30.7.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/70

---

 

Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām vienīgi UN/ECE dokumentu oriģināliem ir juridisks spēks. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā versijā, kas pieejama: http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 30. – Vienoti noteikumi pneimatisko riepu apstiprināšanai mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm

3. pārstrādātais izdevums

ar visiem spēkā esošajiem noteikumiem līdz

grozījumu 02. sērijas 15. papildinājumam. Spēkā stāšanās diena: 2007. gada 10. novembris

SATURS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Definīcijas

3.

Marķējumi

4.	Apstiprinājuma pieteikums

5.	Apstiprinājums

6.	Specifikācijas

7.	Pneimatiskās riepas tipa grozījumi un apstiprinājuma attiecinājums uz citu tipu

8.	Ražojumu atbilstība

9.	Sankcijas par ražojumu neatbilstību

10.	Izgatavošanas galīga pārtraukšana

11.	Pārejas noteikumi

12.	Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un administratīvo departamentu nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

I pielikums —

Paziņojums par mehānisko transportlīdzekļu pneimatiskās riepas tipa apstiprināšanu vai apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, vai apstiprinājuma pieprasījuma noraidīšanu, vai apstiprinājuma anulēšanu, vai izgatavošanas galīgu pārtraukšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 30

II pielikums —

Apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemērs

III pielikums —

Riepu marķējumu izvietojums

IV pielikums —

Kravnesības indeksi

V pielikums —

Riepas izmēra apzīmējums un izmēri

VI pielikums —

Pneimatisko riepu mērīšanas metode

VII pielikums —

Slodzes/ātruma izturības testi

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz jaunām pneimatiskajām riepām, kas paredzētas galvenokārt, bet ne vienīgi, M1, O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem (1).

Tos nepiemēro attiecībā uz riepām, kas paredzētas:

a)	antīkajām automašīnām;

b)	sacensībām.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos izmanto šādas definīcijas.

2.1.

“Pneimatiskās riepas tips” ir tādu pneimatisko riepu kategorija, kuras neatšķiras attiecībā uz tādām būtiskām pazīmēm kā: 2.1.1. izgatavotājs; 2.1.2. riepas izmēra apzīmējums; 2.1.3. lietošanas kategorija (parasta (ceļa tipa) vai ziemas riepa, vai rezerves riepa pagaidu lietošanai); 2.1.4. struktūra (diagonālās (slīpās šķiedras), slīpās siksnas, radiālās, nulles spiediena riepas); 2.1.5. ātruma kategorijas simbols; 2.1.6. kravnesības indekss; 2.1.7. riepas profils.

2.2.

“Ziemas riepas” ir riepas, kuru protektors un struktūra ir īpaši paredzēti tam, lai pa dubļainu ceļu vai tikko uzsnigušu, vai kūstošu sniegu nodrošinātu labāku braukšanu nekā to nodrošina parastās (ceļa tipa) riepas. Ziemas riepu protektoru rakstā parasti ir rievojums un/vai cieti pamata elementi ar lielākām atstarpēm nekā parastajām (ceļa tipa) riepām.

2.3.

Pneimatisko riepu “struktūra” ir riepas karkasa tehniskās īpašības. Īpaši izšķir šādas struktūras: 2.3.1. “diagonālā” jeb “slīpās šķiedras” struktūra ir pneimatiskās riepas struktūra, kurā šķiedru kordi ir izvietoti par 90° mazākos šķērsleņķos attiecībā pret protektora centru; 2.3.2. “slīpās siksnas” struktūra ir pneimatisko riepu diagonālā (slīpās šķiedras) tipa struktūra, kurā karkasu balsta siksna, kas sastāv no diviem vai vairākiem nestaipīgas saites materiāla slāņiem, kas ir izvietoti karkasa leņķiem tuvos šķērsleņķos; 2.3.3. “radiālā” struktūra ir pneimatisko riepu struktūra, kurā kordi ir izvietoti 90° šķērsleņķos attiecībā pret šķiedru stieples centru, un kuras karkasu satur nestaipīga perimetra siksna; 2.3.4. “pastiprinātā” vai “Extra Load” ir pneimatisko riepu struktūra ar izturīgāku karkasu nekā attiecīgajai standarta riepai; 2.3.5. “rezerves riepa pagaidu lietošanai” atšķiras no citiem riepu veidiem, kas paredzēti jebkuram transportlīdzeklim parastos braukšanas apstākļos, bet ir paredzēta vienīgi pagaidu lietošanai ierobežotos braukšanas apstākļos; 2.3.6. “T veida rezerves riepa pagaidu lietošanai” ir tādas pagaidu rezerves riepas tips, kas paredzēta lietošanai zem riepas spiediena, kas pārsniedz standarta un pastiprināto riepu spiediena normas; 2.3.7. “nulles spiediena riepa” vai “nostiprinātā riepa” ir pneimatiskas riepas struktūra, kas aprīkota ar jebkādiem tehniskiem risinājumiem (piemēram, pastiprinātām sānu malām utt.), ļaujot pneimatiskajai riepai, kas uzmontēta uz atbilstoša riteņa un bez jebkādas papildu detaļas, pildīt pamatfunkcijas vismaz pie ātruma 80 km/h (50 mph) un 80 km attālumā, ja riepa ir caurdurta.

2.4.	“Borts” ir pneimatiskās riepas daļa, kuras forma un struktūra pieguļ riteņa lokam un notur riepu uz tā (2).

2.5.	“Kords” ir dzīslu kopums, kas pneimatiskajā riepā veido tekstila slāni (2).

2.6.	“Šķiedra” ir gumiju noklātu paralēlu kordu slānis (2).

2.7.	“Karkass” ir pneimatiskās riepas sānu struktūras daļa, kas, atrodoties līdzās ārējās riepas “gumijai” un protektoriem, pie piepūstas riepas atbalsta kravas smagumu (2).

2.8.	“Protektors” ir pneimatiskās riepas daļa, kas saskaras ar ceļa virsmu (2).

2.9.	“Sāni” ir pneimatiskās riepas daļa starp protektoru un riepas daļu, ko pārklāj riteņa loka atloks (2).

2.10.

“Riepas apakšdaļa” ir tā riepas daļa, kas atrodas starp riepas maksimālā profila platuma vietu un vietu, ko nosedz riepas riteņa atloka loks (2); 2.10.1. tomēr riepām, kuras identificē ar simbolu “A” vai “U” – “konfigurācija riepas uzsēdinājumam uz riteņa loka” (skatīt 3.1.10. punktu), tā ir riepas daļa, kura ir uzsēdināta uz riteņa loka.

2.11.

“Protektora rieva” ir attālums starp diviem protektora raksta blakusesošajiem izciļņiem un/vai blokiem protektora rakstā (2).

2.12.

“Profila platums” ir lineārais attālums starp piepūstas pneimatiskās riepas sānu ārējām virsmām, izņemot riepas marķējumam, dekorējumam vai drošības lentēm, vai izciļņiem paredzētus izvirzījumus (2).

2.13.

“Kopējais platums” ir lineārais attālums starp piepūstas pneimatiskās riepas sānu ārējām virsmām, ieskaitot riepas marķējumu, dekorējumu un drošības lentes vai izciļņus (3).

2.14.

“Profila augstums” ir attālums, kas vienāds ar pusi no starpības starp riepas ārējo diametru un riteņa loka nominālo diametru (3).

2.15.

“Profila nominālā augstuma un platuma attiecība (Ra)” ir simtkārtīgs skaitlis, ko iegūst, nominālo profila augstumu mm dalot ar nominālo profila platumu mm.

2.16.

“Ārējais diametrs” ir piepūstas jaunas pneimatiskās riepas kopējais diametrs (3).

2.17.

“Riepas izmēra apzīmējums” 2.17.1. norāda uz šādiem parametriem: 2.17.1.1. nominālais profila platums. Šis platums ir jāizsaka mm, izņemot tādus riepas tipus, kuriem izmēru apzīmējums ir norādīts šo noteikumu V pielikuma tabulu pirmajā ailē; 2.17.1.2. nominālā augstuma un platuma attiecība, izņemot dažus tādu riepu tipus, kuru izmēru apzīmējums ir norādīts šo noteikumu V pielikuma tabulu pirmajā ailē; 2.17.1.3. standarta skaitlis, kas norāda uz nominālo riteņa loka diametru un atbilst tā diametram, ko izsaka vai nu ar kodiem (ja skaitlis ir mazāks par 100) vai milimetros (ja skaitlis ir lielāks par 100); 2.17.1.4. burts “T” nominālā profila platuma norādes priekšpusē – T veida rezerves riepām pagaidu lietošanai; 2.17.1.5. norāde par konfigurāciju riepas uzsēdinājumam uz riteņa loka, ja tā atšķiras no standarta konfigurācijas.

2.18.

“Nominālais riteņa loka diametrs” ir tāda riteņa loka diametrs, uz kura paredzēts uzmontēt riepu.

2.19.

“Riteņa loks” ir riepas un tās kameras vai arī bezkameras riepas atbalsts, uz kura balstās riepas borti (3); 2.19.1. “konfigurācija riepas uzsēdinājumam uz riteņa loka” ir loka tips, uz kura ir paredzēts uzsēdināt riepu. Nestandarta loki tiks parādīti ar simbolu, kas atrodas uz riepas, piemēram, “CT”, “TR”, “TD”, “A” vai “U”.

2.20.

“Teorētiskais loks” ir iedomāts loks, kura platumam vajadzētu būt x-kārtīgam nominālā profila platumam. Attiecīgās riepas izgatavotājam jānorāda x vērtība.

2.21.

“Mērīšanas loks” ir riteņa loks, uz kura riepa jāuzmontē izmēra noteikšanai.

2.22.

“Testa riteņa loks” ir riteņa loks, uz kura riepa jāuzmontē testēšanai.

2.23.

“Izdrupšana” ir gumijas daļu pakāpeniska atdalīšanās no riepas protektora.

2.24.

“Korda atdalīšana” ir korda atšķiršana no apvalka.

2.25.

“Šķiedru atdalīšana” ir blakusesošu kordu atšķiršana.

2.26.

“Protektora atdalīšana” ir protektora novilkšana no karkasa.

2.27.

“Protektora nodiluma rādītāji” ir izvirzījumi protektora rievās, kas vizuāli liecina par protektora nolietošanās pakāpi.

