14.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 183/1

1.

Padomes Rezolūcijā (1) par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018) tika atzīts, ka visi jaunieši ir sabiedrības resursi, un uzsvērts, cik svarīgi, izmantojot pastāvīgu strukturētu dialogu ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, ir atbalstīt jauniešu tiesības piedalīties tādas politikas izstrādē, kas viņus skar.

2.

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Rezolūcijā (2) (2012. gada 27. novembris) par pārskatu pār strukturēto dialogu ar jauniešiem attiecībā uz jaunatnes līdzdalību Eiropas demokrātiskajā dzīvē tika paziņots, ka Eiropas sadarbības jaunatnes jomā trešā 18 mēnešu darba cikla (laikposms no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam) vispārējā tematiskā prioritāte ir sociālā iekļaušana.

3.

Strukturētais dialogs ir uz līdzdalību vērsts process un trešā 18 mēnešu darba cikla iznākums pamatojas uz rezultātiem, kas sasniegti valstu apspriedēs Īrijas, Lietuvas un Grieķijas prezidentūru laikā, kā arī ES jaunatnes konferencēs Dublinā 2013. gada martā, Viļņā 2013. gada septembrī un Salonikos 2014. gada martā.

4.

Dublinā notikušās jaunatnes konferences kopīgajos secinājumos galvenā uzmanība bija pievērsta šādām prioritātēm: nodarbinātība, līdzdalība, labklājība, atbalsta instrumenti (sociālie un jaunatnes dienesti), jaunatnes organizācijas un jauniešu darba kvalitāte; jaunatnes lietu ministrus ar tiem iepazīstināja Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes 2013. gada maija sanāksmē (3).

5.

Viļņā notikušās jaunatnes konferences kopīgajos secinājumos galvenā uzmanība bija pievērsta šādām prioritātēm: izglītība, konsultēšana, pāreja no izglītības uz darba dzīvi, apstākļi darba tirgū, jaunatnes organizāciju un starpnozaru sadarbības loma; jaunatnes lietu ministrus ar tiem iepazīstināja Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes 2013. gada novembra sanāksmē (4).

6.

Salonikos notikušās jaunatnes konferences kopīgajos ieteikumos galvenā uzmanība bija pievērsta šādām prioritātēm: kvalitatīva izglītība, kvalitatīva pāreja, kvalitatīvas darbvietas, paaudžu dialogs un savstarpēja mācīšanās, aktīva iekļaušana, jauniešu uzņēmējdarbība un sociālā uzņēmējdarbība (5).

7.

Ar programmu Erasmus+ tiek piedāvātas plašākas finansēšanas iespējas strukturētā dialoga atbalstam, tostarp tiešas ikgadējas dotācijas valstu darba grupām.

8.

Kopīgajā ES ziņojumā par jaunatni (6) (2012. gada 27. novembris) bija iekļauts strukturētā dialoga izvērtējums un ierosināts, ka šo procesu varētu pilnveidot, turpinot izvērtēt strukturētā dialoga norisi un rezultātus, pilnīgojot jauniešu, kuri pārstāv visas sabiedrības grupas, iespējas iekļauties valstu darba grupās un mudinot lēmumu pieņēmējus lielākā mērā ņemt vērā jauniešu ieteikumus.

9.

Strukturētā dialoga izvērtējumam vajadzētu būt daļai no gaidāmā otrā ES ziņojuma par jaunatni, un tajā būtu jāiekļauj pārskats par to, kā strukturētā dialoga rezultāti tiek ņemti vērā valstu un ES līmenī.

10.

Strukturētajā dialogā un attiecīgajās apspriedēs galvenā uzmanība būtu jāvelta jauniešu un politikas veidotāju kopīgi apspriestajai un Padomes izvirzītajai vispārējai tematiskajai prioritātei, lai visos dialoga ciklos nodrošinātu tā saskaņotu un nepārtrauktu norisi.

11.

Lai nodrošinātu konsekventu pievēršanos vispārējam tematam un lai uzlabotu laika plānošanu apspriedēs ar jauniešiem, būtu jāizveido strukturētā dialoga cikla vienkāršota un skaidra sistēma.

Katra cikla pirmajā posmā visām ieinteresētajām personām būtu jāpanāk kopīga izpratne par Padomes izvirzīto vispārējo tematisko prioritāti un attiecībā uz to arī jāizstrādā augšupēja pieeja, un tās būtu jāizmanto kā pamatnostādņu sistēma turpmākajos posmos īstenojamam dialogam.

Otrajā posmā būtu jārīko apspriešana un jārod iespējamie risinājumi, uz kuriem būtu jāvērš Padomes uzmanība, un, tai noslēdzoties, būtu jāpauž ieteikumi par vispārējo tematisko prioritāti.

Trešajā posmā galvenā uzmanība būtu jāvelta konkrētu pasākumu formulēšanai, kuri tiks iesniegti Padomei turpmākai apsvēršanai.

12.

Lai palielinātu strukturētā dialoga ietekmi, valstu darba grupām, izmantojot jaunatnes pētnieku un jaunatnes darbinieku palīdzību un vajadzības gadījumā apspriežoties ar vietējām un reģionālajām iestādēm, būtu jācenšas nodrošināt jauniešu aktīvu iesaistīšanu, tostarp to, kas strukturētajā dialogā iepriekš nav piedalījušies. Jaunatnes informēšanai un darbam ar jaunatni izveidotos tīklus vajadzības gadījumā varētu aicināt atbalstīt valstu darba grupu centienus uzrunāt vairāk jauniešu.

13.

Lai uzlabotu ES prezidentvalstu rīkoto jaunatnes konferenču iznākuma kvalitāti, jaunatnes konferencēs izmantotās darba metodes un lēmumu pieņemšanas process būtu jāizvērtē un jāpārskata. Eiropas Komisija un dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā valstu kompetenci, varētu apsvērt atgriezeniskās saiknes mehānismus, lai jaunieši varētu informēt par to, cik īstenojami ir strukturētā dialoga procesā izstrādātie ieteikumi. Paustos ieteikumus attiecīgā gadījumā varētu ņemt vērā, lai sniegtu informāciju politikas veidošanas procesā un panāktu labākus rezultātus jauniešiem.

14.

Būtu jāuzsāk radošs un uz līdzdalību vērsts process, lai panāktu strukturētā dialoga vienotu un labāku pamanāmību Eiropā, kas ļaus nodrošināt procesa atpazīstamību valstu un Eiropas līmenī. Komisijai būtu jāturpina strukturētajam dialogam veltītas sadaļas izveide Eiropas portālā.

15.

Strukturētā dialoga ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām vispārējā tematiskā prioritāte nākamajam darba ciklam (laikposms no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim) ir iespēju nodrošināšana jauniešiem, kā tas izklāstīts II pielikumā.

16.

Katra prezidentvalsts var papildināt izvēlētās prioritārās jomas, ņemot vērā iespējamo jaunāko notikumu attīstību.

17.

Nākamās prezidentvalstu komandas cikla (laikposms no 2016. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam) prioritārās jomas būtu jānosaka pirms tās darbības termiņa sākuma.