52004DC0417

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM - Eiropas Savienība un Irāka - Iesaistīšanās pamats

I. Ievads

Šis paziņojums attiecas uz Eiropadomes 2003. gada 16. - 17. oktobra pieprasījumu izstrādāt stratēģiju Eiropas Savienības attiecībām ar Irāku un ir ieguldījums ES stratēģiskajās partnerattiecībās ar Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģionu. Tā mērķis ir nodrosināt pamatu diskusijai ar nākamo suverēno Irākas valdību un plasāku Irākas sabiedrību. Tā nolūks ir darīt zināmu Irākas tautai, kura izcietusi daudzus nepārtrauktu karu, sankciju un brutālas autoritāras varas gadus, Eiropas Savienības vēlmi redzēt, kā izveidojas drosa, stabila un plaukstosa Irāka, kura uztur mieru ar kaimiņvalstīm un integrējas starptautiskajā sabiedrībā.

Šis paziņojums tiek pieņemts akūtas nedrosības apstākļos, kādi pastāv kops 2003. gada kara un joprojām ietekmē Irākas iedzīvotāju ikdienas dzīvi un kavē valsts politisko, ekonomisko un sociālo atjaunotni. Tomēr jaunas Irākas pagaidu valdības iecelsana un ANO Drosības padomes 2004. gada 8. jūnija rezolūcija 1546, kurā apstiprināta pilnīga atbildības un pilnvaru nodosana irākiesiem 2004. gada 30. jūnijā un Apvienoto Nāciju Organizācijas vadosās lomas nostiprināsana, piedāvā ES iespēju atbalstīt irākiesu centienus vadīt savu valsti jaunā virzienā.

Šajā paziņojumā analizēta ES ieinteresētība panākt lielāku iesaistīsanos Irākas procesos un nosprausti vidēja termiņa mērķi ES un Irākas attiecību attīstībai. Tajā pausts, ka Eiropas Savienībai jāpiedāvā pamats, kas ļautu pakāpeniski padarīt tuvākas ES un Irākas attiecības, ievērojot politiskās pārejas attīstības gaitu un drosības atmosfēru. ES jābūt gatavai pārskatīt savu pieeju, ņemot vērā situācijas attīstību Irākā.

II. Eiropas Savienība un Irāka

Sadama Huseina 24 gadu rezīma laikā ES nebija nedz politisku, nedz līgumattiecību ar Irāku, un tās loma aprobezojās ar ANO Drosības padomes sankciju īstenosanu. Tomēr ES ir bijusi svarīga loma humanitārajā jomā. No 1992. gada Eiropas Kopiena (EK) bija lielākā organizācija pēc ANO, kas sniegusi humāno palīdzību Irākai. Būtiskas bija arī ES un Irākas attiecības tirdzniecības jomā, jo īpasi attiecībā uz enerģētiku.

Līdztekus vairāku ES dalībvalstu iesaistei drosības nodrosināsanā Irākai ES centieni kops 2003. gada kara ir vērsti uz humānās palīdzības, kā arī politiska un finansiāla atbalsta sniegsanu ar nolūku uzsākt atjaunosanas procesu. 2003. gada sākumā EK rezervēja 100 miljonus eiro Eiropas Kopienas Humānās palīdzības birojam, lai sniegtu humāno palīdzību Irākai; ES dalībvalstis apņēmās nodrosināt vairāk nekā 731 miljonu eiro. Pēc ANO Drosības padomes 2003. gada 22. maija rezolūcijas 1483 ES atcēla sankcijas pret Irāku.

Madrides līdzekļu devēju konferencē, kas notika 2003. gada 23. - 24. oktobrī, tika uzsākti daudzpusēji centieni Irākas atjaunosanas atbalstam. Konferencē ES kopumā apņēmās nodrosināt vairāk nekā 1.25 miljardus eiro, ieskaitot EK ieguldījumu. Konferencē tika arī apsveikts ANO un Pasaules Bankas nodoms izveidot vairāku līdzekļu devēju ieguldījumu fondu Irākai - Starptautisko rekonstrukcijas fonda instrumentu Irākai.

Kops 2003. gada oktobra ir paplasinājusies palīdzības joma Irākai. Lai gan iedzīvotāju vajadzības samazinās, atjaunosanai paredzētie līdzekļi ir papildinājums humānajai palīdzībai, atjaunojot galvenos sabiedriskos pakalpojumus un iekļaujot darba nodrosināsanu, nabadzības mazināsanu un Irākas iestāzu un administrācijas nostiprināsanu. EK palīdzība ir arī tikusi virzīta uz ANO lomas atbalstīsanu politiskajos procesos, kā arī pilsoniskas sabiedrības un demokrātisku institūciju attīstību Irākā. Kops 2003. gada ES ir sniegusi Irākai palīdzību, kuras apjoms ir 305 miljoni eiro no EK budzeta [1].