2.28.

“Kravnesības indekss” ir skaitlis, kas saistīts ar maksimāli pieļaujamo slodzi, kuru riepa var izturēt saskaņā ar izgatavotāja noteiktajām prasībām par darbības apstākļiem.

2.29.

“Ātruma kategorija” ir maksimālais ātrums, kādā riepa spēj izturēt slodzi, ko izsaka ar ātruma kategorijas simbolu (skatīt tabulu); 2.29.1. ātruma kategorijas ir norādītas tabulā: Ātruma kategorijas simbols Maksimālais ātrums (km/h) L 120 M 130 N 140 P 150 Q 160 R 170 S 180 T 190 U 200 H 210 V 240 W 270 Y 300

2.30.

Protektora raksta rievas: 2.30.1. “pamatrievas” ir platas rievas, kuras izvietotas protektora centrālajā daļā, kuru iekšienē ir redzami protektora nodiluma rādītāji (skatīt 2.27. punktu); 2.30.2. “sekundārās rievas” ir protektora raksta papildu riepas, kas var izzust riepas ekspluatācijas gaitā.

2.31.

“Maksimālās kravnesības indekss” ir maksimālā kravas masa, ko riepa var izturēt; 2.31.1. pie ātruma, kas nepārsniedz 210 km/h, maksimālās kravnesības indekss nedrīkst pārsniegt riepas kravnesības indeksam atbilstošo; 2.31.2. pie ātruma, kas pārsniedz 210 km/h, bet nepārsniedz 240 km/h, (riepas, kuru ātruma kategoriju apzīmē ar simbolu “V”), maksimālās kravnesības indekss nedrīkst pārsniegt ar riepas kravnesības indeksu saistītās vērtības procentuālo attiecību, kas norādīta zemāk tabulā ar norādi uz ātrumspēju transportlīdzeklim, kuram riepa ir uzstādīta; Maksimālais ātrums (km/h) Maksimālās kravnesības indekss (%) 215 98,5 220 97 225 95,5 230 94 235 92,5 240 91 vidusmēra maksimālā ātruma noteikšanai ir pieļaujama maksimālo kravnesības indeksu lineārā interpolācija; 2.31.3. ātrumam, kas pārsniedz 240 km/h (riepas, kuru ātruma kategoriju apzīmē ar simbolu “W”), maksimālās kravnesības indekss nedrīkst pārsniegt ar riepas kravnesības indeksu saistītās vērtības procentuālo attiecību, kas norādīta zemāk tabulā ar norādi uz ātrumspēju transportlīdzeklim, kuram riepa ir uzstādīta; Maksimālais ātrums (km/h) Maksimālās kravnesības indekss (%) 240 100 250 95 260 90 270 85 vidusmēra maksimālā ātruma noteikšanai ir pieļaujama maksimālo kravnesības indeksu lineārā interpolācija; 2.31.4. pie ātruma, kas pārsniedz 270 km/h (riepas, kuru ātruma kategoriju apzīmē ar simbolu “Y”), maksimālās kravnesības indekss nedrīkst pārsniegt ar riepas kravnesības indeksu saistītās vērtības procentuālo attiecību, kas norādīta zemāk tabulā ar norādi uz ātrumspēju transportlīdzeklim, kuram riepa ir uzstādīta; Maksimālais ātrums (km/h) Maksimālās kravnesības indekss (%) 270 100 280 95 290 90 300 85 vidusmēra maksimālā ātruma noteikšanai ir pieļaujama maksimālo kravnesības indeksu lineārā interpolācija; 2.31.5. pie ātruma, kas nepārsniedz 60 km/h vai ir vienāds ar 60 km/h, maksimālās kravnesības indekss nedrīkst pārsniegt ar riepas kravnesības indeksu saistītās masas procentus, kas norādīta zemāk tabulā atkarībā no maksimālā ātruma un transporta līdzekļa, kuram riepa ir uzstādīta; Maksimālais ātrums (km/h) Maksimālās kravnesības indekss (%) 25 142 30 135 40 125 50 115 60 110 2.31.6. pie ātrumiem, kas pārsniedz 300 km/h, maksimālās kravnesības indekss nedrīkst pārsniegt riepas izgatavotāja norādīto masu, ņemot vērā riepas ātruma spēju. Vidusmēra ātruma starp 300 km/h un riepu izgatavotāja atļauto maksimālo ātrumu noteikšanai ir pieļaujama maksimālo kravnesības indeksu lineārā interpolācija.

2.32.

“Braukšana ar nulles spiediena riepu” ir riepas stāvoklis, būtiski saglabājot tās struktūras viengabalainību, braucot ar spiedienu robežās no 0 līdz 70 kPa.

2.33.

“Riepas pamatfunkcijas” ir piepumpētas riepas parasta spēja izturēt attiecīgu kravu līdz attiecīgajam ātrumam un pārnest braukšanas, vadīšanas un bremzēšanas spēkus uz ceļa virsmu, pa kuru brauc transportlīdzeklis.

2.34.

