52004PC0571

Priekšlikums PADOMES REGULAI ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts noteiktu grafīta elektrodu sistēmu importam no Indijas

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Komisija 2003. gada 21. augustā uzsāka antidempinga izmeklēsanu attiecībā uz noteiktu Indijas izcelsmes grafīta elektrodu sistēmu importu Kopienā. 2004. gada 19. maijā Komisija ieviesa antidempinga pagaidu maksājumus.

Šeit pievienotā Padomes Regulas priekslikuma pamatā ir galīgie secinājumi, kas apstiprināja to, ka pastāv dempings un kaitējums, kā arī cēloņsakarība starp dempingu un kaitējumu. Visu attiecīgo interesu, īpasi Kopienas razosanas nozares, nesaistītu importētāju un lietotāju interesu izpēte apstiprināja secinājumu, ka galīgu pasākumu veiksana nav pret Kopienas interesēm.

Parasts termiņs, kas piemērojams antidempinga procedūrai, nozīmētu, ka galīgie antidempinga maksājumi ir jāievies ne vēlāk kā 2004. gada 20. novembrī. Tomēr paralēli notiek antisubsidēsanas procedūra attiecībā uz to pasu razojumu un izcelsmi, kam termiņs attiecīgi ir 2004. gada 20. septembris. Tā kā pastāv prakse tādos gadījumos abas regulas publicēt vienlaicīgi, tiek ierosināts, lai Padome pieņem seit pievienoto priekslikumu Regulai, kas būtu jāpublicē ,Oficiālajā Vēstnesī" ne vēlāk kā 2004. gada 20. septembrī

Priekšlikums PADOMES REGULAI ar kuru uzliek galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas uzlikts noteiktu grafīta elektrodu sistēmu importam no Indijas

EIROPAS SAVIENIBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināsanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis [1], (,pamatregula") un jo īpasi tās 9. pantu,

[1] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp., Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

ņemot vērā Komisijas iesniegto priekslikumu pēc apspriesanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PAGAIDU PASĀKUMI

(1) 2004. gada 19. maijā Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1009/2004 [2] (,pagaidu regula") noteica pagaidu antidempinga maksājumu noteiktu grafīta elektrodu sistēmu importam Kopienā no Indijas.

[2] OV L 183, 20.5.2004., 61. lpp.

B. TURPMĀKĀ PROCEDŪRA

(2) Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties kuriem tika ieviesti pagaidu pasākumi, vairākas ieinteresētās puses iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu secinājumiem. Pusēm, kas to lūdza, tika dota iespēja izteikt savu viedokli.

(3) Komisija turpināja ievākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem secinājumiem.

(4) Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīgo antidempinga maksājumu uzliksanu par noteiktu grafīta elektrodu sistēmu importu no Indijas un to summu galīgo iekasēsanu, kas nodrosinātas ar pagaidu maksājumu. Ieinteresētajām pusēm arī atvēlēja termiņu, kurā tās varēja izteikt viedokli attiecībā uz sniegtajiem būtiskajiem datiem un apsvērumiem.

(5) Tika izskatīti ieinteresēto personu iesniegtie mutiskie un rakstiskie apsvērumi, un vajadzības gadījumā secinājumi tika grozīti.

C. ATTIECĪGAIS RAOJUMS UN LĪDZĪGI RAOJUMI

(6) Tā kā par attiecīgo razojumu un līdzīgo razojumu netika saņemti jauni apsvērumi, ar so apstiprina pagaidu regulas 11. līdz 15. apsvērumu.

D. DEMPINGS

1. Razotāju eksportētāju argumenti

(7) Abi razotāji eksportētāji, kas sadarbojas, atkārtoti apgalvoja, ka ir vajadzējis veikt nodokļu atmaksas korekciju normālajai vērtībai, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakspunktu "Ievedmuita un netiesie nodokļi", vai arī saskaņā ar 2. panta 10. punkta k) apakspunktu ,Citi faktori", piemērojot to kredītiem, ko saņem saskaņā ar Piesķīrumu shēmu ievedmuitas maksājumiem (,DEPB") pēc eksportēsanas. Ievērojot 2. panta 10. Punkta b) apakspunktu, viņi apgalvoja, ka vismaz DEPB kredītu summa, ko izmanto, importējot izejvielas, kuras patērē eksportētā razojuma razosanā, būtu jānosaka kā atbrīvojums.

