(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2018. gada 4. maijā pieņēma Regulu (ES) 2018/683 (2), ar kuru noteica pagaidu antidempinga maksājumu tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121 (“riepas” jeb “attiecīgais ražojums”).

(2)

Komisija 2018. gada 18. oktobrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579 (3), ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121 (“sākotnējā antidempinga regula”).

(3)

Komisija 2018. gada 9. novembrī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2018/1690 (4), ar ko nosaka galīgos kompensācijas maksājumus tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un groza Īstenošanas regulu (ES) 2018/1579, ar kuru nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121, un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2018/163 (“sākotnējā antisubsidēšanas regula”).

(4)

Pēc tam kad Ķīnas Kaučuka rūpniecības asociācija (“CRIA”) un Ķīnas Metālizstrādājumu, derīgo izrakteņu un ķimikāliju importētāju un eksportētāju tirdzniecības kamera (“CCCMC”) apstrīdēja sākotnējo antidempinga regulu un sākotnējo antisubsidēšanas regulu, Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2022. gada 4. maijā ar spriedumu apvienotajās lietās T-30/19 un T-72/19 (5) (“Tiesas spriedums”) tās atcēla attiecībā uz vairākiem ražotājiem eksportētājiem.

(5)

Pēc Tiesas sprieduma Komisija atsāka izmeklēšanu, un 2023. gada 4. aprīlī Komisija ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/737 (6) (“otrā antidempinga regula”) atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu un ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2023/738 (7) (“otrā antisubsidēšanas regula”) – galīgo kompensācijas maksājumu.

(6)

Komisija 2024. gada 6. septembrī izbeidza divas to antidempinga un kompensācijas pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas, kuri piemērojami tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importam, kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121 (8) (9).

(7)

Pašlaik spēkā esošie antidempinga maksājumi ir no 0 līdz 35,74 EUR par gabalu.

(8)

Pēc tam kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (10), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1036 (“pamatregula”) 11. panta 2. punktam.

(9)

Pārskatīšanas pieprasījumu Savienības ražošanas nozares vārdā pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē 2023. gada 19. jūlijā iesniedza Coalition against unfair tyres imports (“pieprasījuma iesniedzējs”) konkrētu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu jaunu vai atjaunotu gumijas pneimatisko riepu, kuru slodzes indekss pārsniedz 121. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(10)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2023. gada 20. oktobrī, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu, sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz tādu konkrētu jaunu vai atjaunotu Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes gumijas pneimatisko riepu importu Eiropas Savienībā (“Savienība”), kuras paredzētas autobusiem vai kravas automobiļiem un kuru slodzes indekss pārsniedz 121. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (11) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(11)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Papildus tam Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, zināmos Ķīnas Tautas Republikas ražotājus un Ķīnas Tautas Republikas iestādes, zināmos importētājus, kā arī apvienības, kuras ir paudušas bažas par izmeklēšanas sākšanu, un aicināja tos piedalīties.

(13)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tā varētu veikt ieinteresēto personu atlasi.

(15)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz:

(16)

Šajā izlasē tika iekļauti seši Savienības ražotāji. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju produkcija veidoja vairāk nekā 25 % no līdzīgā ražojuma kopējā aplēstā ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma Savienībā.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas. Izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(18)

Lai izlemtu, vai ir nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija lūdza nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(19)

Viens nesaistīts importētājs pieteicās Komisijai, bet nesniedza prasīto informāciju un nepiekrita iekļaušanai izlasē. Nepieteicās neviens cits nesaistīts importētājs.

(20)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas Tautas Republikas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Komisija turklāt lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību un ražotāju eksportētāju apvienības apzināt citus iespējamos ražotājus eksportētājus, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(21)

Trīs ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas attiecīgajā valstī sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos/tās iekļauj izlasē. Divas ražotāju eksportētāju grupas aptvēra aptuveni 50 % no paziņotā apjoma, kas eksportēts uz Eiropas Savienību laikposmā no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada jūnijam, savukārt tika konstatēts, ka trešā ražotāja eksportētāja eksporta apjoms nav nozīmīgs. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, izveidoja izlasi no divām tādu ražotāju eksportēju grupām, kurus atvēlētajā laikā bija saprātīgi iespējams izmeklēt. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu par izveidoto izlasi notika apspriešanās ar visiem attiecīgajiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm. Piezīmes netika iesniegtas.

(22)

Sākotnējā izmeklēšanā 49 ražotāji eksportētāji piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Šajā pārskatīšanas izmeklēšanā, lai gan sūdzībā bija uzskaitīti vairāk nekā 140 ražotāji eksportētāji, tikai trīs ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas sniedza atbildi par iekļaušanu izlasē.

(23)

To ražotāju eksportētāju importa apjoms, kuri sadarbojās, veidoja aptuveni 50 % no visa riepu importa no ĶTR Eiropas Savienībā, un mazāk nekā 2 % no kopējā riepu ražošanas apjoma ĶTR. Savienības tirgus daļa, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja imports no ĶTR, bija aptuveni 5,4 %, tāpēc Komisija uzskatīja, ka, aplūkojot pusi no šā importa, varētu iegūt pietiekamu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu eksporta cenu un dempinga turpināšanos vai atkārtošanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un tāpēc to var uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz kopējo importu no ĶTR.

(24)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par to, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(25)

Komisija nosūtīja anketas abām izlasē iekļautajām eksportētāju grupām un sešiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Procedūras sākšanas dienā tā pati anketa tika darīta pieejama arī tiešsaistē (13). Komisija nosūtīja anketu arī pieprasījuma iesniedzējam.

(26)

Tika saņemtas atbildes no abām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām un no sešiem Savienības ražotājiem. No viena Savienības ražotāja, Recauchutagem São Mamede, Lda (“RSM”), saņemtā atbilde bija nepilnīga, un Komisija pieprasīja, lai šis ražotājs savu atbildi papildinātu. Turpmāka atbilde netika saņemta, un Komisija informēja RSM, ka tā plāno piemērot pamatregulas 18. pantu un izmantot pieejamos faktus. Nekādas turpmākas piezīmes no šā Savienības ražotāja netika saņemtas.

(27)

Līdz ar to Komisija izmantoja pārējo piecu Savienības ražotāju sniegtos datus. Apstāklim, ka dati no RSM netika iegūti, bija tikai neliela ietekme uz izlases reprezentativitāti. Pārējo piecu Savienības ražotāju produkcija joprojām veidoja vairāk nekā 25 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā. Tāpēc šī atlikusī piecu Savienības ražotāju izlase tika uzskatīta par reprezentatīvu attiecībā uz Savienības ražošanas nozari.

(28)

No ĶV netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem.

(29)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādos uzņēmumos.

(30)

Komisija 2024. gada 11. novembrī izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(31)

Komisija izvērtēja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā ņēma tās vērā. Tika uzklausītas tās personas, kuras to pieprasīja. Pēc Giti lūguma notika uzklausīšana.

(32)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana ir konkrētas Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētas jaunas vai atjaunotas gumijas pneimatiskās riepas, kuru slodzes indekss pārsniedz 121 un kuras patlaban klasificē ar KN kodiem 4011 20 90 un ex 4012 12 00 (TARIC kods 4012 12 00 10). KN un TARIC kodi ir norādīti tikai informācijai, neskarot turpmākas izmaiņas tarifa klasifikācijā (“pārskatāmais ražojums”).

(33)

Pārskatāmais ražojums ietver gan jaunas, gan atjaunotas pneimatiskās riepas autobusiem vai kravas automobiļiem, kurām ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības. Abi attiecīgā ražojuma veidi ir izgatavoti no tiem pašiem izejresursiem (tomēr var atšķirties izmantotā tehnoloģija), un tiem ir līdzīga struktūra. No izejvielu un struktūras atšķirībām izriet dažādas veiktspējas īpašības.

(34)

Jaunu autobusiem un kravas automobiļiem paredzētu riepu ražošanas process ietver šādas darbības: 1) gumiju savienošana un sajaukšana; 2) riepu sastāvdaļu sagatavošana; 3) (zaļo) riepu izveidošana; 4) saistīšana (vulkanizēšana), un 5) galīgā pārbaude. Pat gadījumā, ja starp dažādiem šā ražojuma izgatavotājiem ir konstatētas atšķirības, visas autobusiem un kravas automobiļiem paredzētas riepas ir izgatavotas no vienām un tām pašām pamatizejvielām, proti, dabiskā kaučuka, sintētiskā kaučuka, tērauda, tehniskā oglekļa, citām ķīmiskajām vielām un eļļām, kā arī auduma, un visām riepām ir tādas pašas sastāvdaļas, proti, riepas darba virsma, sānmala, iekšējais korpuss, serdeņi, tērauda pinuma lentes, kordi.

(35)

Tika arī konstatēts, ka jaunu autobusiem un kravas automobiļiem paredzētu riepu ražošanas procesā tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas, tomēr tas neietekmē vispārējos konstatējumus par savstarpēju aizstājamību.

(36)

Protektora atjaunošana būtībā ir reciklēšanas process, kurā nodilušas riepas tiek atjaunotas, vecam riepas korpusam uzklājot jaunu protektora kārtu. Korpusi ir riepu atjaunošanas procesa galvenā sastāvdaļa, un tādēļ atjaunošanai derīgu korpusu atlase un iegāde ir būtiska šī atjaunošanas procesa sastāvdaļa. Attiecīgi – korpusi ir ražošanas procesa galvenais izejresurss, un atkarībā no to kvalitātes tie ir vai nu reāls pusgatavs produkts vai atkritumi.

(37)

Šajā procesā var tikt izmantotas dažādas tehnoloģijas, un tas neietekmē Komisijas konstatējumus par savstarpēju aizstājamību.

(38)

Tiek ražotas dažāda veida un izmēra kravas automobiļu un autobusu riepas visa veida komerciālajiem transportlīdzekļiem, sākot no vietēja mēroga pilsētu un reģionāliem piegādes kravas automobiļiem un autobusiem līdz tālsatiksmes autobusiem un kravas automobiļiem, atbilstoši to izmēriem un slodzes indeksa rādītājiem. Tās nav piemērotas lietošanai pasažieru transportlīdzekļiem vai citiem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nedz arī pilnībā bezceļu transportlīdzekļiem, piemēram, lauksaimniecības traktoriem.

(39)

Tiek tirgotas divu veidu un četru kategoriju autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētas riepas. Kameras riepa ir tradicionālāka opcija. Šo riepu veido iekšējā kamera, kurai ir savs ventilis, un kamera atrodas riepas iekšpusē. Riepām bez kameras riepa hermētiski pieguļ pie riteņa loka un ventilis ir tieši uzmontēts uz riteņa loka. Lielākā daļa Savienībā pārdoto autobusiem vai kravas automobiļiem paredzēto riepu ir riepas bez kameras. Četras autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu kategorijas ir stūres ass, piedziņas ass, piekabju un visu pozīciju riepas. Stūres ass riepas ir konstruētas lietošanai uz priekšējās ass, lai atvieglotu transportlīdzekļa stūrēšanu, taču kravas automobiļu vai autobusu gadījumā tās var izmantot visās pozīcijās atkarībā no transportlīdzekļa pielietojuma. Piedziņas ass riepas ir izstrādātas lietošanai uz piedziņas ass, tās nodrošina labāku saķeri. Piekabju riepas ir paredzētas uzmontēšanai uz piekabēm, un visu pozīciju riepas ir paredzētas izmantošanai visās pozīcijās atkarībā no transportlīdzekļa izmantošanas veida.

(40)

Gan uz jaunām, gan atjaunotām riepām Savienības tirgū attiecas tādas pašas drošības prasības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (14).

(41)

Komisijas apkopotā un saņemtā informācija liecina, ka autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu riepu Savienības tirgu veido trīs līmeņi jeb segmenti. Lai gan līmeņi nav skaidri nodalīti, ieinteresētās personas kopumā piekrīt Komisijas konstatējumiem par turpmāk aprakstīto iedalījumu kategorijās.

(42)

1. līmeņa riepas ir jaunas galveno ražotāju vadošo zīmolu augstākās klases jeb premium riepas. Būtisks faktors saistībā ar šī līmeņa riepām ir zīmola atpazīstamība, kas attaisno ievērojami augstākas cenas par sagaidāmo augsto veiktspēju, kā arī īpaši lielos ieguldījumus mārketinga jomā. Šajā līmenī ir galvenokārt iekļautas autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētā oriģinālā aprīkojuma ražotāju riepas (“OE1”). 1. līmeņa riepu kvalitāte nodrošina augstu šo riepu atjaunojamības līmeni. Šīs riepas ir ražotas atkārtotas izmantošanas cikliem, vēl vairāk palielinot oriģinālā produkta nobraukumu, kas ir ievērojami lielāks (līdz trim atjaunošanas reizēm normālai izmantošanai). 1. līmeņa riepām ir raksturīgs arī augstāks drošības līmenis, un tām bieži tiek nodrošināti labas kvalitātes pēcpārdošanas pakalpojumi.

(43)

2. līmeņa riepas aptver lielāko daļu riepu, kas nav premium riepas, un tās var būt gan jaunas, gan atjaunotas. To cenas svārstās no aptuveni 65 % līdz 80 % no 1. līmeņa riepu cenas. Šajā līmenī var iekļaut piekabēm paredzētā oriģinālā aprīkojuma ražotāju riepas (“OE2”). Zīmola atpazīstamība ir svarīga arī šajā līmenī, un pircēji parasti labi atpazīst šos zīmolus un spēj noteikt arī riepu ražotājus. Parasti šīs riepas ir iespējams atjaunot vismaz vienu reizi, un, lai gan to veiktspēja salīdzinājumā ar 1. līmeņa riepām ir ierobežotāka, tās nobraukuma ziņā nodrošina labus rezultātus.

(44)

3. līmeņa riepas ir gan jaunas, gan atjaunotas riepas ar zemākiem nobraukuma rādītājiem un ļoti ierobežotu atjaunojamību vai ir neatjaunojamas. Salīdzinājumā ar 1. līmeņa riepām to cena un nobraukuma rādītāji parasti ir vismaz par 65 % zemāki. Zīmolu atpazīstamība šajā līmenī gandrīz nepastāv, un, klientam pieņemot lēmumu par pirkumu, cena kļūst par noteicošo faktoru. Parasti šī līmeņa riepām netiek nodrošināta pēcpārdošanas apkalpošana.

(45)

Atjaunotas riepas var klasificēt 2. vai 3. līmenī. Lai gan atsevišķas Ķīnas izcelsmes riepas ir atjaunojamas, riepu atjaunošana Ķīnā tiek veikta ļoti nelielā mērogā. Turpretī Savienībā un citos tirgos, piemēram, Brazīlijā, atjaunošana ir ļoti izplatīta. Atjaunošanas nozari Savienībā veido:

(46)

Komisija piemēroja tādu pašu jaunu un atjaunotu riepu kartēšanu atbilstoši zīmolam kā sākotnējā izmeklēšanā. Šo informāciju sniedza arī sūdzības iesniedzējs, un procedūras sākšanas dienā tā tika darīta pieejama visām ieinteresētajām personām.

(47)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmais ražojums (“attiecīgais ražojums”).

(48)

Kā jau tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka tālāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(49)

Tādēļ šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem izstrādājumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(50)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā turpinājās pārskatāmā ražojuma imports no Ķīnas Tautas Republikas, kaut arī mazākā apjomā nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., no 2016. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam). Saskaņā ar Eurostat datiem tādu konkrētu autobusiem vai kravas automobiļiem paredzētu jaunu vai atjaunotu gumijas pneimatisko riepu imports no Ķīnas Tautas Republikas, kuru slodzes indekss pārsniedz 121, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja aptuveni 5,4 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar 21,3 % tirgus daļu sākotnējās izmeklēšanas laikā. Šie skaitļi ir izteikti absolūtā izteiksmē.

(51)

Kā minēts 22. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās trīs ĶTR ražotāju eksportētāju grupas, kas veidoja aptuveni 50 % no kopējā riepu importa apjoma no ĶTR uz Eiropas Savienību.

(52)

Ņemot vērā to, ka izmeklēšanas sākumā bija pieejami pietiekami pierādījumi, kas attiecībā uz ĶTR liek uzskatīt, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(53)

Tādēļ nolūkā savākt datus, kas nepieciešami, lai, iespējams, piemērotu pamatregulas 2. panta 6.a punktu, Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par riepu ražošanā izmantotajiem izejresursiem. Abas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas iesniedza attiecīgo informāciju.

(54)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(55)

Noteiktajā termiņā netika saņemtas ne ĶV atbildes uz anketas jautājumiem, ne informācija par pamatregulas 2. panta 6.a) punkta piemērošanu. Pēc tam Komisija informēja ĶV, ka, lai noteiktu, vai ĶTR pastāv nozīmīgi kropļojumi, tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē.

(56)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tai, lai noteiktu normālo vērtību, kuras pamatā ir neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, iespējams, vajadzēs izvēlēties attiecīgu reprezentatīvo valsti, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(57)

Komisija 2024. gada 23. janvārī ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, tādus kā izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija identificēja iespējamās reprezentatīvās valstis, proti, Brazīliju, Indonēziju, Malaiziju, Taizemi, Turciju un Dienvidāfriku kā attiecīgās reprezentatīvās valstis.

(58)

Komisija saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu no pieprasījuma iesniedzēja, Giti un Hankook.

(59)

2024. gada 16. jūlijā, pēc saņemto Hankook piezīmju un papildu informācijas analīzes, Komisija ar otru paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, un par to, ka reprezentatīvā valsts ir Turcija.

(60)

Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par ražotājiem Brisa Bridgestone un Goodyear Lastikleri Turk reprezentatīvajā valstī.

(61)

Komisija saņēma piezīmes par otro paziņojumu no pieprasījuma iesniedzēja, Giti un Hankook. Visas piezīmes ir sīki aplūkotas 3.3. iedaļā.

(62)

Tāpēc Komisija secināja, ka normālā vērtība būtu jānosaka, izmantojot pamatregulas 2. panta 6.a punktā noteikto metodi, un ka izmaksas un cenas Ķīnā nebūtu jāizmanto.

(63)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(64)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts, ka “ja (..) tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības” un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas – “PVA izmaksas”).

(65)

Kā sīkāk paskaidrots turpmāk, Komisija šajā izmeklēšanā secināja, ka, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV nesadarbošanos, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(66)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā ir teikts, ka “nozīmīgi kropļojumi ir kropļojumi, kas rodas, ja paziņotās cenas vai izmaksas, arī izejvielu un enerģijas izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, jo tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās. Novērtējot to, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, ņem vērā, inter alia, iespējamo ietekmi, kas var būt vienam vai vairākiem no turpmāk minētajiem faktoriem:

(67)

Tā kā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā minētais saraksts nav kumulatīvs, nozīmīgu kropļojumu konstatēšanai nav jānorāda visi faktori. Turklāt, lai pierādītu, ka pastāv viens vai vairāki no sarakstā iekļautajiem faktoriem, var izmantot vienus un tos pašus faktu apstākļus.

(68)

Tomēr secinājumi par nozīmīgiem kropļojumiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē ir jāizdara, pamatojoties uz visiem pieejamajiem pierādījumiem. Kopumā novērtējot, vai pastāv kropļojumi, var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju eksportētājvalstī, īpaši tad, ja saskaņā ar eksportētājvalsts ekonomikas un administratīvās struktūras pamatelementiem ir paredzēts, ka valdībai ir ievērojamas pilnvaras iejaukties ekonomikā tādā veidā, ka cenas un izmaksas netiek noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē.

(69)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir teikts, ka tad, “ja Komisijai ir pamatotas norādes par to, ka konkrētā valstī vai minētās valsts konkrētā nozarē, iespējams, pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas minēti b) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā – šīs regulas efektīvas piemērošanas nolūkā Komisija izstrādā, publisko un regulāri atjaunina ziņojumu par b) apakšpunktā minētajiem tirgus apstākļiem minētajā valstī vai nozarē”.

(70)

Saskaņā ar šo noteikumu Komisija publicēja ziņojumu par Ķīnu (“ziņojums”) (15), kurā ietverti pierādījumi par būtisku valdības iejaukšanos daudzos ekonomikas līmeņos, tai skaitā par daudzu būtisku ražošanas faktoru konkrētiem kropļojumiem (piemēram, ar zemi, enerģiju, kapitālu, izejvielām un darbaspēku saistītiem kropļojumiem), kā arī konkrētās nozarēs (piemēram, ķīmiskās rūpniecības nozarē, ...). Sākot izmeklēšanu, ieinteresētās personas tika aicinātas atspēkot izmeklēšanas lietas materiālos ietvertos pierādījumus, sniegt piezīmes par tiem vai papildināt tos. Procedūras sākšanas posmā ziņojums par Ķīnu tika iekļauts izmeklēšanas lietas materiālos. Arī pieprasījumā bija ietverti daži attiecīgi pierādījumi, kas papildina ziņojumu.

(71)

Pieprasījuma iesniedzējs pamatojās uz ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, apgalvojot, ka ĶV klātbūtne nopietni ietekmē gan Ķīnas riepu nozari, gan citas augšupējās nozares, kas ir kritiski svarīgas riepu ražošanai, piemēram, kaučuka, enerģijas, tērauda ražošanas nozari, kā arī lejupējo autobūves nozari, un tā rezultātā cenas un izmaksas ir būtiski izkropļotas. Pieprasījuma iesniedzējs uzsver ĶKP klātbūtni un ietekmi uz ekonomiku, pamatojoties uz “Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) Centrālās komitejas 2018. gada lēmumu par partijas un valsts iestāžu reformas padziļināšanu”, Ķīnas prezidenta runu Komunistiskās partijas 20. nacionālajā kongresā, ĶKP Centrālās komitejas 2020. gadā publicēto rīkojumu, kurā skaidri paziņots nodoms īstenot turpmāku valsts klātbūtni privātos uzņēmumos un pausts aicinājums politiski un ideoloģiski izglītot privāto uzņēmumu direktorus. Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka ĶV iejaukšanās izpaužas vairākos veidos, kurus būtībā var iedalīt trīs dažādās kategorijās: administratīvā, finanšu un regulatīvā.

(72)

Pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka plāni tiek izstrādāti dažādos valdības līmeņos – valsts, provinču, municipalitāšu līmenī – un ka tos papildina nozaru plāni. Šie plāni ir juridiski saistoši, tie jāīsteno visos līmeņos un līdz ar to tiem ir ļoti tieša ietekme uz piekļuvi finansējumam, nodokļu režīmiem vai uzņēmumos pieņemtajiem lēmumiem. Pieprasījuma iesniedzējs jo īpaši atsaucās uz 14. piecgades plānu (“piecgades plāns”), kas piemērojams 2021.–2025. gadam un uz kura pamata tas uzskatīja, ka valsts aktīvā loma ekonomikā ir skaidri redzama, nosakot, piemēram, tās lomu “veicināt”, “stiprināt” vai “attīstīt” veselus Ķīnas ekonomikas segmentus. Pieprasījuma iesniedzējs secina, ka piecgades plānu mērķis ir arī veidot ciešāku saikni starp ĶV un valstij piederošiem uzņēmumiem (“VU”) un vēl vairāk paplašināt valstij piederošo aktīvu uzraudzības sistēmu. Tas var izpausties dažādos veidos, arī faktiski novēršot valstij piederošo aktīvu zaudējumus.

(73)

Pieprasījuma iesniedzējs uzsver, ka Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas bankas, kurām ir jāpielāgojas valdības politikai tā vietā, lai darbotos saskaņā ar tirgus principiem. Tas arī norādīja, ka ĶV regulatīvā iejaukšanās galvenokārt notiek, izmantojot publiskā iepirkuma noteikumus un ieguldījumu noteikumus.

(74)

Pieprasījuma iesniedzējs arī atsaucās uz Komisijas konstatējumiem vairākās nesenās izmeklēšanās par tērauda un naftas ķīmijas nozari Ķīnā – tajās apstiprinājās, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi attiecībā uz galvenajiem izejresursiem attiecīgā ražojuma ražošanā, proti, izmeklēšanās attiecībā uz plakaniem nerūsējošā tērauda aukstajiem velmējumiem (16), ražojumiem no elektrolītiski ar hromu pārklāta tērauda (17), stiepļu stienīšiem (18), konkrētām grafīta elektrodu sistēmām (19), silīciju (20) un augstas stiprības poliestera pavedieniem (21).

(75)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs atgādināja par turpmāk minētajiem elementiem, kas rada nozīmīgus kropļojumus.

(76)

Pirmkārt, riepu nozarē lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder valsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes.

(77)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ĶV joprojām ir nozīmīgas īpašumtiesības attiecīgā ražojuma augšupējā ražošanas nozarē, tai skaitā tai pieder šādi uzņēmumi un grupas uzņēmumi:

(78)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka ĶV joprojām ir nozīmīgas īpašumtiesības attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē, tai skaitā tai pieder šādi uzņēmumi un grupas uzņēmumi:

(79)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka ĶV joprojām ir nozīmīgas īpašumtiesības attiecīgā ražojuma lejupējā ražošanas nozarē, tai skaitā tai pieder šādi uzņēmumi un grupas uzņēmumi:

(80)

Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka ĶV vada un kontrolē Ķīnas riepu nozares uzņēmumus saskaņā ar ārpustirgus principiem, kas visā Ķīnas rūpniecībā rada nozīmīgus kropļojumus.

(81)

Otrkārt, valsts klātbūtne riepu ražošanas uzņēmumos arī ļauj iestādēm iejaukties cenu veidošanā un/vai izmaksu segšanā.

(82)

Pieprasījumā norādīts, ka kontrole pār Ķīnas ekonomiku tiek īstenota, ieviešot ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos, un tām ir būtiska nozīme uzņēmuma un tā personāla darbībā. Pieprasījuma iesniedzējs arī uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā ir pieņemti vairāki noteikumi, kas vērsti uz VU vai privātiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu stingrāku un efektīvāku izpildi. Tie ietver 2020. gada Noteikumus par Ķīnas Komunistiskās partijas valstij piederošu uzņēmumu vietējā līmeņa organizāciju darbu un jo īpaši to 11. pantu, kas piešķir ĶKP pirmorganizācijai ievērojamas izpildpilnvaras uzņēmumos. Tas ir atspoguļots tādu uzņēmumu statūtos kā Aeolus. Pieprasījumā arī minēts, ka līdzīgas prasības ir noteiktas privātiem uzņēmumiem. Kopš 2016. gada uzņēmumi ir pakļauti arvien lielākam spiedienam piešķirt ĶKP lielāku lomu lēmumu pieņemšanā. Proti, 2018. gada Korporatīvās pārvaldības kodeksā biržā kotētas sabiedrības jau tika aicinātas piešķirt ĶKP kādu lomu savos iekšējos noteikumos. Pieprasījuma iesniedzējs atsaucās arī uz Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības federācijas priekšsēdētāja vietnieku Ye Qing, kurš paskaidroja, ka jēdziens “mūsdienīga uzņēmumu sistēma ar Ķīnai raksturīgām iezīmēm ietver trīs partijas kontroles asis, izmantojot i) cilvēkresursu mehānismu”, ii) uzraudzības un revīzijas darbu un iii) arodbiedrības. Tas arī norādīja, ka ĶKP parasti izmanto amatu apvienošanas praksi, saskaņā ar kuru vienai personai dažādās struktūrās ir vairāki amati.

(83)

Pieprasījuma iesniedzējs secināja, ka Ķīnas uzņēmumu spēju brīvi noteikt savas cenas (kas savukārt ietekmē arī izmaksas) tieši ietekmē ārpustirgus apsvērumi, ņemot vērā uzņēmumu lojalitāti valstij un partijai un no tās izrietošo pienākumu veicināt valsts un partijas politikas mērķu sasniegšanu.

(84)

Turklāt pieprasījumā ir norādīts, ka ĶKP ietekme uz uzņēmuma personālu ir īpaši plaša un jo īpaši attiecas uz galveno vadītāju iecelšanu. Tajā arī teikts, ka starp ĶKP un Ķīnas uzņēmumiem pastāv ievērojama mijiedarbība un ka gan galvenie izpildvaras, gan cilvēkresursu amati valsts uzņēmumos jāieņem ĶKP locekļiem. Arī privātiem uzņēmumiem tiek ieteikts izveidot uzraudzības mehānismu, ko vadītu partijas pirmorganizācija ar disciplinārajām pilnvarām.

(85)

Tāpēc pieprasījuma iesniedzējs secināja, ka ĶKP un ĶV, pateicoties klātbūtnei dažādos vadības līmeņos gan valsts, gan privātos uzņēmumos, var pieņemt būtiskus un tiešus lēmumus par uzņēmumu saimniecisko darbību, neievērojot brīvā tirgus principus un saskaņā ar politiskajiem un rūpnieciskajiem mērķiem, kas noteikti valsts vai partijas līmenī. Tā rezultātā ārpustirgus spēki būtiski ietekmē izmaksas un cenas.

(86)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka NDRC ir tieša kontrole pār uzņēmumu attīstību, jo tā ir atbildīga par stratēģisko attīstības plānu izstrādi. Ekonomikas plānošana tieši ietekmē uzņēmumus, kuriem ir jāīsteno dažādos plānos izklāstītās saistošās pamatnostādnes. Līdz ar to NDRC ir ne tikai atbildīga par uzņēmumu darbības virziena noteikšanu, bet tieši ietekmē to vadības lēmumus. Šajos dažādajos plānos ir ietverts ĶKP ideoloģijas ievērošanas princips, un tādēļ Ķīnas uzņēmumiem tas ir jāievēro. Šie principi tiek īstenoti, izmantojot uzņēmumos esošās ĶKP pirmorganizācijas.

(87)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka riepu nozarē valsts ir pārstāvēta ar nozares apvienību starpniecību. Šajā sakarā jānorāda, ka Ķīnas Kaučuka rūpniecības asociācija (“CRIA”) ir valsts mēroga apvienība, kas atbild par visu Ķīnas kaučuka ražošanas nozari, tai skaitā par tās lejupējiem ražojumiem, piemēram, riepām. Tā kā Valsts padomes SASAC uzrauga minēto apvienību, kura savā darbībā vadās pēc ĶKP darbības principiem, riepu nozari tieši ietekmē ĶKP ar tās nozares apvienības starpniecību, kurai ir arī savstarpējās saites ar riepu ražošanas uzņēmumu vadītājiem. Papildus CRIA pieteikumā minēta valsts ietekme ar CCCMC un CAAM starpniecību, kas ļauj valstij un partijai pilnībā kontrolēt riepu ražošanas ķēdi, atsaistot cenas un izmaksas no brīvā tirgus principiem.

(88)

Pieteikumā arī norādīts, ka ĶKP regulāri ieceļ partijas biedrus svarīgos vadošos amatos uzņēmumos, kas darbojas riepu nozarē. Tas jo īpaši attiecas uz VU un sevišķi uz Aeolus, bet arī uz uzņēmumiem, kas šķietami nav VU, piemēram, Prinx Changshan, Zhongce Rubber Group Co., Ltd un Sailun Group Co., kuru valdē vai uzraudzības padomē ir arī ĶKP locekļi.

(89)

Treškārt, ĶV īsteno diskriminējošu valsts politiku vai pasākumus, kuros priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai kuri kaut kā citādi ietekmē brīvā tirgus spēkus.

(90)

Pieprasījuma iesniedzējs jo īpaši minēja, ka attiecībā uz riepu nozari tiek īstenotas labvēlīgas rīcībpolitikas, piešķirot līdzekļus naftas ķīmijas produktu un kaučuka ražošanai, kā arī rīcībpolitikas, kas atbalsta svarīgus izmaksu komponentus, piemēram, saistībā ar tēraudrūpniecību, enerģētiku vai tekstilrūpniecību. Šajā sakarā tas atsaucas uz faktu, ka dabiskā kaučuka ražošana un pārdošana notiek saskaņā ar CRIA vadlīnijām. Tas arī minēja Juņnaņas valdības trīs gadu rīcības plānu lauksaimniecības modernizācijai, kurā dabiskā kaučuka ražošana tiek kvalificēta kā “svarīga nozare” un kā joma, kas ir jāattīsta. Plāna mērķis ir “paplašināt speciāla lietojuma kaučuka ražošanu riepām”. Sanmen apgabala ilgtermiņa mērķi 2035. gadam arī ir vērsti uz kaučuka rūpniecību un valsts mēroga kaučuka pārbaudes un testēšanas centra izbūvi.

(91)

Attiecībā uz tēraudu pieprasījuma iesniedzējs norāda, ka 14. piecgades plāns attiecas arī uz tērauda rūpniecības veicināšanu un modernizāciju, un atsaucas uz to, ka 2022. gada sākumā tika publicētas vadlīnijas par dzelzs un tērauda rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu, lai īstenotu 14. piecgades plānu un izejvielu rūpniecības attīstības 14. piecgades plānu. Kontroli pār tērauda tirgu īsteno ar Ķīnas Dzelzs un tērauda ražošanas asociācijas (“CISA”) starpniecību, kuru uzrauga partijas attīstības aģentūra – Valsts padomes SASAC partijas komiteja.

(92)

Attiecībā uz enerģētiku un tekstilrūpniecību pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz neseno Komisijas un ASV antidempinga izmeklēšanu par Ķīnas ražojumiem, kas aplūko cenu noteikšanu elektroenerģijas gadījumā, proti, to, ka elektroenerģijas cenas nosaka provinces NDRC. Tekstilrūpniecība ir norādīta 14. piecgades plānā. Tāpēc Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju departaments publicēja paziņojumu par 2022. gada pasākumu sākšanu tekstilizstrādājumu un apģērbu jomā “Piedāvājuma optimizācija un modernizācijas veicināšana”. Saskaņā ar šo paziņojumu Ķīnas Tekstilrūpniecības un apģērbu padome ir atbildīga par uzdevumu plānošanu un īstenošanu, un “Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrācijas komisija tās uzņēmējdarbībai sniedz norādījumus, īsteno tās uzraudzību un vadību”.

(93)

Riepas ir iekļautas kaučuka nozarē Vadlīnijās par naftas ķīmijas un ķīmiskās rūpniecības augsta līmeņa attīstību 14. piecgades plāna īstenošanas periodā, kurā prasīts “palielināt zaļo produktu īpatsvaru tādās rūpniecības nozarēs kā riepu nozare” un veicināt digitālo pārveidi riepu izstrādājumu jomā. Riepu nozares darbību regulē arī CRIA vadlīnijas. Otra joma, kas 14. piecgades plānā ir norādīta kā tāda, kas jāattīsta un no kuras gūst labumu riepu ražotāji, ir atbalsts pētniecības un izstrādes darbībām, ko īpaši īsteno ar Progresīvu riepu ražošanas iekārtu un svarīgu materiālu valsts inženiertehniskās pētniecības centra starpniecību. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs uzsvēra, ka Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija (“MIIT”) arī izraudzījās Sailun Group pirmajā projektu “Nacionālais viedās ražošanas izmēģinājuma demonstrējumu uzņēmums” un “Nacionālais industriālā interneta izmēģinājuma demonstrējumu uzņēmums” kārtā attiecīgajā nozarē, kā arī pirmajā projekta “Svarīgām nozarēm paredzētā raksturīgā industriālā interneta platforma” kārtā.

(94)

Papildus vairākām provinču rīcībpolitikām pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz vairākiem citiem pasākumiem, ieskaitot šādus:

(95)

Attiecībā uz lejupējām nozarēm pieprasījumā bija minēts:

(96)

Attiecībā uz finanšu pasākumiem pieprasījuma iesniedzējs jo īpaši norādīja, ka:

(97)

Turklāt pieprasījumā norādīts, ka papildus pasākumiem, kas izpaužas kā plašs finansiāls atbalsts, ĶV ar savu vietējo struktūru starpniecību iejaucās uzņēmumu vadības darbā, mudinot uz uzņēmumu apvienošanu un reorganizāciju.

(98)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz globālās ekspansijas politiku, kas sniedz labumu riepu nozarei. Tā ietver tirdzniecības vietu izveidi, izmantojot iniciatīvu “Viena josla, viens ceļš”; netiešu atbalstu eksporta kravu pārvadājumiem; to, ka iniciatīva “Viena josla, viens ceļš” ir lielā mērā diskriminējoša un būtībā ir slēpts līdzeklis Ķīnas uzņēmumu finansēšanai ārvalstīs uz iesaistīto valstu rēķina.

(99)

Ceturtkārt, līdzīgi kā jebkurā citā Ķīnas ekonomikas nozarē, riepu nozare ir pakļauta kropļojumiem, ko rada Ķīnas bankrota tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un īpašumtiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde.

(100)

Piektkārt, arī riepu nozarē ir izkropļotas algu izmaksas.

(101)

Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka ir pierādījumi, ka VU arodbiedrībā vadošos amatus ieņem partijas augstākās amatpersonas, bet nevalstiskos uzņēmumos – vadītāji, tādējādi mazinot arodbiedrības spēju efektīvi pārstāvēt darba ņēmējus teorētiskajā jomā. Tas arī norāda, ka ĶTR joprojām nav ratificējusi vairākas svarīgākās starptautiskās konvencijas par darbaspēku, un norāda, ka pastāv institucionāli ierobežojumi, kas neļauj brīvi noteikt algas. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka Ķīnas darbaspēku ietekmē tā dēvētā mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, un norāda, ka piespiedu darba izmantošana Sjiņjanas reģionā veicina algu izkropļojumu pastāvēšanu, jo tā, visticamāk, tieši un ar augšupējo dalībnieku starpniecību sniedz labumu riepu ražotājiem, kuriem šajā reģionā ir ražotnes, piemēram, VU Double Coin (Xinjiang) Kunlun Engineering Tire Co., Ltd.

(102)

Sestkārt, riepu ražotājiem ir piekļuve finansējumam, ko piešķir iestādes, kuras īsteno valsts politikas mērķus vai kuru darbība citādi ir atkarīga no valsts.

(103)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka iepriekš minētie izkropļojumi ir sistēmiski, norādot, ka ĶV iejaucas visos riepu ražošanas piegādes ķēdes līmeņos, radot situāciju, kurā izejresursus, to pamatā esošos izejresursus utt. – visus tā vai citādi ietekmē valdības veiktie kropļojumi.

(104)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka riepu ražošanas nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(105)

Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, bija pareizi izmantot Ķīnas iekšzemes cenas un izmaksas. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem. Lietas materiālos iekļautie pierādījumi ietvēra pierādījumus, kas iekļauti ziņojumā, kā arī tā atjauninātajā versijā (“atjauninātais ziņojums”) (22), kura pamatā ir publiski pieejami avoti.

(106)

Minētajā analīzē tika pārbaudīta būtiskā valdības iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā situācija attiecīgās nozares tirgū, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu, ka Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(107)

Ķīnas ekonomikas sistēmas pamatā ir “sociālistiskās tirgus ekonomikas” koncepcija. Minētā koncepcija ir ietverta Ķīnas konstitūcijā un nosaka Ķīnas ekonomisko pārvaldību. Pamatprincips ir “ražošanas līdzekļu sociālistiskais sabiedriskais īpašums, t. i., visas tautas īpašums un darbaļaužu kopīpašums” (23).

(108)

Valsts īpašumā esošā ekonomika ir “valsts ekonomikas vadošais spēks”, un valsts ir pilnvarota “nodrošināt tās nostiprināšanu un izaugsmi” (24). Tādējādi Ķīnas ekonomikas kopējā struktūra ne tikai ļauj valdībai būtiski iejaukties ekonomikā, bet arī tieši pilnvaro šādi iejaukties. Ideja par sabiedriskā īpašuma pārākumu pār privāto īpašumu aptver visu tiesību sistēmu un visos galvenajos tiesību aktos ir uzsvērta kā vispārējs princips.

(109)

Ķīnas īpašuma tiesības ir lielisks piemērs: tās attiecas uz sociālisma pirmo fāzi un uztic valstij atbalstīt pamata ekonomikas sistēmu, kurā dominē sabiedriskais īpašums. Tiek pieļauti citi īpašuma veidi – likums ļauj tiem attīstīties līdztekus valsts īpašumam (25).

(110)

Turklāt saskaņā ar attiecīgajiem Ķīnas tiesību aktiem sociālistiskā tirgus ekonomika attīstās ĶKP vadībā. Ikvienā līmenī (juridiskajā, institucionālajā, personīgajā) Ķīnas valsts un ĶKP struktūras ir savstarpēji savijušās, veidojot visaptverošu struktūru, kurā nav atšķirama ĶKP un valsts loma.

(111)

Pēc tam kad 2018. gada martā tika grozīta Ķīnas konstitūcija, ĶKP vadošā loma kļuva vēl ievērojamāka, jo tā tika vēlreiz apstiprināta konstitūcijas 1. panta tekstā.

(112)

Minētajā noteikumā aiz jau esošā pirmā teikuma “Sociālistiskā sistēma ir Ķīnas Tautas Republikas pamatsistēma” tika iekļauts šāds jauns otrais teikums: “noteicošā iezīme Ķīnai raksturīgajā sociālismā ir Ķīnas Komunistiskās partijas vadošā loma” (26). Tas parāda neapstrīdamo un aizvien pieaugošo ĶKP kontroli pār Ķīnas ekonomikas sistēmu.

(113)

Šāda vadošā loma un kontrole ir raksturīga Ķīnas sistēmai, un tā ir ievērojami spēcīgāka, nekā ierasts citās valstīs, kurās valdība īsteno vispārēju makroekonomisko kontroli, kuras ietvaros darbojas brīvā tirgus spēki.

(114)

Lai sasniegtu mērķus, kas sakrīt ar ĶKP noteikto politisko darba kārtību, nevis atbilst dominējošajiem ekonomikas apstākļiem brīvā tirgū, Ķīnas valsts īsteno intervencē balstītu ekonomikas politiku (27). Ķīnas iestāžu izmantotie intervences ekonomiskie instrumenti ir daudzveidīgi un ietver rūpniecības plānošanas sistēmu, finanšu sistēmu, kā arī normatīvās vides līmeni.

(115)

Pirmkārt, vispārējās administratīvās kontroles līmenī Ķīnas ekonomikas virzību reglamentē sarežģīta rūpniecības plānošanas sistēma, kas ietekmē visu saimniecisko darbību valstī. Minēto plānu kopums aptver plašu un sarežģītu nozaru un pārnozaru politikas jomu matricu un visus valdības līmeņus.

(116)

Provinču līmeņa plāni ir detalizēti, savukārt valsts mēroga plānos izvirzīti plašāki mērķrādītāji. Turklāt plānos ir precizēti līdzekļi, kā atbalstīt attiecīgās nozares/sektorus, kā arī termiņi, kuros mērķi ir jāsasniedz. Atsevišķos plānos joprojām ir skaidri formulēti mērķrādītāji attiecībā uz izlaidi.

(117)

Minētajos plānos atbilstoši valdības prioritātēm kā (pozitīvas vai negatīvas) prioritātes tiek izceltas atsevišķas rūpniecības nozares un/vai projekti un tiem tiek izvirzīti konkrēti attīstības mērķi (rūpniecības modernizācija, darbības izvēršana starptautiskā mērogā utt.).

(118)

Gan privātā, gan valsts īpašumā esošiem ekonomikas dalībniekiem ir faktiski jāpielāgo sava saimnieciskā darbība plānošanas sistēmas noteiktajai realitātei. Tas skaidrojams ne tikai ar to, ka plāni ir saistoši, bet arī ar to, ka attiecīgās Ķīnas iestādes visos valdības līmeņos ievēro plānu sistēmu un attiecīgi izmanto tām piešķirtās pilnvaras, tādējādi mudinot ekonomikas dalībniekus ievērot plānos noteiktās prioritātes (28).

(119)

Otrkārt, finanšu resursu piešķiršanas līmenī Ķīnas finanšu sistēmā dominē valstij piederošas komercbankas un politikas bankas. Veidojot un īstenojot savu aizdevumu politiku, šīm bankām ir jāpielāgojas valdības rūpniecības politikas mērķiem, nevis primāri jānovērtē konkrētā projekta ekonomiskais izdevīgums (29).

(120)

Tas pats attiecas uz citiem Ķīnas finanšu sistēmas komponentiem, piemēram, akciju tirgiem, obligāciju tirgiem, privātā kapitāla tirgiem u. c. Arī šie finanšu nozares komponenti ir institucionālā un darbības ziņā strukturēti tā, ka tie ir vērsti nevis uz finanšu tirgu efektīvas darbības maksimizēšanu, bet gan valsts un ĶKP kontroles nodrošināšanu un iejaukšanās atvieglošanu (30).

(121)

Treškārt, normatīvās vides līmenī valsts iejaukšanās ekonomikā notiek vairākos veidos. Piemēram, publiskā iepirkuma noteikumus regulāri izmanto, lai sasniegtu politikas mērķus, nevis ekonomisko efektivitāti, tādējādi apdraudot uz tirgu balstītus principus šajā jomā. Piemērojamie tiesību akti konkrēti paredz, ka publiskā iepirkuma uzdevums ir veicināt valsts politikā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Tomēr šo mērķu raksturs nav noteikts, tādējādi lēmumu pieņemšanas struktūrām tiek dota liela rīcības brīvība (31).

(122)

Līdzīgi ir ieguldījumu jomā, kur ĶV saglabā nozīmīgu kontroli un ietekmi gan pār valsts, gan pār privāto ieguldījumu saņēmējiem un apmēru. Ieguldījumu izvērtēšanu, kā arī dažādus stimulus, ierobežojumus un aizliegumus, kas saistīti ar ieguldījumiem, iestādes izmanto kā nozīmīgu instrumentu rūpniecības politikas mērķu atbalstam, piemēram, valsts kontroles saglabāšanai nozīmīgajās nozarēs vai iekšzemes rūpniecības stiprināšanai (32).

(123)

Kopumā Ķīnas ekonomikas modelis ir balstīts uz noteiktām pamataksiomām, kuras paredz un veicina valdības iejaukšanos dažādos veidos. Šāda būtiska valdības iejaukšanās ir pretrunā brīvai tirgus spēku darbībai un tādējādi kropļo resursu efektīvu sadali, kas atbilstu tirgus principiem (33).

(124)

Ķīnas ekonomikas būtiska daļa ir uzņēmumi, kuri ir valsts īpašumā, kuru darbību tā kontrolē un/vai stratēģiski uzrauga vai kuriem sniedz norādes.

(125)

Attiecīgā ražojuma nozari galvenokārt apkalpo VU, piemēram: China National Tyre & Rubber Co. Ltd (CNRC), kas pieder SINOCHEM (VU, ko kontrolē SASAC) (34), Aeolus Tyres 57,5 % apmērā, kas pieder VU CNRC (35), un Shuangqian (Double Coin) Tire Group Co., Ltd, kas 58,57 % apmērā pieder valstij (36).

(126)

Turklāt arī citi uzņēmumi lielā mērā pieder valstij, ieskaitot Qingdao Doublestar, kas 42,4 % apmērā pieder valstij (37), un Guizhou Tyre Co., Ltd, kas 26,47 % apmērā pieder valstij (38).

(127)

Tomēr ĶKP iejaukšanās ar darbību saistīto lēmumu pieņemšanā ir kļuvusi par normu ne tikai valstij piederošos uzņēmumos (“VU”), bet arī privātos uzņēmumos (39), un ĶKP pretendē uz vadību praktiski visos valsts ekonomikas aspektos. Valsts ietekme, izmantojot ĶKP struktūras uzņēmumos, faktiski tiešām ir novedusi pie tā, ka ekonomikas dalībniekus kontrolē un stratēģiski uzrauga valsts, ņemot vērā to, cik ciešas saites Ķīnā saista valsti un partijas struktūras.

(128)

Turklāt uz attiecīgā ražojuma nozari attiecas vairākas valdības rīcībpolitikas, piemēram, MIIT Vadlīnijas par ķīmiskās rūpniecības un naftas ķīmiskās rūpniecības augstas kvalitātes attīstības veicināšanu 14. piecgades plāna laikā, kuru II.3. iedaļā paredzēts īstenot “pasākumus ķīmisko produktu piegādes kvalitātes uzlabošanai. Koncentrēties uz stratēģiskām jaunajām nozarēm (..) un paātrināt (..) augstas veiktspējas kaučuka un plastmasas materiālu izstrādi, (..). Palielināt zaļo produktu īpatsvaru tādās nozarēs kā (..) riepu ražošana, (..). Mudināt uzņēmumus uzlabot ražojumu kvalitāti un radīt un popularizēt zīmolus”. Turklāt šo vadlīniju V iedaļā ir paredzēts izveidot “uz internetu balstītu rūpniecības ķēdes uzraudzību, ko piemēro beztaras ražojumiem, piemēram, mēslošanas līdzekļiem un riepām” (40).

(129)

Uz riepu ražošanas nozari attiecas arī provinču līmeņa rīcībpolitikas, piemēram, Šaņdunas provinces 14. piecgades plāns par ķīmiskās rūpniecības attīstību, kas konkrēti paredz “riepu nozare: stingri īstenot rūpniecības rīcībpolitikas un nozares standartus, integrēt un likvidēt uzņēmumus, kuru ražošanas jauda gadā ir mazāka par 1,2 miljoniem tērauda kordu radiālo riepu (izņemot inženiertehniskās riepas, aviācijas riepas un platprofila bezkameru riepas) un mazāka par 5 miljoniem daļēji tērauda kordu radiālo riepu (izņemot nulles spiediena riepas, augstas kvalitātes sacīkšu riepas un īpaši zema profila riepas). (..)Ievērojot augstas klases un segmentētu tirgu tendences, izstrādāt augstas klases ražojumus, piemēram, īpaši zema profila, saplacinātas riepas, riepas ar zemu rites pretestību, zemu trokšņa līmeni un nulles spiediena riepas, paplašināt augstas veiktspējas radiālo riepu, piemēram, viedo riepu, drošības riepu, riepu ar zemu rites pretestību un īpaši nodilumizturīgu riepu, pētniecību un izstrādi un ražošanu, lai palielinātu ražojumu pievienoto vērtību un tirgus daļas. Stiprināt riepu rūpniecības klasterus Šaņdunas pussalā, kā arī Šaņdunas ziemeļu daļā, stiprināt saikni ar rūpniecības atbalsta ražotnēm, attīstīt kaučuka piedevu nozares klasteri Šaņdunas rietumu daļā un paplašināt kaučuka pārstrādes iekārtu nozares klasteri Šaņdunas austrumdaļā. Visaptveroši uzlabot riepu rūpniecības digitalizāciju, tīklu attīstību un viedu attīstību, veicināt viedo rūpnīcu būvniecību riepu ražošanas nozarē visā provincē un izveidot riepu ražošanas nozares interneta mākoņplatformu. Aktīvi veicināt zaļo riepu ražošanas procesus, piemēram, pirmsvulkanizācijas tehnoloģiju ķīmiskā kaučuka rafinēšanai un apstrādei ar radiāciju, veicināt riepu otrreizēju izmantošanu, veicināt nolietoto riepu zaļās pirolīzes un tehniskā oglekļa reģenerācijas tehnoloģiju un veicināt nozares zaļo aprites attīstību. (..) Līdz 2025. gadam riepu ražošanas nozares izlaides vērtība sasniegs 200 miljardus RMB; būs astoņi riepu ražošanas uzņēmumi, kuru pārdošanas ieņēmumi pārsniegs 10 miljardus RMB, no kuriem vairāk nekā divi uzņēmumi pārsniegs 20 miljardu RMB robežu, un viens līdz divi uzņēmumi iekļūs pasaules riepu ražošanas nozares vadošo uzņēmumu pirmajā desmitniekā.” (41)

(130)

Valdības kontroli un stratēģisko uzraudzību var novērot arī attiecīgo nozares apvienību līmenī (42).

(131)

Piemēram, Ķīnas Kaučuka rūpniecības asociācijas (“CRIA”), kuras biedri ir CNRC, Aeolus Tyres, Qingdao Doublestar, Shuangqian (double coin) Tire Group Co., Ltd, un Guizhou Tyre Co., Ltd (43), statūtu 3. pantā norādīts, ka tā “pakļaujas Ķīnas Komunistiskās partijas vispārējai vadībai. Saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūcijas statūtu noteikumiem asociācija izveido Ķīnas Komunistiskās partijas organizāciju, īsteno partijas darbības un nodrošina partijas organizācijas darbībai nepieciešamos apstākļus. Par asociācijas reģistrāciju un pārvaldību atbildīgā iestāde ir Civillietu ministrija, un par partijas principu un vadības īstenošanu atbildīgā iestāde ir Valsts padomes Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisijas Partijas komiteja. Asociācija piekrīt uzņēmējdarbības virzībai, uzraudzībai un vadībai, ko veic par reģistrāciju un vadību atbildīgā struktūra, par partijas principu un vadības īstenošanu atbildīgā struktūra, kā arī par nozares vadību atbildīgā attiecīgā administratīvā struktūrvienība.” (44) Turklāt 36. pantā ir noteikts, ka personām, kas atbild par asociāciju, jāatbilst šādiem nosacījumiem: “pakļaujas Ķīnas Komunistiskās partijas vadībai, atbalsta sociālismu ar Ķīnas iezīmēm, nelokāmi īsteno partijas nostāju, principus un politiku un parāda pozitīvu politisko līdzdalību” (45).

(132)

Turklāt CRIA ir 15 nodaļas un profesionālās komitejas, no kurām riepu ražošanas nodaļa ir tās lielākā nodaļa. Ir vairāk nekā 270 dalībnieku vienību, kas galvenokārt ir riepu ražotāji, un pārējie dalībnieki ir pētniecības institūti, gumijas ražošanas iekārtu ražotāji, izejvielu un palīgmateriālu ražošanas un izplatīšanas uzņēmumi, kas saistīti ar riepu ražošanu. CRIA riepu ražošanas nodaļa ievēro Ķīnas Kaučuka rūpniecības asociācijas statūtu noteikumus, par savu pienākumu uzskata atbalsta sniegšanu dalībniekiem, darbojas kā vidutāja starp valdību un uzņēmumiem un veic dažādus uzdevumus Ģenerālasociācijas vadībā (46).

(133)

Dalībnieku uzņēmumu saražoto riepu daudzums veido aptuveni 80 % no Ķīnā saražoto riepu daudzuma. Asociācijai ir 62 pārvaldības vienības, tās priekšsēdētājs ir no Zhongce Rubber Group Co., Ltd, bet priekšsēdētāja vietnieki ir no Sailun Group Co., Ltd, Linglong Tire Co., Ltd, SHUANGQIAN Tire Group Co., Ltd, Triangle Tire Co., Ltd, Michelin (China) Investment Co., Ltd un citiem labi pazīstamiem vietējiem un ārvalstu riepu ražošanas uzņēmumiem (47).

(134)

Asociācija pati uzsver savu rīcībpolitiku ietekmi uz tirgu, jo īpaši norādot, ka “[2023. gadā] galveno izejvielu cenām gada pirmajā pusē bija lejupejoša tendence, un tās turpināja pieaugt trešajā ceturksnī, izraisot cenu pieauguma vilni riepu ražošanas nozarē. Neraugoties uz to, pirmajos 10 mēnešos ar tehnisko oglekli, gumijas piedevām un tērauda kordiem saistītā peļņa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu joprojām ievērojami samazinājās – ar tehnisko oglekli saistītā peļņa samazinājās par 14,99 %, ar piedevām saistītā peļņa – par 7,45 % un ar karkasa materiāliem saistītā peļņa – par 2,90 %”. Asociācija arī uzsver rīcībpolitiku ietekmi uz riepu nozares eksporta rādītājiem, norādot, ka “ārvalstu eksporta tirgus ir īpaši labvēlīgs, kompensējot iekšzemes patēriņa trūkumu un kļūstot par svarīgu virzītājspēku pārdošanas apjoma pieauguma atbalstam. Saskaņā ar Ķīnas Kaučuka rūpniecības asociācijas statistiku no janvāra līdz oktobrim ražošanas nozares eksporta rādītājs bija 37,5 % (vērtības izteiksmē). Šajā periodā riepu eksporta pieauguma tendence bija augsta, un eksporta rādītājs (vērtība) vairākus mēnešus pēc kārtas saglabājās virs 50 %. (..). Vispārējās muitas pārvaldes statistikas dati liecina, ka no janvāra līdz novembrim manas valsts jaunu gumijas pneimatisko riepu eksports bija aptuveni 564 miljoni, kas nozīmē pieaugumu par 11,4 %; eksporta apjoms bija aptuveni 7,86 miljoni tonnu, kas nozīmē pieaugumu par 16,8 %; eksporta tirdzniecības vērtība bija 137,51 miljardi RMB, kas nozīmē pieaugumu par 20,3 %.” (48)

(135)

Riepu ražošanas uzņēmumi arī skaidri norāda uz ĶKP ietekmi uz to darbību. Piemēram, Qingdao Doublestar savā 2023. gada pārskatā norāda, ka: “2023. gadā uzņēmums turpināja par orientieri izmantot partijas principus un vadību, par mērķi izvirzot augstas kvalitātes attīstību, aktīvi īstenoja “četru jauno modernizāciju” stratēģiju ekoloģijas, augsto tehnoloģiju, lokalizācijas un digitalizācijas jomā, galveno uzmanību pievēršot diviem galvenajiem darījumdarbības uzlabošanas un inovācijas revolucionāriem virzieniem” un uzsvēra “jaunus sasniegumus saistībā ar partijas principiem un vadību: uzņēmums ievēroja partijas principus un vadību, koncentrējās uz galvenajiem pienākumiem un pamatdarbību, attīstīja un padziļināja izglītību par Sji Dzjiņpina norādēm “Pārdomas par sociālismu ar Ķīnas iezīmēm jaunajam laikmetam”, stiprināja politisko uzbūvi, konsolidēja partijas principus un vadību vietējā līmenī un pilnībā nodrošināja nozaru komiteju lomu darba grupās un partijas biedru centrālo lomu.” (49) Līdzīgi arī Shuangqian (double coin) Tire Group Co., Ltd norāda, ka “uzņēmuma Partijas komitejas un Direktoru padomes spēcīgajā vadībā visi kadri un darbinieki ir nostiprinājuši savu pārliecību, stājušies pretī izaicinājumiem, pārvarējuši nozares cikla lejupslīdes ietekmi un panākuši stabilu progresu uzņēmuma ražošanas un darbības jomā, pastāvīgi uzlabojot tā pamatdarbības konkurētspēju un paātrinot pasaules līmeņa uzņēmuma izveides tempu.” (50) Visbeidzot, Guizhou Tyre Co., Ltd uzskata, ka “uzņēmums kā valstij piederoša pārvaldītājsabiedrība vienmēr ievēro partijas nelokāmo vadību pār valstij piederošiem uzņēmumiem”. Statūti apstiprina partijas organizācijas juridisko statusu korporatīvajā pārvaldībā un integrē partijas vadību visos korporatīvās pārvaldības aspektos.” (51)

(136)

Tādējādi privātīpašumā esošiem ražotājiem attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē ir liegts darboties tirgus apstākļos. Proti, gan valsts, gan privātā īpašumā esošie uzņēmumi nozarē tiek stratēģiski uzraudzīti un saņem norādes.

(137)

Būdama klātesoša uzņēmumos, ĶV spēj ietekmēt cenas un izmaksas. ĶKP pirmorganizācijas gan valsts, gan privātos uzņēmumos ir nozīmīgs kanāls, pa kuru valsts var iejaukties darījumdarbības lēmumu pieņemšanā.

(138)

Saskaņā ar Ķīnas uzņēmējdarbības tiesību aktiem ĶKP organizācija ir jāizveido ikvienā uzņēmumā (ar vismaz trim ĶKP biedriem, kā noteikts ĶKP konstitūcijā (52)), un uzņēmuma pienākums ir nodrošināt partijas organizācijas darbībai vajadzīgos apstākļus.

(139)

Šķiet, ka pagātnē šī prasība ne vienmēr tika ievērota vai stingri izpildīta. Tomēr vismaz kopš 2016. gada ĶKP saskaņā ar politikas principu ir pastiprinājusi savu kontroli pār darījumdarbības lēmumu pieņemšanu uzņēmumos (53), t. sk. izdarot spiedienu uz privātiem uzņēmumiem izvirzīt priekšplānā “patriotismu” un ievērot partijas disciplīnu (54).

(140)

Jau 2017. gadā tika ziņots, ka partijas pirmorganizācijas bija izveidotas 70 % no aptuveni 1,86 miljoniem privātā īpašumā esošo uzņēmumu un pieaug spiediens nodrošināt, lai ĶKP organizācijām būtu izšķirīga ietekme darījumdarbības lēmumu pieņemšanā attiecīgajos uzņēmumos (55). Par līdzīgām aplēsēm ziņoja 2022. gadā (56). Minētie noteikumi ir vispārēji piemērojami visā Ķīnas ekonomikā – visās nozarēs, arī attiecībā uz attiecīgā ražojuma ražotājiem un to izejresursu piegādātājiem.

(141)

Turklāt 2020. gada 15. septembrī tika publicēts dokuments “ĶKP Centrālās komitejas Galvenā biroja Pamatnostādnes par aktīvāku privātā sektora darbu vienotajā frontē ceļā uz jauno laikmetu” (“pamatnostādnes”) (57), kurā vēl vairāk paplašināta partijas komiteju loma privātajos uzņēmumos.

(142)

Pamatnostādņu II.4. iedaļā ir teikts: “[m]ums jāceļ partijas kopējās spējas vadīt privātā sektora vienotās frontes darbu un šajā jomā efektīvi jāveic aktīvāks darbs”; to III.6. iedaļā ir teikts: “[m]ums vēl aktīvāk ir jāīsteno partijas veidošana privātos uzņēmumos un jānodrošina, ka partijas pirmorganizācijas var efektīvi izpildīt savus partijas cietokšņa uzdevumus un ka partijas biedri var uzņemties līderu un pionieru lomu”. Tādējādi pamatnostādnēs ir uzsvērta ĶKP nozīme uzņēmumos un citās privātā sektora struktūrās un tiek mēģināts šo nozīmi palielināt (58).

(143)

Izmeklēšana ir apstiprinājusi, ka arī riepu ražošanas nozarē bieži vien pārklājas vadības un ĶKP dalības / partijas funkcijas. Piemēram, vairāki China National Tyre & Rubber Co. Ltd, Qingdao Doublestar, Shuangqian (double coin) Tire Group Co., Ltd un Guizhou Tyre Co., Ltd vadītāji un valdes locekļi ir ĶKP locekļi un ieņem amatus partijas komitejas sekretariātā (59). Tā tas ir arī Aeolus direktoru padomes priekšsēdētāja, ģenerāldirektora un valdes locekļu gadījumā, turklāt viens valdes loceklis ir arī China National Chemical Rubber Co., Ltd finanšu direktors (60).

(144)

Valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk (61). Tādējādi valsts klātbūtne riepu un citu nozaru (piem., finanšu un izejresursu nozaru) uzņēmumos ļauj ĶV iejaukties jautājumos par cenām un izmaksām.

(145)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās, provinču un vietējās valdības uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos, un tie aptver praktiski visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais valdības līmenis, kas ir par tām zemāks, īsteno plānus.

(146)

Kopumā plānošanas sistēma Ķīnā nodrošina, ka resursi tiek virzīti uz tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (62).

(147)

Ķīnas iestādes ir ieviesušas vairākas rīcībpolitikas, kas virza attiecīgā ražojuma ražošanas nozares darbību.

(148)

Izejvielu rūpniecības attīstības 14. piecgades plāna (63) mērķis ir panākt pavērsienu svarīgajās izejvielu kategorijās, “īpaši pievēršoties svarīgām pielietojuma jomām, piemēram, (..) bioniskajam sintētiskajam kaučukam” (64). Citi noteikumi, kas attiecas uz riepu nozari, ir iekļauti arī MIIT Vadlīnijās par naftas ķīmiskās un ķīmiskās rūpniecības augsta līmeņa attīstību 14. piecgades plāna periodā, Šaņdunas provinces 14. piecgades plānā par ķīmiskās rūpniecības attīstību, kā minēts iepriekš 128. un 129. apsvērumā.

(149)

Arī provinces līmenī saskaņā ar Anhui provinces 14. piecgades plānu par jaunu materiālu nozares attīstību (65) valdības iestādes ir paredzējušas nozares rūpniecības struktūru veidot šādi: “[k]oncentrēties uz automobiļu, elektronikas, ātrgaitas dzelzceļu, kosmosa un kodolenerģijas nozarēm, balstoties uz Anqing, Huainan un citu vietu rūpniecības bāzēm, palielināt pētniecības un izstrādes un inovāciju intensitāti un enerģiski attīstīt kaučuka materiālu produktus ar specifiskām īpašībām un procesiem, piemēram, izturību pret augstām un zemām temperatūrām, izturību pret novecošanu, izturību pret ablāciju, izturību pret ķīmisko vidi, izturību pret laikapstākļiem, izturību pret ozonu, lokizturību utt.”. Svarīgo ražojumu sarakstā ir minēts arī “hidrogenēts nitrilkaučuks, bromēts nitrilkaučuks, šķīduma polimerizācijā iegūts butadiēnstirolkaučuks, izoprēnkaučuks un tā monomēri, akrilāta kaučuks, īpašs fluoru saturošs kaučuks, fluorsilikona kaučuks, elektroobjektu izolējošs silikona kaučuks” un revolucionāru tehnoloģiju sarakstā – “nitrilakaučuka hidrogenēšanas tehnoloģija, karboksila nitrilkaučuka sagatavošanas tehnoloģija, funkcionalizēta butadiēnstirolkaučuka ražošanas tehnoloģija, sintētiskā kaučuka žāvēšanas procesa energotaupības tehnoloģija, emulsijas polimerizācijas koncentrācijas tehnoloģija, videi draudzīga piedevu aizstāšanas tehnoloģija utt.” (66).

(150)

Līdzīgi arī Gaņsu provinces 14. piecgades plānā par izejvielu rūpniecības attīstību (67) ir iekļauta sadaļa par “smalkās organiskās sintēzes ķīmisko produktu rūpniecību”, kurā noteikts, ka “līdz 2025. gadam jācenšas panākt to, ka nozares kopējā rūpnieciskās izlaides vērtība sasniedz 50 miljardus juaņu” un ka sintētiskā kaučuka jomā mērķis ir “balstoties uz galvenajiem uzņēmumiem, enerģiski attīstīt videi draudzīgas kaučuka piedevas, kaučuka vulkanizācijas paātrinātāju sēriju CBS/MBS, oglekļa disulfīdu, nešķīstošo sēru, augstas kvalitātes tehnisko oglekli un citus produktus” un attiecībā uz moderniem jauniem naftas ķīmijas materiāliem “balstoties uz galvenajiem uzņēmumiem, uzlabot Gaņsu provinces līmeni un jaudu attiecībā uz speciālo inženiertehnisko plastmasu, speciālo sintētisko kaučuku, [utt.]” un “neatlaidīgi izstrādāt svarīgos stratēģiskos jaunos materiālus”. Naftas ķīmiskajā rūpniecībā – “izstrādāt inženiertehnisko plastmasu, speciālo sintētisko kaučuku, speciālās šķiedras, bioloģiski noārdāmus augstas veiktspējas materiālus un augstas veiktspējas kompozītmateriālus”.

(151)

Gaņsu provinces 14. piecgades plānā svarīgo projektu sarakstā ir minēts arī PetroChina Lanzhou Petrochemical Company un jaunas īpašas nitrilkaučuka ražotnes būvniecība ar jaudu 35 000 tonnu gadā, un tā galvenokārt ietvers ķīmiskās sagatavošanas bloku, polimerizācijas bloku, monomēru reģenerācijas bloku, biezas suspensijas uzglabāšanas bloku, maisīšanas bloku un koagulācijas žāvēšanas un iepakošanas bloku utt., kopējam ieguldījumam pārsniedzot 84 miljonus CNY (68).

(152)

Dzijansji provinces 14. piecgades plānā par naftas ķīmijas rūpniecības augstas kvalitātes attīstību (69) teikts, ka “[mēs] paplašināsim piemērošanas jomu attiecībā uz (..) silīcijorganiskajiem produktiem, piemēram, silikoneļļu, silīcija kaučuku (..) un balto tehnisko oglekli. Mēs stiprināsim jaunu ķīmisko materiālu pētniecību, izstrādi un ražošanu un enerģiski izstrādāsim jaunus progresīvus materiālus, piemēram, speciālo kaučuku(..)”. Attiecībā uz speciālo kaučuku tajā arī paredzēts, ka valdība “koncentrēsies uz šķīduma polimerizācijā iegūta butadiēnstirolkaučuka, hidrogenēta nitrilkaučuka, halogenēta butilkaučuka, hidrogenēta stirola termoplastisko elastomēru, izoprēnkaučuka, termoplastiskā vulkanizāta, etilēnpropilēnkaučuka u. c. izstrādi”.

(153)

Visbeidzot, Dzjiliņas provinces 14. piecgades plāns par naftas ķīmijas rūpniecības attīstību (70) paredz, ka valdība “pilnībā veicinās tādu jaunu ķīmisko materiālu kā inženiertehniskā plastmasa, speciālais sintētiskais kaučuks un augstas veiktspējas šķiedras ražošanas attīstību, paplašinās jaunu ķīmisko materiālu lietojumu automobiļu, dzelzceļa transporta, kosmiskās aviācijas u. c. jomās un īstenos naftas ķīmiskās rūpniecības sistēmas augstas kvalitātes attīstību mūsu provincē” un “stiprinās desmit pīlāru produktus, t. i., polietilēnu, ABS, akrilnitrilu, metilmetakrilātu, fenolu/acetonu, benzolu, butila oktanolu, etilēnoksīdu, etilēna-propilēna kaučuku un degvielas etanolu, rafinēs īpašu oglekļa šķiedru, ļoti aktīvu poliizobutilēnu, speciālā kaučuka un plastmasas materiālus un citus specializētus produktus, (..) un veidos trīs svarīgas konkurētspējīgas “sintētisko sveķu, sintētiskā kaučuka un organiskās ķīmijas pamatizejvielu” ražošanas nozares, stiprinās naftas ķīmiskās rūpniecības konkurētspēju un iekšējās attīstības tempu un palīdzēs veidot konkurētspējīgus produktu klasterus un īpašas produktu ķēdes”.

(154)

Galveno riepu ražošanas uzņēmumu gada pārskatā ir minēta arī valdības subsīdiju vai atbalsta esība. Piemēram, Aeolus riepu uzņēmuma gada pārskatā ir norādīts, ka uzņēmums 2023. gadā saņēma valdības subsīdijas 9,4 miljonu CNY apmērā un 2022. gadā – 11 miljonu CNY apmērā (71). Qingdao 2023. gadā saņēma valdības subsīdijas 105,6 miljonu CNY apmērā un 2022. gadā – 625 miljonu CNY apmērā (72). Shuangqian (Double Coin) Tire Group Co., Ltd ziņoja par 163 miljoniem CNY 2023. gadā un 760,8 miljoniem CNY 2022. gadā (73). Visbeidzot, Guizhou Tyre Co., Ltd gada pārskats liecina, ka uzņēmums 2023. gadā saņēma ar darījumdarbību saistītas valdības subsīdijas 25,2 miljonu CNY apmērā un 2022. gadā – 19,8 miljonu CNY apmērā (74).

(155)

Ar šiem un citiem līdzekļiem ĶV tādējādi dod rīkojumus praktiski par ikvienu sektora attīstības un darbības aspektu un augšupējiem izejresursiem un kontrolē tos.

(156)

Kopumā ĶV ir ieviesusi pasākumus, lai mudinātu uzņēmējus sasniegt attiecībā uz ražošanas nozari izvirzītos valsts politikas mērķus. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(157)

Lietas materiālos pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankrota sistēma pietiekami nesasniedz savus galvenos mērķus, tādus kā, piemēram, prasījumu un parādu taisnīga segšana un kreditoru un parādnieku likumīgo tiesību un interešu aizsardzība. Tas šķietami izriet no tā, ka, lai gan formāli Ķīnas bankrota tiesību aktu pamatā ir principi, kas ir līdzīgi principiem, kurus piemēro attiecīgajos tiesību aktos citās valstīs, Ķīnas sistēmai ir raksturīga sistemātiska nepietiekama tiesību aktu noteikumu izpilde.

(158)

Vispārzināms, ka bankrotu joprojām ir maz attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, jo īpaši tāpēc, ka maksātnespējas procesā ir virkne nepilnību, kas faktiski attur no bankrota pieteikumu iesniegšanas. Turklāt maksātnespējas procesā joprojām ir spēcīga un aktīva valsts loma, un bieži vien tai ir tieša ietekme uz procesa rezultātu (75).

(159)

Turklāt īpašuma tiesību sistēmas trūkumi ir īpaši acīmredzami saistībā ar īpašumtiesībām uz zemi un zemes izmantošanas tiesībām Ķīnā (76). Visa zeme ir valsts īpašumā (kolektīvajā īpašumā esošā lauku zeme un valsts īpašumā esošā pilsētu zeme), un tās piešķiršana ir atkarīga tikai no valsts. Pastāv tiesību aktu noteikumi, kuru mērķis ir pārredzamā veidā un par tirgus cenām piešķirt zemes izmantošanas tiesības, piemēram, ieviešot piedāvājumu procedūras. Tomēr minētie noteikumi tiek regulāri pārkāpti: daži pircēji iegūst zemi par velti vai par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu (77). Turklāt, piešķirot zemi, iestādes bieži vien cenšas sasniegt konkrētus politikas mērķus, kas ietver ekonomikas plānu īstenošanu (78).

(160)

Ļoti līdzīgi kā citās Ķīnas ekonomikas nozarēs uz attiecīgā ražojuma ražotājiem attiecas parastie Ķīnas noteikumi par bankrota tiesībām, uzņēmējdarbības tiesībām un īpašuma tiesībām. Tas nozīmē, ka arī šos uzņēmumus skar lejupēji kropļojumi, ko rada bankrota tiesību un īpašumtiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde. Pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, minētie apsvērumi šķietami ir pilnībā attiecināmi arī uz riepu nozari. Šajā izmeklēšanā netika atklāts nekas tāds, kas liktu minētos konstatējumus apšaubīt.

(161)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka attiecīgā ražojuma ražošanas nozarē bankrota un īpašuma tiesības tiek piemērotas diskriminējoši vai izpildītas neatbilstīgi.

(162)

Uz tirgu balstīta algu sistēma Ķīnā nevar pilnībā attīstīties, jo tiek ierobežotas darba ņēmēju un darba devēju tiesības uz kolektīvu organizāciju. Ķīna nav ratificējusi vairākas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas, proti, tās, kas attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu (79).

(163)

Valsts tiesību aktos ir noteikts, ka darbojas tikai viena arodbiedrību organizācija. Tomēr šī organizācija nav neatkarīga no valsts iestādēm, un tās iesaistīšanās darba koplīgumu slēgšanā un darba ņēmēju tiesību aizsardzībā joprojām ir vāja (80). Turklāt Ķīnas darbaspēka mobilitāti ierobežo mājsaimniecību reģistrācijas sistēma, kas konkrētās administratīvās teritorijas vietējiem iedzīvotājiem ierobežo piekļuvi visam sociālā nodrošinājuma un citu pabalstu klāstam.

(164)

Tādējādi darba ņēmēji, kuriem nav reģistrētas dzīvesvietas vietējā teritorijā, parasti nonāk neaizsargātā nodarbinātības situācijā un saņem mazākus ienākumus nekā personas, kurām ir šāda reģistrēta dzīvesvieta (81). Minētie konstatējumi liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā ir izkropļotas.

(165)

Nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz riepu rūpniecības nozari neattiektos iepriekš raksturotā Ķīnas darba tiesību sistēma. Tādējādi ražošanas nozari skar algu izmaksu kropļojumi – gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai tā galvenās izejvielas ražošanā), gan netieši (ja ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

(166)

Kapitāla pieejamība uzņēmumiem Ķīnā ir dažādos veidos izkropļota.

(167)

Pirmkārt, Ķīnas finanšu sistēmai ir raksturīgs tas, ka pastāv spēcīgas valsts īpašumā esošas bankas (82), kuras, piešķirot piekļuvi finansējumam, ņem vērā nevis projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet citus kritērijus. Līdzīgi kā valstij piederoši nefinanšu uzņēmumi arī bankas joprojām ir saistītas ar valsti ne tikai ar īpašumtiesībām, bet arī ar personīgām attiecībām (lielo valsts īpašumā esošo finanšu iestāžu vadošos darbiniekus amatā ieceļ ĶKP) (83), un bankas regulāri īsteno ĶV izstrādāto valsts politiku.

(168)

Tādējādi bankas izpilda tieši formulētu ar likumu noteiktu pienākumu veikt darījumdarbību saskaņā ar valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām un saskaņā ar valsts rūpniecības politikas norādēm (84). Lai gan ir atzīts, ka uz nepieciešamību ievērot normālu banku praksi un tādus prudenciālos noteikumus kā, piemēram, nepieciešamību pārbaudīt aizdevuma ņēmēja kredītspēju, attiecas dažādi tiesību aktu noteikumi, pārliecinoši pierādījumi, ieskaitot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu konstatējumus, liecina, ka minētajiem noteikumiem dažādu tiesību instrumentu piemērošanā ir tikai sekundāra nozīme.

(169)

Piemēram, ĶV paskaidroja, ka ĶKP ir jāuzrauga pat privāto komercbanku lēmumi un ka tiem ir jābūt saskaņā ar valsts politiku. Viens no trim valsts vispārējiem mērķiem banku pārvaldības jomā tagad ir stiprināt partijas vadību banku un apdrošināšanas nozarē, t. sk. saistībā ar darbības un vadības jautājumiem (85). Arī komercbanku darbības rādītāju izvērtēšanas kritērijos patlaban jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā subjekti “palīdz sasniegt valsts attīstības mērķus un atbalsta reālo ekonomiku”, un jo īpaši tas, kā tās “atbalsta stratēģiskās un jaunās ražošanas nozares” (86).

(170)

Turklāt dažādu iemeslu dēļ bieži tiek kropļoti obligāciju reitingi un kredītreitingi, arī tāpēc, ka riska novērtējumu ietekmē firmas stratēģiskā nozīme Ķīnas valdībai un netiešo valdības garantiju spēks (87). Minētos faktorus papildina spēkā esoši papildu noteikumi, kas virza finansējumu uz nozarēm, kuras valdība atzinusi par atbalstāmām vai citādi nozīmīgām (88). Rezultātā rodas nosliece par labu tam, lai aizdevumus piešķirtu valstij piederošiem uzņēmumiem, lieliem privātiem uzņēmumiem ar labiem sakariem un uzņēmumiem, kas darbojas vadošajās rūpniecības nozarēs, un tas nozīmē, ka kapitāla pieejamība un izmaksas visiem tirgus dalībniekiem nav vienādas.

(171)

Otrkārt, lai stimulētu ieguldījumu pieaugumu, aizņemšanās izmaksas tiek mākslīgi uzturētas zemā līmenī. Tādējādi tiek pārmērīgi izmantoti kapitālieguldījumi ar aizvien mazāku ienākumu no ieguldījumiem. To parāda to līdzekļu īpatsvara pieaugums valsts sektorā, kurus uzņēmumi aizņēmušies, kaut arī strauji samazinājusies rentabilitāte, kas liecina, ka mehānismi, kuri darbojas banku sistēmā, neatbilst normālai komerciālai reakcijai.

(172)

Treškārt, lai gan 2015. gada oktobrī tika panākta nominālās procentu likmes liberalizācija, cenu signāli vēl aizvien neizriet no brīvā tirgus spēkiem, bet tos ietekmē valsts radīti kropļojumi. 2018. gada beigās aizdevumi, kuru procentu likme ir bāzes procentu likmes līmenī vai zemāka, joprojām veidoja vismaz vienu trešdaļa no visiem aizdevumiem (89). Ķīnas oficiālie mediji nesen ziņoja, ka ĶKP aicināja “nodrošināt lejupvērstu aizdevumu tirgus procentu likmju virzību” (90). Mākslīgi zemo procentu likmju dēļ cenas ir nesamērīgi zemas, un tas izraisa pārmērīgu kapitāla izmantojumu.

(173)

Kopējais kreditēšanas pieaugums Ķīnā liecina par mazāku kapitāla sadales efektivitāti, un nav pazīmju, ka kreditēšana kredītresursu pieejamība varētu tikt ierobežota, kā tas būtu sagaidāms neizkropļotā tirgus vidē. Tāpēc ir audzis ienākumus nenesošo kredītu skaits, Ķīnas valdībai vairākkārt izvēloties vai nu izvairīties no maksājumu saistību nepildīšanas un tādējādi radot tā sauktos zombijuzņēmumus, vai arī nodot īpašumtiesības uz parādu (piemēram, izmantojot apvienošanos vai parādsaistību kapitalizāciju), bet ne vienmēr novēršot vispārējo parāda problēmu vai risinot tās pamatcēloņus.

(174)

Būtībā, lai gan ir veikti tirgus liberalizācijas pasākumi, uzņēmumu kredītu sistēmu Ķīnā ietekmē nozīmīgi kropļojumi, ko rada pastāvīgi pieaugošā valsts loma kapitāla tirgos. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(175)

Šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka attiecīgā ražojuma nozari neskar valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(176)

Faktiski gada pārskats un publiski pieejamie avoti liecina, ka galvenie uzņēmumi, kas darbojas riepu nozarē, saņēma atbalstu no politikas bankām. Piemēram, publiskie avoti minēja, ka “Ķīnas Eksporta un importa bankas Henaņas filiāle ir aktīvi īstenojusi jauno attīstības koncepciju, rīkojusies saskaņā ar atbildību par finanšu pakalpojumiem reālajā ekonomikā un tās misiju, kā arī piešķīrusi kredītu 1 miljarda juaņu apmērā un aizdevumu 300 miljonu RMB apmērā uzņēmumam Aeolus Tire Co., Ltd (turpmāk “ Aeolus Tire ”), lai palīdzētu uzņēmumam attīstīt uz eksportu orientētu darījumdarbību un vēl vairāk uzlabot tā konkurētspēju starptautiskajā tirgū”. (91) Plašsaziņas līdzekļi arī ziņoja, ka “12. augustā Doublestar Group un Ķīnas Industriālās un komercbankas Kvingdao filiāle rīkoja stratēģiskās sadarbības līguma parakstīšanas ceremoniju Doublestar Globālā modeļa un inovācijas centrā, tādējādi bankas un uzņēmuma sadarbības modeli “kopīga attīstība un kopīga izaugsme” pārceļot jaunā līmenī. Ceremonijā piedalījās partijas komitejas sekretārs un Doublestar Group priekšsēdētājs Chai Yongsen, partijas komitejas sekretāra vietnieks un priekšsēdētājs Zhang Junhua, partijas komitejas sekretārs un Ķīnas Rūpniecības un komercbankas priekšsēdētājs Cai Qian, partijas komitejas loceklis un priekšsēdētāja vietnieks Li Xia un citi līderi”, un ka “ICBC Kvingdao filiāle turpinās sniegt labus finanšu pakalpojumus, palielināt Doublestar Group kredītu un aizdevumu apmēru un pilnībā atbalstīt Doublestar Group straujo attīstību,” vai ka “Doublestar attīstība nav nošķirama no ICBC spēcīgā atbalsta” (92). Ir ziņots arī par spēcīgām saiknēm ar Sakaru banku un Ķīnas Banku, publikācijās norādot, ka “Sakaru bankas Kvingdao filiāle uzskatīs Doublestar Group par svarīgu klientu, kā arī saistībā ar Doublestar Group turpmāko attīstību sniegs spēcīgu atbalstu ieguldījumu un kredītlīniju finansējuma veidā, atbalstu Kumho Tire uzlabotas ražošanas jaudas modernizācijas projektiem ārvalstīs un citiem aspektiem, veicinot Doublestar turpmāko transformācijas fāzi, tā saukto “trešo inovāciju un izaugsmes vilni”, un palīdzot Doublestar Group pēc iespējas ātrāk kļūt par pasaules līmeņa uzņēmumu, kas izmanto augstās tehnoloģijas, digitalizāciju un kas ir sociāli atbildīgs”, un ka “partijas komitejas sekretārs un Ķīnas Bankas Kvingdao filiāles priekšsēdētājs Yu Qun norādīja, ka viņš pilnībā atbalstīs reālās ekonomikas attīstību Kvingdao un palielinās Doublestar Group kreditēšanu un kredītu apjomu, lai atbalstītu uzņēmuma straujo attīstību. Pēc parakstīšanas abas puses turpinās paplašināt savu lietišķo sadarbību, sākot ar Doublestar turpmākās attīstības vispārējām vajadzībām, lai panāktu kopīgu attīstību un izaugsmi, kopīgi veicinātu jaunus revolucionārus sasniegumus to attiecīgajā darījumdarbības jomā un panāktu abpusēji izdevīgu savstarpēji veicinošu sadarbību starp banku un uzņēmumu”. (93)

(177)

Komisija norādīja, ka atjauninātajā ziņojumā aprakstītie kropļojumi ir Ķīnas ekonomikai raksturīgi. Pieejamie pierādījumi liecina, ka atjauninātā ziņojuma I daļā aprakstītie fakti un iezīmes, kas raksturo Ķīnas sistēmu, ir attiecināmi uz visu valsti un visām ekonomikas nozarēm. Tas pats sakāms par iepriekš minētajiem un atjauninātā ziņojuma II daļā aprakstītajiem ražošanas faktoriem.

(178)

Komisija atgādina, ka attiecīgā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi noteikti izejresursi. Kad attiecīgā ražojuma ražotāji iegādājas šos izejresursus / slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kuri minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā / kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs. Šie kropļojumi ir sīki aprakstīti iepriekš, īpaši 66. un 106. apsvērumā. Komisija norādīja, ka regulatīvā struktūra, kas ir šo kropļojumu pamatā, ir vispārēji piemērojama, jo šie noteikumi attiecas uz riepu ražotājiem tāpat kā uz jebkuru citu ekonomikas dalībnieku Ķīnā. Tāpēc kropļojumi tieši ietekmē attiecīgā ražojuma izmaksu struktūru.

(179)

Tādējādi ne tikai nav pareizi izmantot attiecīgā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir ietekmētas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts atjauninātā ziņojuma I un II daļā.

(180)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, patiešām ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(181)

Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai apgalvojumus par pretējo.

(182)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(183)

Kā paskaidrots 57. un 59. apsvērumā, Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai: 2024. gada 14. janvāra pirmais paziņojums un 2024. gada 16. jūlija otrais paziņojums.

(184)

Šajos paziņojumos ir aprakstīti fakti un pierādījumi, ar kuriem pamatoti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz piezīmēm, ko personas saņēmušas par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem.

(185)

Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka ir nodomājusi apsvērt Turciju par attiecīgu reprezentatīvo valsti šajā lietā, ja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tiktu apstiprināts, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi.

(186)

Pamatojoties uz sākotnējiem iesniegumiem, kas saņemti no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija nolēma sagrupēt izejvielas, pamatojoties uz to īpatsvaru ražošanas izmaksu izteiksmē. Tika noteiktas trīs kategorijas: galvenās izejvielas ražošanas izmaksu ziņā kopā veido vairāk nekā 35 % no kopējām izmaksām, otrreizējās izejvielas kopā veido vairāk nekā 10 % un pēdējā kategorija – citām izejvielām. Pēc tam šīs kategorijas tika pārbaudītas, pamatojoties uz Global Trade Atlas (95) importa datubāzi, lai pārliecinātos, ka tās ir reprezentatīvas.

(187)

Turklāt Komisija pārbaudīja, vai uz izejvielām attiecās ierobežojumi (pamatojoties uz ESAO sarakstu) par eksporta ierobežojumiem attiecībā uz rūpniecības izejvielām (96), Global Trade Alert (97) datubāzi un tirgus piekļuves karti (98). Attiecībā uz Turciju ierobežojumi netika konstatēti.

(188)

Pirmajā paziņojumā Komisija identificēja Brazīliju, Indonēziju, Malaiziju, Taizemi, Turciju un Dienvidāfriku kā valstis, kuru ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā Ķīnā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem, (t. i., uz nacionālā kopienākuma pamata tās klasificē kā valstis ar “vidēji augstu ienākumu līmeni”), un par kurām ir zināms, ka tajās ražo izmeklējamo ražojumu.

(189)

Pamatojoties uz izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju sākotnēji sniegto informāciju, Komisija uzskatīja, ka Brazīlijā un Turcijā ir pietiekams importa apjoms attiecībā uz lielāko daļu izejvielu un ka Ķīnas izcelsmes imports būtiski neietekmēja kopējo importu.

(190)

Attiecībā uz otro kritēriju Komisija konstatēja, ka Brazīlijā un Turcijā ir viegli pieejami detalizēti finanšu pārskati – Vipal Borrachas S.A. (99) Brazīlijā un Brisa Bridgestone Sabancı Lastik Sanayi un Ticaret AŞ (100) Turcijā. Vipal Borrachas ražo protektoru materiālus, savukārt Bridgestone ražo jaunas riepas.

(191)

Komisija uzskatīja, ka izvēlēties Brazīliju ir piemērotāk, jo tur tiek ražotas arī jaunas kravas automobiļu riepas.

(192)

Komisija pirmajā paziņojumā aicināja sniegt piezīmes par pamatojumu, kas izmantots, lai atrastu reprezentatīvo valsti.

(193)

Komisija saņēma piezīmes no Giti Group, Hankook Group un apvienības Coalition against unfair tyres imports.

(194)

Giti apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi nekādus pierādījumus pieņēmumam, ka Ķīnas importa līmenis var ietekmēt vidējās importa cenas no avotiem ārpus Ķīnas.

(195)

Komisija izvērtēja apgalvojumu un uzskatīja, ka Ķīnas importa līmenis Malaizijā ir tāds, ka importa apjomu nevar uzskatīt par reprezentatīvu, jo to, iespējams, ietekmē kropļojumi, ja galīgajā izpaustajā informācijā apstiprināsies nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Ņemot vērā šo risku un to, ka Ķīnas importa apjoms Turcijā bija ievērojami mazāks, Komisija noraidīja apgalvojumu un apstiprināja Turcijas izvēli.

(196)

Giti apgalvoja, ka, tā kā Brazīlijas ražotājs, no kura ierosināts iegūt finanšu datus (PVA izmaksas un peļņa), neražo jaunas riepas, to nevar izmantot normālās vērtības aprēķināšanai. Turklāt pēc pašu kapitāla ekvivalences rezultāta izņemšanas no peļņas un zaudējumu aprēķina ierosinātais Brazīlijas ražotājs ziņoja, ka 2022. gadā darbojies ar zaudējumiem.

(197)

Komisija izvērtēja apgalvojumu un apstiprināja, ka ierosinātais ražotājs 2022. gadā ir cietis zaudējumus. Tāpēc papildus iepriekš minētajai analīzei, kas liecina, ka Brazīlija neimportēja četrus otrās kategorijas ražojumus, ņemot vērā to, ka nebija pieejami alternatīvi finanšu dati, Komisija secināja, ka Brazīlija nav attiecīga reprezentatīva valsts.

(198)

Giti apgalvoja, ka tādēļ vien, ka ar HS kodiem 4001 21 , 4001 22 un 4002 80 saistītais imports ir nepietiekams vai tā nav nemaz, nevajadzētu izslēgt Indonēziju no izvēles, jo vērtību aizstāšanai varētu izmantot starptautisku standartu (t. i., Singapūras preču biržu). Giti nepaskaidroja, kāpēc Indonēzija varētu būt piemērota iespējamā reprezentatīvā valsts un kāpēc Singapūras preču birža ir uzticams datu avots. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šis apgalvojums nav pamatots.

(199)

Komisija uzskatīja, ka situācijā, kad nav ticamas konkrētas izejvielas (t. i., HS kods 4001 22 ) importa vērtības, tā var atsaukties uz vērtībām, kas iegūtas no citiem avotiem. Tomēr šajā konkrētajā gadījumā tika konstatēts iepriekš minēto izejvielu imports no citām potenciālajām reprezentatīvajām valstīm.

(200)

Giti arī apgalvoja, ka konkrēta HS koda ņemšana vērā šajā gadījumā nav būtiska, jo tas nepatērē šādu izejvielu.

(201)

Komisija atgādina, ka tā izveidoja ražošanas faktoru sarakstu, pamatojoties uz visu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu sniegto informāciju, jo analīzei bija jābūt derīgai attiecībā uz visām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām.

(202)

Tāpēc, tā kā nav datu par Indonēzijas importu attiecībā uz attiecīgajiem kodiem un šādi dati nav pieejami citās potenciālajās reprezentatīvajās valstīs, Komisija nevar uzskatīt Indonēziju par attiecīgu reprezentatīvu valsti.

(203)

Giti apgalvoja, ka ASV Tirdzniecības departaments tāda paša veida ražojumiem par galveno aizstājējvalsti izmantoja Malaiziju (101). Malaizija arī ir vienīgā valsts, kurai ir ievērojams imports par reprezentatīvām cenām attiecībā uz visām galvenās kategorijas izejvielām. Turklāt arī otrās kategorijas izejvielu importa cenas ir reprezentatīvas, jo tās atbilst importa cenām citās valstīs, par kuru reprezentativitāti vai uzticamību Komisija nav izvirzījusi nekādus jautājumus. Turklāt Malaizijā salīdzinājumā ar Turciju nav vērojama augsta inflācija, nav devalvācijas un augstu procentu likmju. Ieinteresētā persona ierosināja izmantot Toyo Tyre Malaysia finanšu datus, kurus izmantoja arī ASV Tirdzniecības departaments.

(204)

Attiecībā uz ieinteresētās personas ierosināto ražotāju Komisija norādīja, ka, pamatojoties uz uzņēmuma tīmekļa vietni, Toyo Tyre Malaysia ražo nevis kravas automobiļu riepas (102), bet gan vieglo kravas automobiļu riepas (t. i., SUV un 4x4 transportlīdzekļiem), jo minētā ASV procedūra neattiecas uz kravas automobiļu riepām.

(205)

Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā galveno izejresursu ievērojamo importa apjomu no Ķīnas Malaizijā, importu nevar uzskatīt par reprezentatīvu, jo to varētu ietekmēt kropļojumi, ja galīgajā izpaustajā informācijā apstiprināsies nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(206)

Ņemot vērā šo risku, Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(207)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Giti atkārtoti apgalvoja, ka Malaizijā ir stabili ekonomiskie apstākļi ar zemu inflācijas līmeni (3,3 % 2022. gadā) un nelielu tās valūtas devalvāciju (10 % apmērā), un tādējādi Malaizija ir piemērotāka reprezentatīvā valsts.

(208)

Kā paskaidrots 222. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka potenciālās reprezentatīvās valsts ekonomiskā situācija nebūtu jāuzskata par izšķirošu negatīvu faktoru. Tas ir tāpēc, ka valsts ekonomiskā situācija tieši neietekmē atsauces vērtību noteikšanu. Tās pieejas pamatā, kuru Komisija izmanto atsauces vērtību noteikšanai, ir izejvielu importa cenas, kā arī pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu (PVA izmaksu) un peļņas procentuālo daļu izmantošana, kas palīdz kompensēt iekšējās svārstības. Turklāt enerģijas izmaksas tiek konvertētas uz Ķīnas juaņām (CNY), izmantojot valūtas maiņas kursu, kas atspoguļo vietējās valūtas attīstību attiecībā pret CNY. Ņemot to vērā, Komisija uzskatīja Turciju par piemērotu reprezentatīvo valsti. Minētais apgalvojums netika ņemts vērā.

(209)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Giti apgalvoja, ka gan Brisa Bridgestone, gan Goodyear Lastikleri galvenokārt ražo izmeklējamajam ražojumam līdzīgas riepas vieglajiem automobiļiem un vieglajiem kravas automobiļiem. Tāpēc ierosinātās PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības lielā mērā bija balstītas uz automobiļu un vieglo kravas automobiļu riepām, līdz ar to Toyo Tyre Malaysia būtu atbilstīga atsauce.

(210)

Komisija, meklējot reprezentatīvu valsti, konstatēja, ka nevienā valstī nav uzņēmuma, kas ražo tikai kravas automobiļu riepas. Kā minēts 204. apsvērumā, Toyo Tyre Malaysia neražoja kravas automobiļu riepas, savukārt Brisa Bridgestone un Goodyear Lastikleri kravas automobiļu riepas ražoja savās Turcijā esošajās ražotnēs. Ņemot to vērā, Komisija nolēma, nosakot PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtības, piešķirt prioritāti uzņēmumiem, kuri ražo kravas automobiļu riepas. Šī pieeja nodrošina, ka atsauces vērtības ir atbilstošākas un reprezentatīvākas nozarei.

(211)

Giti apgalvoja, ka Taizeme būtu vispiemērotākā izvēle no valstīm, kuras apsvēra Komisija. Giti un Hankook apgalvoja, ka tādēļ vien, ka ar HS kodiem 4001 21 , 4001 22 un 4002 80 saistītais imports ir nepietiekams vai tā nav nemaz, nevajadzētu izslēgt Taizemi no izvēles, jo vērtību aizstāšanai varētu izmantot starptautisku standartu (t. i., Singapūras preču biržu vai Statista) un ka pamatregulā nav noteikumu, kas prasītu importa datu izmantošanu. Turklāt Giti apgalvoja, ka koda 4001 21 apsvēršana šajā gadījumā ir nelietderīga, jo tas nepatērē šādu izejvielu. Tā pati ieinteresētā persona iesniedza sarakstu ar trim kravas automobiļu riepu ražotājiem.

(212)

Komisija norādīja, ka Giti nepamatoja savu apgalvojumu un nepaskaidroja, kāpēc Taizeme ir vispiemērotākā reprezentatīvā valsts, kā arī nepaskaidroja, kāpēc Singapūras preču birža vai Statista (103) ir uzticami informācijas avoti. Komisija atgādina, ka tā izveidoja ražošanas faktoru sarakstu, pamatojoties uz visu izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu sniegto informāciju, jo analīzei bija jābūt derīgai attiecībā uz visām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām. Turklāt Komisija uzskatīja, ka situācijā, kad gandrīz nav importa attiecībā uz vienu no galvenajiem izejresursiem no iepriekš minētās galvenās kategorijas, Taizemi nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(213)

Apvienība Coalition against unfair imports apgalvoja, ka Komisija neņēma vērā, ka Turcija importē ievērojamus izejresursu apjomus no Krievijas. Tirdzniecības plūsmas no Krievijas ir nopietni ietekmējušas sankcijas, kas tika piemērotas pēc iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī, un lieli ražojumu apjomi ir novirzīti uz trešo valstu tirgiem komerciālos apstākļos, kas nevar nodrošināt brīvā tirgus nosacījumu saglabāšanu. Tāpēc Coalition against unfair imports uzskata, ka Turciju nevar uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(214)

Komisija novērtēja apgalvojumu un konstatēja, ka Turcijā ir importēts ievērojams apjoms Krievijas preču ar diviem galvenās kategorijas HS kodiem (kā noteikts pirmajā paziņojumā – 2803 00 un 4002 19 ). Tomēr šī ieinteresētā persona nesniedza pierādījumus, ka imports no Krievijas varētu padarīt datus par importu Turcijā neuzticamus. Komisija nav konstatējusi pierādījumus par pārmērīgām cenu svārstībām attiecībā uz to abu HS kodu importu no Krievijas Turcijā, kas netika pārdoti ar ievērojamām atlaidēm salīdzinājumā ar minētā izejresursa vidējo importa cenu Turcijā. Tāpēc minētais apgalvojums netika ņemts vērā.

(215)

Giti apgalvoja, ka Turcija ir noteikusi antidempinga pasākumus, lai aizsargātu savu tērauda ražošanas nozari, un tādējādi šie pasākumi izkropļo tērauda stiepļu (izejresurss riepu ražošanai) importa cenas un ka turklāt vietējiem riepu ražotājiem bija sniegta ievērojama aizsardzība, t. i., tika īstenoti antidempinga pasākumi attiecībā uz riepām, tādējādi radot mākslīgi paaugstinātu peļņu. Komisija uzskatīja, ka antidempinga pasākumu noteikšanas mērķis nebija pasargāt vietējos ražotājus no konkurences, bet, gluži pretēji, tā atjaunoja normālu konkurences situāciju. Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(216)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Giti apgalvoja, ka Komisija nav atbildējusi uz apgalvojumu, kas izteikts pēc otrā paziņojuma par ražošanas faktoriem, ka izmeklējamajā ražojumā izmantotā tērauda stieple ir tērauda pamatražojums, ko parasti iegūst iekšzemes tirgū, taču importam būtu jāatspoguļo specifiski ražojumi, nevis vispārīgas tirgus tendences. Šis kropļojums tika pierādīts, salīdzinot Turcijas eksporta cenu ar importa cenu, kas bija aptuveni puse no importa cenas.

(217)

Giti apgalvoja, ka kravas automobiļu riepu ražošanā tika izmantots konkrēts tērauda stiepļu veids, bet nesniedza pierādījumus, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tā kā šādu pierādījumu nebija, Komisija uzskatīja, ka apgalvojums ir spekulatīvs, un tāpēc to neņēma vērā.

(218)

Attiecībā uz Turciju Hankook apgalvoja, ka Brisa Bridgestone konsolidētajos finanšu pārskatos ir iekļauti Arvento meitasuzņēmumi, kas bija iesaistīti mobilo tehnoloģiju izstrādē un ražošanā. Tāpēc Brisa Bridgestone tika uzskatīts par acīmredzami nereprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai. Ieinteresētā persona ierosināja izmantot Goodyear Lastikleri Turk (104), kas būtu piemērotāks nekā Brisa Bridgestone, jo netiek konsolidētas cita veida darbības.

(219)

Attiecībā uz Brisa Bridgestone un Arvento Komisija norādīja, ka ieinteresētā persona nepamatoja savu apgalvojumu, jo īpaši attiecībā uz Arvento apgrozījuma ietekmi uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Tāpēc Komisija secināja, ka Brisa Bridgestone finanšu dati joprojām ir piemērots avots PVA izmaksu un peļņas procentu noteikšanai. Turklāt Komisija izvērtēja apgalvojumu par Goodyear Lastikleri Turk un secināja, ka papildus Brisa Bridgestone datiem šā kravas automobiļu riepu ražotāja finanšu dati arī varētu būt avots PVA izmaksu un peļņas procentu noteikšanai ar mērķi noteikt normālo vērtību Turcijā. Proti, Goodyear Lastikleri Turk finanšu dati ir viegli pieejami, un tā pārskati tiek revidēti. Pamatojoties uz abiem ražotājiem, vidējās svērtās PVA izmaksu un peļņas likmes, kas izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām, ir attiecīgi 22,0 % un 10,8 %, var uzskatīt par pamatotām šādai nozarei.

(220)

Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(221)

Giti un Hankook apgalvoja, ka ekonomiskie apstākļi (piemēram, augsta inflācija, Turcijas liras devalvācija, aizdevumu likmju vai enerģijas cenu pieaugums) ietekmē Turcijas ekonomiku un ka darbaspēka izmaksas ietekmēja politisks lēmums. Uzņēmumi uzskata, ka tas varētu ietekmēt netiešo izdevumu datu uzticamību un mazināt normālās vērtības uzticamību.

(222)

Komisija uzskatīja, ka Turcijas liras devalvācija neietekmēja importa cenas un ka jebkādu pieaugumu atspoguļos pārdoto preču kopējo izmaksu un/vai PVA izmaksu pieaugums un attiecīgi – reprezentatīvā ražotāja peļņas normas samazinājums. Tā kā PVA izmaksas un peļņas normas tika izteiktas procentos, tas neietekmēja normālās vērtības aprēķinu. Attiecībā uz dažu konkrētu izmaksu, piemēram, darbaspēka vai elektroenerģijas, inflāciju Komisija uzskatīja, ka ziņoto inflāciju Turcijā lielā mērā mazina Turcijas liras un Renminbi valūtas maiņas kursa attīstība. Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(223)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Giti apgalvoja, ka Komisijas pieejā PVA izmaksu aprēķināšanai nav ņemta vērā valūtas devalvācijas būtiskā ietekme uz eksportu un importu, kas bija denominēts ārvalstu valūtās. Jo īpaši Giti norādīja, ka Komisijas prasība nošķirt reālos un nominālos guvumus/zaudējumus nebija izpildāma, jo Turcijas uzņēmumu finanšu dati nebija tik detalizēti.

(224)

Komisija pārbaudīja arī valūtas maiņas guvumu vai zaudējumu iespējamo ietekmi uz PVA izmaksām, bet lietas materiālos neatrada pierādījumus, kas liecinātu, ka tā būtu ievērojama. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka jebkādas izmaiņas PVA izmaksu kopsummā attiecīgi ietekmētu kopējo peļņas summu un tādējādi neietekmētu galīgo konstatēto dempinga starpību. Tādējādi minētais apgalvojums netika ņemts vērā.

(225)

Attiecībā uz Dienvidāfriku Giti piekrīt Komisijai, ka Dienvidāfrika, šķiet, nav piemērota reprezentatīvā valsts visu ražošanas faktoru niecīgā importa dēļ.

(226)

Tāpēc Komisija plāno uzskatīt Turciju par reprezentatīvo valsti.

(227)

Pēc pirmā paziņojuma izpaušanas Hankook Group vairākas reizes pārskatīja tā sākotnēji sniegto informāciju par ražošanas faktoriem. Tā rezultātā Komisija pārskatīja 186. apsvērumā aprakstīto katras kategorijas HS kodu sarakstu un sākotnējo analīzi. Pēc pārskatīšanas otrajā paziņojumā galvenā kategorija veidoja aptuveni 64 % no tiešajām materiālu izmaksām, bet otrā ražojumu kategorija – aptuveni 22 % no tiešajām materiālu izmaksām.

(228)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Giti apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi paskaidrojumus par HS koda 4002 80 pārklasificēšanu no A kategorijas uz B kategoriju.

(229)

Kā minēts 227. apsvērumā, pēc Hankook ražošanas faktoru pārskatīšanas tika pārskatīts katras kategorijas HS kodu saraksts. Katras kategorijas noteikšanai izmantotā metodika bija balstīta uz katra HS koda svaru, kā aprakstīts 186. apsvērumā. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka izmantotā metodika ir skaidri izpausta ieinteresētajām personām. Minētais apgalvojums netika ņemts vērā.

(230)

Kā minēts 219. apsvērumā, pēc Hankook ražošanas faktoru pārskatīšanas Komisija pārskatīja katras kategorijas HS kodu sarakstu. Šī pārskatīšana tika veikta saskaņā ar 186. apsvērumā aprakstīto metodiku, kuras pamatā ir katra HS koda svars. Komisija skaidri darīja zināmu šo metodiku ieinteresētajām personām un tāpēc uzskatīja, ka minētais apgalvojums nav pamatots. Tādējādi minētais apgalvojums netika ņemts vērā.

(231)

Savās piezīmēs Hankook Group atkārtoja savu apgalvojumu, ka konsolidētos finanšu pārskatus nevar izmantot (skat. 218. apsvērumu) un ka Komisija nav sniegusi nekādus pierādījumus, kas pamatotu Brisa Bridgestone kā uzticama avota izmantošanu. Tāpēc Hankook Group uzskatīja, ka Brisa Bridgestone finanšu datu izmantošana ir neattaisnota un nepamatota.

(232)

Komisija konstatēja, ka Hankook Group nav pamatojusi savu apgalvojumu ar jauniem pierādījumiem par to, ka Arvento pārņemšana ietekmēja Brisa Bridgestone peļņas normu. Brisa Bridgestone un Goodyear Lastikleri Turk finanšu pārskatu konsolidācijas rezultātā tika iegūta saprātīga peļņas norma 10,8 % apmērā, un tādējādi tā ir uzskatāma par vispiemērotāko pieejamo atsauces vērtību.

(233)

Savās piezīmēs Giti Group atkārtoti apgalvoja, ka Malaiziju nevajadzētu izslēgt no izvēles, jo Komisija un ASV Tirdzniecības departaments nesenajās lietās bija izvēlējušies šo valsti. Giti Group uzskatīja, ka Malaizija ir daudz piemērotāka reprezentatīvā valsts, jo galvenie izejresursi tiek importēti pietiekamā daudzumā. Turklāt attiecībā uz ražotāja izvēli reprezentatīvajā valstī Giti Group uzskatīja, ka, neraugoties uz to, ka Toyo Tyre Malaysia ražo tikai SUV riepas, to joprojām varētu uzskatīt par piemērotu. Tas tika pamatots ar to, ka Turcijas ražotājs Goodyear Lastikleri Turk ražo ne tikai kravas automobiļu riepas. Proti, 2023. gada pirmajā ceturksnī vieglo automobiļu riepas veidoja 85 % no ražotāja eksportētāja Savienībā pārdoto riepu skaita.

(234)

Komisija noraidīja apgalvojumu, jo Toyo Tyre Malaysia vispār neražo pārskatāmo ražojumu.

(235)

Attiecībā uz Turciju Giti Group atkārtoja savus apgalvojumus par inflāciju un Turcijas liras devalvāciju, ka elektroenerģijas cenas vai darbaspēka izmaksas ietekmē politiski faktori un ka dažādas izcelsmes riepām tika piemēroti antidempinga pasākumi.

(236)

Tā kā Giti Group neiesniedza nekādus papildu pierādījumus, minētais apgalvojums netika ņemts vērā.

(237)

Tā kā, pamatojoties uz visiem šiem faktoriem, ir konstatēts, ka Turcija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(238)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu Komisija uzskatīja Turciju par vispiemērotāko attiecīgo reprezentatīvo valsti un Brisa Bridgestone konsolidētos finanšu pārskatus un Goodyear Lastikleri Turk finanšu pārskatus par piemērotu un pamatotu finanšu datu avotu.

(239)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, piemēram, materiālus, enerģiju un darbaspēku, ko izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un ierosināt izmantošanai viegli pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(240)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos Pasaules Tirdzniecības atlanta (PTA) datubāzi, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka tā izmantos, no vienas puses, Turcijas Statistikas institūta datus (105), lai noteiktu darbaspēka, dabasgāzes, sašķidrinātās dabasgāzes un tvaika neizkropļotās izmaksas, un, no otras puses, Enerģijas tirgus regulatīvās iestādes (106) sniegtos statistikas datus, lai noteiktu neizkropļotās elektroenerģijas izmaksas. Lai noteiktu neizkropļotās ūdens izmaksas, Komisija izmantos Turcijas Republikas Prezidenta Ieguldījumu biroja (107) sniegto statistiku.

(241)

Komisija informēja, ka tā aprēķinās palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēros šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās robežvērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(242)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu iesniegto un pārbaudes apmeklējumos savākto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Ražošanas faktori

(243)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis (109). Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā tika secinājusi 3.2. sadaļā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā to, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka minētie kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Kad no importa reprezentatīvajā valstī tika izslēgts ĶTR imports, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs.

(244)

Komisija izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šajā izmeklēšanā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transportēšanas izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(245)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Giti apgalvoja, ka Komisija kļūdaini nav ņēmusi vērā tā veiktos dabiskā kaučuka iepirkumus, kad tas tika tieši importēts un par to tika izrakstīti rēķini ārvalstu valūtās.

(246)

Komisija norādīja, ka pat tad, ja tā izmantotu tā dabiskā kaučuka iegādes izmaksas, kurš tika tieši importēts un par kuru izraksti rēķini ārvalstu valūtās, dempinga starpība samazinātos tikai par aptuveni 2 %, saglabājoties krietni virs de minimis līmeņa, tādējādi nemainot vispārējo secinājumu par dempinga turpināšanos. Attiecīgi Komisija šo apgalvojumu tālāk neizskatīja.

(247)

Sīku informāciju par algām dažādās Turcijas ekonomikas nozarēs publicē Turcijas Statistikas institūts (110). Komisija noteica atsauces vērtību, pamatojoties uz jaunāko pieejamo statistiku par 2022. gadu attiecībā uz vidējām darbaspēka stundas izmaksām saimnieciskajai darbībai “Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana”, NACE kods C.22 saskaņā ar NACE 2. red. klasifikāciju, un darbinieku skaita kategorijai ar vairāk nekā 1 000 darbiniekiem. Vērtības tika papildus koriģētas, ņemot vērā inflāciju un šajā nolūkā izmantojot darbaspēka izmaksu indeksu, ko publicē Turcijas Statistikas institūts (111), lai atspoguļotu izmaksas izmeklēšanas periodā.

(248)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Giti apgalvoja, ka izmantotā atsauces vērtība šķiet pārāk augsta salīdzinājumā ar citiem neseniem gadījumiem.

(249)

Komisija izskatīja šo apgalvojumu un neatrada pierādījumus par aprēķinu kļūdām. Minētās ieinteresētās personas atsauces uz citām lietām dažādās nozarēs, piemēram, tērauda trošu un tauvu, melamīna un volframa karbīda nozarēs, nebija pamats Komisijas aprēķinu apstrīdēšanai. Šajos gadījumos novērotās atšķirības var saistīt ar katras nozares atšķirīgajām iezīmēm. Minētais apgalvojums netika ņemts vērā.

(250)

Elektroenerģijas cenu uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) Turcijā publicē Turcijas Enerģijas tirgus regulatīvā iestāde (EMRA) (112). Komisija izmantoja datus par rūpnieciskās elektroenerģijas cenām, kuras EMRA noteica piemērot no 2023. gada 1. janvāra, bez PVN, jo Turcijas ražotājiem, kas ražo izmeklējamo ražojumu, ir tiesības saņemt tā atmaksu.

(251)

Turcijas Statistikas institūts publicē dabasgāzes cenu rūpnieciskajiem lietotājiem Turcijā. Komisija izmantoja par 2021. gada otro pusgadu un 2022. gada pirmo pusgadu pieejamo cenu, kas atbilst patēriņa grupai 2 610 000–26 100 000 m3 (113). Šī cena tika papildus koriģēta, ņemot vērā inflāciju un šajā nolūkā izmantojot ražotāju cenu indeksu, ko publicē Turcijas Statistikas institūts (114), lai atspoguļotu cenu izmeklēšanas periodā. PVN, kas ir iekļauts publicētajā cenā, tika atskaitīts, jo Turcijas ražotājiem, kas ražo izmeklējamo ražojumu, ir tiesības uz tā atmaksu.

(252)

Atsauces vērtību attiecībā uz tvaika gāzi ieguva no atsauces vērtības attiecībā uz dabasgāzi, izmantojot konversijas koeficientu. Konkrētāk, standarta apstākļos tiek lēsts, ka lai saražotu 1 tonnu tvaika gāzes, tiek patērētas aptuveni 0,421 tonnas dabasgāzes.

(253)

Turcijas Republikas Prezidenta Ieguldījumu birojs (115) publicēja rūpnieciskai izmantošanai paredzētā ūdens izmaksas. Komisija izmantoja 2023. gadā spēkā esošo cenu Balikesir reģionā, kurā atrodas Sisecam Elyaf, bez PVN, jo izmeklējamā ražojuma ražotājiem Turcijā ir tiesības uz tā atmaksu.

(254)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā noteikts: “Saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(255)

Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, ražošanas pieskaitāmās izmaksas tika izteiktas procentos no ražotāju eksportētāju faktiskajām ražošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām ražošanas izmaksām.

(256)

Lai noteiktu neizkropļotu un pamatotu PVA izmaksu un peļņas summu, Komisija attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu izmantoja viegli pieejamos finanšu datus par iepriekš 238. apsvērumā minētajiem Turcijas ražotājiem Brisa Bridgestone un Goodyear Lastikleri Turk.

(257)

Pamatojoties uz Brisa Bridgestone konsolidētajiem finanšu pārskatiem un Goodyear Lastikleri finanšu pārskatiem, vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņas likmes, kas izteiktas procentos no pārdoto preču izmaksām, ir attiecīgi 22,0 % un 10,8 %. Šīs likmes tika uzskatītas par samērīgām riepu ražošanas nozarē.

(258)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Giti apgalvoja, ka Komisija kā peļņas normu ir izmantojusi tādu atsauces vērtību, kas atspoguļo 1. līmeņa zīmolu uzņēmumu peļņu, līdz ar to šī nav pamatota atsauces vērtība attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem.

(259)

Kā minēts iepriekš 257. apsvērumā, Komisija paļāvās uz pieejamo informāciju un noteica peļņas normu 8,1 % apmērā (izteikta procentos no kopējiem ieņēmumiem). Nebija iespējams veikt uz trim līmeņiem balstītu aprēķinu, tomēr Komisija uzskatīja, ka minētā peļņas norma ir tuvu 1. un 2. līmeņa vidējai svērtajai vērtībai, jo Bridgestone un Goodyear ražo ne tikai 1. līmeņa kravas automobiļu riepas, bet arī 2. līmeņa kravas automobiļu riepas ar dažādiem zīmoliem. Tomēr Komisija uzskatīja, ka šī atsauces vērtība ir pamatota termiņbeigu pārskatīšanas vajadzībām. Tas ir tāpēc, ka šādā pārskatīšanā nav vajadzīga precīza peļņas norma. Tādējādi minētais apgalvojums netika ņemts vērā.

(260)

Pēc informācijas izpaušanas Hankook atkārtoti apgalvoja, ka Brisa Bridgestone finanšu pārskatus nevajadzētu izmantot dempinga aprēķināšanai un ka Hankook iesniedza argumentus dažādos izmeklēšanas posmos. Hankook uzskatīja, ka Komisija nav atbildējusi uz tā argumentiem un tādējādi apgrūtinājusi Hankook tiesības uz aizstāvību, ņemot vērā, ka tā apgalvojums acīmredzami nav izvērtēts atbilstoši pareizas un labas pārvaldības pamatprincipiem.

(261)

Hankook apgalvoja, ka iemesli, uz kuriem Komisija atsaucas, lai pamatotu Brisa Bridgestone izmantošanu, ir tikai spekulācijas, kas nav pamatotas ar pierādījumiem, un ka Komisija nav pamatojusi savu izvēli un nav sniegusi nepieciešamos standarta pierādījumus, lai noteiktu PVA izmaksu un peļņas reprezentatīvo vērtību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 6.a punktā.

(262)

Vispārējā tiesa nesen apstiprināja šo principu, atkārtojot pamatprincipu, ka pienākums pierādīt ir pusei, kas vēlas pamatoties uz kādu apgalvojumu (116). Šajā konkrētajā gadījumā, tā kā attiecīgās PVA izmaksas un peļņa nav Hankook Group izmaksas un peļņa, Komisijai ir jāpierāda, ka šie skaitļi ir “atbilstīgi”, kā prasīts 2. panta 6.a punktā. Tādējādi Komisijas pienākums ir sniegt konsekventus pierādījumus, ka Turcijas kā reprezentatīvās valsts izvēle un cita starpā Brisa Bridgestone kā reprezentatīva vietējā ražotāja izvēle ir atbilstīga un pamatota saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nevis ieinteresētajām personām būtu jāpierāda pretējais.

(263)

Hankook apgalvoja, ka Komisija nolēma izslēgt Malaizijas ražotāju tāpēc, ka tas darbojās arī citās nozarēs.

(264)

Hankook apgalvoja, ka Komisijas pienākums ir pierādīt, ka tā ir pareizi izvēlējusies reprezentatīvu vietējo ražotāju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, nevis ieinteresētajām personām būtu jāpierāda pretējais.

(265)

Brisa Bridgestone konsolidētie skaitļi ietvēra dažādus ražojumus, tostarp dažus, kas acīmredzami nav saistīti ar izmeklēšanu, un tāpēc tie nav reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(266)

Hankook apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc bija nepieciešams izmantot Brisa Bridgestone finanšu pārskatus. Turklāt Hankook paskaidroja, ka Goodyear Lastikleri finanšu pārskatu izmantošana nekad netika apšaubīta un tāpēc nebija vajadzības izmantot vēl kāda uzņēmuma finanšu pārskatus.

(267)

Šos apgalvojumus nevarēja ņemt vērā. Komisija uzskatīja, ka Brisa Bridgestone ir reprezentatīvs ražotājs reprezentatīvajā valstī, jo i) tas ražo attiecīgo ražojumu, ii) ir pieejami tā finanšu dati par attiecīgo periodu un iii) tā PVA izmaksu un peļņas rādītājs nešķiet nesamērīgi augsts un tāpēc ir uzskatāms par piemērotu. Gluži pretēji, Hankook nesniedza nekādus pierādījumus par to, ka citu darbību konsolidācija Brisa Bridgeston finanšu pārskatā būtu iemesls izkropļotam PVA izmaksu un peļņas rādītājam. Tāpēc, tā kā bija pieejami finanšu dati par diviem attiecīgā ražojuma ražotājiem Turcijā, Komisija nekonstatēja nevienu elementu, kas izslēgtu vienu vai otru.

(268)

Attiecībā uz argumentu par Malaizijas ražotāja izslēgšanu, kā paskaidrots iepriekš 234. apsvērumā, tas, pretstatā diviem Turcijā identificētajiem ražotājiem, vispār neražoja attiecīgo ražojumu.

(269)

Hankook un Giti apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini noteikusi PVA izmaksas, jo atsevišķi izdevumi, piemēram, transporta un uzglabāšanas izmaksas, nav atskaitīti no kopējās PVA izmaksu summas. Turklāt Hankook un Giti apgalvoja, ka no PVA izmaksām būtu jāizslēdz arī cita veida izdevumi, piemēram, komisijas vai tirgvedības izdevumi.

(270)

Komisija izskatīja apgalvojumus un konstatēja, ka ir jāpārskata PVA izmaksu procentuālā daļa. Attiecībā uz izmantoto metodiku jānorāda, ka Komisija izmantoja savu standarta metodiku, lai noteiktu PVA izmaksu procentuālo daļu, atskaitot transporta izdevumus: no kopējiem ieņēmumiem tika atskaitītas pārdoto preču izmaksas un peļņa un pēc tam tika atskaitīti transporta izdevumi.

(271)

Pamatojoties uz pieejamajiem finanšu pārskatiem, Komisija atskaitīja transporta izdevumus no kopējās PVA izmaksu summas (kas noteikta pēc iepriekš aprakstītās metodikas). Tā kā nebija pieejama informācija par ceturksni, Komisija aplēsa transporta izdevumus par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, pamatojoties uz finanšu pārskatiem par 2023. gada janvāri–jūniju. Aplēstās transporta izmaksas veidoja procentuālu daļu no kopējās PVA izmaksu summas. Šīs pārskatīšanas rezultātā PVA izmaksu procentuālā daļa samazinājās no 22,0 % līdz 18,5 %, izsakot procentos no pārdoto preču izmaksām (13 %, izsakot procentos no kopējiem ieņēmumiem).

(272)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteica salikto normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(273)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas ražošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījuši ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Šie patēriņa rādītāji, ko sniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, tika pārbaudīti pārbaudes vizītēs. Komisija reizināja patēriņa rādītājus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā aprakstīts 3.3.14. iedaļā.

(274)

Kad bija noteiktas neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija piemēroja ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kā aprakstīts 255. apsvērumā.

(275)

Pēc tam Komisija pieskaitīja PVA izmaksas 18,5 % apmērā un peļņu 10,8 % apmērā, kā paskaidrots 271. apsvērumā.

(276)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji eksportu uz Savienību veica tieši neatkarīgiem klientiem un/vai arī ar tādu saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri darbojās kā importētāji.

(277)

Ja ražotāji eksportētāji eksportē pārskatāmo ražojumu tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par pārskatāmo ražojumu, kad tas tika pārdots eksportam uz Savienību, atbilstoši pamatregulas 2. panta 8. punktam.

(278)

Ja ražotāji eksportētāji eksportē pārskatāmo ražojumu uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus, kas kalpo kā importētāji, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmo reizi pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā, atbilstoši pamatregulas 2. panta 9. punktam. Šajā gadījumā cena tika koriģēta, ņemot vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas brīža līdz tālākpārdošanas brīdim, to skaitā PVA izmaksas, kā arī uzkrāto peļņu.

(279)

Tā kā nesaistīts importētājs nesadarbojās, Komisija paļāvās uz sākotnējā izmeklēšanā nesaistītam importētājam noteikto peļņu, kas bija 6,7 %.

(280)

Salikto normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija katram ražojuma veidam salīdzināja ar ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksporta cenu EXW līmenī, kā noteikts iepriekš.

(281)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu gadījumos, kad tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas attiecībā uz kravu pārvadājumu izmaksām Savienībā, muitas nodokļiem, apjoma atlaidēm, kredīta izmaksām un bankas pakalpojumu maksām.

(282)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā pārskatāmā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu, aptverot visus eksporta darījumus.

(283)

Tādējādi iegūtās vidējās svērtās dempinga starpības, izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija diapazonā no 7 % līdz 22 %. Tāpēc tika secināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies.

(284)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izmeklēja dempinga turpināšanās iespējamību pasākumu atcelšanas gadījumā.

(285)

Tika analizēti šādi papildu elementi: ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR, attiecība starp eksporta cenām uz trešām valstīm un cenu līmeni Savienībā un Savienības tirgus pievilcīgums.

(286)

Ņemot vērā nesadarbošanos, Komisija ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu ĶTR noteica, pamatojoties uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju.

(287)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja pieprasījumā sniegtajiem datiem CRIA ziņoja, ka 2021. gadā saražoto riepu apjoms bija 122,39 miljoni riepu, bet aplēstā ražošanas jauda tajā pašā gadā bija 141,76 miljoni riepu, kas ir par 2,72 miljoniem riepu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Jaudas izmantojuma rādītāji, kas izriet no šiem skaitļiem, būtu aptuveni 86 %. Kā ziņo CRIA, 2022. gadā jau tika pievienota papildu riepu ražošanas jauda vismaz 1,5 miljonu vienību apmērā. Tādējādi kopējā riepu ražošanas jauda 2022. gadā ir aptuveni 143,25 miljoni vienību. Ja izmantotu tādus pašus jaudas izmantošanas rādītājus kā 2021. gadā, tad ražošanas apjoms būtu aptuveni 123,67 miljoni saražoto riepu. Tādējādi pieejamā neizmantotā jauda Ķīnā 2022. gadā bija gandrīz 20 miljoni vienību, kas gandrīz atbilst kopējam patēriņam ES tirgū (117).

(288)

Ķīnas ražotāji saskaņā ar ĶV un ĶKP rūpniecības politiku, kas izklāstīta iepriekš, kopš sākotnējā IP ir turpinājuši palielināt jau tā pārmērīgi attīstīto ražošanas jaudu. Nesen veiktās ārējās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās secināts, ka Ķīnā pašreizējā ražošanas jauda ir nozīmīga. Brazīlijas antidempinga izmeklēšanā, kas publicēta 2021. gada maijā, jau tika uzsvērts, ka pastāv ievērojama ražošanas jauda, un sniegti pierādījumi par vairākiem lielāko uzņēmumu ieguldījumiem ražošanas jaudā, kas spētu pārsniegt Brazīlijas patēriņu (118). Dienvidāfrikas antidempinga izmeklēšanā, kas publicēta 2022. gada augustā, arī tika ņemta vērā Ķīnas ražotāju ievērojamā ražošanas jauda un tas, ka tie spētu palielināt savu ražošanu eksporta pieprasījuma vajadzībām (119).

(289)

Komisija pārbaudīja, vai ir ticams, ka ĶTR ražotāji eksportētāji turpinās eksporta tirdzniecību par dempinga cenām Savienības tirgū, ja pasākumi zaudēs spēku. Tāpēc, lai noteiktu, vai Savienības tirgus ir pievilcīgs cenu līmeņu ziņā, Komisija analizēja Ķīnas eksporta cenu līmeni uz trešo valstu tirgiem un salīdzināja to ar Ķīnas eksporta cenu līmeni uz Savienības tirgu.

(290)

Komisija pārbaudīja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju paziņoto cenu līmeni PIP laikā un konstatēja, ka salīdzināmos darījumos (t. i., komercrēķinā, kas izrakstīts saskaņā ar FOB incoterms) uz trešām valstīm eksportēto kravas automobiļu riepu vienības cena bija aptuveni 80 % no to vienības cenas ES. Turklāt Savienības tirgus pievilcīgumu apliecināja tas, ka, neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, sākotnējās izmeklēšanas laikā Ķīnas eksporta apjomi uz Savienību saglabājās aptuveni 30 % apmērā no importa apjoma.

(291)

Balstoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka Savienības tirgus ir pievilcīgs tirgus Ķīnas kravas automobiļu riepu ražotājiem eksportētājiem gan cenu, gan lieluma ziņā.

(292)

Papildus iepriekš minētajam Komisija konstatēja, ka tirdzniecības aizsardzības pasākumi attiecībā uz pārskatāmā ražojuma eksportu no ĶTR ir spēkā Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē, Armēnijā, Botsvānā, Brazīlijā, Dienvidāfrikā, Ēģiptē, Kazahstānā, Kirgīzu Republikā, Krievijas Federācijā, Lesoto, Namībijā, Svatini un Turcijā (120) .. Tā rezultātā šie trešo valstu tirgi, kas ir būtiski kravas automobiļu riepu patērētāji, ir mazāk pievilcīgi Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tas ir papildu elements, kas apstiprina konstatējumu, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, ĶTR pašreizējās ražošanas jaudas galamērķis, visticamāk, būtu Savienības tirgus.

(293)

Izmeklēšana liecināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā imports no ĶTR turpināja ieplūst Savienības tirgū lielā apmērā (salīdzinājumā ar tirgus izmēru) par dempinga cenām.

(294)

Turklāt neizmantotā jauda ĶTR bija ievērojama salīdzinājumā ar Savienības patēriņu (301. apsvērums) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Bez tam Savienības tirgus pievilcīgums lieluma un cenu ziņā norādīja uz iespējamību, ka Ķīnas eksports tiktu novirzīts uz Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku, un arī neizmantotā jauda tiktu izmantota, lai palielinātu ražošanu un eksportu uz Savienību.

(295)

Tāpēc Komisija secināja, ka pastāv iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, pārskatāmā ražojuma imports par dempinga cenām no ĶTR Savienībā ievērojami palielinātos ĶTR lielās neizmantotās jaudas un Savienības tirgus cenu līmeņa dēļ salīdzinājumā ar citiem eksporta galamērķiem.

(296)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pēc antidempinga pasākumu termiņbeigām iespējama dempinga turpināšanās.

(297)

Attiecīgajā periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja vairāk nekā 400 ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(298)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija aptuveni 18 miljoni riepu. Komisija noteica kopējo Savienības ražošanas apjomu, pamatojoties uz informāciju no Eiropas Riepu un gumijas ražotāju asociācijas (“ETRMA”), pieprasījuma iesniedzēja un Eurostat statistikas. Kā minēts 27. apsvērumā, galīgajā izlasē iekļauto piecu Savienības ražotāju ražošanas apjomi veido vairāk nekā 25 % no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā. Tādēļ mikroekonomiskie rādītāji tika pārbaudīti, pamatojoties uz datiem, kas tika iegūti no šo piecu Savienības ražotāju sniegtajām atbildēm.

(299)

Tika konstatēts, ka daži izlasē iekļautie ražotāji importē attiecīgo ražojumu no ĶTR un pārdod to tālāk Savienības tirgū. Tomēr salīdzinājumā ar šo ražotāju kopējo pārdošanas apjomu minētais imports ir niecīgs (mazāk nekā 1 % no kopējā pārdošanas apjoma) un neietekmē viņu Savienības ražotāja statusu.

(300)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz ETRMA un Eurostat sniegto informāciju.

(301)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda.

2. tabula.

Patēriņš Savienībā (gab. skaits)

(302)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienības tirgū palielinājās par 11 %. Laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam bija ievērojams pieaugums. Tas varētu būt saistīts ar atgūšanos no Covid-19 krīzes un ir skaidrojams ar to, ka riepu patēriņš ir cieši saistīts ar autoparku transportlīdzekļu nobraukto kilometru skaitu, kas savukārt ir ļoti atkarīgs no vispārējās ekonomiskās aktivitātes un sevišķi no preču apjoma, kas pārvadātas pa autoceļiem. Patēriņa pieaugums sasniedza maksimumu 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palēninājās.

(303)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz datiem par patēriņu Savienībā, kas sniegti 1. tabulā.

(304)

Importa dinamika no attiecīgās valsts Savienībā bija šāda.

3. tabula

Importa apjoms (gab. skaits) un tirgus daļa

(305)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa, pamatojoties uz datiem par patēriņu Savienībā, ir sniegta 3. tabulā.

(306)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR palielinājās par 22 % – no aptuveni 900 tūkstošiem riepu 2020. gadā līdz aptuveni 1,1 miljoniem riepu izmeklēšanas periodā. Importa no Ķīnas pieaugums bija īpaši nozīmīgs 2022. gadā, kad Eiropas Savienības Vispārējā tiesa daļēji atcēla sākotnējos pasākumus, kā aprakstīts 4. apsvērumā. Importa apjomi saglabājās tādā pašā līmenī arī pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, neraugoties uz pieprasījuma samazināšanos. Tā rezultātā attiecīgajā periodā Ķīnas importa tirgus daļa palielinājās no 4,9 % līdz 5,4 %.

(307)

Komisija noteica importēto ražojumu cenu, pamatojoties uz Eurostat datiem.

(308)

Savienībā no attiecīgās valsts veiktā importa vidējās svērtās cenas dinamika ir parādīta tabulā turpmāk.

4. tabula

Importa cenas (EUR/gab.)

(309)

Attiecīgajā periodā Savienībā importēto Ķīnas ražojumu (visi līmeņi) vidējās cenas palielinājās par 61 %.

(310)

Tā kā izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji galvenokārt eksportēja 1. un 2. līmeņa riepas, Komisijai trūka detalizētas informācijas par Ķīnas eksportu 3. līmenī, kur sākotnējās izmeklēšanas laikā tika nodarīts primārais kaitējums, pēc tam izraisot atgriezenisku kaskādes efektu pārējos divos līmeņos.

(311)

Šā iemesla dēļ Komisija veica cenu samazinājuma aplēses visam importam, pamatojoties uz importa statistiku.

(312)

Tādējādi Komisija salīdzināja:

(313)

Šis salīdzinājums parādīja, ka Ķīnas vidējā importa cena pēc izkraušanas (270 EUR/gab.) bija zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu (281 EUR/gab.) un tikai nedaudz pārsniedza Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas (260 EUR/gab.). Ja cena pēc izkraušanas tiktu noteikta bez antidempinga un kompensācijas maksājumiem, tā būtu 254 EUR/gab., kas būtu gan ievērojami zemāka par Savienības ražošanas nozares vidējo pārdošanas cenu, gan arī zemāka par Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām.

(314)

Tādējādi Komisija secināja, ka kopumā Ķīnas importa cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena.

(315)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Hankook apgalvoja, ka Komisija ir aplami ieviesusi citādu cenu samazinājuma aprēķināšanas metodiku nekā sākotnējā izmeklēšanā. Hankook apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis nevis aplēst cenu samazinājumu visam importam, pamatojoties uz importa statistiku, bet gan analizēt to pa riepu veidiem un līmeņiem. Iesniegtās informācijas konfidenciālajā versijā Hankook arī sniedza datus par saviem eksporta apjomiem un cenām un apgalvoja, ka, izmantojot šos datus, Komisija būtu varējusi izsecināt importa cenas visiem līmeņiem un veikt cenu samazinājuma analīzi pa līmeņiem.

(316)

Komisija nepiekrita šiem apgalvojumiem. Pirmkārt, tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas darbojās 3. līmenī, nesadarbojās un tā kā saskaņā ar 310. apsvērumā norādīto Komisijai trūka detalizētas informācijas par eksportu no Ķīnas, jo īpaši 3. līmenī, tā nespēja veikt cenu samazinājuma analīzi pa līmeņiem. Tādējādi tika mainīti pamatā esošie dati, kas bija Komisijas rīcībā. Otrkārt, Hankook piedāvātie dati par tā eksporta apjomiem un cenām nebija pietiekami, lai veiktu turpmāku cenu samazinājuma analīzi. Pat šie dati liecina, ka vēl aizvien ir citi 1., 2. un 3. līmeņa ekonomikas dalībnieki, par kuriem nav pieejama detalizēta informācija, un, pretēji tam, ko apgalvo Hankook, šie dati nav pietiekami, lai sniegtu papildu informāciju par cenu samazinājumu pa līmeņiem vai padarītu nederīgus Komisijas veiktās cenu samazinājuma analīzes rezultātus. Tāpēc šis apgalvojums ir noraidīts.

(317)

Līdztekus Ķīnai galvenās trešās valstis, no kurām tika importētas riepas, bija Taizeme, Turcija un Vjetnama.

(318)

Riepu importa apjomam Savienībā, kā arī tirgus daļai un cenu tendencēm attiecībā uz riepu importu no citām trešām valstīm bija šāda dinamika.

5. tabula.

Imports no trešām valstīm

(319)

Attiecīgajā periodā imports no citām trešām valstīm palielinājās par aptuveni 2 miljoniem gab., t. i., par 41 %. Tas ir straujāk nekā Savienības patēriņa pieaugums, un tā rezultātā tirgus daļa palielinājās no 26,5 % līdz 33,5 %.

(320)

Lielākais pieaugums bija vērojams importam no Taizemes (856 tūkstoši gab.), Turcijas (590 tūkstoši gab.) un Vjetnamas (486 tūkstoši gab.). Citu trešo valstu gadījumā pieaugums bija tikai neliels (53 tūkstoši gab.).

(321)

Importa no citām trešām valstīm, īpaši no Taizemes un Vjetnamas, cenu līmenis bija ievērojami zemāks par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(322)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus ekonomiskos rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(323)

Kā minēts 15.–17. apsvērumā, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli, tika izmantota atlase.

(324)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz pieprasījumā sniegtajiem datiem, Eurostat statistiku un ETRMA informāciju. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija izvērtēja, vadoties pēc datiem atlasīto Savienības ražotāju atbildēs uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abi datu kopumi tika atzīti par reprezentatīviem attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(325)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(326)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās pārdošanas cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(327)

Sākotnējā izmeklēšanā tika analizēts Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis kopumā un atsevišķu makroekonomisko rādītāju gadījumā arī segmentu līmenī, ņemot vērā Savienības tirgus segmentāciju. Pašreizējā izmeklēšanā Komisija vispirms analizēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli kopumā.

(328)

Komisija arī veica konkrētu rādītāju analīzi segmentu līmenī. Kā norādīts 370.–377. apsvērumā, šī analīze apstiprina, ka ar attiecīgo ražojumu saistītās tendences kopumā atbilst tendencēm, kas ir noteiktas saistībā ar atsevišķiem līmeņiem.

(329)

Sākotnējā izmeklēšanā Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju rezultātiem piemēroja svērumu atbilstoši to īpatsvaram Savienības ražotāju kopējā pārdošanas apjomā Savienībā, lai nodrošinātu, ka MVU visos mikrorādītājos ir pārstāvēti atbilstoši to īpatsvaram kopējā Savienības pārdošanas apjomā. Tā kā MVU ir aktīvi tikai 3. līmeņa segmentā, no šī pielāgojuma tiešā veida izrietēja 3. līmeņa riepu pārdošanas apjoma procentuālā īpatsvara pieaugums izlasē iekļauto Savienības ražotāju datu kopumā.

(330)

Šajā izmeklēšanā Komisija uzskatīja, ka, lai veiktu objektīvu Savienības ražošanas nozares stāvokļa novērtējumu termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā, nav nepieciešams noteikt sākotnējo svērumu. Proti, izmeklēšanā tika konstatēts, ka MVU, kas darbojas tikai 3. līmenī, kaitējuma rādītāji bija pat sliktāki nekā 3. līmeņa uzņēmumiem kopumā. Turklāt Komisija konstatēja, ka, pat nesverot izlasē iekļauto Savienības ražotāju datus, Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums visos līmeņos (sk. 370.–377. apsvērumu). Tādējādi ir loģiski, ka jebkurš svērums tikai pastiprinātu negatīvās tendences, kas pašlaik vērojamas kopējā kaitējuma ainā.

(331)

Savienības ražošanas kopējā apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(332)

Tirgus izaugsme un pārdošanas apjoma pieaugums Savienības tirgū noteica ražošanas apjoma palielināšanos no 2020. līdz 2021. gadam. Pēc tam 2022. gadā ražošanas apjoms samazinājās, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas saruka vēl vairāk. Ražošanas apjoma samazināšanās bija saistīta ar mazākiem pārdošanas apjomiem, kas savukārt bija saistīts ar Savienības patēriņa samazināšanos un izraisīja Savienības ražošanas nozares tirgus daļas sarukšanu. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms atgriezās tādā pašā līmenī kā 2020. gadā. Tomēr Savienības ražošanas nozare spēja pielāgot savu jaudu ražošanas apjoma izmaiņām, mazinot jaudas izmantojuma rādītāja svārstības, un attiecīgajā periodā kopumā rādītājs pat nedaudz uzlabojās (par 3 %).

(333)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(334)

Augošajā tirgū Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms no 2020. līdz 2021. gadam palielinājās. 2022. gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās, neraugoties uz tirgus izaugsmi, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas turpināja sarukt. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms bija atgriezies tādā pašā līmenī, kāds bija 2020. gadā. Tā kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms 2022. gadā atpalika no tirgus pieauguma un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saruka straujāk nekā tirgus, tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 69 % līdz 61 %.

(335)

Piezīmēs par procedūras sākšanu Hankook Group apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, kā arī tās tirgus daļa attiecīgajā periodā būtībā saglabājās stabila un ka nelielo samazinājumu no 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam varētu izskaidrot ar patēriņa samazināšanos.

(336)

Izmeklēšanas konstatējumi neapstiprina šo apgalvojumu. Lai gan Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2020. gadu bija tādā pašā līmenī, no 2022. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas būtiski samazinājās (par 13 %). Arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās no 69 % līdz 61 %.

(337)

Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(338)

Patēriņš Savienībā vispirms no 2020. līdz 2022. gadam palielinājās atbilstoši ekonomiskās aktivitātes pieaugumam pēc Covid-19 pandēmijas. Patēriņa pieaugums sasniedza maksimumu 2022. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palēninājās, kā rezultātā attiecīgajā periodā kopumā tas palielinājās par 11 %. Tikai 2021. gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma dinamika atbilda pozitīvajai tirgus tendencei. 2022. gadā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nepieauga tādā pašā tempā kā tirgus, un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas saruka straujāk nekā tirgus. Rezultātā attiecīgajā periodā tirgus daļa samazinājās par 8 procentpunktiem (no 69 % līdz 61 %).

(339)

Nodarbinātības un ražīguma rādītāji attiecīgajā periodā bija šādi.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(340)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja vairāk nekā 2 700 tiešo darbvietu. Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomam no 2020. līdz 2021. gadam palielinoties, pieauga arī nodarbinātība. Tomēr, tā kā Savienības ražošanas nozarei izdevās arī uzlabot ražīgumu, nodarbinātība nepalielinājās tādā pašā tempā kā ražošanas apjoms. Ražošanas apjomam no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam sarūkot, samazinājās darbvietu skaits un nedaudz samazinājās arī ražīgums.

(341)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā individuālā dempinga starpība, kas tika konstatēta attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, joprojām bija ievērojama (sk. 283. apsvērumu iepriekš).

(342)

Tomēr, lai gan Ķīnas dempings joprojām turpinājās, kaitējuma rādītāju analīze liecina, ka ieviestie pasākumi attiecīgā perioda sākumā pozitīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozari. Tomēr šī pozitīvā situācija 2022. gadā mainījās, un Savienības ražošanas nozares stāvoklis atkal pasliktinājās.

(343)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās vienības pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/gab.)

(344)

Attiecīgajā periodā riepu pārdošanas cenas nesaistītiem klientiem Savienības tirgū palielinājās par 25 %. No 2020. līdz 2021. gadam cenu pieaugums sakrita ar pieprasījuma pieaugumu. Šādā situācijā Savienības ražošanas nozare spēja palielināt pārdošanas cenas vairāk (par 7 %) nekā palielinājās ražošanas izmaksas (par 4 %).

(345)

Šī labvēlīgā situācija 2022. gadā mainījās, un pēc tam Savienības ražošanas nozare nevarēja novirzīt izmaksu pieaugumu uz pārdošanas cenām. Lai gan pārdošanas cenas no 2021. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam palielinājās par 18 procentpunktiem, šis cenu pieaugums nebija atbilstīgs ražošanas izmaksu pieaugumam.

(346)

Kopumā ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā palielinājās par 40 %. Lielākais pieaugums notika no 2021. līdz 2022. gadam, kad ražošanas izmaksas palielinājās par 30 %.

(347)

Galvenie kaitējuma rādītāji tika analizēti arī attiecībā uz trim līmeņiem.

(348)

1. līmenī vidējā vienības pārdošanas cena palielinājās par 55 EUR un vienības izmaksas šajā pašā periodā palielinājās par 75 EUR. Vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā palielinājās par 24 %, bet ražošanas izmaksas – par 39 %.

10. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/gab.) – 1. līmenis

(349)

2. līmenī vidējā vienības pārdošanas cena palielinājās par 60 EUR un vienības izmaksas šajā pašā periodā pieauga par 68 EUR. Vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā palielinājās par 29 %, bet ražošanas izmaksas – par 39 %.

11. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/gab.) – 2. līmenis

(350)

3. līmenī vidējā vienības pārdošanas cena palielinājās par 40 EUR un vienības izmaksas šajā pašā periodā pieauga par 58 EUR. Vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā palielinājās par 24 %, bet ražošanas izmaksas – par 34 %.

12. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/gab.) – 3. līmenis

(351)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā bija šādas.

13. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(352)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku laikposmā no 2020. līdz 2021. gadam palielinājās par 9 % un pēc tam 2021.–2022. gadā – par 20 %, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saglabājoties tādā pašā līmenī.

(353)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu apmērs attiecīgajā periodā bija šāds.

14. tabula

Krājumi

(354)

Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu krājumi perioda beigās laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam saglabājās tādā pašā līmenī (14–16 % no ražošanas apjoma). Salīdzinot krājumus perioda beigās (2023. gada 30. jūnijs) ar krājumu līmeni gada beigās 2020.–2022. gadā, tika novērots pieaugums (līdz 21 % no ražošanas apjoma). Tomēr šis pieaugums lielā mērā skaidrojams ar sezonalitāti. Gada otrajā pusē tiek pārdots lielāks riepu daudzums salīdzinājumā ar pirmo pusgadu, savukārt ražošana ir mazāk sezonāla. Šīs sezonalitātes dēļ krājumu apjoms jūnija beigās parasti ir lielāks nekā decembra beigās. Tāpēc šķietamais krājumu līmeņa pieaugums pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pats par sevi neliecina par Savienības ražotāju finansiālo stāvokli.

(355)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

15. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem