52004DC0648

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI - Komisijas ziņojums par 2002. gada budžeta izpildes kontroli

PREAMBULA

Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināsanas līguma 276. pantu un Eiropas Atomenerģijas kopienas 180b. pantu "Komisija veic visus nepieciesamos pasākumus, lai ņemtu vērā budzeta izpildes lēmumos izteiktās piezīmes un citas Eiropas Parlamenta piezīmes attiecībā uz izmaksu veiksanu, kā arī komentārus, kas pievienoti Padomes pieņemtajiem ieteikumiem par budzeta izpildi. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes pieprasījuma Komisija iesniedz atskaiti par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā sīs piezīmes un komentārus, it īpasi attiecībā uz instrukcijām, kas sniegtas struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par budzeta izpildi. Šīs atskaites tiek nosūtītas arī Revīzijas palātai." [1].

[1] Skat. arī Finansu regulas 147. pantu.

Komisija, pamatojoties uz Padomes un Parlamenta lūgumiem, attiecīgi sagatavo so paveiktā darba pārbaudes ziņojumu, kas ir saistīts ar Padomes 2004. gada 9. marta ieteikumu un ar Rezolūcijām, par ko 2004. gada 21. aprīlī nobalsoja Eiropas Parlaments. Šis ziņojums attiecas uz 2002. finansu gada budzeta izpildi [2], kā arī uz EP rezolūcijām par sādiem dokumentiem: "Eiropas Biroja krāpsanas apkarosanai novērtējums", "Cīņa pret krāpsanu un Kopienu finansiālo interesu aizsardzība" ( Besa kunga (Mr. Bösch) ziņojumi) un Eurostat 2004. gada 22. aprīļa rezolūcija.

[2] 2002. gada Vispārējā budzeta izpildes apstiprinājums, 2002. gada EAF budzeta izpildes apstiprinājums, 2002. gada Aģentūru budzeta izpildes apstiprinājums, 2002. gada EOTK budzeta izpildes apstiprinājums

Šis pārbaudes ziņojums tiek iesniegts Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Tas sniedz īsu pārskatu par visām jomām vai tēmām, ko nosaka Eiropas Parlaments un Padome attiecībā uz pasākumiem, ko Komisija plāno veikt vai jau ir veikusi, kā arī min ieteikumus, ko Komisija nespēs vai nav spējusi ievērot.

Šo apkopojoso ziņojumu papildina Komisijas darba dokuments, kurā ir sīkas atbildes uz katru Padomes un Parlamenta ieteikumu.

I. Eiropas Parlamenta rezolūcija par Vispārējo budzetu

a) Komisijas reforma

Komisijas reforma tika uzsākta 2000. gadā ar mērķi uzlabot Komisijas apkalposanas kultūru, skaidrāk noteikt Komisijas politiskās prioritātes, izveidot mūsdienīgu personāla politiku un rūpīgi pārbaudīt Komisijas finansu vadības un kontroles sistēmas.

Divi galvenie elementi sajā reformas procesā ir jaunā Finansu regula un Civildienesta noteikumu jaunā versija, kas stājās spēkā attiecīgi 2003. gada 1. janvārī un 2004. gada 1. maijā. Visas galvenās reformas ieceres tagad ir daļa no Komisijas ikdienas darba un veicina Komisijas vadības uzlabosanu, kā arī lielāku atbildību un atklātību.

Komisija piekrīt Eiropas Parlamentam, ka reforma ir nepārtraukts process, kas nebeidzas ar likumdosanas dokumentu pieņemsanu. Tādēļ tā ir ņēmusi vērā ieteikumus, kas iekļauti rezolūcijā par 2002. gada budzeta maksājumiem un lielā mērā piekrīt tajā izteiktajām idejām. Tomēr Komisija nepiekrīt Eiropas Parlamentam, ka jau tagad ir pareizi piedāvāt mainīt finansu reformas galvenos elementus, kas iekļauti grozītajā Finansu regulā. Komisija ir apņēmusies līdz 2006. gada 1. janvārim sagatavot ziņojumu par Finansu regulas nosacījumu piemērosanu un vajadzības gadījumā iesniegs atbilstosus priekslikumus likumdosanas iestādei 184. pantā paredzētajā pārskatīsanas kārtībā ik pēc trim gadiem.

