(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 1136/2006 (2) noteica antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes piespiešanas mehānismu (“PM”) importam (“sākotnējie pasākumi”). Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti sākotnējie pasākumi, tālāk tiks dēvēta par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas Padome ar Regulu (ES) Nr. 796/2012 (3) atkārtoti noteica antidempinga pasākumus Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes piespiešanas mehānismu importam.

(3)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana”) Eiropas Komisija ar Regulu (ES) 2018/1684 (4) atkārtoti noteica galīgos antidempinga pasākumus Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”) izcelsmes piespiešanas mehānismu importam.

(4)

Pašlaik ir spēkā antidempinga maksājums ar 27,1 % likmi importam, ko veic izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs, un ar 47,4 % likmi importam, ko veici visi pārējie uzņēmumi no Ķīnas Tautas Republikas.

(5)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (5), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(6)

Piespiešanas mehānismu ražotāju apvienība (“pieprasījuma iesniedzējs”) 2023. gada 8. augustā Savienības piespiešanas mehānismu ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē iesniedza pārskatīšanas pieprasījumu. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu atkārtoties dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(7)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2023. gada 8. novembrī sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes piespiešanas mehānismu importu Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (6) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(8)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Papildus Komisija par termiņbeigu izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos ražotājus Ķīnā un Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(10)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta Savienības ražotāju atlase, tomēr pēc sazināšanās ar visiem zināmajiem līdzīgā ražojuma ražotājiem Savienībā Komisija saņēma informāciju tikai no diviem Savienības ražotājiem. Tāpēc Komisija aicināja abus Savienības ražotājus atbildēt uz Savienības ražotājiem adresētās anketas jautājumiem.

(13)

Paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta nesaistīto importētāju atlase, tomēr paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā neviens nesaistītais importētājs nesniedza atlasei vajadzīgo informāciju. Noteiktajā termiņā viens nesaistīts importētājs/tirgotājs pieteicās par ieinteresēto personu. Komisija nolēma, ka atlase nav vajadzīga, un aicināja vienīgo nesaistīto importētāju/tirgotāju, kas pieteicās, atbildēt uz importētājiem adresētās anketas jautājumiem.

(14)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. Atbildes netika saņemtas.

(15)

Procedūras sākšanas dienā Savienības ražotājiem adresētās anketas, kā arī importētājiem, lietotājiem un ražotājiem Ķīnā adresētās anketas tika darītas pieejamas tiešsaistē (7).

(16)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(17)

Abus Savienības ražotājus un vienu nesaistīto importētāju, kas pieteicās pēc procedūras sākšanas, Komisija aicināja atbildēt uz anketas jautājumiem.

(18)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no abiem Savienības ražotājiem. No nesaistītajiem importētājiem/tirgotājiem netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem.

(19)

Ne Ķīnas valdība, ne Ķīnas ražotāji atbildes uz anketas jautājumiem nesniedza.

(20)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti turpmāk uzskaitīto uzņēmumu telpās.

(21)

Komisija 2024. gada 7. novembrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata bija nodomājusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Piezīmes netika saņemtas. Neviena persona nepieprasīja uzklausīšanu.

(22)

Pārskatāmais ražojums ir tas pats, kas sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, proti, PM, ko parasti izmanto lapu un citu dokumentu arhivēšanai iešuvējos vai mapēs. Šie PM sastāv no izliektiem, stipriem metāla elementiem (parasti diviem), kas atrodas uz aizmugurējās plāksnes, ar vismaz vienu atvēršanas ierīci, kura lapas un citus dokumentus ļauj ievietot un iešūt vākos (“pārskatāmais ražojums”), patlaban tos klasificē ar KN kodu ex 8305 10 00 (Taric kods 8305 10 00 50).

(23)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas izcelsmes pārskatāmais ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8305 10 00 (Taric kods 8305 10 00 50).

(24)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem tālāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī vienādi pamatlietojumi:

(25)

Tāpēc Komisija šajā posmā nolēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(26)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis dempings un vai tas varētu turpināties vai atkārtoties pēc iespējamas spēkā esošo pasākumu izbeigšanas.

(27)

Kā minēts 19. apsvērumā, Ķīnas eksportētāji/ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc Komisija informēja Ķīnas iestādes, ka nesadarbošanās dēļ Komisija attiecībā uz konstatējumiem par Ķīnu varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija par šo jautājumu nesaņēma ne piezīmes, ne pieprasījumus iesaistīties uzklausīšanas amatpersonai.

(28)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju pārskatīšanas pieprasījumā un informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no personām, kuras sadarbojās (proti, no pieprasījuma iesniedzēja), un informāciju no citiem publiski pieejamiem avotiem, jo īpaši Global Trade Atlas (“GTA”) (8).

(29)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(30)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, ja “tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un ka normālā vērtība “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas”, tālāk “PVA izmaksas”).

(31)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā Ķīnas valdības un ražotāju eksportētāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(32)

Nesenās izmeklēšanās, kas attiecās uz tērauda nozari (9) Ķīnā (10), Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(33)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka Ķīnā notiek būtiska valdības iejaukšanās, kuras rezultātā tiek kropļota efektīva un tirgus principiem atbilstoša resursu sadale (11). Konkrētāk, Komisija secināja, ka tērauda nozarē, kas ražo galveno izejvielu, kura nepieciešama piespiešanas mehānismu ražošanai, Ķīnas valdībai ne tikai lielā mērā pieder uzņēmumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (12), bet Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var arī iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (13). Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā tirgu kropļo vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras Ķīnas valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (14). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesības pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un rezultātā, jo īpaši tad, ja tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rodas kropļojumi (15). Līdzīgā kārtā Komisija tērauda nozarē konstatēja izkropļotas algu izmaksas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (16), kā arī finanšu tirgu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnā (17).

(34)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, kas skāra Ķīnas tērauda nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Komisija to pārbaudīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, to skaitā pierādījumiem, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas dienestu darba dokumentā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikas ekonomikā tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām (18) (“Ziņojums”) un tā atjauninātajā redakcijā (“atjauninātais Ziņojums”) (19), kura pamatā ir publiski pieejami avoti. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, bet tika aplūkota arī konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi, ko tā bija konstatēja arī savās iepriekšējās šajā sakarā veiktajās izmeklēšanās.

(35)

Pieprasījumā apgalvots, ka Ķīnas ekonomiku kopumā plaši ietekmē un skar būtiska valdības iejaukšanās, kuras dēļ šajā izmeklēšanā nevar izmantot Ķīnas tērauda ražošanas nozares iekšzemes cenas un izmaksas. Lai pamatotu šādu nostāju, pieprasījumā bija atsauce uz Ziņojumu, Ķīnas tiesību aktiem, citiem ziņojumiem, kā arī papildu nesistemātiski vāktiem pierādījumiem par pārskatīšanas izmeklēšanas periodā īstenotiem kropļojumiem.

(36)

Konkrētāk, pieprasījumā tika norādīts, ka, ņemot vērā Ķīnas konstitūcijā ietverto “sociālistiskās tirgus ekonomikas” doktrīnu, Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) visuresību un ar stratēģiskās plānošanas iniciatīvām panākto valdības ietekmi uz ekonomiku, Ķīnas valdības iejaukšanās izpaužas dažādos veidos, proti, administratīvā, finanšu un regulatīvā.

