(1)

Pārkārtošanās uz neto nulles emisijām jau tagad visā pasaulē izraisa milzīgas rūpnieciskas, ekonomiskas un ģeopolitiskas pārmaiņas, kas, pasaulei virzot uz priekšu dekarbonizācijas centienus, kļūs vēl izteiktākas. Savienībai, īstenojot pārkārtošanos enerģētikas, klimata un vides jomā, ir jāreaģē uz minētajām norisēm. Spēcīga ražošanas bāze ir svarīgs elements, lai nodrošinātu piekļuvi neto nulles emisiju tehnoloģijām un saglabātu kvalitatīvas darbvietas Savienībā. Tas nozīmē, ka Savienībai ir jāsaglabā sava konkurētspēja, tostarp ar inovāciju palīdzību, jo īpaši attiecībā uz tīrām tehnoloģijām.

(2)

Ņemot vērā neto nulles emisiju tehnoloģiju sarežģītību un transnacionālo raksturu, nekoordinēti valsts pasākumi, ar kuriem tiktu nodrošināta piekļuve minētajām tehnoloģijām, var izkropļot konkurenci un sadrumstalot iekšējo tirgu. Šādu dalībvalstu veiktu pasākumu rezultātā tirgus dalībniekiem var tikt piemērots atšķirīgs regulējums, kas dalībvalstīs paredz dažādus līmeņus attiecībā uz piekļuvi neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādei, tostarp, paredzot dažādus līmeņus attiecībā uz atbalstu neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektiem, un var tikt piemēroti atšķirīgi noteikumi un nekoordinēti iepirkuma veidi, atšķirīgi procesi un termiņi attiecībā uz atļauju piešķiršanas procesiem, tādējādi radot šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai starp dalībvalstīm un kavējot pienācīgu iekšējā tirgus darbību. Tāpēc, lai aizsargātu iekšējā tirgus darbību, ir jāizveido kopīgs Savienības tiesiskais satvars, ar kuru kolektīvi risināt minēto svarīgo problēmu, palielinot Savienības noturību un piegādes drošību neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā.

(3)

Savienība ir apņēmusies paātrināti dekarbonizēt savu ekonomiku un vērienīgi izvērst atjaunīgo energoresursu apguvi, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, proti, neto nulles emisijas vai emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi. Minētais mērķis ir centrālais jautājums Eiropas zaļajā kursā, kas ir izklāstīts Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss”, Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojumā “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” un atbilst Savienības apņēmībai īstenot globālu klimatrīcību atbilstoši Parīzes nolīgumam (4). Lai sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (5) ir noteikts saistošs Savienības klimata mērķrādītājs – līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Komisijas 2021. gada 14. jūlija paziņojumā “Gatavi mērķrādītājam 55 % ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti” izklāstītās ierosinātās paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķis ir panākt Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanu, un minētajā nolūkā ar to tiek pārskatīti un atjaunināti Savienības tiesību akti.

(4)

Turklāt Zaļā kursa industriālajā plānā, kas ir izklāstīts Komisijas 2023. gada 1. februāra paziņojumā, ir izklāstīta visaptveroša pieeja, kā palīdzēt paplašināt tīras enerģijas tehnoloģiju mērogu, balstoties uz četriem pīlāriem. Pirmā pīlāra mērķis ir izveidot normatīvo vidi, kas vienkāršo un racionalizē atļauju piešķiršanas procesus jauniem neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas un montāžas objektiem, kā arī veicināt Savienības neto nulles emisiju industrijas mēroga paplašināšanu. Otrā pīlāra mērķis ir veicināt investīcijas neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanā un to finansēšanu, izmantojot pārskatīto Krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu, kas izveidots ar Komisijas 2023. gada 17. marta paziņojumu, un Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformu (STEP), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/795 (6), lai saglabātu Savienības pozīcijas kritiski svarīgo un jauno tehnoloģiju jomā, kas ir nozīmīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās kontekstā. Trešais pīlārs ir saistīts ar to prasmju attīstīšanu, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu pārkārtošanos un palielinātu prasmīgu darbinieku skaitu tīras enerģijas tehnoloģiju nozarē. Ceturtais pīlārs ir vērsts uz tirdzniecību un kritisko izejvielu piegādes ķēdes diversifikāciju. Tas ietver kritisko izejvielu kluba izveidi, sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai kolektīvi stiprinātu piegādes ķēdes, un diversifikāciju kritisko izejvielu jomā, lai izskaustu atkarību no atsevišķiem piegādātājiem. Šī regula ir daļa no minētajiem pasākumiem, un tā palīdz uzlabot ekonomisko pamatojumu rūpniecības dekarbonizācijai Savienībā.

(5)

Iekšējais tirgus nodrošina tādu vidi, kas vajadzīgajā mērogā un tempā dara iespējamu piekļuvi tehnoloģijām, kuras ir nepieciešamas, lai sasniegtu Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītājus un Eiropas zaļā kursa mērķi pārvērst dekarbonizāciju ilgtspējīgā konkurētspējā. Virzība uz klimatneitrālu, resursefektīvu un neto nulles emisiju ekonomiku paver lielas iespējas paplašināt Savienības neto nulles emisiju industriju, izmantojot iekšējā tirgus priekšrocības, veicinot investīcijas neto nulles emisiju tehnoloģijās un to piegādes ķēdēs. Minētās tehnoloģijas ir vajadzīgas, lai sasniegtu dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu mērķus, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (7), veicinātu Savienības industrijas noturību un konkurētspēju un ļautu dekarbonizēt ekonomikas nozares, sākot ar energoapgādi un beidzot ar transportu, ēkām un industriju Savienībā. Spēcīga neto nulles emisiju industrija Savienībā var ievērojami palīdzēt faktiski sasniegt Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītājus, kā arī veicināt citu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot industriālo bāzi un tādējādi radot kvalitatīvas darbvietas un ilgtspējīgu izaugsmi.

(6)

Lai minētās saistības tiktu izpildītas, Savienībai jāpaātrina pāreja uz neto nulles emisiju ekonomiku, tostarp, palielinot tīrās enerģijas daļu tās energoresursu struktūrā, kā arī palielinot energoefektivitāti un atjaunīgo energoresursu īpatsvaru. Tas palīdzēs sasniegt Savienības mērķrādītājus, kas noteikti Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā 2030. gadam, kas ir Komisijas ieguldījums 2017. gadā Gēteborgā pieņemtā Eiropas sociālo tiesību pīlāra (“pīlārs”) īstenošanā.

(7)

Enerģijas cenu pieaugums pēc Krievijas nepamatotās un nelikumīgās militārās agresijas pret Ukrainu radīja spēcīgu stimulu paātrināt Eiropas zaļā kursa īstenošanu un stiprināt ar Regulu (ES) 2018/1999 pārvaldītās enerģētikas savienības noturību, paātrinot pāreju uz tīru enerģiju un izbeidzot atkarību no fosilā kurināmā, kas eksportēts no Krievijas. Plānam REPowerEU, kas izklāstīts Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumā “Plāns REPowerEU”, ir būtiska nozīme, reaģējot uz grūtībām un globālā enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Minētā plāna mērķis ir paātrināt enerģētisko pārkārtošanos Savienībā nolūkā samazināt Savienības gāzes un elektroenerģijas patēriņu un veicināt investīcijas energoefektīvu un mazoglekļa risinājumu ieviešanā.

(8)

Lai sasniegtu Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītājus, par prioritāti ir jāizvirza energoefektivitāte. Lētākais, drošākais un tīrākais veids, kā minētos mērķus sasniegt, ir enerģijas taupīšana. Princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” ir vispārējs Savienības enerģētikas rīcībpolitikas princips, un tas ir svarīgs gan rīcībpolitikas, gan investīciju lēmumu praktiskajā piemērošanā. Tāpēc ir būtiski, lai Savienībā tiktu paplašināta tādu energoefektīvu tehnoloģiju, piemēram, siltumsūkņu, centralizētas siltumapgādes un aukstumapgādes un viedo elektrotīkla tehnoloģiju, izgatavošanas jauda, kuras palīdz Savienībai samazināt un kontrolēt energopatēriņu.

(9)

Savienības dekarbonizācijas mērķi, enerģijas piegādes drošība, energosistēmas digitalizācija un pieprasījuma elektrifikācija, piemēram, attiecībā uz mobilitāti, un vajadzība pēc papildu un ātrākas uzlādes punktiem, nozīmē, ka Savienībā gan pārvades, gan sadales līmenī ir ievērojami jāpaplašina elektrotīkli. Pārvades līmenī, lai atkrastes atjaunīgos energoresursus savienotu ar elektrotīklu, cita starpā ir vajadzīgas augstsprieguma līdzstrāvas sistēmas, savukārt sadales līmenī elektroenerģijas piegādātāju pieslēgšana un pieprasījuma puses elastīguma pārvaldībai ir vajadzīgas investīcijas tādās inovatīvās elektrotīkla tehnoloģijās kā vieda elektrotransportlīdzekļu uzlāde, uz energoefektivitāti vērsta ēku un industrijas automatizācija un viedregulatori, uzlabota mērīšanas infrastruktūra un mājokļu energovadības sistēmas. Elektrotīklam ir nepieciešams mijiedarboties ar daudziem dalībniekiem vai ierīcēm, balstoties uz detalizētu novērojamības līmeni un līdz ar to arī uz datu pieejamību, lai nodrošinātu elastību, viedu uzlādi un viedas ēkas ar viediem elektrotīkliem un maza mēroga elastības pakalpojumus, kas izraisītu pieprasījuma puses reakciju no patērētājiem un sekmētu atjaunīgo energoresursu apguvi. Lai neto nulles emisiju tehnoloģijas pieslēgtu Savienības tīklam, ir būtiski jākāpina elektrotīkliem vajadzīgo ražojumu izgatavošanas jaudas tādās jomās kā atkrastes un sauszemes kabeļi, apakšstacijas un transformatori.

(10)

Tāpēc ir vajadzīgi papildu politikas centieni, lai Savienībai būtu liels potenciāls strauji palielināt izgatavošanas jaudu nolūkā atbalstīt Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanu, uzlabojot tirgus apstākļus tām tehnoloģijām, kuras ir komerciāli pieejamas, kā arī neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes un to apgādes ķēžu drošību, mazinot tirgus sadrumstalotību un aizsargājot vai stiprinot Savienības energosistēmas vispārējo noturību un konkurētspēju. Tas attiecas arī uz piekļuvi drošām un ilgtspējīgām degvielām, kā minēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/1214 (8).

(11)

Šai regulai būtu jāpapildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1252 (9), galveno uzmanību pievēršot neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanai attiecībā uz galaproduktiem, specifiskiem komponentiem un specifiskām mašīnām, ko primāri izmanto to izgatavošanā. Tā vietā Regulā (ES) 2024/1252 galvenā uzmanība ir pievērsta piegādes ķēdes augšposma daļai, jo īpaši kritiskajām izejvielām, kā arī to ieguvei, pārstrādei un reciklēšanai. Minētās tehnoloģijas ir nepieciešamas plašam stratēģisku nozaru kopumam, tostarp neto nulles emisiju tehnoloģiju industrijām, digitālajai industrijai, aerokosmiskajai nozarei un aizsardzības nozarei. Piemērojot to pašu loģiku, proti, veicināt ekonomisko pamatojumu, uzlabot un nodrošināt pienācīgas prasmes un atbalstīt investīcijas, šī regula un Regula (ES) 2024/1252 viena otru papildina, lai radītu regulatīvā atbalsta sinerģiju visā ar neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanu saistītajā piegādes ķēdē Savienībā. Šī regula attiecas arī uz pārstrādātiem materiāliem, kas ir būtisks neto nulles emisiju tehnoloģiju komponents, izņemot kritiskās izejvielas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2024/1252.

(12)

Pielikumā neizsmeļošā veidā būtu jāuzskaita galaprodukti un specifiski komponenti, kas ir būtiski neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanai. Tie ietver galaproduktus un to komponentus, ko izgatavo un tirgo kāds uzņēmums, tostarp pārstrādātus materiālus, bet izņemot izejvielas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2024/1252. Minētā pielikuma mērķis ir pēc iespējas identificēt galaproduktus un specifiskus komponentus, kas ir būtiski neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanai un kurus tāpēc var pamatoti uzskatīt par tādiem, kas vienmēr primāri jāizmanto visās šajā regulā uzskaitītajās neto nulles emisiju tehnoloģijās. Specifiski komponenti un specifiskas mašīnas, kas nav ietvertas minētajā pielikumā, joprojām var ietilpt šīs regulas darbības jomā, ja, pamatojoties uz valsts kompetentajai iestādei sniegtajiem pierādījumiem, projekta virzītājs, piemēram, ar tirgus pētījumiem vai priekšlīgumiem, var pierādīt, ka specifiskie komponenti vai specifiskās mašīnas tiek primāri izmantotas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanai, izņemot kritiskās izejvielas, kuras ietilpst Regulas (ES) 2024/1252 darbības jomā.

(13)

Daži specifiski neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes ķēdes komponenti tiek ražoti, izmantojot energoietilpīgus ražošanas procesus, proti, tērauda, alumīnija, krāsaino metālu, pamata ķīmisko vielu, cementa, kaļķu, stikla, keramikas, mēslošanas līdzekļu, kā arī celulozes un papīra ražošanas nozarēs. Daudziem no minētajiem procesiem ir raksturīgs augsts energoietilpīgums un oglekļietilpīgums, tāpēc to CO2 emisijas parasti ir grūti samazināt. Vienlaikus Regula (ES) 2021/1119 prasa strauju Savienības ekonomikas dekarbonizāciju. Ņemot vērā to, ka energoietilpīgās industrijas 2019. gadā veidoja 17 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā, to dekarbonizācija ir nepieciešama, lai Savienībā panāktu klimatneitralitāti. Tas nozīmē, ka neto nulles emisiju tehnoloģijās izmantotu specifisku komponentu piegādes drošība Savienībā ir atkarīga arī no dekarbonizācijas centienu pastiprināšanas energoietilpīgās industrijās. Energoietilpīgi industriju kompleksi ietilpst šīs regulas darbības jomā, ja attiecīgie kompleksi ražo specifiskus komponentus, ko primāri izmanto neto nulles emisiju tehnoloģijās. Ņemot vērā nepieciešamību dekarbonizēt minētās nozares kopumā un lai nodrošinātu, ka ir pieejami to ražoti specifiski komponenti, kas tiek izmantoti neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes ķēdēs, atšķirībā no citiem neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektiem, uz kuriem attiecas šī regula, šī regula būtu jāpiemēro arī energoietilpīgu industriju projektiem, kas ražo specifiskus komponentus, kuri tiek izmantoti (bet ne tikai) neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes ķēdēs. Šādu grūti dekarbonizējamu kompleksu iekļaušanai šīs regulas darbības jomā vajadzētu būt atkarīgai no projekta, kas ietver šāda kompleksa būvniecību vai pārveidošanu, kā rezultātā ievērojami samazinās ražošanas darbību radītās CO2 emisijas. Mērķorientēts atbalsts minētajām nozarēm saskaņā ar šo regulu palīdz nodrošināt piekļuvi ilgtspējīgam neto nulles emisiju tehnoloģiju piedāvājumam iekšējā tirgū, palielina noteiktību investīciju jomā un rada pieprasījuma puses reakciju attiecībā uz transformatīvām un uz dekarbonizāciju orientētām neto nulles emisiju tehnoloģijām.