(8) Šajā sakarā jāatzīmē, ka korekciju nevar veikt, jo - kā paskaidrots pagaidu regulas 25. apsvērumā, izmeklēsanā konstatēja, ka nav tiesas saistības starp piesķirtajiem DEPB kredītiem un iepirktajām izejvielām, jo kredītus var izmantot, lai segtu nodokļus, kas maksājami par importētajām precēm, izņemot kapitālieguldījumu preces un preces, uz kurām attiecas importa ierobezojumi vai aizliegums. Turklāt pat tad, ja kredītus izmantotu, lai importētu izejvielas, kas vajadzīgas grafīta elektrodu razosanai, razotāji eksportētāji nevarētu pierādīt, ka izejvielas ir izmantotas eksportētā razojuma razosanā. Turklāt uzņēmumu izmaksu uzskaites sistēmā DEPB kredīti ir iegrāmatoti kā ienākumi nevis kā negatīvs postenis. Tāpēc, pamatojoties uz uzņēmumu grāmatvedību, nav saites starp eksportēto preču cenu noteiksanu un gūtajiem DEPB ienākumiem. Visbeidzot, netika iesniegti jauni argumenti, kas pamatotu pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakspunktu. Tāpēc sos argumentus nevar pieņemt un ar so tiek apstiprināti secinājumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 25. līdz 26. apsvērumā.

(9) Abi razotāji eksportētāji arī atkārtoti izklāstīja savus argumentus attiecībā uz atsķirībām tirdzniecības līmeņos, ievērojot pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakspunkta ii) ievilkumā. Taču jauni argumenti netik iesniegti, tāpēc ar so apstiprina pagaidu regulas 27. un 28. apsvēruma secinājumus.

(10) Razotāji eksportētāji, kas sadarbojas, apstrīdēja eksporta cenu aprēķinos izmantoto valūtas maiņas kursu. Viņi apgalvoja, ka jāizmanto maiņas kurss, kas ir spēkā maksājuma dienā nevis rēķina sastādīsanas dienā. Turklāt viņi arī apgalvoja, ka būtu precīzāk izmantot faktisko dienas maiņas kursu nevis vidējo maiņas kursu mēnesī, kurā sastāda rēķinu.

(11) Šajā sakarā jāatzīmē, ka Komisija konsekventi izmanto maiņas kursu, kas saistīts ar rēķina sastādīsanas dienu, jo cenas noteiksanā ņem vērā maiņas kursu rēķina sastādīsanas dienā. Tāpēc tika noraidīta prasība izmantot maksājuma dienas maiņas kursu. Tomēr tika akceptēta rēķina sastādīsanas dienas faktiskā maiņas kursa izmantosana mēnesa vidējā maiņas kursa vietā. Ņemot to vērā, attiecīgi tika grozīti dempinga aprēķini.

(12) Izskatot jautājumu, norādītajā mēnesa vidējā maiņas kursā tika atklāta pārrakstīsanās kļūda. Tā kā so maiņas kursu aizstāja ar dienas maiņas kursu, kā paskaidrots 11. apsvērumā, so kļūdu uzskata par izlabotu.

2. Dempinga aprēķini

(13) Pēc izmantojamā maiņas kursa korekcijas, kā norādīts 9. līdz 11. apsvērumā, galīgi noteiktais dempinga apjoms, izteikts procentos no CIF Kopienas brīvās robezpiegādes neto cenas, ir sāds:

Graphite India Limited (GIL) // 31,1%

Hindustan Electro Graphite (HEG) Limited // 22,4%

Citi // 31,1%

E. KOPIENAS RAOŠANAS NOZARE

(14) Tā kā nav jaunas būtiskas informācijas vai argumentu, ar so apstiprina pagaidu regulas 32. līdz 35. apsvērumu.