(37)

Pieprasījumā ir sniegti pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmajā līdz sestajā ievilkumā norādīto faktoru piemēri, kas norāda uz kropļojumiem. Konkrētāk, pieprasījuma iesniedzējs ir norādījis, ka:

(38)

Pieprasījumā ir arī uzsvērts kropļojumu sistemātiskais raksturs. Tādēļ ne tikai nevar izmantot piespiešanas mehānismu pārdošanas cenas iekšzemes tirgū, bet būtiska valdības iejaukšanās skar arī visas izejresursu izmaksas, piemēram, izejvielu izmaksas (to skaitā auksti velmētu tērauda slokšņu ar niķeļa pārklājumu izmaksas veido ap 50 % no piespiešanas mehānismu kopējām izmaksām, savukārt stiepļu ar niķeļa pārklājumu izmaksas veido ap 30 % no šīm kopējām izmaksām); skartas ir arī enerģijas; zemes, finansējuma, darbaspēka u. c. izmaksas, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās.

(39)

Noslēgumā pieprasījumā tika pausta nostāja, ka cenas vai izmaksas, ieskaitot izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Pamatojoties uz iepriekš minēto, saskaņā ar pieprasījumu šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(40)

Ķīnas valdība nav sniegusi ne piezīmes, ne pierādījumus, kas pamatotu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, tostarp (atjauninātajā) Ziņojumā un pieprasījuma iesniedzēja sniegtajos papildu pierādījumos, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(41)

Tā kā pārskatāmā ražojuma eksportētāji no Ķīnas nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātā un valsts īpašumā esošiem ražotājiem. Tomēr tērauda nozarē (un tērauds ir viena no galvenajām izejvielām, ko izmanto piespiešanas mehānisma ražošanā) vairākus tērauda ražotājus tieši kontrolē valsts. Piemēram var minēt Baowu Steel Group – valsts īpašumā esošu uzņēmumu, kas darbojas Valsts īpašumā esošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas (21) pakļautībā –, un tā meitasuzņēmumus: Chongqing Iron & Steel Company Ltd. (22) un Maanshan Iron & Steel Company Limited (23); Baotou Steel Group – valsts īpašumā esošu uzņēmumu, kas pieder Iekšējās Mongolijas valdībai (24) –, Angang Steel Group – valsts īpašumā esošu uzņēmumu, kas darbojas centrālās SASAC pakļautībā (25) –, kā arī Shougang Group – valsts īpašumā esošu uzņēmumu, kas 100 % apmērā pieder Beijing State-Owned Asset Management Ltd (26).

(42)

Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka nacionālā nozares apvienība, kas pārstāv tādu kancelejas preču (biroja piederumu) kā piespiešanas mehānismu ražotājus, proti, Ķīnas Kancelejas un sporta preču apvienība (27), pakļaujas Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējai vadībai, veic partijas darbības un nodrošina partijas organizāciju darbībai nepieciešamos apstākļus (28). Turklāt “apvienības reģistrācijas un pārvaldības iestāde ir Civilo lietu ministrija, un partijas veidošanas darba organizācija ir Valsts padomes Valsts īpašumā esošu aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas partijas komiteja. Lai varētu kļūt par apvienības pārstāvi, ir jāatbilst šādiem nosacījumiem: jāpakļaujas ĶKP vadībai, jāatbalsta sociālisms ar Ķīnas iezīmēm, nelokāmi jāīsteno partijas nostāja, principi un politika un jābūt ar labām politiskām īpašībām” (29).

(43)

Turklāt provinces līmenī Ninbo Kancelejas preču ražošanas nozares apvienība (30) savā tīmekļa vietnē skaidrojusi, ka apvienība ir Ninbo kancelejas preču ražošanas nozares sociālā organizācija, tilts un saikne starp uzņēmumiem un valdību. Konkrētāk, 2020. gada martā Ninbo municipalitātes ĶKP komiteja un Ninbo municipalitātes Tautas valdība apvienībai piešķīra goda nosaukumu “Izcila sociālo organizāciju grupa pilsētā”. Turklāt tīmekļa vietnē ir norādīts, ka “apvienība vienmēr ir ievērojusi mērķi būt par valdības atbalstu, nozares virzītāju un uzņēmumu palīgu un vienmēr ir vadījusies pēc principa “valdības vajadzības, uzņēmuma cerības un apvienības spējas”.

(44)

Izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka viens no ražotājiem eksportētājiem, proti, Anhui Qitian Stationery Mfg Co. Ltd., atrodas Aņhui Čaohu ekonomiskās attīstības zonā (31). Ir pierādījumi, kas apstiprina ĶKP iejaukšanos šajā ekonomiskās attīstības zonā (32). Jo īpaši, izmeklēšanā tika konstatēts, ka zona “nodrošina pilsētas nākamā gada ekonomisko izaugsmi un ierindojas starp attīstības zonu pirmo ešelonu provincē 14. piecgadē.” Zona piedāvā arī preferenciālus finanšu pakalpojumus, un Anhui Qitian ir saņēmis ieguvumu no šīs shēmas, kā tika skaidrots 2022. gada 24. septembra sanāksmē, kurā citu starpā piedalījās partijas darba komitejas loceklis un zonas pārvaldības komitejas direktora vietnieks un Sakaru bankas provinces filiāles zinātnes un tehnoloģiju īpašā finanšu komanda, Sakaru bankas Čaohu filiāles pārstāvji, Ekonomikas un tirdzniecības birojs, Finanšu birojs, Tirgus birojs, Ieguldījumu veicināšanas birojs, Nodokļu birojs, Dongxin grupas pārstāvji un 10 uzņēmumu vadītāji. Sanāksmē Sakaru bankas Čaohu filiāle, reaģējot uz individualizētām uzņēmumu finansējuma vajadzībām, sīki iepazīstināja ar tādiem finanšu produktiem (un ar tiem saistīto atbalsta politiku) kā industriālā parka aizdevumu (33), īpašo aizdevumu tehnoloģiskiem mērķiem un industriālās bāzes stiprināšanas aizdevumu, un veica visaptverošu informācijas apmaiņu ar uzņēmumiem par finansēšanas faktoru garantijas palielināšanu, apstiprināšanas procesa vienkāršošanu un garantijas sliekšņa pazemināšanu, kas paplašinātu uzņēmumu finansēšanas iespējas.

(45)