“Nulles spiediena sistēma” vai “palielinātās mobilitātes sistēma” ir īpašu funkcionāli atkarīgu detaļu mehānisms, tai skaitā riepa, kas kopā transportlīdzeklim nodrošina noteiktās riepas pamatfunkcijas vismaz pie ātruma 80 km/h (50 mph) un 80 km attālumā, braucot ar caurdurtu riepu.

2.35.

“Izliekts profila augstums” ir starpība starp izliektu rādiusu, ko mēra no riteņa loka centra līdz cilindra virsmai, un pusi no nominālā riteņa loka diametra, kā norādīts ISO 4000-1.

3.   MARĶĒJUMI

3.1.   Pneimatiskajām riepām, par kurām iesniedz apstiprināšanas pieprasījumu, uz abiem sāniem simetriskām riepām un vismaz uz ārējās malas asimetriskajām riepām jābūt šādai informācijai:

3.1.1.

tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

3.1.2.

riepas izmēra apzīmējums, kā norādīts šo noteikumu 2.17. punktā.

3.1.3.

struktūras apzīmējums turpmāk minētajā veidā: 3.1.3.1. uz diagonālajām (slīpās šķiedras) riepām nekādu norādījumu vai burts “D” izvietots pret riteņa loka diametra marķējumu; 3.1.3.2. uz radiālajām riepām burts “R” izvietots pret riteņa loka diametra marķējumu un pēc vēlēšanās – papildu vārds “RADIAL”; 3.1.3.3. uz slīpo siksnu riepām burts “B” izvietots pret riteņa loka diametra rādītāju un papildus – vārdi “BIAS-BELTED”; 3.1.3.4. radiālajām riepām, kas derīgas lietošanai pie ātrumiem virs 240 km/h, bet nepārsniedzot 300 km/h (riepas ar ātruma simbola marķējumu “W” vai “Y”, kas ir riepu īpašību sastāvdaļa), burtu “R” pret riteņa loka diametra kodu var aizstāt ar uzrakstu “ZR”; 3.1.3.5. uz “nulles spiediena” vai “nostiprinātajām” riepām burts “F” novietots pret riteņa loka diametra marķējumu;

3.1.4.

norāde par riepas ātruma kategoriju, ko izsaka ar šo noteikumu 2.29. punktā norādīto simbolu; 3.1.4.1. riepām, kas derīgas ātrumiem virs 300 km/h, burtu “R” pret riteņa loka diametra marķējumu aizstāj ar uzrakstu “ZR”, un uz riepas norāda riepu īpašības, ko veido ātruma simbols “Y” un attiecīgais kravnesības indekss. Riepas īpašības norāda iekavās, piemēram, “(95Y)”;

3.1.5.

uzraksts “M+S” vai “M.S.”, vai “M&S” ziemas riepām;

3.1.6.

kravnesības indekss, kā norādīts šo noteikumu 2.28. punktā;

3.1.7.

vārds “TUBELESS”, ja riepu paredzēts izmantot bez kameras;

3.1.8.

vārds “REINFORCED” vai vārdi “EXTRA LOAD” pastiprinātai riepai;

3.1.9.

izgatavošanas datums četru ciparu kopas formā, no kuriem pirmie divi cipari norāda uz izgatavošanas nedēļu un pēdējie divi – uz izgatavošanas gadu. Tomēr šis marķējums, ko var parādīt tikai uz vienas sānu malas, divus gadus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas nav obligāts ne uz vienas riepas, kas ir iesniegta apstiprināšanai (4);

3.1.10.

riepām, kas pirmo reizi ir apstiprinātas pēc tam, kad stājies spēkā noteikumu Nr. 30 grozījumu 02. sērijas 13. papildinājums, 2.17.1.5. punktā minēto norādi novieto tieši aiz riteņa loka diametra marķējuma, kas norādīts 2.17.1.3. punktā;

3.1.11.

rezerves riepām pagaidu lietošanai – vārdi “TEMPORARY USE ONLY” ar lielajiem burtiem vismaz 12,7 mm augstumā; 3.1.11.1. turklāt “T” veida rezerves riepām pagaidu lietošanai – apzīmējums “INFLATE TO 420 kPa (60 psi)” ar lielajiem burtiem vismaz 12,7 mm augstumā;

3.1.12.

simbols apakšā, ja tā ir “nulles spiediena” vai “nostiprinātā” riepa, kur “h” ir vismaz 12 mm.

3.2.   Uz riepām ir pietiekami daudz vietas apstiprinājuma marķējumam, kā parādīts šo noteikumu II pielikumā.

3.3.   Šo noteikumu III pielikumā ir dots riepas marķējumu izvietojuma piemērs.

3.4.   Šo noteikumu 3.1. punktā minētie marķējumi un 5.4. punktā noteiktā apstiprinājuma zīme jāiespiež riepas iekšpusē vai uz tās. Tiem jābūt skaidri salasāmiem un novietotiem riepas apakšdaļā uz vismaz vienas no sānu malām, izņemot simbolu, kas minēts 3.1.1. punktā iepriekš;

3.4.1.   tomēr riepām, kuras identificē ar simbolu “A” vai “U” kā “riepas atbilstīgi riteņa loka sēžas konfigurācijai” (skatīt 3.1.10. punktu), marķējumu var novietot jebkurā vietā uz riepas ārējās sānu malas.

4.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

4.1.   Pneimatiskas riepas tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes turētājs vai attiecīgi pilnvarots pārstāvis. Apstiprinājumā jānorāda šāda informācija:

4.1.1.

riepas izmēra apzīmējums, kā norādīts šo noteikumu 2.17. punktā;

4.1.2.

tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

4.1.3.

lietošanas kategorija (parasta (ceļa tips) vai ziemas riepa, vai pagaidu izmantošanai);

4.1.4.

struktūra: diagonālās (slīpās šķiedras), slīpās siksnas, radiālās, nulles spiediena riepas;

4.1.5.

ātruma kategorija;

4.1.6.

riepas kravnesības indekss;

4.1.7.

vai riepu izmantos ar kameru vai bez tās;

4.1.8.

vai riepa ir “standarta” vai “pastiprinātā”, vai “T” veida rezerves riepa pagaidu lietošanai;

4.1.9.

diagonālo (slīpo šķiedru) riepu šķiedru indekss;

4.1.10.

kopējie izmēri: kopējais profila platums un ārējais diametrs;

4.1.11.

riteņa loki, uz kuriem riepu var uzmontēt;

4.1.12.

mērījumu riteņa loks un testa riteņa loks;

4.1.13.

testa spiediens, ja izgatavotājs lūdz piemērot šo noteikumu VII pielikuma 1.3. punktu;

4.1.14.

koeficients x, kas norādīts 2.20. punktā;

4.1.15.

riepām, kas derīgas pie ātrumiem virs 300 km/h, maksimālais ātrums, ko pieļauj riepas izgatavotājs, un kravnesība, kas atļauta maksimālajam ātrumam. Riepu izgatavotājam šie lielumi jānorāda arī tehniskajā literatūrā par šo riepas tipu;

4.1.16.

borta noturēšanas loka kontūru identifikācija, kas raksturīga “braukšanai ar nulles spiediena riepu”.

4.2.   Apstiprinājuma pieteikumam ir jāpievieno (visi dokumenti trīs eksemplāros) rasējums vai raksturojošs fotoattēls, kurā redzams riepas protektora raksts, un uz mērīšanas loka uzmontētas piepūstas riepas apvalka rasējums, parādot apstiprināšanai iesniegtā riepu tipa attiecīgos izmērus (skatīt 6.1.1. un 6.1.2. punktu). Lai kompetentās iestādes gūtu priekšstatu, pieteikumam pievieno vai nu testa ziņojumu, ko izsniedz apstiprināta testa laboratorija, vai vienu vai divus riepu tipa paraugus. Sānu malas un riepas protektora zīmējumus vai fotoattēlus iesniedz pēc tam, kad sākta izgatavošana, ne vēlāk kā vienu gadu pēc tipa apstiprinājuma izdošanas dienas.

4.3.   Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, vai ir nodrošināta ražojumu atbilstības efektīva kontrole.

4.4.   Ja riepu izgatavotājs iesniedz pieteikumu par vairāku riepu apstiprinājumu, katram riepas tipam nav jāveic slodzes/ātruma tests. Paraugu izvēli var veikt pēc apstiprinātājas iestādes ieskatiem nejaušas izlases kārtībā.

5.   APSTIPRINĀJUMS

5.1.   Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais pneimatiskās riepas tips atbilst 6. punkta prasībām, tiek piešķirts attiecīgās riepas tipa apstiprinājums.

5.2.   Apstiprinājuma numuru piešķir katram apstiprinātajam tipam. Tā pirmie divi cipari (pašreiz 02) norāda grozījumu sēriju, kurā ietverti jaunākie būtiskākie tehniskie grozījumi, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izdošanas laikā. Tā pati līgumslēdzēja puse nepiešķir to pašu numuru citam riepas tipam, uz ko attiecina šos noteikumus.

5.3.   Paziņojums par pneimatisko riepu apstiprināšanu, apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, apstiprinājuma noraidījumu, anulēšanu vai arī izgatavošanas galīgu pārtraukšanu saskaņā ar šiem noteikumiem jānosūta 1958. gada nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot šo noteikumu I. pielikumā pievienoto veidlapu;

5.3.1.   ja tipa apstiprinājums ir piešķirts riepas tipam, kas ir derīgs ātrumiem virs 300 km/h (skatīt 4.1.15. punktu), attiecīgais maksimālais ātrums (km/h) un kravnesība (kg), kas atļauta maksimālajam ātrumam, ir skaidri jānorāda paziņojuma veidlapas 10. punktā (skatīt šo noteikumu I pielikumu); kravnesību starpātrumiem virs 300 km/h arī var norādīt.

5.4.   Katrai pneimatiskajam riepai, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātajam riepas tipam, skaidri redzamā vietā, kas ir minēta 3.2. punktā, un papildus 3.1. punktā norādītājiem marķējumiem, uzliek starptautiski atzītu apstiprinājuma zīmi, kam ir šādas sastāvdaļas:

5.4.1.

riņķa līnijā ietverts burts “E”, kuram seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (5);

5.4.2.

apstiprinājuma numurs.

5.5.   Apstiprinājuma zīme ir skaidri salasāma un neizdzēšama.

5.6.   Šo noteikumu II pielikumā ir dots apstiprinājuma zīmes izvietojuma piemērs.

6.   SPECIFIKĀCIJAS

6.1.   Riepu izmēri

6.1.1.   Riepas profila platums

6.1.1.1.   Profila platumu aprēķina pēc šādas formulas:

S = S1 + K(A – A1),

kur:

S	=	ir “profila platums”, kas ir izteikts mm un izmērīts uz mērījumu riteņa loka;
S1	=	ir “nominālais profila platums” (mm), kā norādīts uz riepas sānu malas riepas izmēra apzīmējumā;
A	=	ir mērījumu riteņa loka platums (izteikts mm), kā norādījis izgatavotājs paskaidrojumos (6);
A1	=	ir teorētiskā riteņa loka platums (izteikts mm);

A1 jābūt vienādam ar S1, kas sareizināts ar izgatavotāja norādīto koeficientu x, un K jābūt vienādam ar 0,4;

6.1.1.2.   tomēr riepu tipiem, kuriem apzīmējums ir dots šo noteikumu V pielikuma tabulu pirmajā ailē, profila platumam ir jābūt tādam, kā norādīts pret attiecīgajiem riepu apzīmējumiem šajās tabulās;

6.1.1.3.   tomēr riepām, “ko paredzēts uzmontēt uz noteikta riteņa loka tipa” (skatīt 3.1.10. punktu) ar simbolu “A” vai “U”, K ir jābūt vienādam ar 0,6.

6.1.2.   Riepas ārējais diametrs

6.1.2.1.   Riepas ārējo diametru aprēķina pēc šādas formulas:

D = d + 2H,

kur:

D ir ārējais diametrs, kas izteikts mm;

d ir standarta skaitlis, kas norādīts iepriekš 2.17.1.3. punktā, izteikts mm (6);

H ir nominālais profila augstums mm, kas vienāds ar: H = 0,01 S1 × Ra,

S1 ir nominālais profila platums mm, un

Ra ir nominālais ārējās virsmas koeficients;

visas vērtības atbilstoši tam, kā norādīts uz riepas sānu malas riepas izmēra apzīmējumā saskaņā ar 3.4. punkta prasībām;

6.1.2.2.   tomēr riepu tipiem, kuriem apzīmējums ir dots šo noteikumu V pielikuma tabulu pirmajā ailē, ārējais diametrs ir norādīts pretim riepas izmēra apzīmējumam šajās tabulās;

6.1.2.3.   tomēr riepām, kuras identificē ar simbolu “A” vai “U” – “riepa atbilst riteņa loka uzsēdinājuma konfigurācijai” (skatīt 3.1.10. punktu), ārējais diametrs ir tas, kas norādīts riepas izmēra apzīmējumā, kā parādīts uz riepas sānu malas.

6.1.3.   Pneimatisko riepu mērīšanas metode

Pneimatisko riepu izmērus mēra saskaņā ar šo noteikumu VI pielikumā aprakstīto procedūru.

6.1.4.   Riepas profila platuma specifikācijas

6.1.4.1.   Riepas kopējais platums var būt mazāks nekā noteiktais profila platums atbilstoši 6.1.1. punktam.

6.1.4.2.   Tas var pārsniegt minēto lielumu līdz šādiem procentuālajiem daudzumiem:

6.1.4.2.1.

diagonālajām (slīpo šķiedru) riepām: 6 %;

6.1.4.2.2.

radiālajām, nulles spiediena riepām: 4 %;

6.1.4.2.3.

turklāt, ja riepai ir īpaši aizsargjoslu izciļņi (vai lentes), šo skaitli, kas palielināts par iepriekšminētajām pielaidēm, var pārsniegt par 8 mm;

6.1.4.2.4.

tomēr riepām, kas identificētas ar simbolu “A” vai “U” – “riepa atbilst riteņa loka uzsēdinājuma konfigurācijai” (skatīt 3.1.10. punktu), riepas kopējais platums riepas apakšdaļā ir vienāds ar riteņa loka nominālo platumu, uz kura riepa ir uzmontēta, kā norādījis izgatavotājs paskaidrojuma piezīmē, pieaug par 20 mm.

6.1.5.   Riepas ārējā diametra specifikācijas

Riepas ārējais diametrs nedrīkst būt ārpus Dmin un Dmax vērtībām, ko iegūst pēc šādām formulām:

Dmin = d + (2H × a)

Dmax = d + (2H × b),

kur:

6.1.5.1.

izmēriem, kas uzskaitīti V pielikumā, un riepām, ko identificē identificētas ar simbolu “A” vai “U” – “riepa atbilst riteņa loka uzsēdinājuma konfigurācijai” (skatīt 3.1.10. punktu), nominālais profila augstums H ir vienāds ar: H = 0.5 (D – d), atsaucēm skatīt 6.1.2. punktu;

6.1.5.2.

citiem izmēriem, kas nav uzskaitīti V pielikumā, “H” un “d” ir tādi, kā noteikti 6.1.2.1. punktā,

6.1.5.3.

koeficienti “a” un “b” attiecīgi ir šādi: 6.1.5.3.1. koeficients “a” = 0,97; 6.1.5.3.2. koeficients “b” parastajām (ceļa tipa) riepām Radiālā, nulles spiediena riepa Diagonālā un slīpo šķiedru riepa 1,04 1,08

6.1.5.4.

ziemas riepām kopējo diametru (Dmax), kas noteikts saskaņā ar iepriekšminēto, var pārsniegt par 1 %.

6.2.   Slodzes/ātruma tests

6.2.1.   Slodzes/ātruma testu pneimatiskajām riepām veic saskaņā ar šo noteikumu VII pielikumā izklāstīto procedūru.

6.2.1.1.   Ja iesniegts pieteikums par riepām, kas izmēra apzīmējumā identificētas ar burtu kodu “ZR” un derīgas ātrumiem virs 300 km/h (skatīt 4.1.15. punktu), tad iepriekšminēto slodzes/ātruma testu veic vienai riepai tādos slodzes un ātruma apstākļos, kādi uz riepas norādīti (skatīt 3.1.4.1. punktu). Vēl viens slodzes/ātruma tests jāveic otrai tāda paša tipa riepai tādos slodzes un ātruma apstākļos, kādus kā maksimālos ir norādījis riepas izgatavotājs (skatīt šo noteikumu 4.1.15. punktu).

Vēl vienu testu var veikt otrai tāda paša tipa riepai, ja riepas izgatavotājs piekrīt.

6.2.1.2.   Ja iesniegts pieteikums apstiprināt “nulles spiediena riepas” tipu, iepriekšminēto slodzes/ātruma testu veic vienai riepai, kas piepumpēta saskaņā ar VII pielikuma 1.2. punktu, tādos slodzes un ātruma apstākļos, kas ir norādīti uz riepas (skatīt 3.1.4.1. punktu). Vēl viens slodzes/ātruma tests ir jāveic otrai tāda paša tipa riepai, kā norādīts VII pielikuma 3. punktā. Otru testu var veikt tam pašam paraugam, ja izgatavotājs piekrīt.

6.2.2.   Ja riepai pēc tam, kad tai veikts slodzes/ātruma tests, nav redzama nekāda protektora atdalīšanās, šķiedru atdalīšanās, kordu atdalīšanās, šķelšanās vai pārrauti kordi, uzskata, ka riepa testu ir izturējusi.

6.2.2.1.   Tomēr ja riepai ar ātruma simbolu “Y”, kurai pēc attiecīgā testa izturēšanas parādās protektora virspusēji uzberzumi, ko izraisījusi konkrētā testa iekārta un apstākļi, uzskata, ka riepa testu ir izturējusi.

6.2.2.2.   Ja “nulles spiediena” riepai pēc VII pielikuma 3. punktā minētā testa izturēšanas nemainās izliektā profila augstums salīdzinājumā ar izliekto profila augstumu testa sākumā, kas lielāks par 20 procentiem, un protektors turas klāt abām sānu malām, uzskata, ka riepa testu ir izturējusi.

6.2.3.   Riepas ārējais diametrs, ko mēra vismaz sešas stundas pēc slodzes/ātruma testa veikšanas, nedrīkst atšķirties no pirms testa mērītā ārējā diametra vairāk kā par ± 3,5 %.

6.3.   Protektora nodiluma rādītāji

6.3.1.   Pneimatiskās riepas protektorā jābūt iekļautām ne mazāk kā sešām šķērseniskām protektora nodiluma pakāpes rādītāju rindām, kas izvietotas aptuveni vienādā attālumā un atrodas protektora pamata rievās. Protektora nodiluma rādītājiem ir jābūt tādiem, lai tos nevarētu sajaukt ar gumijas pielējumiem starp protektora izciļņiem vai elementiem.

6.3.2.   Tomēr, ja riepu izmēri ir atbilstoši to montēšanai uz lokiem, kuru nominālais diametrs ir 12 mm vai mazāk, ir pieņemamas četras protektora nodiluma pakāpes rādītāju rindas.

6.3.3.   Protektora nodiluma pakāpes rādītājiem vizuāli jābrīdina, kad attiecīgā protektora rievu dziļums ir samazinājies līdz 1,6 mm ar pielaidi + 0,60/– 0,00 mm.

6.3.4.   Protektora nodiluma rādītājus nosaka, izmērot starpību starp protektora virsmas dziļumu līdz protektora nodiluma rādītāja augšpusei un līdz protektora rievas apakšai, kas ir tuvu slīpumam protektora nodiluma rādītāja pamatā.

7.   PNEIMATISKĀS RIEPAS TIPA GROZĪJUMI UN APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀJUMS UZ CITU TIPU

7.1.   Par ikvienu pneimatiskās riepas tipa grozījumu ir jāpaziņo administratīvajam departamentam, kas apstiprināja pneimatiskās riepas tipu. Tad departaments var vai nu:

7.1.1.

uzskatīt, ka izdarītajiem pārveidojumiem, visticamāk, nebūs ievērojama kaitīga ietekme un ka jebkurā gadījumā pneimatiskā riepa joprojām atbilst prasībām, vai

7.1.2.

pieprasīt vēl vienu testa ziņojumu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

7.2.   Riepas protektora raksta pārveidojuma gadījumā neuzskata, ka ir atkārtoti jāveic šo noteikumu 6. punktā paredzētie testi.

7.3.   Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma noraidījumu, precizējot izdarītos grozījumus, saskaņā ar 5.3. punkta kārtību paziņo nolīguma pusēm, kuras šos noteikumus piemēro.

7.4.   Kompetenta iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, piešķir sērijas numuru šādam attiecinājumam un par to paziņo citām 1958. gada nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu I pielikumā pievienotajam paraugam.

8.   RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

Izgatavošanas procedūru atbilstība saskan ar nolīguma 2. papildinājumā izklāstītajām procedūrām (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) ar šādām prasībām:

8.1.	saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātās riepas izgatavo tā, lai tās atbilstu apstiprinātajam tipam, ievērojot 6. punktā izklāstītās prasības;

8.2.	iestāde, kas ir izdevusi tipa apstiprinājumu, drīkst jebkurā laikā pārbaudīt atbilstības kontroles metodes, kas tiek pielietotas katrā ražotnē. Katru ražotni parasti pārbauda vismaz vienu reizi divos gados.

9.   SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

9.1.   Apstiprinājumu, kas, ievērojot šos noteikumus, ir izsniegts attiecībā uz pneimatiskās riepas tipu, drīkst anulēt, ja 8.1. punkta prasības netiek izpildītas, vai ja no sērijas izraudzītās riepas nav izturējušas šajā punktā paredzētos testus.

9.2.   Ja šā nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, anulē iepriekš izsniegto apstiprinājumu, tā, izmantojot šo noteikumu I pielikuma paraugam atbilstīgu paziņojuma veidlapu, nekavējoties par to paziņo citām līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

10.   IZGATAVOŠANAS GALĪGA PĀRTRAUKŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta tipa pneimatiskās riepas izgatavošanu, viņš par to ziņo iestādei, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Saņemot attiecīgo paziņojumu, minētā iestāde, izmantojot šo noteikumu I pielikuma paraugam atbilstīgu veidlapu, paziņo citām 1958. gada nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

11.   PĀREJAS NOTEIKUMI

11.1.   Līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, neatsakās izsniegt apstiprinājuma attiecinājumus uz citu tipu saskaņā ar šo noteikumu grozījumu iepriekšējām sērijām vai grozījumu sēriju papildinājumiem.

11.2.   Neviena līgumslēdzēja puse, kura piemēro šos noteikumus, nenoraida apstiprinājumu attiecībā uz riepu, kas apstiprināta saskaņā ar šo noteikumu grozījumu 01. sēriju.

11.3.   Protektora nodiluma indikatori

11.3.1.

No dienas, kad stājas spēkā grozījumu 02. sērijas 4. papildinājums, līgumslēdzējas puses, kuras piemēro šos noteikumus, nedrīkst turpmāk izsniegt apstiprinājumus saskaņā ar grozījumu 02. sērijas 3. papildinājumu attiecībā uz 6.3.3. punkta prasībām.

11.3.2.

Visām jaunām riepām, kas izgatavotas pēc 1995. gada 1. oktobra, jāatbilst 6.3.3. punkta prasībām, kurā grozījumi ir izdarīti ar grozījumu 02. sērijas 4. papildinājumu.

12.   PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN ADMINISTRATĪVO DEPARTAMENTU NOSAUKUMI UN ADRESES

12.1.   1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un to administratīvo departamentu nosaukumus un adreses, kuri izsniedz apstiprinājumu un kam jāsūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdota apstiprinājuma izsniegšanu vai attiecināšanu uz citu tipu, vai noraidījumu vai izgatavošanas galīgu pārtraukšanu.

12.2.   Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, drīkst izraudzīt riepu izgatavotāju laboratorijas par apstiprinātajām testa laboratorijām.

12.3.   Ja nolīguma puse piemēro 12.2. punktu, to pēc izvēles, veicot testus, drīkst pārstāvēt viena vai vairākas personas.

Paskaidrojošais attēls

(skatīt šo noteikumu 2. punktu)

---

(1)  Kā definēts VII pielikumā konsolidētajai rezolūcijai par transportlīdzekļu uzbūvi (R.E.3), (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumu).

(2)  Skatīt paskaidrojošo attēlu.

(3)  Skatīt paskaidrojošo attēlu.

(4)  Līdz 2000. gada 1. janvārim izgatavošanas datumu var norādīt trīs ciparu kopas formā, no kuriem pirmie divi norāda uz izgatavošanas nedēļu un trešais – uz izgatavošanas gadu.

(5)  1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehija, 9 Spānija, 10 Serbija, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (brīvs), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (brīvs), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (brīvs), 34 Bulgārija, 35 (brīvs), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (brīvs), 42 Eiropas Kopiena (Apstiprinājumu piešķir dalībvalsts, izmantojot tās attiecīgo EEK simbolu), 43 Japāna, 44 (brīvs), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republika, 52 Malaizija, 53 Taizeme, 54 un 55 (brīvi) un 56 Melnkalne. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienotu tehnisko prasību pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šīm prasībām piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un šādi piešķirtos numurus Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo šā nolīguma valstīm.

(6)  Ja standarta skaitlis ir norādīts ar kodiem, vērtību mm iegūst, reizinot šādu skaitli ar 25,4.

---

---

---

---

---

---

---

---