F. KAITĒJUMS

(15) Pēc pagaidu paziņojuma sniegsanas Indijas eksportētāji norādīja uz atsķirīgo cenu samazinājuma starpību vienam konkrētam attiecīgā razojuma veidam, salīdzinot ar līdzīgu razojumu veidu cenu samazinājuma starpību. Apgalvojumu rūpīgi izskatīja un secināja, ka atsķirība ir radusies sakarā ar kļūdu ziņojumā par viena konkrēta Kopienas razotāja kredītzīmēm un atlaidēm. Tāpēc so iebildumu pieņēma un attiecīgi koriģēja sā konkrētā razojuma veida cenu samazinājuma starpību un, ja bija vajadzīgs, so korekciju veica arī citiem razojuma veidiem.

(16) Turklāt tika secināts, ka vairāki Kopienas razosanas nozares tirdzniecības darījumi, kas izmantoti cenu samazinājuma starpības aprēķinos, ir uzskaitīti divreiz. Tāpēc divreiz uzskaitītie darījumi ir jāsvītro un attiecīgi ir jāgroza cenu samazinājuma starpības aprēķini. Divkārsā uzskaite tomēr nav notikusi, aprēķinot rādītājus, ko izmanto kaitējuma novērtēsanā. Tāpēc kaitējuma rādītājus nevajadzēja grozīt.

(17) Rezultātā salīdzinot konstatēja, ka izmeklēsanas laikposmā attiecīgo Kopienā pārdoto Indijas razojumu cenas bija zemākas par Kopienas razosanas nozares cenām 3 % līdz 11 % robezās.

(18) Tā kā nav jaunas būtiskas informācijas vai argumentu, ar so apstiprina pagaidu regulas 36. līdz 72. apsvērumu, izņemot 42. apsvērumu (skat. 15. līdz 17. apsvērumu ieprieks).

G. CĒLOŅSAKARĪBA

1. Konkurences noteikumu normalizēsana pēc karteļa likvidēsanas

(19) Indijas eksportētāji atkārtoja savus argumentus, ka noteiktā cēloņsakarība starp importa dempingu un Kopienas razosanas nozarei nodarīto kaitējumu pamatojas uz datiem, kas uzskatāmi par nedrosiem, jo līdz 1998. gada sākumam pastāvēja kartelis. Taču Indijas eksportētāji nesniedza jaunu informāciju termiņā, kas bija noteikts apsvērumu iesniegsanai par so jautājumu.

2. Imports no citām tresām valstīm

(20) Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis sākt so procedūru arī pret līdzīga razojuma importu no Japānas. Pasreizējās procedūras uzsāksanas laikā Komisijai nebija pietiekamu pierādījumu par zaudējumus radosu dempingu, kas būtu par pamatu procedūras uzsāksanai pret importu no Japānas saskaņā ar pamatregulas 5. panta prasībām. Atsevisķu personu sniegtā informācija pēc procedūras uzsāksanas nesatur pietiekamus pierādījumus - ne atsevisķi, ne arī kopā ar citu Komisijai pieejamo informāciju izmeklēsanas laikā, jo no tās neizriet pierādījumi par zaudējumus radosu dempingu. Piemēram, ieprieksminēto personu iesniegtie pierādījumi ietvēra vienīgi informāciju par Japānas grafīta elektrodu vietējā tirgus un eksporta vidējām cenām, nenorādot, vai sie grafīta elektrodi faktiski atbilst attiecīgā razojuma parametriem, kā noteikts pagaidu regulas 13. apsvērumā. Jebkurā gadījumā tas, ka procedūra nav uzsākta pret importu no Japānas, nekādi nemaina izmeklēsanas secinājumus attiecībā uz cēloņsakarības esamību.

(21) Tā kā nav saņemta būtiska jauna informācija un argumenti, ar so apstiprina pagaidu regulas 73. līdz 93. apsvērumu.

H. KOPIENAS INTERESES

(22) Apvienība, kas pārstāv lietotājus, un lietotāju uzņēmums atkārtoti uzsvēra savas bazas, ka, izslēdzot Indijas piegādātājus no Kopienas tirgus, jebkāda pasākuma ieviesana samazinās vispārējo konkurenci sā konkrēta razojuma tirgū Kopienā un neizbēgami izraisīs cenu pieaugumu. Tomēr saskaņā ar pagaidu regulas 103. apsvēruma novērtējumu līdzīga razojuma cenas pieauguma ietekme uz galapatērētājiem varētu būt minimāla. Turklāt jāatgādina, ka antidempinga pasākuma mērķis nav apturēt Indijas razojumu importu Kopienā, bet gan atjaunot taisnīgus konkurences apstākļus, ko bija izkropļojusi negodīga tirdzniecības prakse. Visbeidzot uzskata, ka so pasākumu līmenis nav tāds, kas varētu izslēgt Indijas razotājus no Kopienas tirgus.