Gan publiskā, gan privātā īpašumā esoši tērauda nozares uzņēmumi tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes. Jaunākie Ķīnas politikas dokumenti, kas attiecas uz tērauda nozari, apstiprina, ka Ķīnas valdībai šī nozare joprojām ir svarīga un ka tai ir nodoms tajā iejaukties, lai veidotu to saskaņā ar valdības politiku. To apliecina Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas izstrādātais ievirzes atzinums par tērauda ražošanas nozares augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, kurā aicināts turpināt nozares pamata konsolidāciju un ievērojami celt ražošanas ķēdes modernizācijas līmeni (34), Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plāns, saskaņā ar kuru nozare “centīsies apvienot vadošo lomu tirgū ar valdības veicināšanas pasākumiem” un “attīstīs vadošo uzņēmumu grupu ar ekoloģisku vadību un pamata konkurētspēju” (35), vai arī Tērauda lūžņu nozares attīstības 14. piecgades plāns, kura galvenais mērķis ir “pastāvīgi palielināt tērauda lūžņu izmantošanas īpatsvaru un līdz 14. piecgades beigām panākt, ka kopējais lūžņu izmantošanas īpatsvars valsts tērauda ražošanā sasniedz 30 %” (36), vai Tērauda ražošanas nozares stabilas izaugsmes darba plāns 2023. gadam (37), kurā noteikti šādi mērķi: “2023. gadā […] ieguldījumi pamatlīdzekļos visā nozarē saglabā stabilu izaugsmi un ekonomiskie ieguvumi tiek ievērojami uzlaboti; nozares ieguldījumi pētniecībā un izstrādē galu galā sasniedz 1,5 %; nozares pievienotās vērtības pieaugums sasniedz aptuveni 3,5 %; 2024. gadā tiek turpināta ražošanas nozares attīstības vides un struktūras optimizācija, tiek turpināta virzība uz augstas klases intelektiskiem un videi draudzīgiem ražojumiem un nozares pievienotās vērtības pieaugums pārsniedz 4 %”, tādēļ nepieciešams sadarboties, lai “virzītu Ķīnas tērauda ražojumus, iekārtas, tehnoloģiju, pakalpojumus utt. koordinēti “kļūt globāliem”, veicinātu sadarbību videi draudzīgā mazoglekļa tērauda ražošanā pasaulē un uzlabotu pasaules ražošanas un piegādes ķēžu noturību un drošības līmeni [un] īstenotu piegādes jaudas uzlabošanas pasākumus, kas nodrošinātu stabilu un efektīvu nozares darbību”, un vajadzīga valdības pilnvarota tērauda nozares korporatīvā konsolidācija: “mudināt nozares vadošos uzņēmumus īstenot apvienošanos un iegādi, veidot ļoti lielas pasaules klases dzelzs un tērauda uzņēmumu grupas un veicināt valsts dzelzs un tērauda ražošanas jaudas optimālu izkārtojumu. Atbalstīt specializētus uzņēmumus, kam ir vadoša ietekme konkrētos tērauda tirgus segmentos, dziļākā resursu integrēšanā un tērauda ražošanas nozares ekosistēmas izveidē. Mudināt dzelzs un tērauda uzņēmumus veikt pārreģionālu […] apvienošanos un reorganizāciju […]. Apsvērt iespēju sniegt lielāku politikas atbalstu jaudas aizstāšanai dzelzs un tērauda ražošanas uzņēmumiem, kas ir pabeiguši būtisku apvienošanos un reorganizāciju.”

(46)

Līdzīgi piemēri Ķīnas iestāžu nodomam pārraudzīt un virzīt šīs nozares attīstību vērojami arī provinču līmenī, piemēram, Hebei provincē, kura plāno “pastāvīgi īstenot organizāciju grupu attīstību, paātrināt valsts īpašumā esošu uzņēmumu jaukto īpašumtiesību reformu, koncentrēties uz privāto dzelzs un tērauda rūpniecības uzņēmumu pārreģionālu apvienošanās un reorganizācijas veicināšanu un censties izveidot 1–2 lielas pasaules līmeņa grupas, 3–5 lielas grupas ar ietekmi iekšzemē kā atbalstu” un “turpināt tērauda lūžņu pārstrādes un aprites kanālu paplašināšanu, stiprināt tērauda lūžņu pārbaudi un klasifikāciju”. Turklāt Hebei provinces tērauda nozares plānā ir teikts: “Tiekties pēc strukturāliem pielāgojumiem un izcelt ražojumu diversifikāciju. Nesatricināmi veicināt dzelzs un tērauda ražošanas nozares strukturālo pielāgošanu un izkārtojuma optimizēšanu, veicināt uzņēmumu konsolidāciju, reorganizāciju, pārveidi un modernizāciju un visaptveroši veicināt dzelzs un tērauda ražošanas nozares attīstību lielo uzņēmumu virzienā, tehniskā aprīkojuma modernizāciju, ražošanas procesu un lejupējo ražojumu diversificēšanu.”

(47)

Līdzīgi Henaņas Īstenošanas plānā tērauda ražošanas nozares pārveidei un modernizācijai 14. piecgadē ir paredzēta “tipisku tērauda ražošanas bāzu celtniecība [..], proti, uzbūvēt 6 tipiskas tērauda ražošanas bāzes Aņjanā, Dzjijuaņā, Pindinšaņā, Sjiņjanā, Šancju un Džoukou u. c., kā arī paplašināt nozares mērogu, uzlabot intensifikāciju un specializāciju. Tajās tiks kontrolēts, lai līdz 2025. gadam čuguna ražošanas jauda Aņjanā būtu 14 milj. tonnu robežās, bet neapstrādāta tērauda ražošanas jauda – 15 milj. tonnu robežās.”

(48)

Turpmākos rūpniecības politikas mērķus var redzēt arī citu provinču, piemēram, Dzjansu, Šaņdunas, Šaņsji, Liaoninas Daliaņas vai Džedzjanas, plānošanas dokumentos.

(49)

Attiecībā uz to, ka Ķīnas valdība, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, varēja iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ nebija iespējams konstatēt sistemātiskus personīgus sakarus starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Tomēr, ņemot vērā to, ka pārskatāmā ražojuma ražošanas nozare ir tērauda nozares apakšnozare, informācija, kas iegūta 33. apsvērumā minētajās nesenajās izmeklēšanās par tērauda nozari, attiecas arī uz pārskatāmo ražojumu.

(50)

Turklāt pārskatāmā ražojuma nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, kurā priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai kura kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Ņemot vērā to, ka pārskatāmā ražojuma ražošanas nozare ir tērauda nozares apakšnozare, izmeklēšanā tika konstatēti vēl citi dokumenti, kas liecina, ka nozare saņem valdības norādes un ka valdība iejaucas tērauda nozarē.

(51)

Ķīnas valdība tērauda ražošanu joprojām uzskata par vienu no svarīgajām nozarēm (38). To apliecina daudzie plāni, direktīvas un citi dokumenti, ko attiecībā uz tērauda ražošanu izdod valsts, reģionu un municipālajā līmenī. Saskaņā ar 14. piecgades plānu Ķīnas valdība ir paredzējusi tērauda ražošanas nozares pārveidi un modernizāciju, kā arī optimizāciju un strukturālu pielāgošanu (39). Līdzīgi arī Izejvielu ražošanas nozares attīstības 14. piecgades plānā, kas piemērojams arī tērauda ražošanas nozarē, minēts, ka šī nozare ir “reālās ekonomikas pamatakmens” un “viena no pamatjomām, kas veido Ķīnas starptautiskās konkurences priekšrocību”, plānā arī noteikti vairāki mērķi un darba metodes, kas virzītu tērauda nozares attīstību 2021.–2025. gadā, piemēram, tehnoloģiskā modernizācija, nozares struktūras uzlabojumi (it sevišķi uzņēmumu koncentrācijas turpināšana) vai digitālā pārveide (40). Turklāt iepriekš minētais (sk. 45. apsvērumu) Tērauda ražošanas nozares stabilas izaugsmes darba plāns parāda, kā uzmanība, ko Ķīnas iestādes veltī tērauda nozarei, aplūkojama plašākā kontekstā, kurā Ķīnas valdība vada Ķīnas ekonomiku: “Atbalstīt tērauda nozares uzņēmumus, lai tie cieši sekotu līdzi jaunās infrastruktūras, jaunās urbanizācijas, lauku revitalizācijas un jaunveidotu ražošanas nozaru vajadzībām, pielāgotos lielākajiem inženiertehniskajiem projektiem, kas saistīti ar 14. piecgades plānu dažādos reģionos, un darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu tērauda piedāvājumu. Izveidot un padziļināt augšupējas un lejupējas sadarbības mehānismus starp tērauda nozari un svarīgākajām tērauda izmantotājām nozarēm, piemēram, kuģubūvi, transportu, būvniecību, enerģētiku, autobūvi, sadzīves tehnikas, lauksaimniecības un smagās tehnikas nozari, pielāgot ražošanu pieprasījumam un aktīvi paplašināt tērauda izmantošanas jomas” (41).