(14)

Neto nulles emisiju tehnoloģiju sarakstā ir norādītas tehnoloģijas, kas ir būtiskas Savienības dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai un iekšējā tirgus darbības uzlabošanai. Sarakstā ir iekļautas tehnoloģijas, kuras ne visas dalībvalstis atzīst par tīras un drošas enerģijas avotu. Tas atbilst to tiesībām izvēlēties starp dažādiem enerģijas avotiem un noteikt vispārējo energoapgādes struktūru, kā arī savu rūpniecības politiku. Lai minētās tiesības aizsargātu, neto nulles emisiju tehnoloģiju saraksts neskar finansējuma piešķiršanu atbilstīgi pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam, jo īpaši Savienības līdzekļu sadales, atbilstības un piešķiršanas kritēriju ziņā saistībā ar energotehnoloģijām, ietverot tehnoloģijas, ko finansē ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) vai Eiropas Investīciju bankas (EIB) atbalstu. Dalībvalstij arī nevajadzētu būt pienākumam atzīt par stratēģiskiem projektus, kas atbalsta tādu tehnoloģiju piegādes ķēdi, kuru tā nepieņem kā daļu no savas energoresursu struktūras.

(15)

Lai nodrošinātu Savienības energosistēmas noturību nākotnē, šis mērogs būtu jāpaplašina visā konkrēto tehnoloģiju piegādes ķēdē, nodrošinot pilnīgu saskaņotību un papildināmību ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2024/1252 un (ES) 2023/1781 (10).

(16)

Lai risinātu piegādes drošības problēmas, vienlaikus palīdzot atbalstīt Savienības energosistēmas noturību un sekmējot dekarbonizācijas un modernizācijas centienus, Savienībā ir jāpaplašina neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jauda. Savienībai ir jānodrošina, ka saules fotoelementu (FE) tehnoloģiju izgatavotāju normatīvā vide ļauj tiem palielināt savu konkurētspēju un uzlabot piegādes drošības perspektīvas, cenšoties līdz 2030. gadam visā FE vērtības ķēdē nodot ekspluatācijā vismaz 30 gigavatus saules fotoelementu izgatavošanas jaudas atbilstīgi mērķiem, ko izvirzījusi Eiropas saules fotoelementu industrijas alianse, kura tiek atbalstīta ar Komisijas 2022. gada 18. maija paziņojumu izveidotās Savienības saules enerģijas stratēģijas ietvaros. Savienībai ir jānodrošina, ka vēja un siltumsūkņu tehnoloģiju izgatavotāju normatīvā vide ļauj tiem 2020. gados nostiprināt savu konkurētspēju un saglabāt vai paplašināt savu pašreizējo tirgus daļu saskaņā ar Savienības tehnoloģiju apguves prognozēm, kas atbilst 2030. gada enerģētikas un klimata mērķrādītājiem. Tas nozīmē, ka līdz 2030. gadam Savienības vēja tehnoloģiju izgatavošanas jaudai jāsasniedz vismaz 36 GW un siltumsūkņu izgatavošanas jaudai – vismaz 31 GW. Savienības bateriju un elektrolīzeru izgatavotājiem ir jāatrod regulatīvā vide, kas tiem ļauj nostiprināt tehnoloģisko līderību un aktīvi palīdz veidot minētos tirgus. Bateriju tehnoloģiju jomā tas nozīmētu, ka būtu jāsniedz ieguldījums Eiropas Akumulatoru alianses mērķu sasniegšanā un būtu jācenšas panākt, ka Savienības bateriju izgatavotāji apmierina gandrīz 90 % no Savienības bateriju ikgadējā pieprasījuma; tas nozīmē, ka Savienības izgatavošanas jaudai līdz 2030. gadam būtu jāsasniedz vismaz 550 GWh. Kas attiecas uz Savienības elektrolīzeru izgatavotājiem, plānā REPowerEU līdz 2030. gadam prognozēts sasniegt 10 miljonus tonnu iekšzemes atjaunīgā ūdeņraža produkcijas un 10 miljonus tonnu atjaunīgā ūdeņraža importēt. Lai nodrošinātu, ka Savienības tehnoloģiskā līderība izpaužas kā komerciālā līderība, kā tas atbalstīts Komisijas un Eiropas Tīrā ūdeņraža alianses kopīgā deklarācijā par elektrolīzeriem, Savienības elektrolīzeru izgatavotājiem vajadzētu būt iespējām vēl vairāk kāpināt savu jaudu, proti, tā, lai kopējā uzstādītā elektrolīzeru jauda līdz 2030. gadam sasniegtu vismaz 100 GW ūdeņraža. Plānā REPowerEU ir arī noteikts mērķis palielināt biometāna ilgtspējīgu ražošanu līdz 35 miljardiem kubikmetru līdz 2030. gadam. Tā kā tā piegādes ķēde pašlaik lielā mērā atrodas Eiropā, biometāns jau sniedz ieguldījumu Savienības noturībā, un tā ražošana būtu vēl vairāk jāveicina. Savienības aviācijas un jūras transporta degvielu izgatavotājiem ir jāturpina attīstīt, ražot un plašāk izvērst ilgtspējīgas alternatīvās degvielas, lai ievērojamā mērā palīdzētu līdz 2050. gadam par 90 % samazināt transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī izpildītu pienākumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/2405 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1805 (12). Minēto samazinājumu stingri atbalsta arī Atjaunīgo un mazoglekļa degvielu vērtību ķēdes industriālā alianse. Savienībai ir jānodrošina, ka normatīvā vide un atbalsta satvars, kas paredzēts ilgtspējīgu aviācijas un jūras transporta alternatīvo degvielu tehnoloģiju ražotājiem, tiem ļauj palielināt savu ražošanas jaudu visā degvielu vērtības ķēdē, sākot no ievadresursu savākšanas un piegādes līdz piemaisīšanai, ietverot pārveidošanas un rafinēšanas jaudas.

(17)

Ņemot vērā visus minētos mērķus, kā arī paturot prātā, ka attiecībā uz dažiem piegādes ķēdes elementiem, piemēram, investoriem, kā arī saules elementiem, saules elementu plātnēm un lietņiem vai bateriju katodiem un anodiem, Savienības izgatavošanas jauda ir neliela. Lai palīdzētu novērst bažas par atkarību no importa un ievainojamību un nodrošinātu Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanu, būtu jānosaka vispārējs etalonrādītājs neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas jaudai Savienībā, vienlaikus cenšoties panākt līdzīgu etalonrādītāju neto nulles emisiju tehnoloģijām. Attiecībā uz Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju ikgadējo jaudu būtu jācenšas panākt, lai līdz 2030. gadam tiktu sasniegts vai gandrīz sasniegts vispārējais ikgadējās izgatavošanas jaudas etalonrādītājs, proti, izpildīti vismaz 40 % no ikgadējām apguves vajadzībām attiecībā uz neto nulles emisiju tehnoloģijām, vērtējot tās kopumā.

(18)

Tajā pašā laikā neto nulles emisiju tehnoloģiju produkti veicinās Savienības noturību un tīras enerģijas piegāžu drošību. Drošas tīras enerģijas piegādes ir priekšnosacījums, lai varētu attīstīties ekonomika, kā arī tiktu nodrošināta sabiedriskā kārtība un drošība. Neto nulles emisiju tehnoloģiju produkti būs noderīgi arī citām stratēģiski svarīgām ekonomikas nozarēm, piemēram, lauksaimniecībai un pārtikas ražošanai, jo tie nodrošinās piekļuvi tīrai enerģijai un mašīnām par konkurētspējīgām cenām, tādējādi ilgtspējīgi veicinot Savienības nodrošinātību ar pārtiku un ar aprites ekonomikas palīdzību nodrošinot arvien lielāku noietu biobāzētām alternatīvām. Tāpat arī Savienības klimatisko ieceru īstenošana veicinās ekonomisko izaugsmi un sociālo labklājību.

(19)

Galveno masveidā ražoto tīrās enerģijas tehnoloģiju globālā tirgus vērtība līdz 2030. gadam būs aptuveni 650 miljardi USD gadā, kas vairāk nekā trīs reizes pārsniedz pašreizējo līmeni. Globālajā mērogā neto nulles emisiju industrija pieaug arvien straujāk. Savienības industrija var nodrošināt labklājību Savienības iedzīvotājiem tikai tad, ja tā ir konkurētspējīga un atvērta globālajam tirgum. Globāli konkurētspējīga Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju nozare sniegs atbalstu spēcīgas Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudas attīstīšanai. Turklāt Savienības industrijas, kuras ir globāli konkurētspējīgas neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes ķēžu segmentos, veicinās Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes ķēžu vispārējo noturību un uzlabos Savienības piekļuvi neto nulles emisiju tehnoloģijām.

(20)

Neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošana ir atkarīga no sarežģītām un globāli savstarpēji saistītām vērtības ķēdēm. Lai saglabātu konkurētspēju un samazinātu pašreizējo stratēģisko importa atkarību no neto nulles emisiju tehnoloģiju produktiem un to piegādes ķēdēm, vienlaikus nepieļaujot jaunu atkarību veidošanos, Savienībai ir jāturpina stiprināt savu neto nulles emisiju industriālo bāzi un jākļūst konkurētspējīgākai un inovācijai atvērtākai. Kopā ar citiem pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot Savienības konkurētspēju, pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt izgatavošanas jaudu Savienībā, būtu jānodrošina arī tas, ka Savienībai ir dominējoša loma globālās vērtības ķēdes stratēģiskajās daļās, tostarp galaproduktos, lai nodrošinātu piegādes drošības līmeni, kas Savienībai vajadzīgs, lai sasniegtu tās klimata un enerģētikas mērķus. Tāpēc būtu jānosaka otrs vispārējs etalonrādītājs. Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudai vajadzētu būt vērstai uz to, lai, pamatojoties uz šajā regulā paredzēto pārraudzību, līdz 2040. gadam sasniegtu 15 % no pasaules ražošanas apjoma vērtības. Minētais otrais etalonrādītājs nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad palielinātā Savienības izgatavošanas jauda būtu ievērojami lielāka nekā Savienības vajadzības pēc attiecīgajām tehnoloģijām, kas nepieciešamas, lai sasniegtu Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītājus.

(21)

Lai neto nulles emisiju izgatavošanas projektus, tostarp stratēģiskus neto nulles emisiju projektus, pēc iespējas ātrāk izvērstu vai paplašinātu nolūkā nodrošināt Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes drošību, ir svarīgi nodrošināt plānošanas efektivitāti un noteiktību investīciju jomā, rūpējoties, lai projektu virzītājiem uzliktais administratīvais slogs būtu pēc iespējas minimāls. Šā iemesla dēļ neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektiem, tostarp stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem vajadzīgo dalībvalstu atļauju piešķiršanas procesi būtu jāracionalizē, vienlaikus nodrošinot šādu projektu drošumu, drošību, vidisko ilgtspēju un atbilstību vidiskajām, sociālajām un drošuma prasībām. Savienības vides tiesību aktos ir noteikti kopīgi nosacījumi, kas attiecas uz valstu atļauju piešķiršanas procesu gaitu un saturu, un tādējādi tiek nodrošināts augsts vides aizsardzības līmenis. Tam, ka tiek piešķirts stratēģiska neto nulles emisiju projekta statuss, nebūtu jāskar attiecīgajiem projektiem piemērojamie atļauju piešķiršanas nosacījumi, tostarp tie, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2000/60/EK (13), 2004/35/EK (14), 2010/75/ES (15), 2011/92/ES (16) un 2012/18/ES (17) un Padomes Direktīvā 92/43/EEK (18).

(22)

Dalībvalstīm, ņemot vērā to iekšējo organizāciju, būtu jāspēj izvēlēties, vai izveidot vai izraudzīties savus vienotos kontaktpunktus vietējā, reģionālā vai valsts līmenī vai jebkurā citā attiecīgā administratīvā līmenī. Turklāt attiecīgajām kompetentajām iestādēm būtu jāprecizē vienotajam kontaktpunktam un jādara tam pieejamas prasības un informācijas apjoms, ko projekta virzītājs pieprasa pirms atļauju piešķiršanas procesa sākuma. Vienotajam kontaktpunktam vajadzētu būt atbildīgam par minētās informācijas paziņošanu projekta virzītājam. Vienotajam kontaktpunktam kā koordinatoram būtu jāveicina informācijas sniegšana kompetentajām iestādēm, jo īpaši, lai izvairītos no jebkādu atļauju piešķiršanas procesa pieprasījumu dublēšanās. Šādi pieprasījumi varētu ietvert pētījumus, atļaujas vai pilnvarojumus.

(23)

Lai mazinātu atļauju piešķiršanas procesa sarežģītību un palielinātu tā efektivitāti un pārredzamību, neto nulles emisiju izgatavošanas projektiem, tostarp stratēģisku projektu virzītājiem, būtu jāspēj sadarboties ar vienoto kontaktpunktu, kas atbild par visa atļauju piešķiršanas procesa veicināšanu un koordinēšanu. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāizveido vai jāizraugās viens vai vairāki vienotie kontaktpunkti, vienlaikus nodrošinot, ka projektu virzītājiem ir jāsadarbojas tikai ar vienu vienoto kontaktpunktu. Dalībvalstīm būtu jāizlemj, vai vienotais kontaktpunkts ir arī iestāde, kas pieņem lēmumus par atļauju piešķiršanu. Lai nodrošinātu pienākumu faktisku īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to vienotajiem kontaktpunktiem, kā arī jebkurai iestādei, kas ir iesaistīta atļauju piešķiršanas procesā, ir pietiekams personāls un resursi.

(24)

Lai uzņēmumi un projektu virzītāji, tostarp pārrobežu projektos, varētu gūt tiešu labumu no iekšējā tirgus sniegtajām priekšrocībām, neradot nevajadzīgu papildu administratīvo slogu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1724 (19), ar ko izveidota vienota digitālā vārteja, ir paredzēti vispārīgi noteikumi par iekšējā tirgus darbībai svarīgas informācijas, procedūru un atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu tiešsaistē. Informācija, kas ar attiecīgā kontaktpunkta starpniecību jāiesniedz jebkādai attiecīgai iestādei kā daļa no atļauju piešķiršanas procesa atbilstīgi šai regulai, ir ietverta Regulas (ES) 2018/1724 I pielikumā, un saistītās procedūras ir iekļautas minētās regulas II pielikumā, lai nodrošinātu, ka projektu virzītāji var pilnībā izmantot tiešsaistes procedūras un vienreizējās iesniegšanas tehniskās sistēmas pakalpojumus. Vienotie kontaktpunkti, kas izveidoti vai izraudzīti, ievērojot šo regulu, ir iekļauti palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumu sarakstā Regulas (ES) 2018/1724 III pielikumā.