Bez tam Eiropas Parlaments ir ieteicis veikt izmaiņas Komisijas ieksējā organizatoriskajā struktūrā, iekļaujot Ieksējās revīzijas dienestu Komisijas prezidentūras struktūrā. Komisija ir iepazinusies ar priekslikumiem, taču uzskata, ka lēmums jāpieņem nākamajam Komisijas sastāvam.

No daudzajiem jautājumiem, ko ir iesniedzis Eiropas Parlaments, Komisijas vēlas uzsvērt sādus:

(i) Pārskatu sistēmas reforma

Tiek veikta pārskatu sistēmas modernizācija. Komisija turpinās regulāri informēt Eiropas Parlamentu par sasniegto. Šobrīd Komisijai nav grūtību pieņemt darbā piemērotus darbiniekus.

(ii) Ieksējā kontrole

Ir panākti uzlabojumi ieksējās kontroles standartu ieviesanā. 2004. gada sākumā veiktais novērtējums par pamata prasību, kuras sastāv no 24 standartiem, ievērosanu ģenerāldirektorātos parādīja, ka visos ģenerāldirektorātos 2003. gada beigās bija pilnībā izpildīti 91 procents standartu un 8 procenti bija ieviesti daļēji, dazos gadījumos to ieviesana bija sākuma stadijā. Runājot par efektivitāti, vēl aizvien ir daudz darba. Turpmāk galvenā uzmanība tiks pievērsta pamata sistēmām, lai pārliecinātos, ka sīs sistēmas labi darbojas praksē un tiek sniegtas nepieciesamās garantijas.

(iii) Ikgadējie darbības pārskati

Komisija apzinās, ka ģenerāldirektoriem, iesniedzot pārskatus, jārod vidusceļs, no vienas puses, patiesi atspoguļojot ieksējās kontroles situāciju, sevisķi jomās, kas tiek pārvaldītas kopīgi, un, no otras puses, saglabājot paziņojuma būtību. 2003. gada darbības pārskatā ģenerāldirektorāti un dienesti formulējusi atrunas, izmantojot virkni standarta kritēriju, lai pārskati būtu salīdzināmi. Bez tam Komisijas uzdevumā jau otro reizi ir veikta pārskatu salīdzinosa pārbaude, ko veic speciālisti, t.i., pirms ikgadējo darbības pārskatu pabeigsanas atrunu versijas pārbauda speciālisti. Pielietojot minētās metodes, pārskati kļuvusi viendabīgāki.

b) Eiropas Birojs krāpsanas apkarosanai (OLAF)

Komisija ir iepazinusies ar Eiropas Parlamenta piezīmēm attiecībā uz Komisijas priekslikumu (KOM (2004) 103), kas papildina Noteikumus (EK) Nr. 1073/1999. Šos jautājumus sīkāk izskatīs apspriedē, kura notiks likumdosanas iestādē.

Kas attiecas uz "Blue Dragon" lietu, Komisija atgādina, ka ombuds 2004. gada 16. februārī sagatavoja ieteikumu projektu. Eiropas Birojam krāpsanas apkarosanai (OLAF) līdz 2004. gada 31. maijam bija jāiesniedz detalizēts atzinums. Eiropas Birojs krāpsanas apkarosanai nosūtīja ombudam atbildi 2004. gada 18. martā. Ombuds 2004. gada 22. jūlijā pieņēma lēmumu sajā lietā. Ombuds lēma, ka OLAF, atkārtoti izskatot lietu attiecībā uz to, vai nepieciesams izmeklēsanu turpināt jeb nepieciesams uzsākt jaunu lietu, ir ņēmis vērā ombuda rekomendācijas projektu. Ombuds uzskatīja, ka OLAF lēmums neturpināt izmeklēsanu sajā lietā un neuzsākt jaunu lietu ir saprātīgs un lietu slēdza.

Visbeidzot, Komisija vēlas uzsvērt, ka visas lietas, kas tika pārņemtas no Komisijas krāpsanas novērsanas koordinācijas daļas (UCLAF), ir slēgtas. Eiropas Birojs krāpsanas apkarosanai iesniegs ziņojumu par so lietu Eiropas Biroja krāpsanas apkarosanai Uzraudzības komitejai.

c) Korupcija

Komisija piekrīt Eiropas Parlamentam, ka ir jāatbalsta jauno dalībvalstu, kandidātvalstu un veco dalībvalstu pretkorupcijas stratēģijas. Attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm vairāki pasākumi tika uzsākti jau pirms pievienosanās.

Turklāt pēc Eiropas Parlamenta lūguma 2004. gada budzetā tika izveidota jauna budzeta līnija 3 miljonu eiro apjomā, kas paredzēta jauno dalībvalstu NVO īpasam atbalstam, lai tās sargātu pilsonisku sabiedrību un atklātu korupcijas gadījumus valsts administrācijā.

Eiropas Parlaments ir ieteicis NVO ievērot noteiktus standartus attiecībā uz pārskatiem, revīziju, kā arī pārredzamību. Komisija tam piekrīt, taču nākas atgādināt, ka tai nav tiesību kontrolēt vai iejaukties NVO ieksējā darbā. Tomēr NVO, tāpat kā visām citām organizācijām, kas saņem līdzekļus no Eiropas Savienības vispārējā budzeta, ir jāpilda Finansu regulas prasības. Tas starp citu ietver arī obligāto prasību iesniegt galīgos pārskatus un ziņojumus, kā arī prasību pirms līgumu slēgsanas vai finansu līdzekļu piesķirsanas pierādīt iestādes un tās likumīgo pārstāvju integritāti.

d) Kopīgā finansu vadība

Komisija piekrīt Eiropas Parlamentam, ka kopīgā vadība ir jautājums, kam jāpiesķir liela nozīme, un sodien tas jau tiek darīts. Tomēr daudzie iesaistītie pārvaldes līmeņi un domstarpības dalībvalstu administratīvajās struktūrās apgrūtina uzdevumu ievērot pareizas finansu vadības principus. Komisija izsaka pateicību Eiropas Parlamentam pat to, ka tas ir norādījis, ka "dalībvalstu pienākums ir veikt savu darba daļu saskaņā ar Eiropas Savienības vadlīnijām". [3]

[3] 6. punkts Eiropas Parlamenta rezolūcijā, kas papildina lēmumu par maksājumiem attiecībā uz Eiropas Savienības 2002. finansu gada vispārējā budzeta izpildi.

Komisija censas nodrosināt, lai pamatprincipi, kas izklāstīti Līgumā un Finansu regulā - sevisķi pareizas finansu vadības princips (EK 274. pants) - tiek iekļauti likumdosanas aktu vai to grozījumu ierosinājumos. Tomēr tikai likumdosanas iestāde var nodrosināt, ka sie principi tiek iekļauti galīgajā likumdosanas akta redakcijā.

Eiropas Parlaments ir uzsvēris, ka Komisijai ir jāformulē vispārējie standarti un jāpiedāvā dalībvalstīm nepieciesamā palīdzība. Komisijas stratēģija pareizas finansu vadības nodrosināsanai jau balstīta uz principu, ka dalībvalstīs jānosaka kopēji finansu vadības pamatstandarti, kontrolējot to piemērosanu un nodrosinot palīdzību rokasgrāmatu un praktisku norādījumu veidā. Gūtā pieredze turpmāk tiks ņemta vērā izstrādājot likumdosanas aktus.

Komisija ir pateicīga par Eiropas Parlamenta atbalstu attiecībā uz pagaidu nosacījumiem un finansu korekcijām. Laika ierobezojumi, piemēram, nosacījums, kas paredz atkārtotu saistību uzņemsanos n+2 gadā, ir izrādījies efektīvs līdzeklis ieviesanas līmeņa uzlabosanai un tādēļ Komisija ieteiks saglabāt un pastiprināt sādus noteikumus arī turpmāk. Finansu korekcijas un maksājumu pārtrauksana arī var būt iedarbīgi līdzekļi, lai panāktu, ka dalībvalstis uzlabo vadības vājos posmus, un tādēļ arī tās jāsaglabā.

Tomēr Komisija nepiekrīt Eiropas Parlamentam, ka dalībvalstīm ir jāzaudē tiesības saņemt lauksaimniecības atbalstu no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), ja tā neievies Integrēto administrēsanas un kontroles sistēmu [4]. Lieta tāda, ka nav nevienas dalībvalsts, kas pilnībā nav ievērojusi prasību ieviest Integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, nav ievērotas tikai dazas tās sastāvdaļas. Ņemot to vērā, Komisija ir izvēlējusies stratēģiju, kas nosaka veikt pēcieviesanas finansu korekcijas. Šādu korekciju apjoms ir saistīts ar iespējamo neregulāro maksājumu draudiem, ko izraisa dalībvalstī ieviestās Integrētās administrācijas un kontroles sistēmas nepilnības.

[4] 13. punkts Eiropas Parlamenta rezolūcijā, kas papildina lēmumu par maksājumiem attiecībā uz Eiropas Savienības 2002. finansu gada vispārējā budzeta izpildi.

Visbeidzot, Komisija atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta atbalstu vienotas revīzijas metodes ieviesanai, kas palīdzēs panākt maksimāli efektīvu vispārējo revīziju, ko veic Komisija un dalībvalstis.

e) Eurostat

Eiropas Parlaments budzeta izpildes sakarā ir vairakkārt izteicis bazas par Eurostat lietu. Komisija, kā jau vairākkārt un it īpasi 2004. gada aprīļa plenārsēdē norādīts, ir veikusi nepieciesamos pasākumus vai ir uzsākusi to darīt. Komisija arī vēlas norādīt, ka tā ar Budzeta kontroles komitejas starpniecību dazādos maksājumu piesķirsanas procedūras posmos ir regulāri informējusi Parlamentu.

Sevisķi tas tika darīts gadījumā, kad Eiropas Parlaments pieprasīja Komisijai ieviest aizsardzības pasākumus pret svarīgas informācijas slēpsanu vai kad tas pieprasīja izskatīt attiecības starp dazādiem aktīviem dalībniekiem un atsevisķiem Komisijas locekļiem, kā arī pārbaudīt pasas kolēģijas lomu atbildības sadales ķēdē.

Komisija apstiprina savu novērtējumu, kas tika iesniegts Eiropas Parlamentam attiecībā uz diviem gadījumiem 2003. gada septembrī un novembrī. Šajos gadījumos Komisijas priekssēdētājs norādīja, ka visi galvenie fakti, ko atklāja revīzijas ziņojums un izmeklēsana, ir notikusi pirms sī Komisijas sastāva pilnvaru laika sākuma un pirms uzsāktās reformas.

Bez tam viņs atzina, ka pastāv problēmas ar politikas līmeņa informācijas apriti, norādīja sīs situācijas cēloņus un uzdeva Komisijai atrast risinājumu saistībā ar Rīcības plānu, ko Komisija pieņēma 2004. gada 10. februārī. Šī Rīcības plāna un tajā paredzēto pasākumu mērķis ir izskaidrot pastāvosos noteikumus par konfidenciālas informācijas sniegsanu un kopumā uzlabot informācijas apriti.

Kas attiecas uz prasību veikt pilnīgu un visaptverosu Eurostat lietas apstākļu noskaidrosanu līdz 2004. gada 31. jūlijam, izmantojot arī visus Eiropas Biroja krāpsanas apkarosanai ziņojumus, Komisija uzskata, ka jauns vērtējums par nepietiekamo informācijas apriti Komisijā nav nepieciesams, jo tas neatklās jaunus apstākļus. Tā vietā ir nepieciesams nodrosināt ieviesto mehānismu pielietosanu.

Runājot par Komisijai izteiktajām prasībām pilnībā nodrosināt Baltās grāmatas īpaso pasākumu pareizu ieviesanu, ziņotāju attaisnosanu vai ģenerāldirektoru ikgadējos darbības pārskatus veidot tā, lai tie atspoguļotu ģenerāldirektoru kā kredītrīkotāju atbildību, tās Komisija jau ir izpildījusi.

Tomēr dazos gadījumos Komisija nav varējusi izpildīt Eiropas Parlamenta prasības, piemēram, starptautisko grāmatvedības standartu (IAS) un ieksējās revīzijas ziņojumu publicēsana vai centralizētas iestādes izveidosana, kuras uzdevums būtu pārraudzīt konkrētu ģenerāldirektorātu kontroles sistēmas.

Kas attiecas uz Finansu regulas grozījumiem, Komisija Finansu regulā nav konstatējusi nekādas nepilnības, kas varētu pakļaut Kopienas budzetu riskam vai krāpsanai. Jebkurā gadījumā pirmajā Finansu regulas pārskatīsanā Komisija uzmanīgi izvērtēs tās drosību pret krāpsanu. Šī pārskatīsana tiks veikta 2005. gadā saskaņā ar 184. pantu Finansu regulā, kas paredz tās pārskatīsanu ik pēc trim gadiem.

f) Pasu līdzekļi

Komisija ir gatava izpildīt lielāko daļu Eiropas Parlamenta prasību. Tādēļ Komisija ir publicējusi ziņojumu par iespējām nodrosināt nodokļu maksātāju tiesāku saikni ar ES budzetu. Runājot par Kopienas tranzīta sistēmas ieviesanu, Komisija 2004. gada jūnijā iesniedza pārskatu, kas atspoguļo 38 ieteikumus, ko 1997. gadā sagatavoja pirmā pagaidu izmeklēsanas komiteja. Bez tam Komisija turpina veicināt pāreju uz Datorizētās tranzīta kontroles sistēmas (NCTS)) ieviesanas 3.2 posmu, kas visās dalībvalstīs noteikts līdz 2005. gada 31. decembrim. Komisijai nosūtītie dati liecina, ka NCTS izmanto arvien vairāk.

Tomēr Komisija uzskata, ka nav pareizi veikt Muitas kodeksa grozījumus, kas mainītu pastāvoso kārtību, kura paredz, ka preču kļūdainai vai ar nolūku nepatiesi veiktai deklarēsanai nav saistības ar tranzīta procedūru. Pretējā gadījumā tranzīta operācijas galvotājs kļūtu atbildīgs par muitas parādu, kas ir radies pirms tranzīta operācijas un tas mazinātu pastāvosās likumdosanas taisnīgumu.

Kas attiecas uz darbinieku skaitu, kas nepieciesams, lai veiktu fizisko kontroli muitas iestādēs, saskaņā ar pastāvoso likumdosanu dalībvalstu valdību pienākums ir izveidot nepieciesamās kontroles struktūrvienības un rūpēties par to, lai iestādēs strādātu nepieciesamais personāla daudzums.

g) Lauksaimniecība

Saistībā ar galvenajiem Parlamenta rezolūcijā apskatītajiem jautājumiem Komisija jau ir veikusi vai ir ieplānojusi veikt pasākumus situācijas uzlabosanai. Tā piemēram eksporta subsīdiju likmes tika noteiktas Komisijas rīcības plāna ieviesanas gaitā. Tomēr Komisija nav tiesīga iesniegt dokumentus par tai pieejamo informāciju saistībā ar eksporta subsīdiju likmju noteiksanu, jo sī informācija ir komerciāls noslēpums un to nedrīkst izpaust.

Saistībā ar eksporta kompensāciju ieprieksēju finansēsanu Komisija ir veikusi sistēmas pārbaudi un nolēmusi saglabāt ieprieksēju finansēsanu, taču ierobezot tās izmantosanas sfēru. Šo jauno noteikumu lietderīgums tiks izvērtēts pirms jebkura turpmāka lēmuma pieņemsanas.

Mazāk labvēlīgo reģionu projekta vērtējumu veica vienlaicīgi ar 2003. gada jūlijā pieņemtās Regulas (EK) Nr. 950/97 novērtēsanu. Galīgais ziņojums par so pētījumu tika publicēts Komisijas mājas lapā [5]. Šobrīd Komisija gatavo īpasu Mazāk labvēlīgo reģionu projekta novērtējumu, kas būs iekļauts regulā par lauku reģionu attīstību. Šī pētījuma rezultāti būs pieejami 2005. gada beigās. Komisijas dienestu veikto revīziju laikā tiek izvērtēta dalībvalstu vadības, kontroles un soda sankciju sistēmas efektīva ieviesana. Komisija turpinās darbu pie sī jautājuma.