(52)

Kā jau minēts arī 33. un 37. apsvērumā, pārskatāmo ražojumu ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē. Šie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejami izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma) (42).

(53)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz pārskatāmā ražojuma nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Iepriekš minētais (sk. 45. apsvērumu) stabilas izaugsmes darba plāns ļoti labi ilustrē arī šāda veida valdības iejaukšanos: “Mudināt finanšu iestādes saskaņā ar riska kontroles un darījumdarbības ilgtspējas principu aktīvi sniegt finanšu pakalpojumus tērauda ražošanas nozares uzņēmumiem, kas īsteno apvienošanos un reorganizāciju, izkārtojuma pielāgojumus, pārveidi un modernizāciju.” Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(54)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad pārskatāmā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un ko reģistrē pie izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(55)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts (atjauninātā) Ziņojuma I un II daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(56)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka ĶV un Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, aprēķināja normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(57)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(58)

Komisija lietas materiāliem pievienoja paziņojumu par avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai, un aprakstīja tur faktus un pierādījumus, kas bija attiecīgo kritēriju pamatā (“paziņojums”). Paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka ir nodomājusi šajā lietā par attiecīgu reprezentatīvo valsti izmantot Turciju.

(59)

Paziņojumā Komisija, ņemot vērā Pasaules Bankas datus, par valsti ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnā atzina Turciju, proti, Pasaules Banka, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu, šīs abas valstis klasificē pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(60)

Paziņojumā Komisija skaidroja, ka papildus Ķīnai un Eiropas Savienībai pārskatāmo ražojumu, šķiet, ražo tikai Indijā un Irānā. Saskaņā ar 57. apsvērumā minētajiem kritērijiem ne Indija, ne Irāna nav valsts ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnai.

(61)

Ja nevienā valstī, kam ir līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis, neražo pārskatāmo ražojumu, tad tiek aplūkota tāda ražojuma ražošana, kurš ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums. Tāpēc Komisija norādīja, ka, lai noteiktu attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, aplūkos tādu ražojumu ražošanu, kuriem ir tāds pats NACE kods, kāds ir piespiešanas mehānismiem, t. i., NACE 2599 – Pārējo gatavo metālizstrādājumu ražošana. Ar šo NACE kodu 2599 Turcijā ir metālapstrādes rūpnīcas un lieli automobiļu un lejupējie tērauda ražojumu ražošanas uzņēmumi ar ievērojamiem ražošanas apjomiem gan reģionālā, gan globālā tirgū.

(62)

Paziņojumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz Turciju finanšu dati par tādu ražojumu ražotājiem, kuri ir tajā pašā vispārīgajā kategorijā un/vai nozarē, kurā pārskatāmais ražojums, kā arī dati par attiecīgo izejvielu importu, enerģiju un darbaspēku, ir publiski viegli pieejami.

(63)

Tādējādi Komisija meklēja, vai Turcijas ražotāju uzņēmumu finanšu dati ir pieejami Orbis Bureau van Dijk datubāzē (45). Viegli pieejami dati tika atrasti par vienu ražotāju Turcijā, proti, Iskenderun Demir Ve Celik A.S. Šā uzņēmuma jaunākie finanšu pārskati aptvēra 2022. finanšu gadu. Turklāt attiecībā uz Turciju bija pieejami dati par ražošanas faktoriem, elektroenerģiju un darbaspēka izmaksām.

(64)

Komisija ar paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam plāno izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmuma Iskenderun Demir Ve Celik A.S. datus, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(65)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes par to, vai ir atbilstoši izmantot Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un Iskenderun Demir Ve Celik A.S. par reprezentatīvās valsts ražotāju.

(66)

Pēc paziņojuma publicēšanas pieprasījuma iesniedzējs nosūtīja piezīmes un norādīja, ka Iskenderun Demir Ve Celik A.S. ir kompleksa grupa, kas sastāv no 98 konglomerātiem, kuru galvenā darbība ir plakanu un garu dzelzs un tērauda ražojumu ražošana un pārdošana, kā arī ražošanas procesā radušos blakusproduktu pārdošana. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja arī, ka ierosinātais uzņēmums ražo konkrētas izejvielas, kas tiek izmantotas pārskatāmā ražojuma ražošanā, un tāpēc tā darbības ražošanas ķēdē ir pirms piespiešanas mehānisma ražošanas. Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs ierosināja izmantot tādu metālapstrādes nozares uzņēmumu finanšu datus, kuri izmantot tādus procesus kā metālgriešanu, štancēšanu, stiepļu liekšanu un niķelēšanu. Konkrētāk, pieprasījuma iesniedzējs mudināja izmantot datus par 2022. gadu, kuri pieejami attiecībā uz uzņēmumiem Inka Yapi Baglanti Elemanlari Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi un Samet Kalip Ve Madeni Esya Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi.

(67)

Abu šo uzņēmumu galvenā uzņēmējdarbība ir tajā pašā nozarē, kurā klasificēti piespiešanas mehānismi (NACE 2599), un, izgatavojot ražojumus, tie izmanto līdzīgas izejvielas kā piespiešanas mehānismiem. Turklāt šiem uzņēmumiem ir publiski pieejami dati par 2022. gadu.

(68)

Lai noteiktu neizkropļotas PVA izmaksu un peļņas vērtības, Komisija piekrita izmantot Inka Yapi Baglanti Elemanlari Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi un Samet Kalip Ve Madeni Esya Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi informāciju.

(69)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, Turcija tika izraudzīta par attiecīgu reprezentatīvo valsti, turklāt neviena ieinteresētā persona neapstrīdēja to, ka tiek izmantota Turcija, un neierosināja arī citu reprezentatīvo valsti, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(70)

Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, Turcija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(71)

Pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju un atspoguļojot Savienībā izmantoto ražošanas procesu, Komisija paziņojumā uzskaitīja tādus ražošanas faktorus kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, kas tiek izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā. Komisija arī norādīja – lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos Global Trade Atlas (GTA) (46) neizkropļotu izmaksu noteikšanai attiecībā uz lielāko daļu ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai izmantos Turcijas Statistikas institūta informāciju (47).

(72)

Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ieteikt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotām katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtībām. Pēc paziņojuma publicēšanas Komisija nesaņēma piezīmes par ražošanas faktoru sarakstu.

(73)

Ņemot vērā visu informāciju, kuras pamatā bija pieprasījums, un papildu informāciju, ko analizēja Komisija, ir apzināti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

PM ražošanas faktori

(74)

Lai noteiktu, kāda ir neizkropļota izejvielu cena ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA datubāzē norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tajā iekļāva ievedmuitas nodokļus un pieskaitīja transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (52) I pielikumā uzskaitītās valstis, kas nav PTO dalībvalstis.

(75)

Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, jo, kā tā secinājusi 56. apsvērumā, nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, jo pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka minētie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Ja neņem vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām saglabājas reprezentatīvs.

