1.   Šajā regulā paredzēti noteikumi par Eiropas vienotās gaisa telpas izveidi un rezultatīvu darbību nolūkā pastiprināt gaisa satiksmes drošuma standartus, sniegt ieguldījumu gaisa satiksmes sistēmas ilgtspējīgā attīstībā un uzlabot gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sistēmas kopējo darbību vispārējās nozīmes gaisa satiksmei Eiropā atbilstoši visu gaisa telpas izmantotāju prasībām. Eiropas vienotajā gaisa telpā ietilpst saskaņots Eiropas tīkls, pakāpeniski aizvien ciešāk integrēta gaisa telpa, tīkla pārvaldības un gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas, pamatojoties uz drošumu, efektivitāti, savietojamību un tehnoloģiju modernizāciju visu gaisa telpas izmantotāju, iedzīvotāju un vides interesēs.

2.   Šīs regulas piemērošana neskar dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz to gaisa telpu un dalībvalstu prasības, kas saistītas ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības un aizsardzības jautājumiem, kas izklāstīti 55. pantā. Šī regula neattiecas uz militārām operācijām un mācībām. Tiek nodrošināta koordinācija ar militārajām iestādēm, lai apzinātu šīs regulas piemērošanas potenciālo ietekmi uz militārajiem pasākumiem un rīkotos saistībā ar to.

3.   Šīs regulas piemērošana neskar dalībvalstu tiesības un pienākumus attiecībā uz 1944. gada Čikāgas Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”). Šajā sakarībā regulas mērķis jomās, uz kurām tā attiecas, ir palīdzēt dalībvalstīm pildīt saistības, kas noteiktas Čikāgas konvencijā, nodrošinot pamatu tās noteikumu kopīgai interpretācijai un vienādai īstenošanai un to, ka minētos noteikumus pienācīgi ņem vērā šajā regulā un tās īstenošanai izstrādātajos noteikumos.

4.   Šī regula attiecas uz gaisa telpu ICAO EUR reģionā, ja dalībvalstu pārziņā ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšana. Dalībvalstis šo regulu var attiecināt arī uz to pārziņā esošo gaisa telpu citos ICAO reģionos, ja tās par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

1.   Dalībvalstis kopīgi vai atsevišķi izraugās vai izveido struktūru vai struktūras, kas kļūst par valsts uzraudzības iestādi, kura uzņemas pienākumus, kas jāpilda šādai iestādei saskaņā ar šo regulu.

2.   Valsts uzraudzības iestāde īsteno savas pilnvaras objektīvi, neatkarīgi un pārredzami, un tās tiek attiecīgi organizētas, nodrošinātas ar personālu, pārvaldītas un finansētas.

3.   Neskarot 1. punktu, valsts uzraudzības iestādes organizatoriskā, hierarhiskā un lēmumu pieņemšanas ziņā ir neatkarīgas no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un ir juridiski vai funkcionāli nošķirtas no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. Turklāt aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru attiecībā uz valsts uzraudzības iestāžu budžetu piešķiršanu. Ja šāda neatkarība tiek garantēta, tad valsts uzraudzības iestāde var būt daļa no tās pašas valsts ministrijas vai administrācijas, kurā ietilpst aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs.

4.   Ja valsts uzraudzības iestāde nav juridiski nošķirta no aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par pasākumiem, ko tā ir īstenojusi, lai nodrošinātu valsts uzraudzības iestādes atbilstību 3. punkta prasībām, un dokumentē to, kā tās neatkarība tiek panākta, parādot, ka faktiski pastāv šāda neatkarība. Šim nolūkam gadījumos, kad valsts uzraudzības iestāde un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs ir daļa no vienas un tās pašas administrācijas, valsts uzraudzības iestāde nelūdz un nepieņem norādījumus no tāda minētās administrācijas hierarhiskā līmeņa, kam ir pakļauts aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, ciktāl runa ir par to uzdevumiem saskaņā ar 5. pantu un saistītiem lēmumiem.

5.   Valsts uzraudzības iestādi var apvienot ar citu regulatīvo iestādi, piemēram, valsts kompetento iestādi vai valsts konkurences iestādi, kā minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (19) 11. pantā, ar noteikumu, ka lēmumi, kas saistīti ar uzdevumiem, kuri valsts uzraudzības iestādei noteikti saskaņā ar šo regulu, tiek pieņemti neatkarīgi no citiem kopīgajai iestādei noteiktiem uzdevumiem. Tādā gadījumā kopīgā iestāde atbilst šajā pantā noteiktajām neatkarības prasībām.

Valsts uzraudzības iestāde ir pārstāvēta jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas 5. pantā izklāstītajiem uzdevumiem, tā, lai nodrošinātu tās lēmumu neatkarību.

6.   Neskarot valsts tiesību aktus par ierēdņu pieņemšanu darbā, dalībvalstis nodrošina, ka to valsts uzraudzības iestāžu darbiniekus, tostarp pagaidu darbiniekus, pieņem darbā, izmantojot skaidrus un pārredzamus darbā pieņemšanas procesus, kas nodrošina viņu neatkarību un nodrošina, ka valsts uzraudzības iestāžu darbinieki tiek atlasīti, pamatojoties uz īpašu kvalifikāciju, tostarp atbilstošu kompetenci un attiecīgu pieredzi, vai ir pienācīgi apmācīti, lai efektīvi veiktu 5. pantā izklāstītos uzdevumus.

Dalībvalstis paredz noteikumus, ar ko izvairīties no interešu konfliktiem attiecībā uz darbiniekiem, tostarp personām, kas pieņem lēmumus, ar kuriem īsteno šīs regulas III nodaļā izklāstītās pilnvaras, tā, lai valsts uzraudzības iestādes varētu 5. pantā noteiktos uzdevumus veikt neatkarīgi.

7.   Neskarot 30. panta 3. punktu, dalībvalstis nodrošina valsts uzraudzības iestādēm nepieciešamos finanšu resursus un iespējas efektīvai un savlaicīgai to uzdevumu izpildei, kas izklāstīti 5. pantā.

8.   Dalībvalstis paziņo Komisijai savu valsts uzraudzības iestāžu nosaukumus un adreses un to izmaiņas, un pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu šā panta izpildi.

1.   Valsts uzraudzības iestāde veic uzdevumus, kas tai paredzēti saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 un uz to pamata pieņemtajiem īstenošanas aktiem. Konkrēti, valsts uzraudzības iestāde:

Piemērojot a) apakšpunktu, dalībvalsts var nolemt uzticēt savas valsts kompetentajai iestādei novērtējumu un uzraudzību attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja atbilstību minētajā punktā noteiktajām prasībām un šādā gadījumā nodrošina, ka minētās valsts kompetentās iestādes rīcībā ir pietiekami resursi un speciālās zināšanas minēto uzdevumu veikšanai, un par to informē Komisiju;

2.   Katra valsts uzraudzības iestāde sadarbībā ar valsts kompetento iestādi, neskarot 4. panta 5. punktu, veic vajadzīgos uzraudzības pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā inspekcijas un revīzijas, kuru mērķis ir konstatēt šajā regulā un uz tās pamata pieņemtajos īstenošanas aktos noteikto prasību iespējamu neievērošanu no to struktūru puses, kuras šī iestāde pārrauga saskaņā ar šo regulu.

Neskarot šīs regulas 5. panta 1. punkta otro daļu, valsts uzraudzības iestāde iesniedz valsts kompetentajai iestādei savu novērtējumu par aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja atbilstību Regulas (ES) 2018/1139 VIII pielikuma 7. punktā uzskaitītajām prasībām attiecībā uz finansiālo stabilitāti, atbildību, apdrošināšanas segumu, īpašumtiesībām un organizatorisko struktūru. Minētajā novērtējumā attiecīgā gadījumā iekļauj ieteikumu grozīt, ierobežot, apturēt vai atsaukt sertifikātu, ievērojot Regulas (ES) 2018/1139 41. pantu.

Ja struktūras, uz kurām attiecas to uzraudzība saskaņā ar šo regulu, neievēro citas šajā regulā noteiktās prasības, valsts uzraudzības iestāde īsteno nepieciešamos korektīvos pasākumus.

Attiecīgie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, lidostu ekspluatanti un CIS sniedzēji nodrošina atbilstību visiem izpildes pasākumiem, kurus minētajā kontekstā veic valsts uzraudzības iestādes.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka lēmumus, ko valsts uzraudzības iestādes pieņēmušas, ievērojot šo pantu, var pārsūdzēt saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

1.   Valsts uzraudzības iestādes 18. pantā minētajā Valsts uzraudzības iestāžu sadarbības padomē apmainās ar informāciju, kas attiecas uz citām valsts uzraudzības iestādēm, jo īpaši ar informāciju par to darbu un lēmumu pieņemšanas procesu, paraugpraksi un procedūrām šīs regulas piemērošanā.

2.   Valsts uzraudzības iestādes sadarbojas, attiecīgā gadījumā nosakot sadarbības kārtību, nolūkā sniegt savstarpēju palīdzību 5. pantā noteikto uzdevumu izpildē, kā arī izmeklēšanā un apsekošanā.

3.   Ja aeronavigācijas pakalpojumus sniedz pāri robežām gaisa telpā, par ko atbild divas vai vairākas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka tiek noslēgtas vienošanās, kas vajadzīgas šo pakalpojumu uzraudzībai. Attiecīgās valsts uzraudzības iestādes veicina to, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji sniedz minētos pārrobežu pakalpojumus, un var izveidot atbilstīgu sadarbības kārtību vai uzraudzības plānus, kuros precizēta to sadarbības īstenošana.

4.   Ja aeronavigācijas pārrobežu pakalpojumi tiek sniegti gaisa telpā, par kuru atbild cita dalībvalsts, 3. punktā minētā vienošanās paredz savstarpēji atzīt šajā regulā noteikto uzdevumu izpildes un panākto rezultātu apstiprināšanu, ko veic katra dalībvalsts vai to iestādes. Šī vienošanās arī precizē, kura valsts uzraudzības iestāde atbild par 5. panta 1. punktā izklāstītajiem uzdevumiem.

5.   Ja to pieļauj dalībvalstu tiesību akti un lai veicinātu reģionu sadarbību, valsts uzraudzības iestādes var arī noslēgt vienošanos par kompetences sadali attiecībā uz uzraudzības pienākumiem.