(25)

Neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projekti saskaras ar ilgiem un sarežģītiem atļauju piešķiršanas procesiem, kas atkarībā no dalībvalsts, tehnoloģijas un vērtības ķēdes segmenta var ilgt no diviem līdz septiņiem gadiem. Ņemot vērā nepieciešamās apjomīgās investīcijas, jo īpaši gigafabriku mēroga projektos, kas vajadzīgas, lai sasniegtu paredzamos apjomradītus ietaupījumus, neapmierinošs atļauju piešķiršanas process rada papildu šķērsli, kas bieži vien kavē neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudas palielināšanu Savienībā. Lai projektu virzītājiem un citiem investoriem viestu drošību un skaidrību, kas vajadzīga, lai veicinātu neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektu izstrādi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ar šādiem projektiem saistītais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz iepriekš noteiktus termiņus. Attiecībā uz stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem tādu kompleksu gadījumā, kuru ikgadējā produkcijas izlaide ir 1 GW vai lielāka, atļauju piešķiršanas procesa ilgumam nevajadzētu pārsniegt 12 mēnešus, deviņus mēnešus tādu kompleksu gadījumā, kuru ikgadējā produkcijas izlaide ir mazāka par 1 GW, vai 18 mēnešus visu nepieciešamo atļauju piešķiršanai stratēģisku CO2 uzglabāšanas vietu operēšanai un saistītu CO2 uztveršanas un CO2 transportēšanas projektu uzsākšanai. Attiecībā uz neto nulles emisiju izgatavošanas projektiem tādu kompleksu gadījumā, kuru ikgadējā produkcijas izlaide ir 1 GW vai lielāka, atļauju piešķiršanas procesa ilgumam nevajadzētu pārsniegt 18 mēnešus un 12 mēnešus tādu kompleksu gadījumā, kuru ikgadējā produkcijas izlaide ir mazāka par 1 GW. Neto nulles emisiju tehnoloģijām, uz kurām neattiecina mērvienību GW, piemēram, tīkliem un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (CCS) vai CO2 transportēšanas un izmantošanas tehnoloģijām, būtu jāpiemēro ilgākie no minētajiem termiņiem. Tomēr pirmo posmu ietekmes uz vidi novērtēšanā, ievērojot Direktīvu 2011/92/ES, kas ietver ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sagatavošanu, bieži vien galvenokārt veic projekta virzītājs. Tāpēc minētais posms nebūtu jāiekļauj atļauju piešķiršanas procesā minētajos termiņos, kas dalībvalstīm ir saistoši. Šajā nolūkā vienotajam kontaktpunktam būtu jāpaziņo datums, līdz kuram projekta virzītājam ir jāiesniedz ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums, un šajā termiņā nebūtu jāieskaita nekāds laika posms starp minēto paziņoto datumu un ziņojuma faktisko iesniegšanu. Tas pats princips būtu jāpiemēro, ja pēc nepieciešamās apspriešanās vienotais kontaktpunkts paziņo projekta virzītājam par iespēju iesniegt papildu informāciju, lai pabeigtu ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Izņēmuma gadījumos, kas saistīti ar ierosinātā projekta raksturu, sarežģītību, atrašanās vietu vai lielumu, dalībvalstīm būtu jāspēj termiņus pagarināt. Šādi izņēmuma gadījumi varētu ietvert neparedzētus apstākļus, kas rada vajadzību papildināt vai pabeigt ar projektu saistītos vidiskos novērtējumus, vai kavēšanās ekspropriācijas procesu dēļ, kad šādi procesi vajadzīgi.

(26)

Dažus konkrētus neto nulles emisiju izgatavošanas projektus ir iespējams atzīt par stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem. Tie sniedz papildu labumu, jo īpaši attiecībā uz Savienības atkarības samazināšanu vai enerģētikas savienības un klimata mērķrādītāju sasniegšanu. Neto nulles emisiju izgatavošanas projekti var palīdzēt stiprināt Savienības tehnoloģisko un industriālo noturību, palielinot izgatavošanas jaudu vienā no galvenajiem piegādes ķēdes segmentiem. Jo īpaši izgatavošanas jaudas palielināšana nozarēs, kurās Savienības izgatavošanas jauda veido ievērojamu daļu no pasaules ražošanas un kurām ir izšķiroša nozīme Savienības noturībā, ļauj stiprināt Savienības pozīciju globālajā neto nulles emisiju izgatavošanas piegādes ķēdē un palīdz novērst bažas par importa ievainojamību. Turklāt minētie projekti var sniegt papildu labumus attiecībā uz prasmju pilnveidi un konkurētspēju, kā arī atbalstīt Savienības dekarbonizācijas mērķus, īstenojot apritīgu un ilgtspējīgu izgatavošanas praksi. Ņemot vērā jebkādus šādus papildu labumus, dalībvalstīm minētie projekti būtu jāatlasa kā stratēģiskie projekti, un tiem būtu jāizmanto satvars, kas ļauj tos īstenot ātrāk, jo īpaši, izmantojot prioritāro statusu un īsākus termiņus atļauju piešķiršanas procesā. Projektu virzītājiem, kas vēlas saņemt stratēģiska neto nulles emisiju projekta statusu, ir oficiāli jāpiesakās šādam statusam attiecīgajā dalībvalstī saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem pieteikšanās un atzīšanas kritērijiem.

(27)

Savienības tiesību aktos prasītie vidiskie novērtējumi un pilnvarojumi, tostarp attiecībā uz ūdeni, augsni, gaisu, ekosistēmām, dzīvotnēm, biodaudzveidību un putniem, ir neatņemama neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektam vajadzīgo atļauju piešķiršanas procesa daļa un būtiska garantija, ar kuru nodrošina, ka negatīva ietekme uz vidi netiek pieļauta vai tiek samazināta līdz minimumam. Tomēr, lai nodrošinātu, ka neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektiem vajadzīgo atļauju piešķiršanas procesi ir paredzami un savlaicīgi, būtu jāizmanto visas iespējas vajadzīgos novērtējumus un pilnvarojumus racionalizēt, vienlaikus nepazeminot vides aizsardzības līmeni. Šajā sakarā būtu jāapvieno nepieciešamie novērtējumi, lai novērstu nevajadzīgu pārklāšanos, un projektu virzītājiem un attiecīgajām iestādēm pirms novērtējuma veikšanas būtu skaidri jāvienojas par apvienotā novērtējuma tvērumu, lai izslēgtu nevajadzīgus turpmākus pasākumus.

(28)

Šķēršļus neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektu izvēršanai var radīt konflikti par zemes izmantošanu. Labi izstrādātos plānos, tostarp telpiskos plānos un zonējumā, būtu jāapsver, vai būtu jāievieš iespējami neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projekti, vienlaikus ņemot vērā sabiedriskās apspriešanas rezultātus un iespējamo ietekmi uz vidi. Minētie plāni var palīdzēt līdzsvarot sabiedrības intereses un kopējo labumu, mazinot konfliktu iespējamību un paātrinot neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektu ilgtspējīgu izvēršanu Savienībā. Tāpēc attiecīgās valsts, reģionālās un vietējās iestādes būtu jāmudina, izstrādājot plānus, attiecīgā gadījumā iekļaut noteikumus par neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektiem, tostarp stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem.

(29)

Uz industriālo simbiozi vērsta industriālās darbības klasterizācija var līdz minimumam samazināt darbību ietekmi uz vidi un nodrošināt efektivitātes pieaugumu iesaistītajiem industrijas dalībniekiem. Klasterizācija var sniegt ievērojamu ieguldījumu šīs regulas mērķu sasniegšanā. Minētajā sakarā šī regula veicina neto nulles emisiju paātrinātas izvēršanas ieleju (“ieleju”) attīstību. Ieleju mērķis ir izveidot neto nulles emisiju industriālās darbības kopas, lai palielinātu Savienības kā izgatavošanas darbībām piemērotas vietas pievilcību un lai vēl vairāk racionalizētu administratīvās procedūras neto nulles emisiju izgatavošanas jaudu izveidei. Industriālās simbiozes veicināšanas nolūkā ieleju ģeogrāfiskajam un tehnoloģiskajam tvērumam vajadzētu būt ierobežotam. Nosakot tvērumu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā nepieciešamība dot priekšroku apzināto teritoriju daudzējādai izmantošanai, lai nodrošinātu Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju industriālo klasteru paplašināšanu, reindustrializāciju vai izveidi, kā arī attiecīgās transportēšanas un tīkla infrastruktūras, uzglabāšanas vietu un citu elastīguma rīku pieejamību. Ieleju izveidei būtu jāatbilst visiem plānotajiem projektiem vai esošo projektu plūsmai un iespējām piekļūt izglītības un apmācības iespējām vai tās organizēt, lai nodrošinātu kvalificēta darbaspēka pieejamību. Dalībvalstīm būtu jāizraugās ielejas, un katrai izraudzītajai ielejai būtu jāpievieno plāns ar konkrētiem valsts pasākumiem, lai palielinātu ielejas kā izgatavošanas darbībām piemērotas vietas pievilcību. Ielejas jo īpaši būtu jāizmanto kā instruments neto nulles emisiju industriālo darbību stiprināšanai reģionos, ņemot vērā taisnīgu pārkārtošanos un tās mērķus, jo īpaši ogļu ieguves reģionos, kuros notiek pārkārtošanās.

(30)

Dalībvalstīm būtu jāspēj izraudzīties un atbalstīt ielejas. Izraugoties ieleju, dalībvalstīm būtu jāizstrādā plāns, kurā norādīta tā neto nulles emisiju izgatavošanas darbība, kura ir jāiekļauj ielejā (“plāns”). Dalībvalstīm būtu arī jāveic ietekmes uz vidi novērtējumi, kas nepieciešami neto nulles emisiju izgatavošanas darbībām, kuras notiks ielejā. Šādi ietekmes novērtējumi būtiski ierobežo vajadzību uzņēmumiem veikt minētos novērtējumus attiecībā uz atļaujām neto nulles emisiju izgatavošanas darbībām ielejas tvērumā. Plānā būtu jāiekļauj ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti, kā arī valsts pasākumi, kas jāveic, lai līdz minimumam samazinātu vai mazinātu jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi. Plānā būtu jāiekļauj arī konkrēti valsts pasākumi industriālās darbības atbalstam, kas ietilpst ielejas tvērumā. Minētajos pasākumos būtu jāietver pasākumi investīciju veikšanai vai privāto investīciju piesaistīšanai enerģētikas, digitālajā un transportēšanas infrastruktūrā, kā arī pasākumi industrijas izdevumu samazināšanai ielejā, piemēram, līgumi par enerģijas cenu starpību. Citi pasākumi, kuri būtu jāapsver, ir intelektuālā īpašuma aizsardzības stiprināšana, inovācijas centra izveide ielejā un jaunuzņēmumu piesaistīšana ielejai. Lai nodrošinātu investīciju drošību Savienības industrijai, plānā būtu jānorāda arī atbalsta pasākumu ilgums.

(31)

Dalībvalstis tiek mudinātas izraudzīties ielejas mazāk attīstītos un pārejas reģionos, kā arī atbalstāmajos apgabalos. Investīcijas, kuru mērķis ir izveidot ielejas, nodrošināt tām atbilstīgu infrastruktūru, atjaunot degradētās teritorijas un attīstīt vietējās prasmes, var saņemt publisko finansiālo atbalstu, tostarp no kopīgi pārvaldītiem fondiem, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (20), Taisnīgas pārkārtošanās fonda, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1056 (21), un Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (22). Saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē katru fondu, un pēc attiecīgo vadošo iestāžu ieskatiem minētajām investīcijām var piešķirt visaugstākās iespējamās līdzfinansējuma likmes, ko pieļauj katrs fonds.

(32)

Ņemot vērā ieleju lomu Savienības atvērtajai stratēģiskajai autonomijai nozīmīgo resursu apkopošanā un apvienošanā un to ieguldījumu Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes drošībā, kā arī zaļo un digitālo pārkārtošanos, attiecīgajām atļauju izdošanas iestādēm būtu jāuzskata, ka ielejas ir sabiedrības interesēs. Minētais pasākums ietver tāda noteikuma ieviešanu, kas precizē, ka attiecīgo Savienības vides tiesību aktu nolūkos projekti ielejās ir sabiedrības interesēs. Minētajiem projektiem nebūtu jārada būtiska negatīva ietekme uz vidi, ko nevar mazināt vai kompensēt. Pamatojoties uz ex ante izvērtējumu, attiecīgā atļauju izdošanas iestāde var secināt, ka sabiedrības intereses, kurām kalpo projekti ielejā, ir svarīgākas par tām sabiedrības interesēm, kas saistītas ar dabu un vides aizsardzību, un ka līdz ar to šiem projektiem var piešķirt pilnvarojumu, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi attiecīgie nosacījumi, kas izklāstīti Direktīvā 2000/60/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (23), Direktīvā 92/43/EEK un Savienības leģislatīvajos aktos par dabas atjaunošanu.

(33)

Valstu atļauju piešķiršanas procesu neprognozējamība, sarežģītība un dažkārt pārmērīgais ilgums mazina investīciju drošību, kas vajadzīga, lai faktiski izstrādātu neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektus, tostarp stratēģiskus neto nulles emisiju projektus. Tādēļ, lai nodrošinātu un paātrinātu faktisko īstenošanu, dalībvalstīm būtu jāpiemēro racionalizēti un efektīvi atļauju piešķiršanas procesi. Turklāt dalībvalstīm būtu jāapsver politikas inovāciju minētajā jomā. Turklāt stratēģiski neto nulles emisiju projekti valsts līmenī būtu jāuzskata par steidzamiem, un tādēļ visās ar tiem saistītajās tiesu un strīdu izšķiršanas procedūrās tiem būtu jāpiešķir prioritārs statuss, ja un ciktāl valsts tiesību aktos ir paredzētas šādas steidzamības procedūras, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērotas tiesības uz aizstāvību, ja un ciktāl valsts tiesību aktos ir paredzētas šādas steidzamības procedūras. Tas būtu jādara, neliedzot kompetentajām iestādēm racionalizēt atļauju piešķiršanas procesus, cita starpā, citiem neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektiem, kas nav stratēģiski neto nulles emisiju projekti.

(34)

Lai sasniegtu 2030. gada mērķus, ir jāvelta īpaša uzmanība stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem, arī ņemot vērā to būtisko devumu virzībā uz neto nulles CO2 emisiju panākšanu līdz 2050. gadam. Minētajiem projektiem ir būtiska loma Savienības atvērtajā stratēģiskajā autonomijā, proti, tie nodrošina iedzīvotājiem piekļuvi tīrai, cenas ziņā pieejamai un drošai enerģijai. Ņemot vērā minēto projektu lomu, tiem būtu jāgūst labums no vēl racionalizētākām un efektīvākām atļauju piešķiršanas procedūrām, tiem būtu jāiegūst visaugstākais iespējamais valsts tiesību aktos paredzētais valsts nozīmes statuss un jāsaņem papildu atbalsts investīciju piesaistīšanai, vienlaikus joprojām izpildot Savienības un starptautiskās saistības atbilstīgi Direktīvām 2009/147/EK, 92/43/EEK, Savienības leģislatīvajiem aktiem par dabas atjaunošanu un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas parakstīta Orhūsā 1998. gada 25. jūnijā, kā arī sociālo un darba tiesību jomā piemērojamajiem pienākumiem, kas noteikti Savienības vai valstu tiesību aktos.

(35)

Ņemot vērā stratēģisku neto nulles emisiju projektu lomu Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes drošības nodrošināšanā un to ieguldījumu Savienības atvērtajā stratēģiskajā autonomijā un zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā, attiecīgajai atļauju izdošanas iestādei būtu jāuzskata, ka šie projekti ir sabiedrības interesēs. Pamatojoties uz katra atsevišķā gadījuma novērtējumu, atļauju izdošanas iestāde var secināt, ka sabiedrības intereses, kurām projekts kalpo, ir svarīgākas par tām sabiedrības interesēm, kas saistītas ar dabu un vides aizsardzību, un ka līdz ar to šim projektam var piešķirt pilnvarojumu, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi attiecīgie nosacījumi, kas izklāstīti Direktīvā 2000/60/EK, 2009/147/EK vai 92/43/EEK, vai Savienības leģislatīvajos aktos par dabas atjaunošanu.

(36)

Ir arī jāparedz pasākumi, ar ko sasniegt Savienības mērķrādītāju – līdz 2030. gadam ik gadu nodot ekspluatācijā 50 miljonus tonnu CO2 iesūknēšanas jaudas, tādējādi atbalstot Savienības rūpniecības dekarbonizāciju un cīnoties pret klimata pārmaiņām.

(37)

Komisija 2020. gadā pieņēma ES Energosistēmas integrācijas stratēģiju. Minētajā stratēģijā izklāstīts redzējums par to, kā paātrināt pārkārtošanos uz integrētāku energosistēmu, kas atbalsta klimatneitrālu ekonomiku ar viszemākajām sektoriālajām izmaksām. Tā ietver trīs savstarpēji papildinošas un pastiprinošas koncepcijas: pirmkārt, “apritīga” energosistēma, kuras centrā ir energoefektivitāte, otrkārt, lielāka tiešā elektrifikācija galapatēriņa nozarēs, treškārt, atjaunīgo un mazoglekļa degvielu, tostarp ūdeņraža, izmantošana. Ar energosistēmas integrāciju saistītie apsvērumi attiecas uz risinājumiem, kā visu atjaunīgo energoresursu iekārtu saražoto elektroenerģiju pilnībā integrēt plašākā energosistēmā. Tas nozīmē, ka pieņem tehniskus risinājumus, ar kuru palīdzību var integrēt atjaunīgās elektroenerģijas iekārtās saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, tostarp tīklā uzkrājot un paplašinot plānotos no fosilā kurināma brīvos enerģijas avotus, dažādās formās un pieprasījuma pārvaldību.

(38)

CCS ir tehnoloģija, kas palīdzēs mazināt klimata pārmaiņas. Tā ietver CO2 uztveršanu no rūpnieciskām iekārtām, tā transportēšanu uz uzglabāšanas vietām un iesūknēšanu piemērotos pazemes ģeoloģiskos veidojumos pastāvīgai uzglabāšanai.

(39)

Industrijai vajadzīgo CCS risinājumu izstrādē trūkst koordinācijas. No vienas puses, neraugoties uz to, ka CO2 cenu signāls, ko sniedz ETS, nodrošina šādu investīciju ekonomisko dzīvotspēju, industrijām, kas investē CO2 emisiju uztveršanā, saskaras ar ievērojamu risku, ka nebūs iespējams piekļūt tādai ģeoloģiskai uzglabāšanas vietai, kurai ir izdota atļauja. No otras puses, pirmo CO2 uzglabāšanas vietu investori saskaras ar sākotnējām izmaksām par vietu apzināšanu, attīstīšanu un novērtēšanu, vēl pirms tie var pieteikties uz normatīvajos aktos noteikto uzglabāšanas atļauju. Pārredzamība attiecībā uz to, kāda ir situācija potenciālo CO2 uzglabāšanas jaudu ziņā, runājot par attiecīgo teritoriju ģeoloģisko piemērotību un visiem esošajiem ģeoloģiskajiem datiem, tostarp neapstrādātiem datiem un paraugdatiem, kas noskaidroti ogļūdeņražu ieguves vietu izpētē, var palīdzēt tirgus dalībniekiem plānot investīcijas. Lai kopīgi sasniegtu Savienības mērķrādītāju attiecībā uz CO2 iesūknēšanas jaudu, dalībvalstīm, ņemot vērā konfidencialitāti, valsts drošību un komerciāli sensitīvu informāciju, kā arī pienācīgu kompensāciju par privāti ģenerētiem un īpašumā esošiem datiem, šādi esošie dati būtu jādara publiski pieejami un regulāri jāziņo nākotnes perspektīvā par jebkādu progresu, kas panākts CO2 uzglabāšanas vietu izveidē, un par attiecīgajām iesūknēšanas un uzglabāšanas jaudu vajadzībām. Minētie pārredzamības pienākumi neskar dalībvalstu tiesības neatļaut vai ierobežot CO2 uzglabāšanas jaudas izvēršanu savā teritorijā.

(40)

Lai izvairītos no balasta aktīviem un nodrošinātu, ka ekonomiski dzīvotspējīga iesūknēšanas jauda samazina CO2 emisijas, būtu jāveido ekonomiskais pamatojums visā vērtības ķēdē. Tāpēc līdz 2030. gadam ir jāizveido pilnīgas un individuālas CCS vērtības ķēdes, tostarp uztveršana, transportēšana un uzglabāšana, izmantojot efektīvu Savienības un valstu politiku ar atbilstošiem noteikumiem, kas garantē konkurenci un atvērtu piekļuvi.

(41)

Svarīgs šķērslis investīcijām oglekļa uztveršanā, kuras kļūst aizvien ekonomiski dzīvotspējīgākas, ir ekspluatācijā esošu CO2 uzglabāšanas vietu pieejamība Savienībā, uz kurām balstās stimuli, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (24). Lai kāpinātu tehnoloģiju mērogu un paplašinātu to vadošās izgatavošanas jaudas, Savienībai ir jāparūpējas, lai nākotnē būtu pietiekami daudz tādu pastāvīgu CO2 ģeoloģiskas uzglabāšanas vietu, kurām izdota atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (25), kā arī CO2 transportēšanas infrastruktūra. Nosakot Savienības mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam panākt, ka ik gadu ekspluatācijā tiek nodoti 50 miljoni tonnu CO2 iesūknēšanas jaudas, kas atbilst līdz 2030. gadam paredzamajām jaudas vajadzībām, un ņemot vērā uzņēmumus, kuri galvenokārt darbojas dalībvalstīs ar ļoti ierobežotu uzglabāšanas jaudu juridisku, ģeoloģisko, ģeogrāfisku, tehnisku vai tirgus ierobežojumu dēļ, attiecīgās nozares var koordinēt savas investīcijas Eiropas neto nulles CO2 transportēšanas un uzglabāšanas vērtības ķēdē, ko industrijas var izmantot savu darbību dekarbonizācijai. Šīs sākotnējās jaudas arī sekmēs turpmāku CO2 uzglabāšanas jaudu izveidi 2050. gada perspektīvā. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm, lai sasniegtu neto nulles emisiju mērķi, arī attiecībā uz oglekļa piesaistījumiem, Savienībai līdz 2050. gadam, iespējams, būs jāuztver līdz 550 miljoniem tonnu CO2 gadā. Šāds pirmais industriāla apjoma uzglabāšanas jaudas mērķis mazinās risku investīcijām CO2 emisiju uztveršanā, kas ir svarīgs rīks, kurš palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti. Pēc tam, kad šī regula tiks iekļauta Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, Savienības mērķrādītājs – līdz 2030. gadam ik gadu nodot ekspluatācijā 50 miljonus tonnu CO2 iesūknēšanas jaudas – tiks attiecīgi pielāgots. Lai nodrošinātu Savienības mērķrādītāja sasniegšanu, dalībvalstīm būtu jāīsteno nepieciešamie pasākumi nolūkā sekmēt un veicināt CCS projektu izvēršanu. Šādiem pasākumiem būtu jāietver arī pasākumi, kas stimulē emitētājus uztvert emisijas, un investīciju atbalsts investoriem CO2 transportēšanas infrastruktūrā, lai transportētu CO2 uz uzglabāšanas vietām.

(42)

Visos starptautiskajos nolīgumos, kas attiecas uz Savienības CO2 pastāvīgu uzglabāšanu trešās valstīs, būtu jāparedz līdzvērtīgi nosacījumi, lai nodrošinātu pastāvīgi drošu un videi nekaitīgu uztvertā CO2 ģeoloģisko uzglabāšanu un nodrošinātu, ka Savienības CO2 uzglabāšana netiek izmantota, lai palielinātu ogļūdeņražu ražošanu, un atbilst patiesam emisiju samazinājumam.

(43)

Par stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem nosakot CO2 uzglabāšanas vietas un jebkurus saistītos CO2 uztveršanas un CO2 infrastruktūras projektus, kas palīdz sasniegt Savienības 2030. gada mērķrādītāju, var paātrināt un sekmēt CO2 uzglabāšanas vietu izveidi un aizvien lielāko industriālo pieprasījumu pēc uzglabāšanas vietām novirzīt uz izmakslietderīgākajām uzglabāšanas vietām. Arvien vairāk noplicinātu gāzes un naftas ieguves lauku, ko varētu pārveidot par drošām CO2 uzglabāšanas vietām, ir sasnieguši lietderīgās ražošanas laika beigas. Turklāt naftas un gāzes industrija ir apliecinājusi apņemšanos sākt enerģētisko pārkārtošanos, un tai ir papildu uzglabāšanas vietu izpētei un attīstīšanai vajadzīgie aktīvi, prasmes un zināšanas. Lai sasniegtu Savienības mērķrādītāju – līdz 2030. gadam ik gadu nodot ekspluatācijā 50 miljonus tonnu CO2 iesūknēšanas jaudas, nozarei savs ieguldījums ir jāsakopo, lai nodrošinātu, ka CCS kā klimatisko problēmu risinājums ir pieejams, vēl pirms rodas pieprasījums. Lai Savienības mērogā nodrošinātu savlaicīgu un izmakslietderīgu CO2 uzglabāšanas vietu izveidi saskaņā ar Savienības izvirzīto mērķi attiecībā uz iesūknēšanas jaudu, naftas un gāzes ražošanas licenciātiem Savienībā būtu proporcionāli savai naftas un gāzes ražošanas jaudai jāpalīdz minēto mērķrādītāju sasniegt, vienlaikus nodrošinot elastību sadarbībai un ņemot vērā citu trešo personu devumu. Vērtības ķēdes pieeja būtu jāveicina ar darbībām, kas tiek veiktas gan Savienības, gan valsts līmenī. Attiecīgi naftas un gāzes ražošanas licenciātiem Savienībā būtu jāveic nepieciešamās investīcijas un jāatbalsta dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde visai oglekļa dioksīda vērtības ķēdei.

(44)

Lai palīdzētu sasniegt Savienības CO2 iesūknēšanas jaudas mērķi, atbildīgās struktūras var slēgt nolīgumus ar struktūrām, kas nav atbildīgās struktūras, lai pilnībā vai daļēji izpildītu savu pienākumu. Minētie nolīgumi var būt daļa no kopuzņēmuma līguma, ar ko izveido uzglabāšanas vietu, vai tos var noslēgt atsevišķi starp pusēm, lai izpildītu atbildīgā subjekta ieguldījumu. Ja šādi kopuzņēmumi ir izveidoti pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, attiecīgā kopīgā CO2 uzglabāšanas projekta pilnu iesūknēšanas jaudu var izmantot, lai izpildītu atbildīgo partneru pušu pienākumus.

(45)

Lai nodrošinātu, ka uzglabāšanas vietas tiek attīstītas pareizos tirgus apstākļos, Komisijai būtu jāveic novērtējums, kurā aplūkota saistība starp CO2 uztveršanas projektu radīto konkrēto pieprasījumu pēc iesūknēšanas jaudas un galveno CO2 transportēšanai vajadzīgo infrastruktūru, kura ir īstenošanas procesā vai kuras ekspluatāciju plānots sākt līdz 2030. gadam, un 2030. gada uzglabāšanas jaudas saistībām.

(46)

Atkāpes no pienākuma ir būtisks rīks, ar ko šādos apstākļos novērst balasta aktīvus. Lai efektīvi piemērotu šīs atkāpes, dalībvalstīm un Komisijai būtu pilnībā jāsadarbojas ar attiecīgajām pilnvarojumu saņēmušajām struktūrām, novērtējot atkāpes nepieciešamību, jo īpaši tad, ja pilnvarojumu saņēmusī struktūra norāda uz atkāpes nepieciešamību. Lai sasniegtu Savienības CO2 iesūknēšanas jaudas mērķi, ja, pamatojoties uz Komisijas novērtējumu, atkāpe netiek piešķirta vai ja attiecīgā dalībvalsts nav pieprasījusi atkāpi, Komisija un dalībvalsts sadarbosies ar attiecīgajām pilnvarojumu saņēmušajām struktūrām, lai palīdzētu novērst šķēršļus un traucēkļus nolūkā atvieglot pienākuma izpildi.

(47)

Papildu politikas pasākumi ir būtiski, lai nodrošinātu pārrobežu infrastruktūras plānošanas izvēršanu. CCS un oglekļa uztveršanas un izmantošanas projektu izvēršanā izšķiroša nozīme ir CO2 transportēšanas pasākumu pilnā klāsta pieejamībai un savienojamībai. Minētie pasākumi ietver kuģus, liellaivas, vilcienus un kravas automobiļus, kā arī stacionāras iekārtas savienošanai un pietauvošanai, sašķidrināšanai, bufera uzglabāšanai un CO2 pārveidotājiem, ņemot vērā tā tālāko transportēšanu pa cauruļvadiem un īpašu transporta veidu izmantošanu.

(48)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veidot struktūras – vai piedāvāt atbalstu šādu struktūru veidošanai –, kuru mērķis ir izveidot CO2 transportēšanas tīklus, ieskaitot infrastruktūras būvniecību vai nodrošinājumu ar transportēšanas vai citiem nogādāšanas līdzekļiem.

(49)

CO2 uztveršana, uzglabāšana un izmantošana neizbēgami būs daļa no Savienības dekarbonizētās nākotnes, tostarp piesaistes. Ir vajadzīgs labi funkcionējošs uztvertā CO2, CO2 iesūknēšanas pakalpojumu, CO2 transportēšanas pakalpojumu un oglekļa izmantošanas darbību Savienības mēroga tirgus. Šim tirgum būtu jāsasniedz noteikti sabiedriskās politikas mērķi ekonomiski visizdevīgākajā veidā. Vispārējs mērķis ir ilgtspējīga un izmakslietderīga Savienības industrijas dekarbonizācija, nodrošinot, ka CO2 emisijas, kuras nevar samazināt ar tehniskiem līdzekļiem vai kuras nav ekonomiski izdevīgi samazināt, var uztvert un vai nu uzglabāt, vai izmantot, izvairoties no aizkavētām emisijām. Minētajam tirgum būtu arī jānodrošina uztvertā CO2 ģeoloģiskās uzglabāšanas drošums, ilgtspēja un pastāvība un tas, ka uztvertais CO2 ir pieejams oglekļa izmantošanas darbībām atbilstīgi Savienības mērķiem klimata jomā. Funkcionējoša CO2 tirgus pamatā vajadzētu būt arī CO2 transportēšanas infrastruktūras tīklam ar minimālu vidisko pēdu, kurš tirgus dalībniekiem ir pieejams ar taisnīgiem, atvērtiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Tirgum būtu jāatbilst Savienības vidiskiem standartiem.