(23) Tā kā nav saņemta būtiska jauna informācija un argumenti, ar so apstiprina pagaidu regulas 94. līdz 107. apsvērumu.

I. KAITĒJUMA NOVĒRŠANAS APJOMS

(24) Pēc pagaidu secinājumu paziņosanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka peļņa 9,4 % apmērā, kam jāatspoguļo Kopienas razosanas nozares finansiālais stāvoklis, nepastāvot kaitējumus radosam dempingam no Indijas, ir pārāk augsts. Tika apgalvots, ka plasa patēriņa preču nozarēs, piemēram, tērauda, tekstilpreču un pamata ķīmisko vielu razosanas nozarēs peļņu parasti nosaka 5 % apmērā. Tās pasas personas arī pieprasīja, lai tiktu pilnībā izpausta minētā rādītāja aprēķināsanas metode.

(25) Kā paskaidrots pagaidu regulas 110. apsvērumā, peļņu 9,4 % apmērā ieguva, veicot pamatotu novērtējumu, kurā ņemti vērā vairāki elementi, tostarp i) Kopienas razosanas nozares peļņa 1999. gadā, kad dempinga importa tirgus daļa bija viszemākā; ii) tirgus apstākļi tajā laikā; un iii) produkcijas izlaide, pamatojoties uz uzņēmumu grāmatvedības datubāzi. Minēto datubāzi veido uzņēmumu grāmatvedības dati, kurus vispirms savāc lielāko industrializēto valstu centrālās bankas, t.i., lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, ASV, Japāna, un ko pēc tam Eiropas centrālo bilanču datu biroju komiteja un Eiropas Komisija apkopo pa nozarēm. Datubāze ir atjaunināta laikā starp pagaidu un galīgo noteiksanu. Analizējot atjauninātos datus par ES dalībvalstīm, ASV un Japānu, redzams, ka uzņēmumos, kas darbojas radniecīgākajās nozarēs, par kurām ir pieejami dati, vidējā peļņa pirms ārkārtas posteņu atvilkuma ir bijusi 7,5 % 2002. gadā - sis gads ir pēdējais gads, par kuru datubāzē ir pieejama informācija.

(26) Tomēr uzskata arī, ka, aprēķinot peļņu, ko varētu gūt dempinga neesamības gadījumā, jāņem vērā visi kvalitatīvie un kvantitatīvie elementi, kas atbilst sim mērķim. Jo īpasi, kā tas ir darīts saskaņā ar pagaidu regulas 110. apsvērumu, tika izpētīta Kopienas razosanas nozares peļņa laikā, kas dempinga importa tirgus daļa bija viszemākā (t.i., 1999. gadā), kā arī visi citi iemesli un apstākļi, kas varētu ietekmēt minētā laikposma atbilstību sim nolūkam. Visbeidzot ir atzīmēts, ka attiecīgo razojumu izmanto ierīcēs, kurās ir svarīga kvalitāte, un tiem ir stingri jāatbilst noteiktiem parametriem, jo īpasi elektriskās pretestības jomā. Tas nozīmē, ka razosanas process ir ļoti kapitālietilpīgs un pētniecības un attīstības izmaksas ir lielas. Tas, ka tikai ierobezots skaits razotāju visā pasaulē pārvalda so tehnoloģiju, ir vēl viens apliecinājums tam, ka so razojumu noteikti nedrīkst uzskatīt par pamatpreci.

(27) Ņemot vērā visus sos apstākļus un elementus, izdara galīgo secinājumu, ka zaudējuma apmēra aprēķināsanā izmantojamais peļņas rādītājs, ko var pamatoti uzskatīt par reprezentatīvu Kopienas razosanas nozares finansiālā stāvokļa rādītāju, ja nav zaudējumus radosa dempinga no Indijas, ir jānosaka 8 % apmērā.