6.   Par šajā pantā minēto attiecīgo dalībvalstu vienošanos paziņo Komisijai.

1.   Neskarot šīs regulas 8. un 10. pantu un 11. panta 6. punktu, struktūra, kas ievēro Regulas (ES) 2018/1139 40. un 41. pantā, kā arī attiecīgi tās 43. un 47. pantā minētajos īstenošanas un deleģētajos aktos izklāstītās prasības, ir tiesīga ar nediskriminējošiem nosacījumiem sniegt gaisa telpas izmantotājiem aeronavigācijas pakalpojumus Savienībā.

2.   Neskarot valsts pasākumus, kas izriet no šīs regulas 4. panta 5. punkta un 5. panta 1. punkta otrās daļas, valsts uzraudzības iestādes dalībvalstī, kuras valsts kompetentā iestāde ir atbildīga par Regulas (ES) 2018/1139 41. pantā minēto sertifikāciju, ievērojot minētās regulas 62. pantu, ir atbildīgas par tiem šajā pantā noteiktajiem uzdevumiem, kas saistīti ar atbilstības pamatprasībām novērtēšanu attiecībā uz finansiālo stabilitāti, atbildību, apdrošināšanas segumu, īpašumtiesībām un organizatorisko struktūru, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2018/1139 VIII pielikuma 7. punktā.

3.   Neskarot valstu pasākumus, kas izriet no šīs regulas 4. panta 5. punkta un 5. panta 1. punkta otrās daļas, lai noteiktu, vai struktūra atbilst Regulas (ES) 2018/1139 VIII pielikuma 7. punktā uzskaitītajām pamatprasībām attiecībā uz finansiālo stabilitāti, atbildību, apdrošināšanas segumu, īpašumtiesībām un organizatorisko struktūru un minētās regulas 43. pantā minētajos īstenošanas aktos noteiktajām prasībām, valsts uzraudzības iestādes:

4.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta un ievērojot Regulas (ES) 2018/1139 2. panta 5. punktā izklāstītos nosacījumus, dalībvalstis var atļaut militārām iestādēm sniegt Regulas (ES) 2018/1139 2. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētos aeronavigācijas pakalpojumus visā dalībvalsts atbildībā esošajā gaisa telpā vai tās daļā bez sertifikācijas, ja militārā iestāde tādus pakalpojumu piedāvā galvenokārt gaisa kuģu kustībai, kas nav vispārējā gaisa satiksme. Šādos gadījumos attiecīgā dalībvalsts par savu lēmumu informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

1.   Dalībvalstis nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild. Šim nolūkam dalībvalstis individuāli vai kolektīvi izraugās vienu vai vairākus gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus. Dalībvalstīm ir rīcības brīvība, izvēloties gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus, ar nosacījumu, ka tādi gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji atbilst šajā pantā noteiktajām prasībām, neskarot 11. panta 3. punktu.

2.   Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji atbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

Atkāpjoties no c) un d) apakšpunkta, dalībvalsts var izraudzīties gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju, kura galvenā uzņēmējdarbības vieta ir trešā valstī vai kurš neatbilst d) apakšpunktā izklāstītajiem īpašumtiesību un kontroles nosacījumiem, gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanai ierobežotā gaisa telpas daļā, par kuru minētā dalībvalsts atbild, ja minētā gaisa telpas daļa robežojas ar gaisa telpu, par ko atbild minētā trešā valsts.

3.   Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja izraudzīšanai neizvirza nekādus nosacījumus, kas paredz, ka minētais pakalpojumu sniedzējs:

ja šāda nosacījuma piemērošana ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanas brīvības vai brīvības veikt uzņēmējdarbību ierobežojumu, kas nav pamatots ar leģitīmu vispārējo interešu mērķi, piemēram, sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai drošumu, un nav samērīgs ar šo mērķi.

4.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis precizē saskaņā ar šo pantu izraudzīto gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumus. Minētajos pienākumos var iekļaut nosacījumus, saskaņā ar kuriem savlaicīgi sniedz attiecīgu informāciju, kas ļauj identificēt visu gaisa kuģu kustību gaisa telpā, par kuru tās atbild.

5.   Dalībvalstis periodiski vai ikreiz, kad tās konstatē būtiskas izmaiņas pakalpojumu sniegšanā, novērtē 4. punktā minētās tiesības un pienākumus un atbilstību pienākumiem, kas izriet no šīs regulas un Regulas (ES) 2018/1139, un vajadzības gadījumā pieņem attiecīgus lēmumus par attiecīgo gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju izraudzīšanos, neskarot pakalpojumu nepārtrauktību.

6.   Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par visiem lēmumiem, ko tās saskaņā ar šo pantu pieņem attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja izraudzīšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild.

1.   Neskarot šīs regulas 7. panta 4. punktu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji var izmantot citu tādu pakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, kuri ir sertificēti vai kuri deklarējuši savas spējas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1139 41. pantu. Šāda sadarbība attiecīgos gadījumos notiek saskaņā ar šīs regulas 11. pantu.

Attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, kas izraudzīti saskaņā ar 8. pantu, un MET pakalpojumu sniedzējiem, kuri izraudzīti saskaņā ar 10. pantu, šādai sadarbībai vajadzīga attiecīgo dalībvalstu atļauja.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji savas darba attiecības formalizē, izmantojot rakstiskus nolīgumus vai līdzvērtīgus juridiskus pasākumus, kuros izklāstīti konkrētie pienākumi, tostarp attiecīgā gadījumā jebkādi finanšu norēķini, un funkcijas, ko uzņemas katrs pakalpojumu sniedzējs. Par minētajiem nolīgumiem vai pasākumiem paziņo attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei un attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei.

1.   Dalībvalstis, ņemot vērā drošības apsvērumus, atsevišķi vai kopīgi var izraudzīties MET pakalpojumu sniedzēju, kas ekskluzīvi sniedz pakalpojumus visā gaisa telpā, par kuru tās atbild, vai tās daļā.

2.   Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju un citas dalībvalstis par visiem lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz šo pantu.

1.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (20) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/25/ES (21), izraudzītie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji attiecīgā gadījumā var nolemt iepirkt CNS, AIS vai ADS, vai MET pakalpojumus gadījumos, kad dalībvalstis nav izraudzījušās MET pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar 10. pantu, saskaņā ar tirgus nosacījumiem, tostarp izmantojot publiskos iepirkumus vai cita veida nolīgumus gadījumos, kad minētās direktīvas nepiemēro, ņemot vērā konkrētas situācijas, piemēram, tirgū pieejamu risinājumu trūkumu, un ar sabiedrības interesēm saistītus apsvērumus.

2.   Dalībvalstis var atļaut lidostu ekspluatantiem vai lidostu ekspluatantu grupai iepirkt gaisa satiksmes pakalpojumus lidlauka gaisa satiksmes vadības vajadzībām un/vai gaisa satiksmes pakalpojumus pieejas kontroles vajadzībām saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Šajā nolūkā dalībvalstis var pieprasīt no lidostu ekspluatantiem pienācīgu pamatojumu, ka tas ļaus uzlabot pakalpojumu kvalitāti gaisa telpas izmantotājiem, vienlaikus saglabājot vajadzīgo drošuma līmeni.

3.   Ja 2. punktā minētais iepirkums ir atļauts, attiecīgais lidostas ekspluatants vai lidostu ekspluatantu grupa nodrošina, ka tehniskās prasības konkursa specifikācijās ietver pakalpojumu kvalitātes prasības. Dalībvalstis izraugās pakalpojumu sniedzēju, kas izvēlēts šajā punktā minētā iepirkuma rezultātā.

4.   Ja aeronavigācijas pakalpojumus iepērk saskaņā ar tirgus nosacījumiem, iepirkuma procedūras aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai veic saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas un pārredzamības principiem, kā arī piemērojamiem Līguma noteikumiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar direktīvām 2014/24/ES un 2014/25/ES.

5.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka maršruta gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanā tiek ievērota 36. panta 3. punktā minētā prasība par atsevišķiem pārskatiem.

Turklāt, ja aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs plāno piedalīties iepirkuma procedūrās aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar 1. un 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai izvairītos no citu aeronavigācijas pakalpojumu šķērssubsidēšanas.

6.    CNS, AIS, ADS, MET pakalpojumu vai lidlauka gaisa satiksmes vadības vajadzībām vai pieejas kontroles vajadzībām paredzēto gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju var izvēlēties un attiecīgā gadījumā izraudzīties pakalpojumu sniegšanai dalībvalstī tikai iepirkuma rezultātā, ievērojot 1., 2. vai 3. punktu, ar nosacījumu, ka pakalpojumu sniedzējs atbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

Atkāpjoties no šā punkta, jebkuru globālo satelītsakaru pakalpojumu sniedzēju, kam, ievērojot Regulas (ES) 2018/1139 41. pantu, sertifikāts pakalpojumu sniegšanai Savienībā tika piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā, var izraudzīties pakalpojumu sniegšanai Savienībā pat tad, ja tas neatbilst b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

7.   Šīs regulas 23., 24., 25. un 27. pantu un ar minētajiem pantiem saistītos īstenošanas noteikumus, kas minēti 28. pantā, nepiemēro gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem, kas izraudzīti tādas iepirkuma procedūras rezultātā, kura veikta saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu. Attiecīgie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji valsts uzraudzības iestādei sniedz datus par aeronavigācijas pakalpojumu darbību galvenajās darbības jomās, kas minētas 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā, un drošuma jomā. Valsts uzraudzības iestāde nekavējoties sniedz šo informāciju Komisijai.

8.   Neskarot Direktīvu 2014/25/ES vai 2014/24/ES, pirmo reizi, kad konkrētā lidostā tiek iepirkts gaisa satiksmes pakalpojums pieejas kontroles vai lidlauka vadības nodrošināšanai saskaņā ar šā panta 2. punktu, un ja būtisku nosacījumu dēļ būtu jāmaina konkursa specifikācijas, dalībvalstis nodrošina, ka tiek verificētas pakalpojumu kvalitātes tehniskās prasības, kas attiecībā uz konkrēto pakalpojumu iekļautas iepirkuma specifikācijās.

1.   Ja tiek sniegti CIS, izplatīto datu integritāte un kvalitāte ir tāda, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pakalpojumu drošu sniegšanu tādai bezpilota gaisa kuģu satiksmes pārvaldībai, kas dod iespēju kopīgi izmantot gaisa telpu pilotējamiem gaisa kuģiem un bezpilota gaisa kuģiem.

2.    CIS pakalpojumu sniedzējs izpilda šādas kumulatīvas prasības:

3.   Ja CIS nodrošina viens dalībvalsts izraudzīts CIS pakalpojumu sniedzējs attiecībā uz konkrētu “U–space” gaisa telpu, šo pakalpojumu cenas pamatā ir fiksētās un mainīgās izmaksas, kas saistītas ar attiecīgā pakalpojuma sniegšanu, un tajā papildus var iekļaut uzcenojumu, kas atspoguļo atbilstīgu riska un ienesīguma kompromisu. Ja CIS nenodrošina viens CIS pakalpojumu sniedzējs, atsevišķo CIS nodrošina bez maksas.

4.   Izmaksas, uz kurām balstās cena par CIS pakalpojumiem, norāda pārskatā, kas nodalīts no visu citu attiecīgā pakalpojumu sniedzēja darbību pārskata, un attiecīgā valsts uzraudzības iestāde tām var piekļūt. Minētās izmaksas dara publiski pieejamas, neskarot 52. panta 3. punktu.

5.   CIS pakalpojumu sniedzēja noteiktā cena ir jānovērtē un jāapstiprina attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei. Šādu pakalpojumu cenu dara publiski pieejamu.

6.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, bez diskriminācijas un neskarot valsts drošības, sabiedriskās kārtības un aizsardzības politikas intereses, dara pieejamus datus, kas nepieciešami bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijai “U–space” gaisa telpā, CIS pakalpojumu sniedzēji minētos datus izmanto tikai savu pakalpojumu operatīvajiem mērķiem. CIS pakalpojumu sniedzēji un “U–space” pakalpojumu sniedzēji minētos datus izmanto tikai savu pakalpojumu operatīvajiem mērķiem.

Cenas par piekļuvi šādiem datiem nosaka, pamatojoties uz datu pieejamības nodrošināšanas papildizmaksām un datu ģenerēšanas izmaksām, ja pēdējās minētās izmaksas netiek segtas saskaņā ar 30. pantu un ja vien dalībvalstis šādu izmaksu segšanai neizmanto citus finanšu resursus.

1.   Ar šo izveido neatkarīgu un objektīvu konsultatīvu Darbības izvērtēšanas iestādi (DII). DII pārstāv priekšsēdētājs, un tai palīdz sekretariāts.

2.   DII funkcija ir palīdzēt Komisijai veikt Komisijas uzdevumus, kas saistīti ar darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu detalizētu darbību, kā noteikts attiecīgi 21.–27. pantā un 29.–32. pantā, kā arī saskaņā ar 34. pantu, un kā noteikts 28. un 33. pantā minētajos īstenošanas aktos. Šajā nolūkā DII sniedz atzinumus, ieteikumus, vadlīniju materiālus un ziņojumus Komisijai saskaņā ar Komisijas noteiktajām prioritātēm.

3.   DII izdod vadlīniju materiālus, lai atbalstītu valsts uzraudzības iestādes, un pēc pieprasījuma palīdz šīm iestādēm īstenot darbības uzlabošanas un tarifikācijas sistēmas.

4.   DII pieņemtie vai sniegtie atzinumi, ieteikumi, ziņojumi un vadlīniju materiāli nav saistoši. DII pilda tikai padomdevēja funkcijas. Tai nav regulatīvu funkciju vai citu lēmumu pieņemšanas pilnvaru, izņemot atzinumu, ieteikumu, vadlīniju materiālu un ziņojumu pieņemšanu.

1.   DII ir septiņi locekļi, ieskaitot priekšsēdētāju. DII locekļi ir Savienības valstspiederīgie vai tādu trešo valstu valstspiederīgie, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumu, saskaņā ar kuru minētās valstis piemēro attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības un darbības uzlabošanas un tarifikācijas sistēmu jomā. DII locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi, un tas nav pagarināms.

2.   DII locekļus, tostarp priekšsēdētāju, ieceļ, pamatojoties uz nopelniem, prasmēm un pieredzi, kas ir būtiska saistībā ar gaisa satiksmes pārvaldību, aeronavigācijas pakalpojumiem vai tīkla nozaru ekonomisko regulējumu, saskaņā ar atlases un atbilstības kritērijiem, kas noteikti īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 20. pantu. Šādu locekļu iecelšanas process nodrošina kompetenču un speciālo zināšanu, kā arī dzimuma un ģeogrāfiskās izcelsmes līdzsvarotu pārstāvību.

3.   Komisija pēc publiska uzaicinājuma izteikt ieinteresētību izveido to DII locekļu un priekšsēdētāja kandidātu sarakstu, kuri atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

DII locekļus un priekšsēdētāju ieceļ Komisija no minētā saraksta pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un pēc atlases procedūras, kas izveidota, pamatojoties uz 20. pantu.

4.   Komisija var izveidot rezerves sarakstu, pamatojoties uz 3. punkta pirmajā daļā minēto sarakstu.

Locekli, kurš vairs nespēj efektīvi piedalīties DII darbā un kurš atkāpjas no amata vai vairs neatbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem, uz minētā locekļa atlikušo pilnvaru laiku aizstāj ar personu no rezerves saraksta, kas iecelta saskaņā ar 3. punkta otrajā daļā minēto procedūru.

5.   Komisija informē dalībvalstis par uzaicinājumu iesniegt pieteikumus rezultātiem un sarakstiem, kas minēti 3. un 4. punktā.

1.   Neskarot 16. panta 6. punktu, DII locekļi nelūdz un nepieņem nevienas valdības, iestādes, personas vai struktūras norādījumus. DII, pieņemot atzinumus, ieteikumus, ziņojumus un vadlīniju materiālus, ir pilnīgi neatkarīga.

2.   DII locekļi ir objektīvi un rīkojas neatkarīgi no jebkādas ārējas ietekmes un sabiedrības interesēs.

Šajā nolūkā tie pierāda neatkarību un interešu konflikta neesamību, un uz tiem attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti īstenošanas aktā, kurš pieņemts saskaņā ar 20. pantu.

1.   DII pieņem lēmumu ar vienkāršu tās locekļu balsu vairākumu, vienlaikus cenšoties panākt konsensu. Katram loceklim, tostarp priekšsēdētājam, ir viena balss.

2.   DII pieņem savu reglamentu un izstrādā savu darba kārtību saskaņā ar Komisijas iekšējiem noteikumiem par ekspertu grupām.

3.   Komisija bez balsstiesībām var piedalīties DII sanāksmēs, izņemot DII galīgās apspriedes par tās atzinumu, ieteikumu, ziņojumu un vadlīniju materiālu pieņemšanu. Attiecīgās ieinteresētās personas, kas minētas 49. panta 3. punktā, ad hoc kārtībā var uzaicināt bez balsstiesībām piedalīties DII sanāksmēs, izņemot DII galīgās apspriedes par tās atzinumu, ieteikumu, ziņojumu un vadlīniju materiālu pieņemšanu.

4.   DII strādā, pamatojoties uz gada darba programmu, ko DII izstrādā saskaņā ar Komisijas prioritātēm. Minētajā darba programmā pilnībā ievēro 13. panta 2. punktā noteiktās DII funkcijas un ietver pieejamajā budžetā visas darbības, kas vajadzīgas, lai palīdzētu Komisijai veikt 13. panta 2. punktā minētos Komisijas uzdevumus, tostarp lai Komisija varētu ievērot tās uzdevumu izpildei vajadzīgos termiņus. DII darba programmu pieņem pēc apspriešanās ar Komisiju. DII iesniedz gada ziņojumu, lai Komisija to publicētu. Komisija gada darba programmu un gada ziņojumu iesniedz dalībvalstīm. Gada ziņojums aptver visas DII darbības un ietver informāciju par DII izmaksām.

5.   Komisija piešķir DII piekļuvi visai informācijai, kas ir būtiska tās padomdevēja funkciju izpildei.

6.   Komisija uzrauga DII darbību un tās atbilstību šai regulai un regulāri informē dalībvalstis par DII darba gaitu.

1.   Komisija nodrošina DII sekretariātu, tostarp nepieciešamo analītisko, administratīvo un tehnisko atbalstu, ņemot vērā DII norādītās vajadzības.

2.   Sekretariāta galvenais uzdevums ir veicināt DII uzdevumu neatkarīgu izpildi. Lai sagatavotu DII atzinumu, ieteikumu, ziņojumu un vadlīniju materiālu saturu un ievirzes, sekretariāts sniedz atbalstu DII, nepieņemot nekādas norādes, izņemot no DII, lai tā varētu pildīt savas funkcijas. Sekretariātam piešķir pietiekamus resursus tā uzdevumu veikšanai.

1.   Ar šo izveido Valsts uzraudzības iestāžu sadarbības padomi.

2.   Valsts uzraudzības iestāžu sadarbības padome:

3.   Valsts uzraudzības iestāžu sadarbības padomē ir pārstāvis un aizstājējs no katras dalībvalsts valsts uzraudzības iestādes, un abus ieceļ valsts uzraudzības iestāde. Valsts uzraudzības iestāžu sadarbības padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Valsts uzraudzības iestāžu sadarbības padome pieņem lēmumus ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Komisija var piedalīties bez balsstiesībām Valsts uzraudzības iestāžu sadarbības padomes sanāksmēs. DII ad hoc kārtībā var tikt uzaicināta piedalīties bez balsstiesībām šajās sanāksmēs. Trešās valstis ad hoc kārtībā var tikt uzaicinātas piedalīties bez balsstiesībām minētajās sanāksmēs, ja Valsts uzraudzības iestāžu sadarbības padomes locekļi tam piekrīt vienprātīgi.

4.   Sekretariāts, kas minēts 17. pantā, sniedz vajadzīgo administratīvo un tehnisko atbalstu Valsts uzraudzības iestāžu sadarbības padomei.

1.   Lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla pārvaldības darbību Eiropas vienotajā gaisa telpā, piemēro aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla pārvaldības darbības uzlabošanas sistēmu saskaņā ar šo pantu un 22.–28. pantu.

2.   Šo pantu un 22.–28. pantu nepiemēro termināla aeronavigācijas pakalpojumiem, ko sniedz lidostās, kuras atrodas to dalībvalstu teritorijā, uz kurām attiecas Līgums un kurās ir mazāk nekā 80 000 saskaņā ar IFR veikto gaisa transporta kustību gadā. Tomēr dalībvalsts var nolemt uz šādiem termināla aeronavigācijas pakalpojumiem attiecināt minētos pantus.

3.   Darbības uzlabošanas sistēmu īsteno pārskata periodos, kas ilgst vismaz trīs gadus un ne vairāk kā piecus gadus. Darbības uzlabošanas sistēma ietver:

4.   Šā panta 1. un 3. punktā minētās darbības uzlabošanas sistēmas pamatā ir:

Pozitīvie finansiālie stimuli un negatīvie finansiālie stimuli, kas minēti i) apakšpunktā, ir samērīgi ar sasniegtā snieguma novirzes no mērķrādītāja apmēru. Tajos ņem vērā ietekmi uz tīklu un to, cik lielā mērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam ir saprātīgi līdzekļi ārējo faktoru ietekmes mazināšanai. Pozitīvos stimulus un negatīvos stimulus nosaka tādā līmenī, kas efektīvi veicina pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, un tie nemazina aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja spēju izpildīt savus pienākumus saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139, tostarp attiecībā uz finansiālo stabilitāti.

Lai noteiktu l) apakšpunktā minētos vispārīgos principus, Komisija pārskata esošos valsts kritērijus maršruta un termināla aeronavigācijas pakalpojumu kopējo izmaksu sadalījumam un apspriežas ar valsts uzraudzības iestādēm un ieinteresētajām personām. Pamatojoties uz šo pārskatīšanu, Komisija nosaka vai attiecīgā gadījumā atjaunina minētos vispārīgos principus ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms katra pārskata perioda sākuma.

5.   Nosakot darbības uzlabošanas plānos iekļautos darbības uzlabošanas mērķus, sagatavojot un izvērtējot darbības uzlabošanas plānu projektus, un uzraugot aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla pārvaldības darbības un veicot to salīdzinošo novērtējumu, ņem vērā vietējo apstākļu ietekmi, kā arī ārējos faktorus, kurus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs vajadzības gadījumā nevar mazināt saprātīgu līdzekļu trūkuma dēļ.

Vietējo apstākļu ietekmi, kas jau ņemta vērā, nosakot Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus saskaņā ar 22. panta 2. punkta d) apakšpunktu un nosakot 22. panta 1. punktā noteiktās sadalījuma vērtības, neņem vērā pēc tam, novērtējot darbības uzlabošanas plāna projektā iekļauto darbības uzlabošanas mērķu atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem nolūkā attaisnot minēto iepriekšējo mērķu novirzi no šiem pēdējiem minētajiem mērķiem. To vietējo apstākļu ietekmi, kas jau ņemti vērā, nosakot darbības uzlabošanas plāna projektā iekļautos darbības uzlabošanas mērķus, neņem vērā pēc tam, uzraugot minēto mērķu sasniegšanu.

6.   Šā panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktā minēto darbības uzlabošanas mērķu līmeni nosaka, ņemot vērā vietējos apstākļus, jo īpaši vietējās vides politikas prasības.

7.   Lai īstenotu darbības uzlabošanas sistēmu, kas izveidota saskaņā ar šo regulu, ņem vērā to, ka maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem, termināla aeronavigācijas pakalpojumiem un tīkla funkcijām ir atšķirīgi raksturlielumi, un tādēļ tie ir attiecīgi jāskata, tostarp, ja vajadzīgs, arī darbības novērtēšanai.

1.   Saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajās galvenajās darbības jomās katram pārskata periodam un nosaka minētā perioda ilgumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Saistībā ar minētajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka papildu bāzes līnijas vērtības, brīdinājuma robežvērtības, sadalījuma vērtības un salīdzinājuma grupas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Šā panta 1. punktā minētos Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus un 21. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētos maršruta un termināla aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzlabošanas mērķus, ko dalībvalstis noteikušas valsts līmenī, nosaka, pamatojoties uz šādiem būtiskiem kritērijiem:

3.   Lai sagatavotu lēmumus par Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem un, ja tie noteikti, piemērojot 22. panta 1. punktu, par papildu bāzes līnijas vērtībām un sadalījuma vērtībām vai salīdzinājuma grupām, Komisija apspriežas ar valsts iestādēm, EIROKONTROLI, tīkla pārvaldnieku un iesaistītajām ieinteresētajām personām un apkopo visus no tām gūtos nepieciešamos datus.

1.   Dalībvalstis katram pārskata periodam pieņem darbības uzlabošanas plāna projektu saskaņā ar šo pantu.

2.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas izraudzīti saskaņā ar 8. un 10. pantu, par katru pārskata periodu un par aeronavigācijas pakalpojumiem, ko tie sniedz, un attiecīgā gadījumā iepērk no citiem pakalpojumu sniedzējiem, sagatavo informāciju darbības uzlabošanas plāna projektā un iesniedz tos valsts uzraudzības iestādei.

Valsts uzraudzības iestāde var pieprasīt, lai minētā informācija tiktu sniegta darbības uzlabošanas plāna projekta veidā.

Šādu informāciju aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas izraudzīti saskaņā ar 8. un 10. pantu, sagatavo savlaicīgi pēc tam, kad noteikti Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi tā, lai valsts uzraudzības iestāde varētu ievērot šā panta 5. punktā noteikto termiņu.

3.   Ja MET pakalpojumu sniedzēji ir izraudzīti saskaņā ar 10. pantu, tie arī sniedz valsts uzraudzības iestādei informāciju par savu izmaksu bāzi.

4.   Informācija, ko saskaņā ar 8. un 10. pantu izraudzītie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji sniedz saskaņā ar šā panta 2. un 3. punktu attiecībā uz darbības uzlabošanas plānos iekļauto izmaksu sadalījumu, pamatojas uz 21. panta 4. punkta l) apakšpunktā minētajiem vispārīgajiem principiem.

5.   Valsts uzraudzības iestāde pārskata informāciju, ko sniedzis katrs saskaņā ar 8. un 10. pantu izraudzītais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktu un apstiprina to vai vajadzības gadījumā veic vajadzīgās izmaiņas. Pēc tam, pamatojoties uz minēto informāciju un attiecīgā gadījumā uz citu valsts iestāžu sniegto informāciju, valsts uzraudzības iestāde sagatavo vienotu valsts darbības uzlabošanas plāna projektu. Minēto valsts darbības uzlabošanas plāna projektu pieņem dalībvalsts.

Darbības uzlabošanas plāna projektu valsts uzraudzības iestāde sagatavo pirms attiecīgā pārskata perioda sākuma.

6.   Valsts uzraudzības iestādes, sagatavojot darbības uzlabošanas plānus, nodrošina, ka darbības uzlabošanas plāna projektā iekļautais izmaksu sadalījums atbilst 21. panta 4. punkta l) apakšpunktā minētajiem vispārīgajiem principiem.

7.   Lai uzlabotu gaisa satiksmes pārvaldības darbības līmeni, vairākas dalībvalstis var izstrādāt kopīgu darbības uzlabošanas plānu maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem un attiecīgā gadījumā termināla aeronavigācijas pakalpojumiem. Šis plāns aptver vismaz viena pārskata perioda ilgumu, ietver vismaz vienu kopīgu darbības mērķi un ietver pārrobežu sadarbību. Pārrobežu sadarbība var ietvert kopīgu iepirkumu, lai uzlabotu savietojamību un kopīgu pārvaldību nolūkā optimizēt gaisa telpas izmantošanu.

8.   Darbības uzlabošanas plāna projektā, kas minēts 1. punktā, iekļauj attiecīgo informāciju, jo īpaši satiksmes prognozes un ekspluatācijas datus, ko sniedz EIROKONTROLE un tīkla pārvaldītājs, vai, ja tas ir lietderīgi un pamatoti un pēc apspriešanās ar attiecīgajiem gaisa telpas izmantotājiem un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, citas satiksmes prognozes.

Sagatavojot darbības uzlabošanas plāna projektu, valsts uzraudzības iestāde apspriežas ar gaisa telpas izmantotāju pārstāvjiem un attiecīgā gadījumā ar militārajām iestādēm, lidostu ekspluatantiem, lidostu koordinatoriem, kā arī valsts kompetento iestādi, neskarot valstu pasākumus, kas izriet no šīs regulas 4. panta 5. punkta. Pārbauda atbilstību Regulai (ES) 2018/1139 un uz tās pamata pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

9.   Darbības uzlabošanas plāna projektā attiecīgā gadījumā ietver maršruta aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzlabošanas mērķus galvenajās darbības jomās, kas minētas 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā, saskaņā ar Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, kā arī termināla aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzlabošanas mērķus galvenajās darbības jomās “izmaksu efektivitāte” un “veiktspēja” un, ievērojot 21. panta 3. punkta c) apakšpunkta iii) punktā izklāstītos nosacījumus, galvenajā darbības jomā “klimats un vide”. Darbības uzlabošanas plānu projektos iekļauj aprakstu par to, kā šādu kopējo izmaksu sadalījumam tiek piemēroti 21. panta 4. punkta l) apakšpunktā minētie vispārīgie principi.

Minētajos darbības uzlabošanas plānu projektos ņem vērā Eiropas ATM ģenerālplānu un 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto galveno darbības jomu savstarpējo atkarību un vietējos apstākļus.

10.   Neskarot 52. panta 3. punktu, pieņemtos darbības uzlabošanas plānu projektus dara publiski pieejamus.

11.   Pieņemtos darbības uzlabošanas plānu projektus iesniedz Komisijai novērtēšanai un apstiprināšanai saskaņā ar 24. pantu.

1.   Komisija novērtē 23. pantā minētos pieņemtos darbības uzlabošanas plānu projektus, tostarp maršruta aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzlabošanas mērķu atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem atbilstoši kritērijiem un nosacījumiem, kas noteikti 28. panta b) apakšpunktā minētajos īstenošanas aktos, un kopīgo izmaksu sadalījumu starp maršruta un termināla aeronavigācijas pakalpojumiem saskaņā ar 21. panta 4. punkta l) apakšpunktā minētajiem vispārīgajiem principiem. Novērtējot maršruta aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzlabošanas mērķu atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, ņem vērā laika gaitā panāktos darbības uzlabojumus. Komisija pārskata termināla aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzlabošanas mērķus, ņemot vērā elementus, kas norādīti 28. panta b) apakšpunktā minētajā īstenošanas aktā.

2.   Novērtējot maršruta aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzlabošanas mērķu atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, Komisija pienācīgi ņem vērā vietējos apstākļus un savstarpējo atkarību starp 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajām galvenajām darbības jomām.

Komisija var atļaut maršruta aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzlabošanas mērķus novirzīt no Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem attiecībā uz kādu no galvenajām darbības jomām, ja to uzskata par nepieciešamu un samērīgu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu darbības uzlabošanas mērķu atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem attiecībā uz citām galvenajām darbības jomām.

3.   Ja Komisija konstatē, ka pieņemtais darbības uzlabošanas plāna projekts atbilst kritērijiem un nosacījumiem, kas minēti 24. panta 1. punktā un noteikti 28. panta b) punktā minētajos īstenošanas aktos, to lasot kopā ar šā panta 2. punktu, tā pieņem īstenošanas aktu, lai to apstiprinātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.   Ja Komisija konstatē, ka pastāv šaubas par pieņemtā darbības uzlabošanas plāna projekta atbilstību minētajiem kritērijiem un nosacījumiem, to lasot kopā ar šā panta 2. punktu, tā sāk minētā darbības uzlabošanas plāna projekta detalizētu pārbaudi, vajadzības gadījumā pieprasot no attiecīgās dalībvalsts papildu informāciju.

5.   Ja pēc detalizētas pārbaudes veikšanas Komisija konstatē, ka pieņemtais darbības uzlabošanas plāna projekts atbilst minētajiem kritērijiem un nosacījumiem, to lasot kopā ar šā panta 2. punktu, tā pieņem īstenošanas aktu, lai to apstiprinātu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Ja Komisija konstatē, ka pieņemtais darbības uzlabošanas plāna projekts neatbilst minētajiem kritērijiem un nosacījumiem, tā lēmuma veidā pieņem īstenošanas aktu, ar ko pieprasa attiecīgajai dalībvalstij iesniegt pārskatītu darbības uzlabošanas plāna projektu, kas atbilst minētajiem kritērijiem un nosacījumiem, un attiecīgā gadījumā nosaka korektīvos pasākumus, kas minētajai dalībvalstij jāveic. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai pasākumus, ko tā ir veikusi, ievērojot minēto lēmumu, kā arī sniedz informāciju, kas parāda, ka minētie pasākumi atbilst minētajam lēmumam.

Ja Komisija konstatē, ka minētie pasākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu atbilstību tās lēmumam, tā par to paziņo attiecīgajai dalībvalstij un pieņem īstenošanas aktu, lai apstiprinātu darbības uzlabošanas plāna projektu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 48. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Ja Komisija konstatē, ka minētie pasākumi nav pietiekami, lai nodrošinātu atbilstību lēmumam, tā par to paziņo attiecīgajai dalībvalstij.

Komisija attiecīgā gadījumā rīkojas, lai novērstu neatbilstību, tostarp, veicot darbības, kas paredzētas Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantā.

6.   Darbības uzlabošanas plānu projektus, kurus Komisija apstiprinājusi saskaņā ar šo pantu, attiecīgās dalībvalstis pieņem kā galīgos plānus un dara tos publiski pieejamus, neskarot 52. panta 3. punktu.

1.   Valsts uzraudzības iestāde sadarbībā ar valsts kompetento iestādi, neskarot valstu pasākumus, kas izriet no 4. panta 5. punkta, novērtē, vai aeronavigācijas pakalpojumi, kas tiek sniegti tās atbildībā esošajā gaisa telpā, atbilst darbības uzlabošanas mērķiem, kas ietverti darbības uzlabošanas plānos, kuri apstiprināti saskaņā ar 24. pantu, un vai minētie plāni ir īstenoti pareizi, un īsteno 21. panta 4. punkta i) apakšpunktā minētās stimulu shēmas.

2.   Valsts uzraudzības iestāde regulāri sniedz ziņojumus par to aeronavigācijas pakalpojumu darbības uzraudzību, kurus sniedz aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas izraudzīti saskaņā ar 8. un 10. pantu, un dara tos pieejamus Komisijai. Minēto novērtējumu rezultātus dara publiski pieejamus, neskarot 52. panta 3. punktu.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas izraudzīti saskaņā ar 8. un 10. pantu, sniedz valsts uzraudzības iestādei informāciju un datus, kas vajadzīgi šādai uzraudzībai. Tas ietver informāciju un datus, kas saistīti ar sniegto un iepirkto pakalpojumu faktiskajām izmaksām un saistītajiem ieņēmumiem.

3.   Ciktāl aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam ir saprātīgi līdzekļi ārējo faktoru ietekmes mazināšanai, ja darbības uzlabošanas plānos ietvertie darbības uzlabošanas mērķi nav sasniegti vai darbības uzlabošanas plāns nav pareizi īstenots, valsts uzraudzības iestāde pieprasa, lai attiecīgie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji īstenotu korektīvus pasākumus. Minētie korektīvie pasākumi ir pietiekami, lai uzlabotu darbību, un samērīgi, jo īpaši ņemot vērā savstarpējo atkarību ar drošumu un starp darbības jomām un ietekmi uz tīklu.

Ja noteiktie korektīvie pasākumi netiek pienācīgi piemēroti, attiecīgā dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus un informē Komisiju. Ja darbības nepietiekamība ir ilgstoša, Komisija var rīkoties saskaņā ar 34. panta 2. punktu un 34. panta 3. punktu.

4.   Komisija uzrauga aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas un tīkla funkciju izpildi, pamatojoties uz valsts uzraudzības iestāžu ziņojumiem un saņemto datu analīzi, un regulāri novērtē Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu vispārējo sasniegšanu un iesniedz rezultātus 48. panta 1. punktā minētajai komitejai.

1.   Tīkla pārvaldnieks par katru pārskata periodu saskaņā ar 38. panta 11. punktā minēto uz sadarbību balstītu lēmumu pieņemšanas procesu izstrādā tīkla darbības uzlabošanas plānu.

Tīkla darbības uzlabošanas plāna projektu izstrādā pēc tam, kad ir noteikti Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi, un pirms attiecīgā pārskata perioda sākuma. Tajā ietver darbības uzlabošanas mērķus 21. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajās galvenajās darbības jomās.

2.   Tīkla darbības uzlabošanas plāna projektu iesniedz Komisijai novērtēšanai un pieņemšanai.

3.   Komisija novērtē tīkla darbības uzlabošanas plāna projektu, pamatojoties uz šādiem būtiskiem kritērijiem:

4.   Ja Komisija konstatē, ka tīkla darbības uzlabošanas plāna projekts ir pilnīgs un atspoguļo pienācīgus veiktspējas uzlabojumus, tā pieņem tīkla darbības uzlabošanas plāna projektu kā galīgo plānu. Pretējā gadījumā Komisija var prasīt, lai tīkla pārvaldnieks iesniedz pārskatītu tīkla darbības uzlabošanas plāna projektu.

1.   Ja pārskata periodā izrādās, ka Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi apstākļu būtisku izmaiņu rezultātā vai drošības apsvērumu dēļ vairs nav adekvāti, un ja viena vai vairāku mērķu pārskatīšana ir nepieciešama un samērīga, Komisija pārskata minētos Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus. Uz šādu lēmumu attiecas 22. pants.

Ja pēc šādas pārskatīšanas saskaņā ar 24. panta 6. punktu pieņemtajos darbības uzlabošanas plānos iekļautie darbības uzlabošanas mērķi vairs neatbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, valsts uzraudzības iestādes minētos plānus pārskata attiecībā uz attiecīgajiem darbības uzlabošanas mērķiem. Minēto plānu pārskatīšanai piemēro 23., 24. un 25. pantu. Šīs punkta daļas nolūkā 23. panta 8. punktā minēto apspriešanos var attiecināt tikai uz tiem darbības uzlabošanas mērķiem un darbības uzlabošanas plānu projektu daļām, ko tieši vai netieši ietekmē pārskatīšana.

Pēc pirmajā daļā minētās pārskatīšanas valsts uzraudzības iestādes sagatavo jaunus darbības uzlabošanas plānu projektus, uz kuriem attiecas 23., 24. un 25. pants. Tīkla pārvaldnieks izstrādā jaunu tīkla darbības uzlabošanas plāna projektu, uz kuru attiecas 26. pants.

2.   Lēmumā par pārskatītajiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem, kas minēti 1. punktā, iekļauj pārejas noteikumus laikposmam, kurš ilgst līdz brīdim, kad kļūst piemērojami galīgie pārskatītie darbības uzlabošanas plāni. Pārskatītos Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus un pārejas noteikumus nepiemēro ar atpakaļejošu spēku.

3.   Tīkla krīzes gadījumā, piemēram, ģeopolitisku konfliktu, veselības krīžu vai dabas katastrofu gadījumā, kas liedz izdot ticamas satiksmes prognozes, pārejas noteikumos, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar 2. punktu, var ietvert darbības uzlabošanas sistēmas pagaidu apturēšanu vai pielāgošanu līdz brīdim, kad beidzas tīkla krīze un ir pieejamas jaunas ticamas prognozes. Šādā gadījumā Komisija 1. punktā minētajā lēmumā nosaka saistītos nosacījumus, tostarp nepieciešamos piemērojamās maksas pielāgojumus.

4.   Dalībvalstis, saņēmušas Komisijas iepriekšēju atļauju, pārskata periodā var pārskatīt vienu vai vairākus darbības uzlabošanas mērķus, ja ir sasniegtas brīdinājuma robežvērtības vai ja tiek pierādīts, ka sākotnējie dati, pieņēmumi un pamatojumi, uz kuriem balstoties tika izstrādāti darbības uzlabošanas mērķi, būtiskā apmērā un ilgstoši vairs nav precīzi tādu apstākļu dēļ, kurus nevarēja paredzēt darbības uzlabošanas plāna pieņemšanas laikā. Komisija apstiprina šo pārskatīšanu, ja tā secina, ka pārskatīšana ir nepieciešama un samērīga un pārskatītie darbības uzlabošanas mērķi atbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem.

Tādā gadījumā dalībvalstis pārskata darbības uzlabošanas plānus attiecībā uz attiecīgajiem mērķiem saskaņā ar 23. un 24. pantā izklāstītajām procedūrām. Šā punkta nolūkā 23. panta 8. punktā minēto apspriešanos var attiecināt tikai uz darbības uzlabošanas mērķiem un darbības uzlabošanas plānu daļām, ko tieši vai netieši ietekmē pārskatīšana.

1.   Neskarot dalībvalstu iespēju šajā pantā aptverto aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu finansēt, izmantojot publiskos līdzekļus, ciktāl tas attiecīgā gadījumā atbilst Līguma noteikumiem par konkurenci, gaisa telpas izmantotājiem nosaka, uzliek un piemēro maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem.

Tarifikācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar šo pantu un 30.–32. pantu, atbilst Čikāgas Konvencijas 15. pantam. Attiecībā uz maksājumiem maršrutā tarifikācijas sistēma, kas izveidota saskaņā ar šo regulu un 33. pantā minētajiem īstenošanas aktiem, ir saderīga ar EIROKONTROLES tarifikācijas sistēmu maksājumiem maršrutā.

2.   Šīs regulas 29.–36. pantu nepiemēro termināla aeronavigācijas pakalpojumiem, ko sniedz lidostās, kuras atrodas to dalībvalstu teritorijā, uz kurām attiecas Līgums un kurās ir mazāk nekā 80 000 saskaņā ar IFR veikto gaisa transporta kustību gadā. Tomēr dalībvalsts var nolemt uz šādiem termināla aeronavigācijas pakalpojumiem attiecināt minētos pantus.

3.   Maksu nosaka, pamatojoties uz izmaksām, kuras aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas izraudzīti saskaņā ar 8. un 10. pantu, radušās saistībā ar pakalpojumiem un funkcijām gaisa telpas izmantotāju labā konkrētos atsauces periodos, kas noteikti 21. panta 3. punktā. Minētās izmaksas var ietvert samērīgu peļņu no aktīviem.

4.   Maksa veicina drošu, efektīvu, rezultatīvu un ilgtspējīgu aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu nolūkā sasniegt augsta līmeņa drošību un izmaksu efektivitāti, vienlaikus samazinot aviācijas ietekmi uz vidi.

5.   Ieņēmumus, kurus aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs, kas izraudzīts saskaņā ar 8. un 10. pantu, guvis no maksas, ko piemēro gaisa telpas izmantotājiem saskaņā ar šo pantu, neizmanto, lai finansētu pakalpojumus, kurus minētais aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sniedz saskaņā ar tirgus nosacījumiem atbilstīgi 11. pantam, vai lai finansētu jebkādas citas komercdarbības, ko minētais pakalpojumu sniedzējs veic.

6.   Finanšu datus par izraudzīto aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju aprēķinātajām izmaksām, faktiskajām izmaksām un saistītajiem ieņēmumiem paziņo valsts uzraudzības iestādēm. Lai Komisija varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, valsts uzraudzības iestādes minētos datus paziņo Komisijai saskaņā ar 33. pantā minētajā īstenošanas aktā noteikto kārtību. Finanšu datus par aprēķinātajām izmaksām, faktiskajām izmaksām un saistītajiem ieņēmumiem dara pieejamus gaisa telpas izmantotājiem un publicē saskaņā ar 52. panta 3. punktu.

1.   Izmaksu bāzi maksai par aeronavigācijas pakalpojumiem veido aprēķinātās izmaksas, kā noteikts darbības uzlabošanas plānos, kas pieņemti saskaņā ar 24. panta 6. punktu, saistībā ar minēto pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā maršruta tarifikācijas zonā un termināla tarifikācijas zonā.

2.   Šā panta 1. punktā minētajās aprēķinātajās izmaksās iekļauj attiecīgo objektu un pakalpojumu izmaksas, kapitāla un aktīvu amortizācijas izmaksas, kā arī uzturēšanas, ekspluatācijas, pārvaldības un administratīvās izmaksas, tostarp personāla izmaksas.

3.   Šā panta 1. punktā minētajās aprēķinātajās izmaksās iekļauj arī šādas izmaksas:

4.   Aprēķinātajās izmaksās neiekļauj izmaksas par dalībvalstu uzliktajiem sodiem saskaņā ar 53. pantu.

5.   Izmaksas, kas saistītas gan ar maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem, gan ar termināla aeronavigācijas pakalpojumiem, sadala saskaņā ar 21. panta 4. punkta l) apakšpunktā minētajiem vispārīgajiem principiem. Šķērssubsīdijas starp maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem un termināla aeronavigācijas pakalpojumiem nav atļautas. Šķērssubsīdijas starp dažādiem aeronavigācijas pakalpojumiem jebkurā no abām minētajām kategorijām ir atļautas tikai tad, ja tām ir objektīvs pamatojums un ja tās ir pārredzami identificētas saskaņā ar 36. panta 3. punktu.

6.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas izraudzīti saskaņā ar 8. un 10. pantu, iesniedz valsts uzraudzības iestādei informāciju par savu izmaksu bāzi. Šajā nolūkā izmaksas sadala, nošķirot personāla izmaksas, darbības izmaksas, kas nav personāla izmaksas, amortizācijas izmaksas, kapitāla izmaksas, ārkārtas izmaksas un 30. panta 3. punktā minētās izmaksas. Lai Komisija varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, valsts uzraudzības iestāde sniedz šo informāciju Komisijai saskaņā ar 33. pantā minētajā īstenošanas aktā noteikto kārtību.

1.   Vienības likmes nosaka katram kalendārajam gadam un katrai tarifikācijas zonai, pamatojoties uz aprēķinātajām izmaksām un satiksmes prognozēm, kas noteiktas darbības uzlabošanas plānos, kā arī piemērojamajām korekcijām, kas izriet no iepriekšējiem gadiem un citiem ieņēmumiem, jo īpaši publiskajiem līdzekļiem, tostarp finansiālā atbalsta no Savienības atbalsta programmām.

2.   Neskarot 30. panta 5. punktu, dalībvalstis pirms pārskata perioda sākuma nosaka tarifikācijas zonas aeronavigācijas pakalpojumiem un nosaka, uz kuriem gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem katra tarifikācijas zona attiecas. Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstis pārskata periodā var mainīt vai izveidot jaunu termināla tarifikācijas zonu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Vienības likmes nosaka dalībvalstis, un Komisija pārbauda, vai tās atbilst 29. pantam, 30. pantam un šim pantam.

Ja Komisija konstatē, ka vienības likme neatbilst minētajām prasībām, attiecīgā dalībvalsts atbilstīgi pārskata vienības likmi un groza to tā, lai izpildītu minētās prasības.

Vienības likmes publicē.

4.   Dalībvalstis var noteikt kopīgas tarifikācijas zonas, un tādos gadījumos tās minētajām tarifikācijas zonām nosaka kopīgas vienības likmes.

1.   Maksu par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu gaisa telpas izmantotājiem piemēro saskaņā ar nediskriminējošiem nosacījumiem, ņemot vērā dažādu attiecīgo gaisa kuģu tipu relatīvo lietderīgo veiktspēju. Dažādiem gaisa telpas izmantotājiem piemērojot maksu par vienu un to pašu pakalpojumu, neņem vērā izmantotāja valstspiederību vai kategoriju.

2.   Maršruta maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem konkrētam lidojumam konkrētā maršruta tarifikācijas zonā aprēķina, pamatojoties uz šai maršruta tarifikācijas zonai noteikto vienības likmi un maršruta pakalpojumu vienībām attiecīgajam lidojumam.

3.   Termināla maksu par aeronavigācijas pakalpojumiem konkrētam lidojumam konkrētā termināla tarifikācijas zonā aprēķina, pamatojoties uz šai termināla tarifikācijas zonai noteikto vienības likmi un termināla pakalpojumu vienībām attiecīgajam lidojumam. Aprēķinot termināla maksu, lidojuma pieeju un izlidošanu uzskata par vienu lidojumu.

4.   Atsevišķus gaisa telpas izmantotājus vai lidojumus, jo īpaši tādus, kas izmanto vai ekspluatē vieglos gaisa kuģus un valsts gaisa kuģus, var atbrīvot no maksas par aeronavigācijas pakalpojumiem, ar noteikumu, ka šāda atbrīvojuma izmaksas sedz no citiem resursiem un neuzliek citiem gaisa telpas izmantotājiem.

5.   Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem un gaisa telpas izmantotājiem, veic pētījumu par maksas modulācijas ieguldījumu Eiropas vienotās gaisa telpas mērķu sasniegšanā, kas noteikti šīs regulas 1. panta 1. punktā un Regulā (ES) 2021/1119. Šajā pētījumā novērtē arī šādas modulācijas lietderīgumu un tās ietekmi uz gaisa satiksmi, pakalpojumu sniegšanu, administratīvajām izmaksām un ieinteresētajām personām.

6.   Šā panta 5. punktā minētā pētījuma rezultāti sniegs Komisijai būtisku informāciju, lai tā varētu noteikt, vai pieņemt īstenošanas aktu saskaņā ar 48. panta 3. punktu, lai maksājumiem maršrutā nodrošinātu modulācijas vienādu piemērošanu nolūkā mudināt gaisa telpas izmantotājus atbalstīt klimatiskā un vidiskā snieguma uzlabojumus, piemēram, degvielas patēriņa ziņā efektīvāko pieejamo maršrutu izmantošanu, alternatīvu tīru dzinēju tehnoloģiju plašāku izmantošanu, tostarp ilgtspējīgas alternatīvās degvielas, vienlaikus saglabājot optimālu drošuma līmeni.

7.   Šā panta 6. punktā minētā modulācija izpaužas kā finansiāls izdevīgums vai neizdevīgums, un attiecībā uz gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējiem tā ir ieņēmumu ziņā neitrāla.

8.   Papildus 6. punktā minētajai maksas modulācijai dalībvalstis var modulēt maksas, lai mudinātu gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējus un gaisa telpas izmantotājus atbalstīt tādus pakalpojumu kvalitātes uzlabojumus kā kapacitātes palielināšana, kavējumu samazināšana un ilgtspējīga attīstība.

1.   Komisija regulāri pārskata, kā dalībvalstis ievēro 21.–27. pantu un 29.–32. pantu, kā arī 28. un 33. pantā minētos īstenošanas aktus. Veicot minēto pārskatīšanu, Komisija novērtē, vai dalībvalstis atbilstīgi lojālas sadarbības pienākumam nodrošina, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji pilda savus pienākumus saskaņā ar minētajiem pantiem. Komisija rīkojas, apspriežoties ar DII, un ar valsts uzraudzības iestādēm.

2.   Ja Komisijai ir pazīmes, kas norāda uz neatbilstību 1. punktā minētajiem noteikumiem, tā var sākt izmeklēšanu. Tā pabeidz izmeklēšanu četru mēnešu laikā pēc tam, kad ir uzklausījusi dalībvalsti un attiecīgo valsts uzraudzības iestādi.

3.   Neskarot 52. panta 1. punktu, Komisija izmeklēšanas rezultātus dara zināmus attiecīgajai dalībvalstij un attiecīgā gadījumā attiecīgajiem aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas izraudzīti saskaņā ar 8. un 10. pantu, un Komisija var sniegt atzinumu par to, vai minētā dalībvalsts ir nodrošinājusi atbilstību 21.–27. pantam un 29.–32. pantam, kā arī 28. un 33. pantā minētajiem īstenošanas aktiem. Tā paziņo šo atzinumu attiecīgajai dalībvalstij.

1.   Šīs regulas 21.–34. pants neattiecas uz militārajām iestādēm, kuras sniedz aeronavigācijas pakalpojumus galvenokārt gaisa kuģu kustībai, kas nav vispārējā gaisa satiksme.

Tomēr dalībvalstis var nolemt minētos pantus piemērot militārajām iestādēm, kuras sniedz aeronavigācijas pakalpojumus galvenokārt gaisa kuģu kustībai, kas nav vispārējā gaisa satiksme.

Ja 21.–34. panta noteikumi neattiecas uz militārajām iestādēm, kuras sniedz aeronavigācijas pakalpojumus, saistīto pakalpojumu izmaksas neietilpst 30. panta 1. punktā minētajās aprēķinātajās izmaksās.

2.   Šīs regulas 21.–34. pants attiecas uz militārajām iestādēm, kuras sniedz aeronavigācijas pakalpojumus galvenokārt vispārējai gaisa satiksmei, attiecībā uz vispārējai gaisa satiksmei sniegtiem pakalpojumiem.

1.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji neatkarīgi no savas īpašumtiesību sistēmas vai juridiskās struktūras katru gadu sagatavo un publicē savus finanšu pārskatus. Šie pārskati atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ko pieņēmusi Savienība.

Ja aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja juridiskā statusa dēļ nav iespējama pilnīga atbilstība starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, tad pakalpojumu sniedzējs šādu atbilstību nodrošina tādā mērā, kādā maksimāli iespējams. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji publicē gada ziņojumu, un tiem regulāri izdara šajā punktā minēto pārskatu neatkarīgu revīziju.

2.   Valsts uzraudzības iestādēm ir tiesības piekļūt to uzraudzībā esošo aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju pārskatiem. Dalībvalstis var nolemt piešķirt piekļuvi šiem pārskatiem citu dalībvalstu valsts uzraudzības iestādēm. Ja tas nepieciešams, lai Komisija varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, valsts uzraudzības iestādes sniedz šo informāciju Komisijai.

3.   Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji iekšējā grāmatvedībā veic atsevišķu uzskaiti par katru aeronavigācijas pakalpojumu, kā tas būtu jādara, ja minētos pakalpojumus nodrošinātu atsevišķi uzņēmumi nolūkā novērst diskrimināciju, šķērssubsidēšanu un konkurences kropļošanu. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs veic arī atsevišķu uzskaiti par katru darbību, ja tas:

Aprēķinātās un faktiskās izmaksas, kas rodas no aeronavigācijas pakalpojumiem, iedala izmaksu kategorijās saskaņā ar 30. panta 6. punktu un dara publiski pieejamas, neskarot 52. panta 3. punktu.

4.   Finanšu datus, kas paziņoti saskaņā ar 29. panta 6. punktu, un citu informāciju, kas attiecas uz vienības likmju aprēķināšanu, revidē vai pārbauda valsts uzraudzības iestāde vai no attiecīgā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja neatkarīga struktūra un apstiprina valsts uzraudzības iestāde. Minētās revīzijas secinājumus dara publiski pieejamus, neskarot 52. panta 3. punktu.

1.   Gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju rezultāts ir gaisa telpas un nepietiekamo resursu ilgtspējīga un efektīva izmantošana. Tās arī nodrošina, ka gaisa telpas izmantotāji var izmantot vidiski un klimatiski optimizētas lidojumu trajektorijas un profilus, vienlaikus paverot taisnīgu un saprātīgu iespēju piekļūt gaisa telpai un aeronavigācijas pakalpojumiem. Šā panta 2. punktā noteiktās tīkla funkcijas atbalsta gaisa telpas izmantotāju netraucētu piekļuvi aeronavigācijas pakalpojumiem, kā arī 21. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanu, un to pamatā ir darbības prasības. Minēto tīkla funkciju īstenošanā ievēro 1. panta noteikumus, un tās neskar dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz to gaisa telpu un to prasības saistībā ar sabiedriskās kārtības, sabiedriskās drošības un aizsardzības jautājumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētās tīkla funkcijas ir šādas:

3.   Dalībvalstis un visas attiecīgās iesaistītās ieinteresētās personas tīkla funkcijas veic, izmantojot tīkla pārvaldnieka ieguldījumu, kā noteikts 38. panta 6. punktā un 38. panta 10. punktā minētajā īstenošanas aktā.

4.   Šā panta 2. punktā uzskaitītās funkcijas neparedz vispārēja rakstura saistošu pasākumu vai politisku lēmumu pieņemšanu. Tos koordinē ar civilajām un militārajām iestādēm, jo īpaši ievērojot saskaņotās procedūras attiecībā uz gaisa telpas elastīgu izmantošanu. Pasākumiem, ko veic, lai īstenotu 2. punktā uzskaitītās funkcijas, ir tikai ar darbību saistīts vai tehnisks raksturs, un tajos ņem vērā dalībvalstu īpatnības.

5.   Lai nodrošinātu šajā pantā minēto noteikumu vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tiem, Komisija, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par tīkla funkciju izpildi, tostarp par krīzes pārvaldību.

1.   Lai sasniegtu šīs regulas 37. panta 1. punktā minētos mērķus, Komisija ar Aģentūras atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139 nodrošina, ka tīkla pārvaldnieks, pildot šā panta 6. punktā minētos uzdevumus, veicina šīs regulas 37. panta 2. punktā izklāstīto tīkla funkciju izpildi. Komisija uzrauga, vai tīkla pārvaldnieks pienācīgi pilda uzdevumus.

2.   Komisija ieceļ neatkarīgu, objektīvu un kompetentu struktūru veikt tīkla pārvaldnieka uzdevumus.

3.   Šajā nolūkā Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Šajā lēmumā par iecelšanu iekļauj iecelšanas noteikumus, tostarp attiecībā uz tīkla pārvaldnieka finansēšanu.

4.   Lai nodrošinātu 2. punktā minēto noteikumu vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tiem, Komisija, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas ietver:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5.   Tīkla pārvaldnieks savus uzdevumus pilda objektīvi un izmaksu ziņā efektīvā veidā, un tam jāievēro pienācīga pārvaldība un neatkarība. Ja kompetentajai struktūrai, kas iecelta par tīkla pārvaldnieku, ir arī regulatīvas funkcijas, nodrošina, ka šādas funkcijas tiek organizatoriski nošķirtas. Tīkla pārvaldnieks, veicot savus uzdevumus, ņem vērā visa ATM tīkla vajadzības, vienlaikus aizsargājot aizsardzības spējas, un tas pilnībā iesaista visas iesaistītās ieinteresētās personas.

6.   Piemērojot šā panta 3. punktā minēto īstenošanas aktu, tīkla pārvaldnieks 37. panta 4. punktā noteiktajos ietvaros veicina tīkla funkciju izpildi, veicot šādus uzdevumus:

7.   Tīkla pārvaldnieks veicina tīkla funkciju izpildi, īstenojot atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir droša un efektīva tīkla plānošana un iesaistīto ieinteresēto personu darbība tīklā parastos un tīkla krīzes apstākļos, un pasākumus, kuru mērķis ir nepārtraukti uzlabot tīkla darbību Eiropas vienotajā gaisa telpā un tīkla vispārējo darbību, jo īpaši attiecībā uz darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanu, tostarp attiecībā uz klimatu un vidi. Tīkla pārvaldnieka veiktajās darbībās ņem vērā vajadzību pilnībā integrēt tīklā lidostas un mērķi nodrošināt atbilstību izraudzīto gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju darbības uzlabošanas plāniem un darbības uzlabošanas mērķiem.

8.   Tīkla pārvaldnieks cieši sadarbojas ar Komisiju, lai sekmētu, ka 21. pantā minētie darbības uzlabošanas mērķi tiek pienācīgi atspoguļoti kopējā veiktspējas plānošanā, kā arī veiktspējā, ko nodrošina atsevišķi gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji un par ko tīkla pārvaldnieks un minētie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji vienojušies tīkla darbības plānā (NOP).

9.   Tīkla pārvaldnieks:

10.   Lai nodrošinātu šā panta 6.–9. punktā minēto noteikumu vienveidīgu īstenošanu, Komisija nolūkā sasniegt 1. pantā izklāstītos mērķus pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātus tīkla pārvaldnieka uzdevumu īstenošanas noteikumus, kā noteikts minētajos punktos.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

11.   Pildot savus uzdevumus, tīkla pārvaldnieks pasākumus veic, izmantojot sadarbībā balstītas lēmumu pieņemšanas procesu. Sadarbībā balstītas lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītās personas, cik vien iespējams, rīkojas nolūkā uzlabot tīkla funkcionēšanu un darbību, tostarp attiecībā uz Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanu galvenajā darbības jomā “klimats un vide”. Sadarbībā balstītas lēmumu pieņemšanas process veicina tīkla interešu ievērošanu, ņemot vērā būtiskas drošības un aizsardzības intereses un citus vietējus vai reģionālus apstākļus, piemēram, ģeogrāfiskos, topogrāfiskos un meteoroloģiskos apstākļus.

Dalībvalstis ir pilnībā iesaistītas stratēģiskas nozīmes lēmumu pieņemšanā, jo īpaši tīkla stratēģijas plāna veidošanā.

12.   Šā panta 11. punktā minētā sadarbībā balstītas lēmumu pieņemšanas procesa pamatā jo īpaši ir apspriešanās process ar iesaistītajām ieinteresētajām personām, lidostas laika nišu koordinatoriem, dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā Aģentūru un Komisiju par sadarbības kārtību un darbību procesiem un noregulējuma mehānismiem, kuros vajadzības gadījumā ir iesaistīta Tīkla pārvaldības padome.

Ja runa ir par kādas dalībvalstu suverenitāti attiecībā uz tās gaisa telpu, ir vajadzīga minētās dalībvalsts piekrišana.

13.   Lai nodrošinātu 11. un 12. punktā minēto noteikumu vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tiem, Komisija, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz sīki izstrādātus sadarbībā balstītas lēmumu pieņemšanas procesa noteikumus, kas ietver:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

14.   Tīkla pārvaldības padome ir izveidota, lai nodrošinātu tīkla funkciju izpildes pienācīgu pārvaldību.

Tīkla pārvaldības padomes atbildībā ir šādi uzdevumi:

Komisija NSP apstiprina īstenošanas akta veidā. Minētos īstenošanas aktus pieņem atbilstoši 48. panta 3. punktā minētajai pārbaudes procedūrai.

Tīkla pārvaldības padomē darbojas locekļi ar balsstiesībām un bez balsstiesībām. Tās sastāvā ir iesaistīto ieinteresēto personu pārstāvji, Komisijas pārstāvji, tīkla pārvaldnieka pārstāvji un Eirokontroles pārstāvji.

15.   Lai nodrošinātu šā panta 14. punktā minēto noteikumu vienveidīgu īstenošanu un atbilstību tiem, Komisija, lai sasniegtu 1. pantā izklāstītos mērķus, pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par Tīkla pārvaldības padomi, jo īpaši par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

16.   Neskarot šīs regulas 37. panta 2. punkta a) apakšpunktu un Regulas (ES) 2018/1139 44. un 46. pantu un uz to pamata pieņemtos deleģētos un īstenošanas aktus, dalībvalstīm ir pilnīga kompetence izstrādāt, apstiprināt un izveidot maršrutus un gaisa telpas struktūras to atbildībā esošajai gaisa telpai. Šajā ziņā dalībvalstis ņem vērā gaisa satiksmes prasības, sezonalitāti un komplicētību, un darbības uzlabošanas plānus. Pirms lēmuma pieņemšanas par minētajiem aspektiem tās pienācīgi ņem vērā attiecīgo gaisa telpas izmantotāju vai grupu, kas pārstāv šādus gaisa telpas izmantotājus, vajadzības un attiecīgā gadījumā – militāro iestāžu vajadzības.

1.   Tīkla pārvaldnieka finanšu pārskatus sagatavo un publicē reizi gadā. Minētie pārskati atbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, ko pieņēmusi Savienība. Ja tīkla pārvaldnieka juridiskā statusa dēļ nav iespējama pilnīga atbilstība starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, tīkla pārvaldnieks nodrošina maksimālo iespējamo atbilstību.

2.   Tīkla pārvaldnieks publicē gada ziņojumu par savām darbībām, un tam regulāri izdara neatkarīgu revīziju.

1.   Attiecīgos vispārējās gaisa satiksmes darbības datus visi aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji, lidostas un tīkla pārvaldnieks dara pieejamus, tostarp pārrobežu un Savienības mērogā, savietojamā formātā reāllaikā, pārredzami un bez diskriminācijas un neskarot valsts drošības, sabiedriskās kārtības un aizsardzības politikas intereses. Šādu pieejamību var izmantot sertificēti vai deklarēti gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji, struktūras, kurām ir pierādīta interese apsvērt aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, militāras struktūras, kas veic drošības un aizsardzības pasākumus, militāru aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, gaisa telpas izmantotāji un lidostas, kā arī tīkla pārvaldnieks. Šos datus izmanto tikai ekspluatācijas nolūkiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētā pakalpojuma cenu pamatā ir vispārīgi principi un kopīgi cenas noteikšanas noteikumi, kas jānosaka 4. punktā minētajā īstenošanas aktā.

3.   Piekļuvi attiecīgajiem darbības datiem, kā minēts šā panta 1. punktā, bez maksas piešķir par drošuma uzraudzību, darbības uzlabošanas un tīkla uzraudzību, drošību, sabiedrisko kārtību un aizsardzību atbildīgajām iestādēm, tostarp Aģentūrai, saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1139.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātas prasības par to, kā darīt pieejamus datus un piekļūt tiem saskaņā ar šā panta 1. un 3. punktu, tostarp saistībā ar attiecīgiem konkrētiem darbības datiem, un par vispārējiem principiem un kopējiem cenas noteikšanas noteikumiem, kā minēts šā panta 2. punktā, un prasības to struktūru identificēšanai, kurām ir pierādīta interese apsvērt aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Ņemot vērā militārās darbības iezīmes un raksturu katrā dalībvalstī, kā arī dalībvalstu pārziņā esošo militāro jautājumu organizāciju, vienotajā Eiropas gaisa telpā dalībvalstis nodrošina gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas piemērošanu, lai saistībā ar kopējo transporta politiku un attiecīgā gadījumā atbilstoši Eiropas ATM ģenerālplānam uzlabotu gaisa telpas pārvaldību un gaisa satiksmes vadību.

2.   Dalībvalstis katru gadu Komisijai sniedz ziņojumu par to, kā tās, īstenojot kopējo transporta politiku, savā pārziņā esošajā gaisa telpā īsteno gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju.

3.   Gadījumos, kad, jo īpaši ņemot vērā dalībvalstu iesniegtos ziņojumus, ir nepieciešami vienveidīgi nosacījumi attiecībā uz vienotās Eiropas gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepcijas piemērošanu, Komisija kopējās transporta politikas robežās un neskarot 1. panta 2. punktu pieņem īstenošanas aktus, kuros noteikti šādi vienveidīgi nosacījumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Gadījumos, kad šā panta piemērošana rada ievērojamas gaisa telpas izmantošanas grūtības, kas apdraud būtisku drošības vai aizsardzības politikas interešu aizsardzību, dalībvalstis uz laiku var atlikt šādu piemērošanu ar nosacījumu, ka tās nekavējoties par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Pēc pagaidu atlikšanas ieviešanas var izstrādāt pielāgojumus saskaņā ar 3. punktu pieņemtajos noteikumos attiecībā uz gaisa telpu, kas ir attiecīgās dalībvalsts pārziņā. Pagaidu atlikšanu un visus šādus pielāgojumus atceļ, kad minētās izmantošanas grūtības ir beigušās.

1.   Komisija, balstoties uz nepieciešamību panākt sinhronizāciju starp ieinteresētajām personām, var izveidot kopīgus projektus, kuru mērķis ir īstenot Eiropas ATM ģenerālplānā noteiktās būtiskās darbības izmaiņas, kurām ir ietekme uz visu tīklu un kuras īstenošanas nolūkos ir sasniegušas pietiekamu brieduma pakāpi, lai dotu iespēju panākt savietojamas spējas visās dalībvalstīs nolūkā uzlabot Eiropas vienotās gaisa telpas darbību.

2.   Komisija var arī izveidot kopīgo projektu un to īstenošanas pārvaldības mehānismus. Šajos mehānismos pēc iespējas plašākā mērogā iesaista visas attiecīgās civilās un militārās ieinteresētās personas, un, ja tas ir iespējams un attiecīgā gadījumā, tām ir vadoša loma.

3.   Kopīgi projekti var būt tiesīgi saņemt Savienības finansējumu daudzgadu finanšu shēmas ietvaros. Šādā nolūkā un neskarot dalībvalstu kompetenci lemt par savu finansiālo resursu izlietošanu, Komisija veic izmaksu un ieguvumu neatkarīgu analīzi un attiecīgi apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar 49. pantu, izskatot prioritātes noteikšanu un visus piemērotos līdzekļus to īstenošanas finansēšanai.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko izveido šā panta 1. un 2. punktā minētos kopīgos projektus un pārvaldības mehānismus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 48. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.   Komisijai palīdz Vienotās gaisa telpas komiteja, turpmāk “Komiteja”, ko veido divi pārstāvji no katras dalībvalsts un vada Komisija. Komiteja nodrošina to, lai tiktu pienācīgi ņemtas vērā visu kategoriju lietotāju intereses. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, tad piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

1.   Dalībvalstis, valsts uzraudzības iestādes, DII un tīkla pārvaldnieks, kā arī Aģentūra attiecībā uz tās uzdevumiem saskaņā ar 21. panta 3. un 4. punktu un 38. panta 1. punktu izveido apspriešanās mehānismus pienācīgam apspriešanās procesam ar ieinteresētajām personām.

2.   Lai apspriestos ar attiecīgām ieinteresētajām personām par jautājumiem, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu, Komisija izveido mehānismu Savienības līmenī.

Apspriešanā iesaista konkrētās nozares dialoga komiteju, kas izveidota saskaņā ar Lēmumu 98/500/EK. Šā panta 3. punkta e) apakšpunkta nolūkā gadījumos, kad vajadzīga apspriešanās par militāriem aspektiem, Komisija apspriežas ne tikai ar dalībvalstīm, bet arī ar Eiropas Aizsardzības aģentūru un valsts militārajām iestādēm.

3.   Šā panta 1.un 2. punkta nolūkos attiecīgā gadījumā apspriežas vismaz ar šādām iesaistītām un neiesaistītām ieinteresētajām personām:

1.   Ne valsts uzraudzības iestādes, kas rīkojas saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem, ne valsts kompetentās iestādes, ne Komisija, ne DII, ne tīkla pārvaldnieks, ne Aģentūra neizpauž konfidenciālu informāciju, jo īpaši informāciju par aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, to komerciālām attiecībām vai to izmaksu un ieņēmumu sastāvdaļām.

2.   Šā panta 1. punkts neskar attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu un Komisijas tiesības izpaust informāciju, ja tas ir svarīgi to pienākumu izpildei. Minētajā gadījumā informāciju izpauž samērīgi, ņemot vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju, lidostu vai citu attiecīgo ieinteresēto personu likumīgās intereses to komerciāli sensitīvās informācijas aizsardzībā.

3.   Informācija un dati, kurus dara pieejamus saskaņā ar 12. panta 4. punktu, 23. panta 10. punktu, 24. panta 6. punktu, 25. panta 2. punktu, 36. panta 3. punktu un 36. panta 4. punktu vai ziņo saskaņā ar 29. panta 6. punktu, jo īpaši attiecībā uz izraudzīto gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju aprēķinātajām izmaksām un faktiskajām izmaksām, ir publiski pieejami, uz tiem attiecinot fiziskas vai juridiskas personas sabiedriskās drošības, aizsardzības un militāro aspektu vai komerciālo interešu, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzību, ja vien iepazīšanās ar tiem nav saistīta ar sevišķi svarīgiem iemesliem sabiedrības interesēs.

1.   Komisija pēc piektā pārskata perioda beigām un ne vēlāk kā trīs gadus pēc minētā pārskata perioda beigām veic izvērtēšanu, kuras mērķis ir novērtēt šīs regulas juridisko, sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi un tās pievienoto vērtību gan valsts, gan Eiropas līmenī. Ja šim nolūkam tas ir pamatoti vajadzīgs, Komisija var prasīt no dalībvalstīm, tostarp militārajām iestādēm, informāciju, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu.

2.   Komisija savus konstatējumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Panta 1. punktā minētās izvērtēšanas konstatējumus dara publiski pieejamus.

1.   Regulas (EK) Nr. 549/2004 4. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 550/2004 12. panta 3. punktu turpina piemērot līdz 2026. gada 2. decembrim.

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 2. punktu izraudzītā darbības izvērtēšanas iestāde turpina pildīt savas funkcijas līdz 2025. gada 2. jūnijam.

3.   Nolūkā īstenot darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu, kas attiecas uz trešo un ceturto pārskata periodu, turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantu, izņemot minētā panta 2. punktu, un Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. pantu, kā arī uz to pamata pieņemtos īstenošanas aktus.

4.   Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/709 (23) turpina piemērot līdz ceturtā pārskata perioda beigām vai līdz īstenošanas akta pieņemšanai saskaņā ar šīs regulas 38. panta 3. punktu, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

5.   Regulas (EK) Nr. 549/2004 9. pantu turpina piemērot līdz 2026. gada 2. decembrim.