Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Ar visiem grozījumiem līdz

07. sērijas grozījumu 2. papildinājumam – spēkā stāšanās datums: 2018. gada 19. jūlijs

SATURA RĀDĪTĀJS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Marķējumi

5.

Apstiprinājums

6.

Specifikācijas

7.

Testi

8.

Prasības par uzstādīšanu transportlīdzeklī

9.

Ražošanas atbilstība

10.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

11.

Transportlīdzekļa tipa vai drošības jostas vai ierobežotājsistēmas tipa apstiprinājuma modifikācijas un paplašināšana

12.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

13.

Instrukcijas

14.

Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumi un adreses

15.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1.A

Paziņojums par transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu attiecībā uz drošības jostu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 16

1.B

Paziņojums par mehāniskā transportlīdzekļa pieaugušo braucēju drošības jostas vai ierobežotājsistēmas tipa apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 16

2.

Apstiprinājuma marķējuma zīmju paraugi

3.

Spriegotājmehānisma izturīguma testa iekārtas diagramma

4.

Tādas iekārtas diagramma, kas izmantojama, lai testētu spriegotāju ar avārijas bloķēšanu

5.

Putekļizturības testa iekārtas diagramma

6.

Ratiņu, sēdekļa, stiprinājumu un apturēšanas ierīces apraksts

7.

Manekena apraksts

8.

Ratiņu palēninājuma vai paātrinājuma līknes kā laika funkcijas apraksts

9.

Instrukcijas

10.

Kopējās sprādzes tests

11.

Abrazīvā nodiluma un mikroslīdēšanas tests

12.

Korozijas tests

13.

Testu secība

14.

Ražošanas atbilstības kontrole

15.

H punkta un rumpja faktiskā leņķa noteikšanas procedūra mehānisko transportlīdzekļu sēdvietām

16.

Drošības jostas uzstādīšana, norādot drošības jostas un spriegotāja tipu

17.

Prasības attiecībā uz pieaugušu braucēju drošības jostu un ierobežotājsistēmu uzstādīšanu mehānisko transportlīdzekļu sēdekļos, kas vērsti uz priekšu, un attiecībā uz ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu un i-Size bērna ierobežotājsistēmu uzstādīšanu

18.

Drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu testi

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz:

1.1.	M, N, O, L2, L4, L5, L6, L7 un T kategorijas transportlīdzekļiem (1) saistībā ar tādu drošības jostu un ierobežotājsistēmu uzstādīšanu, kuras uz priekšu, uz aizmuguri vai uz sānu vērstos sēdekļos sēdošām pieaugušām personām paredzēts lietot atsevišķi, t. i., kā individuālus piederumus;

1.2.	drošības jostām un ierobežotājsistēmām, kuras uz priekšu, uz aizmuguri vai uz sānu vērstos sēdekļos sēdošām pieaugušām personām paredzēts lietot atsevišķi, t. i., kā individuālus piederumus, un kuras paredzēts uzstādīt M, N, O, L2, L4, L5, L6, L7 un T kategorijas transportlīdzekļos (1);

1.3.	M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem (1) saistībā ar bērna ierobežotājsistēmu, ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu un i-Size bērna ierobežotājsistēmu uzstādīšanu;

1.4.	visām sēdvietām ar drošības jostām aprīkotā M un N kategorijas transportlīdzeklī saistībā ar drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu;

1.5.	pēc ražotāja pieprasījuma šie noteikumi attiecas arī uz tādu bērna ierobežotājsistēmu un ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu uzstādīšanu, kuras paredzēts uzstādīt M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos (1);

1.6.	pēc ražotāja pieprasījuma šie noteikumi attiecas arī uz drošības jostām, kuras paredzēts uzstādīt uz sānu vērstos sēdekļos M3 kategorijas transportlīdzekļos (II, III vai B klase (1));

1.7.	pēc ražotāja pieprasījuma šie noteikumi attiecas arī uz i-Size bērna ierobežotājsistēmu uzstādīšanu, ja transportlīdzekļa ražotājs ir paredzējis i-Size sēdvietas.

2.   DEFINĪCIJAS

2.1.   Drošības josta (josta)

Siksnu komplekts ar sprādzi, regulētājierīcēm un fiksatoriem, kas piestiprināms mehāniskā transportlīdzekļa iekšpusē un paredzēts, lai pasargātu tā lietotāju no traumām, ierobežojot viņa ķermeņa kustībspēju sadursmes gadījumā vai transportlīdzeklim strauji palēninoties. Šādu komplektu parasti sauc par “drošības jostas komplektu”, un šis termins aptver arī enerģijas absorbcijas un drošības jostas spriegošanas ierīces.

Komplektu var testēt un apstiprināt kā drošības jostas komplektu vai kā ierobežotājsistēmu.

2.1.1.   Klēpja drošības josta

Divpunktu drošības josta, kas aizsprādzēta šķērso lietotāja iegurņa priekšpusi.

2.1.2.   Diagonālā drošības josta

Drošības josta, kas aizsprādzēta pa diagonāli šķērso krūškurvja priekšpusi no gurna līdz pretējās puses plecam.

2.1.3.   Trīspunktu drošības josta

Drošības josta, kas būtībā sastāv no klēpja siksnas un diagonālās siksnas.

2.1.4.   S veida drošības josta

Drošības jostu komplekts, kas nav trīspunktu drošības josta vai klēpja drošības josta.

2.1.5.   Jostu pilnkomplekts

S veida drošības jostu komplekts, kas sastāv no klēpja drošības jostas un plecu siksnām; jostu pilnkomplektu var apgādāt ar papildu kājstarpes siksnu komplektu.

2.2.   Drošības jostas tips

Dažādu “tipu” drošības jostas ir drošības jostas, kas būtiski atšķiras viena no otras; atšķirīgi var būt jo īpaši šādi elementi:

2.2.1.

cietās daļas (sprādze, fiksatori, spriegotājs utt.);

2.2.2.

siksnu materiāls, auduma faktūra, izmēri un krāsa; vai

2.2.3.

drošības jostas komplekta ģeometrija.

2.3.   Siksna

Elastīga detaļa, kas konstruēta tā, lai noturētu ķermeni un pārnestu spriegojumu uz jostas stiprinājumiem.

2.4.   Sprādze

Ātri atverama ierīce, kas nodrošina, ka drošības josta var noturēt lietotāju. Sprādze, izņemot jostu pilnkomplekta sprādzi, var ietvert drošības jostas regulētājierīci.

2.5.   Drošības jostas regulētājierīce

Ierīce, ar ko drošības jostu var pielāgot konkrētam lietotājam un sēdekļa novietojumam. Regulētājierīce var būt sprādzes vai spriegotāja daļa vai jebkura cita drošības jostas sastāvdaļa.

2.6.   Priekšspriegotājs

Papildu vai integrēta ierīce, kas savelk drošības jostas siksnu, lai mazinātu drošības jostas nokarāšanos sadursmes laikā.

2.7.    “Atskaites zona” ir telpa starp divām vertikālām garenvirziena plaknēm, kuras ir 400 mm attālumā viena no otras un kuras ir simetriskas attiecībā pret H punktu; šo telpu definē Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā aprakstītās belzeņa iekārtas rotācija no vertikāla stāvokļa uz horizontālu. Iekārtu novieto tā, kā aprakstīts minētajā Noteikumu Nr. 21 pielikumā, un noregulē tā, lai maksimālais garums būtu 840 mm.

2.8.    “Drošības gaisa spilvena mezgls” ir iekārta, kas uzstādīta mehāniskajos transportlīdzekļos papildus drošības jostām un ierobežotājsistēmām, t. i., sistēmas, kas pēc stipra trieciena transportlīdzeklim automātiski iedarbina elastīgu struktūru, kas paredzēta, lai, saspiežot tajā esošo gāzi, samazinātu braucēja vienas vai vairāku ķermeņa daļu saskares stiprumu ar pasažieru nodalījumu. Aprakstīto atvērto struktūru neuzskata par cietu daļu.

2.9.    “Pasažiera drošības gaisa spilvens” ir drošības gaisa spilvena mezgls, kas paredzēts, lai frontālā sadursmē aizsargātu sēdvietās, izņemot vadītāja sēdvietu, esošu(-us) braucēju(-us).

2.10.    “Bērna ierobežotājsistēma” ir drošības ierīce, kas definēta Noteikumos Nr. 44 vai Noteikumos Nr. 129.

2.11.    “Uz aizmuguri vērsts” nozīmē pavērstu virzienā, kas ir pretējs parastajam transportlīdzekļa braukšanas virzienam.

2.12.   Fiksatori

Drošības jostas komplekta daļas, tostarp vajadzīgās nostiprināšanas sastāvdaļas, ar kurām drošības jostas komplektu var savienot ar drošības jostas stiprinājumiem.

2.13.   Enerģijas absorbcijas ierīce

Ierīce, kas konstruēta, lai tā viena pati vai kopā ar siksnu izkliedētu enerģiju, un kas ir drošības jostas komplekta sastāvdaļa.

2.14.   Spriegotājs

Ierīce, kurā daļēji vai pilnībā ievietojas drošības jostas siksna.

2.14.1.   Nebloķējamais spriegotājs (1. tips)

Spriegotājs, no kura ar nelielu ārēju spēku siksnu izvelk visā garumā un ar kuru nav iespējams regulēt izvilktās siksnas garumu.

2.14.2.   Manuāli atbloķējams spriegotājs (2. tips)

Spriegotājs, kura atbloķēšana lietotājam jāizdara manuāli, lai siksnu izvilktu vēlamajā garumā, un kurš automātiski bloķējas, kad minēto darbību pārtrauc.

2.14.3.   Spriegotājs, kas bloķējas automātiski (3. tips)

Spriegotājs, kas drošības jostas siksnu ļauj izvilkt vajadzīgajā garumā un kas tad, kad sprādze aiztaisīta, automātiski pielāgo siksnas garumu tās lietotājam. Siksnas tālāka izvilkšana nav iespējama bez lietotāja apzinātas darbības.

2.14.4.   Spriegotājs ar avārijas bloķēšanu (4. tips)

Spriegotājs, kas parastos braukšanas apstākļos neierobežo drošības jostas lietotāja kustības brīvību. Šai ierīcei ir garuma regulētājkomponenti, kas automātiski pielāgo siksnu drošības jostas lietotājam, un bloķēšanas mehānisms, kurš aktivizējas avārijas situācijā šādos gadījumos:

2.14.4.1.

transportlīdzekļa palēnināšanās (vienkāršā jutība);

2.14.4.2.

transportlīdzekļa palēnināšanās, siksnas kustības vai jebkura cita automātiska līdzekļa kombinācija (daudzkāršā jutība).

2.14.5.   Spriegotājs ar avārijas bloķēšanu un paaugstinātu reakcijas slieksni (4N tips)

2.14.4. punktā definētais spriegotāja tips, kuram ir īpašas papildu īpašības attiecībā uz izmantošanu M2, M3, N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļos (2).

2.14.6.   Drošības jostas augstuma regulētājierīce

Ierīce, ar ko tā drošības jostas augšējā stiprinājuma augstumu, kas tieši pievienots transportlīdzeklim vai sēdekļa stingrajai konstrukcijai, var pielāgot konkrētam lietotājam un sēdekļa novietojumam. Šādu ierīci var uzskatīt par drošības jostas daļu vai drošības jostas stiprinājuma daļu.

2.14.7.   “Elastīga pleca augstuma regulētājierīce”

Ierīce, ar kuru jostas augstumu var noregulēt līdz individuāla lietotāja pleca augstumam, kuras regulējošā daļa nav tieši piestiprināta pie transportlīdzekļa konstrukcijas (piem., statņa) vai sēdekļa konstrukcijas (piem., sēdekļa cietās konstrukcijas) un kuras pleca daļas regulēšana:

a)	notiek, virzot ierīci pa elastīgu konstrukciju; un

b)	netraucē klēpja drošības jostas novilkšanai.

2.15.   Drošības jostas stiprinājumi

Transportlīdzekļa vai sēdekļa konstrukcijas daļas vai citas transportlīdzekļa daļas, kurām piestiprina drošības jostu komplektus.

2.16.   Transportlīdzekļa tips attiecībā uz drošības jostām un ierobežotājsistēmām

Mehāniskie transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā korpusa gabarīti, kontūras un materiāli, kas izmantoti transportlīdzekļu konstrukcijā vai sēdekļu konstrukcijā vai citās tā transportlīdzekļa daļās, kurā uzstādītas drošības jostas un ierobežotājsistēmas.

2.17.   Ierobežotājsistēma

Sistēma konkrētam transportlīdzekļa tipam vai transportlīdzekļa ražotāja definētam un tehniskā dienesta akceptētam tipam, kas ietver sēdekli un jostu, kura ar piemērotiem līdzekļiem ir iestiprināta transportlīdzeklī un kura papildus ietver visus elementus, kas paredzēti, lai pasargātu tā lietotāju no traumām, ierobežojot viņa ķermeņa kustībspēju, transportlīdzeklim strauji palēninoties.

2.18.   Sēdeklis

Konstrukcija, kas kopā ar pārvalku veido vai neveido vienotu konstrukciju ar transportlīdzekļa konstrukciju un nodrošina sēdvietu vienai pieaugušai personai. Ar šo terminu apzīmē gan atsevišķu sēdekli, gan sola daļu, kas paredzēta vienai personai.

2.18.1.    “Priekšējais pasažieru sēdeklis” ir jebkurš sēdeklis, kura “priekšējais H punkts” ir vertikālajā šķērsplaknē, kas iet caur vadītāja R punktu, vai tās priekšā.

2.18.2.    “Uz priekšu vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, ko var izmantot, transportlīdzeklim pārvietojoties, un kas ir vērsts uz transportlīdzekļa priekšpusi tādējādi, ka sēdekļa vertikālā simetrijas plakne ar transportlīdzekļa vertikālo simetrijas plakni veido leņķi, kas mazāks par + 10° vai – 10°.

2.18.3.    “Uz aizmuguri vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, ko var izmantot, transportlīdzeklim pārvietojoties, un kas ir vērsts uz transportlīdzekļa aizmuguri tādējādi, ka sēdekļa vertikālā simetrijas plakne ar transportlīdzekļa vertikālo simetrijas plakni veido leņķi, kas mazāks par + 10° vai – 10°.

2.18.4.    “Uz sāniem vērsts sēdeklis” ir sēdeklis, ko var izmantot, transportlīdzeklim pārvietojoties, un kas ir vērsts uz transportlīdzekļa sāniem tādējādi, ka sēdekļa vertikālā simetrijas plakne veido 90° (± 10°) leņķi ar transportlīdzekļa vertikālo simetrijas plakni.

2.19.   Sēdekļu grupa

Vai nu sēdekļi solu veidā, vai atsevišķi sēdekļi, kas novietoti blakus (t. i., nostiprināti tā, ka viena sēdekļa priekšējie stiprinājumi ir rindā ar pārējo sēdekļu priekšējiem vai aizmugurējiem stiprinājumiem vai atrodas starp tiem) un nodrošina sēdvietu vienai vai vairākām pieaugušām personām.

2.20.   Sols

Konstrukcija, kurai ir pārvalks un kas nodrošina sēdvietu vismaz divām pieaugušām personām.

2.21.   Sēdekļa regulēšanas sistēma

Visu to ierīču kopums, ar ko sēdekļa vai tā daļu stāvokli var pielāgot braucēja ķermenim; konkrēti, ar to var veikt šādas darbības:

2.21.1.

garenisku pārvietošanu;

2.21.2.

vertikālu pārvietošanu;

2.21.3.

leņķisku pārvietošanu.

2.22.   Sēdekļa stiprinājums

Sistēma, ar ko sēdekļa komplektu nostiprina transportlīdzekļa konstrukcijā, un tā ietver attiecīgās transportlīdzekļa konstrukcijas daļas.

2.23.   Sēdekļa tips

Sēdekļi, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos:

2.23.1.

sēdekļa konstrukcijas forma, izmēri un materiāli;

2.23.2.

sēdekļa regulēšanas un bloķēšanas sistēmu veidi un izmēri;

2.23.3.

sēdekļa drošības jostas stiprinājumu, sēdekļa stiprinājumu, kā arī ar tiem saistīto transportlīdzekļa konstrukcijas daļu veids un izmēri.

2.24.   Sēdekļa pārvietošanas sistēma

Ierīce, ar ko sēdekli vai kādu tā daļu var leņķiski vai gareniski pārvietot bez fiksēta starpstāvokļa (lai atvieglotu pasažieru iekāpšanu).

2.25.   Sēdekļa bloķēšanas sistēma

Ierīce, kas nodrošina sēdekļa un tā daļu fiksēšanu kādā no izmantošanas stāvokļiem.

2.26.   Iegremdēta sprādzes atvēršanas poga

Tāda sprādzes atvēršanas poga, kas neļauj atvērt sprādzi ar lodi, kuras diametrs ir 40 mm.

2.27.   Neiegremdēta sprādzes atvēršanas poga

Tāda sprādzes atvēršanas poga, kas ļauj atvērt sprādzi ar lodi, kuras diametrs ir 40 mm.

2.28.   Spriegojuma samazināšanas ierīce

Ierīce, kas iekļauta spriegotājā un automātiski samazina siksnas nostiepumu, kad drošības josta tiek aizsprādzēta. Drošības jostu atsprādzējot, ierīce automātiski izslēdzas.

2.29.    “ISOFIX” ir sistēma bērna ierobežotājsistēmu savienošanai ar transportlīdzekļiem, kurai ir divi neatdalāmi transportlīdzekļa stiprinājumi, divi atbilstoši neatdalāmi fiksatori uz bērna ierobežotājsistēmas, un ierīce bērna ierobežotājsistēmas gareniskās rotācijas ierobežošanai.

2.30.    “ISOFIX bērna ierobežotājsistēma” ir bērna ierobežotājsistēma, kura atbilst Noteikumu Nr. 44 vai Noteikumu Nr. 129 prasībām un kura jāpiestiprina ISOFIX stiprinājumu sistēmai atbilstīgi Noteikumu Nr. 14 vai Noteikumu Nr. 145 prasībām.

2.31.    “ISOFIX vieta” ir sistēma, kurā iespējams uzstādīt:

a)	universālu, uz priekšu vērstu ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 44;

b)	vai daļēji universālu, uz priekšu vērstu ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 44;

c)	vai daļēji universālu, uz aizmuguri vērstu ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 44;

d)	vai daļēji universālu, uz sāniem vērstu ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 44;

e)	vai konkrētam transportlīdzeklim paredzētu ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 44;

f)	vai i-Size bērna ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 129;

g)	vai konkrētam transportlīdzeklim paredzētu ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 129.

2.32.    “ISOFIX stiprinājumu sistēma” ir sistēma, kuru veido divi ISOFIX apakšējie stiprinājumi, kas atbilst Noteikumu Nr. 14 vai Noteikumu Nr. 145 prasībām, un kura paredzēta ISOFIX bērna ierobežotājsistēmas piestiprināšanai kopā ar pretrotācijas ierīci.

2.33.    “ISOFIX apakšējais stiprinājums” ir viens stingrs, apaļš, horizontāls stienis 6 mm diametrā, kas ir saistīts ar transportlīdzekli vai sēdekļa konstrukciju, kam piestiprina un kas fiksē ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu ar ISOFIX fiksatoriem.

2.34.    “Pretrotācijas ierīce”:

a)	universālās ISOFIX bērna ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīci veido ISOFIX augšējā siksna;

b)	daļēji universālās ISOFIX bērna ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīces daļas ir augšējā siksna, transportlīdzekļa panelis vai atbalsta stienis, kas paredzēts ierobežotājsistēmas rotācijas samazināšanai frontāla trieciena laikā;

c)	i-Size bērna ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīce sastāv no augšējās siksnas vai atbalsta stieņa, kas paredzēts ierobežotājierīces rotācijas samazināšanai frontāla trieciena laikā;

d)	universālajām un daļēji universālajām ISOFIX un i-Size bērna ierobežotājsistēmām pats transportlīdzekļa sēdeklis nav pretrotācijas ierīce.

2.35.    “ISOFIX augšējās siksnas stiprinājums” ir ierīce, kas atbilst Noteikumu Nr. 14 vai Noteikumu Nr. 145 prasībām, piemēram, stienis, kas atrodas noteiktā zonā un paredzēts ISOFIX augšējās siksnas savienotājierīces piestiprināšanai un tās ierobežojošā spēka pārnešanai uz transportlīdzekļa konstrukciju.

2.36.    “Vadierīce” ir paredzēta, lai palīdzētu personai, kas uzstāda ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu, fiziski vadot ISOFIX bērna ierobežotājsistēmas ISOFIX fiksatorus to pareizai savietošanai ar ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem, lai atvieglotu saslēgšanu.

2.37.    “ISOFIX marķējuma zīme” ir marķējums, kas informē personu, kas vēlas uzstādīt ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu, par ISOFIX vietām transportlīdzeklī un par katras attiecīgās ISOFIX stiprinājumu sistēmas stiprinājumu vietām.

2.38.    “Bērna ierobežotājsistēmas kontrolierīce (CRF)” ir ietaise, kas atbilst vienai ISOFIX ietaisēm, kas definētas šo noteikumu 17. pielikuma 2. papildinājuma 4. punktā, konkrētāk, kuras izmēri doti minētā 4. punkta 1.–8. attēlā. Šajos noteikumos bērna ierobežotājsistēmas kontrolierīces (CRF) izmanto, lai pārbaudītu, kuras Noteikumos Nr. 44 vai Noteikumos Nr. 129 minētās ārējo robežu izmēru klases ISOFIX bērna ierobežotājsistēmas var uzstādīt attiecīgā transportlīdzekļa ISOFIX vietās. Viena no CRF, tā saucamā ISO/F2, kas redzama iepriekš minētā 4. punkta 2. attēlā, tiek izmantota arī Noteikumos Nr. 14 vai Noteikumos Nr. 145, lai pārbaudītu visu ISOFIX stiprinājumu sistēmu atrašanās vietu un piekļuves iespējas šai sistēmai.

Vai ietaise, kas atbilst vienai no divām “bērna sēdekļa” ietaisēm, kas ir definētas šo noteikumu 17. pielikuma 5. papildinājumā, un jo īpaši izmēriem, kuri doti 17. pielikuma 5. papildinājuma 2. un 3. attēlā. Šajos noteikumos minētās ietaises izmanto, lai pārbaudītu, kuru Noteikumu Nr. 129 minēto izmēru ārējo robežu bērnu sēdekļus, ja tādi ir, var uzstādīt transportlīdzekļa sēdvietās.

2.39.    “i-Size balsta pamatnes uzstādīšanas vērtējamais tilpums” ir tilpums, kas nodrošina ar izmēriem saistītu un ģeometrisku saderību starp i-Size bērna ierobežotājsistēmas atbalsta stieņa un transportlīdzekļa i-Size sēdvietu.

2.40.    “i-Size sēdvieta” ir sēdvieta, kurā, ja to paredzējis transportlīdzekļa ražotājs, ir paredzēts ievietot i-Size bērna ierobežotājsistēmas saskaņā ar Noteikumiem Nr. 129, un kura atbilst šo noteikumu prasībām.

2.41.    “Drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēma” ir sistēma, kas paredzēta, lai brīdinātu vadītāju par to, ka kāds no braucējiem nelieto drošības jostu. Sistēmu veido neaizsprādzētas drošības jostas detektors un divu līmeņu – pirmā un otrā līmeņa – brīdinājums vadītājam.

2.42.    “Vizuāls brīdinājums” ir brīdinājums, izmantojot vizuālu signālu (gaismu, mirgojošu gaismu vai vizuālu simbolu vai ziņojumu).

2.43.    “Akustisks brīdinājums” ir brīdinājums, izmantojot skaņas signālu.

2.44.    “Pirmā līmeņa brīdinājums” ir vizuāls brīdinājums, kas tiek aktivizēts, ja aizdedzes slēdzis vai galvenais masas slēdzis ir ieslēgts, bet kāda braucēja drošības josta nav aizsprādzēta. Papildus pēc izvēles var izmantot akustisku brīdinājumu.

2.45.    “Otrā līmeņa brīdinājums” ir vizuāls un akustisks brīdinājums, kas tiek aktivizēts, kad transportlīdzeklis tiek darbināts atbilstoši 8.4.2.4.1.1.–8.4.2.4.1.3. punktam un kāda priekšējās rindas braucēja drošības josta tiek atsprādzēta un kāda pakaļējās rindas braucēja drošības josta tiek atsprādzēta vai atsprādzējas.

2.46.    “Neaizsprādzēta drošības josta” pēc ražotāja izvēles nozīmē, ka nav saslēgta kāda no braucēja drošības jostas sprādzēm vai izvilktās siksnas garums nepārsniedz garumu, kas ir nepieciešams, lai aizsprādzētu siksnu neaizņemtā sēdeklī vistālākajā pakaļējā sēdvietā.

2.47.    “Normāls transportlīdzekļa ekspluatācijas režīms” ir transportlīdzekļa kustība virzienā uz priekšu ar ātrumu, kas pārsniedz 10 km/h.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   Transportlīdzekļa tips

3.1.1.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz drošības jostu un ierobežotājsistēmu uzstādīšanu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai viņa pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.1.2.   Tam pievieno turpmāk minētos dokumentus trīs eksemplāros un šādas ziņas:

3.1.2.1.

transportlīdzekļa vispārējās konstrukcijas rasējumus atbilstīgā mērogā, kas parāda drošības jostu atrašanās vietas, un detalizētus drošības jostu un to punktu rasējumus, kuriem tās pievienotas;

3.1.2.2.

izmantoto materiālu specifikāciju, kas var ietekmēt drošības jostu izturību;

3.1.2.3.

drošības jostu tehnisko aprakstu;

3.1.2.4.

gadījumos, kad drošības jostas ir piestiprinātas sēdekļa konstrukcijai:

3.1.2.5.

transportlīdzekļa tipa sīku aprakstu attiecībā uz sēdekļu un sēdekļa stiprinājumu, kā arī to regulēšanas un bloķēšanas sistēmas konstrukciju;

3.1.2.6.

sēdekļu, to stiprinājumu pie transportlīdzekļa un to regulēšanas un bloķēšanas sistēmas rasējumus atbilstīgā mērogā un ar pietiekamu detalizāciju.

3.1.3.   Tehniskajam dienestam, kas atbild par apstiprinājuma testu veikšanu, pēc ražotāja izvēles iesniedz apstiprināmā transportlīdzekļa tipa reprezentatīvu paraugu vai transportlīdzekļa daļas, ko tehniskais dienests atzinis par vajadzīgām apstiprinājuma testiem.

3.2.   Drošības jostas tips

3.2.1.   Apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz drošības jostas tipu iesniedz tirdzniecības zīmes turētājs vai viņa pienācīgi pilnvarots pārstāvis. Ierobežotājsistēmu gadījumā apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz ierobežotājsistēmas tipu iesniedz tirdzniecības zīmes turētājs vai viņa pārstāvis vai tā transportlīdzekļa ražotājs vai viņa pārstāvis, kurā ierobežotājsistēma tiks uzstādīta.

3.2.2.   Tam pievieno:

3.2.2.1.

drošības jostas tipa tehnisko aprakstu, precīzi norādot izmantotās siksnas un cietās daļas un pievienojot jostu veidojošo daļu rasējumus; rasējumos norāda apstiprinājuma numuram paredzēto vietu un papildu simbolu(-us) attiecībā uz apstiprinājuma marķējuma zīmes apli. Aprakstā norāda apstiprinājumam iesniegtā parauga krāsu un precizē, kāda(-u) tipa(-u) transportlīdzekļiem šā tipa drošības jostas ir paredzētas. Spriegotāju gadījumā sniedz devēju uzstādīšanas norādījumus; attiecībā uz priekšspriegotājiem vai sistēmām sniedz pilnīgu konstrukcijas un darbības tehnisko aprakstu, tostarp attiecīgā gadījumā par devēja darbību, aprakstot aktivizēšanas metodi un jebkuru nepieciešamo metodi, lai izvairītos no nejaušas aktivizēšanas. Ierobežotājsistēmas gadījumā aprakstā ir: transportlīdzekļa konstrukcijas un sēdekļa konstrukcijas, regulēšanas sistēmas un fiksatoru rasējumi piemērotā mērogā, lai pietiekami detalizēti būtu redzamas sēdekļa stiprinājumu un drošības jostu stiprinājumu un pastiprināšanas elementu vietas; to izmantoto materiālu specifikācija, kas var ietekmēt sēdekļa un drošības jostas stiprinājumu izturību; sēdekļa stiprinājumu un drošības jostas stiprinājumu tehniskais apraksts. Ja drošības jostu ir paredzēts piestiprināt transportlīdzekļa konstrukcijai ar drošības jostas augstuma regulētājierīci, tehniskajā aprakstā norāda, vai šo ierīci uzskata vai neuzskata par drošības jostas daļu;

3.2.2.2.

sešus drošības jostas tipa paraugus, no kuriem viens ir atsauces paraugs;

3.2.2.3.

desmit metrus katra veida siksnas, kas izmantota konkrētā tipa drošības jostā;

3.2.2.4.

tehniskajam dienestam, kas veic tipa apstiprinājuma testus, ir tiesības pieprasīt papildu paraugus.

3.2.3.   Attiecībā uz ierobežotājsistēmām tehniskajam dienestam, kas veic apstiprinājuma testus, iesniedz divus 3.2.2.2. un 3.2.2.3. punktā noteiktos drošības jostu paraugus, un – pēc ražotāja izvēles – vai nu apstiprināmā transportlīdzekļa tipa reprezentatīvu paraugu, vai transportlīdzekļa daļu vai daļas, ko tehniskais dienests atzinis par vajadzīgām, lai varētu veikt apstiprinājuma testus ierobežotājsistēmu pārbaudīšanai.

4.   MARĶĒJUMI

Drošības jostas vai ierobežotājsistēmas tipa paraugi, ko saskaņā ar 3.2.2.2., 3.2.2.3. un 3.2.2.4. punkta noteikumiem iesniedz apstiprinājuma saņemšanai, ir skaidri un nedzēšami marķēti ar ražotāja nosaukumu, iniciāļiem vai tirdzniecības nosaukumu vai tirdzniecības zīmi.

5.   APSTIPRINĀJUMS

5.1.   Tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno sertifikātu, kas atbilst 5.1.1. vai 5.1.2. punktā norādītajam paraugam:

5.1.1.

1.A pielikums 3.1. punktā minētajiem pieteikumiem;

5.1.2.

1.B pielikums 3.2. punktā minētajiem pieteikumiem.

5.2.   Transportlīdzekļa tips

5.2.1.   Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst visām 8. punkta un šo noteikumu 15. un 16. pielikuma prasībām, piešķir šā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

5.2.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 07, atbilstīgi 07. sērijas grozījumiem) norāda grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos, būtiskākos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Viena un tā pati nolīguma puse nepiešķir vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam, kā noteikts 2.16. punktā.

5.2.3.   Par transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, atteikšanu vai atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem 1958. gada nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, paziņo, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1.A pielikumā.

5.2.4.   Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta uz apstiprinājuma veidlapas, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, ko veido:

5.2.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (3);

5.2.4.2.

šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs pa labi no 5.2.4.1. punktā minētā apļa.

5.2.5.   Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 5.2.4.1. punktā paredzētais simbols nav jāatkārto; tādā gadījumā visu to noteikumu papildu numurus un simbolus, saskaņā ar ko apstiprinājums ir piešķirts valstī, kas ir piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās kolonnās pa labi no 5.2.4.1. punktā paredzētā simbola.

5.2.6.   Apstiprinājuma marķējuma zīme ir skaidri salasāma un neizdzēšama.

5.2.7.   Apstiprinājuma marķējuma zīme atrodas ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

5.3.   Drošības jostas tips

5.3.1.   Ja drošības jostas tipa paraugi, kas iesniegti saskaņā ar 3.2. punkta noteikumiem, atbilst šo noteikumu 4., 5.3. un 6. punkta prasībām, piešķir apstiprinājumu.

5.3.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 06, kas atbilst 06. sērijas grozījumiem) norāda grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskākos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti uz apstiprinājuma izsniegšanas brīdi. Viena un tā pati nolīguma puse nedrīkst piešķirt tādu pašu numuru citam drošības jostas vai ierobežotājsistēmas tipam.

5.3.3.   Par drošības jostas vai ierobežotājsistēmas tipa apstriprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu vai atteikšanu saskaņā ar šiem noteikumiem 1958. gada nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1.B pielikumā.

5.3.4.   Papildus iepriekš 4. punktā paredzētajām marķējumam katrai drošības jostai, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam, piemērotā vietā piestiprina šādus elementus:

5.3.4.1.

starptautisku apstiprinājuma marķējuma zīmi, ko veido: 5.3.4.1.1. aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (4); 5.3.4.1.2. apstiprinājuma numurs;

5.3.4.2.

šādu(-us) papildu simbolu(-us): 5.3.4.2.1. burtu “A” trīspunktu drošības jostai, burtu “B” klēpja drošības jostai un burtu “S” īpaša veida drošības jostām; 5.3.4.2.2. simbolus, kas minēti 5.3.4.2.1. punktā, papildina ar šādiem papildu marķējumiem: 5.3.4.2.2.1. burtu “e” drošības jostai ar enerģijas absorbcijas ierīci; 5.3.4.2.2.2. burtu “r” drošības jostai ar spriegotāju, kam seko izmantotā spriegotāja simbols (1, 2, 3, 4 vai 4N) saskaņā ar šo noteikumu 2.14. punktu, un burtu “m”, ja izmantotais spriegotājs ir spriegotājs ar avārijas bloķēšanu un daudzkāršo jutību; 5.3.4.2.2.3. burtu “p” drošības jostām ar priekšspriegotāju; 5.3.4.2.2.4. burtu “t” drošības jostai ar spriegotāju, kas ietver nostiepuma samazināšanas ierīci; 5.3.4.2.2.5. ar 4N veida spriegotāju aprīkotām drošības jostām norāda arī simbolu, kas sastāv no taisnstūra ar pārsvītrotu M1 kategorijas transportlīdzekli, norādot, ka šī tipa spriegotāja izmantošana šīs kategorijas transportlīdzekļos ir aizliegta; 5.3.4.2.2.6. ja drošības jostu apstiprina, ievērojot šo noteikumu 6.4.1.3.3. un 6.4.1.3.4. punktu, to marķē ar vārdu “AIRBAG” taisnstūrī; 5.3.4.2.3. ja drošības josta ir ierobežotājsistēmas daļa, pirms 5.3.4.2.1. punktā minētā simbola pievieno burtu “Z”.

5.3.5.   Šo noteikumu 2. pielikuma 2. punktā sniegti apstiprinājuma marķējuma zīmes izvietojuma paraugi.

5.3.6.   Noteikumu 5.3.4. punktā minētās ziņas ir skaidri salasāmas un neizdzēšamas, un tās var pastāvīgi piestiprināt vai nu ar etiķeti, vai ar tiešu marķējumu. Etiķete vai marķējums ir nodilumizturīgs.

5.3.7.   Noteikumu 5.3.6. punktā minētās etiķetes var izdot vai nu tipa apstiprinātāja iestāde, kas ir piešķīrusi apstiprinājumu, vai ražotājs, ja tas saņēmis minētās iestādes atļauju.

6.   SPECIFIKĀCIJAS

6.1.   Vispārīgas specifikācijas

6.1.1.   Visi paraugi, kas iesniegti saskaņā ar 3.2.2.2., 3.2.2.3. un 3.2.2.4. punktu, atbilst šo noteikumu 6. punktā izklāstītajām specifikācijām.

6.1.2.   Drošības josta vai ierobežotājsistēma ir projektēta un konstruēta tā, lai, pareizi uzstādīta un braucēja pienācīgi izmantota, tā darbotos apmierinoši un mazinātu miesas bojājumu risku avārijas gadījumā.

6.1.3.   Drošības jostas siksnas nedrīkst ieņemt bīstamu konfigurāciju.

6.1.4.   Materiālus ar poliamīda 6 īpašībām attiecībā uz ūdens noturēšanas spēju ir aizliegts izmantot visās mehāniskajās daļās, kurās šāda parādība var negatīvi ietekmēt to darbību.

6.2.   Cietās daļas

6.2.1.   Vispārīgi noteikumi

6.2.1.1.   Drošības jostas cietajām daļām, piemēram, sprādzēm, regulētājierīcēm, fiksatoriem un līdzīgām daļām, nav asu malu, kas var radīt siksnu nodilumu vai bojājumu to nolietojuma dēļ.

6.2.1.2.   Visas drošības jostas komplekta daļas, uz kurām var iedarboties korozija, ir pret to pienācīgi aizsargātas. Pēc 7.2. punktā paredzētā korozijas testa lietpratīgs vērotājs ar neapbruņotu aci nevar saskatīt pazīmes, kas liecina par nolietojumu, kurš apdraud ierīces pienācīgu darbību, vai par vērā ņemamu koroziju.

6.2.1.3.   Cietās daļas, kas paredzētas enerģijas absorbēšanai vai slodzes uztveršanai vai pārvadei, nav trauslas.

6.2.1.4.   Drošības jostas cietās daļas un plastmasas daļas ir izvietotas un uzstādītas tā, lai parastos mehāniskā transportlīdzekļa darbības apstākļos tās nevarētu iesprūst zem bīdāma sēdekļa vai transportlīdzekļa durvīs. Ja kāda no daļām neatbilst iepriekšminētajām prasībām, to testē attiecībā uz izturību pret aukstumu, kā noteikts 7.5.4. punktā. Ja pēc testa cieto detaļu plastmasas virsmā vai aiztures ierīcēs ir redzamas plaisas, tad šīs plastmasas daļas noņem un turpina pārbaudīt pārējā komplekta drošumu. Ja pārējais komplekts joprojām ir drošs vai ja tajā nav redzamas plaisas, to pārbauda vēlreiz, lai noskaidrotu, vai tas atbilst 6.2.2., 6.2.3. un 6.4. punkta prasībām.

6.2.2.   Sprādze

6.2.2.1.   Sprādzes konstrukcija ir tāda, lai to nevarētu nepareizi izmantot. Tas cita starpā nozīmē, ka sprādzi nav iespējams atstāt daļēji slēgtā stāvoklī. Sprādzes atvēršanas paņēmiens ir nepārprotami skaidrs. Sprādzes daļām, kas var saskarties ar lietotāja ķermeni, laukums ir vismaz 20 cm2 un platums vismaz 46 mm, mērot tos plaknē, kura nav tālāk kā 2,5 mm no saskares virsmas. Attiecībā uz jostu pilnkomplekta sprādzēm iepriekšējo prasību uzskata par izpildītu, ja sprādzes un lietotāja ķermeņa saskares virsma ir no 20 līdz 40 cm2.

6.2.2.2.   Sprādze paliek aiztaisīta jebkurā transportlīdzekļa stāvoklī, arī tad, ja tā nav nostiepta. Sprādzi nav iespējams atvērt netīšām, nejauši vai ar spēku, kas mazāks par 1 daN. Sprādze ir viegli izmantojama un satverama; neesot zem nostiepuma un esot zem turpmāk 7.8.2. punktā noteiktā nostiepuma, lietotājs to var atvērt ar vienas rokas vienu vienkāršu vienvirziena kustību; turklāt drošības jostu komplektu gadījumā, kas paredzēti lietošanai priekšējos sānu sēdekļos, izņemot jostu pilnkomplektu, lietotājs to var saslēgt ar vienas rokas vienkāršu vienvirziena kustību. Sprādzi atver, nospiežot pogu vai tamlīdzīgu ierīci. Kad poga ir atvērta un ja to projicē plaknē, kas ir perpendikulāra pogas kustības sākotnējam virzienam, virsmai, kurai pieliek minēto spiedienu, ir šādi izmēri: iegultām pogām – laukums vismaz 4,5 cm2 un platums vismaz 15 mm; neiegultām pogām – laukums vismaz 2,5 cm2 un platums vismaz 10 mm. Šis laukums ir sarkanā krāsā. Citas sprādzes daļas nedrīkst būt šādā krāsā. Kad sēdeklis ir aizņemts, uz sprādzes ir atļauta sarkana brīdinājuma gaisma, ja tā izslēdzas pēc tam, kad drošības josta ir aizsprādzēta. Prasība par gaismas izslēgšanos pēc tam, kad drošības josta ir aizsprādzēta, neattiecas uz sprādzi izgaismojošu gaismu, kas nav sarkanā krāsā. Minētās gaismas neizgaismo sprādzi tā, lai tas ietekmētu spēju uztvert ar sprādzes atvēršanu saistīto sarkano krāsu vai brīdinājuma gaismas sarkano krāsu.

6.2.2.3.   Sprādze, to testējot saskaņā ar 7.5.3. punktu, darbojas normāli.

6.2.2.4.   Sprādze spēj izturēt atkārtotu izmantošanu, un pirms 7.7. punktā minētā dinamiskā testa sprādzei izdarīti 5 000 atvēršanas un aizvēršanas cikli normālos lietošanas apstākļos. Attiecībā uz jostu pilnkomplekta sprādzēm šo testu var izdarīt, neievietojot visas mēlītes.

6.2.2.5.   Spēks, kas vajadzīgs, lai atvērtu sprādzi turpmāk 7.8. punktā paredzētajā testā, nepārsniedz 6 daN.

6.2.2.6.   Sprādzes stiprību testē saskaņā ar 7.5.1. un attiecīgā gadījumā 7.5.5. punkta prasībām. Sprādze nedrīkst salūzt, būtiski deformēties vai atdalīties noteiktās slodzes radītā nostiepuma dēļ.

6.2.2.7.   Sprādzēm, kuru sastāvā ir divām ierīcēm kopīga sastāvdaļa, ja abu ierīču sprādzes var uzstādīt izmantošanai kopā ar tām atbilstīgo daļu, tad 7.7. un 7.8. punktā minētos stiprības un atvēršanas testus izdara attiecībā uz abiem iespējamajiem uzstādīšanas veidiem.

6.2.3.   Drošības jostas regulētājierīce

6.2.3.1.   Drošības josta, lietotājam to uzliekot, regulējas automātiski, lai pielāgotos viņam, vai ir tāda, ka sēdošam lietotājam ir viegli sasniedzama manuāla regulētājierīce, un ir ērti un viegli lietojama. Tā ļauj arī savilkt drošības jostu ar vienu roku, lai to pielāgotu lietotāja ķermeņa izmēram un transportlīdzekļa sēdekļa stāvoklim.

6.2.3.2.   Divus katras drošības jostas regulētājierīces paraugus testē saskaņā ar 7.3. punkta prasībām. Siksnas izslīdējums katram regulētājierīces paraugam nepārsniedz 25 mm, un visu regulētājierīču pieļautais kopējais siksnas izslīdējums nepārsniedz 40 mm.

6.2.3.3.   Visu regulētājierīču stiprību testē saskaņā ar 7.5.1. punktu. Tās nedrīkst salūzt vai atdalīties noteiktās slodzes radītā nostiepuma dēļ.

6.2.3.4.   Veicot testu saskaņā ar 7.5.6. punktu, manuālas ierīces darbināšanai vajadzīgais spēks nepārsniedz 5 daN.

6.2.4.   Fiksatori un drošības jostas augstuma regulētājierīces

Fiksatoru stiprību testē, kā noteikts 7.5.1. un 7.5.2. punktā. Faktisko drošības jostas augstuma regulētājierīču stiprību testē, kā noteikts šo noteikumu 7.5.2. punktā, ja tās nav testētas transportlīdzeklī, piemērojot Noteikumus Nr. 14 (redakcijā ar jaunākajiem grozījumiem) par drošības jostu stiprinājumiem. Šī daļas nedrīkst salūzt vai atdalīties noteiktās slodzes radītā nostiepuma dēļ.

6.2.5.   Spriegotāji

Spriegotāji atbilst turpmāk norādītajām prasībām, tostarp iztur stiprības testus, kas paredzēti 7.5.1. un 7.5.2. punktā. (Šīs prasības neattiecas uz spriegotājiem bez bloķēšanas.)

6.2.5.1.   Manuāli atbloķējami spriegotāji

6.2.5.1.1.   Siksna drošības jostas komplektam, kas aprīkots ar manuāli atbloķējamu spriegotāju, starp spriegotāja bloķēšanas pozīcijām nepārvietojas vairāk kā par 25 mm.

6.2.5.1.2.   Drošības jostas komplekta siksna izvirzās no manuāli atbloķējama spriegotāja 6 mm robežās no tās maksimālā garuma, ja siksnai piemēro nostiepumu, kas ir ne mazāks par 1,4 daN un ne lielāks par 2,2 daN parastajā izvilkšanas virzienā.

6.2.5.1.3.   Siksnu saskaņā ar 7.6.1. punktā aprakstīto metodi atkārtoti izvelk no spriegotāja un ļauj tai atkal ievilkties, līdz ir veikti 5 000 cikli. Pēc tam spriegotājam veic 7.2. punktā aprakstīto korozijas testu un testē tā izturību pret putekļiem, kā aprakstīts 7.6.3. punktā. Pēc tam spriegotājam apmierinošā veidā jāiztur vēl 5 000 izvilkšanas un ievilkšanās ciklu tests. Pēc iepriekšminētajiem testiem spriegotājs darbojas pareizi un vēl aizvien atbilst 6.2.5.1.1. un 6.2.5.1.2. punkta prasībām.

6.2.5.2.   Spriegotāji, kas bloķējas automātiski

6.2.5.2.1.   Siksna drošības jostas komplektam, kas aprīkots ar spriegotāju, kurš bloķējas automātiski, starp spriegotāja bloķēšanas pozīcijām nepārvietojas vairāk kā par 30 mm. Ja drošības jostas lietotājs pavirzās atpakaļ, josta vai nu paliek sākotnējā stāvoklī, vai automātiski atgriežas tajā, kad drošības jostas lietotājs vēlāk pavirzās uz priekšu.

6.2.5.2.2.   Ja spriegotājs ir klēpja drošības jostas daļa, tad siksnas savilkšanās spēks nav mazāks par 0,7 daN, to mērot jostas brīvajā posmā starp manekenu un spriegotāju, kā noteikts 7.6.4. punktā.

Ja spriegotājs ir rumpja augšdaļas siksnas daļa, siksnas savilkšanās spēks nav mazāks par 0,1 daN un lielāks par 0,7 daN, mērot tāpat.

6.2.5.2.3.   Siksnu saskaņā ar 7.6.1. punktā aprakstīto metodi atkārtoti izvelk no spriegotāja un ļauj tai atkal ievilkties, līdz ir veikti 5 000 cikli. Pēc tam spriegotājam izdara 7.2. punktā aprakstīto korozijas testu, tad testē tā izturību pret putekļiem, kā aprakstīts 7.6.3. punktā. Pēc tam spriegotājam apmierinošā veidā jāiztur vēl 5 000 izvilkšanas un ievilkšanās ciklu tests. Pēc iepriekšminētajiem testiem spriegotājs darbojas pareizi un vēl aizvien atbilst 6.2.5.2.1. un 6.2.5.2.2. punkta prasībām.

6.2.5.3.   Spriegotāji ar avārijas bloķēšanu

6.2.5.3.1.   Spriegotājs ar avārijas bloķēšanu pēc testēšanas saskaņā ar 7.6.2. punktu atbilst turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem. Attiecībā uz vienkāršu jutību atbilstīgi šo noteikumu 2.14.4.1. punktam spēkā ir tikai specifikācijas par transportlīdzekļa palēnināšanos.

6.2.5.3.1.1.   Tas ir bloķējies, kad transportlīdzekļa palēninājums sasniedz 0,45 g (5) vērtību attiecībā uz 4. veida spriegotājiem vai 0,85 g attiecībā uz 4N veida spriegotājiem.

6.2.5.3.1.2.   Tas nebloķējas, ja siksnas paātrinājums, ko mēra siksnas attīšanas virzienā, ir mazāks par 0,8 g attiecībā uz 4. veida spriegotājiem vai mazāks par 1,0 g attiecībā uz 4.N veida spriegotājiem.

6.2.5.3.1.3.   Tas nebloķējas, kad tā devēju sasver leņķī, kas nepārsniedz 12° jebkurā virzienā no uzstādīšanas stāvokļa, ko norādījis ražotājs.

6.2.5.3.1.4.   Tas bloķējas, kad tā devēju sasver leņķī, kas ir vismaz 27° 4. veida spriegotājiem vai vismaz 40° 4N veida spriegotājiem jebkurā virzienā no uzstādīšanas stāvokļa, ko norādījis ražotājs.

6.2.5.3.1.5.   Ja spiegotāja darbība ir atkarīga no ārēja signāla vai enerģijas avota, ierīces konstrukcija nodrošina automātisku spriegotāja bloķēšanos signāla vai enerģijas avota zuduma vai pārtraukuma gadījumā. Tomēr šī prasība nav jāizpilda, ja spriegotājs ir ar daudzkāršo jutību, ar nosacījumu, ka tikai viena jutība ir atkarīga no ārēja signāla vai enerģijas avota un signāla vai enerģijas avota zudumu vadītājam norāda ar vizuālu un/vai akustisku paņēmienu.

6.2.5.3.2.   Kad izdara testēšanu saskaņā ar 7.6.2. punktu, spriegotājs ar avārijas bloķēšanu un daudzkāršo jutību, tostarp siksnas jutību, atbilst iepriekšminētajām prasībām un arī bloķējas, ja siksnas paātrinājums, mērot siksnas attīšanas virzienā, ir vismaz 3,0 g.

6.2.5.3.3.   Visos iepriekš 6.2.5.3.1. un 6.2.5.3.2. punktā minētajos testos siksnas posma garums, ko var izvilkt pirms spriegotāja bloķēšanās, nepārsniedz 50 mm, ko mēra no 7.6.2.1. punktā noteiktās garuma atzīmes. Testā, kas minēts 6.2.5.3.1.2. punktā, bloķēšanās nenotiek, kamēr nav izvilkts 50 mm garš siksnas posms, mērot no 7.6.2.1. punktā noteiktās garuma atzīmes.

6.2.5.3.4.   Ja spriegotājs ir klēpja drošības jostas daļa, tad siksnas savilkšanās spēks nav mazāks par 0,7 daN, to mērot jostas brīvajā posmā starp manekenu un spriegotāju, kā noteikts 7.6.4. punktā.

Ja spriegotājs ir rumpja augšdaļas siksnas daļa, tad siksnas savilkšanās spēks nav mazāks par 0,1 daN un lielāks par 0,7 daN, to mērot tāpat, izņemot drošības jostu, kas aprīkota ar nostiepuma samazināšanas ierīci; tādā gadījumā minimālo savilkšanās spēku var samazināt līdz 0,05 daN tikai tad, ja šī ierīce ir darbības režīmā. Ja siksna iet caur vadīklu vai trīsi, tad savilkšanās spēku mēra siksnas brīvajā posmā starp manekenu un vadīklu vai trīsi.

Ja komplektā ietilpst tāda ierīce ar manuālu vai automātisku vadību, kas novērš siksnas pilnīgu savilkšanos, tad, vērtējot atbilstību šīm prasībām, šo ierīci nedarbina.

Ja komplektā ir nostiepuma samazināšanas ierīce, iepriekš aprakstīto siksnas savilkšanās spēku mēra ar ierīci darbības režīmā un bezdarbības režīmā, kad šīs prasības novērtē pirms un pēc izturīguma testiem atbilstīgi 6.2.5.3.5. punktam.

6.2.5.3.5.   Siksnu saskaņā ar 7.6.1. punktā aprakstīto metodi atkārtoti izvelk no spriegotāja un ļauj tai atkal ievilkties, līdz ir veikti 40 000 cikli. Pēc tam spriegotājam izdara 7.2. punktā aprakstīto korozijas testu, tad testē tā izturību pret putekļiem, kā aprakstīts 7.6.3. punktā. Spriegotājam veic vēl 5 000 ciklus (kopā 45 000), kuru rezultātiem jābūt apmierinošiem.

Ja komplektā ir nostiepuma samazināšanas ierīce, iepriekšminētos testus veic ar nosacījumu, ka nostiepuma samazināšanas ierīce ir darbības režīmā un bezdarbības režīmā.

Pēc iepriekšminētajiem testiem spriegotājs darbojas pareizi un vēl aizvien atbilst 6.2.5.3.1., 6.2.5.3.3. un 6.2.5.3.4. punkta prasībām.

6.2.5.4.   Spriegotājiem pēc izturīguma testa atbilstīgi 6.2.5.3.5. punktam un nekavējoties pēc savilkšanās spēka mērīšanas atbilstīgi 6.2.5.3.4. punktam ir jāatbilst abām nākamajām specifikācijām:

6.2.5.4.1.

ja spriegotājus, izņemot spriegotājus, kas bloķējas automātiski, testē atbilstīgi 7.6.4.2. punktam, tie spēj nodrošināt, ka josta nav vaļīga attiecībā pret rumpi, un

6.2.5.4.2.

ja sprādzi attaisa, lai atbrīvotu mēlīti, spriegotājam pašam jāspēj pilnībā ievilkt siksnu.

6.2.6.   Priekšspriegotājs

6.2.6.1.   Pēc tam, kad priekšspriegotājs pakļauts korozijas testam saskaņā ar 7.2. punktu, tam jādarbojas normāli (ieskaitot trieciena devēju, kas ir pievienots ierīcei ar oriģinālajām kontaktdakšām, cauri neplūstot strāvai).

6.2.6.2.   Pārbauda, vai nejauša ierīces darbība nevar lietotājam radīt miesas bojājumus.

6.2.6.3.   Pirotehniski priekšspriegotāji:

6.2.6.3.1.

pēc tam, kad priekšspriegotājs iesniegts kondicionēšanai saskaņā ar 7.9.1. punktu, tas nedrīkst būt nostrādājis temperatūras iedarbībā un ierīcei jādarbojas normāli;

6.2.6.3.2.

veic piesardzības pasākumus, lai izplūstošās karstās gāzes neaizdedzinātu tuvumā esošus viegli uzliesmojošus materiālus.

6.3.   Siksnas

6.3.1.   Vispārīgi noteikumi

6.3.1.1.   Siksnas ir tādas, lai visā platumā nodrošinātu cik iespējams vienmērīgu spiediena sadali uz drošības jostas lietotāja ķermeni un lai tās nesavērptos pat nostiepuma ietekmē. Tām piemīt spēja absorbēt un izkliedēt enerģiju. Siksnu malas ir apstrādātas tā, lai lietojot tās neizārdītos.

6.3.1.2.   Siksnas platums, ja pielikta slodze 980 daN + 100 – 0 daN, nav mazāks par 46 mm. Šo izmēru nosaka saskaņā ar 7.4.3. punktā noteikto testu, pie iepriekš minētās slodzes apturot testēšanas iekārtu (6).

6.3.2.   Stiprība pēc kondicionēšanas telpās

Diviem siksnas paraugiem, kas kondicionēti atbilstīgi 7.4.1.1. punktam, siksnas pārraušanas slodze, kuru nosaka saskaņā ar 7.4.2. punktu, nav mazāka kā 1 470 daN. Pārraušanas slodzes lieluma atšķirība abiem paraugiem nav lielāka par 10 % no lielākās izmērītās pārraušanas slodzes.

6.3.3.   Stiprība pēc kondicionēšanas īpašos apstākļos

Diviem siksnas paraugiem, kas kondicionēti atbilstīgi kādai no 7.4.1. punkta daļām (izņemot 7.4.1.1. punktu), siksnas pārraušanas slodze nav mazāka kā 75 % no vidējās slodzes, ko nosaka 6.3.2. punktā minētajā testā, un nav mazāka kā 1 470 daN. Testus izdarošais tehniskais dienests drīkst neveikt vienu vai vairākus šos testus, ja izmantotā materiāla sastāvs vai jau pieejamā informācija minētos testus padara nevajadzīgus.

6.4.   Drošības jostas komplekts vai ierobežotājsistēma

6.4.1.   Dinamiskais tests

6.4.1.1.   Drošības jostas komplektam vai ierobežotājsistēmai izdara dinamisko testu atbilstīgi 7.7. punktam.

6.4.1.2.   Dinamisko testu izdara diviem drošības jostas komplektiem, kam iepriekš nav pielikta slodze, izņemot tos drošības jostas komplektus, kas ir ierobežotājsistēmu sastāvdaļa, jo tad dinamisko testu izdara ierobežotājsistēmām, kuras paredzētas noteikta veida sēdekļiem un kurām iepriekš nav pielikta slodze. Testējamo drošības jostas komplektu sprādzes atbilst 6.2.2.4. punktā noteiktajām prasībām. Ja testē drošības jostas ar spriegotājiem, spriegotājam pirms tam ir izdarīts 7.6.3. punktā noteiktais tests attiecībā uz izturību pret putekļiem; turklāt, ja drošības jostas vai ierobežotājsistēmas ir aprīkotas ar priekšspriegotājiem, kas ietver pirotehniskus līdzekļus, ierīci pirms tam kondicionē, kā noteikts 7.9.1. punktā.

6.4.1.2.1.   Drošības jostām ir izdarīts 7.2. punktā noteiktais korozijas tests, pēc tam sprādzēm izdara papildu 500 atvēršanas un aizvēršanas ciklus normālas lietošanas apstākļos.

6.4.1.2.2.   Drošības jostām ar spriegotājiem pirms tam izdara 6.2.5.2. vai 6.2.5.3. punktā aprakstītos testus. Tomēr, ja spriegotājam jau ir izdarīts korozijas tests saskaņā ar 6.4.1.2.1. punkta noteikumiem, šis tests nav jāatkārto.

6.4.1.2.3.   Ja drošības jostu paredzēts izmantot ar drošības jostas augstuma regulētājierīci, kas iepriekš definēta 2.14.6. punktā, izdarot testu, ierīce ir noregulēta visnelabvēlīgākajā(-ajās) pozīcijā(-ās), ko izvēlējies par testēšanu atbildīgais tehniskais dienests. Tomēr:

6.4.1.2.3.1.

ja drošības jostas augstuma regulētājierīce ietver drošības jostas stiprinājumu, kas apstiprināts saskaņā Noteikumiem Nr. 14, par testēšanu atbildīgais tehniskais dienests pēc saviem ieskatiem var piemērot 7.7.1. punkta noteikumus;

6.4.1.2.3.2.

ja elastīga pleca augstuma regulētājierīce ir daļa no drošības jostas, to testē kā ierobežotājsistēmu, un par testēšanu atbildīgais tehniskais dienests pēc saviem ieskatiem piemēro 7.7.1. punkta noteikumus, kas attiecas uz tās transportlīdzekļa konstrukcijas daļas testēšanu, pie kuras parasti ir piestiprināta ierobežotājsistēma.

6.4.1.2.4.   Drošības jostai ar priekšspriegotāju 6.4.1.3.2. punktā norādīto minimālo pārvietojumu var samazināt uz pusi. Šajā testā priekšspriegotājs ir darbības režīmā.

6.4.1.2.5.   Drošības jostai ar nostiepuma samazināšanas ierīci pirms dinamiskā testa veic izturīguma testu ar šo ierīci darbības režīmā atbilstīgi 6.2.5.3.5. punktam. Dinamisko testu tad izdara ar nostiepuma samazināšanas ierīci darbības režīmā.

6.4.1.3.   Testa laikā jāievēro šādas prasības:

6.4.1.3.1.   neviena daļa drošības jostas komplektā vai ierobežotājsistēmā, kas notur braucēju, nesalūst, un neviena sprādze vai bloķēšanas sistēma, vai pārvietošanas sistēma neatveras vai neatbrīvojas, un

6.4.1.3.2.   ja testē klēpja drošības jostas, manekena pārvietojums uz priekšu iegurņa augstumā ir no 80 līdz 200 mm. Ja testē citu veidu drošības jostas, pārvietojums uz priekšu ir no 80 līdz 200 mm iegurņa augstumā un no 100 līdz 300 mm krūškurvja augstumā. Jostu pilnkomplektam iepriekš noteiktos minimālos pārvietojumus var samazināt uz pusi. Šie pārvietojumi ir pārvietojumi attiecībā pret mērīšanas punktiem, kas norādīti šo noteikumu 7. pielikuma 6. attēlā;

6.4.1.3.3.   drošības jostām, ko paredzēts izmantot priekšējās sānu sēdvietās, kuras aizsargā drošības gaisa spilvens to priekšā, krūškurvja atskaites punkta pārvietojums drīkst pārsniegt iepriekš 6.4.1.3.2. punktā minēto pārvietojumu, ja tā ātrums pie šīs vērtības nepārsniedz 24 km/h.

6.4.1.3.4.   Sēdvietas gadījumā, izņemot priekšējo sānu sēdvietu, kuru aizsargā drošības gaisa spilvens tās priekšā, krūškurvja atskaites punkta pārvietojums drīkst pārsniegt iepriekš 6.4.1.3.2. punktā minēto pārvietojumu, ja tā ātrums pie šīs vērtības nepārsniedz 24 km/h testos, ko veic ar drošības gaisa spilvenu transportlīdzeklim līdzīgā vidē, kurā atspoguļotas gaisa spilvena uzstādīšanas un stiprinājuma punktu koordinātas transportlīdzeklī.

6.4.1.4.   Ja testē ierobežotājsistēmu, prasības ir šādas:

6.4.1.4.1.   krūškurvja atskaites punkta pārvietojums drīkst pārsniegt 6.4.1.3.2. punktā minēto pārvietojumu tad, ja ar aprēķiniem vai papildu testos iespējams pierādīt, ka neviena dinamiskajā testā izmantotā manekena rumpja vai galvas daļa nesaskartos ar priekšā esošu cietu transportlīdzekļa daļu, izņemot:

6.4.1.4.1.1.

vadītāja gadījumā ir atļauta krūškurvja saskare ar stūres iekārtu, ja šī iekārta atbilst Noteikumu Nr. 12 prasībām un ja saskare notiek ātrumā, kas nepārsniedz 24 km/h. Šajā novērtējumā pieņem, ka sēdeklis atrodas vienā no 7.7.1.5. punktā noteiktajiem stāvokļiem;

6.4.1.4.1.2.

cita braucēja gadījumā nav atļauta manekena galvas vai krūškurvja saskare ar priekšā esošu cietu transportlīdzekļa daļu. Turklāt nav atļauta manekena galvas saskare ar tā ceļiem. Šajā novērtējumā pieņem, ka testētā manekena sēdeklis un attiecīgā gadījumā manekena priekšā esošais sēdeklis atrodas 7.7.1.6. punktā noteiktajos stāvokļos. Izņemot drošības gaisa spilvena mezgla atvērto struktūru, kas definēta 2.8. punktā, necietos materiālus, kuru Šora cietība A ir < 50, var noņemt, lai pierādītu, ka pārklātās vai polsterētās cietās daļas testa laikā nenonāk saskarē ar manekena galvu vai krūškurvi;

6.4.1.4.2.   transportlīdzekļos, kuros izmanto šādas ierīces, pārvietošanas un bloķēšanas sistēmas, kas ļauj visos sēdekļos esošajiem braucējiem izkļūt no transportlīdzekļa, pēc dinamiskā testa joprojām ir iespējams darbināt ar roku.

6.4.1.5.   Atkāpjoties no iepriekš minētā, attiecībā uz ierobežotājsistēmu pārvietojumi drīkst pārsniegt 6.4.1.3.2. punktā noteikto, ja uz sēdekļa uzstādīto augšējo stiprinājumu attiecas Noteikumu Nr. 14 7.4. punktā paredzētā atkāpe.

6.4.2.   Stiprība pēc abrazīvās kondicionēšanas

6.4.2.1.   Abiem paraugiem, kas kondicionēti atbilstīgi 7.4.1.6. punktam, pārraušanas izturību novērtē saskaņā ar 7.4.2. un 7.5. punktu. Tā ir vismaz 75 % no vidējās pārraušanas izturības, ko nosaka abrazīvi neapstrādātu siksnu testos, un nav mazāka kā testējamiem izstrādājumiem paredzētā minimālā slodze. Pārraušanas izturības lieluma atšķirība abiem paraugiem nepārsniedz 20 % no lielākās izmērītās pārraušanas izturības. Pārraušanas izturības testu, kurā izmanto 1. un 2. veida procedūru, veic tikai siksnas paraugiem (7.4.2. punkts). Pārraušanas izturības testu, kurā izmanto 3. veida procedūru, veic siksnai un attiecīgajam metāla komponentam (7.5. punkts).

6.4.2.2.   Drošības jostas komplekta daļas, kas abrazīvi jāapstrādā, norādītas turpmāk tabulā, un procedūru veidi, kas var būt tām piemēroti, norādīti ar “x”. Katrai procedūrai izmanto jaunu paraugu.

	1. procedūra	2. procedūra	3. procedūra
Fiksators	—	—	x
Vadīkla vai trīsis	—	x	—
Sprādzes cilpa	—	x	x
Regulētājierīce	x	—	x
Siksnai piešūtās daļas	—	—	x
Elastīga pleca augstuma regulētājierīce	x	—	—

7.   TESTI

7.1.   To paraugu izlietojums, kas iesniegti drošības jostas vai ierobežotājsistēmas tipa apstiprināšanai (sk. šo noteikumu 13. pielikumu)

7.1.1.   Sprādzes pārbaudei, sprādzes testam zemā temperatūrā, nepieciešamības gadījumā turpmāk 7.5.4. punktā paredzētajam testam zemā temperatūrā, sprādzes izturīguma testam, drošības jostas korozijas testam, spriegotāja darbības testiem, dinamiskajam testam un sprādzes atvēršanas testam pēc dinamiskā testa vajadzīgas divas drošības jostas vai ierobežotājsistēmas. Vienu no šiem diviem paraugiem izmanto drošības jostas vai ierobežotājsistēmas pārbaudei.

7.1.2.   Sprādzes pārbaudei un sprādzes, fiksatoru stiprinājumu, drošības jostas regulētājierīču un nepieciešamības gadījumā spriegotāju izturības testam vajadzīga viena drošības josta vai ierobežotājsistēma.

7.1.3.   Sprādzes pārbaudei, mikroslīdēšanas testam un abrazīvā nodiluma testam vajadzīgas divas drošības jostas vai ierobežotājsistēmas. Drošības jostas regulētājierīces darbības testu izdara vienam no šiem diviem paraugiem.

7.1.4.   Siksnas paraugu izmanto pārraušanas izturības testā. Daļu šā parauga glabā tik ilgi, kamēr ir spēkā apstiprinājums.

7.2.   Korozijas tests

7.2.1.   Pilnu drošības jostas komplektu ievieto testa kamerā, kā paredzēts šo noteikumu 12. pielikumā. Ja komplekta sastāvā ir spriegotājs, tad siksnu izvelk visā garumā, izņemot 300 ± 3 mm. Ja neskaita īsus pārtraukumus, kas var būt vajadzīgi, piemēram, lai pārbaudītu un atjaunotu sāls šķīduma daudzumu, šķīduma iedarbības tests ilgst 50 stundas.

7.2.2.   Pēc minētā iedarbības testa beigām komplektu saudzīgi izmazgā vai izskalo tīrā tekošā ūdenī, kura temperatūra nepārsniedz 38 °C, lai tādējādi atbrīvotos no sāls nogulsnēm, kas var būt izveidojušās, un ļauj tam 24 stundas žūt istabas temperatūrā, lai pēc tam pārbaudītu saskaņā ar 6.2.1.2. punktu.

7.3.   Mikroslīdēšanas tests (sk. šo noteikumu 11. pielikuma 3. attēlu)

7.3.1.   Paraugus, kam izdarāms mikroslīdēšanas tests, pirms testēšanas vismaz 24 stundas tur vidē, kuras temperatūra ir 20 ± 5 °C un gaisa relatīvais mitrums ir 65 ± 5 %. Testu izdara 15 līdz 30 °C temperatūrā.

7.3.2.   Nodrošina, lai regulētājierīces brīvais posms būtu vērsts uz augšu vai uz leju no izmēģinājumu stenda, kā tas ir transportlīdzeklī.

7.3.3.   Siksnas posma zemākajai daļai pieliek 5 daN lielu slodzi. Pārējo daļu kustina turp un atpakaļ, un kustības kopējā amplitūda ir 300 ± 20 mm (sk. attēlu).

7.3.4.   Ja siksnai ir brīvs gals, ko izmanto par rezerves siksnu, tad to nedrīkst nekādā veidā nostiprināt vai saspraust ar noslogoto siksnas posmu.

7.3.5.   Nodrošina, lai izmēģinājumu stendā siksna ar izliekumu nokarātos no regulētājierīces tā, kā tas ir transportlīdzeklī. Izmēģinājumu stendam pielikto 5 daN slodzi virza vertikāli un tā, lai nepieļautu sloga šūpošanos un drošības jostas savērpšanos. Fiksatoru nostiprina pie 5 daN sloga tā, kā tas ir transportlīdzeklī.

7.3.6.   Pirms testa faktiskā sākuma izdara 20 ciklu sēriju, lai pienācīgi iestrādātu automātisko savilkšanās sistēmu.

7.3.7.   Izdara 1 000 ciklu sēriju ar frekvenci 0,5 cikli sekundē un kopējo amplitūdu 300 ± 20 mm. Slodzi, kuras lielums ir 5 daN, pieliek tikai tajā laikā, kas atbilst 100 ± 20 mm nobīdei katrā pusperiodā.

7.4.   Siksnu kondicionēšana un pārraušanas izturības tests (statiskais)

7.4.1.   Siksnu kondicionēšana pārraušanas izturības testam

No 3.2.2.3. punktā minētās siksnas ņem paraugus, un tos kondicionē šādi.

7.4.1.1.   Kondicionēšana temperatūrā un higrometrija

Siksnu kondicionē saskaņā ar standartu ISO 139 (2005), izmantojot standarta atmosfēru vai alternatīvo standarta atmosfēru. Ja testu neizdara tūlīt pēc kondicionēšanas, paraugu līdz testa sākumam ievieto hermētiski noslēgtā traukā. Pārraušanas slodzi nosaka piecu minūšu laikā pēc siksnas izņemšanas no kondicionējošās vides vai trauka.

7.4.1.2.   Kondicionēšana gaismā

7.4.1.2.1.   Piemēro Ieteikuma ISO 105-B02 (1994/Amd2:2000) noteikumus. Siksnu tur gaismā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai standartzilā krāsviela Nr. 7 izbalotu līdz 4. pustonim pelēkās krāsas skalā.

7.4.1.2.2.   Pēc minētās iedarbības siksnu kondicionē, kā aprakstīts 7.4.1.1. punktā. Ja testu neizdara tūlīt pēc kondicionēšanas, paraugu līdz testa sākumam ievieto hermētiski noslēgtā traukā. Pārraušanas slodzi nosaka piecu minūšu laikā pēc siksnas izņemšanas no kondicionējošās iekārtas.

7.4.1.3.   Kondicionēšana aukstumā

7.4.1.3.1.   Siksnu kondicionē, kā aprakstīts 7.4.1.1. punktā.

7.4.1.3.2.   Pēc tam siksnu 1,5 stundas tur uz plakanas virsmas aukstuma kamerā, kurā gaisa temperatūra ir – 30 ± 5 °C. Tad to satin, un tīstoklim uzliek 2 kg smagu slogu, kas iepriekš atdzesēts līdz – 30 ± 5 °C. Kad siksna 30 minūtes bijusi zem sloga tajā pašā aukstuma kamerā, slogu noņem, un 5 minūšu laikā pēc siksnas izņemšanas no aukstuma kameras nosaka pārraušanas slodzi.

7.4.1.4.   Kondicionēšana karstumā

7.4.1.4.1.   Siksnu trīs stundas tur karsēšanas kamerā, kurā temperatūra ir 60 ± 5 °C un gaisa relatīvais mitrums 65 ± 5 %.

7.4.1.4.2.   Pārraušanas slodzi nosaka piecu minūšu laikā pēc siksnas izņemšanas no karsēšanas kameras.

7.4.1.5.   Ūdens iedarbība

7.4.1.5.1.   Siksnu uz trim stundām pilnībā iegremdē destilētā ūdenī, kura temperatūra ir 20 ± 5 °C un kuram pievienots neliels daudzums mitrinātāja. Drīkst izmantot jebkuru mitrinātāju, kas ir derīgs šķiedrai, kuru testē.

7.4.1.5.2.   Pārraušanas slodzi nosaka 10 minūšu laikā pēc siksnas izņemšanas no ūdens.

7.4.1.6.   Abrazīvā kondicionēšana

7.4.1.6.1.   Abrazīvo kondicionēšanu veic visām ierīcēm, kurās siksna saskaras ar kādu drošības jostas cieto daļu, izņemot visas regulētājierīces, kurām abrazīvās kondicionēšanas 1. procedūra (7.4.1.6.4.1. punkts) nav jāizdara, ja mikroslīdēšanas testā (7.3. punkts) konstatē, ka siksnas izslīdējums ir mazāks par pusi no paredzētā attāluma. Kondicionēšanas ierīces uzstādījumā siksnas un kontaktlaukuma relatīvo stāvokli saglabā gandrīz nemainīgu.

7.4.1.6.2.   Paraugus kondicionē, kā aprakstīts 7.4.1.1. punktā. Apkārtējā temperatūra abrazīvās apstrādes procedūras laikā ir no 15 līdz 30 °C.

7.4.1.6.3.   Tabulā norādītas vispārīgās prasības attiecībā uz katru abrazīvās apstrādes procedūru.

	Slodze daN	Frekvence Hz	Ciklu skaits	Nobīde mm
1. procedūra	2,5	0,5	5 000	300 ± 20
2. procedūra	0,5	0,5	45 000	300 ± 20
3. procedūra (*1)	0 līdz 5	0,5	45 000	—

Šīs tabulas piektajā slejā norādītā nobīde raksturo siksnai piemērotās turp un atpakaļ kustības amplitūdu.

7.4.1.6.4.   Īpašas kondicionēšanas procedūras

7.4.1.6.4.1.   1. procedūra. To piemēro, ja siksna slīd caur regulētājierīci.

Vienam siksnas galam vertikāli pieliek pastāvīgu 2,5 daN slodzi, otru siksnas galu piestiprina pie ierīces, kas siksnu kustina horizontāli turp un atpakaļ.

Regulētājierīci novieto uz horizontālās siksnas tā, lai siksna paliktu noslogota (sk. šo noteikumu 11. pielikuma 1. attēlu).

7.4.1.6.4.2.   2. procedūra. To piemēro, ja siksna, slīdot caur cieto daļu, maina virzienu.

Šā testa laikā leņķi, ko veido abi siksnas gali viens pret otru, ir tādi, kā parādīts šo noteikumu 11. pielikuma 2. attēlā.

Testa laikā pieliek pastāvīgu 0,5 daN lielu slodzi.

Ja siksna, slīdot caur cieto daļu, maina virzienu vairāk nekā vienu reizi, slodzi var palielināt virs 0,5 daN, lai sasniegtu paredzēto 300 mm siksnas kustību caur šo cieto daļu.

7.4.1.6.4.3.   3. procedūra. To piemēro, ja siksna ir piešūta vai līdzīgā veidā piestiprināta pie cietās daļas.

Kopējā turp un atpakaļ kustība ir 300 ± 20 mm, un 5 daN lielo slodzi pieliek tikai tik ilgu laiku, kas atbilst 100 ± 20 mm nobīdei katrā pusperiodā (sk. šo noteikumu 11. pielikuma 3. attēlu).

7.4.2.   Siksnas pārraušanas izturības tests (statiskais tests)

7.4.2.1.   Testu ikreiz izdara diviem jauniem siksnas paraugiem, kas ir pietiekami gari un kondicionēti saskaņā ar 7.4.1. punkta noteikumiem.

7.4.2.2.   Katru siksnu iespīlē stiepes stiprības testa iekārtas spailēs. Spaiļu konstrukcija ir tāda, lai nepieļautu siksnas pārtrūkšanu pie tām vai to tuvumā. Pārvietošanas ātrums ir aptuveni 100 mm/min. Parauga brīvā daļa, kas atrodas starp iekārtas spailēm, testa sākumā ir 200 ± 40 mm gara.

7.4.2.3.   Pēc tam nostiepumu palielina, līdz siksna pārtrūkst, un reģistrē pārraušanas slodzi.

7.4.2.4.   Ja siksna izslīd vai pārtrūkst pie spailēm vai līdz 10 mm attālumā no tām, tad testa rezultāts nav derīgs, un testu veic vēlreiz, ņemot jaunu paraugu.

7.4.3.   Platums pie slodzes

7.4.3.1.   Testu ikreiz izdara diviem jauniem siksnas paraugiem, kas ir pietiekami gari un kondicionēti saskaņā ar 7.4.1. punkta noteikumiem.

7.4.3.2.   Katru siksnu iespīlē stiepes stiprības testa iekārtas spailēs. Spaiļu konstrukcija ir tāda, lai nepieļautu siksnas pārtrūkšanu pie tām vai to tuvumā. Pārvietošanas ātrums ir aptuveni 100 mm/min. Parauga brīvā daļa, kas atrodas starp iekārtas spailēm, testa sākumā ir 200 ± 40 mm gara.

7.4.3.3.   Kad slodze sasniedz 980 daN + 100 – 0 daN, testēšanas iekārtu aptur un piecās sekundēs veic mērījumus. Šis tests un stiepes stiprības tests jāveic atsevišķi.

7.5.   Cietas daļas ietverošu drošības jostas komplekta sastāvdaļu tests

7.5.1.   Sprādzi un regulētājierīci pievieno stiepes stiprības testa iekārtai ar drošības jostas komplekta daļām, kurām tās parasti piestiprinātas, un tad slodzi palielina līdz 980 daN.

Testējot jostu pilnkomplektu, sprādzi pievieno testa mehānismam ar siksnām, kas piestiprinātas sprādzei un mēlītei vai divām mēlītēm, kuras ir aptuveni simetriskas attiecībā pret sprādzes ģeometrisko centru. Ja sprādze vai regulētājierīce ir ietverta fiksatorā vai trīspunktu drošības jostas kopīgā sastāvdaļā, tad sprādzi vai regulētājierīci testē kopā ar fiksatoru saskaņā ar 7.5.2. punktu, izņemot spriegotājus ar vadīklu vai trīsi augšējā drošības jostas stiprinājumā, kad slodze būs 980 daN un bloķēšanas brīdī uz tītavas esošās siksnas garums ir cik iespējams tuvs 450 mm no siksnas gala.

7.5.2.   Fiksatorus un visas drošības jostas augstuma regulētājierīces testē tā, kā aprakstīts 7.5.1. punktā, bet slodze šajā gadījumā ir 1 470 daN, to piemērojot atbilstīgi 7.7.1. punkta otrajam teikumam – visnelabvēlīgākajos apstākļos, kādi varētu rasties transportlīdzeklī, kurā ir pareizi uzstādīta attiecīgā drošības josta. Testējot spriegotājus, siksnu pilnībā notin no tītavas.

7.5.3.   Divus pilnus drošības jostas komplekta paraugus uz divām stundām ievieto aukstuma kamerā – 10 ± 1 °C temperatūrā. Tūlīt pēc izņemšanas no kameras ar rokām saslēdz sprādzes salāgojamās daļas.

7.5.4.   Divus pilnus drošības jostas komplekta paraugus uz divām stundām ievieto aukstuma kamerā – 10 ± 1 °C temperatūrā. Pēc tam testējamās cietās daļas un plastmasas daļas pārmaiņus izvieto uz plakanas tērauda virsmas, kas kopā ar paraugiem bijusi ievietota aukstuma kamerā un kas novietota uz vismaz 100 kg smaga, blīva, cieta bloka horizontālās virsmas; 30 sekunžu laikā pēc testējamo daļu izņemšanas no aukstuma kameras uz tām no 300 mm augstuma ļauj nokrist 18 kg smagam tērauda gabalam. Šīs 18 kg masas iedarbības plaknes cietība ir vismaz 45 HRC, bet virsma izliekta ar 10 mm rādiusu šķērsvirzienā un 150 mm rādiusu garenvirzienā pa masas centra līniju. Vienu paraugu testē tā, ka izliektā stieņa ass sakrīt ar siksnas asi, un otru paraugu testē 90° leņķī pret siksnu.

7.5.5.   Sprādzes, kam ir divām drošības jostām kopīgas daļas, noslogo tā, lai modelētu lietošanas apstākļus transportlīdzeklī, kurā sēdekļi ir noregulēti vidējā stāvoklī. Katrai siksnai vienlaikus pieliek 1 470 daN slodzi. Slodzes pielikšanas virzienu nosaka atbilstīgi 7.7.1. punktam. Šim testam piemērota iekārta ir attēlota šo noteikumu 10. pielikumā.

7.5.6.   Kad testē manuālu regulētājierīci, siksnu vienā paņēmienā ar ātrumu aptuveni 100 mm/s izvelk caur minēto ierīci, ievērojot parastos lietošanas apstākļus, un pēc tam, kad izvilkti pirmie 25 mm siksnas, ar precizitāti 0,1 daN izmēra maksimālo spēku. Testu izdara abos siksnas kustības virzienos caur regulētājierīci, un līdz mērījumu veikšanai jāizdara 10 šādi cikli.

7.6.   Papildu testi drošības jostām ar spriegotājiem

7.6.1.   Spriegotājmehānisma izturīgums

7.6.1.1.   Siksnu izvelk un ļauj tai atkal ievilkties tik daudz ciklu, cik vajadzīgs, ar ātrumu, kas nepārsniedz 30 ciklus minūtē. Spriegotājiem ar avārijas bloķēšanu katru piekto ciklu papildina ar parāvienu, lai spriegotājs bloķētos.

Parāvienus izdara vienādā daudzumā katrā no piecām dažādām siksnas izvilkuma pakāpēm, proti, tad, kad no spriegotāja izvilkti 90, 80, 75, 70 un 65 % no siksnas kopgaruma. Tomēr, ja paraugā ir vairāk nekā 900 mm siksnas, minētos procentuālos daudzumus nosaka attiecībā pret 900 mm no siksnas beigām, ko var izvilkt no spriegotāja.

7.6.1.2.   Šā pielikuma 7.6.1.1. punktā paredzētajiem testiem piemērota iekārta ir attēlota šo noteikumu 3. pielikumā.

7.6.2.   Bloķēšanas procedūra spriegotājiem ar avārijas bloķēšanu

7.6.2.1.   Spriegotāja bloķēšanos testē stāvoklī, kad neattītās siksnas garums ir 300 ± 3 mm.

7.6.2.1.1.   No spriegotāja, kura bloķēšanos aktivizē siksnas kustība, siksnu izvelk virzienā, kādā parasti notiek siksnas izvilkšana, ja spriegotājs ir uzstādīts transportlīdzeklī.

7.6.2.1.2.   Spriegotāju jutību uz transportlīdzekļa palēninājumu testē iepriekš minētajā siksnas izvilkuma stāvoklī gar divām savstarpēji perpendikulārām asīm, kas ir horizontālas, ja transportlīdzeklī spriegotājs ir uzstādīts tā, kā norādījis drošības jostas ražotājs. Ja šis stāvoklis nav norādīts, testēšanas iestāde konsultējas ar drošības jostas ražotāju. Vienu no šiem asu virzieniem tehniskais dienests, kas izdara apstiprinājuma testu, izraugās tā, lai radītu visnelabvēlīgākos apstākļus attiecībā uz bloķēšanas mehānisma aktivizēšanos.

7.6.2.2.   Šā pielikuma 7.6.2.1. punktā paredzētajiem testiem piemērota iekārta ir aprakstīta šo noteikumu 4. pielikumā. Visu šādu iekārtu konstrukcija nodrošina, ka vajadzīgo paātrinājumu sasniedz, pirms siksna ir izvilkta no spriegotāja vairāk par 5 mm, un ka izvilkšanas vidējais paātrinājuma palielinājums ir vismaz 55 g/s (7) un maksimāli 150 g/s, testējot jutību uz siksnas kustību, un vismaz 25 g/s un maksimāli 150 g/s, testējot jutību uz transportlīdzekļa palēnināšanos.

7.6.2.3.   Lai pārbaudītu atbilstību 6.2.5.3.1.3. un 6.2.5.3.1.4. punkta prasībām, spriegotāju uzstāda uz horizontālas virsmas, kuru pēc tam sasver ar ātrumu, kas nepārsniedz 2° sekundē, līdz spriegotājs bloķējas. Testu atkārto ar sasvēršanu citos virzienos, lai pārliecinātos, ka prasības tiek izpildītas.

7.6.3.   Izturība pret putekļiem

7.6.3.1.   Spriegotāju ievieto testa kamerā, kā aprakstīts šo noteikumu 5. pielikumā. Spriegotāja stāvoklis ir tāds pats kā tad, ja tas ir uzstādīts transportlīdzeklī. Putekļu daudzums testa kamerā atbilst 7.6.3.2. punkta prasībām. No spriegotāja izvelk 500 mm garu siksnas posmu un atstāj izvilktu, izņemot tad, kad tiek veikti 10 pilni šīs siksnas izvilkšanas un savilkšanās cikli vienas vai divu minūšu laikā pēc katras putekļu sajaukšanas reizes. Piecas stundas ik pēc 20 minūtēm putekļus sajauc, piecas sekundes pūšot sausu un smērvielu nesaturošu saspiestu gaisu, kura relatīvais spiediens ir 5,5 · 105 ± 0,5 · 105 Pa, caur atveri ar diametru 1,5 ± 0,1 mm.

7.6.3.2.   Šā pielikuma 7.6.3.1. punktā aprakstītajā testā izmantotie putekļi sastāv no aptuveni 1 kg sausa kvarca. Daļiņu izmēra sadalījums ir šāds:

a)	tādas, kas iet caur 150 μm atveri, kuru veidojošās stieples diametrs ir 104 μm: 99 līdz 100 %;

b)	tādas, kas iet caur 105 μm atveri, kuru veidojošās stieples diametrs ir 64 μm: 76 līdz 86 %;

c)	tādas, kas iet caur 75 μm atveri, kuru veidojošās stieples diametrs ir 52 μm: 60 līdz 70 %.

7.6.4.   Savilkšanās spēks

7.6.4.1.   Savilkšanās spēku mēra, izmantojot drošības jostas komplektu, kas aplikts manekenam kā 7.7. punktā paredzētajā dinamiskajā testā. Siksnas nostiepumu mēra cik iespējams tuvu (tomēr nepieskaroties) saskares punktiem ar manekenu, kamēr siksna tiek ievilkta ar ātrumu aptuveni 0,6 m minūtē. Ja drošības josta ir ar nostiepuma samazināšanas ierīci, savilkšanās spēku un siksnas nostiepumu mēra ar nostiepuma samazināšanas ierīci gan darbības režīmā, gan bezdarbības režīmā.

7.6.4.2.   Pirms 7.7. punktā paredzētā dinamiskā testa sēdošo manekenu, kas apģērbts kokvilnas kreklā, sasver uz priekšu, kamēr 350 mm siksnas tiek izvilkti no spriegotāja, un tad atbrīvo sākotnējā stāvoklī.

7.7.   Drošības jostas komplekta vai ierobežotājsistēmas dinamiskais tests

7.7.1.   Drošības jostas komplektu uzstāda uz ratiņiem, uz kuriem atbilstoši šo noteikumu 6. pielikuma 1. attēlam ir sēdeklis un stiprinājumi. Ja tomēr drošības jostas komplekts ir paredzēts konkrētam transportlīdzeklim vai konkrēta tipa transportlīdzekļiem, tad attālumus starp manekenu un stiprinājumiem nosaka tehniskais dienests, kurš izdara testus, un to dara vai nu saskaņā ar uzstādīšanas instrukcijām, kuras piegādātas kopā ar drošības jostu, vai saskaņā ar transportlīdzekļa ražotāja sniegtajiem datiem. Ja drošības josta ir aprīkota ar drošības jostas augstuma regulētājierīci, kā definēts iepriekš 2.14.6. punktā, ierīces stāvoklis un nostiprināšanas veids ir tāds pats kā transportlīdzekļa konstrukcijā.

Tādā gadījumā, ja dinamiskais tests izdarīts transportlīdzekļa tipam, tas nav jāatkārto citiem transportlīdzekļa tipiem, ja katrs stiprinājuma punkts ir tuvāk nekā 50 mm no testējamās drošības jostas atbilstīgā stiprinājuma punkta. Alternatīva ir tāda, ka ražotāji var noteikt hipotētiskas stiprinājumu pozīcijas testēšanai, lai iekļautu reālo stiprinājuma vietu maksimālo skaitu.

7.7.1.1.   Ja drošības josta vai ierobežotājsistēma ir tāda komplekta daļa, uz kuru kā ierobežotājsistēmu attiecas tipa apstiprinājuma pieteikums, tad šo drošības jostu uzmontē, kā noteikts 7.7.1. punktā, vai uz tās transportlīdzekļa konstrukcijas daļas, kur to parasti ierīko, un minēto daļu nekustīgi piestiprina testa ratiņiem, kā aprakstīts 7.7.1.2. līdz 7.7.1.6. punktā.

Ja drošības jostā vai ierobežotājsistēmā ar priekšspriegotājiem ir izmantotas sastāvdaļas, kas nav ietvertas pašā drošības jostas komplektā, drošības jostas komplektu kopā ar vajadzīgajām transportlīdzekļa papildu daļām uzmontē testa ratiņiem tā, kā noteikts 7.7.1.2. līdz 7.7.1.6. punktā.

Ja šīs ierīces nav iespējams testēt uz testa ratiņiem, tad ar parasto frontālā trieciena testu, ko izdara ar ātrumu 50 km/h saskaņā ar ISO procedūru 3560 (1975), ražotājs var pierādīt, ka ierīce atbilst noteikumu prasībām.

7.7.1.2.   Paņēmiens, ko izmanto, lai nostiprinātu transportlīdzekli testa laikā, nav tāds, ar ko padara stiprākus sēdekļu vai drošības jostu stiprinājumus, vai tāds, kas mazina konstrukcijas normālo deformēšanos. Transportlīdzekļa priekšējo daļu neizmanto, ja tā, ierobežojot manekena (izņemot pēdas) kustību uz priekšu, mazinātu slodzi, ko testā pieliek ierobežotājsistēmai. No konstrukcijas izņemtās daļas var aizstāt ar līdzvērtīgas stiprības daļām, ja vien tās netraucē manekena kustību uz priekšu.

7.7.1.3.   Stiprinājuma ierīci uzskata par apmierinošu, ja tā nekādi neietekmē zonu, kas aptver visu konstrukcijas platumu, un ja transportlīdzeklis vai konstrukcija ir bloķēta vai fiksēta priekšpusē vismaz 500 mm attālumā no ierobežotājsistēmas stiprinājuma. Aizmugurē konstrukciju nostiprina tādā attālumā aiz stiprinājumiem, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu 7.7.1.2. punkta prasību izpildi.

7.7.1.4.   Transportlīdzekļa sēdekļus noregulē un izvieto tādā vadīšanas vai braukšanas stāvoklī, kuru tehniskais dienests, kas izdara apstiprinājuma testus, uzskata par visnelabvēlīgāko stiprības ziņā un kurš ir saderīgs ar manekena novietojumu transportlīdzeklī. Sēdekļu stāvokļus norāda ziņojumā. Ja sēdekļa atzveltne ir regulējama, tad to iestata ražotāja noteiktajā stāvoklī, vai, ja šādu norādījumu nav, tā, lai faktiskais leņķis būtu cik iespējams tuvu 25° leņķim attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem un cik iespējams tuvu 15° leņķim attiecībā uz visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem.

7.7.1.5.   Lai novērtētu 6.4.1.4.1. un 6.4.1.4.1.1. punkta prasību izpildi, sēdekli novieto vistālāk uz priekšu esošajā vadīšanas stāvoklī, kas ir piemērots manekena izmēriem.

7.7.1.6.   Lai novērtētu 6.4.1.4.1. un 6.4.1.4.1.2. punkta prasību izpildi, sēdekli noregulē šādi:

7.7.1.6.1.

priekšējie pasažieru sēdekļi: priekšā esošais braucējs ir vistālāk uz priekšu izvirzītajā braukšanas stāvoklī, kas ir piemērots manekena izmēriem. Sēdekļu stāvokļus norāda ziņojumā.

7.7.1.6.2.

aizmugurējie sēdekļi: attiecībā uz aizmugurē esoša braucēja testēšanas stāvokli un testējamās sēdvietas stāvokli pieņem, ka tie ir sēdekļa R punktā. Ja sēdekļa atzveltne ir regulējama, sēdekļa atzveltnes leņķi būtu jānoregulē ar 3-D H manekenu, rumpja leņķi iestatot pēc iespējas tuvāk 10°. Testējamās sēdvietas priekšā esošo sēdvietu noregulē vidējā braukšanas stāvoklī un augstumā vai tam tuvākajā fiksētā stāvoklī. Ja minētā sēdekļa atzveltne ir regulējama, sēdekļa atzveltnes leņķi būtu jānoregulē ar 3-D H manekenu, rumpja leņķi iestatot pēc iespējas tuvāk 10°. To var pierādīt ar kontūru transportlīdzekļa iekšējās telpas datorizētās projektēšanas attēlā vai rasējumā.

7.7.1.7.   Ja šīs ierīces nav iespējams testēt uz testa ratiņiem, tad kā alternatīvu 7.7.1.5. un 7.7.1.6. punktam ar parasto frontālā trieciena testu, ko izdara ar ātrumu 50 km/h saskaņā ar ISO procedūru 3560 (2013), ražotājs var pierādīt, ka ierīce atbilst šo noteikumu prasībām.

7.7.1.8.   Visus vienas grupas sēdekļus testē vienlaikus.

7.7.1.9.   Jostu pilnkomplekta sistēmas dinamiskos testus izdara bez kājstarpes siksnas (komplekta), ja tāda ir.

7.7.2.   Drošības jostas komplektu šo noteikumu 7. pielikumā aprakstītajam manekenam apliek, kā aprakstīts turpmāk. Starp manekena muguru un sēdekļa atzveltni novieto 25 mm biezu dēli. Drošības jostu stingri savelk ap manekenu. Pēc tam dēli izņem un manekenu novieto tā, lai tā mugura visā garumā saskartos ar sēdekļa atzveltni. Pārbauda, vai sprādzes abu daļu savienošanas veida dēļ nemazinās bloķēšanas drošums.

7.7.3.   Siksnu brīvie gali sniedzas pietiekami tālu aiz regulētājierīcēm, lai ņemtu vērā iespējamo izslīdēšanu.

7.7.4.   Palēninājuma un paātrinājuma ierīces

Pieteikuma iesniedzējs izvēlas vienu no divām turpmāk minētajām ierīcēm.

7.7.4.1.   Palēninājuma testēšanas ierīce

Ratiņus dzen uz priekšu tā, lai trieciena brīdī to brīvrites ātrums būtu 50 ± 1 km/h un lai manekens neizkustētos. Ratiņu bremzēšanas ceļš ir 40 ± 5 cm. Palēnināšanās laikā ratiņi paliek horizontālā stāvoklī. Ratiņu palēnināšanos panāk ar šo noteikumu 6. pielikumā aprakstīto iekārtu vai kādu citu ierīci, ar kuru var iegūt līdzvērtīgus rezultātus. Minētā iekārta atbilst turpmāk izklāstītajām izpildījuma prasībām.

Palēninājuma līknei ratiņiem, kas slogoti ar inertu masu tā, lai kopā iegūtu 455 ± 20 kg drošības jostu testiem un 910 ± 40 kg ierobežotājsistēmu testiem, kur ratiņu un transportlīdzekļa konstrukcijas nominālmasa ir 800 kg, jāiekļaujas 8. pielikuma diagrammā redzamajā iesvītrotajā laukumā. Vajadzības gadījumā ratiņu un tiem pievienotās transportlīdzekļa konstrukcijas nominālmasu var vienu vai vairākas reizes palielināt par 200 kg, un šādā gadījumā ikreiz papildus pievieno arī 28 kg inertās masas. Ratiņu, transportlīdzekļa konstrukcijas un inertās masas kopējā masa nekādā gadījumā neatšķiras no kalibrēšanas testos noteiktās nominālvērtības par vairāk kā ± 40 kg. Apturēšanas ierīces kalibrēšanas laikā ratiņu ātrums ir 50 ± 1 km/h un bremzēšanas ceļš ir 40 ± 2 cm.

7.7.4.2.   Paātrinājuma testa ierīce

Ratiņus dzen uz priekšu tā, lai to kopējā ātruma maiņa ΔV būtu 51 km/h

km/h. Paātrinājuma laikā ratiņi paliek horizontālā stāvoklī. Ratiņu paātrināšanos panāk ar iekārtu, kas atbilst turpmāk izklāstītajām izpildījuma prasībām.

Ar inertu masu slogotu ratiņu paātrinājuma līkne iekļaujas 8. pielikuma diagrammā redzamajā iesvītrotajā laukumā un paliek virs segmenta ar koordinātām 10 g, 5 ms un 20 g, 10 ms. Trieciena sākumu (T0) paātrinājuma līmenim 0,5 g nosaka saskaņā ar standartu ISO 17373 (2005). Ratiņu, transportlīdzekļa konstrukcijas un inertās masas kopējā masa nekādā gadījumā neatšķiras no kalibrēšanas testos noteiktās nominālvērtības par vairāk kā ± 40 kg. Paātrinājuma testēšanas ierīces kalibrēšanas laikā ratiņu kopējā ātruma maiņa ΔV ir 51 km/h

km/h.

Arī tad, ja ir izpildītas iepriekš minētās prasības, 6. pielikuma 1. punktā norādītā (ar sēdekli aprīkotu) ratiņu masa, ko izmanto tehniskais dienests, pārsniedz 380 kg.

7.7.5.   Mēra ratiņu ātrumu tieši pirms trieciena (tikai palēninājuma ratiņiem, lai aprēķinātu apstāšanās attālumu), ratiņu paātrinājumu vai palēninājumu, manekena pārvietojumu uz priekšu un krūškurvja ātrumu pie krūškurvja pārvietojuma 300 mm.

Ātruma maiņu aprēķina, integrējot reģistrēto ratiņu paātrinājumu vai palēninājumu.

Ratiņu ātruma maiņas pirmo 50 km/h

sasniegšanai vajadzīgo attālumu var aprēķināt, divreiz integrējot reģistrēto ratiņu palēninājumu.

7.7.6.   Lai noteiktu, vai ir radušies defekti vai bojājumi, pēc trieciena drošības jostas komplektu vai ierobežotājsistēmu un tās cietās daļas pārbauda vizuāli, neatverot sprādzi. Ierobežotājsistēmai pēc trieciena pārbauda arī to, vai transportlīdzekļa konstrukcijas daļās, kas piestiprinātas ratiņiem, ir radusies redzama paliekoša deformācija. Šādas deformācijas ņem vērā aprēķinos, ko izdara saskaņā ar 6.4.1.4.1. punktu.

7.7.7.   Ja testēšana ir veikta, izmantojot lielāku ātrumu, un/vai ja paātrinājuma līkne ir pārsniegusi iesvītrotā laukuma augšējo robežu, bet drošības josta atbilst prasībām, testu uzskata par apmierinošu.

7.8.   Sprādzes atvēršanas tests

7.8.1.   Šajā testā izmanto drošības jostas komplektus vai ierobežotājsistēmas, kam jau ir izdarīts dinamiskais tests atbilstīgi 7.7. punktam.

7.8.2.   Drošības jostas komplektu noņem no testa ratiņiem, neatverot sprādzi. Sprādzei pieliek slodzi ar tiešo vilci, izmantojot siksnas, kas tai ir piestiprinātas, tā, lai uz visām siksnām iedarbotos

daN liels spēks. (Kur n ir ar aizvērto sprādzi savienoto siksnu skaits). Ja sprādze ir pievienota cietai daļai, tad slodzi pieliek tādā pašā leņķī, kādu dinamiskā testa laikā veido sprādze un cietā daļa. Ar ātrumu 400 ± 20 mm/min sprādzes atvēršanas pogas ģeometriskajam centram pieliek slodzi fiksētas ass virzienā, kas paralēla pogas kustības sākotnējam virzienam. Kad pieliek sprādzes atvēršanai vajadzīgo spēku, sprādze atrodas uz cieta balsta. Iepriekš minētā slodze nepārsniedz 6.2.2.5. punktā noteikto ierobežojumu. Testa komplekta pieskares punkts ir sfērisks, un tā rādiuss ir 2,5 ± 0,1 mm. Tā virsma ir no gluda metāla.

7.8.3.   Izmēra sprādzes atvēršanas spēku un atzīmē visus sprādzes defektus.

7.8.4.   Pēc sprādzes atvēršanas testa tās drošības jostas komplekta vai ierobežotājsistēmas sastāvdaļas, kam izdarīti 7.7. punktā paredzētie testi, pārbauda un testa ziņojumā atzīmē, cik ļoti drošības jostas komplekts vai ierobežotājsistēma bojāta dinamiskajā testā.

7.9.   Papildu testi drošības jostām ar priekšspriegotājiem

7.9.1.   Kondicionēšana

Priekšspriegotāju var atdalīt no drošības jostas, lai testētu un turētu 24 stundas 60 ± 5 °C temperatūrā. Pēc tam temperatūru uz divām stundām paaugstina līdz 100 ± 5 °C. Pēc tam to 24 stundas tur – 30 ± 5 °C temperatūrā. Pēc kondicionēšanas ierīci sasilda līdz apkārtējās vides temperatūrai. Ja tā ir atdalīta, to pievieno drošības jostai.

7.10.   Testa ziņojums

7.10.1.   Testa ziņojumā reģistrē visu 7. punktā paredzēto testu rezultātus, jo īpaši:

a)	testā izmantotās ierīces veidu (palēninājuma vai paātrinājuma ierīce);

b)	kopējo ātruma maiņu;

c)	ratiņu ātrumu tieši pirms trieciena (tikai palēninājuma ratiņiem);

d)	paātrinājuma vai palēninājuma līkni visā ratiņu ātruma maiņas laikā;

e)	manekena maksimālo pārvietojumu virzienā uz priekšu;

f)	sprādzes novietojumu testa laikā, ja to var mainīt;

g)	sprādzes atvēršanas spēku;

h)	visus defektus vai bojājumus;

i)	attiecībā uz ierobežotājsistēmu, kas nav vadītāja ierobežotājsistēma, šajā ziņojumā tehniskajam dienestam būtu jānovērtē saskares kontūra, salīdzinot to ar manekena kustību ratiņos.

Ja atbilstīgi 7.7.1. punktam nav ievērotas šo noteikumu 6. pielikumā paredzētās prasības attiecībā uz stiprinājumiem, tad testa ziņojumā apraksta, kā uzstādīts drošības jostas komplekts vai ierobežotājsistēma, un norāda svarīgākos leņķus un izmērus.

8.   PRASĪBAS PAR UZSTĀDĪŠANU TRANSPORTLĪDZEKLĪ

8.1.   Drošības jostu un ierobežotājsistēmu aprīkojums

8.1.1.   Izņemot sēdvietas, ko paredzēts lietot tikai stacionārā transportlīdzeklī, M1, M2 (III vai B klases (8)), M3 (III vai B klases) un N kategorijas transportlīdzekļu sēdekļi ir aprīkoti ar drošības jostām vai ierobežotājsistēmām, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, var likt uzstādīt drošības jostas M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļos, kas klasificēti II klasē.

Drošības jostām un/vai ierobežotājsistēmām, kas uzstādītas I, II vai A klases transportlīdzekļos, kuri pieder pie M2 vai M3 kategorijas, jāatbilst šo noteikumu prasībām.

Nolīguma puses saskaņā ar valsts tiesību aktiem var ļaut uzstādīt citādas drošības jostas vai ierobežotājsistēmas nekā tās, uz ko attiecas šie noteikumi, ja tās ir paredzētas invalīdiem.

Šo noteikumu prasības nepiemēro ierobežotājsistēmām, kas atbilst Noteikumu Nr. 107 02. sērijas grozījumu 8. pielikuma prasībām.

I vai A klases transportlīdzekļus, kas klasificēti M2 vai M3 kategorijā, var aprīkot ar drošības jostām un/vai ierobežotājsistēmām, kuras atbilst šo noteikumu prasībām.

Ar ierobežotājsistēmu, kurā ir elastīga pleca augstuma regulētājierīce (2.14.7. punkts), var aprīkot tikai M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļus.

8.1.2.   Drošības jostu vai ierobežotājsistēmu veidi katrai sēdvietai, kurā tās jāuzstāda, norādīti 16. pielikumā (kopā ar tiem nedrīkst izmantot ne nebloķējamos drošības jostas spriegotājus (2.14.1. punkts), ne manuāli atbloķējamos drošības jostas spriegotājus (2.14.2. punkts)). Visās sēdvietās, kurām 16. pielikumā norādītas B veida klēpja drošības jostas, ir atļautas Br3 tipa klēpja drošības jostas, izņemot, ja lietošanas laikā tās savelkas tādā mērā, ka ievērojami samazina ērtības pēc normālas piesprādzēšanās.

8.1.2.1.   Tomēr 16. pielikumā attēlotās N1 kategorijas transportlīdzekļu sānu sēdvietas, kas nav priekšējās sēdvietas un ir apzīmētas ar simbolu Ø, nav atļauts aprīkot ar Br4m vai Br4Nm veida klēpja drošības jostām, ja starp sēdekli un tuvāko transportlīdzekļa sānsienu ir eja, kas paredzēta pasažieru nokļūšanai citās transportlīdzekļa daļās. Telpu starp sēdekli un sānsienu uzskata par eju, ja tad, kad visas durvis ir aizvērtas, attālums starp šo sānsienu un vertikālo garenisko plakni, kas iet caur attiecīgā sēdekļa centrālo līniju (mērot pie R punkta pozīcijas un perpendikulāri transportlīdzeļa gareniskajai vidusplaknei), ir lielāks nekā 500 mm.

8.1.3.   Ja drošības jostas nav obligātas, pēc ražotāja izvēles var uzstādīt jebkura veida drošības jostas vai ierobežotājsistēmas, kas atbilst šiem noteikumiem. No 16. pielikumā atļautajiem veidiem var uzstādīt A veida drošības jostas kā alternatīvu klēpja drošības jostām sēdvietās, kurām 16. pielikumā norādītas klēpja drošības jostas.

8.1.4.   Trīspunktu drošības jostās ar spriegotājiem viens no spriegotājiem darbojas vismaz uz diagonālās siksnas.

8.1.5.   Izņemot M1 kategorijas transportlīdzekļus, 4. veida spriegotāja (2.14.4. punkts) vietā var atļaut 4N veida spriegotāju ar avārijas bloķēšanu (2.14.5. punkts), ja par testiem atbildīgajiem dienestiem ir pierādīts, ka uzstādīt 4. veida spriegotāju nebūtu praktiski.

8.1.6.   Priekšējās sānu un priekšējās centra sēdvietās, kas norādītas 16. pielikumā un marķētas ar simbolu *, minētajā pielikumā norādītā veida klēpja drošības jostas uzskata par pietiekamām, ja priekšējais stikls ir ārpus Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā definētās atskaites zonas.

Attiecībā uz drošības jostām priekšējo stiklu uzskata par atskaites zonas daļu, ja tas var nonākt statiskā saskarē ar testa iekārtu, kad tiek izmantota Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā aprakstītā metode.

8.1.7.   Katrā sēdvietā, kas 16. pielikumā marķēta ar simbolu ߦ, uzstāda 16. pielikumā norādītā veida trīspunktu drošības jostas, izņemot gadījumus, kad izpildās viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem; šādā gadījumā var paredzēt 16. pielikumā norādītā veida divpunktu drošības jostas:

8.1.7.1.   tieši tās priekšā ir sēdvieta vai citas transportlīdzekļa daļas, kas atbilst Noteikumu Nr. 80 1. papildinājuma 3.5. punktam, vai

8.1.7.2.   neviena transportlīdzekļa daļa nav atskaites zonā vai, ja transportlīdzeklis ir kustībā, nevar būt atskaites zonā, vai

8.1.7.3.   transportlīdzekļa daļas, kas ir minētajā atskaites zonā, atbilst enerģijas absorbcijas prasībām, kuras noteiktas Noteikumu Nr. 80 6. papildinājumā.

8.1.8.   Katrā pasažieru sēdvietā, kurā uzstādīts drošības gaisa spilvens, ir brīdinājums sēdvietā neizmantot bērna ierobežotājsistēmu, kas vērsta uz aizmuguri. Informāciju veido vismaz uzlīme, kurā ietvertas skaidras brīdinājuma piktogrammas, kā norādīts turpmāk.

Piktogrammu attēlus grupē, tie ir šādā izmērā vai lielāki, kā arī norādītajās krāsās: sarkanā, melnā un baltā

Melni augšējie simboli uz dzeltena vai dzintara krāsas fona

Balts fons

Balts fons

Uzlīmes kontūra, melna vertikāla un horizontāla līnija

Piktogramma saskaņā ar ISO 2575:2004 - Z.01 ir tieši šādā izmērā vai lielāka, kā arī norādītajās krāsās: sarkanā, melnā un baltā

Kopējie izmēri ir vismaz 120 × 60 mm vai līdzvērtīgs laukums.

Minēto uzlīmi var pielāgot, izkārtojumam atšķiroties no minētā piemēra; tomēr teksta saturam jāatbilst iepriekš minētajiem norādījumiem.

8.1.9.   Ja pasažiera priekšējais sēdeklis aprīkots ar frontālās aizsardzības drošības gaisa spilvenu, brīdinājumu pienācīgi piestiprina pasažiera priekšējā saulsarga katrā pusē tā, lai vismaz viens brīdinājums uz saulsargs allaž ir redzams neatkarīgi no saules aizsega stāvokļa. Vai arī viens brīdinājums atrodas uz paceltā saulsarga redzamās puses un otrs brīdinājums – uz jumta aiz aizsega, lai vismaz viens brīdinājums allaž būtu redzams. Brīdinājuma uzlīmi nav iespējams viegli noņemt no saules aizsega un jumta, nenodarot skaidrus un viegli redzamus bojājums, kuri paliek uz aizsega vai jumta transportlīdzekļa iekšpusē.

Ja transportlīdzeklim nav ne saulsarga, ne jumta, brīdinājuma uzlīmi piestiprina vietā, kur tā vienmēr ir labi redzama.

Kas attiecas uz frontālās aizsardzības drošības gaisa spilveniem citiem transportlīdzekļa sēdekļiem, brīdinājumam jāatrodas tieši attiecīgā sēdekļa priekšā un tam allaž jābūt skaidri saredzamam ikvienam, kas šajā sēdeklī uzstāda uz aizmuguri vērstu bērna ierobežotājsistēmu. Šā punkta un 8.1.8. punkta prasības neattiecas uz sēdvietām, kas aprīkotas ar ierīci, kura automātiski atslēdz frontālās aizsardzības drošības gaisa spilvena mezglu, ja tiek uzstādīta jebkāda uz aizmuguri vērsta bērna ierobežotājsistēma.

8.1.10.   Sīku informāciju ar atsauci uz brīdinājumu ietver transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatā; iekļauj vismaz šādu tekstu tās valsts vai valstu oficiālajā(-ās) valodā(-ās), kurā(-ās) transportlīdzekli plānots reģistrēt (piemēram, Eiropas Savienībā, Japānā, Krievijas Federācijā vai Jaunzēlandē):

Tekstu papildina ar transportlīdzeklī esošās brīdinājuma uzlīmes attēlu. Informācija ir viegli atrodama īpašnieka rokasgrāmatā (piemēram, īpaša atsauce uz šo informāciju norādīta pirmajā lappusē, lappuses tabulācijas zīme vai atsevišķs informācijas buklets utt.).

Šā punkta prasības neattiecas uz transportlīdzekļiem, kuros visas pasažieru sēdvietas ir aprīkotas ar ierīci, kas automātiski atslēdz frontālās aizsardzības drošības gaisa spilvena mezglu, ja tiek uzstādīta jebkāda uz aizmuguri vērsta bērna ierobežotājsistēma.

8.1.11.   Ja stacionārā transportlīdzeklī sēdvietas ir iespējams pagriezt vai novietot citā virzienā, 8.1.1. punkta prasības atbilstīgi šiem noteikumiem piemēro tikai tiem virzieniem, kas paredzēti normālam lietošanas režīmam, kad transportlīdzeklis pārvietojas pa ceļu.

8.2.   Vispārīgās prasības

8.2.1.   Drošības jostas, ierobežotājsistēmas un ISOFIX bērna ierobežotājsistēmas, kā arī i-Size bērna ierobežotājsistēmas atbilstīgi 17. pielikuma 3. papildinājuma savieno ar stiprinājumiem un i-Size bērna ierobežotājsistēmas gadījumā atbalsta uz transportlīdzekļa grīdas kontaktvirsmas, kas atbilst Noteikumu Nr. 14 vai Noteikumu Nr. 145 specifikācijām, piemēram, izskata un izmēra raksturlielumu, stiprinājumu skaita un stipruma prasību ziņā.

8.2.2.   Drošības jostas, ierobežotājsistēmas un bērna ierobežotājsistēmas, ko saskaņā ar 17. pielikuma 3. papildinājumu iesaka ražotājs, uzstāda tā, lai tās apmierinoši darbojas un samazina miesas bojājumu iespējamību avārijas gadījumā. Konkrēti tās uzstāda tā, lai nodrošinātu turpmāk minēto:

8.2.2.1.

siksnas nedrīkst veidot bīstamu konfigurāciju;

8.2.2.2.

līdz minimumam ir samazināta iespējamība, ka pareizi lietota siksna varētu noslīdēt no lietotāja(-as) pleca, viņam(-ai) virzoties uz priekšu;

8.2.2.3.

līdz minimumam ir samazināta iespējamība, ka siksna varētu nodilt, saskaroties ar transportlīdzekļa vai sēdekļa konstrukcijas asām daļām vai saskaroties ar tādu bērna ierobežotājsistēmu asām daļām, ko ražotājs iesaka saskaņā ar 17. pielikuma 3. papildinājumu;

8.2.2.4.

katrai sēdvietai paredzētās drošības jostas konstrukcija un uzstādīšana ir tāda, lai to varētu viegli aizsniegt un lietot. Turklāt, ja visu sēdekli vai sēdekļa spilvenu un/vai sēdekļa atzveltni var atlocīt, lai iekļūtu transportlīdzekļa aizmugurē vai lai pārvadātu preces vai bagāžu, tad pēc atlocīšanas un sēdekļu atjaunošanas sēdēšanas stāvoklī šiem sēdekļiem paredzētās drošības jostas ir aizsniedzamas lietošanai vai viena persona var tās viegli izvilkt no sēdekļa apakšas vai aizmugures atbilstīgi instrukcijām transportlīdzekļa lietotāja rokasgrāmatā, un tam nav vajadzīga apmācība vai pieredze.

8.2.2.5.

Tehniskais dienests pārbauda, vai tad, ja sprādzes mēlīte ir ievietota sprādzē: 8.2.2.5.1. drošības jostas iespējamā nokarāšanās netraucē pareizi uzstādīt ražotāja ieteikto bērna ierobežotājsistēmu; un 8.2.2.5.2. attiecībā uz trīspunktu drošības jostām vismaz drošības jostas klēpja posmā var radīt 50 N nostiepumu, ja tiek pielikts ārējs nostiepums drošības jostas diagonālajā posmā, kad tā atrodas: a) uz desmitgadīga bērna manekena, kas atbilst Noteikumu Nr. 44 8. pielikuma 1. papildinājuma specifikācijām un ir novietots saskaņā ar šo noteikumu 17. pielikuma 4. papildinājumu; vai b) uz šo noteikumu 17. pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlā redzamās kontrolierīces, kas paredzēta sēdekļiem, uz kuriem var uzstādīt “universālās” kategorijas bērna ierobežotājsistēmas.

8.3.   Īpašas prasības par drošības jostās vai ierobežotājsistēmās iestrādātajām cietajām daļām

8.3.1.   Cietās daļas, piemēram, sprādzes, regulētājierīces un fiksatori, drošības jostas lietotājam vai citiem braucējiem nepalielina miesas bojājumu iespējamību avārijā.

8.3.2.   Jostas lietotājs sprādzes atvēršanas ierīci var skaidri ieraudzīt un viegli sasniegt, un tā ir konstruēta tā, lai to nevarētu atvērt netīši vai nejauši. Sprādze turklāt ir novietota tā, lai avārijā to bez grūtībām varētu aizsniegt glābējs, kam jāatbrīvo drošības jostas lietotājs.

Sprādze ir uzstādīta tā, lai lietotājs to spētu atsprādzēt ar vienu vienkāršu labās vai kreisās rokas vienvirziena kustību gan tad, kad tā nav noslogota, gan tad, kad tā notur lietotāja masu.

Priekšējo sānu sēdvietu drošības jostās vai ierobežotājsistēmās, izņemot jostu pilnkomplektu, sprādzi tādā pašā veidā ir iespējams arī aizsprādzēt.

Pārbauda, vai tad, ja sprādze saskaras ar drošības jostas lietotāju, saskares virsmas platums nav mazāks par 46 mm.

Pārbauda, vai tad, ja sprādze saskaras ar drošības jostas lietotāju, saskares virsma atbilst šo noteikumu 6.2.2.1. punkta prasībām.

8.3.3.   Kad drošības jostu apliek, tā vai nu automātiski noregulējas, lai pielāgotos lietotājam, vai ir konstruēta tā, ka drošības jostas lietotājam sēžot ir pieejama ērta un viegli izmantojama manuāla regulētājierīce. Turklāt, lai drošības jostu pielāgotu lietotāja ķermeņa uzbūvei un transportlīdzekļa sēdekļa novietojumam, to ir iespējams savilkt ar vienu roku.

8.3.4.   Drošības jostas vai ierobežotājsistēmas ar spriegotājiem uzstāda tā, lai spriegotāji varētu pareizi darboties un efektīvi savilkt siksnu. Ja tiek izmantota gan drošības jostas regulētājierīce, gan elastīga pleca augstuma regulētājierīce, tad vismaz to augstākajā un zemākajā stāvoklī pārbauda, vai pēc sprādzes aizsprādzēšanas spriegotājs automātiski pielāgo siksnu attiecīgā lietotāja plecam, kā arī to, vai sprādzes mēlīte pēc atsprādzēšanas tiek uzvilkta augšup.

8.3.5.   Lai informētu transportlīdzekļa lietotāju(-us) par noteikumiem bērnu pārvadāšanai, M1, M2, M3 un N1 kategorijas transportlīdzekļi atbilst informācijas prasībām 17. pielikumā. Visus M1 kategorijas transportlīdzekļus aprīko ar ISOFIX stiprinājumu vietām saskaņā ar attiecīgajiem norādījumiem Noteikumos Nr. 14 vai Noteikumos Nr. 145.

Pirmā ISOFIX stiprinājumu vieta ļauj uzstādīt vismaz vienu no trim uz priekšu vērstām kontrolierīcēm, kas definētas 17. pielikuma 2. papildinājumā; otrā ISOFIX stiprinājumu vieta ļauj uzstādīt vismaz vienu no trim uz aizmuguri vērstām kontrolierīcēm, kas definētas 17. pielikuma 2. papildinājumā. Attiecībā uz otro ISOFIX stiprinājumu vietu, ja transportlīdzekļa sēdekļu otrajā rindā transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ uz aizmuguri vērstas kontrolierīces uzstādīšana nav iespējama, vienu kontrolierīci ir atļauts uzstādīt jebkurā stiprinājuma vietā transportlīdzeklī.

8.3.6.   Visās i-Size sēdvietās var uzstādīt ISOFIX bērna ierobežotājsistēmas kontrolierīces “ISO/F2X”, “ISO/R2”, un tās atbilst prasībai par atbalsta stieņa uzstādīšanas vērtējamo tilpumu, kā noteikts 17. pielikuma 2. papildinājumā, kā arī par bērna sēdekļa kontrolierīci “ISO/B2”, kā noteikts 17. pielikuma 5. papildinājumā, bez ISOFIX fiksatoriem (sk. B detalizāciju). Ir iespējams vienlaikus izmantot visas blakus esošas i-Size sēdvietas. To uzskata par pierādītu, ja atsevišķas blakus esošu sēdvietu vertikālās vidusplaknes ir vismaz 440 mm attālumā viena no otras.

8.4.   Drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu aprīkojums

8.4.1.   Konkrētu sēdvietu prasības un izņēmumi

8.4.1.1.   M un N kategorijas transportlīdzekļu (9) vadītāja sēdvieta, kā arī braucēju sēdvietas, kas atrodas vienā rindā ar M un N kategorijas transportlīdzekļa vadītāja sēdekli, aprīko ar drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu, kura atbilst 8.4.3. punkta prasībām.

8.4.1.2.   Visas M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu (9) aizmugurējās rindas sēdvietas aprīko ar drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu, kura atbilst 8.4.4. punkta prasībām.

Ja transportlīdzekļa ražotājs aprīko ar drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu citas kategorijas transportlīdzekļa aizmugurējo sēdvietu, attiecīgo drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu var apstiprināt saskaņā ar šiem noteikumiem.

8.4.1.3.   Drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēma nav obligāta atlokāmiem sēdekļiem (t. i., parasti atlokāmi sēdekļi neregulārai lietošanai, piem., atlokāmi apkalpes locekļu sēdekļi autobusos), kā arī sēdvietās, kas aprīkotas ar S veida jostu (tostarp jostu pilnkomplektu).

Neskarot 8.4.1.1. un 8.4.1.2. punktu, drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēma nav vajadzīga aizmugurējos sēdekļos neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļos, katafalkautomobiļos un dzīvojamos autofurgonos, kā arī visās sēdvietās transportlīdzekļos, ko izmanto personu ar invaliditāti pārvadāšanai, un transportlīdzekļos, kas paredzēti bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu un sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu vajadzībām.

8.4.2.   Vispārīgās prasības

8.4.2.1.   Vizuāls brīdinājums

8.4.2.1.1.   Vizuālo brīdinājumu novieto tā, lai dienas gaismā un nakts laikā tas vadītājam būtu skaidri redzams un atpazīstams, un atšķirams no citiem brīdinājumiem.

8.4.2.1.2.   Vizuālais brīdinājums ir mirgojošs vai nemirgojošs indikators.

8.4.2.2.   Akustisks brīdinājums

8.4.2.2.1.   Akustisks brīdinājums ir nepārtraukts vai periodisks (pauzes nav ilgākas kā viena sekunde) skaņas signāls vai nepārtraukta balss informācija. Ja izmanto balss informāciju, transportlīdzekļa ražotājs nodrošina, ka brīdinājums ir valodās, ko lieto tirgū, kuram transportlīdzeklis ir paredzēts.

8.4.2.2.2.   Akustiskais brīdinājums ir tāds, lai vadītājs to varētu viegli pazīt.

8.4.2.3.   Pirmā līmeņa brīdinājums

8.4.2.3.1.   Pirmā līmeņa brīdinājums ir vismaz vizuāls brīdinājums, kas tiek aktivizēts uz 30 sekundēm vai ilgāk attiecībā uz sēdvietām, uz kurām attiecas 8.4.1.1. punkts, un uz 60 sekundēm vai ilgāk attiecībā uz sēdvietām, uz kurām attiecas 8.4.1.2. punkts, kad kāda sēdekļa drošības josta nav aizsprādzēta un aizdedzes slēdzis vai galvenais masas slēdzis ir ieslēgts.

8.4.2.3.2.   Pirmā līmeņa brīdinājumu drīkst izbeigt, ja:

i)	neviena no drošības jostām, kas izsauca brīdinājumu, nav atsprādzēta; vai

ii)	sēdeklis vai sēdekļi, kas izsauca brīdinājumu, vairs nav aizņemti.

8.4.2.3.3.   Pirmā līmeņa brīdinājuma aktivizēšanu testē saskaņā ar 18. pielikuma 1. punktā aprakstīto testēšanas procedūru.

8.4.2.4.   Otrā līmeņa brīdinājums

8.4.2.4.1.   Otrā līmeņa brīdinājums ir vizuāls vai akustisks signāls, kas tiek aktivizēts vismaz uz 30 sekundēm, neskaitot laiku, kurā brīdinājums var tikt pārtraukts uz trim vai mazāk sekundēm, kad netiek izpildīts vismaz viens vai vairāki no nosacījumiem, kas noteikti 8.4.2.4.1.1.–8.4.2.4.1.3. punktā un kurus izvēlas ražotājs. Otrā līmeņa brīdinājums aizstāj pirmā līmeņa brīdinājumu, ja pirmā līmeņa brīdinājums joprojām ir aktīvs.

8.4.2.4.1.1.   Nobrauktais attālums pārsniedz attāluma robežvērtību. Robežvērtība nepārsniedz 500 m. Nerēķina attālumu, kad transportlīdzeklis neatrodas normālā ekspluatācijas režīmā.

8.4.2.4.1.2.   Transportlīdzekļa ātrums pārsniedz ātruma robežvērtību. Robežvērtība nepārsniedz 25 km/h.

8.4.2.4.1.3.   Laiks (motors darbojas, vilces sistēma aktivizēta utt.) pārsniedz laika robežvērtību. Robežvērtība nepārsniedz 60 sekundes. Nerēķina pirmā līmeņa brīdinājuma laiku un laiku, kad transportlīdzeklis neatrodas normālā ekspluatācijas režīmā.

8.4.2.4.2.   Robežvērtības, pēc kurām izsauc drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmas darbību un kas uzskaitītas 8.4.2.4.1.1.–8.4.2.4.1.3. punktā, var atiestatīt, kad:

i)	kādas no durvīm ir bijušas atvērtas laikā, kad transportlīdzeklis nav normālā ekspluatācijas režīmā; vai

ii)	sēdeklis vai sēdekļi, kas izsauca brīdinājumu, vairs nav aizņemti.

8.4.2.4.3.   Otrā līmeņa brīdinājumu drīkst izbeigt, ja:

i)	neviena no drošības jostām, kas izsauca brīdinājumu, nav atsprādzēta;

ii)	transportlīdzeklis pārstāj būt normālā ekspluatācijas režīmā; vai

iii)	sēdeklis vai sēdekļi, kas izsauca brīdinājumu, vairs nav aizņemti.

8.4.2.4.4.   Otrā līmeņa brīdinājums tiek atsākts uz atlikušo obligāto laiku, ja atkārtoti izpildās viens vai vairāki no nosacījumiem, kas noteikti 8.4.2.4.1.1.–8.4.2.4.1.3. punktā un kurus izvēlas ražotājs.

8.4.2.4.5.   Nosacījumam, kas paredz drošības jostas atsprādzēšanu saskaņā ar 8.4.3.3.–8.4.4.5. punktu, robežvērtības, kas noteiktas 8.4.2.4.1.1.–8.4.2.4.1.3. punktā, mēra no atsprādzēšanas brīža.

8.4.2.4.6.   Otrā līmeņa brīdinājuma aktivizēšanu testē saskaņā ar 18. pielikuma 2. punktā aprakstīto testēšanas procedūru.

8.4.3.   Drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēma vadītāja sēdeklim un braucēju sēdekļiem, kas ir vienā rindā ar vadītāja sēdekli

8.4.3.1.   Drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēma vadītāja sēdeklim un braucēju sēdekļiem, kas ir vienā rindā ar vadītāja sēdekli, atbilst 8.4.2. punktā prasībām.

8.4.3.2.   Vizuālā brīdinājuma krāsa un simbols ir tādi, kā noteikts Noteikumu Nr. 121 1. tabulas 21. punktā.

8.4.3.3.   Otrā līmeņa brīdinājums tiek aktivizēts, ja drošības josta ir atsprādzēta vai tiek atsprādzēta, kamēr transportlīdzeklis ir normālajā ekspluatācijas režīmā un ja vienlaikus izpildās viens vai vairāki no nosacījumiem, kas noteikti 8.4.2.4.1.1.–8.4.2.4.1.3. punktā un kurus izvēlas ražotājs.

8.4.4.   Drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēma aizmugurējās(-o) rindas(-u) sēdekļiem

8.4.4.1.   Drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēma aizmugurējās(-o) rindas(-u) sēdekļiem atbilst 8.4.2. punkta prasībām.

8.4.4.2.   Vizuālais brīdinājums signalizē par visām aizmugurējām sēdvietām tā, lai vadītājs, sēžot vadītāja sēdeklī ar skatu uz priekšu, varētu konstatēt, ka kādā no sēdvietām drošības josta nav aizsprādzēta. Transportlīdzekļos, kuros ir informācija par to, vai aizmugurējais sēdeklis ir aizņemts, vizuālajam brīdinājumam nav jāsignalizē par neaizsprādzētu drošības jostu, ja attiecīgā sēdvieta nav aizņemta.

8.4.4.3.   Vizuālā brīdinājuma krāsa var nebūt sarkana un vizuālā brīdinājuma simbols drošības jostām, kurām piemēro 8.4.1.2. punktu, var saturēt atšķirīgus simbolus no tiem, kas noteikti Noteikumos Nr. 121. Turklāt sēdvietām, kurām piemēro 8.4.1.2. punktu, pirmā līmeņa brīdinājums var būt vadītāja atceļams brīdinājums.

8.4.4.4.   Drošības jostām, kurām piemēro 8.4.1.1. un 8.4.1.2. punktu, var izmantot parastu indikatoru.

8.4.4.5.   Otrā līmeņa brīdinājums tiek aktivizēts, ja drošības josta tiek atsprādzēta, kamēr transportlīdzeklis ir normālajā ekspluatācijas režīmā un ja vienlaikus izpildās viens vai vairāki no nosacījumiem, kas noteikti 8.4.2.4.1.1.–8.4.2.4.1.3. punktā un kurus izvēlas ražotājs.

8.4.5.   Drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu var projektēt tā, lai to varētu deaktivizēt.

8.4.5.1.   Ja ir paredzēta iespēja drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu deaktivizēt uz īsu laiku, šāda deaktivizācija ir ievērojami sarežģītāka nekā drošības jostas aizsprādzēšana un atsprādzēšana (t. i., šādas darbības veikšanai jāizmanto konkrētas vadības ierīces, kas nav integrētas drošības jostas sprādzē), un šāda darbība ir iespējama tikai stacionārā transportlīdzeklī. Ja aizdedzes vai galvenais masas slēdzis tiek izslēgts uz vairāk nekā 30 minūtēm un pēc tam tiek atkal ieslēgts, īslaicīgi deaktivizētā drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēma no jauna aktivizējas. Aizliegts nodrošināt attiecīgā vizuālā brīdinājuma(-u) īslaicīgu deaktivizāciju.

8.4.5.2.   Ja ir nodrošināta ilglaicīgas deaktivizācijas iespēja, deaktivizēšanas nolūkā jāveic vairākas secīgas darbības, kuras ir aprakstītas tikai ražotāja tehniskajā rokasgrāmatā un/vai kuru veikšanai nepieciešami instrumenti (mehāniski, elektriski, digitāli utt.), ko nepiegādā kopā ar transportlīdzekli. Aizliegts nodrošināt attiecīgā vizuālā brīdinājuma(-u) ilglaicīgu deaktivizāciju.

9.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst Nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības.

9.1.   Visi transportlīdzekļa tipi vai drošības jostas, vai ierobežotājsistēmas, kas apstiprinātas saskaņā ar šiem noteikumiem, ir ražotas atbilstīgi apstiprinātajam tipam, izpildot iepriekš 6., 7. un 8. punktā noteiktās prasības.

9.2.   Ir ievērots šo noteikumu 14. pielikumā izklāstītais prasību minimums attiecībā uz kontroles procedūrām ražošanas atbilstības nodrošināšanai.

9.3.   Tipa apstiprinātāja iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā drīkst verificēt atbilstības kontroles metodes, ko piemēro katrā ražotnē. Šo verifikāciju parastais biežums ir divas reizes gadā.

10.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

10.1.   Ja neizpilda iepriekš 9.1. punktā noteikto prasību vai ja izvēlētā(-ās) drošības josta(-as) vai ierobežotājsistēma(-as) nav izturējusi(-šas) iepriekš 9.2. punktā paredzētās pārbaudes, transportlīdzekļa, drošības jostas vai ierobežotājsistēmas tipa apstiprinājumu var anulēt.

10.2.   Ja nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam attiecīgi šo noteikumu 1.A vai 1.B pielikumā, nekavējoties informē parējās nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus.

11.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA VAI DROŠĪBAS JOSTAS VAI IEROBEŽOTĀJSISTĒMAS TIPA APSTIPRINĀJUMA MODIFIKĀCIJAS UN PAPLAŠINĀŠANA

11.1.   Par visām modifikācijām attiecībā uz transportlīdzekļa tipu, drošības jostām vai ierobežotājsistēmām paziņo tipa apstiprinātājai iestādei, kas ir apstiprinājusi transportlīdzekļa tipu vai drošības jostas vai ierobežotājsistēmas tipu. Šī iestāde var vai nu:

11.1.1.

uzskatīt, ka veiktajām modifikācijām nav ievērojamas nelabvēlīgas ietekmes un ka jebkurā gadījumā transportlīdzeklis vai drošības josta, vai ierobežotājsistēma joprojām atbilst prasībām, vai

11.1.2.

pieprasīt vēl vienu testa ziņojumu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

11.2.   Neskarot 11.1. punkta prasības, transportlīdzekļa modeli, kura masa nokomplektētā stāvoklī ir mazāka nekā apstiprinājuma testam pakļautā transportlīdzekļa masa, neuzskata par transportlīdzekļa tipa modifikāciju.

11.3.   Apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikšanu, precizējot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot šo noteikumu 5.2.3. vai 5.3.3. punktā paredzēto procedūru.

11.4.   Tipa apstiprinātājai iestāde, kas paplašina apstiprinājumu, piešķir tam sērijas numuru un par to informē pārējās 1958. gada Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1.A vai 1.B pielikumā.

12.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi izbeidz saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātas ierīces ražošanu, viņš par to informē tipa apstiprinātāju iestādi, kas piešķīra apstiprinājumu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas šī iestāde par to informē citas 1958. gada Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1.A pielikumā vai 1.B pielikumā.

13.   INSTRUKCIJAS

Ja drošības jostas tipu piegādā atsevišķi no transportlīdzekļa, uz iepakojuma un uzstādīšanas instrukcijās skaidri norāda transportlīdzekļa tipu(-us), kuram tā paredzēta.

14.   PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU, KĀ ARĪ TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.

15.   PĀREJAS NOTEIKUMI

15.1.   Transportlīdzekļa tipa apstiprinājumi

15.1.1.   No 04. sērijas grozījumu 15. papildinājuma oficiālā spēkā stāšanās datuma nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 04. sērijas grozījumu 15. papildinājumu.

15.1.2.   Divus gadus pēc šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 15. papildinājuma spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja ir izpildītas šo noteikumu prasības, kuri grozīti ar 04. sērijas grozījumu 15. papildinājumu.

15.1.3.   Septiņus gadus pēc šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 15. papildinājuma spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājums, kas piešķirti, neizpildot šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 15. papildinājuma prasības. Tomēr paliek spēkā esošie apstiprinājumi tām transportlīdzekļu kategorijām, izņemot M1 kategoriju, uz kurām neattiecas šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 15. papildinājums, un nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina atzīt šos apstiprinājumus.

15.1.3.1.   Tomēr no 2000. gada 1. oktobra attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 8. papildinājumu, ja nav izpildītas 8.3.5. punktā un 17. pielikumā noteiktās informācijas prasības.

15.2.   Drošības jostu un drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu uzstādīšana

Šie pārejas noteikumi attiecas tikai uz drošības jostu un drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu uzstādīšanu transportlīdzekļos un nemaina drošības jostas zīmi.

15.2.1.   No 04. sērijas grozījumu 12. papildinājuma oficiālā spēkā stāšanās datuma nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 04. sērijas grozījumu 12. papildinājumu.

15.2.2.   Beidzoties 36 mēnešu periodam pēc iepriekš 15.2.1. punktā minētās oficiālās spēkā stāšanās dienas, nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu prasībām, kuri grozīti ar 04. sērijas grozījumu 12. papildinājumu.

15.2.3.   Beidzoties 60 mēnešu periodam pēc iepriekš 15.2.1. punktā minētās oficiālās spēkā stāšanās dienas, nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 12. papildinājumu.

15.2.4.   No 04. sērijas grozījumu 14. papildinājuma oficiālās spēkā stāšanās dienas nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 04. sērijas grozījumu 14. papildinājumu.

15.2.5.   No 04. sērijas grozījumu 16. papildinājuma oficiālās spēkā stāšanās dienas nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 04. sērijas grozījumu 16. papildinājumu.

15.2.6.   Beidzoties 36 mēnešu periodam pēc iepriekš 15.2.4. punktā minētās oficiālās spēkā stāšanās dienas, nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumu tikai tad, ja transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu prasībām, kuri grozīti ar 04. sērijas grozījumu 14. papildinājumu.

15.2.7.   Beidzoties 60 mēnešu periodam pēc iepriekš 15.2.4. punktā minētā oficiālās spēkā stāšanās dienas, nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 14. papildinājumu.

15.2.8.   Pēc 2006. gada 16. jūlija nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumu tikai tad, ja transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu prasībām, kuri grozīti ar 04. sērijas grozījumu 16. papildinājumu.

15.2.9.   Pēc 2008. gada 16. jūlija nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt N1 kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumu 16. papildinājumu.

15.2.10.   No 05. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, atsaka piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 05. sērijas grozījumiem.

15.2.11.   Vēlāk nekā pēc 18 mēnešiem no spēkā stāšanās dienas nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 05. sērijas grozījumiem.

15.2.12.   Pēc 72 mēnešiem no šo noteikumu 05. sērijas grozījumu spēkā stāšanās dienas apstiprinājumi saskaņā ar šiem noteikumiem vairs nav derīgi, izņemot gadījumus, kad transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 05. sērijas grozījumiem.

15.2.13.   Neskarot 15.2.12. punktu, apstiprinājumi, kas saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējo sēriju grozījumiem izsniegti citām transportlīdzekļu kategorijām, (izņemot M1 kategorijas transportlīdzekļus), kuras neietekmē 05. sērijas grozījumu prasības attiecībā uz drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēmu uzstādīšanu, joprojām ir derīgi un nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos atzīt.

15.2.14.   Neskarot 15.2.12. punktu, apstiprinājumi, kas saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējās sērijas grozījumiem izsniegti transportlīdzekļu kategorijām (izņemot N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus), kuras neietekmē 05. sērijas grozījumi saistībā ar 16. pielikuma prasību minimumu attiecībā uz drošības jostām un spriegotājiem, joprojām ir derīgi un nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos atzīt.

15.2.15.   Arī pēc 05. sērijas grozījumu spēkā stāšanās dienas apstiprinājumi, kas saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējās sērijas grozījumiem izsniegti sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, joprojām ir derīgi, un nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos atzīt un neatsaka piešķirt saskaņā ar šo noteikumu 04. sērijas grozījumiem izsniegtu apstiprinājumu paplašinājumus.

15.2.16.   Neskarot iepriekš minētos pārejas noteikumus, nolīguma pusēm, kas sāk piemērot šos noteikumus pēc 05. sērijas grozījumu spēkā stāšanās dienas, nav pienākuma atzīt saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējās sērijas grozījumiem izsniegtus apstiprinājumus.

15.3.   No dienas, kad oficiāli stājas spēkā 06. sērijas grozījumi, nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 06. sērijas grozījumiem.

15.3.1.   Pēc 24 mēnešiem kopš 06. sērijas grozījumu spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja tiek izpildītas prasības, kuras paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 06. sērijas grozījumiem.

15.3.2.   Pēc 36 mēnešiem kopš 06. sērijas grozījumu spēkā stāšanās dienas, nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumus, kas nav piešķirti atbilstoši šo noteikumu 06. sērijas grozījumiem.

15.3.3.   Arī pēc 06. sērijas grozījumu spēkā stāšanās dienas apstiprinājumi, kas saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējās sērijas grozījumiem izsniegti sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, joprojām ir derīgi, un nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos atzīt un var turpināt piešķirt saskaņā ar 05. sērijas grozījumiem izsniegtu apstiprinājumu paplašinājumus.

15.3.4.   Neskarot 15.3.1. un 15.3.2. punktu, apstiprinājumi, kas saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējās sērijas grozījumiem izsniegti transportlīdzekļu kategorijām, kuras neietekmē 06. sērijas grozījumu prasības, joprojām ir derīgi, un nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina tos atzīt.

15.3.5.   Ja laikā, kad nolīguma puses pievienojas šiem noteikumiem, to valsts noteikumos nav paredzētas prasības attiecībā uz atlokāmo sēdekļu obligātu aprīkošanu ar drošības jostām, tās var turpināt piešķirt valsts apstiprinājumus transportlīdzekļiem bez šā aprīkojuma un šajā gadījumā šīm autobusu kategorijām nevar piešķirt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem.

15.3.6.   Neviena nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumus sastāvdaļām saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējās sērijas grozījumiem, ja drošības jostas ir paredzēts uzstādīt transportlīdzekļos, kas ir apstiprināti pirms attiecīgās sērijas grozījumiem.

15.3.7.   No 06. sērijas grozījumu 5. papildinājuma oficiālās spēkā stāšanās dienas nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 06. sērijas grozījumu 5. papildinājumu.

15.3.8.   Līdz nav pagājuši 12 mēneši kopš šo noteikumu 06. sērijas grozījumu 5. papildinājuma spēkā stāšanās dienas, nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, var turpināt piešķirt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šo noteikumu 06. sērijas grozījumiem, neņemot vērā 06. sērijas grozījumu 5. papildinājuma noteikumus.

15.3.9.   Līdz 2018. gada 1. septembrim neviena nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsakās piešķirt tipa apstiprinājumus saskaņā ar 06. sērijas grozījumiem, ja netiek ņemti vērā 06. sērijas grozījumu 9. papildinājums.

15.4.   No 07. sērijas grozījumu oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsakās piešķirt vai atzīt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 07. sērijas grozījumiem. Nolīguma puses turpina piešķirt apstiprinājuma paplašinājumus saskaņā ar iepriekšējās sērijas grozījumiem.

15.4.1.   No 2019. gada 1. septembra nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, nav pienākuma atzīt tipa apstiprinājumus saskaņā ar iepriekšējās sērijas grozījumiem, ja apstiprinājumi pirmo reizi izdoti 2019. gada 1. septembrī vai vēlāk.

15.4.2.   Drošības jostas lietošanas atgādinājuma sistēma nav obligāta izņemamiem aizmugurējiem sēdekļiem un sēdekļiem, kas ir vienā rindā ar atsperotu sēdekli, ja tipa apstiprinājums tiek piešķirts saskaņā ar 07. sērijas grozījumiem, līdz 2022. gada 1. septembrim. Minētie izņēmumi paliek spēkā arī attiecībā uz apstiprinājumu paplašinājumiem, kas pirmo reizi piešķirti pirms 2022. gada 1. septembra.

15.4.3.   Līdz 2021. gada 1. septembrim nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, atzīst tipa apstiprinājumus saskaņā ar iepriekšējās sērijas grozījumiem, ja apstiprinājumi pirmo reizi izdoti pirms 2019. gada 1. septembra.

15.4.4.   No 2021. gada 1. septembra nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, nav pienākuma atzīt tipa apstiprinājumus, kas izdoti saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējās sērijas grozījumiem.

15.4.5.   Neraugoties uz 15.4.4. punktu, nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina atzīt drošības jostu un ierobežotājsistēmu ANO tipa apstiprinājumus saskaņā ar šo noteikumu ierpiekšējās sērijas grozījumiem.

15.4.6.   Neraugoties uz 15.4.4. punktu nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina atzīt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējās sērijas grozījumiem attiecībā uz transportlīdzekļiem, uz kuriem neattiecas ar 07. sērijas grozījumiem ieviestās izmaiņas.

---

(1)  Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.) (dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3), 2. punkts – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(2)  Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.) (dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3), 2. punkts – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(3)  1958. gada Nolīguma Līgumslēdzēju pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev. 3, 3. pielikums – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(4)  Sk. zemsvītras piezīmi šo noteikumu 5.2.4.1. punktā.

(5)  g = 9,81 m/s.

(6)  Tests nav veikts austām siksnām ar rievotu struktūru, kurās izmantoti ļoti izturīgi poliestera diegi, jo šīs siksnas slodzes ietekmē kļūst platākas. Tādos gadījumos platums bez slodzes ir ≥ 46 mm.

(*1)  Sk. 7.4.1.6.4.3. punktu.

(7)  g = 9,81 m/s.

(8)  Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.) (dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3), 2. punkts – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html

(9)  Kā noteikts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu uzbūvi (R.E.3.), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.4, 2. punkts – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html