(28) Pamatojoties uz ieprieks minēto, secinājumiem par cenu samazinājuma starpību (skat. 0. līdz 17. apsvērumu), kā arī ņemot vērā pārskatīto maiņas kursu (skat. 10.apsvērumu). zaudējuma apmēru pārskata sādi:

Graphite India Limited (GIL) // 15,7%

Hindustan Electro Graphite (HEG) Limited // 7,0%

J. GALĪGIE PASĀKUMI

(29) Ņemot vērā izdarītos secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, galīgais antidempinga maksājums jānosaka konstatētās dempinga starpības apmērā, bet tas nedrīkst pārsniegt ieprieks aprēķināto zaudējuma apmēru.

(30) Dempinga un zaudējuma apmēra korekcijas nav ietekmējusas noteikuma par zemāku maksājumu piemērosanu. Tāpēc ar so apstiprina metodes, ko izmanto, lai noteiktu antidempinga maksājuma likmes, ņemot vērā paralēlo kompensācijas maksājumu noteiksanu par tā pasa razojuma importu no Indijas, kā norādīts pagaidu regulas 114. un 115. apsvērumā. Tāpēc galīgie maksājumi ir sādi:

>TABELPOSITION>

K. PAGAIDU MAKSĀJUMA GALĪGĀ IEKASĒŠANA

(31) Ņemot vērā dempinga starpības apjomu, kas konstatēts razotājiem eksportētājiem Indijā, un ņemot vērā Kopienas razosanas nozarei nodarīto kaitējumu, uzskata par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrosinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, kurs noteikts regulas projektā, ievērojot noteikto galīgo maksājumu summu. Tā kā galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, atmaksā pagaidu nodrosinātās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apjomu.

(32) Šajā regulā minētās atsevisķo uzņēmumu antidempinga maksājumu likmes tika noteiktas, par pamatu ņemot pasreizējās izmeklēsanas secinājumus. Tādējādi tās atspoguļo so uzņēmumu stāvokli, kas tika konstatēts attiecīgajā izmeklēsanā. Tādējādi sīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami "visiem pārējiem uzņēmumiem") ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes razojumu importam, kurus sarazojusi uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem razojumiem, kurus sarazojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēta sās regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās struktūrvienības, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama "visiem pārējiem uzņēmumiem".

(33) Jebkura prasība piemērot sīs uzņēmuma individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu razosanas vai tirdzniecības struktūrvienību izveidosanas) tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpasi informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar razosanu, pārdosanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdosanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām razosanas un tirdzniecības struktūrvienībās. Vajadzības gadījuma regulu attiecīgi grozīs, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēroti individuāli maksājumi,

ir pieņēmusi Šo regulu.

1. pants

1. Ar so nosaka galīgo antidempinga maksājumu importētiem Indijas izcelsmes grafīta elektrodiem, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cmŗ vai lielāks un elektriskā pretestība ir 6,0 ??.m vai mazāka, un kuriem ir KN kods ex 8545 11 00 (TARIC kods 8545 11 00 10), un sajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem ar KN kodu ex 8545 90 90 (TARIC kods 8545 90 90 10), neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevisķi.

2. Razojumiem, ko razojusi turpmāk minētie uzņēmumi, ir noteikts sāds galīgā antidempinga maksājuma apmērs, ko piemēro Kopienas brīvas robezpiegādes neto cenai pirms nodokļu nomaksāsanas:

>TABELPOSITION>

3. Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esosos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Ar so galīgi iekasē summas, kas nodrosinātas ar pagaidu antidempinga maksājumu, par importētiem Indijas izcelsmes grafīta elektrodiem, kurus izmanto elektriskajās krāsnīs, kuru blīvums ir 1,65 g/cmŗ vai lielāka un elektriskā pretestība ir 6,0 ??.m vai mazāka, un kuriem ir KN kods ex 8545 11 00 (TARIC kods 8545 11 00 10), un sajos elektrodos izmantotajiem savienotājiem ar KN kodu ex 8545 90 90 (TARIC kods 8545 90 90 10), neatkarīgi no tā, vai tos importē kopā vai atsevisķi.

Atmaksā nodrosinātās summas, kas pārsniedz antidempinga maksājumu galīgo likmi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēsanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tiesi piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā --

priekssēdētājs