Access to European Union law
<a href="https://eur-lex.europa.eu/content/help/eurlex-content/experimental-features.html" target="_blank">More about the experimental features corner</a>
Choose the experimental features you want to try
EUR-Lex
Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

You are here
Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search

Document 42010X0710(07)

    Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 118 – Vienotas tehniskās prasības par atsevišķu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturību

    OV L 177, 10.7.2010, p. 263–289 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    ⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2010/118(2)/oj

    10.7.2010   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 177/263

    Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO/EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/Ehttp://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.htmlEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē:

    Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 118 – Vienotas tehniskās prasības par atsevišķu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturību

    Spēkā stāšanās datums: 2005. gada 6. aprīlis

    SATURS

    NOTEIKUMI

    1.

    		 Darbības joma

    2.

    		 Definīcijas

    3.

    		 Apstiprinājuma pieteikums

    4.

    		 Apstiprinājums

    5.

    		 I daļa. Definīcijas, specifikācijas

    6.

    		 II daļa. Definīcijas, specifikācijas

    7.

    		 Tipa grozījumi un apstiprinājuma paplašināšana

    8.

    		 Ražošanas atbilstība

    9.

    		 Sankcijas par ražošanas neatbilstību

    10.

    		 Pilnīga ražošanas izbeigšana

    11.

    		 To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

    PIELIKUMI

    1. pielikums –

    		 Informācijas dokuments (par transportlīdzekli)

    2. pielikums –

    		 Informācijas dokuments (par elementu)

    3. pielikums –

    		 Paziņojums par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu

    4. pielikums –

    		 Paziņojums par elementa tipa apstiprinājumu

    5. pielikums –

    		 Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

    6. pielikums –

    		 Materiālu horizontālās degšanas ātruma noteikšanas tests

    7. pielikums –

    		 Materiālu kušanas režīma noteikšanas teksts

    8. pielikums –

    		 Materiālu vertikālās degšanas ātruma noteikšanas tests

    1.   DARBĪBAS JOMA

    1.1.   Šie noteikumi attiecas uz to iekšējās apdares materiālu ugunsizturību (uzliesmojamība, degšanas ātrums un kušanas režīms), kas izmantoti M3 kategorijas, II un III klases (1) transportlīdzekļos, ar kuriem var pārvadāt vairāk nekā 22 pasažierus un kuri nav paredzēti kājās stāvošiem pasažieriem un izmantošanai pilsētā (pilsētas autobusi).

    Tipa apstiprinājumus piešķir saskaņā ar:

    1.2.   I daļu – transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz pasažieru salonā izmantoto iekšējo sastāvdaļu ugunsizturību;

    1.3.   II daļu – sastāvdaļas (materiālu, sēdekļu, aizkaru, starpsienu u. c.) apstiprinājums attiecībā uz ugunsizturību.

    2.   DEFINĪCIJAS. Vispārīgi

    2.1.   “Izgatavotājs” ir persona vai iestāde, kas atbild apstiprinātājai iestādei par visiem tipa apstiprināšanas procesa aspektiem un par ražošanas atbilstības nodrošināšanu. Nav būtiski, vai šī persona vai iestāde ir tieši iesaistīta visos transportlīdzekļa vai elementa, uz ko attiecas apstiprināšanas process, izgatavošanas posmos.

    2.2.   “Pasažieru nodalījums” ir telpa, kur atrodas pasažieri (ieskaitot bāru, virtuvi, tualeti utt.), ko ierobežo:

    —

    griesti,

    —

    grīda,

    —

    sānsienas,

    —

    durvis,

    —

    ārējais stiklojums,

    —

    aizmugures nodalījuma starpsiena vai aizmugures sēdekļu atzveltņu plakne,

    —

    muguras balsts,

    —

    transportlīdzekļa gareniskās vertikālās vidusplaknes vadītāja pusē – vertikālā šķērsplakne caur vadītāja R punktu, kā noteikts Noteikumos Nr. 17,

    —

    transportlīdzekļa gareniskās vertikālās vidusplaknes pretējā pusē – priekšējā starpsiena.

    2.3.   “Ražošanas materiāli” ir ražojumi liela apjoma materiālu (piemēram, polsterējuma ruļļu) vai iepriekš sagatavotu elementu veidā, kas tiek piegādātas izgatavotājam uzstādīšanai tāda tipa transportlīdzeklī, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, vai darbnīcai izmantošanai transportlīdzekļu apkopē vai remontā.

    2.4.   “Sēdeklis” ir konstrukcija, kas kopā ar pārvalku veido vai neveido vienotu struktūru ar transportlīdzekļa korpusu, un ir paredzēts viena pieauguša cilvēka sēdēšanai. Šis termins attiecas kā uz atsevišķiem sēdekļiem, tā arī uz sola daļu, kas paredzēta viena pieauguša cilvēka sēdēšanai.

    2.5.   “Sēdekļu grupa” ir vai nu sēdekļi solu veidā, vai atsevišķi sēdekļi, kas novietoti blakus (t. i., viena sēdekļa priekšējiem balstiem atrodoties paralēli otra sēdekļa aizmugurējiem balstiem vai uz priekšu no tiem un paralēli otra sēdekļa priekšējiem balstiem vai aiz tiem) un pielāgoti viena vai vairāku pieaugušu cilvēku sēdēšanai.

    2.6.   “Sols” ir konstrukcija ar pārvalku, kas paredzēta sēdēšanai vairāk nekā vienam pieaugušam cilvēkam.

    3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

    3.1.   Transportlīdzekļa vai elementa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz šiem noteikumiem iesniedz izgatavotājs.

    3.2.   Tam pievieno 1. pielikumā vai 2. pielikumā norādītajam paraugam atbilstošu informācijas dokumentu.

    Tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par tipa apstiprināšanas testu izpildi, iesniedz:

    3.3.1.   attiecībā uz transportlīdzekļa apstiprinājumu – apstiprināmā transportlīdzekļa tipa prototipu;

    3.3.2.   attiecībā uz iepriekš apstiprinātu iekšējo elementu tipu – transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumam pievieno sarakstu ar attiecīgo detaļu tipa apstiprinājuma numuriem un izgatavotāja tipa apzīmējumiem;

    attiecībā uz iekšējiem elementiem bez EEK tipa apstiprinājuma:

    3.3.3.1.   transportlīdzekļos, kas ir apstiprināmā tipa prototipi, izmantoto elementu paraugus, kuru skaits norādīts 6.–8. pielikumā;

    3.3.3.2.   turklāt vienu paraugu tehniskajam dienestam iesniedz turpmākām atsaucēm;

    3.3.3.3.   tādām ierīcēm kā sēdekļi, aizkari, starpsienas utt. – 3.3.3.1. punktā norādītos paraugus un vienu nokomplektētu ierīci, kā minēts iepriekš;

    3.3.3.4.   paraugi ir skaidri un neizdzēšami marķēti ar apstiprinājuma pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi un tipa apzīmējumu.

    4.   APSTIPRINĀJUMS

    4.1.   Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais tips atbilst šo noteikumu attiecīgās(-o) daļas(-u) prasībām, piešķir tipa apstiprinājumu.

    4.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00 šiem noteikumiem to sākotnējā redakcijā) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Viena un tā pati Līgumslēdzēja puse nepiešķir vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa vai tā elementa tipam, kā noteikts šajos noteikumos.

    4.3.   Paziņojumu par tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašināšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma Līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst attiecīgi šo noteikumu 3. vai 4. pielikumā sniegtajiem paraugiem.

    Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam, katra materiāla, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam (sk. 4.4.2.3. punktu), iepakojumam un katram elementam, kas piegādāts atsevišķi un kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam, redzamā un viegli pieejamā uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido:

    4.4.1.   aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2);

    blakus aplim:

    4.4.2.1.   simboli, kas norāda noteikto elementu degšanas ātruma virzienu:

    ↔

    horizontālā virzienā (6. pielikums),

    ↑

    vertikālā virzienā (8. pielikums),

    ↓

    gan horizontālā, gan vertikālā virzienā

    (6. un 8. pielikums);

    4.4.2.2.   simbols “V”, kas norāda, ka elements ir apstiprināts saskaņā ar tās kušanas režīmu (7. pielikums), un/vai simbols “CD”, kas norāda, ka elements ir apstiprināts kā nokomplektēta ierīce, piemēram, sēdekļi, starpsienas, bagāžas plaukti utt.

    4.4.2.3.   Ražošanas materiāli nav atsevišķi jāmarķē. Tomēr iepakojumam, kurā tie tiek piegādāti, jābūt skaidri marķētam ar iepriekš aprakstīto apstiprinājuma marķējumu.

    4.4.2.4.   Atsevišķa marķējuma gadījumā liela izmēra elementiem (piemēram, sēdekļiem), kas ietver vairāk nekā vienu apstiprinātā materiāla vienību, var būt viens marķējums, kas norāda izmantotā(-o) materiāla(-u) apstiprinājuma numuru(-us).

    4.4.3.   Ja tips atbilst apstiprinātam tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā noteikumu numuru saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

    4.4.4.   Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

    4.4.5.   Attiecībā uz transportlīdzekli – apstiprinājuma marķējumu piestiprina izgatavotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

    4.4.6.   Šo noteikumu 5. pielikumā ir sniegti apstiprinājuma marķējumu izvietojuma piemēri.

    5.   I DAĻA. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ PASAŽIERU SALONĀ IZMANTOTO IEKŠĒJO ELEMENTU UGUNSIZTURĪBU

    5.1.   Definīcija

    Šo noteikumu I daļā izmanto šādu definīciju:

    5.1.1.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā izgatavotāja tipa apzīmējums.

    5.2.   Specifikācijas

    5.2.1.   Pasažieru salona iekšējie materiāli, kas izmantoti apstiprināmā tipa transportlīdzeklī, atbilst šo noteikumu II daļas prasībām.

    5.2.2.   Tādus materiālus un/vai aprīkojumu, ko izmanto pasažieru salonā un/vai ierīcēs un kas apstiprināti kā elementi, uzstāda tā, lai maksimāli samazinātu liesmu rašanos un to izplatīšanos.

    5.2.3.   Šādus iekšējos materiālus un/vai aprīkojumu uzstāda tikai atbilstoši to paredzētajam mērķim un tiem veikto(-ajiem) testu(-iem) (sk. 6.2.1., 6.2.2. un 6.2.3. punktu), īpaši saistībā ar to ugunsizturību un kušanas režīmu (horizontāla/vertikāla virziena).

    5.2.4.   Līmveida viela, kuru izmanto iekšējā materiāla piestiprināšanai pie tā atbalsta struktūras, pēc iespējas nedrīkst pasliktināt materiāla ugunsizturību.

    6.   II DAĻA. ELEMENTA APSTIPRINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ TĀ UGUNSIZTURĪBU

    6.1.   Definīcijas

    Šo noteikumu II daļā izmanto šādas definīcijas:

    “Elementa tips” ir elementi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

    6.1.1.1.   izgatavotāja tipa apzīmējums;

    6.1.1.2.   paredzētais pielietojums (sēdekļu polsterējums, griestu apšuvums utt.);

    6.1.1.3.   izejmateriāls(-i) (piemēram, vilna, plastmasa, gumija, jaukti materiāli);

    6.1.1.4.   kompozītmateriālu gadījumā – slāņu skaits; un

    6.1.1.5.   citi raksturlielumi, ciktāl tie jūtami ietekmē šajos noteikumos aprakstīto veiktspēju.

    6.1.2.   “Degšanas ātrums” ir saskaņā ar šo noteikumu 6. un/vai 8. pielikumu izmērītā izdegušā attāluma attiecība pret laiku, kurā attiecīgais attālums ir izdedzis. Degšanas ātrumu izsaka milimetros minūtē.

    6.1.3.   “Kompozītmateriāls” ir materiāls, ko veido vairāki līdzīgu vai atšķirīgu materiālu slāņi, kuru virsmas cieši savienotas kopā, izmantojot cementēšanu, piesaitēšanu, apšūšanu, metināšanu u. c. Ja dažādi materiāli savienoti kopā ar pārtraukumiem (piemēram, sašujot, ar augstfrekvences metināšanu, kniedēšanu), šādus materiālus neuzskata par kompozītmateriāliem.

    6.1.4.   “Redzamā virsma” ir tā transportlīdzeklī iemontētā materiāla virsma, kas pagriezta uz pasažieru salona pusi.

    6.1.5.   “Polsterējums” ir iekšējā polsterējuma un virsmas apdares materiāla kombinācija, kas kopā veido sēdekļa amortizāciju.

    6.1.6.   “Iekšējais apšuvums” ir materiāls(-i), kas (kopā) veido griestu, sienu vai grīdas virsmas apdari un pamatu.

    6.2.   Specifikācijas

    6.2.1.   Šo noteikumu 6. pielikumā aprakstīto testu veic šādiem materiāliem:

    a)

    materiāls(-i), kas tiek izmantots(-i) sēdekļu (ieskaitot vadītāja sēdekli) un to piederumu polsterējumam;

    b)

    materiāls(-i), kas izmantots(-i) griestu iekšējam apšuvumam;

    c)

    materiāls(-i), kas izmantots(-i) sānu un aizmugures sienu (arī starpsienu) iekšējam apšuvumam;

    d)

    materiāls(-i) ar termisku un/vai akustisku funkciju;

    e)

    materiāls(-i), kas izmantots(-i) grīdas iekšējam apšuvumam;

    f)

    materiāls(-i), kas izmantots(-i) bagāžas plauktu iekšējam apšuvumam, apsildīšanas un ventilācijas caurulēm;

    g)

    materiāls(-i), kas izmantots(-i) apgaismojuma iekārtām.

    Testa rezultāti uzskatāmi par apmierinošiem, ja, ņemot vērā vissliktākos testa rezultātus, horizontālās degšanas ātrums nepārsniedz 100 mm/min vai liesma nodziest pirms pēdējā mērījumu punkta.

    6.2.2.   Šo noteikumu 7. pielikumā aprakstīto testu veic šādiem materiāliem:

    a)

    materiāls(-i), kas izmantots(-i) griestu iekšējam apšuvumam;

    b)

    materiāls(-i), kas izmantots(-i) bagāžas plauktu iekšējam apšuvumam, apsildīšanas un ventilācijas caurulēs, kuras atrodas griestos;

    c)

    materiāls(-i), kas izmantots(-i) apgaismojumam bagāžas plauktos un/vai griestos.

    Testa rezultāti uzskatāmi par apmierinošiem, ja, ņemot vērā vissliktākos testa rezultātus, neveidojas neviens piliens, kas aizdedzina vati.

    6.2.3.   Aizkaros un žalūzijās izmantotajiem materiāliem (un/vai citiem drapēriju materiāliem) veic šo noteikumu 8. pielikumā aprakstīto testu.

    Testa rezultāti uzskatāmi par apmierinošiem, ja, ņemot vērā vissliktākos testa rezultātus, vertikālās degšanas ātrums nepārsniedz 100 mm/min.

    Šo noteikumu 6.–8. pielikumā aprakstītie testi nav jāveic šādiem materiāliem:

    6.2.4.1.   detaļas, kas izgatavotas no metāla vai stikla;

    6.2.4.2.   katrs atsevišķais sēdekļa piederums, kura nemetālisko materiālu masa ir mazāka par 200 g. Ja šo piederumu nemetālisko materiālu kopējā masa pārsniedz 400 g katram sēdeklim, tad tests jāveic katram materiālam;

    elementi, kuru virsmas laukums vai tilpums nepārsniedz attiecīgi:

    6.2.4.3.1.   100 cm2 vai 40 cm3 elementiem, kuri pievienoti atsevišķām sēdvietām;

    6.2.4.3.2.   300 cm2 vai 120 cm3 sēdekļu rindai un maksimāli uz vienu metru no pasažieru salona garuma tiem elementiem, kuri ierīkoti transportlīdzeklī un nav pievienoti atsevišķām sēdvietām;

    6.2.4.4.   elektrības kabeļi;

    6.2.4.5.   elementi, no kuriem nav iespējams iegūt paredzētā izmēra paraugu, kā norādīts 6. pielikuma 3.1. punktā, 7. pielikuma 3. punktā un 8. pielikuma 3.1. punktā.

    7.   TIPA GROZĪJUMI UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA

    Par visiem transportlīdzekļa vai elementa tipa grozījumiem saskaņā ar šiem noteikumiem ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi šo transportlīdzekļa tipu. Šī struktūrvienība var:

    7.1.1.   atzīt, ka izdarītajām izmaiņām nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas, un transportlīdzeklis vai elements vēl joprojām atbilst prasībām; vai

    7.1.2.   pieprasīt protokolu par papildu testiem no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

    7.2.   Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot izmaiņas, saskaņā ar iepriekš 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma Līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

    7.3.   Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai paziņojuma veidlapai, kas izveidota šādam paplašinājumam, un par to informē pārējās 1958. gada nolīguma Līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 3. vai 4. pielikumā norādītajam paraugam.

    8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

    Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības:

    8.1.   transportlīdzekļus/elementus, kas apstiprināti saskaņā ar šiem noteikumiem, ražo tā, lai tie atbilstu apstiprinātajam tipam, ievērojot šo noteikumu attiecīgās(-o) daļas(-u) prasības;

    8.2.   iestāde, kas ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrā ražošanas uzņēmumā piemērotās atbilstības kontroles metodes. Šādas pārbaudes parasti notiek reizi divos gados.

    9.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

    9.1.   Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa/elementa tipa apstiprinājumu var atsaukt, ja konstatē neatbilstību iepriekš noteiktajām prasībām.

    9.2.   Ja nolīguma Līgumslēdzēja puse, kura piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā informē citas nolīguma Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 3. vai 4. pielikumā norādītajiem paraugiem.

    10.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

    Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu transportlīdzekļa tipu, viņš par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Saņemot attiecīgo paziņojumu, minētā iestāde par to informē citas 1958. gada nolīguma Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 3. vai 4. pielikumā norādītajam paraugam.

    11.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

    1958. gada nolīguma Līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu vai atteikumu, vai atsaukšanu.

    (1)  Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2).

    (2)  1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehija, 9 Spānija, 10 Serbija un Melnkalne, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (pieejams), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (pieejams), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (pieejams), 34 Bulgārija, 35 (pieejams), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (pieejams), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (pieejams), 42 Eiropas Kopiena (apstiprinājumus piešķir dalībvalsts, izmantojot to attiecīgo EEK simbolu), 43 Japāna, 44 (pieejams), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republika. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma Līgumslēdzējām pusēm tām piešķirtos numurus.

    1. PIELIKUMS

    INFORMĀCIJAS DOKUMENTS

    (saskaņā ar šo noteikumu 3.2. punktu saistībā ar EEK transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu attiecībā uz pasažieru salonā izmantoto iekšējo elementu ugunsizturību)

    Ja sistēmām, elementiem vai atsevišķiem tehniskiem blokiem ir elektroniskā vadība, jāsniedz informācija par tās darbību.

    1.   VISPĀRĪGI

    1.1.   Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): …

    1.2.   Tips un vispārīga tirdzniecības zīme(-es): …

    1.3.   Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir attiecīgais marķējums: …

    1.4.   Šā marķējuma atrašanās vieta: …

    1.5.   Transportlīdzekļa kategorija (1): …

    1.6.   Izgatavotāja nosaukums un adrese: …

    1.7.   Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

    2.   VISPĀRĪGS TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS RAKSTUROJUMS

    2.1.   Transportlīdzekļa prototipa fotoattēli un/vai rasējumi:

    3.   VIRSBŪVE

    Iekšējais aprīkojums

    Sēdekļi

    3.1.1.   Numurs: …

    Transportlīdzekļu iekšējā apdarē izmantoto materiālu ugunsizturība

    Materiāls(-i), kas izmantots(-i) griestu iekšējam apšuvumam

    3.2.1.1.   Elementa tipa apstiprinājuma numurs(-i): …

    Materiāls(-i), kas izmantots aizmugures un sānu sienām

    3.2.2.1.   Elementa tipa apstiprinājuma numurs(-i): …

    Materiāls(-i), kas izmantots(-i) grīdai

    3.2.3.1.   Elementa tipa apstiprinājuma numurs(-i): …

    Materiāls(-i), kas izmantots sēdekļu polsterējumam

    3.2.4.1.   Elementa tipa apstiprinājuma numurs(-i): …

    Materiāls(-i), kas izmantots apsildīšanas un ventilācijas caurulēm

    3.2.5.1.   Elementa tipa apstiprinājuma numurs(-i): …

    Materiāls(-i), kas izmantots(-i) bagāžas plauktiem

    3.2.6.1.   Elementa tipa apstiprinājuma numurs(-i): …

    Materiāls(-i), kas izmantots(-i) citiem mērķiem

    3.2.7.1.   Paredzētie mērķi: …

    3.2.7.2.   Elementa tipa apstiprinājuma numurs(-i): …

    Elementi, kas apstiprināti kā nokomplektētas ierīces (sēdekļi, starpsienas, bagāžas plaukti utt.)

    3.2.8.1.   Elementa tipa apstiprinājuma numurs(-i): …

    (1)  Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2).

    2. PIELIKUMS

    INFORMĀCIJAS DOKUMENTS

    (saskaņā ar šo noteikumu 3.2. punktu saistībā ar elementu EEK tipa apstiprinājumu attiecībā uz to ugunsizturību)

    Ja sistēmām, elementiem vai atsevišķiem tehniskiem blokiem ir elektroniskā vadība, jāsniedz informācija par tās darbību.

    1.   VISPĀRĪGI

    1.1.   Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): …

    1.2.   Tips un vispārīgs komercapzīmējums(-i): …

    1.3.   Izgatavotāja nosaukums un adrese: …

    1.4.   Elementiem un atsevišķiem tehniskiem blokiem – EEK apstiprinājuma marķējuma piestiprināšanas vieta un veids: …

    1.5.   Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

    2.   IEKŠĒJIE MATERIĀLI

    2.1.   Materiāls(-i), kas izmantots(-i): …

    2.2.   Izejmateriāls(-i)/apzīmējums: …/… …

    2.3.   Kompozītmateriāls/atsevišķs (1) materiāls, slāņu skaits (1): …

    2.4.   Pārklājuma veids (1): …

    2.5.   Lielākais/mazākais biezums: … mm

    2.6.   Tipa apstiprinājuma numurs, ja tāds ir: …

    (1)  Svītrot, ja tāda nav.

    3. PIELIKUMS

    PAZIŅOJUMS

    (Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

    Image

     (1)

    Izdevusi:

    administratīvās iestādes nosaukums:

    …

    …

    …

    par transportlīdzekļa tipa (2):

    APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANU

    APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANU

    APSTIPRINĀJUMA ATTEIKUMU

    APSTIPRINĀJUMA ATSAUKŠANU

    PILNĪGU RAŽOŠANAS IZBEIGŠANU

    saskaņā ar Noteikumiem Nr. 118

    Apstiprinājuma Nr. … Paplašinājuma Nr. …

    Paplašinājuma pamatojums: …

    I IEDAĻA

    VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

    1.1.   Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums):…

    1.2.   Tips:…

    Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa/elementa/atsevišķa tehniska bloka (2)  (3):…

    1.3.1.   Šā marķējuma atrašanās vieta:…

    1.4.   Transportlīdzekļa kategorija (4):…

    1.5.   Izgatavotāja nosaukums un adrese:…

    1.6.   EEK apstiprinājuma marķējuma atrašanās vieta:…

    1.7.   Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es):…

    II IEDAĻA

    1.   Papildu informācija (ja tāda nepieciešama): …

    2.   Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

    3.   Testa protokola datums: …

    4.   Testa protokola numurs: …

    5.   Piezīmes (ja tādas ir): …

    6.   Vieta: …

    7.   Datums: …

    8.   Paraksts: …

    9.   Pievienots tās informācijas paketes satura rādītājs, ko iesniedz apstiprinātājai iestādei un ko var saņemt pēc pieprasījuma.

    (1)  Tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu/paplašinājumu (apstiprināšanas nosacījumus skatīt noteikumos).

    (2)  Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāk nekā viens ieraksts).

    (3)  Ja tipa identifikācijas līdzekļi ietver zīmes, kas nav būtiskas transportlīdzekļa, elementa vai atsevišķa tehniska bloka tipu aprakstam, ko ietver šis informācijas dokuments, šādas zīmes dokumentācijā apzīmē ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

    (4)  Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.) 7. pielikumā (grozītais dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2).

    4. PIELIKUMS

    PAZIŅOJUMS

    (Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

    Image

     (1)

    Izdevusi:

    administratīvās iestādes nosaukums:

    …

    …

    …

    par elementa tipa (2):

    APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANU

    APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANU

    APSTIPRINĀJUMA ATTEIKUMU

    APSTIPRINĀJUMA ATSAUKŠANU

    PILNĪGU RAŽOŠANAS IZBEIGŠANU

    saskaņā ar Noteikumiem Nr. 118

    Apstiprinājuma Nr. … Paplašinājuma Nr. …

    Paplašinājuma pamatojums:

    I IEDAĻA

    VISPĀRĪGĀ INFORMĀCIJA

    1.1.   Marka (izgatavotāja tirdzniecības nosaukums): …

    1.2.   Tips: …

    Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz iekārtas ir attiecīgais marķējums (3): …

    1.3.1.   Šā marķējuma atrašanās vieta: …

    1.4.   Izgatavotāja nosaukums un adrese: …

    1.5.   EEK apstiprinājuma marķējuma atrašanās vieta: …

    1.6.   Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

    II IEDAĻA

    1.   Papildu informācija (ja tāda nepieciešama): …

    2.   Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

    3.   Testa protokola datums: …

    4.   Testa protokola numurs: …

    5.   Piezīmes (ja tādas ir): …

    6.   Vieta: …

    7.   Datums: …

    8.   Paraksts: …

    9.   Pievienots tās informācijas paketes satura rādītājs, ko iesniedz apstiprinātājai iestādei un ko var saņemt pēc pieprasījuma.

    (1)  Tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi/paplašinājusi/atteikusi/atsaukusi apstiprinājumu (apstiprināšanas nosacījumus skatīt noteikumos).

    (2)  Nevajadzīgo svītrot (ir gadījumi, kad nekas nav jāsvītro, jo atbilst vairāk nekā viens ieraksts).

    (3)  Ja tipa identifikācijas līdzekļi ietver zīmes, kas nav būtiskas transportlīdzekļa, elementa vai atsevišķa tehniska bloka tipu aprakstam, ko ietver šis informācijas dokuments, šādas zīmes dokumentācijā apzīmē ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).

    5. PIELIKUMS

    APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS

    1. piemērs

    (skatīt šo noteikumu I daļu)

    Image

    Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 118 I daļu ar apstiprinājuma numuru 001234. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (00) norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar prasībām, ko paredz Noteikumu Nr. 118 sākotnējā redakcija.

    2. piemērs

    (skatīt šo noteikumu II daļu)

    Image

    Image

    Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts elementam, norāda, ka attiecīgais tips ir apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 118 II daļu ar apstiprinājuma numuru 001234. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari (00) norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar prasībām, ko paredz Noteikumu Nr. 118 sākotnējā redakcija.

    Papildu simbols Image norāda, ka šā tipa elements ir apstiprināta saskaņā ar tā horizontālo un vertikālo degšanas ātrumu.

    Simbols Image un/vai Image norāda apstiprinājumu saskaņā ar 7. pielikumu un/vai apstiprinājumu kā nokomplektētai ierīcei, piemēram, sēdekļiem, starpsienām u. c. Papildu simbolus izmanto tikai attiecīgā gadījumā.

    6. PIELIKUMS

    Materiālu horizontālās degšanas ātruma noteikšanas tests

    1.   Paraugu ņemšana un principi

    1.1.   Izotropa materiāla gadījumā testu veic pieciem paraugiem, neizotropa materiāla gadījumā – desmit paraugiem (pieci katram virzienam).

    1.2.   Paraugus ņem no testējamā materiāla. Materiāliem, kam dažādos materiāla virzienos ir atšķirīgi degšanas ātrumi, testu izdara katrā virzienā. Paraugus ņem un testēšanas iekārtās ievieto tā, lai tiktu izmērīts lielākais degšanas ātrums. Ja tiek piegādāti plati materiāli, izgriež vismaz 500 mm garu paraugu no visa platuma. No tā ņem paraugus vismaz 100 mm attālumā no materiāla malas punktos, kas cits no cita ir vienādā attālumā. Paraugus ņem tāpat kā no gataviem ražojumiem, ja ražojuma formas dēļ tas ir iespējams. Ja ražojuma biezums pārsniedz 13 mm, tad ar mehāniskas apstrādes paņēmieniem to samazina līdz 13 mm no tās puses, kas nav vērsta pret pasažiera salonu. Ja tas nav iespējams, tad, saskaņojot ar tehnisko dienestu, testu veic ar sākotnējā biezuma materiālu, par ko norāda testa protokolā.

    Kompozītmateriālus (sk. 6.1.3. punktu) testē tāpat kā viendabīgus materiālus. Materiāliem, ko veido uzklāti slāņi ar dažādu sastāvu un kas nav kompozītmateriāli, atsevišķi testē visus slāņus līdz 13 mm biezumam no tās virsmas puses, kura vērsta pret pasažieru salonu.

    1.3.   Paraugu horizontāli nostiprina U veida turētājā un 15 sekundes degšanas kamerā ar mazu liesmu iedarbojas uz parauga brīvo galu. Testā nosaka to, vai liesma nodziest un kad, vai nosaka laiku, kādā uguns izplatās noteiktā attālumā.

    2.   Iekārta

    Degšanas kamera (1. attēls), vēlams, no nerūsējošā tērauda un ar 2. attēlā norādītajiem izmēriem. Kameras priekšpusē ir ugunsizturīgs novērošanas logs, kas var nosegt visu kameras priekšpusi un var būt konstruēts kā piekļuves panelis.

    Kameras apakšā ir ventilācijas atveres, kameras augšdaļā visapkārt ir ventilācijas sprauga. Degšanas kamerai ir četras 10 mm augstas kājiņas.

    Kameras vienā galā var būt atvere, lai kamerā varētu ievietot turētājā nostiprinātu paraugu; otrā galā ir atvere gāzes pievada līnijai. Izkusušo materiālu uztver paliktnī (sk. 3. attēlu), kas novietots kameras apakšā starp ventilācijas atverēm, tās neaizsedzot.

    1. attēls

    Degšanas kamera ar parauga turētāju un pilienu uztvērēju (paraugs)

    Image

    2. attēls

    Degšanas kamera (paraugs)

    (Izmēri milimetros)

    Image

    3. attēls

    Izkusušā materiāla pilienu uztveršanas tipiskais paliktnis

    (Izmēri milimetros)

    Image

    Paraugu turētājs, ko veido divas U veida metāla plāksnes vai rāmji no materiāla, kas izturīgs pret koroziju. Izmēri norādīti 4. attēlā.

    Lai varētu saturēt paraugu, apakšējā plāksnē ir tapas un augšējā – attiecīgas atveres. Tapas izmanto arī kā mērījuma punktus, lai noteiktu degšanas attāluma sākuma un beigu punktu.

    Uz U veida rāmja pamata no termoizturīgām stieplēm 0,25 mm diametrā ar 25 mm atstarpēm izveido balstu (sk. 5. attēlu).

    Paraugu apakšdaļa ir 178 mm virs kameras grīdas plāksnes. Paraugu turētāja priekšējā mala ir 22 mm attālumā no kameras gala; paraugu turētāja garākās malas ir 50 mm attālumā no kameras sienām (visi iekšējie izmēri). (Sk. 1. un 2. attēlu.)

    4. attēls

    Paraugu turētājs (paraugs)

    (Izmēri milimetros)

    Image

    5. attēls

    Apakšējais U veida rāmis ar stiepļu balstu (paraugs)

    (Izmēri milimetros)

    Image

    2.3.   Gāzes deglis

    Bunzena deglis, kura iekšējais diametrs ir 9,5 ± 0,5 mm, nodrošina nelielu uguns avotu. Tas ir novietots testa kamerā tā, lai sprauslas centrs atrastos 19 mm zem parauga brīvā gala apakšējās malas centra (sk. 2. attēlu).

    2.4.   Testēšanas gāze

    Deglim pievadītās gāzes siltumspēja ir aptuveni 38 MJ/m3 (piemēram, dabasgāze).

    2.5.   Vismaz 110 mm gara metāla ķemme ar septiņiem līdzi astoņiem noapaļotiem zariem uz 25 mm.

    2.6.   Hronometrs ar precizitāti 0,5 sekundes.

    2.7.   Velkmes skapis. Degšanas kameru var ievietot velkmes skapī ar noteikumu, ka tā iekšējais tilpums ir vismaz 20, bet ne vairāk kā 110 reizes lielāks par degšanas kameras tilpumu, turklāt velkmes skapja augstums, platums vai garums nepārsniedz pārējo divu dimensiju izmērus vairāk kā 2,5 reizes. Pirms testa 100 mm attālumā no degšanas kameras atrašanās vietas tās priekšpusē un aizmugurē izmēra vertikālās gaisa plūsmas ātrumu velkmes skapī. Lai degšanas produkti neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz testa veicēja veselību, gaisa plūsmas ātrums ir no 0,10 līdz 0,30 m/s. Var izmantot velkmes skapi ar dabisko ventilāciju un atbilstīgu gaisa plūsmas ātrumu.

    3.   Paraugi

    3.1.   Forma un izmēri

    Paraugu forma un izmēri parādīti 6. attēlā. Parauga biezums atbilst tā ražojuma biezumam, attiecībā uz kuru veic testu. Tas ir ne biezāks par 13 mm. Ja iespējams, parauga šķērsgriezums visā garumā ir vienmērīgs.

    6. attēls

    Paraugs

    (Izmēri milimetros)

    Image

    3.1.2.   Ja ražojuma forma un izmēri ir tādi, ka nav iespējams paņemt norādītā izmēra paraugus, tad ievēro šādus minimālos parauga izmērus:

    a)

    ja paraugu platums ir no 3 līdz 60 mm, tad to garums ir 356 mm. Tādā gadījumā materiālu testē ražojuma platumā;

    b)

    ja paraugu platums ir no 60 līdz 100 mm, tad to garums ir vismaz 138 mm. Tādā gadījumā iespējamais degšanas attālums atbilst parauga garumam un mērījumus sāk pirmajā mērījuma punktā.

    3.2.   Kondicionēšana

    Paraugus vismaz 24 stundas (bet ne ilgāk kā septiņas dienas) iztur 23 ± 2 °C temperatūrā un 50 ± 5 % relatīvajā mitrumā, un šādos apstākļos tos iztur līdz pat testēšanai.

    4.   Procedūra

    4.1.   Paraugus ar plūksnainu vai uzkārstu virsmu novieto uz līdzenas virsmas un ar ķemmi (2.5. punkts) divreiz izķemmē pretēji kārsuma virzienam.

    4.2.   Paraugu ievieto paraugu turētājā (2.2. punkts) tā, lai iedarbībai pakļautā puse būtu vērsta uz leju pret liesmu.

    4.3.   Gaisa padeves atverei esot noslēgtai, pēc atzīmes uz degšanas kameras noregulē 38 mm augstu degļa liesmu. Pirms pirmā testa sākšanas liesmas stabilizācijai degli dedzina vismaz vienu minūti.

    4.4.   Paraugu turētāju ievieto degšanas kamerā tā, lai liesma skartu parauga galu, un pēc 15 sekundēm pārtrauc gāzes padevi deglim.

    4.5.   Degšanas ātruma mērījumus sāk brīdī, kad liesmas apakšējā daļa sasniedz pirmo mērījumu punktu. Novēro liesmas izplatīšanos tajā parauga pusē (augšējā vai apakšējā), kas deg ātrāk.

    4.6.   Degšanas laika mērījumus beidz mirklī, kad liesma sasniedz pēdējo mērījumu punktu vai nodziest, to nesasniegusi. Ja liesma pēdējo mērījumu punktu nesasniedz, tad izmēra attālumu līdz vietai, kurā liesma nodzisusi. Izdegušais attālums ir virsmas vai iekšējas degšanas rezultātā bojātā parauga daļa.

    4.7.   Ja paraugu nevar aizdedzināt vai pēc degļa izdzēšanas tas vairs nedeg, vai arī liesma nodziest pirms pirmā mērījumu punkta un tāpēc degšanas laiks netiek noteikts, testa protokolā atzīmē, ka degšanas ātrums ir 0 mm/minūtē.

    4.8.   Ja veic testu sēriju vai atkārtotus testus, nodrošina, lai degšanas kameras un paraugu turētāja maksimālā temperatūra nākamā testa sākumā nepārsniegtu 30 °C.

    5.   Aprēķini

    Degšanas ātrumu B (1) (mm/min) aprēķina pēc formulas:

    B = 60 s/t,

    kur:

    s

    =

    nodegušais attālums milimetros;

    t

    =

    laiks, kādā nodeg attālums s, sekundēs.

    (1)  Degšanas ātrumu (B) katram paraugam aprēķina tikai gadījumos, ja liesma sasniedz pēdējo mērījumu punktu vai parauga galu.

    7. PIELIKUMS

    Materiālu kušanas režīma noteikšanas tests

    1.   Paraugu ņemšana un principi

    1.1.   Testu veic četriem paraugiem abu pušu virsmām (ja tās nav vienādas).

    1.2.   Paraugu novieto horizontāli uz elektriska radiatora. Zem parauga novieto uztvērēju, lai savāktu radušos pilienus. Šajā uztvērējā ieliek nedaudz vates, lai pārliecinātos, vai kāds piliens nav liesmojošs.

    2.   Iekārtas

    Iekārta sastāv no (1. attēls):

    a)

    elektriska radiatora;

    b)

    parauga balsta ar restēm;

    c)

    (radušos pilienu) uztvērēja;

    d)

    (iekārtas) balsta.

    2.1.   Siltuma avots ir elektrisks radiators ar derīgo jaudu 500 W. Izstarojošai virsmai jābūt no caurspīdīgais kvarca plāksnes ar diametru 100 ± 5 mm.

    Iekārtas izstarotais siltums, ko mēra uz radiatora virsmai paralēlas virsmas 30 mm attālumā, ir 3 W/cm2.

    2.2.   Kalibrēšana

    Radiatora kalibrēšanai izmanto Gardona (folija) tipa siltuma plūsmas mērītāju (radiometru) ar izplatību, kas nepārsniedz 10 W/cm2. Objekts, kas saņem starojumu un iespējami mazu konvekciju, ir plakans, apaļš, ne vairāk kā 10 mm diametrā un pārklāts ar gaismu necaurlaidīgu melnu apdari.

    Objektu ievieto ar ūdeni dzesējamā korpusā, kura virspuse ir no pulēta metāla, plakana, apaļa, ar diametru aptuveni 25 mm un sakrīt ar objekta plakni.

    Līdz objekta sasniegšanai starojums nedrīkst iet caur logu.

    Instruments ir izturīgs, vienkārši uzstādāms un lietojams, nejutīgs pret caurvēju un tā kalibrēšana ir stabila. Instrumenta precizitāte ir ±3 % un atkārtojamībai 0,5 %.

    Siltuma plūsmas mērītāja kalibrējumu pārbauda pēc katras atkārtotas radiatora kalibrēšanas, salīdzinot ar standartinstrumentu, ko neizmanto citiem mērķiem.

    Standartinstrumentu saskaņā ar valsts standartu pilnīgi kalibrē katru gadu.

    2.2.1.   Kalibrēšanas pārbaude

    Jaudas radīto starojumu, kas kalibrēšanas sākumā atbilst starojumam 3 W/cm2, pastāvīgi pārbauda (vismaz reizi katrās 50 darbības stundās), un iekārtu kalibrē atkārtoti, ja šādā pārbaudē konstatē, ka novirze pārsniedz 0,06 W/cm2.

    2.2.2.   Kalibrēšanas procedūra

    Iekārtu novieto tā, lai faktiski nebūtu gaisa plūsmu (ne vairāk kā 0,2 m/s).

    Siltuma plūsmas mērītāju ievieto iekārtā parauga vietā tā, lai siltuma plūsmas mērītāja objekts atrodas radiatora virsmas centrā.

    Elektrības padevi ieslēdz un jaudu noregulē tā, lai starojums radiatora virsmas centrā būtu 3 W/cm2. Strāvas iekārtu noregulē uz 3 W/cm2, kam seko piecu minūšu periods bez turpmākas regulēšanas līdzsvara nodrošināšanai.

    2.3.   Paraugu balsts ir metāla gredzens (1. attēls). Uz šā balsta novieto restes, kas pagatavotas no nerūsoša tērauda stieples, ar šādiem izmēriem:

    a)

    iekšējais diametrs: 118 mm;

    b)

    caurumu izmēri: 2,10 mm2;

    c)

    tērauda stieples diametrs: 0,70 mm.

    2.4.   Uztvērējs sastāv no cilindriskas formas caurules ar iekšējo diametru 118 mm un dziļumu 12 mm. Uztvērēju piepilda ar vati.

    2.5.   Vertikālā kolonna balsta 2.1., 2.3. un 2.4. punktā norādītos priekšmetus.

    Radiatoru novieto balsta augšā tā, ka izstarojošā virsma ir horizontāla un starojums ir vērsts uz leju.

    Kolonnai ir kloķim/pedālim, lai lēni paceltu radiatora balstu. Tur ir arī aizturis, lai radiatoru varētu nogādāt atpakaļ tā parastajā stāvoklī.

    Radiatora, parauga balsta un uztvērēja asīm to parastajā stāvoklī ir jāsakrīt.

    3.   Paraugi

    Testa paraugu izmērs ir 70 × 70 mm. Paraugus ņem tāpat kā no gataviem ražojumiem, ja ražojuma formas dēļ tas ir iespējams. Ja ražojuma biezums pārsniedz 13 mm, tad ar mehāniskas apstrādes paņēmieniem to samazina līdz 13 mm no tās puses, kas nav vērsta pret pasažiera salonu. Ja tas nav iespējams, tad, saskaņojot ar tehnisko dienestu, testu veic ar sākotnējā platuma materiālu, par ko norāda testa protokolā.

    Kompozītmateriālus (sk. noteikumu 6.1.3. punktu) testē tāpat kā viendabīgus materiālus.

    Materiāliem, ko veido uzklāti slāņi ar dažādu sastāvu un kas nav kompozītmateriāli, atsevišķi testē visus slāņus līdz 13 mm biezumam no tās virsmas puses, kura vērsta pret pasažieru salonu.

    Testēšanas parauga kopējā masa ir vismaz 2 g. Ja parauga masa ir mazāka, pievieno pietiekamu skaitu paraugus.

    Ja materiāla abas puses atšķiras, tad testē abas puses, tas nozīmē, ka testē astoņus paraugus. Paraugus un vati vismaz 24 stundas iztur 23 ± 2 °C temperatūrā un 50 ± 5 % relatīvajā mitrumā, un šādos apstākļos tos iztur līdz pat testēšanai.

    4.   Procedūra

    Paraugu noliek uz balsta un pēc tam novieto tā, lai attālums starp radiatora virsmu un parauga virsējo pusi būtu 30 mm.

    Uztvērēju ar vati noliek zem balsta restēm 300 mm attālumā.

    Radiatoru novirza sānis tā, lai tas neapstaro paraugu, un ieslēdz. Radiatoru, kas sasniedzis pilnu jaudu, novieto virs parauga un uzņem laiku.

    Ja materiāls kūst vai deformējas, tad radiatora augstumu maina, saglabājot 30 mm attālumu.

    Ja materiāls uzliesmo, tad trīs sekundes vēlāk radiatoru novirza sānis. Kad liesmas ir nodzēstas, to novieto atpakaļ iepriekšējā stāvoklī un testa pirmo piecu minūšu laikā to pašu procedūru atkārto tik bieži, cik vajadzīgs.

    Pēc testa piektās minūtes:

    i)

    ja paraugs ir nodzisis (neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav uzliesmojis testa pirmo piecu minūšu laikā), radiatoru atstāj tāpat, pat ja paraugs uzliesmo no jauna;

    ii)

    ja materiāls liesmo, tad pirms radiatora novietošanas atpakaļ iepriekšējā stāvoklī sagaida nodzišanu.

    Abos gadījumos tests jāturpina vēl piecas minūtes.

    5.   Rezultāti

    Testa protokolā atzīmē šādus novērojumus:

    i)

    pilienu rašanās (ja tāda notiek), neatkarīgi vai uzliesmošana ir notikusi vai nav;

    ii)

    vai vate ir uzliesmojusi.

    1. attēls

    (Izmēri milimetros)

    Image

    8. PIELIKUMS

    Materiālu vertikālās degšanas ātruma noteikšanas tests

    1.   PARAUGU ŅEMŠANA UN PRINCIPI

    1.1.   Izotropa materiāla gadījumā veic testu trim paraugiem, neizotropa materiāla gadījumā – sešiem paraugiem.

    1.2.   Šo testu veic, turot paraugus vertikālā stāvoklī liesmā un nosakot ātrumu, kādā liesma izplatās pa testējamo materiālu.

    2.   IEKĀRTAS

    Iekārta sastāv no:

    a)

    parauga turētāja;

    b)

    degļa;

    c)

    ventilācijas sistēmas, kas novada gāzes un degšanas produktus;

    d)

    šablona;

    e)

    marķēšanas diegiem no baltas merserizētas kokvilnas diega ar maksimālo lineāro blīvumu 50 tex.

    2.1.   Parauga turētājs sastāv no 560 mm augsta taisnstūra rāmja un diviem stingri savienotiem paralēliem stieņiem 150 mm attālumā, kas aprīkoti ar tapām testējamā parauga novietošanai, kas atrodas vismaz 20 mm attālumā no rāmja. Tapas diametrs ir ne vairāk kā 2 mm un tās ir vismaz 27 mm garas. Tās atrodas uz paralēliem stieņiem 1. attēlā norādītajā vietā. Rāmi uzstāda uz atbilstoša balsta, lai testa laikā uzturētu stieņus vertikālā stāvoklī (paraugu novietošanai plaknē, kas neskar rāmi, blakus tapām var novietot sadalītājus 2 mm diametrā).

    2.2.   Deglis ir parādīts 3. attēlā.

    Deglim pievada vai nu komerciālo propāna gāzi, vai komerciālo butāna gāzi.

    Degli novieto parauga priekšā, bet zem tā, lai tas atrastos plaknē, kas iet caur parauga vertikālo viduslīniju un perpendikulāri pret to (sk. 2. attēlu) tā, ka garenvirziena ass ir 30° slīpumā pret vertikāli attiecībā pret parauga apakšējo malu. Attālums starp degļa galu un parauga apakšējo malu ir 20 mm.

    2.3.   Testēšanas iekārtu var ievietot velkmes skapī ar noteikumu, ka tā iekšējais tilpums ir vismaz 20, bet ne vairāk kā 110 reižu lielāks par testēšanas iekārtas tilpumu, turklāt velkmes skapja augstums, platums vai garums nepārsniedz pārējo divu dimensiju izmērus vairāk kā 2,5 reizes. Pirms testa 100 mm attālumā no testēšanas iekārtas atrašanās vietas tās priekšpusē un aizmugurē izmēra vertikālās gaisa plūsmas ātrumu velkmes skapī. Lai degšanas produkti neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz testa veicēja veselību, gaisa plūsmas ātrums ir no 0,10 līdz 0,30 m/s. Var izmantot velkmes skapi ar dabisko ventilāciju un atbilstīgu gaisa plūsmas ātrumu.

    2.4.   Izmanto plakanu, stingru šablonu, kurš pagatavots no piemērota materiāla un kura izmēri atbilst parauga izmēriem. Šablonā izurbj caurumiņus apmēram 2 mm diametrā, kas izvietoti tā, ka attālumi starp caurumiņu centriem atbilst attālumiem starp tapām uz rāmjiem (sk. 1. attēlu). Caurumiņi ir izvietoti vienādā attālumā apkārt šablona vertikālajai viduslīnijai.

    3.   PARAUGI

    3.1.   Paraugu izmēri ir: 560 × 170 mm.

    3.2.   Paraugus vismaz 24 stundas iztur 23 ± 2 °C temperatūrā un 50 ± 5 % relatīvajā mitrumā, un šādos apstākļos tos iztur līdz pat testēšanai.

    4.   PROCEDŪRA

    4.1.   Testu veic atmosfērā ar temperatūru no 10 līdz 30 °C un relatīvo mitrumu no 15 līdz 80 %.

    4.2.   Degli iepriekš sakarsē divas minūtes. Liesmas augstumu noregulē uz 40 ± 2 mm, mērot attālumu starp degļa caurules uzgali un liesmas dzeltenās daļas galu, kad deglis ir novietots vertikāli un liesmu apskata blāvā gaismā.

    4.3.   Paraugu novieto uz testēšanas rāmja tapām, pārliecinoties, ka tapas iziet cauri punktiem, kas iezīmēti no šablona, un paraugs ir vismaz par 20 mm attālināts no rāmja. Rāmi uzstāda uz balsta tā, lai paraugs būtu vertikāli.

    4.4.   Marķēšanas diegus piestiprina horizontāli parauga priekšā vietās, kas parādītas 1. attēlā. Katrā vietā diega cilpu izveido tā, ka divi segmenti ir izkārtoti ar 1 mm un 5 mm atstarpēm no plaknes parauga priekšā.

    Katru cilpu piestiprina pie piemērotas laika noteikšanas ierīces. Diegu pietiekami nostiepj, lai saglabātu stāvokli pret paraugu.

    4.5.   Liesmu pie parauga pieliek piecas sekundes. Uzskata, ka aizdegšanās ir notikusi, ja paraugs turpina liesmot piecas sekundes pēc aizdedzinošās liesmas noņemšanas. Ja aizdegšanās nenotiek, liesmu pieliek 15 sekundes citam paraugam.

    4.6.   Ja kāds no triju paraugu testa rezultātiem pārsniedz minimālo rezultātu par 50 %, tad šim virzienam vai pusei veic triju citu paraugu testus. Ja viens vai divi paraugi triju paraugu testā nenodeg līdz augšējam marķēšanas diegam, tad šim virzienam vai pusei veic triju citu paraugu testus.

    4.7.   Mēra šādus laikus sekundēs:

    a)

    no aizdedzinošās liesmas pielikšanas brīža līdz pirmā marķēšanas diega pārtrūkšanai (t1);

    b)

    no aizdedzinošās liesmas pielikšanas brīža līdz otrā marķēšanas diega pārtrūkšanai (t2);

    c)

    no aizdedzinošās liesmas pielikšanas brīža līdz trešā marķēšanas diega pārtrūkšanai (t3).

    5.   REZULTĀTI

    Testu protokolā ieraksta novērojumus, iekļaujot:

    i)

    degšanas ilgumu – t1, t2 un t3 (sekundēs); un

    ii)

    attiecīgos degšanas attālumus – d1, d2 un d3 (mm).

    Degšanas ātrumu V1 un, ja vajadzīgs, ātrumus V2 un V3 aprēķina (katram paraugam, ja liesma sasniedz vismaz pirmo marķēšanas diegu) šādi:

    Vi = 60 di/ti (mm/min)

    Ņem vērā lielāko degšanas ātrumu no V1, V2 un V3.

    1. attēls

    Parauga turētājs

    (Izmēri milimetros)

    Image

    2. attēls

    Aizdedzināšanas degļa novietojums

    Image

    3. attēls

    Gāzes deglis

    (Izmēri milimetros)

    Image

    Top