(50)

Uztvertā CO2 izmantošana konkrētos ražošanas procesos var pastāvīgi uzglabāt CO2 vai palīdzēt samazināt Savienības atkarību no fosilā kurināmā. Tāpēc visas struktūras, kas iesaistītas šajā regulā izklāstīto CO2 iesūknēšanas darbību vērtības ķēdē, būtu jāmudina apsvērt, vai uzglabājamo CO2 varētu pastāvīgi uzglabāt jaunos produktos un vai tas varētu palīdzēt sasniegt Savienības mērķus samazināt atkarību no fosilā kurināmā.

(51)

Savienība ir palīdzējusi veidot globālu ekonomisko sistēmu, kuras pamatā ir atvērta, pārredzama un noteikumos balstīta tirdzniecība, ir uzstājīgi aicinājusi ievērot un pilnveidot sociālās un vidiskās ilgtspējas un klimatiskās pārkārtošanās standartus, un ir pilnībā apņēmusies šīs vērtības turēt godā. Savienības mērķis ir izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, reformējot Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), veidojot jaunas partnerības un apkarojot negodīgu tirdzniecības praksi un ražošanas jaudas pārpalikumu, lai nodrošinātu taisnīgu konkurences vidi Savienības industrijai, tostarp izmantojot neto nulles emisiju industriālās partnerības, nodrošinot kvalitatīvas darbvietas darba ņēmējiem.

(52)

Lai nodrošinātu Savienības piekļuvi drošai un ilgtspējīgai tādu neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādei, kas vajadzīgas, lai aizsargātu Savienības izturētspēju, un lai sasniegtu savus klimatneitralitātes mērķrādītājus, iekšējam tirgum ir jākļūst par vidi, kas atbalsta inovāciju neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā. Inovācija būs izšķirošs faktors, lai nodrošinātu Savienības konkurētspēju, kā arī pēc iespējas ātrāk sasniegtu neto nulles emisiju mērķus. Ņemot vērā neto nulles emisiju tehnoloģiju straujo attīstību, kā arī būtiskos regulatīvos norādījumus, kas sniegti par zaļo pārkārtošanos, nolūkā sasniegt šīs regulas mērķus ir ārkārtīgi svarīgi, lai to sagatavošanā, pārskatīšanā un pārstrādāšanā, piemērojot inovācijas principu, tiktu ņemta vērā Savienības tiesību aktu un politikas iniciatīvu iespējamā ietekme uz inovāciju.

(53)

Lai atspoguļotu šīs regulas mērķus, Komisija varētu apsvērt, vai atjaunināt pārkārtošanās plānus, kas tiek izstrādāti pēc Komisijas 2021. gada maija paziņojuma un kas varētu noteikt Savienības industrijas pārkārtošanās un konkurētspējas veicinātājus, kā arī vājās vietas, vai ņemt vērā šo regulu turpmākās šāda veida iniciatīvās.

(54)

Saskaņā ar pirmo pīlāru Zaļā kursa industriālajā plānā Savienībai ir jāizstrādā un jāuztur neto nulles emisiju tehnoloģisko risinājumu nodrošināšanai vajadzīgā industriālā bāze, kas palīdzētu stiprināt enerģijas piegādes drošību, taču tai vienlaikus arī jāīsteno vērienīgās ieceres klimatneitralitātes jomā. Lai palīdzētu sasniegt minēto mērķi un nepieļautu atkarību no neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādēm, kas kavētu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas centienus vai apdraudētu enerģijas piegādes drošību, šai regulai būtu jāparedz noteikumi, kuri veicina pieprasījumu pēc ilgtspējīgām un noturīgām neto nulles emisiju tehnoloģijām.

(55)

Minimālo obligāto prasību piemērošana nodrošina, ka publisko izdevumu sviras efekts, kura mērķis ir palielināt pieprasījumu pēc labāka iepirkuma attiecībā uz neto nulles emisiju produktiem vidiskās ilgtspējas jomā, tiek palielināts strukturētā veidā, kas ir īstenojams līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Dažiem izņēmumiem būtu jānodrošina, lai līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvairītos no konkrētām nevēlamām sekām. Minētie izņēmumi attiecas uz monopola situācijām, konkrētām tirgus nepilnībām vai situācijām, kad līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji varētu saskarties ar nesamērīgām izmaksām vai tehniskām nesaderībām. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu turpināt būt iespējai iekļaut papildu minimālās prasības to iepirkuma dokumentos, ar noteikumu, ka tie atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2014/23/ES (26), 2014/24/ES (27) vai 2014/25/ES (28) un piemērojamiem nozaru tiesību aktiem. Tām arī vajadzētu turpināt būt iespējai ar tādiem pašiem nosacījumiem papildus izmantot tādus piešķiršanas kritērijus, lai noteiktu ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu, kā cenu, izmaksas vai citus kritērijus.

(56)

Attiecībā uz būvdarbu līgumiem un būvdarbu koncesijām, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jāizvēlas viens vai vairāki konkrēti nosacījumi, prasības vai līgumsaistības, lai palīdzētu sasniegt vairākus mērķus, piemēram, pievērsties sociāliem vai ar nodarbinātību saistītiem apsvērumiem, lai panāktu pozitīvu sociālo rezultātu, attiecīgā gadījumā efektīvi ņemot vērā kiberdrošības apsvērumus vai gūstot pietiekamu pārliecību, ka attiecīgie produkti tiks piegādāti savlaicīgi. Minētie aspekti ir svarīgi arī noturības veicināšanai. Būtu jāparedz arī izņēmumi, kas attiecas uz monopola situācijām, konkrētām tirgus nepilnībām vai situācijām, kad līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji varētu saskarties ar nesamērīgām izmaksām vai tehniskām nesaderībām.

(57)

Dažos gadījumos uzmanība būtu jāpievērš piedāvājuma ieguldījumam noturībā attiecībā uz konkrētām trešām valstīm. Ja Komisija ir konstatējusi, ka trešās valsts izcelsmes neto nulles emisiju tehnoloģijas vai tās galveno specifisko komponentu īpatsvars veido vairāk nekā 50 % no minētās konkrētās tehnoloģijas vai minēto komponentu piegādes Savienībā, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt pienākumam to iepirkuma dokumentos iekļaut vairākus nosacījumus, lai panāktu noturīgu rezultātu. Tādējādi konkrētās neto nulles emisiju tehnoloģijas vai konkrētās neto nulles emisiju tehnoloģijas galveno specifisko komponentu, kuru izcelsme ir attiecīgajā trešā valstī, vērtībai konkrētos apstākļos nevajadzētu pārsniegt 50 % ierobežojumu. Turklāt, ja Komisija ir konstatējusi, ka minēto trešās valsts izcelsmes produktu vai komponentu piegādes daļa Savienībā ir palielinājusies vidēji vismaz par 10 procentpunktiem divus gadus pēc kārtas un ir sasniegusi vismaz 40 % no piegādes Savienībā, būtu jāpiemēro tas pats mehānisms. Tas ļaus Savienībai efektīvi ņemt vērā atkarības attīstību. Attiecībā uz līgumiem, uz kuriem attiecas Savienības Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu (NVI) I papildinājums vai citi attiecīgi starptautiski nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem nebūtu jāpiemēro minētās prasības neto nulles emisiju tehnoloģijām vai to galvenajiem specifiskajiem komponentiem, kas iegūti no piegādes avotiem, kuri ir parakstījuši minētos nolīgumus.

(58)

Ja minētās noturības prasības netiek ievērotas, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem to iepirkuma dokumentos būtu arī jāprasa, lai galvenais darbuzņēmējs maksātu attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam samērīgu maksu vismaz 10 % apmērā no līguma konkrēto neto nulles emisiju tehnoloģiju vērtības, lai nodrošinātu mehānisma ievērošanu.

(59)

Dalībvalstīm nebūtu jādiskriminē neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādātājs no citas dalībvalsts vai jāpiemēro nepamatoti atšķirīga attieksme pret to. Minētais pienākums atspoguļo jau esošo līgumslēdzēju iestāžu un līgumslēdzēju pienākumu saskaņā ar Direktīvām 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret ekonomikas dalībniekiem un ievērot minētajās direktīvās paredzētos procedūras noteikumus, lai nodrošinātu, ka vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principi tiek praktiski īstenoti un publiskā iepirkuma procedūras ir atvērtas konkurencei.

(60)

Neskarot Savienības tiesību aktus, kas piemērojami konkrētai tehnoloģijai, tostarp saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1781 (29) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1542 (30), un ja vien minētajos aktos nav norādīts citādi, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, novērtējot atbilstīgi šai regulai iepirkto neto nulles emisiju risinājumu vidisko ilgtspēju, būtu jāspēj ņemt vērā dažādus elementus, kas ietekmē klimatu un vidi.

(61)

Būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt pamatprincipus līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem par to, kā noteikt tehniskās specifikācijas, prasības un līguma izpildes nosacījumus, kas saistīti ar publisko līgumu vidisko ilgtspēju. Tam nebūtu jāskar Savienības tiesību akti, kas piemērojami konkrētām tehnoloģijām, tostarp saskaņā ar Regulu (ES) 2024/1781 un Regulu (ES) 2023/1542.

(62)

Lai publiskā iepirkuma procedūrā vai izsolē ņemtu vērā vajadzību atbalstīt atjaunīgo energoresursu enerģijas ražošanu vai patēriņu un diversificēt neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes avotus, tādējādi mazinot atkarību no atsevišķiem piegādes avotiem, un neskarot Savienības starptautiskās saistības, piegāde būtu jāuzskata par nepietiekami diversificētu vismaz tad, ja specifisku neto nulles emisiju tehnoloģiju vai to galveno specifisko komponentu izcelsme ir no vienas trešās valsts un nodrošina vairāk nekā 50 % no minētās piegādes Savienībā.

(63)

Lai veicinātu pretendentu atbildīgu uzņēmējdarbību, izmantoto tehnoloģiju, projektu un saistīto infrastruktūru kiberdrošību un datu drošību un lai sekmētu projektu īstenošanu pilnībā un laikus, publiskajām iestādēm, plānojot izsoles, kuru nolūks ir veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas apguvi, būtu jāiekļauj pirmskvalifikācijas kritēriji, kas saistīti ar atbildīgu uzņēmējdarbību, kiberdrošību un datu drošību un spēju pilnībā un laikus īstenot projektu.

(64)

Lai atbalstītu mērķi – izstrādāt un uzturēt industriālo bāzi atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju nodrošināšanai nolūkā stiprināt Savienības enerģijas piegādes drošību un nepieļaut atkarību no minēto tehnoloģiju piegādes, kas kavētu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas centienus vai apdraudētu enerģijas piegādes drošību, – publiskajām iestādēm, plānojot izsoles, kuru nolūks ir veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas apguvi, būtu jāpalielina minēto tehnoloģiju piegādes ilgtspēja un noturība Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānovērtē izsoļu ieguldījums ilgtspējā, pārbaudot piedāvājumu vidisko ilgtspēju, to devumu inovācijā un ieguldījumu energosistēmas integrācijā. Minētajā nolūkā dalībvalstīm vajadzētu būt izvēles iespējai izsoles plānā ieviest pirmskvalifikācijas vai piešķiršanas kritērijus. Lai gan visiem pretendentu projektiem – lai tie varētu piedalīties izsolē – būtu jāizpilda pirmskvalifikācijas kritēriji, piešķiršanas kritēriju mērķis ir izvērtēt un sarindot dažādos projektus, kas piedalās izsolē.

(65)

Apsverot piedāvājumu vidisko ilgtspēju vai nu ar pirmskvalifikācijas kritērijiem, vai arī ar piešķiršanas kritērijiem, publiskās iestādes, plānojot izsoles, kuru nolūks ir veicināt atjaunīgo energoresursu enerģijas apguvi, var ņemt vērā dažādus elementus, kas ietekmē klimatu un vidi. Starp minētajiem elementiem varētu būt risinājuma ilgizturība un uzticamība, tas, cik viegli veikt remontu un tehnisko apkopi un piekļūt šādiem pakalpojumiem, tas, cik viegli ir risinājumu modernizēt un pārjaunot, tas, cik viegla un kvalitatīva ir reciklēšana, vielu izmantojums, enerģijas, ūdens un citu resursu patēriņš vienā vai vairākos produkta aprites cikla posmos, produkta un tā iepakojuma masa un tilpums, atjaunīgo materiālu, reciklētu vai izmantoto komponentu iestrāde, to patērēto elementu daudzums, raksturlielumi un pieejamība, kas nepieciešami pienācīgai produkta lietošanai un uzturēšanai, produkta vidiskā pēda un tā ietekme uz vidi visā aprites ciklā, produkta oglekļa pēda, mikroplastmasas izdalīšanās, emisijas, kas nonāk gaisā, ūdenī vai augsnē vienā vai vairākos produkta aprites cikla posmos, radīto atkritumu daudzums un lietošanas nosacījumi.

(66)

Lai atbalstītu inovatīvāku un progresīvāku atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju izstrādi un ražošanu, piedāvājumu ieguldījumā ilgtspējas stiprināšanā var ņemt vērā – vai nu ar pirmskvalifikācijas kritērijiem, vai arī ar piešķiršanas kritērijiem – ieguldījumu inovācijā, paredzot tādus pirmskvalifikācijas vai piešķiršanas kritērijus, kuri veicina pilnīgi jaunu risinājumu izmantošanu vai līdzīgu modernāko risinājumu uzlabošanu.

(67)

Lai atbalstītu atjaunīgo energoresursu enerģijas integrāciju Savienības energosistēmā un tās doto labumu izmakslietderīgā dekarbonizācijā, piedāvājumu ieguldījumā ilgtspējas stiprināšanā var ņemt vērā ieguldījumu energosistēmas integrācijā, ko panāk, piemēram, izmantojot enerģijas uzkrāšanu, atlikumsiltuma un aukstuma atgūšanu un atjaunīgā ūdeņraža ražošanu.

(68)

Lai palielinātu neto nulles emisiju atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju piegādes noturību un nepieļautu pārmērīgu atkarību no valstīm ar augstu piegādes koncentrāciju Savienībā, publiskajām iestādēm, izmantojot pirmskvalifikācijas vai piešķiršanas kritērijus, būtu jānovērtē to dažādo projektu ieguldījums noturības stiprināšanā, kuri piedalās izsolēs atjaunīgo energoresursu enerģijas apguves veicināšanai, ņemot vērā nepieciešamību diversificēt atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju piegādi, neskarot Savienības starptautiskās saistības. Piemērojot noturības kritēriju, publiskajām iestādēm būtu jāņem vērā, ka piegāde būtu jāuzskata par nepietiekami diversificētu vismaz tad, ja vairāk nekā 50 % no pieprasījuma Savienībā pēc konkrētas neto nulles emisiju tehnoloģijas vai tās galvenajiem specifiskajiem komponentiem nāk no vienas trešās valsts.

(69)

Ja tos piemēro kā piešķiršanas kritērijus, tad to kritēriju svērums, kas attiecas uz piedāvājuma ieguldījumu ilgtspējas un noturības stiprināšanā, saistībā ar izsolēm atjaunīgo energoresursu enerģijas apguves veicināšanai neskar iespēju iestādēm, kuras minētās izsoles plāno, noteikt augstāku robežvērtību kritērijiem, kas saistīti ar vidisko ilgtspēju, inovāciju un energosistēmas integrāciju, ja tas ir saderīgi ar jebkādiem ar cenu nesaistītu kritēriju ierobežojumiem, kas noteikti valsts atbalsta noteikumos. Jebkurā gadījumā šo kritēriju piemērošanai un to minimālajam un apvienotajam svērumam izsolēs būtu jānodrošina, ka izsoles joprojām ir konkurenciālas un atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. un 108. pantam.

(70)

Lai palielinātu Savienības atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju piedāvājumu nolūkā līdz 2030. gadam Savienībā sasniegt vispārējā izgatavošanas jaudas etalonrādītāja vajadzības, šajā regulā būtu jāparedz konkrēta izsolītā apjoma daļa, kurai piemēro ar cenu nesaistītus kritērijus. Komisijai šis apjoms būtu jānovērtē reizi divos gados, lai noteiktu ar cenu nesaistīto kritēriju ietekmi uz Savienības atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju ikgadējās izgatavošanas jaudas attīstību un atjaunīgo energoresursu enerģijas apguvi, tostarp to finansiālo ietekmi un ietekmi uz apguves ātrumu, vienlaikus ņemot vērā arī sistēmas izmantojamību un skaidrību projektu izstrādātājiem. Ja novērtējumi liecina, ka noturības un ilgtspējas kritēriju piemērošana pozitīvi ietekmē Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju piegādes drošību, jo īpaši palielinot atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju izgatavošanas jaudu Savienībā, un būtiski nekavē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (31) noteikto atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju sasniegšanu, tostarp ieviešanu katrā dalībvalstī, minēto noteikumu piemērošana būtu pakāpeniski jāpalielina. Par katru posmu būtu jāveic ietekmes novērtējums, lai nodrošinātu, ka lielāks apjoms turpina pozitīvi ietekmēt atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju piegādes drošību un ka šie ieguvumi atsver ietekmi uz atjaunīgo energoresursu enerģijas apguves izmaksām un ātrumu. Nosakot izsolāmā apjoma daļu, ja tas ir lietderīgi un iespējams, būtu jācenšas panākt pakāpenisku vispārējo palielinājumu, lai palīdzētu sasniegt šīs regulas vispārējos mērķus un līdz 2029. gada beigām sasniegtu 50 %.

(71)

Atkarībā no dalībvalstu mērķiem atjaunīgo energoresursu enerģijas apguves jomā un valsts dekarbonizācijas stratēģijām noturības un ilgtspējas kritēriju piemērošana dalībvalstis varētu ietekmēt ļoti atšķirīgi. Tāpēc, novērtējot šo kritēriju ietekmi uz atjaunīgo energoresursu enerģijas apguvi, Komisijai būtu jāizvērtē vispārējā finansiālā ietekme uz apguvi Savienībā, kā arī ietekme uz dalībvalstīm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Lai noteiktu ietekmi uz atjaunīgo energoresursu enerģijas apguvi un ņemtu vērā praktisko pieredzi, kas gūta, piemērojot ar cenu nesaistītus kritērijus, Komisijai, veicot novērtējumu, strukturētā un pārredzamā veidā būtu jāapspriežas ar valstu iestādēm, kas rīko izsoles.

(72)

Izsoļu kritēriji varētu radīt pārmērīgu slogu atjaunīgās enerģijas projektu ar mazu jaudu virzītājiem. Lai ierobežotu šīs regulas ietekmi uz izsolēm nolūkā atbalstīt projektus, kuru maksimālā jauda ir 10 megavati, dalībvalstīm būtu jāspēj minētās izsoles izslēgt no gadā izsolītās jaudas kopējā apjoma aprēķina.

(73)

Ja par izsolēm, kurām piemēro pirmskvalifikācijas, noturības un ilgtspējas kritērijus, nav pietiekamas atsaucības, atjaunīgo energoresursu enerģijas apguvi nebūtu jāpalēnina, uzliekot dalībvalstīm pienākumu minētos kritērijus piemērot izsolāmā apjoma daļai, par kuru nav pietiekamas atsaucības. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāspēj no izsoļu prasībām izslēgt to izsoles apjoma daļu, par kuru nav pietiekamas atsaucības. Uzskata, ka par izsoli nav pietiekamas atsaucības, ja šai izsolei iesniegtie solījumi aptver apjomu, kas ir mazāks par kopējo izsolāmās jaudas apjomu.

(74)

Lai izveidotu shēmas, no kurām labumu gūst mājsaimniecības, uzņēmumi vai patērētāji un kuras stimulē neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktu iegādi, un neskarot Savienības starptautiskās saistības, piedāvājums būtu jāuzskata par nepietiekami diversificētu, ja viens avots apmierina vairāk nekā 50 % no kopējā pieprasījuma pēc konkrētas neto nulles emisiju tehnoloģijas Savienībā. Lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu, Komisijai, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas, būtu jāpublicē ikgadējs saraksts, kurā uzrādīts šajā kategorijā ietilpstošo neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktu sadalījums pēc to izcelsmes, izdalot pēc Savienības piegādes daļām, kuru izcelsme ir dažādi avoti, pēdējā gadā, par kuru ir pieejami dati.

(75)

Ar Padomes Lēmumu 2014/115/ES (32) cita starpā tika apstiprināts NVI grozījums. NVI mērķis ir izveidot līdzsvarotu tiesību un pienākumu daudzpusēju satvaru attiecībā uz publiskiem līgumiem, kas palīdzētu panākt pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Attiecībā uz līgumiem, uz kuriem attiecas Savienības NVI I papildinājums, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas Savienībai ir saistoši, tostarp brīvās tirdzniecības nolīgumi un 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību III panta 8. punkta a) apakšpunkts par tādu produktu iepirkumu, ko valdības aģentūras iegādājas komerciālai tālākpārdošanai vai izmantošanai komerciālai pārdošanai paredzētu preču ražošanā, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem nebūtu jāpiemēro noturības prasības neto nulles emisiju tehnoloģijām vai to galvenajiem specifiskajiem komponentiem, kuru izcelsme ir no piegādes avotiem, kas ir parakstījuši minētos nolīgumus.

(76)

Noteikumu par noturību piemērošanai publiskā iepirkuma procedūrās, ievērojot šo regulu, nebūtu jāskar Direktīvas 2014/24/ES 25. pantu un Direktīvas 2014/25/ES 43. un 85. pantu un vajadzētu būt saskaņā ar Komisijas 2019. gada 24. jūlija paziņojumu “Norādījumi par trešo valstu pretendentu un preču iesaisti ES publiskā iepirkuma tirgū”. Tāpat publiskā iepirkuma noteikumus būtu jāturpina piemērot būvdarbiem, piegādēm un pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī regula, tostarp Direktīvas 2014/24/ES 67. panta 4. punkts un visi īstenošanas pasākumi, kas izriet no Regulas (ES) 2024/1781.

(77)

Lai iegrožotu administratīvo slogu, ko rada nepieciešamība ņemt vērā prasības, kuras saistītas ar piedāvājuma ieguldījumu ilgtspējas un noturības stiprināšanā, un kas jo īpaši attiecas uz mazākiem publiskajiem pircējiem un mazākas vērtības līgumiem, kuriem nav būtiskas ietekmes uz tirgu, attiecīgo šīs regulas noteikumu piemērošana publiskā iepirkuma veicējiem, kas nav centralizēto iepirkumu struktūras, un līgumiem, kuru vērtība ir mazāka par 25 miljoniem EUR, būtu jāatliek par diviem gadiem.

(78)

Lai piemērotu noteikumus, kas saistīti ar publisko iepirkumu, ievērojot šo regulu, ja uz produktu attiecas deleģētais akts, kas pieņemts, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1369 (33), līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jāiegādājas tikai tie produkti, kas atbilst minētās regulas 7. panta 2. punktā noteiktajam pienākumam.

(79)

Mājsaimniecības, uzņēmumi un galapatērētāji veido būtisku daļu no Savienības pieprasījuma pēc neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktiem, un svarīgi rīki, ar ko var paātrināt zaļo pārkārtošanos, ir publiskā atbalsta shēmas, kurās mājsaimniecībām, jo īpaši mazaizsargātām mājsaimniecībām un patērētājiem ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem, tiek radīti stimuli iegādāties šādus produktus. Saskaņā ar Jumtu saules enerģijas iniciatīvu, ko Komisija izziņoja 2022. gada 18. maija paziņojumā, dalībvalstīm, piemēram, būtu jāizveido valsts programmas, ar kurām tiktu atbalstīta jumta saules enerģijas masveida apguve. Plānā REPowerEU Komisija aicināja dalībvalstis pilnvērtīgi izmantot atbalsta pasākumus, kuri sekmē pāreju uz siltumsūkņiem. Šādām atbalsta shēmām, ko valsts līmenī izveidojušas dalībvalstis vai vietējā līmenī – vietējās vai reģionālās pašvaldības, būtu arī jāpalīdz uzlabot Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju ilgtspēju un noturību. Publiskajām iestādēm, piemēram, būtu atbalsta saņēmējiem jāpiešķir lielāka finansiālā kompensācija tad, ja tiek iegādāti neto nulles emisiju tehnoloģiju galaprodukti, kas dod lielāku ieguldījumu Savienības noturības stiprināšanā. Publiskās iestādes var noteikt, ka shēmu atbilstība ir atkarīga no ieguldījuma ilgtspējas un noturības stiprināšanā. To darot, dalībvalstis tiek mudinātas ņemt vērā shēmas pieejamību enerģētiskās nabadzības skartajiem iedzīvotājiem. Lai atbalsta shēmas palīdzētu palielināt pieprasījumu pēc neto nulles emisiju tehnoloģiju produktiem Savienībā, publiskajām iestādēm būtu jānodrošina, ka shēmas ir atvērtas, pārredzamas un nediskriminējošas. Publiskajām iestādēm papildu finansiālā kompensācija par šādiem produktiem būtu arī jāiegrožo tā, lai nepalēninātu neto nulles emisiju tehnoloģiju apguvi Savienībā. Lai palielinātu šādu shēmu efektivitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka gan patērētājiem, gan neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavotājiem informācija ir viegli pieejama bezmaksas tīmekļvietnē. Tas, ka publiskās iestādes izmanto iespēju patērētājiem vai mājsaimniecībām paredzētās shēmās atalgot ieguldījumu ilgtspējas un noturības stiprināšanā, nedrīkstētu skart valsts atbalsta noteikumus un PTO noteikumus par subsīdijām.

(80)

Izstrādājot shēmas, kurās labumguvējas ir mājsaimniecības, uzņēmumi vai patērētāji un kuras stimulē neto nulles emisiju tehnoloģiju galaproduktu iegādi, dalībvalstīm, reģionālajām vai vietējām iestādēm, publisko tiesību subjektiem vai apvienībām, ko veido viena vai vairākas šādas iestādes vai viens vai vairāki šādi publisko tiesību subjekti, būtu jānodrošina Savienības starptautisko saistību ievērošana, tostarp nodrošinot, ka šādas shēmas nesasniedz apmēru, kas nopietni kaitē PTO dalībvalstu interesēm.

(81)

Komisijai būtu jāspēj arī palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt mājsaimniecībām, uzņēmumiem un patērētājiem paredzētas shēmas, lai veidotu sinerģijas un nodrošinātu paraugprakses apmaiņu. Svarīga loma tajā, kā paātrināt dalībvalstu un publisko iestāžu ieguldījumu ilgtspējas un noturības stiprināšanā publiskā iepirkuma un izsoļu praksē, būtu jāpilda arī Neto nulles emisiju Eiropas platformai (“Platforma”). Komisijai pēc apspriešanās ar Platformu būtu jāpieņem īstenošanas akts, ar ko nosaka kritērijus ieguldījumu ilgtspējas un noturības stiprināšanā novērtēšanai. Minētajā aktā īpaša uzmanība būtu jāpievērš maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kuriem vajadzētu būt taisnīgām iespējām piedalīties apjomīgajā publiskā iepirkuma tirgū. Tam būtu arī jānodrošina, ka prasības attiecībā uz ilgtspēju un noturību tiek piemērotas tā, lai nodrošinātu godīgu un vienlīdzīgu konkurenci starp tirgus dalībniekiem neatkarīgi no to īpašumtiesību struktūras.

(82)

Lai nodrošinātu, ka publiskā iepirkuma procedūras un izsoles ar mērķi apgūt atjaunīgos energoresursus patiešām veicina Savienības noturību, minētajām darbībām ir jābūt industrijai paredzamām. Lai industrija varētu laikus pielāgot savu ražošanu, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu laikus jāinformē tirgus par aplēstajām neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu iepirkuma vajadzībām.

(83)

Papildus pasākumiem, kas vērsti uz publisko un mājsaimniecību pieprasījumu, Savienība varētu apsvērt, kā rīkoties, lai, īpašu uzmanību pievēršot MVU, atvieglotu neto nulles emisiju tehnoloģiju izvēršanu Savienības industrijas vērtības ķēdēs, jo īpaši, veicinot saikni starp piedāvājumu un pieprasījumu no industrijas.

(84)

Kā norādīts paziņojumā “Zaļā kursa industriālais plāns”, Savienības industrijas tirgus daļas ir pakļautas spēcīgam spiedienam trešo valstu subsīdiju dēļ, kuras grauj vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Minētā situācija rada konkurences problēmas Savienībai saglabāt un attīstīt savu rūpniecību un rada vajadzību pēc ātras un vērienīgas Savienības reakcijas, modernizējot tās tiesisko regulējumu.

(85)

Ņemot vērā Savienības mērķi samazināt stratēģisko atkarību no trešām valstīm neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā, ir ļoti svarīgi, lai publiskā atbalsta mehānismi, piemēram, publiskā iepirkuma procedūras un izsoles, nepalielinātu šādas atkarības. Tāpēc, ja tas ir nepieciešams un ir lietderīgi, būtu jānosaka pamatoti ierobežojumi attiecībā uz to produktu īpatsvaru piegādes līgumos, kas iegūti no trešām valstīm, ja Komisija ir konstatējusi, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, kas saistīti ar noturību. Turklāt būtu jāpieliek pūles, lai negodīgas trešo valstu subsīdijas, kas apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus, efektīvi novērstu piemēram, izmantojot visus iespējamos pasākumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2022/1031 (34) un (ES) 2022/2560 (35).

(86)

Piekļuve publiskajam un privātajam finansējumam ir svarīga, lai nodrošinātu Savienības atvērto stratēģisko autonomiju un izveidotu stabilu un konkurētspējīgu neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas bāzi un to piegādes ķēdes visā Savienībā. Lielākā daļa investīciju, kas nepieciešamas Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai, nāks no privātā kapitāla, ko piesaistīs gan nulles emisiju ekosistēmas izaugsmes potenciāls, gan stabils un vērienīgs politikas satvars. Tāpēc labi funkcionējoši, padziļināti un integrēti kapitāla tirgi būs būtiski, lai piesaistītu un novirzītu līdzekļus, kas vajadzīgi zaļās pārkārtošanās un neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektiem. Tālab, lai Savienība sasniegtu savus neto nulles emisiju mērķus, ir jāpanāk straujš progress kapitāla tirgu savienības izveidē. Ilgtspējīga finansējuma programmai (un apvienotajam finansējumam) arī ir svarīga loma tajā, kā vērtības ķēdēs kāpināt investīcijas neto nulles emisiju tehnoloģijās, vienlaikus garantējot nozares konkurētspēju. Kā norādīts šai regulai pievienotajā dienestu darba dokumentā, laikposmā no 2023. līdz 2030. gadam investīciju vajadzības sasniedz aptuveni 92 miljardus EUR, kas atkarībā no dažādiem scenārijiem svārstās no aptuveni 52 miljardiem EUR līdz aptuveni 119 miljardiem EUR, kā rezultātā publiskā finansējuma vajadzības būtu 16–18 miljardi EUR. Ņemot vērā to, ka minētajā novērtējumā ir ņemtas vērā tikai sešas konkrētas tehnoloģijas, reālās investīciju vajadzības, visticamāk, būs ievērojami lielākas.

(87)

Uzņēmumu un finanšu investoru privātās investīcijas ir būtiskas. Ja ar privātām investīcijām vien nepietiek, lai sekmīgi realizētu neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektus, varētu būt vajadzīgs publisks atbalsts, piemēram, garantiju, aizdevumu vai kapitālieguldījumu un kvazikapitāla ieguldījumu veidā, vienlaikus izvairoties no iekšējā tirgus izkropļojumiem. Ja minētais publiskais atbalsts tiek sniegts valsts atbalsta veidā, šādam atbalstam vajadzētu būt stimulējošam un nepieciešamam, mērķorientētam, ar pagaidu raksturu, piemērotam un samērīgam, vienlaikus saglabājot konkurenci un kohēziju iekšējā tirgū. Spēkā esošās valsts atbalsta pamatnostādnes, kuras nesen ir padziļināti pārskatītas atbilstoši divējādās pārkārtošanās mērķiem, paver plašas iespējas atbalstīt investīcijas šīs regulas darbības jomā ietilpstošos projektos, ievērojot dažus nosacījumus. Dalībvalstīm var būt svarīga loma tajā, lai atvieglotu finansējuma pieejamību neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektiem, proti, tās ar mērķorientēta un pagaidu valsts atbalsta palīdzību var novērst tirgus nepilnības. 2023. gada 9. martā pieņemtā krīzes un pārkārtošanās pagaidu regulējuma mērķis ir iekšējā tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas ir vērsti uz nozarēm, kurās ir konstatēts risks, ka ražošana varētu tikt pārcelta uz trešām valstīm, un kas ir samērīgi atbalsta summu ziņā. Tas sniedz dalībvalstīm iespēju ieviest pasākumus, ar kuriem tiks atbalstītas jaunas investīcijas ražošanas kompleksos noteiktās neto nulles emisiju nozarēs, tostarp ar nodokļu atvieglojumu palīdzību. Lai sekmētu mērķi panākt dalībvalstu un reģionu apstākļu konverģenci, atļautā atbalsta summa varētu tikt pielāgota, pieļaujot augstāku atbalsta intensitāti un atbalsta summas griestus, ja investīcijas tiek veiktas atbalstāmos apgabalos. Nolūkā izvairīties no iekšējā tirgus sadrumstalotības būtu vajadzīgi atbilstoši nosacījumi, lai verificētu, ka pastāv konkrēti riski, ka investīcijas varētu tikt novirzītas ārpus EEZ, un ka nav riska, ka ražošana varētu tikt pārvietota EEZ robežās. Lai minētajā nolūkā mobilizētu valsts resursus, dalībvalstis tiek mudinātas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktu izmantot 25 % no ETS ieņēmumiem, ko dalībvalstis katru gadu iekasē no ETS izsolēm.

(88)

Jebkādai valsts atbalsta papildu mobilizēšanai vajadzētu būt mērķtiecīgai, īslaicīgai un saskaņotai ar Savienības politikas mērķiem, piemēram, Eiropas zaļo kursu un pīlāru. Šādam finansējumam nebūtu jārada papildu atšķirības starp dalībvalstīm, ievērojot Savienības konkurences un kohēzijas politiku.

(89)

Publiskais atbalsts būtu jāizmanto konkrētu, identificētu tirgus nepilnību vai nepietiekamu investīciju situāciju risināšanai samērīgā veidā, un ar darbībām nebūtu jādublē vai jāizstumj privātais finansējums vai jāizkropļo konkurence iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu pievienoto vērtību Savienībai. Publiskās investīcijas jo īpaši var būt vērstas uz nepieciešamajām investīcijām infrastruktūrā, inovācijas veicināšanu un radikālu tehnoloģiju izvēršanu.

(90)

Lai finansētu investīcijas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektos, ir pieejamas arī vairākas Savienības finansējuma programmas, piemēram, Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (36), InvestEU, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (37), kohēzijas politikas programmas vai Inovāciju fonds, kas izveidots, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (38). Turklāt STEP palīdzēs labāk novirzīt esošos Savienības līdzekļus kritiski svarīgām investīcijām, kuru mērķis ir atbalstīt kritisko tehnoloģiju, tostarp tīru tehnoloģiju, izstrādi vai izgatavošanu.

(91)

Regula (ES) 2023/435 (39) dalībvalstīm dara pieejamu papildu neatmaksājamu atbalstu 20 miljardu EUR apmērā, kas paredzēts energoefektivitātes veicināšanai un fosilā kurināmā aizstāšanai, cita starpā ar Savienības neto nulles emisiju industrijas projektu palīdzību. Kā norādīts Komisijas norādījumos par REPowerEU nodaļām, dalībvalstis tiek mudinātas savos atveseļošanas un noturības plānos REPowerEU veltītajā nodaļā iekļaut pasākumus, ar kuriem atbalsta investīcijas neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanā un industriālajā inovācijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (40).

(92)

InvestEU ir Savienības pamatprogramma, kuras mērķis ir veicināt investīcijas, it sevišķi zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā, nodrošinot finansējumu un tehnisko palīdzību, piemēram, izmantojot finansējuma apvienošanas mehānismus. Šāda pieeja palīdz piesaistīt papildu publisko un privāto kapitālu. Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas veikt iemaksas InvestEU dalībvalstu nodalījumos, lai atbalstītu neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanai pieejamos finanšu produktus, neskarot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus.

(93)

Lai veicinātu stratēģisko neto nulles emisiju projektu, kā arī neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektu apguvi visos reģionos, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos, pārejas reģionos un Taisnīgas pārkārtošanās fondu teritorijās, dalībvalstis var sniegt atbalstu no kohēzijas politikas programmām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (41); šis atbalsts var būt infrastruktūras investīciju paketes, produktīvas investīcijas inovācijā, izgatavošanas jaudās MVU, pakalpojumos, apmācības un prasmju pilnveides pasākumos, kā arī atbalsts publisko iestāžu un projektu virzītāju spēju veidošanai. Tehniskā atbalsta instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (42) dalībvalstīm un reģioniem var palīdzēt sagatavot neto nulles emisiju izaugsmes stratēģijas, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazināt birokrātiju un paātrināt atļauju piešķiršanas procesus. Dalībvalstis būtu jāmudina veicināt neto nulles emisiju projektu ilgtspēju, proti, minētās investīcijas būtu jāintegrē Savienības vērtības ķēdēs, par pamatu jo īpaši izmantojot starpreģionālos un pārrobežu sadarbības tīklus. Šādu pasākumu pieņemšana būtu jāapsver jo īpaši attiecībā uz ielejām.

(94)

Arī Inovāciju fonds paver ļoti daudzsološas un izmaksefektīvas iespējas atbalstīt tīrā ūdeņraža un citu neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas un apguves izvēršanu Savienībā, tādējādi stiprinot Savienības suverenitāti attiecībā uz klimatrīcībai un enerģētiskajai drošībai svarīgām tehnoloģijām.

(95)

Lai pārvarētu ierobežojumus, ko rada pašreizējie sadrumstalotie publisko un privāto investīciju centieni, un veicinātu integrāciju un investīciju atdevi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzlabo koordinācija un jāveido sinerģija starp esošajām finansēšanas programmām Savienības un valstu līmenī, kā arī jānodrošina labāka koordinācija un sadarbība ar industriju un galvenajām privātā sektora ieinteresētajām personām. Platformai ir svarīga loma, sniedzot visaptverošu pārskatu par pieejamajām un atbilstošajām finansējuma iespējām un apspriežot individuālās stratēģisko neto nulles emisiju projektu finansējuma vajadzības. Lai stimulētu neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanu Savienībā, Platformā var apspriest finansējuma jautājuma risināšanu, tiesisko regulējumu, kā arī investīciju un atrašanās vietas garantijas.

(96)

Turklāt, ņemot vērā neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas projektu un stratēģisko neto nulles emisiju projektu nozīmi Savienības energoapgādē, daži administratīvie ierobežojumi daļēji būtu jāatceļ vai jāvienkāršo, lai paātrinātu šādu projektu īstenošanu.

(97)

Kosmosa datus un pakalpojumus, ko nodrošina Savienības kosmosa programma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (43) jo īpaši Copernicus, pēc iespējas izmanto, lai vidisko novērtējumu un atļauju vajadzībām nodrošinātu informāciju par ģeoloģiju, bioloģiju, ekoloģiju, sociālekonomisko attīstību un resursu pieejamību. Minētie dati un pakalpojumi, it sevišķi Copernicus antropogēno CO2 emisiju monitoringa un verifikācijas spēja, ir būtiski novērtējumam par industrijas projektu ietekmi un antropogēno CO2 emisiju piesaistītāju ietekmi uz globālajām siltumnīcefekta gāzu koncentrācijām un plūsmām.

(98)

Komisijai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1025/2012 (44) 10. panta 1. punktā, būtu jālūdz, lai viena vai vairākas Eiropas standartizācijas organizācijas izstrādā Eiropas standartus, kuri palīdzētu sasniegt šīs regulas mērķus.

(99)

Ūdeņraža ielejām ar industriāliem tiešajiem lietojumiem ir svarīga loma energoietilpīgo industriju dekarbonizācijā. REPowerEU ir izvirzīts mērķis ūdeņraža ieleju skaitu Savienībā divkāršot. Lai šo mērķi sasniegtu, dalībvalstīm būtu jāpaātrina atļauju piešķiršana un būtu jāapsver neto nulles emisiju regulatīvo smilškastu izveide, kā arī prioritārā kārtā jānodrošina piekļuve finansējumam. Lai stiprinātu neto nulles emisiju industrijas noturību, dalībvalstīm būtu jānodrošina ūdeņraža ieleju starpsavienojumi pāri Savienības robežām. Industriālās iekārtas, kuras pašas ražo enerģiju un var dot pozitīvu ieguldījumu elektroenerģijas ražošanā, būtu jāmudina dot ieguldījumu viedajā elektrotīklā kā enerģijas ražotājām, un šajā nolūkā būtu jāvienkāršo normatīvās prasības.

(100)

Neto nulles emisiju regulatīvās smilškastes var būt svarīgs rīks, ar ko neto nulles emisiju tehnoloģiju un regulatīvās mācīšanās jomā veicināt inovāciju. Inovācija jāveicina, izmantojot eksperimentēšanas telpas, jo zinātnisko pētījumu iznākumi ir jātestē kontrolētā reālā vidē. Lai testētu inovatīvas neto nulles emisiju tehnoloģijas vai citas inovatīvas tehnoloģijas, kurām ir potenciāls nodrošināt pāreju uz klimatneitrālu un tīru ekonomiku, un lai samazinātu stratēģiskās atkarības, kontrolētā reālo apstākļu vidē uz ierobežotu laiku būtu jāievieš neto nulles emisiju regulatīvās smilškastes, tādējādi uzlabojot regulatīvo mācīšanos un potenciālu mēroga izvēršanu un plašāku apguvi. Ir lietderīgi panākt līdzsvaru starp juridisko noteiktību neto nulles emisiju regulatīvo smilškastu dalībniekiem un Savienības tiesību aktu mērķu sasniegšanu. Dalībvalstīm būtu jāspēj valsts tiesību aktos paredzēt atkāpes attiecībā uz neto nulles līmeņa regulatīvajām smilškastēm, vienlaikus nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktiem un valsts tiesību aktos noteiktajām pamatprasībām par neto nulles emisiju tehnoloģiju. Kā tika izziņots jaunajā Eiropas Inovācijas programmā, Komisija 2023. gadā publicēja dokumentu “Norādījumi par smilškastēm”, kurš dalībvalstīm palīdzēs sagatavot neto nulles emisiju regulatīvās smilškastes. Minētās inovatīvās tehnoloģijas laika gaitā varētu kļūt būtiskas, lai sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi un nodrošinātu piegādes drošību un Savienības energosistēmas izturētspēju.

(101)

Savienības energotehnoloģiju stratēģiskais plāns (SET plāns), kas pārskatīts Komisijas 2023. gada 20. oktobra paziņojumā, atbalsta tīras, efektīvas un izmaksu ziņā konkurētspējīgas enerģijas tehnoloģiju izstrādi, koordinējot un sadarbojoties tīras enerģijas pētniecībā un inovācijā, apvienojot Eiropas industriju, pētniecības organizācijas un valdību pārstāvjus no SET plāna valstīm (45). SET plāna pārskatīšanas mērķis ir saskaņot SET plāna sākotnējos stratēģiskos mērķus ar Eiropas zaļo kursu, REPowerEU un Zaļā kursa industriālo plānu, jo īpaši ar šo regulu. Tās mērķis ir veicināt vienotu pieeju Eiropas dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai, atbalstīt Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģijas un veidot ilgtspējīgu un noturīgu enerģētikas nākotni. SET plānam ir bijusi strukturējoša ietekme uz kopīgām pētniecības un inovācijas darbībām, palīdzot tām ātrāk un efektīvāk sasniegt kopīgos enerģētikas pētniecības un tehnoloģiju mērķus. SET plāns ir palīdzējis saskaņot pētniecības un inovācijas centienus un piesaistīt iesaistīto valstu publisko finansējumu, lai atbalstītu kopīgi saskaņotās pētniecības un inovācijas prioritātes, izmantojot partnerību pārejai uz tīru enerģiju un partnerību pilsētvides pārkārtošanās virzīšanai, saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (46), kā piemēru sekmīgai Savienības starpnozaru sadarbībai. SET plānam ir būtiska nozīme enerģētikas savienības pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensijas īstenošanā nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. Tomēr SET plāns kopš tā izveides 2007. gadā ir bijis neoficiāls forums. Šī regula dod impulsu stiprināt saikni starp Eiropas inovāciju un jaunu inovatīvu tehnoloģiju izgatavošanu.