(76)

Sīku informāciju par algām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs (53) publicē Turcijas Statistikas institūts. Pamatojoties uz 2020. gada vidējām darbaspēka izmaksām stundā attiecībā uz ražošanu ar attiecīgo NACE kodu, Komisija par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu noteica atsauces vērtību, kura ietver darbaspēka izmaksas apstrādes rūpniecībā (54). Vidējās darbaspēka stundas izmaksas uz PSE (55) ir 39,69 CNY stundā.

(77)

Paziņojumā Komisija norādīja, ka par neizkropļotu vērtību elektroenerģijas cenu noteikšanai izmantos tādu valstu grupu (Brazīliju, Malaiziju un Taizemi), kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnai. Tomēr Komisija pēc tam konstatēja, ka elektroenerģijas cenas dinamika Turcijā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā atbilda inflācijas līmenim valstī, tāpēc nebija vajadzības izmantot elektroenerģijas cenas valstu grupā, kas norādīta paziņojumā un 71. apsvērumā, un varēja izmantot elektroenerģijas cenu Turcijā. Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Turcijā publicē Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (56). Komisija izmantoja 2024. gada 15. jūlijā publicētos datus par elektroenerģijas cenām rūpniecībā. Šī statistika liecina, ka vidējais tarifs rūpniecībā 2023. gadā bija 1,313 CNY par kWh.

(78)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(79)

Lai noteiktu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu, PVA izmaksu un peļņas vērtību, kas nebūtu izkropļota, Ķīnas ražotāji eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus.

(80)

Izmantojot datus no diviem 68. apsvērumā minētajiem ražotājiem Turcijā (t. i., Inka Yapi Baglanti Elemanlari Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi un Samet Kalip Ve Madeni Esya Sanayi Ve Ticaret Anonim Sirketi), kuri darbojas tajā pašā nozarē, kurā klasificēti piespiešanas mehānismi (NACE 2599) un, izgatavojot ražojumus, izmanto līdzīgas izejvielas kā piespiešanas mehānismiem, Komisija aprēķināja PVA izmaksas (16,0 %) un peļņu (15,7 %) procentos no pārdoto preču izmaksām.

(81)

Lai aprēķinātu izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, Komisija izmantoja informāciju, ko pieprasījuma iesniedzējs bija norādījis pārskatīšanas pieprasījumā. Minētās izmaksas tika izteiktas procentos, dalot izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas ar tiešajām un netiešajām izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu (8,9 %) piemēroja neizkropļotai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, kas nebūtu izkropļota.

(82)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW līmenī.

(83)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ Komisija pamatojās uz informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu PM ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Komisija reizināja patēriņa rādītājus ar 3.3.2. iedaļā aprakstītajām neizkropļotajām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī Turcijā.

(84)

Kad bija noteiktas neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja 3.3.2.5. iedaļā norādītās izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu:

(85)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica normālo vērtību EXW cenas līmenī.

(86)

Attiecīgajā periodā, un jo īpaši pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, PM imports no Ķīnas bija nenozīmīgs. Eurostat dati liecina, ka attiecīgajā periodā PM importa no Ķīnas nebija gandrīz nemaz. Tādējādi Ķīnas tirgus daļa visā attiecīgajā periodā praktiski bija 0 %. Salīdzinājumam – sākotnējās izmeklēšanas periodā, kas bija no 2004. gada janvāra līdz decembrim, importa no Ķīnas tirgus daļa bija 51 %.

(87)

Šis nelielais apjoms nevarēja būt par pamatu dempinga turpināšanās analīzei. Tāpēc nākamajā iedaļā Komisija ir analizējusi dempinga atkārtošanās iespējamību.

(88)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku. Ņemot vērā trešās valstīs spēkā esošos antidempinga pasākumus, tika analizēti šādi elementi: eksporta cenas no Ķīnas uz trešām valstīm, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, Savienības tirgus pievilcīgums un iespējamā trešo valstu tirgu absorbcijas spēja.

(89)

Komisija analizēja no Ķīnas uz trešām valstīm veiktā eksporta cenu līmeni pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(90)

Vispirms Komisija analizēja GTA datubāzē iekļautos datus par eksportu no Ķīnas uz trešām valstīm pārskatīšanas izmeklēšanas periodā preču koda līmenī. Tomēr šādas eksporta cenas netika uzskatītas par tādām, kuras precīzi atspoguļo PM cenas, jo minētā līmeņa klasifikācijas papildus attiecīgajam ražojumam ietvēra plašu ražojumu klāstu, kas ievērojami pārsniedza PM eksporta apjomu. Tāpēc GTA dati par eksportu no Ķīnas nesniedza pārliecinošus pierādījumus par Ķīnas eksporta cenām citos tirgos.

(91)

Savukārt Ķīnas ražotāju eksportētāju nesadarbošanās dēļ eksporta cenas no Ķīnas tika aplēstas, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju, t. i., pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju, proti, vienpadsmit faktiskiem tiešsaistes kotējumiem, ko izdarījuši Ķīnas ražotāji eksportētāji uz globālo tirgu.

(92)

Vidējās globālā eksporta cenas, kas aplēstas, kā aprakstīts 102. apsvērumā, bija 140 EUR/1 000 gab., izteiktas FOB līmenī.

(93)

Iegūtā vidējā eksporta cena uz globālajiem tirgiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija par 58 % zemāka nekā normālā vērtība, kas noteikta, kā aprakstīts 3.2. un 3.3. iedaļā. Tāpēc tika atzīts par iespējamu, ka tad, ja patlaban spēkā esošos pasākumus atceltu, Ķīnas ražotāji eksportētāji sāktu pārdot savus ražojumus Savienībai par cenu, kas ir zemāka par noteikto normālo vērtību.

(94)

Attiecībā uz ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā, ņemot vērā Ķīnas ražotāju nesadarbošanos, konstatējumus vajadzēja izdarīt, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka Ķīnas PM ražošanas jauda aplēsta aptuveni 760 milj. gab. apmērā gadā (57), kas atbilst ražošanas jaudas diapazonam, kurš aplēsts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā (600–850 milj. gab.) (58). Ražošanas jauda tika lēsta lielāka par faktisko ražošanas apjomu, kas tika lēsts aptuveni 421 milj. gab. apmērā. Iegūtā neizmantotā jauda ir 342 milj. gab.

(95)

Tāpēc ražošanas jauda Ķīnā ir aptuveni vairāk nekā piecas reizes lielāka par patēriņu Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (100–150 milj. gab. pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) un vairāk nekā četras reizes lielāka par Savienības ražošanas apjomu tajā pašā periodā (apmēram 150–200 milj. gab.). Līdzīgi ir, ka neizmantotā jauda ir ap divām reizēm lielāka nekā patēriņš Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(96)

Turklāt, kā jau noteikts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā (59), ņemot vērā ražošanas procesa raksturu Ķīnā (galvenokārt attiecībā uz darbaspēku), PM ražošanas jaudu Ķīnā var viegli palielināt, cita starpā nodarbinot papildu darbaspēku un veicot tikai nelielus ieguldījumus iekārtās.

(97)

Visbeidzot, tā kā nebija citas informācijas, Komisija uzskatīja, ka ne Ķīnas iekšzemes pieprasījums, ne pieprasījums pasaulē nespēs absorbēt ievērojamo Ķīnā pieejamo neizmantoto jaudu.

(98)

Tas apstiprina secinājumus, ko Komisijas izdarīja iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā (60), ka Ķīnas ražotājiem ir pietiekama neizmantotā jauda, lai apgādātu Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku.