[5] Skatīt lapu: http://europa.eu.int/comm/agriculture/eval/reports/950/index_en.htm

h) Struktūrfondi

Komisija regulāri informē atbildīgo budzeta iestādi par pasākumiem, kas veikti budzeta izpildes uzlabosanā sajā jomā. Turpmāk, sagatavojot regulas strukturālo fondu jomā, tiks ņemta vērā līdz sim gūtā pieredze, piemēram, noteikti turpinās izmantot n + 2 noteikumu, ka arī citus noteikumus, kuri paātrina fondu apgūsanu, nepieciesamības gadījumā veicot tajos atbilstosus uzlabojumus.

Komisija uzskata, ka soda sankciju mehānisms pret dalībvalstīm par neprecīziem budzeta aprēķiniem, SAPARD ziņojuma iesniegsana visās jauno dalībvalstu valodās un kvartāla atskaisu iesniegsana par n + 2 noteikuma piemērosanu, ir nepamatots. Komisija katru gadu, tiklīdz ir zināmi galīgie rādītāji, informē Parlamentu par patieso situāciju ar n + 2 noteikuma piemērosanu.

Visbeidzot, Komisija vēlas piebilst, ka rūpējas par to, lai pozitīvā pieredze, kas balstīta uz novērosanas un novērtēsanas rezultātiem, tiktu nodota tālāk, taču pieredze rāda, ka veiksmīga strukturālo fondu vadība ir atkarīga no dazādiem faktoriem.

i) Ieksējās darbības jomas un pētniecība

Runājot par ieksējo kontroli, Komisija regulāri pārskata savus ieksējās kontroles pamatnoteikumus, lai ieksējās kontroles standartu ieviesana kļūtu efektīvāka. Šajā sakarā jāmin, ka pētījumu ģenerāldirektorāti ir aktīvi iesaistīti pasnovērtēsanas pasākumos, lai noteiktu jomas, kurās nepieciesams veikt uzlabojumus.

Jau ir veikti pasākumi, lai uzlabotu kļūdaini veikto maksājumu atgūsanas procesu: Budzeta kontroles komitejas (COCOBU) sanāksmē, kas notika 2003. gada 3. novembrī, Komisija ir lēmusi par vairākiem uzlabojumiem līdzekļu atgūsanas jomā. Šie uzlabojumi attiecas uz trim dazādām sfērām: jaunās metodes, jauni IT risinājumi un organizatoriskās struktūras.

Vietējo revīziju vadība un koordinācija tiek veikta vienoti visos pētījumu ģenerāldirektorātos. Katru mēnesi notiek piecu pētījumu ģenerāldirektorātu revīzijas daļu sanāksmes, kurās apspriez revīzijas darbu, revīzijas rezultātu tālāku izmantosanu un revīzijas stratēģijas, kā arī tajās notiek pieredzes apmaiņa.

Pēc attiecīgo pasākumu pabeigsanas Komisija atskaitīsies par revīzijām, kas veiktas 5. Izpētes pamatprogrammas ietvaros. Liela daļa informācijas par pēcrevīzijām jau ir pieejama Ikgadējos darbības pārskatos.

j) Paplasināsanās

Komisija piekrīt Eiropas Parlamenta viedoklim, ka informācijai, kas Komisijai jāiesniedz iestādei, kas atbild par budzeta maksājumiem, un sabiedrībai, ir jābūt pēc iespējas pārskatāmai un saprotamai - arī pēc paplasināsanās. Komisija uzskata, ka jau sodien tā ievēro lielāko daļu ieteikumu, ko izteicis Eiropas Parlaments. Gada pārskata par budzeta izpildi un finansu vadību struktūra tiks mainīta tikai tik daudz, lai sākot no 2004. gada - pirmā gada, kad budzets tiek iesniegts pēc ABB parauga (sadalot budzeta līdzekļus pa darbības jomām) - atspoguļotu sadalījumu pa politikas jomām.

Bez tam, Eiropas Parlaments ir pareizi uzsvēris, cik svarīgi ir nodrosināt, lai kopīgas vadības ieviesana notiktu saskaņā ar pareizas finansu vadības principiem. Kā ir norādījis Eiropas Parlaments, tas ir sarezģīts uzdevums, kurā iesaistītas daudzas pārvaldes iestādes katrā dalībvalstī. Tomēr eksistē attiecīgi standarti, kas tiks pastāvīgi pilnveidoti un nepieciesamības gadījumā papildināti.

Komisija vēlas uzsvērt arī mērķsadarbības jautājumu. 2004. gada 1. maijā stājās spēkā mērķsadarbības projektu rokasgrāmatas pēdējā redakcija, kas starp citu ietver arī uzlabotas maksājumu procedūras, kā arī jaunas prasības mērķu un rezultātu noteiksanai. Ir sagatavots vispārējs ziņojums par projektiem, kas apstiprināti no 1998. līdz 2001. gadam, un tas ir pieejams sādā interneta adresē: http://europa.eu.int/comm/enlargement/phare_evaluation_pdf/interim_s_zz_eur_01006_fv.pdf

k) Ārpolitika

Komisija ir iepazinusies ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem par ārpolitikas pasākumu kontroli. 2002. gadā Komisija (EuropeAid) uzsāka plasu projektu ar mērķi uzlabot ārējo revidentu veikto revīziju saturu un kvalitāti. Starp citu, tā ir sagatavojusi 2003. un 2004. gada revīzijas plānu, kā arī pastiprinājusi vispārējās prasības saistībā ar revidentu izvēli un to atbilstību starptautiskajiem standartiem, sevisķi attiecībā uz revidentu neietekmējamību.

Bez tam Komisija veic vai jau ir veikusi darbības, kuras tika ieteiktas attiecībā uz kaimiņattiecību un PHARE programmām, kā arī uz palīdzību, kas piesķirta izglītībai un veselības aizsardzībai. Komisija ir sistemātiski pārskatījusi neizpildītās saistības, lai samazinātu veco vai peļņu nenesoso saistību (RAL) apjomu. Humānās palīdzības veiksanai Komisija jau ir izvēlējusies vairāk nekā 160 partnerus - humānās palīdzības organizācijas saskaņā ar jauno vienosanos par partnerattiecībām, kas stājās spēkā 2004. gada 1. janvārī.

II. Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Attīstības fondu (EAF)

Komisija piekrīt Parlamenta ieteikumiem un jau ir veikusi vai sobrīd veic atbilstosus pasākumus. Bez tam Komisija atzinīgi vērtē to, ka Parlaments atbalsta priekslikumu par Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansēsanu no ES budzeta, t.i., EAF iekļausanu Eiropas Savienības vispārējā budzetā. Šobrīd Padome apspriez so priekslikumu.

No Parlamenta sniegtajiem ieteikumiem Komisija vēlas uzsvērt sādus:

(i) Budzeta atbalsts

Komisija piekrīt, ka budzeta atbalsta līdzekļi, pēc to piesķirsanas ĀKK valstij un pēc finansēsanas līgumā noteikto prasību izpildes kļūst par saņēmējvalsts budzeta daļu un tādēļ tiek pārvaldīti un izmantoti saskaņā ar saņēmējvalsts (nevis EAF) finansu vadības procedūrām. Komisija ir mainījusi savu uzraudzības un kontroles sistēmu, lai ņemtu vērā konkrētas problēmas, kas rodas no pieaugosās budzeta atbalsta līdzekļu izmantosanas. Cita starpā delegāciju ĀKK valstīs, kuras saņem budzeta atbalstu, pienākums ir ik pēc sesiem mēnesiem, izmantojot Komisijas vadības izstrādātos standartus, iesniegt plasus ziņojumus par valsts finansu vadības kvalitāti. Tas papildina valsts finansu vadības analīzi un pārskatus, ko regulāri veic labdarības iestādes, kas sadarbojas ar Komisiju.

ii) Revīzijas un novērtēsanas stratēģija

Eiropas Parlaments ir uzsvēris Komisijas vajadzību nodrosināt koordināciju un sadarbību starp delegācijām un galveno pārvaldi. Komisija atbalsta so mērķi un cita starpā ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu ārējo revidentu darba piemērosanas jomu un kvalitāti. Turklāt 2003. gada jūlijā stājās spēkā jaunas novērtēsanas vadlīnijas. Revīzijas un novērtēsanas stratēģija ir saistīta ar riska novērtēsanu, kas 2004. gada 12. martā tika nodota Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai (SEK (2004)318).

(iii) Finansu vadības ziņojums

Eiropas Parlaments ir lūdzis iekļaut Finansu vadības ziņojumā vairākus jaunus jautājumus. Komisija ir ņēmusi vērā visus sos ieteikumus un sie jautājumi iekļauti 2003. gada Finansu vadības ziņojumā par 6. , 7. , 8. un 9. Eiropas Attīstības fondu, kas Eiropas Parlamentam tika iesniegts 2004. gada 22. jūnijā.

III. Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK)

Komisija ir ņēmusi vērā Eiropas Parlamenta ieteikumus par EOTK un veiks nepieciesamos pasākumus. Komisija ir apņēmusies veikt EOTK tās piecdesmit darbības gadu izpēti, lai 2004. gada beigās varētu publicēt plasai sabiedrībai domātu pārskatu.

IV. Eiropas Parlamenta rezolūcija par aģentūrām

Eiropas Parlamenta lēmumi par budzeta maksājumiem attiecībā uz aģentūrām tiek adresēti katras aģentūras direktoram. Bez tam, rezolūcijās, kas pievienotas lēmumiem par maksājumiem, ir iekļauti vairāki ieteikumi aģentūrām un Komisijai. Tādējādi jaunajā Finansu regulā ir būtiski nostiprinātas institucionālas attiecības starp aģentūrām un Komisiju, arī attiecībā uz pārskatu iesniegsanu un ieksējo revīziju.

Komisija rīko regulāras tiksanās ar aģentūrām, lai apspriestu jautājumus par pārskatu iesniegsanu, it sevisķi, lai sniegtu jaunāko informāciju par modernizācijas projekta attīstību. Bez tam attiecībā uz pārskatu sniegsanas jautājumiem Komisija ir izveidojusi speciālu informācijas punktu, kur aģentūras var saņemt atbildes uz jautājumiem, kas tām rodas.

Saskaņā ar jaunās Finansu regulas 185. pantu, Komisijas ieksējam auditoram (IAS) aģentūrās, kas saņem Kopienas finansiālo atbalstu, ir tādas pasas pilnvaras kā Komisijā. Sākumā personāla trūkuma dēļ IAS koncentrēja uzmanību lielākoties uz ieksējās kontroles struktūru novērtēsanu, lai noteiktu sekojosās revīzijas darba prioritātes un nodrosinātu lietderīgas konsultācijas.

Bez tam Komisija pasreiz veic Parlamenta ieteiktos pasākumus, lai izveidotu saskaņotu aģentūru darbības struktūru, personāla politiku un sniegtu cita veida palīdzību konkrētām aģentūrām. Komisija uzskata, ka turpmāki vispārēji aģentūru darbības un to administratīvo izdevumu pētījumi nav nepieciesami. Komisija atgādina, ka dalībvalsts, kurā atrodas aģentūra, finansiālais ieguldījums ir pilnībā brīvprātīgs.

V. Padomes ieteikums par Vispārējo budzetu

Komisija ir iepazinusies ar Padomes ieteikumam pievienotajiem komentāriem, kuros tā iesaka Eiropas Parlamentam apstiprināt Eiropas Kopienas 2002. gada budzeta izpildi. Komisija tāpat kā Padome cer iespējami drīz redzēt veikto uzlabojumu rezultātus attiecībā uz to darījumu likumību un kārtību, kas ir budzeta uzskaites pamatā, un cer tādējādi nodrosināt pozitīvu DAS (Revīzijas palātas budzeta uzskaites ticamības apstiprinājums) vērtējumu. Komisija turpinās nodrosināt, lai tās uzraudzības sistēmas sniegtu pienācīgu drosību attiecībā uz kļūdu riska vadību budzeta uzskaites pamata darījumos.

Komisija arī piekrīt Padomei, ka sadarbība ar nacionālajām kontroles iestādēm ir svarīgs līdzeklis kopīgās vadības uzlabosanā. Tādēļ Komisija veic pasākumus, lai nostiprinātu so sadarbību. Struktūrfondu jomā Komisija censas ieviest "vienotas revīzijas" metodi, kas balstīta uz pastiprinātu informācijas apmaiņu un revīzijas darba labāku koordināciju.

Bez tam Komisija ir uzsākusi nepieciesamos pasākumus, lai ņemtu vērā Padomes komentārus attiecībā uz Revīzijas palātas Gada pārskata atsevisķām nodaļām.