(1)

ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma jaunu ilgtspējīgas attīstības globālo satvaru: Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (“2030. gada programma”), kuras pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM). Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei: Eiropas Rīcība ilgtspējības jomā” sasaista IAM ar Savienības politikas satvaru, lai nodrošinātu, ka visu – gan Savienības iekšienē, gan globālā līmenī – Savienības darbību un politikas iniciatīvu pamatā ir IAM. Eiropadomes 2017. gada 22. un 23. jūnija secinājumos apstiprināta Savienības un dalībvalstu apņemšanās īstenot programmu 2030. gadam pilnīgi, saskaņoti, vispusīgi, integrēti un iedarbīgi, cieši sadarbojoties ar partneriem un citām ieinteresētajām personām. Turklāt ANO atbalstītos atbildīgu investīciju principus šīs regulas pieņemšanas laikā ir parakstījušas vairāk nekā 5 300 personas, kuru pārvaldībā ir aktīvi vairāk nekā 120 triljonu EUR vērtībā. 2019. gada 11. decembrī Komisija publicēja paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (“Eiropas zaļais kurss”). 2021. gada 30. jūnijā tika pieņemts Eiropas Klimata akts kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (3), ar kuru Savienības tiesību aktos ir nostiprināts Eiropas zaļajā kursā izvirzītais mērķis, proti, līdz 2050. gadam panākt, ka Savienības ekonomika un sabiedrība kļūst klimatneitrāla.

(2)

Pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku ir būtiska Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai, Savienības iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai un globālās sasilšanas noturēšanai krietni zem 1,5 Celsija grādu robežvērtības. Ilgtspējai jau ilgstoši ir bijusi būtiska nozīme Savienības politikā, un gan Līgumā par Eiropas Savienību, gan Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ir atzīti tās sociālie un vides aspekti.

(3)

Lai Savienībā sasniegtu IAM mērķus, kapitāla plūsmas ir jānovirza ilgtspējīgām investīcijām. Minēto mērķu īstenošanai ir pilnībā jāizmanto iekšējā tirgus potenciāls. Šajā kontekstā ir ļoti svarīgi likvidēt šķēršļus efektīvai kapitāla apritei virzībā uz ilgtspējīgām investīcijām iekšējā tirgū un novērst šādu šķēršļu rašanos, kā arī paredzēt noteikumus un standartus, lai, no vienas puses, veicinātu ilgtspējīgu finansējumu un, no otras puses, atturētu no investīcijām, kuras var nelabvēlīgi ietekmēt IAM mērķu sasniegšanu.

(4)

Savienības pieeja ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšanai balstās uz 20 principiem, kas iekļauti Eiropas sociālo tiesību pīlārā, kas noteikti Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumā “Eiropas sociālo tiesību pīlāra izveide”, lai nodrošinātu taisnīgu pāreju uz šādu izaugsmi, un lai nodrošinātu tādu politiku, kas nevienu neatstāj novārtā. Turklāt Savienības sociālo tiesību aktu kopumā, tostarp līdztiesības savienības stratēģijās, noteikti darba tiesību, līdztiesības, piekļūstamības, veselības un darba aizsardzības un diskriminācijas novēršanas jomas standarti.

(5)

Finanšu tirgiem ir izšķiroša nozīme kapitāla novirzīšanā investīcijām, kas vajadzīgas Savienības klimata un vides mērķu sasniegšanai. Komisija savā 2018. gada 8. marta paziņojumā publicēja savu Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanas rīcības plānu, ar ko tika uzsākta ilgtspējīga finansējuma stratēģija. Minētā rīcības plāna mērķi ir integrēt ilgtspējas faktorus riska pārvaldībā un pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgām investīcijām, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

(6)

Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanas rīcības plāna ietvaros Komisija 2021. gadā pasūtīja pētījumu “Pētījums par reitingiem, datiem un pētījumiem, kas saistīti ar ilgtspēju”, lai izvērtētu norises ar ilgtspēju saistīto produktu un pakalpojumu tirgū, apzinātu galvenos tirgus dalībniekus un uzsvērtu iespējamos trūkumus. Minētajā pētījumā tika sniegts tirgus dalībnieku, tirgū pieejamo ilgtspējas produktu un pakalpojumu saraksts un klasifikācija, kā arī analīze par to, kā tirgus dalībnieki izmanto ar ilgtspēju saistītus produktus un pakalpojumus, un par viņu viedokli attiecībā uz šo produktu un pakalpojumu kvalitāti. Pētījums parādīja interešu konfliktu esamību, vides, sociālo un pārvaldības (VSP) reitingu noteikšanas metodiku pārredzamības un precizitātes trūkumu un skaidrības trūkumu attiecībā uz terminoloģiju un VSP reitingu sniedzēju darbību.

(7)

Eiropas zaļā kursa ietvaros Komisija nāca klajā ar atjaunotu ilgtspējas finansējuma stratēģiju, kas tika pieņemta Komisijas 2021. gada 6. jūlija paziņojumā “Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija”.

(8)

Pēc tam Komisija minētajā stratēģijā izziņoja sabiedrisko apspriešanu par VSP reitingiem, kuras rezultāti tiks izmantoti ietekmes novērtējumā. Sabiedriskajā apspriešanā, kas notika 2022. gadā, ieinteresētās personas apstiprināja bažas par VSP reitingu noteikšanas metodiku un mērķu pārredzamības trūkumu un skaidrības trūkumu attiecībā uz VSP reitingu noteikšanas darbībām. Tā kā uzticamībai ir izšķiroša nozīme finanšu tirgu darbībā, šāds VSP reitingu pārredzamības un uzticamības trūkums būtu steidzami jānovērš.

(9)

Starptautiskā līmenī Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO) 2021. gada novembrī izdeva ziņojumu, kurā ietverts ieteikumu kopums par VSP reitingu un datu produktu sniedzējiem. Komisijai un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (4), būtu jāapsver iespējas piemērot minētos IOSCO ieteikumus, kad līdzvērtības, apstiprināšanas vai atzīšanas nolūkā tiek novērtēta trešās valsts jurisdikcijas vai VSP reitingu sniedzēja atbilstība šīs regulas prasībām.

(10)

VSP reitingiem ir svarīga nozīme pasaules kapitāla tirgos, jo ieguldītāji, aizņēmēji un emitenti minētos VSP reitingus arvien vairāk izmanto uz informāciju balstītu lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ilgtspējīgām investīcijām un finansējumu. Tostarp kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības bieži izmanto šos VSP reitingus kā atsauci ilgtspējas rādītājiem vai ilgtspējas riskiem un iespējām to darbībām investīciju jomā. Attiecīgi VSP reitingiem ir būtiska ietekme uz tirgu darbību un ieguldītāju un patērētāju uzticēšanos un paļāvību. Lai nodrošinātu, ka Savienībā izmantotie VSP reitingi ir neatkarīgi, salīdzināmi, kad tas iespējams, objektīvi, sistemātiski un pietiekami kvalitatīvi, ir svarīgi, lai VSP reitingu noteikšanas darbības tiktu veiktas saskaņā ar integritātes, pārredzamības, atbildības un labas pārvaldības principiem, vienlaikus veicinot Savienības ilgtspējīga finansējuma programmu. VSP reitingu labāka salīdzināmība un lielāka uzticamība uzlabotu šā strauji augošā tirgus efektivitāti, tādējādi veicinot virzību uz Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu.

(11)

VSP reitingi veicina Savienības ilgtspējīga finanšu tirgus pareizu darbību, sniedzot ieguldītājiem un finanšu iestādēm to investīciju stratēģijām, riska pārvaldībai un informācijas atklāšanas pienākumiem svarīgu informāciju. Tāpēc ir jānodrošina, ka VSP reitingi to lietotājiem sniedz būtisku informāciju, kas ir noderīga lēmumu pieņemšanā, un ka VSP reitingu lietotāji labāk izprot VSP reitingu mērķus un to, kādus konkrētus aspektus un rādītājus ar šādiem reitingiem mēra.

(12)

Ir jāatzīst dažādie VSP reitingu tirgus uzņēmējdarbības modeļi. Pirmais uzņēmējdarbības modelis ir lietotāju apmaksāts modelis, kurā VSP reitingu lietotāji galvenokārt ir ieguldītāji, kas iegādājas VSP reitingus, lai pieņemtu lēmumus par investīcijām. Otrs uzņēmējdarbības modelis ir emitentu apmaksāts modelis, kurā uzņēmumi iegādājas VSP reitingus, lai novērtētu savu darbību riskus un iespējas. Lai nodrošinātu Savienības sniegto VSP reitingu lielāku uzticamību, vērtējamām vienībām vai finanšu instrumenta vai finanšu produkta gadījumā vērtējamo vienību emitentiem vajadzētu būt iespējai pārbaudīt VSP reitingu sniedzēja izmantotos datus un norādīt uz visām faktu kļūdām izmantotajā datu kopā, kas varētu ietekmēt turpmāko reitingu kvalitāti. Šajā nolūkā vērtējamai vienībai vai vērtējamās vienības emitentam pēc pieprasījuma vajadzētu spēt piekļūt datu kopai, kas izmantota VSP reitinga noteikšanai. Iespējai pārbaudīt minēto datu kopu vajadzētu būt tikai faktu pārbaudes rīkam, un vērtējamās vienības vai vērtējamās vienības emitenti nekādā gadījumā nedrīkst nekādā veidā ietekmēt reitingu noteikšanas metodiku vai iegūto reitingu. Prasība VSP reitingu sniedzējam paziņot vērtējamai vienībai vai vērtējamās vienības emitentam pirms VSP reitinga emitēšanas būtu jāpiemēro tikai pirms reitinga pirmās noteikšanas, nevis pirms katras tā turpmākās atjaunināšanas. Minētās prasības mērķis ir informēt vērtējamo vienību vai vērtējamās vienības emitentu, ko novērtēs VSP reitingu sniedzējs.

(13)

Dalībvalstis neregulē un nepārrauga VSP reitingu sniedzēju darbības vai VSP reitingu sniegšanas nosacījumus. Ņemot vērā pašreizējās atšķirības un pārredzamības un kopīgu noteikumu trūkumu, pastāv iespēja, ka dalībvalstis pieņems atšķirīgus pasākumus un pieejas, kas kavēs saskaņošanu ar IAM un Eiropas Zaļā kursa mērķiem. Minētie atšķirīgie pasākumi un pieejas atstātu tiešu negatīvu ietekmi, radītu šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai un nodarītu kaitējumu VSP reitingu tirgum. Uz VSP reitingu sniedzējiem, kas izsniedz VSP reitingus lietošanai Savienības finanšu iestādēs un uzņēmumos, dažādās dalībvalstīs attiektos atšķirīgi noteikumi. Atšķirīgi standarti un tirgus prakse apgrūtinātu skaidrības iegūšanu par VSP reitingu izveidi un neļautu tos salīdzināt, tādējādi radot nevienlīdzīgus tirgus apstākļus VSP reitingu lietotājiem. Tas radītu papildu šķēršļus iekšējā tirgū un risku kropļot lēmumu pieņemšanu par investīcijām.

(14)

Šī regula papildina pašreizējos Savienības tiesību aktus ilgtspējīga finansējuma jomā un tās mērķis ir veicināt informācijas plūsmu, lai atvieglotu lēmumus par investīcijām.

(15)

Lai pienācīgi definētu teritoriālo darbības jomu, šai regulai būtu jābalstās uz jēdzienu “darbība Savienībā”, nošķirot gadījumus, kad no vienas puses VSP reitingu sniedzēji ir iedibināti Savienībā vai no otras puses gadījumus, kad VSP reitingu sniedzēji ir iedibināti ārpus Savienības. Pirmajā gadījumā būtu jāuzskata, ka Savienībā iedibināti VSP reitingu sniedzēji darbojas Savienībā, ja tie nosaka un publicē savus VSP reitingus savā tīmekļa vietnē vai citādi, vai ja tie nosaka un izplata savus VSP reitingus, izmantojot parakstīšanās pakalpojumus vai citas līgumiskas attiecības ar regulētiem finanšu uzņēmumiem Savienībā, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (5) darbības joma, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (6), un jo īpaši ar trešo valstu emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot Savienības regulētos tirgos, vai Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām vai dalībvalstu publiskajām iestādēm. Otrajā gadījumā būtu jāuzskata, ka ārpus Savienības iedibināti VSP reitingu sniedzēji darbojas Savienībā tikai tad, ja tie nosaka un izplata savus VSP reitingus, izmantojot parakstīšanās pakalpojumus vai citas līgumiskas attiecības ar tām pašām juridiskajām personām kā Savienībā iedibinātie VSG reitingu sniedzēji.

(16)

Šī regula ir izstrādāta, lai reglamentētu VSP reitingu noteikšanu, izplatīšanu un attiecīgā gadījumā publicēšanu, taču neparedz regulēt to izmantošanu. Ņemot vērā to, ka šīs regulas teritoriālā darbības joma ir saistīta ar jēdzienu “darbība Savienībā”, VSP reitingu lietotājiem būtu jāsadarbojas ar VSP reitingu sniedzējiem, kas ir saņēmuši atļauju vai ir reģistrēti saskaņā ar šo regulu. Tomēr atsevišķos gadījumos VSP reitingu lietotājam Savienībā vajadzētu spēt sadarboties ar ārpus Savienības iedibinātu VSP reitingu sniedzēju, kas nav saņēmis atļauju vai nav atzīts saskaņā ar šo regulu. Šādos gadījumos būtu stingri jāievēro īpaši nosacījumi, lai izvairītos no jebkāda šīs regulas prasību apiešanas riska.

(17)

Lai pienācīgi noteiktu to produktu klāstu, kuriem piemēro šo regulu, VSP reitinga definīcija attiecas tikai uz atzinumiem, vērtējumiem vai to kombināciju, kuru pamatā ir gan vispāratzīta metodika, gan noteikta vērtēšanas sistēma, kā piemēram, reitingu kategorijas. Piemēram, vienības iekļaušana kategorijā vai skalā, kas ir vai nu pozitīva, vai arī negatīva, pamatojoties uz vispāratzītu metodiku attiecībā uz vides faktoriem, sociālo tiesību un cilvēktiesību faktoriem vai pārvaldības faktoriem, vai attiecībā uz pakļautība riskiem, būtu jāuzskata par vērtēšanas sistēmu šīs regulas nolūkos.

(18)

Šī regula nebūtu jāpiemēro tādu vides un sociālo tiesību, cilvēktiesību un pārvaldības faktoru datu publicēšanai vai izplatīšanai, kuri netiek izmantoti VSP reitinga izstrādē. Turklāt šī regula nebūtu jāpiemēro produktiem vai pakalpojumiem, kas ietver VSP reitinga elementu, tostarp investīciju izpētei, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (7). Šī regula nebūtu jāpiemēro arī Eiropas zaļo obligāciju ārējām pārbaudēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/2631 (8), un ārējām pārbaudēm un otrās darījuma puses sniegtiem atzinumiem par obligācijām, kas tiek tirgotas kā vides ziņā ilgtspējīgas, ar ilgtspēju saistītām obligācijām, un obligācijām, aizdevumiem un cita veida parāda instrumentiem, kas tiek tirgoti kā ilgtspējīgi, ciktāl šādās ārējās pārbaudēs un otrās darījuma puses atzinumos nav ietverti VSP reitingi, ko sagatavojis ārējai pārbaudītājs vai otrās darījuma puses atzinuma sniedzējs. Ārējās pārbaudēs ietver pirmsemisijas informācijas atklāšanas pārbaudes, piemēram, Eiropas zaļo obligāciju faktu lapas vai tādu obligāciju regulējumus, kas tiek tirgoti kā ilgtspējīgi, kā arī pēcemisijas informācijas atklāšanas pārbaudes, kā piemēram, Eiropas zaļo obligāciju gada ieņēmumu sadales ziņojumus, Eiropas zaļo obligāciju ietekmes ziņojumus un ziņojumus par obligācijām, kas tiek tirgoti kā ilgtspējīgi. Turklāt šī regula nebūtu jāpiemēro reitingiem, kas izstrādāti tikai akreditācijas vai sertifikācijas procesiem, jo tādi reiting nav vērsti uz investīciju analīzi, finanšu analīzi, lēmumu pieņemšanu par ieguldījumiem vai finanšu lēmumu pieņemšanu. Visbeidzot, šī regula nebūtu jāpiemēro VSP marķēšanas darbībām, ja šādos marķējumos, ko piešķir juridiskām personām, finanšu instrumentiem vai produktiem, netiks atklāta informācija par VSP reitingu.

(19)

Turklāt, šī regula nebūtu jāpiemēro reitingiem, kurus noteikuši Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki, ja šādi reitingi nav publicēti vai izplatīti komerciāliem nolūkiem. Šādam ierobežojumam darbības jomā vajadzētu nodrošināt, ka šī regula netīši neietekmē ECBS pasākumus, ar kuriem tiecas ECBS monetārās politikas nodrošinājuma satvarā ņemt vērā klimata vai citus ar vidi, sociālo jomu un pārvaldību saistītus apsvērumus, ja ECSB īsteno tās galveno mērķi, proti, uzturēt cenu stabilitāti un, neskarot minēto mērķi, atbalstīt vispārējo ekonomikas politiku Savienībā.

(20)

Ja uzņēmums vai finanšu iestāde atklāj informāciju par savu vai savas pievienotās vērtības ķēdes ietekmi uz ilgtspēju, riskiem un iespējām, šāda informācija nebūtu jāuzskata par VSP reitingu saskaņā ar šo regulu.

(21)

Šī regula nebūtu jāpiemēro privātā sektora VSP reitingiem, kas noteikti pēc individuāla pasūtījuma, tiek sniegti vienīgi personai, kura tos pasūtījusi, un nav paredzēti publiskošanai vai izplatīšanai, pamatojoties uz parakstīšanās pakalpojumiem vai citādi. Šī regula nebūtu jāpiemēro arī regulētu finanšu uzņēmumu Savienībā noteiktiem VSP reitingiem, kurus tie izmanto tikai un vienīgi iekšējām vajadzībām vai iekšējo vai grupas finanšu pakalpojumu vai produktu nodrošināšanai.

(22)

Lai vēl vairāk uzlabotu iekšējā tirgus darbību un ieguldītāju aizsardzības līmeni, ir svarīgi nodrošināt pietiekamu un konsekventu pārredzamību attiecībā uz VSP reitingiem, kurus noteikuši regulēti finanšu uzņēmumi Savienībā un kuri iekļauti to finanšu produktos vai pakalpojumos, ja šādi reitingi tiek atklāti un tāpēc ir redzami trešām personām. Ieguldītājiem būtu jāsaņem pienācīga informācija par metodiku, uz kuru balstās VSP reitingi, un tā būtu jāatklāj tirgvedības paziņojumos. Tāpēc šai regulai būtu arī jāpapildina ar tirgvedības paziņojumiem saistītie informācijas atklāšanas pienākumi, kas noteikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2088 (9). Tāda pati informācija būtu jāpieprasa arī no visiem citiem regulētiem finanšu uzņēmumiem Savienībā, kuri savos tirgvedības paziņojumos atklāj minētā regulētā finanšu uzņēmuma VSP reitingu trešai personai, izņemot, ja uz tiem attiecas Regula (ES) 2019/2088. Ieguldītājiem, izmantojot saiti uz attiecīgās regulēta finanšu uzņēmuma Savienībā tīmekļa vietnes informācijas atklāšanu, būtu jāsaņem tā pati informācija, kas no VSP reitingu sniedzējiem prasīta šīs regulas III pielikuma 1. punktā, vienlaikus ņemot vērā jebkuras informācijas saturu, kuru finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti jau ir atklājuši saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088. Citiem regulētiem finanšu uzņēmumiem Savienībā būtu jāatklāj tā pati informācija, ņemot vērā dažādos finanšu produktu veidus, to iezīmes un atšķirības starp tiem, kā arī nepieciešamību izvairīties no tās informācijas jebkādas dublēšanas, kura jau publicēta saskaņā ar citām piemērojamām regulatīvajām prasībām. Kopumā būtu jāizvairās no piemērojamo informācijas atklāšanas prasību dublēšanās. Tādā pašā nolūkā regulēti finanšu uzņēmumi Savienībā, kas nosaka VSP reitingus un iekļauj minētos reitingus finanšu produktos vai pakalpojumos, kurus tie piedāvā trešām personām, būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(23)

Bezpeļņas organizācijas, kas nosaka VSP reitingus nekomerciāliem mērķiem un publicē minētos reitingus bez maksas, nebūtu jāuzskata par tādām, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma. Tomēr tām attiecīgā gadījumā būtu jācenšas integrēt pārredzamības prasības, kas noteiktas šajā regulā. Ja bezpeļņas organizācijas prasa vērtējamām vienībām vai vērtējamo vienību emitentiem samaksu par datu paziņošanu vai vērtējuma saņemšanu savā platformā vai ja tās prasa VSP reitingu lietotājiem samaksu par piekļuvi jebkādai informācijai par VSP reitingiem, uz tām būtu jāattiecina šīs regulas prasības.

(24)

Šīs regulas darbības jomā nebūtu jāiekļauj fiziskas personas, tostarp akadēmisko aprindu pārstāvji un žurnālisti, kas publicē un izplata VSP reitingus nekomerciālos nolūkos.

(25)

Lai novērtētu uzņēmumu VSP profilu, kā arī saistībā ar saviem ilgtspējīgu investīciju un finansēšanas lēmumiem kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pārapdrošināšanas sabiedrības cita starpā izmanto gan ārējos VSP reitingus, gan ārējos VSP datu produktus. Finanšu iestādēm būtu jāuzņemas atbildība par zaļmaldināšanas apsūdzību gadījumiem saistībā ar to finanšu produktiem, savukārt vienīgi tādas VSP informācijas izplatīšanai par juridiskajām personām vai finanšu produktiem, kuras pamatā ir pašizstrādāta vai izveidota metodika un kura cita starpā ietver emisiju datu kopas un datus par VSP domstarpību gadījumiem, nevajadzētu būt šīs regulas darbības jomā. Komisijai būtu jāpārskata šī regula, lai novērtētu, vai noteiktā darbības joma ir pietiekama, lai nodrošinātu ieguldītāju un patērētāju pārliecību par finanšu produktu un pakalpojumu ilgtspējas sniegumu. Komisijai būtu jāparedz vajadzības gadījumā šīs regulas darbības jomā ietvertā VSP datu produktu un VSP datu produktu sniedzēju kopuma paplašināšanu.

(26)

Ir svarīgi paredzēt noteikumus, kas nodrošina, ka VSP reitingi, ko sniedz Savienībā atļauju saņēmuši VSP reitingu sniedzēji, ir pietiekami kvalitatīvi, tiem piemēro atbilstīgas prasības, kas atzīst dažādu uzņēmējdarbības modeļu pastāvēšanu, un tie nodrošina tirgus integritāti. Minētie noteikumi attiektos uz vispārējiem VSP reitingiem, kas aptver vides, sociālos un pārvaldības faktorus, un uz reitingiem, kuros novērtēts tikai viens vides, sociālais vai pārvaldības faktors vai šāda faktora apakškomponents. Būtu jāsniedz atsevišķi vides (V), sociālie (S) un pārvaldības (P) reitingi, nevis kopējs VSP reitinga rādītājs, kas apkopo V, S un P faktorus. Ja VSP reitingu sniedzēji nolemj sniegt apkopotus reitingus, tiem būtu jāatklāj un jāpamato katrai V, S un P kategorijai piešķirtā likme un svērums, un minētā informācija jāpasniedz tādā veidā, kas nodrošina, ka katru minēto kategoriju var salīdzināt ar citu.

(27)

Ņemot vērā to, ka tiek izmantoti ārpus Savienības iedibinātu reitingu sniedzēju VSP reitingi, un lai nodrošinātu tirgus integritāti, ieguldītāju aizsardzību un pienācīgu šīs regulas izpildi, ir jāievieš prasības, kuras izpildot, ārpus Savienības iedibināti VSP reitingu sniedzēji varētu savus pakalpojumus piedāvāt Savienībā. Tāpēc ir ierosināti trīs iespējamie režīmi, kas attiecas uz ārpus Savienības iedibinātiem VSP reitingu sniedzējiem: līdzvērtība, apstiprināšana un atzīšana. Parasti VSP reitingu uzraudzībai un regulējumam trešā valstī vajadzētu būt līdzvērtīgam VSP reitingu uzraudzībai un regulējumam Savienībā. Tāpēc VSP reitingi, kurus sniedz VSP reitingu sniedzēji, kas ir iedibināti un saņēmuši atļauju vai ir reģistrēti trešā valstī, Savienībā būtu jāpiedāvā tikai tad, ja Komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu par trešās valsts režīma līdzvērtību. Tomēr, lai novērstu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, ko radītu ārpus Savienības iedibināta VSP reitingu sniedzēja sniegto VSP reitingu piedāvājuma Savienībā pēkšņa pārtraukšana, ir jāparedz arī daži citi režīmi, t. i., apstiprināšana un atzīšana. Ikvienam VSP reitingu sniedzējam, kam ir grupas struktūra, vajadzētu būt iespējai izmantot ārpus Savienības izstrādāto VSP reitingu apstiprināšanas režīmu. Lai to izdarītu, tam grupas struktūras ietvaros būtu jāizveido tāds VSP reitingu sniedzējs Savienībā, kurš ir saņēmis atļauju. Minētajam atļauju saņēmušajam VSP reitingu sniedzējam būtu jānodrošina, ka apstiprinātu VSP reitingu noteikšana un izplatīšana atbilst prasībām, kas ir vismaz tikpat stingras kā šīs regulas prasības. Turklāt Savienībā iedibinātam VSP reitingu sniedzējam vajadzētu būt nepieciešamajām speciālajām zināšanām, lai efektīvi uzraudzītu VSP reitingu izdošanu un izplatīšanu, ko veic ārpus Savienības iedibināts VSP reitingu sniedzējs., un vajadzētu būt objektīvam iemeslam, kas pamato, kāpēc apstiprinātos reitingus nosaka ārpus Savienības iedibināts reitingu sniedzējs. Prasība pierādīt atbilstību šai regulai, būtu jāattiecina nevis uz katru atsevišķo apstiprināto VSP reitingu, bet gan uz vispārējo metodiku un procedūrām, ko īsteno VSP reitingu sniedzējs. Savukārt VSP reitingu sniedzējiem, kuri saskaņā ar Direktīvā 2013/34/ES noteiktajiem kritērijiem ir klasificēti kā mazi uzņēmumi vai mazas grupas (“mazi VSP reitingu sniedzēji”), vajadzētu būt iespējai izmantot atzīšanas režīmu. Būtu jāievieš atbilstīgi sadarbības nolīgumi ar mērķi nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu ar attiecīgo trešās valsts kompetento iestādi gadījumos, kad trešā valstī jāuzrauga ārpus Savienības iedibināts VSP reitingu sniedzējs.

(28)

Iedibinājuma vietas jēdziens ietver darbības reālu un efektīvu īstenošanu ar stabila veidojuma starpniecību. Nosakot, vai juridiskā persona, kas atrodas ārpus Savienības, ir iedibināta kādā dalībvalstī, ir lietderīgi ņemt vērā minēto veidojumu stabilitātes pakāpi, darbību efektīvu īstenošanu Savienībā un saimnieciskās darbības un sniegto pakalpojumu īpašo raksturu.

(29)

Savienība ir viens no galvenajiem VSP reitingu tirgiem. Tā ir arī viena no pirmajām jurisdikcijām, kura reglamentē VSP reitingu pārredzamību un integritāti. Komisijai būtu jāturpina sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai sekmētu to noteikumu konverģenci, kurus piemēro VSP reitingu sniedzējiem.

(30)

Lai nodrošinātu ieguldītāju un patērētāju augstu uzticēšanās līmeni iekšējam tirgum, būtu jānosaka prasība, ka VSP reitingu sniedzējiem, kas sniedz VSP reitingus Savienībā, ir jābūt atļaujai. Tādēļ ir jānosaka saskaņoti nosacījumi šādai atļaujai un procedūra šādas atļaujas piešķiršanai vai atteikšanai, apturēšanai vai atsaukšanai. Atļauju saņēmušajiem VSP reitingu sniedzējiem bez nepamatotas kavēšanās būtu jāinformē EVTI par jebkādām būtiskām izmaiņām sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumos. Par būtiskām izmaiņām uzskata arī filiāles atvēršanu vai slēgšanu Savienībā. Lai VSP reitingu sniedzējiem nodrošinātu lielāku skaidrību, EVTI būtu jāizdod attiecīgas pamatnostādnes, kurās tai būtu jāprecizē, kas ir būtiskas izmaiņas.

(31)

Lai nodrošinātu ieguldītāju un citu VSP reitingu lietotāju augstu informētības līmeni, informācija par VSP reitingiem un VSP reitingu sniedzējiem jādara pieejama Eiropas vienotajā piekļuves punktā (ESAP), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/2859 (10).

(32)

Lai nodrošinātu VSP reitingu kvalitāti un uzticamību, VSP reitingu sniedzējiem būtu jāizmanto stingras, sistemātiskas, neatkarīgas, pamatojamas un pastāvīgi un pārredzami piemērojamas reitingu noteikšanas metodikas. VSP reitingu sniedzēji būtu jāmudina pievērsties abiem dubultā būtiskuma principa aspektiem. VSP reitingu sniedzējiem VSP reitingu noteikšanas metodikas būtu pastāvīgi un vismaz reizi gadā jāpārskata, ņemot vērā Savienības un starptautiskās norises, kas ietekmē V, S vai P faktorus. Tomēr ir svarīgi ļaut VSP reitingu sniedzējiem pašiem noteikt savu metodiku saskaņā ar šiem principiem.

(33)

VSP reitingu sniedzējiem būtu jāpublisko informācija par metodiku, modeļiem un galvenajiem reitingu noteikšanas pieņēmumiem, ko minētie reitingu sniedzēji izmanto VSP reitingu noteikšanas darbībās un katrā no VSP reitingu produktiem. Ņemot vērā to, kā VSP reitingus izmanto ieguldītāji, nodrošinot reitingu produktus, skaidri jānorāda, uz kuru dubultā būtiskuma principa aspektu reitings attiecas, proti, – gan uz būtisku finanšu risku vērtējamai vienībai vai vērtējamās vienības emitentam, gan uz vērtējamās vienības vai vērtējamās vienības emitenta būtisku ietekmi uz vidi un sabiedrību kopumā vai arī tikai uz vienu no minētajiem aspektiem. VSP reitingu sniedzējiem būtu skaidri jānorāda arī, vai reitings attiecas uz citiem aspektiem. Tā paša iemesla dēļ VSP reitingu sniedzējiem būtu VSP reitingu lietotājiem jāsniedz sīkāka informācija par metodiku, modeļiem un galvenajiem reitingu noteikšanas pieņēmumiem. Izmantojot minēto informāciju, VSP reitingu lietotājiem būtu jāspēj pašiem veikt uzticamības pārbaudi, novērtējot, vai uz šiem VSP reitingiem var paļauties. Tomēr, publiskojot informāciju par metodiku, modeļiem un galvenajiem reitinga noteikšanas pieņēmumiem, nevajadzētu atklāt komerciāli sensitīvu informāciju vai kavēt jauninājumu izstrādi. VSP reitingu sniedzējiem būtu arī jāatklāj informācija par to, vai tie ir ņēmuši vērā V, S vai P faktorus vai šo faktoru apkopojumu, kā arī informācija par katram attiecīgajam faktoram piešķirto reitingu un svērumu apkopojumā. VSP reitingu sniedzējiem būtu jāatklāj arī tiem pieejamās informācijas ierobežojumi un izmantotās metodikas ierobežojumi, piemēram, par to, ka novērtēts ir tikai viens no diviem dubultā būtiskuma principa aspektiem vai ka VSP reitings ir izteikts absolūtā vai relatīvā vērtībā. Tiem būtu jāatklāj arī informācija par vērtējamās vienības vai vērtējamās vienības emitenta ieinteresēto personu jebkādu iespējamo iesaisti.

(34)

Lai nodrošinātu pietiekamu VSP reitingu kvalitāti, ir ieteicams ievērot Savienības mērķus un starptautiskos standartus attiecībā uz katru faktoru. Tādējādi VSP reitingu sniedzējiem būtu jāsniedz informācija par to, vai ESG reitingā papildus citiem attiecīgo starptautisko nolīgumu mērķiem un uzdevumiem ir ņemta vērā V faktora saskaņotība ar mērķiem, kas noteikti tostarp Parīzes nolīgumā, kurš pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums” (11)), ko Savienība 2016. gada 5. oktobrī apstiprināja, S faktora atbilstība Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijām par tiesībām uz apvienošanos un koplīguma sarunām un P faktora saskaņotība ar starptautiskajiem standartiem, kas paredzēti, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas.

(35)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088, Regula (ES) 2020/852 (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (13) ir nozīmīgas likumdošanas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot VSP prasību pieejamību, kvalitāti un konsekvenci visā finanšu tirgus dalībnieku vērtību ķēdē, kas veicina VSP reitingu kvalitātes uzlabošanu.

(36)

Šai regulai nebūtu jāiejaucas VSP reitingu noteikšanas metodikā vai VSP reitingu saturā. VSP reitingu sniedzēju metodikas daudzveidībai nodrošina to, ka tiek izpildītas plašas VSP reitingu lietotāju prasības, un veicina konkurenci tirgū.

(37)

Lai gan VSP reitingu sniedzējam vajadzētu būt atļautam izmantot saskaņošanu ar Regulā (ES) 2020/852 noteikto taksonomiju kā būtisku faktoru vai galveno darbības rādītāju (GDR) savā reitingu noteikšanas metodikā, VSP reitingi, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, nebūtu jāuzskata par VSP marķējumiem, kas norāda vai sniedz pārliecību par atbilstību vai saskaņotību ar Regulu (ES) 2020/852 vai jebkuriem citiem standartiem.

(38)

VSP reitingu sniedzējiem būtu jāgarantē neatkarīgu, objektīvu, sistemātisku un pietiekami kvalitatīvu VSP reitingu sniegšana. Ir svarīgi ieviest organizatoriskas prasības, kas nodrošina iespējamo interešu konfliktu novēršanu un mazināšanu. Lai nodrošinātu savu neatkarību, VSP reitingu sniedzējiem būtu jānovērš interešu konflikta situācijas un pienācīgi jāpārvalda šādi konflikti, ja tie ir nenovēršami. VSP reitingu sniedzējiem būtu savlaicīgi jāatklāj informācija par interešu konfliktiem. Tiem būtu arī jāreģistrē visi būtiskie savas un savu darbinieku un citu reitingu noteikšanas procesā iesaistīto personu neatkarības apdraudējumi, kā arī aizsardzības pasākumi, kas piemēroti, lai mazinātu šos apdraudējumus. Turklāt, lai novērstu iespējamus interešu konfliktus, VSP reitingu sniedzējiem nevajadzētu ļaut vienas un tās pašas juridiskās personas ietvaros piedāvāt arī vairākas citas darbības, tostarp konsultāciju sniegšanas pakalpojumus, kredītreitingu noteikšanu, etalonu izstrādi, darbības investīciju jomā, revīzijas, kredītiestāžu darbības vai apdrošināšanas un pārapdrošināšanas darbības. Visbeidzot, lai novērstu, identificētu, likvidētu vai pārvaldītu un atklātu jebkādus interešu konfliktus un vienmēr nodrošinātu VSP reitingu noteikšanas un pārskatīšanas procesa kvalitāti, integritāti un precizitāti, VSP reitingu sniedzējiem būtu jāizstrādā atbilstoša iekšējā politika un procedūras attiecībā uz darbiniekiem un citām personām, kas iesaistītas reitingu noteikšanas procesā. Šādai politikai un procedūrām jo īpaši būtu jāietver iekšējās kontroles mehānismi un uzraudzības funkcija.

(39)

Lai novērstu interešu konfliktu risku, dažu darbību piedāvāšanu vajadzētu veikt atsevišķām juridiskajām personām. Tomēr dažas no šīm darbībām varētu piedāvāt viena un tā pati juridiskā persona, ja attiecīgais VSP reitingu sniedzējs ir ieviesis pietiekamus pasākumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka katra darbība tiek veikta autonomi, un lai izvairītos no iespējama interešu konflikta riska radīšanas lēmumu pieņemšanā par VSP reitingu noteikšanas darbībām. Šādai atkāpei nevajadzētu būt iespējamai attiecībā uz kredītreitingu noteikšanas darbībām un revīzijas un konsultāciju pakalpojumiem. Konsultāciju pakalpojumi ietver ilgtspējas stratēģiju un ilgtspējas risku vai ietekmes pārvaldības stratēģiju izstrādi. Attiecībā uz etalonu sniegšanas darbību EVTI būtu jānovērtē, vai VSP reitingu sniedzēja ierosinātie pasākumi ir piemēroti un pietiekami iespējamo interešu konfliktu risku novēršanai. Šādā novērtējumā būtu jāņem vērā to, vai etalona administrators piedāvā etalonus, ar kuriem īsteno ilgtspējas mērķus, un jo īpaši ES klimata pārejas etalonus un Parīzes nolīgumam pielāgotus ES etalonus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 (14).

(40)

VSP reitingu sniedzēju darbiniekiem būtu jānodrošina, ka to darbinieki un citas reitingu noteikšanas procesā iesaistītās personas nepiedalās vai nekādā veidā neietekmē nevienas vērtējamās vienības VSP reitinga noteikšanu, ja pastāv pierādījumi par kādu pašpārbaudi, savtīgām interesēm, interešu pārstāvību vai familiaritāti, ko rada finansiālas, personiskas, uzņēmējdarbības, nodarbinātības vai citas attiecības starp minētajām personām un vērtējamo vienību vai vērtējamās vienības emitentu un kuru rezultātā objektīva, saprātīga un informēta trešā persona, ņemot vērā piemērotos aizsardzības pasākumus, secinātu, ka minēto personu neatkarība ir apdraudēta. Ja laikposmā, kurā VSG reitingu sniedzēja darbinieki vai citas reitingu noteikšanas procesā iesaistītās personas piedalās novērtēšanas darbībās, vērtējamā vienība vai vērtējamās vienības emitents apvienojas ar citu juridisko personu vai iegādājas to, minētajām personām būtu jāapzina un jānovērtē jebkādas pašreizējas vai nesenas intereses vai attiecības, kas, ņemot vērā pieejamos aizsardzības pasākumus, varētu apdraudēt minēto personu neatkarību un spēju turpināt piedalīties novērtēšanas darbībās pēc apvienošanas vai iegādes darījuma spēkā stāšanās datuma.

(41)

Lai panāktu lielāku skaidrību un palielinātu uzticēšanos VSP reitingu sniedzēju darbībām, ir jānosaka prasības, kas attiecas uz VSP reitingu sniedzēju pastāvīgu uzraudzību Savienībā. Ņemot vērā būtiskās līdzības starp kredītreitingu aģentūru un VSP reitingu sniedzēju darbībām un to, ka regulējuma, kas attiecas uz VSP reitingu sniedzējiem, centrālie aspekti attiecīgi ir cieši pieskaņoti kredītreitingu aģentūru regulējumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (15), un lai nodrošinātu šīs regulas saskaņotu piemērošanu, kā arī vienotu uzraudzību, tiek uzskatīts par ieteicamu tas, ka, ņemot vērā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1060/2009 pieņemto lēmumu par uzraudzības uzticēšanu EVTI, arī VSP reitingu sniedzēju uzraudzība tiek uzticēta EVTI. Tas, ka šī regula uztic uzraudzību EVTI, nerada precedentu, un to nevajadzētu interpretēt kā prakses vai politikas ieviešanu attiecībā uz uzraudzības pienākumu sadali finanšu pakalpojumu nozarē.

(42)

Papildus VSP reitingu izmantošanai finanšu pakalpojumu nozarē tos izmanto arī iepirkuma un piegādes ķēdes kontekstā. Tāpēc EVTI, uzraugot VSP reitingu sniedzējus, būtu jāņem vērā atšķirība starp VSP reitingu sniedzējiem finanšu pakalpojumu un nefinanšu pakalpojumu nozarēs.

(43)

EVTI vajadzētu būt iespējai pieprasīt visu informāciju, kas nepieciešama, lai rezultatīvi veiktu uzraudzības uzdevumus. Tādēļ EVTI vajadzētu būt iespējai šādu informāciju pieprasīt VSP reitingu sniedzējiem, VSP reitingu noteikšanas darbībās iesaistītajām personām, vērtējamām vienībām un vērtējamo vienību emitentiem, trešām personām, kurām VSP reitingu sniedzēji ir ārpakalpojumu veidā nodevuši darbības funkcijas vai darbības, personām, kuras citādi ir cieši un būtiski saistītas ar VSP reitingu sniedzējiem vai VSP reitingu noteikšanas darbībām, un saskaņā ar atzīšanas režīmu izraudzītajiem juridiskajiem pārstāvjiem.

(44)

EVTI vajadzētu spēt veikt savus uzraudzības uzdevumus un jo īpaši panākt, ka VSP reitingu sniedzēji izbeidz pārkāpumu, sniedz pilnīgu un pareizu informāciju vai pakļaujas izmeklēšanai vai pārbaudei uz vietas. Lai nodrošinātu, ka EVTI spēj veikt minētos uzraudzības uzdevumus, EVTI vajadzētu būt iespējai piemērot naudas sodus un periodiskus soda maksājumus.

(45)

Ņemot vērā EVTI lomu kā Savienības iestādei, kas sniedz atļauju VSP reitingu sniedzējiem un uzrauga tos, EVTI būtu jāizstrādā un jāiesniedz Komisijai regulatīvu tehnisko standartu projekti. EVTI būtu sīkāk jāprecizē informācija, kas nepieciešama, lai VSP reitingu sniedzējiem piešķirtu atļaujas. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt minētos regulatīvos tehniskos standartus deleģēto aktu veidā saskaņā ar LESD 290. pantu un Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

(46)

Piešķirot atļaujas VSP reitingu sniedzējiem un tos uzraugot, EVTI vajadzētu būt iespējai no uzraudzītajām struktūrām iekasēt uzraudzības maksu. Šādām maksām vajadzētu būt samērīgām un atbilstošām VSP reitingu sniedzēju lielumam un to uzraudzības apjomam.

(47)

Lai turpmāk precizētu šīs regulas papildu tehniskos elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tās procedūras precizēšanu, kura paredzēta, lai piemērotu naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus, tai skaitā noteikumus par tiesībām uz aizstāvību, pagaidu noteikumus, noteikumus par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu iekasēšanu un sīki izstrādātus noteikumus par naudas sodu vai periodisku soda maksājumu piemērošanas un izpildes noilguma termiņiem un attiecībā uz maksas veidiem, pakalpojumiem, par kuriem to iekasē, maksas apmēru un samaksas kārtību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tai skaitā ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (16). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiskai piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(48)

Ir jāveic vairāki pasākumi mazāku VSP reitingu sniedzēju atbalstam, ļaujot tiem turpināt darbības vai ienākt tirgū pēc šīs regulas piemērošanas dienas. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāievieš pagaidu režīms, lai atvieglotu mazu VSP reitingu sniedzēju ienākšanu tirgū un atbalstītu tādu pastāvošo mazo VSP reitingu sniedzēju attīstību, kuri darbojās Savienībā jau pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Saskaņā ar minēto pagaidu režīmu mazajiem VSP reitingu sniedzējiem būtu jāreģistrējas EVTI, taču tiem nebūtu nepieciešams saņemt atļauju darbības veikšanai Savienībā, un uz tiem būtu jāattiecina tikai šīs regulas noteikumi par organizatoriskām un pārredzamības prasībām. Būtu jāpilnvaro EVTI pieprasīt informāciju un veikt vispārēju izmeklēšanu, un pārbaudes uz vietas, kā arī pieņemt administratīvus pasākumus. EVTI būtu jānodrošina, ka tiek novērsti šīs regulas apiešanas riski, jo īpaši liedzot maziem uzņēmumiem, kas pieder pie vidējām vai lielām grupām saskaņā ar Direktīvā 2013/34/ES noteiktajiem kritērijiem gūt labumu no pagaidu režīma. Tiklīdz pagaidu režīms būs beidzies, mazajiem VSP reitingu sniedzējiem būtu jāpiesakās atļaujas saņemšanai darbības veikšanai Savienībā un jāgūst labums no samērīga pārvaldības prasību režīma un uzraudzības maksām, kuras ir samērīgas ar attiecīgā VSP reitingu sniedzēja gada neto apgrozījumu.

(49)

Ja vienība, vienības emitents vai ieguldītājs vēlas saņemt VSP reitingu no vismaz diviem VSP reitingu sniedzējiem, tas var apsvērt iespēju iecelt vismaz vienu VSP reitingu sniedzēju, kura VSP reitingu darbību tirgus daļa Savienībā ir ne vairāk kā 10 %.

(50)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, noteikt konsekventu un iedarbīgu režīmu ar mērķi novērst VSP reitingu radītās nepilnības un neaizsargātību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(51)

Šo regulu piemēro, neskarot LESD 101. un 102. panta piemērošanu.

(52)

Eiropas Centrālā banka savu atzinumu sniedza 2023. gada 4. oktobrī,