(99)

Lai noteiktu iespējamo importa dinamiku pasākumu atcelšanas gadījumā, Komisija aplūkoja Savienības tirgus pievilcīgumu cenu ziņā. Savienības tirgus ir pievilcīgs apjoma un cenu ziņā.

(100)

Lai gan PM patēriņš Savienības tirgū mazinās, Savienības pieprasījums pēc PM joprojām ir būtisks un veido aptuveni 45 % no pasaules tirgus. Savienības tirgus joprojām ir lielākais PM tirgus pasaulē.

(101)

Turklāt ir tikai nedaudz citu tirgu, kuros izmanto PM. Papildus tam tādi svarīgi tirgi kā ASV un Kanāda joprojām ir slēgti, jo patērētāji izmanto citus lapu iešūšanas formātus. Atlikušie tirgi ir daudz mazāki nekā Savienības tirgus, un tāpēc tie nespētu absorbēt lielo Ķīnas neizmantoto jaudu. Bez tam pieejamā informācija liecina, ka PM patēriņš Ķīnā ir ļoti zems un nav gaidāms, ka tas būtiski palielināsies. Tas liecina, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, ir iespējams, ka eksports no Ķīnas lielos daudzumos, ko nodrošinātu neizmantotā jauda, tiktu novirzīts uz Savienību.

(102)

Attiecībā uz cenām, Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena bija 200–250 EUR par 1 000 gab. Tā ir ievērojami augstāka nekā Ķīnas PM pārdošanas cena globālajā tirgū (t. i., 140 EUR/1 000 gab., sk. 92. apsvērumu), kas aplēsta, izmantojot pārskatīšanas pieprasījumā norādītos faktiskos tiešsaistes kotējumus, ko izdarījuši Ķīnas eksportētāji uz pasaules tirgu.

(103)

Šīs eksporta cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, tādēļ Savienības tirgus cenu ziņā joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem.

(104)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jo īpaši ņemot vērā ievērojamo neizmantoto jaudu, kas pieejama Ķīnā, un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija secināja, ka pasākumu atcelšana varētu izraisīt dempinga atkārtošanos un ka Savienības tirgū ievērojamos daudzumos nonāktu eksports par dempinga cenām. Tāpēc tiek uzskatīts, ka tad, ja spēkā esošie antidempinga pasākumi zaudētu spēku, dempings varētu atkārtoties.

(105)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā izgatavoja četri ražotāji. Tie uzskatāmi par “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(106)

Tika noteikts, ka kopējais ražošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis 150–200 milj. gab. diapazonā. Komisija noteica kopējo Savienības ražošanas apjomu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, pamatojoties uz visu pieejamo informāciju par Savienības ražošanas nozari, piemēram, pārskatīšanas pieprasījumu un pārbaudītām abu Savienības ražotāju atbildēm. Divi Savienības ražotāji (Slovēnijā un Čehijā), kuri atbildēja uz anketas jautājumiem, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja vairāk nekā 90 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā. No diviem atlikušajiem Savienības ražotājiem viens, Itālijā, 2023. gada martā pilnībā izbeidza līdzīgā ražojuma ražošanu.

(107)

Ņemot vērā, ka no četriem Savienības ražotājiem divi ir saistīti un abi atbildēja uz anketas jautājumiem, dati, kas izmantoti visa kaitējuma analīzei, šajā regulā ir sniegti diapazonos un indeksētā veidā, lai saskaņā ar pamatregulas 19. pantu saglabātu sensitīvas komercinformācijas konfidencialitāti starp abiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās. Tādēļ, lai parādītu attiecīgā perioda tendences, dati tika sniegti diapazonos un tika izmantoti indeksi.

(108)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražotāju kopējo pārdošanas apjomu un kopējo importu Savienībā – dati par tiem iegūti no Eurostat Taric koda līmenī. Eurostat reģistrē importa apjomu kilogramos, tāpēc tas tika pārrēķināts gabalos, izmantojot to divu Savienības ražotāju vidējo pārrēķina koeficientu, kuri atbildēja uz anketas jautājumiem.

(109)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(110)

Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 22 %, kas galvenokārt skaidrojams ar pastāvīgu biroja vadības digitalizāciju un dokumentu elektronisku glabāšanu, rezultātā papīra dokumenti tiek glabāti mazāk, savukārt tas mazina pārskatāmā ražojuma patēriņu.

(111)

Kā norādīts 108. apsvērumā, Komisija importa apjomu noteica pēc Eurostat datiem Taric koda līmenī. Pamatojoties uz to, importam no ĶTR Savienībā un tā tirgus daļai bija šāda dinamika.

3. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(112)

Attiecīgajā periodā PM importa apjoms no Ķīnas ievērojami samazinājās, un pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigās tas bija tikai nedaudzi tūkstoši gabalu.

(113)

Tādējādi tirgus daļa, ko ieņēma imports no Ķīnas, bija nenozīmīga.

(114)

Importa cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(115)

Importam no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda vidējās cenas dinamika.

4. tabula

Importa cenas

(116)

Importa cenas 2021. gadā palielinājās par 41 % un pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām samazinājās par 21 %, tomēr šī tendence nesniedz noderīgu informāciju, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa daudzums bija ļoti mazs.

(117)

PM imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu, galvenokārt bija no Indijas.

(118)

PM importa Savienībā kopējam apjomam, kā arī PM importa no citām trešām valstīm tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(119)

Kopumā importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā samazinājās par 33 %. Šā samazinājuma dēļ tajā pašā periodā samazinājās to tirgus daļa no 6,2 % 2020. gadā līdz 5,3 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(120)

Attiecīgajā periodā no citām trešām valstīm importētā ražojuma vidējā cena 2021. gadā samazinājās, bet pēc tam 2022. gadā palielinājās un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpināja palielināties. Kopumā cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 13 %.

(121)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(122)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietvertajiem datiem (ja tie bija pieejami) un pārbaudītajām abu Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Tādējādi dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, pamatojoties uz abu Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Abas datu kopas tika atzītas par Savienības ražošanas nozares ekonomiskajam stāvoklim reprezentatīvām.

(123)

Makroekonomiskie rādītāji ir ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(124)

Mikroekonomiskie rādītāji ir vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(125)

Savienības ražošanas kopējam apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(126)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms 2021. gadā palielinājās, bet kopš tā laika tas pastāvīgi samazinājās. Kopumā attiecīgajā periodā, sekodams patēriņa samazināšanās tendencei Savienības tirgū, tas samazinājās par 23 %.

(127)

Savienības ražošanas jauda 2020.–2022. gadā saglabājās stabila. Tomēr tā samazinājās par 12 %, jo viens Savienības ražotājs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā izbeidza darbību.

(128)

Jaudas izmantojuma rādītājs sekoja ražošanas tendencei. Tādējādi attiecīgajā periodā tas samazinājās par 12 %.

(129)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(130)

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 21 %. Salīdzinājumam – Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par 1 %: tas skaidrojams galvenokārt ar to, ka samazinājās patēriņš Savienībā un samazinājās imports no citām trešām valstīm, piemēram, Indijas.

(131)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 23 %, patēriņš Savienībā samazinājās par 23 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū samazinājās par 21 %.

(132)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(133)

Nodarbinātība attiecīgajā periodā samazinājās par 8 %. Ražīguma dinamika atbilda ražošanas apjoma un nodarbinātības izmaiņām, t. i., no 2020. līdz 2021. gadam tas palielinājās par 8 %, pēc tam 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā samazinājās. Kopējais samazinājums attiecīgajā periodā bija 3 %.

(134)

Kā skaidrots 87. apsvērumā, nebija iespējams apstiprināt, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis dempings. Tāpēc nevarēja noteikt dempinga starpību. Tāpēc izmeklēšanā galvenā uzmanība tika pievērsta dempinga atkārtošanās iespējamībai antidempinga pasākumu atcelšanas gadījumā.

(135)

Pēc sākotnējās izmeklēšanas noteiktie antidempinga pasākumi ļāva Savienības ražošanas nozarei atgūties no iepriekšējā dempinga, – par to liecina dati par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kad, kā aprakstīts tālāk, rentabilitāte pārsniedza mērķa peļņas līmeni.

(136)

Abu uz anketas jautājumiem atbildējušo Savienības ražotāju vidējai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā

(137)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 37 %.

(138)

Tajā pašā periodā vienības vidējās ražošanas izmaksas palielinājās izteiktāk nekā vidējā vienības pārdošanas cena (par 47 %), galvenokārt izejvielu izmaksu un enerģijas cenu pieauguma dēļ. Rezultātā samazinājās rentabilitāte – tas aprakstīts tālāk.

(139)

Abu uz anketas jautājumiem atbildējušo Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(140)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas pieauga par 29 %.

(141)

Abu uz anketas jautājumiem atbildējušo Savienības ražotāju krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Krājumi

(142)

Attiecīgajā periodā krājumu līmenis palielinājās par 50 %. Šo krājumu pieaugumu attiecīgā perioda beigās Savienības ražošanas nozare skaidro ar sezonālas pārdošanas ietekmi, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periods beidzās septembrī, savukārt PM pārdošanas apjomi maksimumu parasti sasniedz decembrī, savukārt ražošana visu gadu ir stabila.

(143)

Abu uz anketas jautājumiem atbildējušo Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(144)

Komisija noteica abu uz anketas jautājumiem atbildējušo Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļiem no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās. Kopumā attiecīgajā periodā tā samazinājās par 43 %, bet saglabājās virs 5 % mērķa peļņas, kas tam pašam ražojumam noteikta iepriekšējās izmeklēšanās.

(145)

Neto naudas plūsma liecina par Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Neto naudas plūsma 2020.–2022. gadā kopumā samazinājās par 7 %, savukārt pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tā palielinājās, bet vēl aizvien bija par 39 % mazāka nekā attiecīgā perioda sākumā.

(146)

Savienības ražošanas nozares ieguldījumi, galvenokārt līdzīgā ražojuma ražošanas uzturēšanā, 2021. gadā palielinājās par 8 %, pēc tam 2022. gadā samazinājās par 35 %. Tomēr līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām tie strauji pieauga, jo tika nomainītas konkrētas ražošanas iekārtas, un rezultātā attiecīgajā periodā tie kopumā palielinājās par 70 %.

(147)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa procentos no ieguldījumu uzskaites neto vērtības. 2020.–2022. gadā tas samazinājās par 35 %, pēc tam līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām stabilizējās.

(148)

Izmeklēšanā atklājās, ka attiecīgajā periodā spēkā esošo antidempinga maksājumu dēļ Savienības ražošanas nozare varēja turpināt atgūšanos no iepriekšējā kaitējuma. Tādi kaitējuma rādītāji kā ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms samazinājās atbilstoši patēriņa samazināšanās tendencei, taču ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās par diviem procentpunktiem, jo samazinājās imports no citām trešām valstīm, jo īpaši Indijas. Rentabilitāte saglabājās virs mērķa peļņas visā periodā, taču samazinājās, jo vidējās ražošanas izmaksas pieauga straujāk nekā vidējā pārdošanas cena. Tomēr pozitīva rentabilitāte un pozitīva naudas plūsma ļāva Savienības ražošanas nozarei turpināt ieguldījumus.

(149)

PM imports no Ķīnas attiecīgajā periodā gandrīz neietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli. Spēkā esošo pasākumu dēļ šā importa tirgus daļa visā attiecīgajā periodā bija minimāla.

(150)

Tādējādi Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē, lai gan daži kaitējuma rādītāji pasliktinājās.

(151)

Komisija 150. apsvērumā secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums. Tāpēc Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu novērtēja, vai gadījumā, ja pret PM importu vērstie pasākumi zaudētu spēku, varētu turpināties kaitējums, ko radījis imports par dempinga cenām no Ķīnas.

(152)

Šajā sakarā Komisija pārbaudīja ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu Ķīnā, Savienības tirgus pievilcīgumu, iespējamo cenu līmeni importam no Ķīnas situācijā, kad antidempinga pasākumu nebūtu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(153)

Kā skaidrots 3.3.5.2. iedaļā, ražotājiem Ķīnā ir ievērojama ražošanas jauda un tādējādi – neizmantotā jauda, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāk nekā divas reizes pārsniedza kopējo patēriņu Savienībā.

(154)

Turklāt netika konstatēti elementi, kas liktu gaidīt, ka tuvākajā nākotnē Ķīnas vai kādas citas trešās valsts tirgū ievērojami pieaugs iekšzemes pieprasījums pēc PM. Ņemot vērā Savienības PM patēriņa samazināšanos attiecīgajā periodā, Komisija secināja, ka iekšzemes pieprasījums Ķīnā vai citos trešo valstu tirgos nevarētu absorbēt Ķīnā pieejamo neizmantoto jaudu.

(155)

Kā minēts 3.3.5.3. iedaļā, Savienības tirgus ir lielākais PM vienotais tirgus, turklāt cenas Ķīnas ražotājiem ir pievilcīgas. Nav citu lielu eksporta tirgu, kas varētu absorbēt Ķīnas jaudas pārpalikumu, jo PM tiek pārdoti tikai nedaudzos tirgos. Šie iemesli Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir liels stimuls novirzīt eksportu uz Savienību, kur tie varētu noteikt augstākas cenas, vienlaikus spējot piedāvāt ievērojami zemākas cenas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu. Turklāt tiem būtu stimuls izmantot vismaz daļu no neizmantotās jaudas, lai eksportētu uz Savienības tirgu par zemām cenām.

(156)

Tādēļ tiek secināts, ka tad, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu potenciāls un stimuls ievērojami palielināt PM eksporta apjomu uz Savienību par dempinga cenām, kuras būtu ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(157)

Kā minēts 14. apsvērumā, Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importa apjoms no Ķīnas bija nenozīmīgs. Tāpēc, kā izklāstīts 92. un 93. apsvērumā, iespējamos no Ķīnas veiktā importa cenu līmeņus visatbilstošāk bija pamatot ar izmeklēšanas periodā konstatēto vidējo eksporta cenu uz globālajiem tirgiem. Pamatojoties uz šīm eksporta cenām, kas koriģētas attiecībā uz transporta izmaksām, izkraušanas izmaksām un konvencionālajiem muitas nodokļiem, no Ķīnas Savienībā veiktā importa cena, no kuras atskaitīts antidempinga maksājums, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā būtu par 27 % zemāka nekā Savienības pārdošanas cena. Tas liek domāt, ka tad, ja pasākumu nebūtu, imports no Ķīnas palielinātā apjomā radītu būtisku cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(158)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka tad, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti, ļoti iespējams, imports no ĶTR radītu lielu cenu spiedienu uz Savienības ražošanas nozari.

(159)

Importa par zemām cenām pieaugums radītu ievērojamu spiedienu uz cenu ziņā jutīgo Savienības tirgu. Ja Savienības ražošanas nozare saglabātu pašreizējo cenu līmeni, tā, visticamāk, zaudētu pārdošanas apjomu un tirgus daļu lētākam importam no Ķīnas. Ja pasākumi zaudētu spēku, ir ļoti iespējams, ka Ķīnas ieņemtā tirgus daļa Savienībā strauji palielinātos, tieši ietekmējot Savienības ražošanas nozari. Pēc pārdošanas apjoma zaudēšanas jaudas izmantojuma rādītājs samazinātos un vidējās ražošanas izmaksas pieaugtu. Tādējādi pasliktinātos Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis un mazinātos tās rentabilitāte, kas, lai gan pārsniedza mērķa peļņu visā attiecīgajā periodā, no 2020. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam samazinājās par vairāk nekā 40 %. Saskaņā ar šo scenāriju jebkāds izmaksu pieaugums drīz vien izraisītu rentabilitātes samazināšanos zem mērķa peļņas, un tas likvidētu pūles, ko atlabšanā iepriekš ieguldījusi Savienības ražošanas nozare, kas līdz šim ir spējusi saglabāt nepieciešamo ieguldījumu līmeni, lai saglabātu konkurētspēju.

(160)

Tomēr, ja Savienības ražošanas nozare, cenzdamās saglabāt pārdošanas apjomu un tirgus daļu, nolemtu pazemināt savu cenu līmeni, tās finanšu stāvoklis gandrīz uzreiz pasliktinātos. Patiešām, ja Savienības ražošanas nozarei būtu jāsamazina savas pārdošanas cenas Savienības tirgū par 27 %, lai tās atbilstu ienākošo Ķīnas ražojumu cenām, tā uzreiz ciestu zaudējumus.

(161)

Šajā scenārijā pasākumu izbeigšana, visticamāk, tūlīt negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozari un tā ciestu zaudējumus. Vidējā termiņā tiktu zaudēta ilgtspēja un vajadzētu slēgt ražotnes, un galu galā Savienības ražošanas nozare izzustu. Jau attiecīgajā periodā sarežģīto tirgus apstākļu dēļ Savienības ražotāju skaits samazinājās no četriem līdz trijiem.

(162)

Tāpēc var secināt, ka ir liela iespējamība, ka spēkā esošo pasākumu izbeigšana izraisītu kaitējuma atkārtošanos, ko radītu PM imports no Ķīnas, un ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis, iespējams, pasliktinātos un tā ciestu būtisku kaitējumu.

(163)

Tas, ka PM imports no Ķīnas patlaban ienāk Savienības tirgū daudz mazākos daudzumos nekā pirms pasākumu noteikšanas, liecina, ka spēkā esošie antidempinga maksājumi ir veiksmīgi atjaunojuši apstākļus neizkropļotai konkurencei starp Ķīnas pārskatāmā ražojuma eksportētājiem un Savienības ražošanas nozari.

(164)

Komisija secina, ka pasākumu atcelšanas dēļ, ļoti iespējams, ievērojami pieaugtu Ķīnas PM imports par dempinga cenām, kuras būtu zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un tādējādi atkārtotos PM importa par dempinga cenām no Ķīnas izraisīts būtisks kaitējums Savienības ražošanas nozarei. Tādējādi Savienības ražošanas nozares dzīvotspēja būtu pakļauta nopietnam riskam.

(165)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādo iesaistīto personu, to skaitā Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju, intereses.

(166)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(167)

Būtu jāatgādina, ka iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir termiņbeigu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga negatīva ietekme uz attiecīgajām personām.

(168)

Pamatojoties uz to, tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir kādi nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka šajā gadījumā pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(169)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt būtisku negatīvu ietekmi uz Savienības ražošanas nozari. Tādējādi drīz vien samazinātos Savienības ražošanas nozares rentabilitāte vai pat nozare ciestu zaudējumus, kas negatīvi ietekmētu arī citus kaitējuma faktorus, kā ražošanas apjomu, jaudas izmantojuma rādītājus, ieguldījumus un nodarbinātību. Ilgstoši šāda situācija nevarētu pastāvēt, tādēļ Savienības ražotāji būtu spiesti izbeigt darbību Savienības tirgū.

(170)

Pagātnē Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi savu dzīvotspēju, un tās ekonomiskie un finanšu rezultāti ir bijuši pozitīvi. Faktiski gandrīz bez nekāda importa no Ķīnas par dempinga cenām tai ir izdevies saglabāt rentabilitāti ar peļņas procentu, kas pārsniedz mērķa peļņu.

(171)

Tāpēc spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(172)

PM importētāji parasti ir arī PM lietotāji, jo tie tos importē, lai izgatavotu reģistrmapes ar piespiešanas mehānismu. Kā norādīts 18. apsvērumā, neviens nesaistīts tirgotājs importētājs un lietotājs neatbildēja uz anketas jautājumiem, toties vairāki pauda pret antidempinga pasākumiem pozitīvu vai negatīvu attieksmi bez pamatotas informācijas.

(173)

Iepriekšējās izmeklēšanās tika konstatēts, ka ar piespiešanas mehānismu aprīkotu reģistrmapju mazumtirdzniecības cenā PM izmaksas procentuāli ir tikai ļoti mazas, tādēļ maksājumu (ja tādi ir) ietekme netika uzskatīta par būtisku. Tā kā nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, var attiecīgi apstiprināt, ka patlaban spēkā esošajiem pasākumiem nav bijis vērā ņemamas nelabvēlīgas ietekmes uz importētāju/tirgotāju finanšu stāvokli un ka šo pasākumu turpināšanai nebūs nepamatotas ietekmes uz tiem.

(174)

Turklāt izmeklēšana parādīja, ka bez pasākumiem pret importu par dempinga cenām Savienības ražošanas nozare zaudētu lielāko daļu savas tirgus daļas un ilgākā laikā varētu pat izzust. Tādējādi, bez šaubām, dokumentu mapju ražotāji kļūtu atkarīgi no importa un Savienības tirgū ievērojami samazinātos konkurence.

(175)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, var secināt, ka piespiešanas mehānismiem noteiktie pasākumi nav pretrunā Savienības vispārējām interesēm.

(176)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kāpēc nebūtu jāsaglabā spēkā esošie pasākumi, kas noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes PM importam.

(177)

Pamatojoties uz Komisijas secinājumiem par dempinga atkārtošanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes piespiešanas mehānismiem noteiktie antidempinga pasākumi būtu jāsaglabā.

(178)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošinātu individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. pantā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(179)

Uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, taču tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem jāņem vērā. Pat tad, ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. pantā izklāstītajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, tik tiešām ir jāveic ierastās pārbaudes, un, tāpat kā visos pārējos gadījumos, tie var prasīt papildu dokumentus (kravas nosūtīšanas dokumentus u. c.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu pareizību un nodrošinātu, ka sekojošā zemākas maksājuma likmes piemērošana ir pamatota.

(180)

Ja vienam no uzņēmumiem, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms [atkarībā no gadījuma var ieviest procentuālu vērtību, tomēr tas nav ieteicams], šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pasākumu noteikšanas izraisītām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir izpildīti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Tādā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību pēc individuālās maksājuma likmes (vai likmju) atcelšanas un valsts mēroga maksājuma piemērošanas pēc tam.

(181)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas vienīgi tāda [attiecīgo[-ās] valstu[-s]] izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(182)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemēro minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (61). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regula par nosaukuma maiņu tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(183)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 (62) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(184)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu,