attiecas vienīgi uz pašmāju produkciju un Indijā pudelēs pildītiem beztaras ievedumiem (tā likmes 26 Indijas štatos būtiski atšķiras).

Šajā sakarā 2001. gada 1. aprīlī ar Paziņojumu Nr. 37/2001 atbilstīgi Muitas tarifa likuma 3. iedaļai Indija ieviesa federālu papildu nodokli vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, lai kompensētu akcīzes nodokļus, kas samaksāti vai maksājami štatu līmenī attiecībā uz vietējiem ražojumiem. Saskaņā ar Muitas tarifa likuma 3. iedaļu papildu federālajam nodoklim ir jābūt “vienādam” ar akcīzes nodokli, ko iekasē attiecībā uz vietējiem ražojumiem. Šis papildu nodoklis ir atšķirīgu likmju procentu nodoklis. Saskaņā ar 2003. gada 1. marta muitas paziņojumu Nr. 32/2003 pašreizējās papildu nodokļa likmes ievestajam vīnam ir 75 %, 50 % un 20 %, atkarībā no ievedumu vērtības, un ievestajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem 150 %, 100 %, 50 % un 25 %, tāpat atkarībā no ievedumu vērtības.

(b)   Nodokļi un akcīzes nodokļi štatu līmenī

Kā norādīts še iepriekš Indijas štatiem nav tiesības iekasēt akcīzes nodokli par pudelē pildītu vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ievedumiem. Tomēr sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka vairāki štati piemēro akcīzes nodokļus vai līdzīgus dažādu nosaukumu un likmju nodokļus ievesto vīnu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecībai. Turklāt sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka daži no šiem nodokļiem (akcīzes vai citi) attiecas vienīgi uz ievestajiem ražojumiem vai ka ievestajiem ražojumiem piemērotās likmes ir augstākas nekā vietējiem ražojumiem piemērotās.

(c)   Importa ierobežojumi štatu līmenī

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka septiņi štati attiecībā uz vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ievedumiem piemēro de facto aizlieguma politiku.

4.   Apgalvojumi attiecībā uz šķēršļiem tirdzniecībai

Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka pasākumi un darbības, kas aprakstītas 3. iedaļā, ir šķēršļi tirdzniecībai regulas 2. panta 1. punkta nozīmē.

(a)   Papildu nodoklis

Pirmkārt, sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka federālais papildu nodoklis uzskatāms par ievedmuitas nodokli (vai citu nodokli un maksājumu), kas ir pretrunā ar Indijas saistībām, ievērojot II pantu 1994. gada VVTT (Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību), kas lasāms saistībā ar tās muitas tarifu. Šajā sakarā sūdzības iesniedzēji aizrāda, ka tarifa saistības, ko PTO uzņēmusies Indija, paredz to, ka vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem piemērojamas nodokļu un maksājumu likmes, kas nepārsniedz 150 %. Uz visiem ievestajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem attiecas muitas pamatnodoklis 150 % (stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem) un 100 % (vīniem). Federālo papildu nodokli piemēro papildus šīm likmēm. Tādējādi, ja federālais papildu nodoklis uzskatāms par ievedmuitas nodokli (vai citu nodokli vai maksājumu) kopējā nodokļa likme visiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot pašus dārgākos (2)) pārsniedz konsolidēto nodokļa likmi 150 %. Turklāt sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka federālo papildu nodokli nevar uzskatīt par tādu, kas būtu “līdzvērtīgs iekšzemes nodoklim” II panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un tāpēc to nevar pamatot ar minēto noteikumu.

Otrkārt, sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka federālais papildu nodoklis nosaka ievestajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem piemērojamu režīmu, kas ir acīmredzami mazāk labvēlīgs par to, kas piemērojams “līdzīgiem” (vai tieši konkurējošiem vai aizstājamiem) vietējas izcelsmes produktiem, pārkāpjot 1994. gada VVTT III panta 2. punktu. Šajā sakarā sūdzības iesniedzēji uzskata, ka lai gan principā uz ievestajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem štati neattiecina akcīzes nodokļus, vairumā Indijas štatu federālais papildu nodoklis ievērojami pārsniedz akcīzes nodokli, ko piemēro vietēji saražoto stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecībā.

Pēc sūdzības iesniedzēju domām vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ievedumiem piemēro pārmērīgus nodokļus, ja salīdzina, no vienas puses, federālo papildu nodokli un citus netiešus nodokļus, ko štatu līmenī piemēro ievesto vīnu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecībai, un, no otras puses, akcīzes nodokli un citus netiešos nodokļus, ko štatu līmenī piemēro vietēji saražotajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

(b)   Akcīzes nodokļi un citi nodokļi štatu līmenī

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka, lai gan Indijas štati nav tiesīgi iekasēt akcīzes nodokli attiecībā uz pudelēs pildītu vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ievedumiem, dažos no tiem akcīzes nodokļus vai līdzīgus dažādu nosaukumu un likmju nodokļus tomēr piemēro ievesto vīnu un stipro alkoholisko dzērienu tirdzniecībai. Viņi apgalvo, ka vismaz trīspadsmit Indijas štati piemēro akcīzes nodokļus vai citus nodokļus, ko var uzskatīt par alternatīvu līdzekli, kā nodrošināt ieņēmumus no ievestiem ražojumiem, jo tie nav tiesīgi iekasēt akcīzes nodokļus. Pēc sūdzības iesniedzēju domām, dažus no šiem nodokļiem vai nu piemēro vienīgi ievestajiem ražojumiem, vai arī ievestajiem ražojumiem tie ir augstāki nekā vietējiem ražojumiem, pārkāpjot 1994. gada VVTT III panta 2. punktu.

(c)   Ievešanas ierobežojumi, ko noteikuši štati

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka septiņi Indijas štati piemēro de facto vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ievešanas aizlieguma politiku pretrunā ar 1994. gada VVTT III panta 4. punktu un XI panta 1. punktu.

Ievērojot konkrētos tās rīcībā esošos datus un apliecinājumus, kuri tai tika nosūtīti, Komisija uzskata, ka sūdzībā ir pietiekami daudz elementu, kas prima facie apliecina, ka pastāv tirdzniecības šķēršļi regulas 2. panta 1. punkta nozīmē.

5.   Apgalvojumi par nelabvēlīgām sekām, kas skar tirdzniecību

Starptautiskajā Vīnu & stipro alkoholisko dzērienu reģistrā (IWSR) tika novērtēts, ka rietumu stila stipro alkoholisko zīmoldzērienu patēriņš Indijā 2004. gadā bija 87 miljoni deviņu litru kastes, padarot to par vienu no lielākajiem stipro alkoholisko dzērienu tirgiem pasaulē. Šis novērtējums aptver aptuveni 550 000 ievesto stipro alkoholisko dzērienu kastes; atlikumu (99,4 %) veido vietēji ražots “Indian Made Foreign Liquor” (IMFL — Indijā ražots ārvalstu liķieris). No Kopienas uz Indiju izvesto stipro alkoholisko dzērienu vērtība 2004. gadā sasniedza 23 211 000 EUR.

Pēdējo desmit gadu laikā Indijas vīna tirgus, lai gan lēni, tomēr pastāvīgi ir attīstījies. Ir novērtēts, ka 2004. gadā to veidoja 667 000 deviņu litru kastes, tostarp 96 000 vai 14 % bija ievesta produkcija. No Kopienas uz Indiju izvesto vīnu vērtība 2004. gadā sasniedza 4 167 000 EUR.

Sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka sūdzībā norādītās darbības liedz pieņemamu Indijas tirgus pieejamību, radot vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ievedumiem nelabvēlīgākus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar vietēji ražotajiem produktiem, kā arī liegušas dabisku vīnu un stipro alkoholisko dzērienu patēriņa pieaugumu Indijā.

Šajā sakarā sūdzības iesniedzēji aizrāda, ka pēc federālo importa kvantitatīvo ierobežojumu atcelšanas un to aizstāšanas ar šajā sūdzībā izklāstītajiem pasākumiem stipro alkoholisko dzērienu ievedumu apjoms samazinājās par kādiem 60 — 70 % laikposmā no 2001. gada aprīļa līdz augustam, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā, jo ar tūrismu saistītajai tirdzniecībai paredzētajām precēm tika noteikti nodokļi, kas faktiski liedza tām iespēju palikt šajā tirgū to cenas pieauguma dēļ. Sūdzības iesniedzēji norāda arī uz to, ka tad, kad tika piešķirti nodokļu atvieglojumi precēm, ko pārdeva atsevišķu kategoriju viesnīcās un restorānos, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu ievedumu apjoms ievērojami pieauga. Tas norāda uz to, ka nodokļu pasākumi, uz ko attiecas šī sūdzība, liedz ES vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem nostiprināties Indijas tirgū.

Sūdzības iesniedzēji norāda arī skaitļiem, kas raksturo ievesto stipro alkoholisko dzērienu tirgus daļas citās jaunattīstības valstīs, kas principā ir līdzīgas Indijai, kuri liek domāt, tirdzniecības šķēršļi, ar ko ES stipro alkoholisko dzērienu rūpniecības nozare saskaras Indijā, ir jo īpaši problemātiski.

Komisija uzskata, ka sūdzībā ir prima facie pietiekami pierādījumi, kas norāda uz nelabvēlīgām sekām, kas skar tirdzniecību, atbilstīgi regulas 2. panta 4. punktam.

6.   Kopienas intereses

ES stipro alkoholisko dzērienu rūpniecības nozare, ko pārstāv CEPS, katru gadu izved preces vairāk nekā 5 miljardu euro vērtībā uz vairāk nekā 150 valstīm. Stipro alkoholisko dzērienu sektors tieši nodarbina aptuveni 50 000 darbinieku un netieši — 250 000 darbinieku. ES vīna izvedumi uz trešām valstīm sasniedz 4,5 miljardus euro, kas atbilst 12,5 miljardiem hektolitriem (hl) tilpumā.

Komisija uzskata, ka ir svarīgi garantēt mūsu eksporta rūpniecības nozarēm noteikumu vienlīdzību trešo valstu tirgos, jo īpaši attiecībā uz iekšējiem nodokļiem. Tarifu aizsardzība nebūtu jāaizstāj ar citiem protekcionistiskiem šķēršļiem, kas ir pretrunā ar starptautiskām saistībām. Tas jo īpaši svarīgi alkoholisko dzērienu gadījumā, jo parasti tiem piemērotie nodokļi ir augsti, apvienojot akcīzes nodokļus un pievienotās vērtības nodokļus.

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, tiek uzskatīts, ka Kopienas interesēs ir sākt izmeklēšanas procedūru.

7.   Procedūra

Pienācīgi apspriedusies ar padomdevēju komiteju, kas izveidota ar regulu, un nolēmusi, ka ir pietiekami daudz pierādījuma elementu, lai sāktu izmeklēšanas procedūru nolūkā izvērtēt saistītos tiesiskos un faktiskos jautājumus, un ka tas ir Kopienas interesēs, Komisija sāka izmeklēšanu saskaņā ar regulas 8. pantu.

Ieinteresētās personas var pieteikties un rakstiski darīt zināmus savus apsvērumus par specifiskajiem jautājumiem, kurus izvirzījis sūdzības iesniedzējs, sniedzot apstiprinošus pierādījumus.

Turklāt Komisija uzklausīs personas, kuras savā pieteikumā to rakstiski būs lūgušas, ar noteikumu, ka procedūras iznākumi tās skar tieši.

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

8.   Termiņš

Jebkurai informācijai, kas attiecas uz šo lietu, kā arī uzklausīšanas lūgumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 30 dienas pēc šī paziņojuma publicēšanas; adrese ir šāda:

(1)  Padomes 1994. gada 22. decembra Regula (EK) Nr. 3286/94, ar ko nosaka Kopienas procedūras kopējās tirdzniecības politikas jomā, lai nodrošinātu Kopienas tiesību īstenošanu saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši tiem, kas ir ieviesti Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) aizgādnībā (OV L 349, 31.12.1994., 71. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 356/95 (OV L 41, 23.2.1995., 3. lpp.).

(2)  Tas ir, ievestie vīni, kuru CIF cena pārsniedz USD 100 par kasti (12 pudeles), kam piemērojama papildu nodokļa zemākā likme (20 % ad valorem).