[1] 100 miljoni eiro tika paredzēti humānās palīdzības pasākumiem 2003. gadā, 200 miljoni eiro piešķirt atjaunosanai 2003. - 2004. gadā, kā arī papildu EUR2 miljoni 2003. gadā paredzēti mīnu likvidēsanas pasākumiem. Eiropas Kopienas Humānās palīdzības birojs ir samazinājis savus sākotnējos aprēķinus Irākai 2004. gadā līdz 3 miljoniem eiro. Tomēr jaunām cilvēku ārkārtas vajadzībām ir iespējams mobilizēt papildu līdzekļus. Skat. http://europa.eu.int/comm/world/iraqsit/reconstruct/index.htm lai iegūtu tuvākas ziņas par EK palīdzības Irākai avotiem un galamērķi 2003. - 2004. gadā.

ES ieinteresētība drosā, stabilā, demokrātiskā un plaukstosā Irākā

ES ir ieinteresēta sadarboties ar Irāku, atjaunojot politiskās un juridiskās iestādes, reformējot ekonomiku un atbalstot pilsonisko sabiedrību. Šeit jāuzsver:

* būtiska ieinteresētība veiksmīgā politiskā pārveidē, izveidojot stabilu plurālisma demokrātiju, kas nostiprināta ar konstitūciju, kurā garantēts tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības. Tas irākiesiem dod cerību un palīdzēs nodrosināt Irākas teritoriālo vienotību un ieksējo drosību;

* līdzvērtīga ieinteresētība palīdzības sniegsanā, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un dazādosanu, mazinātu nabadzību un bezdarbu, kā arī uzlabotu Irākas iedzīvotāju dzīves līmeni. Darbotiesspējīga, konkurētspējīga un daudzveidīga tirgus ekonomika, Irākas infrastruktūras atjaunosana, jo īpasi Irākas transporta tīkla savstarpēja savienosana ar Eiropas transporta koridoriem un Irākas ekonomikas integrācija tās reģionā palīdzēs sekmēt labklājības izplatīsanos valstī, samazināt Irākas uzņēmību pret ārējiem triecieniem un attīstīt savstarpēji izdevīgu ES un Irākas tirdzniecības un ieguldījumu, humāno un kultūras saisu potenciālu. Stabilitātei un lielākam uzplaukumam arī vajadzētu sekmēt Eiropā mītoso Irākas bēgļu brīvprātīgu atgriesanos, nostiprinot sociālo un profesionālo saikni starp ES valstīm un Irāku;

* turpmāka ieinteresētība Irākas iespējamā ieguldījumā reģiona drosībā un stabilitātē. Sadama Huseina rezīma gals rada iespēju pārvarēt reģionālos saspīlējumus. Irāka, kura spēs saglabāt mieru attiecībās ar kaimiņvalstīm un savā reģionā, arī dos ieguldījumu Eiropas Drosības stratēģijā noteikto mērķu īstenosanā. Turcija, kura ir ES kandidātvalsts, arī uzsver iespējamo ieguvumu no stabilas un demokrātiskas Irākas izveidosanās;

* nopietna ieinteresētība godīga, pārredzama un nediskriminējosa tiesiskā regulējuma iedibināsanā Irākā. Paredzamība un juridiska noteiktība ir prieksnoteikumi ļoti pamatotajiem ieguldījumiem, kas nepieciesami valstī kopumā, ne tikai enerģētikas nozarē. Ņemot vērā Irākas ievērojamo ieguldījumu Eiropas Savienības energoapgādes drosībā un iespējamo ES un Irākas savstarpējo ieguvumu no Irākas naftas un dabas gāzes razosanas apjoma pieauguma, gan ES, gan Irākas interesēs ir nodrosināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus un reglamentējosu konverģenci Enerģētikas nozarē.

III. ES un Irākas attiecību attīstīsanas mērķi

Lai panāktu stabilitāti un labklājību Irākā, nepietiek ar ES atbalstu, bet vajadzīgi arī apvienoti starptautiskās sabiedrības centieni un, visvairāk, pasu irākiesu ieguldījums. Tāpēc ES ir jāsadarbojas ar jauno Irākas administrāciju un Irākas sabiedrību, lai pārrunātu nozīmi, kāda ES ir Irākā, un pakāpeniski, attīstoties pārejas procesam, jāizvērs sava klātbūtne Irākā un iesaistīsanās Irākas jautājumos. Tas būtu jādara ar mērķi likt pamatu visaptverosām un savstarpēji izdevīgām attiecībām vidējā termiņā. Dialogā ar Irāku ES varētu vērst savu stratēģiju uz sādiem vidēja termiņa mērķiem:

- drosas, stabilas un demokrātiskas Irākas izveide, ar parlamentu un valdību, ko ievēl saskaņā ar konstitūciju, kura garantē visu Irākas iedzīvotāju cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērosanu;

- atklātas, stabilas, ilgtspējīgas un daudzveidīgas tirgus ekonomikas un sabiedrības izveide, kas kalpos kā pamats cilvēku drosībai, ekonomikas izaugsmei un nabadzības mazināsanai, ar resursiem, ko izmanto vienlīdzīgas ekonomiskās un sociālās attīstības veicināsanai;

- Irākas ekonomiskā un politiskā integrācija savā reģionā un atvērtā starptautiskā sistēmā.

Drosa, stabila un demokrātiska Irāka

Irākai tagad ir iespēja nolikt malā savu vēsturi, kurā dominējusi autoritāra kontrole, un veidot stabilas demokrātiskas institūcijas, kuras garantē tiesības visiem irākiesiem, arī sievietēm un etniskajām, reliģiskajām un cilsu minoritātēm. Politiskā procesa veiksmīgam iznākumam svarīgi būs atrisināt tādus jautājumus kā reliģijas loma valstī, efektīvi un demokrātiski kontrolētā drosības nozarē un attiecību veidosanā starp provinču un centrālo administrāciju. Tāpat arī demokrātisku institūciju izveidei būs nepieciesams samierināsanās process un vienprātības veidosana valstī.

Kā apstiprināts ANO Drosības padomes rezolūcijā 1546, ANO izmantos savu ievērojamo pirmskara pieredzi Irākā un darbu, ko līdz pagājusā gada traģiskajam uzbrukumam ANO mītnei Bagdādē bija uzsācis ANO Īpasais vēstnieks Serdzo de Mello (Sergio De Mello) un ko turpina Īpasais vēstnieks Lahdars Brahimi (Lakhdar Brahimi), palīdzot irākiesiem veiksmīgi īstenot politisko pāreju. Tāpēc ES ir jāturpina atbalstīt ANO kā galvenais spēks un jānodrosina tas, ka palīdzības pasākumi Irākai minētajā organizācija tiek labi saskaņoti.

Ņemot vērā pasas ES veiksmīgo pieredzi, atbalstot pārejas procesus no autoritāras valdības sistēmām uz sistēmām, kuru pamatā ir demokrātija, kā arī ES dalībvalstu atsķirīgo pieredzi ar federālismu un decentralizāciju, ES varētu:

- apsveikt ANO Drosības padomes rezolūciju 1546, kas apstiprina Irākas pagaidu valdības suverēno statusu no 2004. gada 30. jūnija, un atbalstīt tās īstenosanu;

- uzsākt dialogu ar jaunajām Irākas varasiestādēm, lai parādītu ES atbalstu politiskiem un konstitucionāliem procesiem;

- kā prioritāti izvirzīt ES palīdzību vēlēsanām, labai pārvaldībai, Irākas pilsoniskās sabiedrības attīstībai un cilvēktiesību aizsardzībai un veicināsanai;

- apsvērt iespēju paplasināt tās palīdzību, iekļaujot drosības atbalsta pasākumus, jo īpasi tiesiskuma, tieslietu un drosības sektora reformu.

Atvērta, noturīga un daudzveidīga Irākas tirgus ekonomika

Līdz 2003. gadam Irākas ekonomiku raksturoja paplasināta valsts iejauksanās, gan tiesā veidā caur valsts uzņēmumiem, gan netiesi - ar pamatīgu kontroli, cenu ierobezojumiem un subsīdijām. Valsts pārvaldītā naftas nozare ir bijusi visbūtiskākais ekonomikas dzinējspēks, un īstermiņā tai būs strauji jāpaplasinās, lai finansētu atjaunosanu. Tomēr vidējā termiņā Irāku sagaida trīskārsa pāreja uz ekonomiku, kuras pamatā ir mierīga attīstība, darbotiesspējīgu tirgus ekonomiku un daudzveidīgākiem un noturīgākiem iekszemes ienākumu avotiem.

Irākā ir plasi izplatīta nabadzība un bezdarbs, kas rada politisko un sociālo spriedzi. Vidējā termiņā būtiski ir īstenot pasākumus, kas mazina to reformu sociālo ietekmi, kuras ir vajadzīgas dzīves līmeņa celsanai, jo īpasi saistībā ar cenu liberalizāciju, valsts uzņēmumu pārstrukturēsanu un sabiedriskiem pakalpojumiem. Īstermiņā būs nepieciesama efektīvu sociālās aizsardzības tīklu izveide, pasākumi nodarbinātības līmeņa celsanai, izmantojot vietējās prasmes atjaunosanas projektiem [2], un reģionu atsķirību resursu sadalē izlīdzināsanai. Vidējā termiņā jāpievērsas jautājumam par konstitucionālu sistēmu ieņēmumu no Irākas naftas sadalei.

[2] Piemēram, elektrības un citas būtiskas infrastruktūras atjaunosana.

Prieksnoteikums tam, lai atjaunotos Irākas finansiālā dzīvotspēja un tiktu īstenota noturīga ekonomikas un sociālā atjaunotne, ir Irākas ārējo parādsaistību, kuras pasreiz sasniedz 120 miljardus ASV dolāru [3], jautājuma atrisināsana, un iespējamā Parīzes Kluba nolīguma saturs var atstāt lielu ietekmi uz visiem saimnieciskās darbības faktoriem Irākā. Parīzes Kluba kreditorvalstu grupa ir apņēmusies panākt risinājumu 2004. gada gaitā, taču līdzvērtīga attieksme būs vajadzīga no tiem oficiālajiem kreditoriem un privātajiem aizdevējiem, kuri nav Parīzes Kluba biedri. Irākas finansiālās atkarības mazināsanai arī ir nepieciesami pasākumi, lai risinātu jautājumu par to prasību statusu, kuras pēc pirmā Līča kara apmierināja ANO Kompensāciju komisija, un to prasību statusu, kuras joprojām tiek izskatītas.

[3] Izņemot prasības, ko piesķir ANO Kompensāciju komisija.

ES ir daudz strādājusi ar pārejas ekonomikas valstīm, un tās rīcībā ir speciālas zināsanas, kuras tā uzkrājusi, gūstot pieredzi, kombinējot sociālo kohēziju ar stipru tirgus institūciju izveidi, liberalizāciju un integrāciju. Tai ir arī liels ieksējais tirgus, kurs ir gatavs pieņemt Irākas preču un pakalpojumu plūsmas. Šajā sakarā ES varētu:

- sekmēt Irākas ārējā parāda atrisinājumu, izstrādājot kopīgu viedokli un ieteikumus par ekonomikas politikas nosacītību;

- turpināt sniegt EK palīdzību, lai vairotu Irākas administratīvo un ekonomikas institūciju kompetenci pārejas jautājumos, jo īpasi darbotiesspējīgas muitas pārvaldes izveidē, kas ļautu piemērot vispārīgo preferenču sistēmu (VPS);

- palīdzēt Irākai attīstīt tās juridiskās iespējas un reglamentējoso un tiesisko satvaru, lai veicinātu saimniecisko darbību un starptautiskus ieguldījumus, tostarp enerģētikas nozarē, un novērst korupciju, organizēto noziedzību un noziedzību;

- uzsvērt nepieciesamību aplūkot jautājumus, kas saistīti ar bezdarbu un nabadzību, palīdzēt ieviest efektīvus drosības tīklus un risināt reģionu atsķirības līdzekļu sadalē;

- uzsvērt, ka Irākas ievērojamā pazemes bagātība ir izmantojama, lai palīdzētu sasniegt sos mērķus, padarītu Irākas ekonomiku daudzveidīgu, radītu darbavietas, uzkrātu vajadzīgo fizisko, institucionālo un cilvēkkapitālu un novērstu ienākumu neatbilstību.

Irāka, kura uztur mieru ar kaimiņvalstīm un integrējas starptautiskajā sabiedrībā

Irākas pārveide dod iespēju aplūkot dazādu reģionā darbojosos pusu likumīgās bazas par drosību un nodrosināt to, ka jaunas politiskas kārtības rasanās Irākā kaimiņvalstīs tiek izņemta pozitīvi. Tā arī dod Irākai, Persijas līča padomei (PLP) un Irānai telpu, kur apmainīties ar viedokļiem par to, kā reģionam vajadzētu stāties pretī parastajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem. Turklāt pārejas procesa attīstībai būtu jābruģē Irākas ceļs uz lielāku lomu starptautiskajās politikas un ekonomikas attiecībās un jāpaplasina tās līdzdalība starptautiskajos forumos.

Irākas kaimiņvalstu lēmums organizēt kopīgu forumu - Kaimiņu sanāksmes - pēc 2003. gada kara, lai pārrunātu Irākas stāvokli, liecina par kopīgu izpratni par iespēju palielināt sadarbību pasā reģionā. Pakāpeniskā reģionālā politiski ekonomiskā sadarbības satvara izveide, kas mazina spriedzi un pamazām tiecas aptvert arī sadarbību drosības jomā, ilgākā laikā varētu nodrosināt mehānismu stabilitātes uzlabosanai plasākā reģionā un no agrākiem laikiem mantotu neatrisinātu reģionālo strīdu atrisināsanai.

Pateicoties tuvām attiecībām ar Irākas kaimiņvalstīm, pasas vēsturei, kurā ne reizi vien notikusi samierināsana pēc konfliktiem, kā arī tās centieniem sekmēt reģionālo integrāciju, ES ir ieguvusi plasus kontaktus, pieredzi un zināsanas, kas varētu būt noderīgas Irākai un plasākam reģionam. Atbilstosi principiem, kas izklāstīti ES stratēģiskajā partnerībā ar Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģionu, un ņemot vērā atbalstu, ko ES jau ir sniegusi Irākas pieteikumam uz novērotājas statusu Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO), ES varētu:

- izmantot savu ietekmi un esosos dialogus ar reģiona valstīm, jo īpasi Irākas kaimiņvalstīm, lai rosinātu konstruktīvu iesaistīsanos sadarbībā ar Irāku un padziļinātu sadarbību reģiona robezās;

- uzaicināt Irāku iesaistīties ES stratēģiskajā partnerībā ar Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģionu;

pozitīvi apsvērt Irākas dalību PTO nākotnē, kad būs izpildīti nepieciesamie nosacījumi saskaņā ar ES nostāju attiecībā uz citu valstu, tostarp citu sā reģiona valstu, pieteikumiem, kā arī veicināt tās dalību citos starptautiskos forumos.

IV. Pakāpeniskas iesaistīsanās pamats

III sadaļā noteikto mērķu realizācija ir atkarīga no tā, ciktāl tos atbalstīs nākamā Irākas valdība, ka arī no drosības un politiskās situācijas Irākā. Tādēļ turpmāk izklāstītie darbības priekslikumi ir varianti, kas strukturēti tā, lai atspoguļotu trīs dazādas fāzes, kuras paredzētas ANO Drosības padomes rezolūcijā 1546, un tie tiks sīkāk izstrādāti, apspriezoties ar nākamo Irākas valdību.

Ļoti svarīgi būs arī panākt, lai ES dalībvalstis, Eiropas Komisija un Augstais pārstāvis strādātu kopā visās fāzēs, pilnībā saskaņojot rīcību ar ANO gan uz vietas, gan starptautiskos forumos. Tāpat būs svarīga ciesa sadarbība ar Pasaules Banku, SVF un citām finansu iestādēm.

I fāze. Tūlītējas darbības.

2004. gada 30. jūnijā Irākas pagaidu valdība kļūs suverēna un koalīcijas pagaidu valdība pārtrauks darbu. Papildus pasreizējai atjaunosanas palīdzībai laika posmā līdz pagaidu nacionālās asamblejas ievēlēsanai ES varētu apsvērt sādas iniciatīvas:

ES atbalsts vēlēsanām: līdz 2005. gada 31. decembrim ir jāsarīko vēlēsanas, kurās ievēlēs pagaidu nacionālo asambleju, kas izveidos jauno valdību un izstrādās jaunās konstitūcijas projektu, jaunās konstitūcijas apstiprināsanas referendums un vispārējās vēlēsanas. ES ir jābūt gatavai ieņemt nozīmīgu lomu vēlēsanu sagatavosanā Irākā, ja to lūgs pagaidu valdība vai ANO. ES arī vajadzēs novērtēt, vai ir jāiegulda papildu darbs un vai apstākļi uz vietas - it īpasi drosība - ir tādi, ka vēlams uz Irāku nosūtīt vēlēsanu novērotāju misijas no ES.

Neformāls politisks dialogs: ES pēc iespējas ātrāk jāuzsāk sadarbība ar Irākas suverēno pagaidu valdību. Ja to ļauj drosības stāvoklis, 2004. gada septembrī Bagdādē vai pie ANO Ģenerālās Asamblejas varētu sarīkot ,trijotnes" politiskā dialoga tiksanos ministru līmenī. Varētu sarīkot arī īpasas tiksanās augstākajā ierēdņu līmenī.

Šo sakaru veidosanā, kā arī Irākas iestāzu viedokļa noskaidrosanā liela nozīme varētu būt ES misijām. Pamatojoties uz finansiālo atbalstu cilvēktiesību, pilsoniskas sabiedrības attīstības, vēlētāju izglītosanas un konstitucionālā procesa jomā, ES misijām varētu arī uzdot uzsākt neformālu dialogu ar plasāku pilsonisko sabiedrību Irākā, ieskaitot NVO, reliģiskos grupējumus, arodbiedrības un jaunās politiskās partijas.

Tiesiskums un civilā pārvalde. Lai Irākā izveidotu un uzturētu drosu vidi, ļoti liela nozīme ir efektīvām institūcijām un efektīvam tiesiskumam. ES ir uzkrājusi pieredzi citos pasaules reģionos, atbalstot institucionālās kapacitātes veidosanu tieslietu un drosības jomā, un ES ir pieredze arī tādās jomās, kam ir būtiska nozīme valsts stabilizācijā pēc konflikta beigām, piemēram, policijas izglītosana, kontrole un apmācība darbavietā. Šajā kontekstā, ja vajadzīgs, Eiropas Komisija un ES dalībvalstis varētu apsvērt, vai ES civilās krīzes pārvaldības resursus varētu izmantot Irākā kopā ar citiem EK instrumentiem.

Irākas kaimiņvalstu pozitīvas iesaistīsanās sekmēsana. ES ir jāatbalsta kaimiņvalstu sanāksmes un no tām izrietosās sadarbības iniciatīvas, kā arī jāaicina Irāka iesaistīties ES un Vidusjūras un Vidējo Austrumu stratēģiskās partnerības īstenosanā. Turklāt ES varētu regulāri pārrunāt Irākas nākotni ar Irānu, Sīriju, Turciju, Jordāniju un Persijas līča Sadarbības padomes valstīm. Varētu lūgt, lai ES misijas sajās valstīs nodrosina sā procesa nepārtrauktību. ES varētu piedāvāt paplasināt so atbalstu, iekļaujot konkrētus uzticības veidosanas pasākumus Irākā un muitas pārvaldi.

Saskaņots viedoklis par parādiem un saistītiem ekonomikas politikas nosacījumiem. Kaut arī galīgais lēmums par attiecīgā risinājuma nosacījumiem ir jāpieņem kreditorvalstīm, vairākas ES dalībvalstis piedalās notiekosajās Parīzes kluba sarunās par Irākas parādu norakstīsanu / atmaksas grafika pārskatīsanu. Tā kā ir iespējams, ka tiks izmantota Parīzes Kluba jaunā ,Evian" pieeja, kas izstrādāta valstīm ar starpposma ienākumiem, un tas varētu nākotnē ietekmēt ES attiecības ar Irāku, varētu saskaņot viedokļus par atbilstīgiem ekonomikas politikas nosacījumiem, ko pievienotu līgumam. Regulārs dialogs starp Eiropas Komisiju, SVF, Pasaules banku un Eiropas Investīciju banku arī varētu noderēt, lai saskaņotu viedokļus un rīcību sajā jautājumā.

VSP tirdzniecības preferences. Irākai piemēro Eiropas Kopienas Vispārējo preferenču sistēmu (VSP), bet sistēma praktiski nav izmantota kops pirmā Persijas līča kara sankciju un sekojosā konflikta dēļ. Tiklīdz apstākļi to ļaus, Eiropas Komisijai ir jāsadarbojas ar Irākas administrāciju, lai izveidotu administratīvās sadarbības sistēmu, kas ir VSP darbības prieksnoteikums.

Nepārtraukta palīdzība humānās palīdzības un atjaunosanas jomā. EK 2003./04. gada palīdzības stratēģijā uzsvars ir likts uz Irākas stāvokļa uzraudzību, reaģējot uz jaunām ārkārtas vajadzībām pēc humānās palīdzības, ātri nodrosinot papildu resursus Irākas atjaunosanai, jo īpasi pievērsoties darbavietu veidosanai un atbalstot daudzpusēja satvara veidosanu ANO un starptautisko finansu institūciju aizgādībā. Rezultātā 200 miljoni eiro, ko Madrides konferencē no EK budzeta atvēlēja Irākas atjaunosanai 2003./04. gadā, ir nodoti ANO aģentūrām un Starptautiskajam Irākas atjaunosanas fondam, un sajā fāzē ir jāpaātrina līdzekļu izmaksāsana.

EK birojs: pilntiesīgas Eiropas Komisijas delegācijas darba uzsāksana Irākā ir atkarīga no drosības stāvokļa un Kopienas resursu pieejamības. Vispirms tomēr Komisija atver biroju darbam ar Irāku savas delegācijas telpās Ammānā, lai palīdzētu sagatavot politisko pārstāvību un nodrosinātu atjaunosanas palīdzības vietējo koordināciju ar ES dalībvalstīm. Birojs arī nodrosinās sakarus ar ANO palīdzības misiju Irākā un Starptautisko Irākas atjaunosanas fondu. Kad apstākļi to atļaus, so biroju varētu pārcelt uz Bagdādi.

II fāze. Pēc vēlēsanām.

Pagaidu nacionālās asamblejas vēlēsanu rezultātā būtu jāizveido pagaidu valdība un jāpastiprina darbs pie jaunās konstitūcijas izstrādes, kuru paredzēts ratificēt ar referendumu vēlāk 2005. gadā. Tādējādi sī fāze sagatavos pamatu turpmākai sadarbībai un dialogam ar Irāku vairākās jomās. Papildus I fāzē uzsāktajām darbībām varētu īstenot sādas iniciatīvas:

ES ieguldījums sanācijā un atjaunosanā. Eiropas Komisija ir piedāvājusi vēl 200 miljonus eiro kā ES ieguldījumu Irākas atjaunosanā 2005. gadā [4] un paredz, ka līdzīga summa varētu būt vajadzīga 2006. gadā, ņemot vērā budzeta ierobezojumus un spēju izlietot atvēlētos līdzekļus 2005. gadā. Lielāko daļu līdzekļu arī turpmāk novirzīs uz Starptautisko Irākas atjaunosanas fondu, taču daļu līdzekļu varētu rezervēt tiesi tehniskās palīdzības programmām un kapacitātes veidosanas atbalstam.

[4] 190 miljonu eiro budzeta pozīcijā 19 08 07 - ,Atbalsts Irākas sanācijai un atjaunosanai" un 10 miljoni eiro ir iedalīti budzeta pozīcijā 19 04 03 - ,Demokrātijas un tiesiskuma attīstība un konsolidācija - cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērosana".

Šādas programmas varētu atbalstīt institūciju kapacitātes veidosanu vairākās jomās atkarībā no Irākas interesēm. Politikas un drosības jomā, saskaņojot ar ANO, ES varētu sniegt konsultācijas saistībā ar konstitucionālo procesu, ka arī turpināt palīdzības sniegsanu demokratizācijas, iedzīvotāju tiesībaizsardzības, tiesiskuma un tieslietu jomā, kā arī cilvēktiesību jomā. Sociālo lietu un ekonomikas jomā galvenās nozares ir: politikas formulēsana un laba pārvaldība, ieskaitot fiskālos un monetāros jautājumus, valsts statistikas attīstība; funkcionējosas tirdzniecības veidosana, muitas un investīciju rezīms; enerģētika un transports; vides sanācija un aizsardzība; privātā sektora attīstības veicināsana, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība un nediskriminējosa valsts iepirkumu sistēma.

Sākot no sīs fāzes, papildus atjaunosanas palīdzībai var paredzēt citu instrumentu izmantosanu, lai palīdzētu apmierināt ārējā finansējuma vajadzības, kas rodas saistībā ar pārejas posmu, un lai atbalstītu reformu. Šo instrumentu izmantosana būs atkarīga no tā, kā tiks risināts ārējo parādu jautājums, kā arī no Irākas apņemsanās īstenot visaptverosu makroekonomikas programmu, ko atbalsta SVF.

Oficiāls politisks dialogs. ES varētu ierosināt vienoties par ES un Irākas kopējo politisko deklarāciju, lai institucionalizētu politisko dialogu. Tajā varētu risināt sarunas par cilvēktiesībām, stabilitāti reģionā, cīņu pret terorismu un kodolieroču neizplatīsanu. Arī Eiropas Parlamentu un ES dalībvalstu parlamentus varētu aicināt veidot kontaktus ar pagaidu nacionālo asambleju.

Kopīgas darba grupas nozarēs, kuras interesē abas puses. Varētu izveidot ES/Irākas darba grupas, lai apspriestu sadarbību ekonomikā, statistikā un tirdzniecības jautājumos, enerģētikas (tostarp elektroenerģijas) jomā, transporta, tehnisko noteikumu un standartu, informācijas sabiedrības, cilvēktiesību un tiesiskuma, migrācijas un pretterorisma cīņas jomā. Ātri varētu uzsākt neformālu ES/Irākas dialogu enerģētikas jomā, un ES varētu atbalstīt Irākas dalību citos reģionālos enerģijas un transporta forumos. No divpusēja dialoga nākotnē varētu veidoties reģionāli dialogi.

III fāze. Vidēja termiņa pasākumi.

Kad būs iecelta demokrātiski ievēlēta valdība, Irāka būs pieņēmusi jauno konstitūciju un būs notikusas izpildvaras un likumdevējas varas vēlēsanas, ES varēs normalizēt attiecības ar Irāku. Šajā fāzē ES varētu veikt sādus papildu pasākumus:

Sarunas var divpusēju nolīgumu. ES un Irākas divpusējs nolīgums varētu atspoguļot kopīgās intereses partnerības veidosanas jomā, kā arī atbalstīt Irākas politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas. Tirdzniecības un sadarbības nolīgums, kas būtu līdzīgs nolīgumiem, kuri noslēgti ar citām valstīm, kas atrodas uz austrumiem no Jordānijas, būtu piemērots pirmais solis sajā virzienā. Pēc tam varētu apsvērt plasāka nolīguma noslēgsanu.

Palīdzība, kas paredzēta tautsaimniecības dazādosanai un nabadzības samazināsanai. Pieaugot Irākas ienākumu avotiem, jo īpasi saistībā ar lielāku naftas ieguvi, Irākas vajadzībām pēc ārējās palīdzības būtu jāsamazinās. ES varētu koncentrēt EK palīdzību tehniskajās un kapacitātes veidosanas programmās, kā arī tautsaimniecības dazādosanas un nabadzības samazināsanas/iztikas jomās.

Reģionāla satvara izveide. ES varētu izpētīt veidus, kā veicināt reģionālo sadarbību starp Irāku un tās kaimiņvalstīm, izmantojot Barselonas procesā uzkrāto pieredzi sadarbības veicināsanā enerģētikas, transporta, vides, zinātnes un tehnoloģijas, izglītības, kultūru dialoga un pilsoniskās sabiedrības atbalsta jomās. ES arī varētu izskatīt veidus, kā Irāku varētu iesaistīt ES dialogā ar citiem reģiona partneriem, jo īpasi tiem, kas atrodas uz austrumiem no Jordānijas.

Noturīga palīdzība tiesiskuma, demokratizācijas un cilvēktiesību jomā. Demokratizācijas process Irākā nebeigsies ar vispārējām vēlēsanām. Tālab ES ir jāturpina prioritāras palīdzības sniegsana vidēji ilgā laikposmā, kas palīdzēs palielināt Irākas valdības un pilsoniskās sabiedrības kapacitāti attiecībā uz demokrātijas nostiprināsanu, cilvēktiesību, tostarp sieviesu un minoritāsu tiesību ievērosanu, tiesiskumu, cīņu pret korupciju un pārredzamības veicināsanu, pārskatbildību un labu pārvaldību.

Eiropas Investīciju bankas aizdevumi. Samazinoties dotāciju īpatsvaram ārējā palīdzībā, Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumi varētu noderēt laikposmā starp dotāciju piesķirsanas posmu un privātā sektora piesaistīsanas posmu pēc tam, kad būs atrisināts jautājums par Irākas ārējo parādu, - varētu sākt ar kapitālietilpīgiem projektiem, piemēram, infrastruktūru. EIB mandātu piesķirt aizdevumus Irākai varētu izskatīt jaunā finansu plāna kontekstā, iespējams, kā daļu no reģionāla mandātā, kas attiektos uz valstīm, kuras atrodas uz austrumiem no Jordānijas.

Eiropas Komisijas delegācija. Varētu izskatīt jautājumu par delegācijas darba uzsāksanu Bagdādē.

V. Slēdziens

Šajā paziņojumā ir izklāstītas sākotnējās idejas par to, kā ES varētu veidot attiecības ar Irāku, izmantojot pakāpeniskas iesaistīsanās politiku, kas sagatavo pamatu nozīmīgākām un ilgstosām attiecībām vidēji ilgā laikposmā. Paziņojumā ietvertie ieteikumi ir regulāri jāpārskata un jāpielāgo, ņemot vērā situācijas attīstību Irākā. Paziņojums aicina Ministru padomi apsvērt sos ieteikumus, lai Eiropadome varētu nosūtīt skaidru signālu par ES apņemsanos stiprināt attiecības ar Irāku atbilstosi ANO Drosības padomes rezolūcijai 1546 un gatavību palīdzēt likt pamatu drosai, stabilai, demokrātiskai un plaukstosai Irākai, kas uztur mierīgas attiecības ar kaimiņvalstīm un visu reģionu un ir pilntiesīga un aktīva starptautiskās sabiedrības dalībniece.