(102)

Ir vajadzīgi papildu prasmīgi darbinieki, lai nodrošinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos un Savienības ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju, paplašinātu Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju industriju piegādes ķēdes un saglabātu kvalitatīvas darbvietas Savienībā. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgas būtiskas investīcijas pārkvalifikācijā un prasmju pilnveidē, kā arī profesionālās izglītības un apmācības jomā.. Enerģētikas pārkārtošana prasīs ievērojami palielināt kvalificētu darbinieku skaitu dažādās nozarēs, arī atjaunīgās enerģijas, enerģijas uzkrāšanas un izejvielu jomā, un šiem pasākumiem ir liels potenciāls radīt kvalitatīvas darbvietas. Saskaņā ar SET plānu līdz 2030. gadam kurināmā elementu ūdeņraža apakšsektorā būs vajadzīgi 180 000 apmācītu darbinieku, tehniķu un inženieru. Saules fotoelementu enerģijas nozarē izgatavošanā vien būs vajadzīgs līdz pat 66 000 darbvietu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi padarīt darbvietas neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā pievilcīgas un pieejamas un novērst pašreizējo neatbilstību starp darba ņēmēju prasmēm un uzņēmumu vajadzībām.

(103)

Tā kā svarīgu neto nulles emisiju tehnoloģiju izgatavošanas jaudas stiprināšana Savienībā nebūs iespējama bez daudzskaitlīga prasmīga darbaspēka, ir jāievieš pasākumi, kuri nodrošina, ka darba tirgū integrējas un iesaistās vairāk cilvēku, jo īpaši sievietes, jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), migrantu izcelsmes personas, vecāka gadagājuma cilvēki un personas ar invaliditāti. Turklāt tam būtu jāietver darba ņēmēji no trešām valstīm, jo Savienība piesaista tikai nelielu kvalificētu migrantu īpatsvaru. Saskaņā ar mērķiem, kas noteikti Padomes Ieteikumā par to, kā nodrošināt taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, pārejā no vienas darbavietas uz citu svarīgi ir īpaši atbalstīt tos darba ņēmējus, kas strādā nozarēs, kuras nākotnē vairs nebūs vajadzīgas un kurās ir lejupslīde. Tas nozīmē, ka ir jāinvestē prasmēs visiem, vienlaikus īstenojot mērķorientētu pieeju attiecībā uz neaizsargātām grupām un pārkārtošanās reģioniem. Par galīgo mērķi būtu jāizvirza tādu kvalitatīvu darbvietu radīšana Savienībā, kas vajadzīgas neto nulles emisiju tehnoloģijām saskaņā ar pīlārā paredzētajiem nodarbinātības un apmācības mērķrādītājiem, tostarp taisnīgs un adekvāts atalgojums, dzīves un darba apstākļu uzlabošana un drošu un veselīgu darbvietu nodrošināšana, kā arī tiesības uz kvalitatīvu mūžizglītību. Prasmju un darbaspēka trūkumu varētu izraisīt arī nepievilcīgas darbvietas un slikti darba apstākļi. Tāpēc darbvietu kvalitātes uzlabošana nozarēs un uzņēmumos, kuros ir slikti darba apstākļi, ir svarīgs elements, lai piesaistītu darbiniekus. Pilnveidojot un pilnvērtīgi ņemot vērā iniciatīvas, piemēram, ES Prasmju pilnveides paktu, darbības Savienības līmenī attiecībā uz prasmju nepieciešamības izpēti un prognozēšanu, ko īsteno, piemēram, Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (Cedefop) un Eiropas Darba iestāde, un plānus nozaru sadarbībai prasmju jomā, mērķis ir mobilizēt visus dalībniekus, lai nodrošinātu apmācības programmu atbilstību un palielinātu to izmantošanu, tostarp dalībvalstu iestādes, arī reģionālā un vietējā līmenī, izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējus, sociālos partnerus un industriju, jo īpaši MVU, kā arī visu veidu universitātes, lai apzinātu vajadzīgās prasmes, izstrādātu izglītības un apmācības programmas un tās ātri un operatīvi tās izvērstu plašā mērogā. Šajā ziņā stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem ir nozīmīga loma. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina attiecīgs finansiālais atbalsts, arī izmantojot sviras efekta iespējas, ko paver Savienības budžets ar tādiem instrumentiem kā ESF+, InvestEU, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Atveseļošanas un noturības mehānisms, Modernizācijas fonds, kas izveidots, ievērojot Direktīvas 2003/87/EK 10.d pantu, REPowerEU, Vienotā tirgus programma un STEP. Finansiālajā atbalstā būtu jāietver sākuma finansējums, ko Komisija nodrošina, lai izveidotu Eiropas Neto nulles emisiju industrijas akadēmijas (“akadēmijas”) un ļautu tām darboties ar mērķi trīs gadu laikā pēc to izveides kļūt finansiāli ilgtspējīgām, tostarp, saņemot finansiālu ieguldījumu no privātā sektora.

(104)

Akadēmijas būtu jāizveido, lai izstrādātu izglītības un apmācības programmas, saturu un materiālus, kā arī apliecinājumus, kuros norādīts ka mācību programmu ir izstrādājusi viena no akadēmijām, lai pilnveidotu un pārkvalificētu visu darbspējas vecumu cilvēkus, kuri nepieciešami galvenajām neto nulles emisiju tehnoloģiju vērtības ķēdēm, un piedāvātu minētās programmas, saturu un materiālus piemērotiem izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzējiem un citiem dalībniekiem, kas iesaistīti prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā dalībvalstīs, brīvprātīgai izmantošanai. Akadēmijām būtu jāuzņemas veicinoša loma, pilnībā respektējot dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu organizāciju, kā arī par arodmācību saturu un organizāciju. To darot, akadēmijas palīdzētu sasniegt ilgtermiņa mērķi – vienlaikus reindustrializēt un dekarbonizēt Savienību, reaģējot uz kritiski svarīgu prasmju trūkumu, kā arī veicinot tās atvērto stratēģisko autonomiju un apmierinot pieprasījumu pēc Savienībā izgatavotām neto nulles emisiju tehnoloģijām, stiprinot tās inovācijas un ražošanas spēju. Akadēmiju izveides pamatā vajadzētu būt novērtējumam, ko Komisija – balstoties uz esošiem un objektīviem pētījumiem – veikusi par prasmju trūkumu neto nulles emisiju tehnoloģiju nozarēs, kas ir svarīgas industriālajai pārveidei un dekarbonizācijai. Katrai akadēmijai būtu jāizstrādā rīcības plāns, kurā būtu noteikti atskaites punkti un mērķrādītāji, tostarp attiecībā uz izglītojamo skaitu, pamatojoties uz prasmju trūkuma novērtējumu.

(105)

Akadēmijām būtu jāmudina uz to, ka papildus citām vajadzīgajām prasmēm tiktu mācītas transversālās prasmes, kas veicina profesionālo mobilitāti. Akadēmijām mācību saturs būtu jādara pieejams dažādās valodās, lai mācību programmām var piekļūt pēc iespējas vairāk izglītojamo. Tām būtu jānodrošina apmācība visos prasmju līmeņos vajadzīgajā apmērā, tādējādi pievēršoties visiem izglītības un kvalifikāciju līmeņiem visā attiecīgo nozaru vērtību ķēdē. Izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēji dalībvalstīs var papildināt akadēmiju izstrādāto izglītības un apmācības saturu un materiālus ar attiecīgu papildu informāciju, kas sagatavota dalībvalstu līmenī un atspoguļo, piemēram, valsts tiesību aktus darba un sociālo tiesību jomā, piemērojamos koplīgumus vai teritoriālās vai nozaru prasības, attiecīgā gadījumā iesaistot sociālekonomiskos partnerus. Mācību saturam vajadzētu būt vērstam arī uz valsts un vietējo pārvaldes iestāžu darbiniekiem – jo īpaši tiem, kas ir atbildīgi par atļauju izsniegšanu, ietekmes novērtēšanu un regulējumu jauno tehnoloģiju jomā –, tādējādi veicinot spēju veidošanu valsts pārvaldes iestādēs un mazinot atšķirības starp dalībvalstīm.

(106)

Lai veicinātu prasmju pārredzamību un pārnesamību un darba ņēmēju mobilitāti, akadēmijas izstrādās un sekmēs to, ka izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēji ievieš kvalifikācijas apliecinājuma dokumentus, kā arī attiecīgā gadījumā mikrokvalifikācijas, kas aptver mācīšanās rezultātus. Akadēmiju izstrādātos apliecinājumus var izdot izglītības un apmācības pakalpojumu sniedzēji vai piešķiršanas struktūras dalībvalstīs, ja ir sekmīgi pabeigta akadēmiju izstrādātā izglītības un apmācības programma. Apliecinājumi būtu jāizdod Eiropas digitāla mācību apliecinājuma dokumentu formātā, un tos var integrēt Europass un attiecīgā gadījumā un, ja iespējams, iekļaut nacionālajās kvalifikāciju ietvarstruktūrās. Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklam (EURES), kas darba ņēmējiem un darba devējiem visā Savienībā sniedz informāciju, konsultācijas un darbā pieņemšanas vai darbā iekārtošanas pakalpojumus, var būt nozīmīga loma vakanto amata vietu publiskošanā saistībā ar neto nulles emisiju tehnoloģijām un attiecīgā gadījumā Eiropas profesionālo profilu ieviešanā.

(107)

Platformas uzdevums būtu palīdzēt virzīt akadēmiju darbu, nodrošinot, ka to saturs risina tādu prasmju nepietiekamības problēmu, kuras apzinātas Komisijas veiktajā novērtējumā, un nodrošināt vispārēju pārraudzību. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ieceltais valsts pārstāvis var rīkoties kā starpnieks starp attiecīgajām valsts ministrijām un dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kā arī valsts sociālajiem partneriem un industrijas pārstāvjiem. Platformai būtu jāpārrauga dažādu akadēmiju panāktais progress, jāanalizē prasmju nepietiekamības pamatcēloņi un jānosaka, cik lielā mērā akadēmiju apmācības programmu ieviešana risina prasmju nepietiekamības problēmu neto nulles emisiju tehnoloģiju industrijās, un jāpapildina esošās apmācības iespējas neto nulles emisiju tehnoloģiju jomā dalībvalstīs. Platformai būtu jāziņo par mācību programmu ieviešanu, tostarp sagatavojot progresa ziņojumu, kas jāiesniedz trīs gadus pēc katras akadēmijas izveides, un norādot to izglītojamo skaitu, kuri izmanto akadēmiju programmas, sadalījumā pa rūpniecības nozarēm, dzimumu, vecumu un izglītības un kvalifikācijas līmeņiem.

(108)

Ja Savienības tiesību aktos nav specifisku noteikumu, ar ko ievieš minimālās apmācības prasības, kuras jāizpilda, lai piekļūtu reglamentētai profesijai vai tajā darbotos, lēmums par to, vai un kā reglamentēt profesiju, ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr valsts noteikumi, kas regulē piekļuvi reglamentētām profesijām, nedrīkstētu radīt nepamatotus vai nesamērīgus šķēršļus minēto pamattiesību īstenošanai. Kompetence reglamentēt piekļuvi profesijai ir jāīsteno, ievērojot nediskriminācijas un proporcionalitātes principus, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/958 (47). Dalībvalstīm savā novērtējumā būtu jāņem vērā jebkāda negatīva ietekme, ko regulējums vai profesijas var atstāt uz prasmju pieejamību neto nulles emisiju industrijā, un jācenšas pēc iespējas ierobežot regulējumu šajās jomās.

(109)

Ja dalībvalstis konstatē, ka akadēmiju izstrādātās mācību programmas ir līdzvērtīgas konkrētajām kvalifikācijām, ko uzņēmēja dalībvalsts pieprasa, lai piekļūtu reglamentētām darbībām tādas profesijas ietvaros, kas ir īpaši interesanta neto nulles emisiju industrijai minētajā dalībvalstī, dalībvalstīm saistībā ar piekļuvi reglamentētai profesijai un lai veicinātu mobilitāti neto nulles emisiju industrijas profesijās, šie apliecinājumi būtu jāuzskata par pietiekamiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (48) 11. pantu.

(110)

Neto nulles emisiju tehnoloģiju ieguldījums Savienības dekarbonizācijas mērķu sasniegšanā var realizēties tikai tad, kad tiek ievestas minētās tehnoloģijas. Šāda ieviešana zināmā mērā var notikt privātajās mājsaimniecībās, tomēr lielākā daļa dekarbonizācijas, visticamāk, nāks no rūpniecisko procesu dekarbonizēšanas. Lai nodrošinātu, ka Savienībā tiek veiktas investīcijas minētajā dekarbonizācijā, kas ir svarīgi kvalitatīvu darbvietu un labklājības nodrošināšanai Savienībā, kā arī Savienības dekarbonizācijas mērķu sasniegšanai, ir ļoti būtiski, lai šī regula Savienības industrijā sekmētu investīciju vides uzlabošanu.

(111)

Savienības līmenī būtu jāizveido Platforma, ko veido dalībvalstis un kuru vada Komisija. Platforma varētu sniegt Komisijai un dalībvalstīm konsultācijas un palīdzību konkrētos jautājumos un kalpot par references struktūru, kurā Komisija un dalībvalstis koordinē savu rīcību un kura atvieglo informācijas apmaiņu par jautājumiem, kas saistīti ar šo regulu. Turklāt Platformai būtu jāturpina veikt šajā regulā izklāstītos uzdevumus, jo īpaši attiecībā uz atļauju piešķiršanu, tostarp attiecībā uz vienotajiem kontaktpunktiem, stratēģiskiem neto nulles emisiju projektiem, finansējuma koordinēšanu, piekļuvi tirgiem, prasmēm un neto nulles emisiju regulatīvajām smilškastēm, kā arī palīdzēt Komisijai novērtēt pasākumu ierosināšanas iespējamību un samērīgumu, ja Komisija secina, ka regulas vispārējie mērķi, visticamāk, netiks sasniegti. Vajadzības gadījumā Platforma varētu izveidot pastāvīgas vai pagaidu apakšgrupas un uzaicināt trešās personas, piemēram, ekspertus vai neto nulles emisiju industriju pārstāvjus.

(112)

Ja tas ir lietderīgi un noderīgi, Platformai būtu jācenšas cieši sadarboties ar citām attiecīgām Komisijas iniciatīvām, platformām un grupām, lai censtos panākt sinerģijas, dalītos zināšanās, apmainītos ar informāciju un veicinātu ieinteresēto personu iesaisti, vienlaikus izvairoties no dublēšanās un pārklāšanās. Platforma sadarbosies ar esošajām Savienības industriālajām aliansēm un tādējādi veicinās alianšu darbu, iesaistot dalībvalstis. Galvenās alianses sadarbībai ar Platformu ir Eiropas Akumulatoru alianse, Eiropas Saules fotoelementu nozares alianse, Eiropas Tīrā ūdeņraža alianse, Bezemisiju aviācijas alianse, Procesoru un pusvadītāju tehnoloģiju rūpniecības alianse un Atjaunīgo un mazoglekļa degvielu vērtību ķēdes industriālā alianse. Nozares, kas pašlaik nav pārstāvētas industriālajās aliansēs, arī izmanto strukturēto satvaru, ko nodrošina Platforma. Attiecībā uz neto nulles emisiju stratēģiskajām partnerībām attiecīgā gadījumā ir paredzēta cieša sadarbība ar Kritisko izejvielu valdi.

(113)

Regulatīvā un administratīvā sloga samazināšana un piemērots tiesiskais regulējums ir īpaši svarīgi, lai industrijas varētu efektīvi pielāgoties klimata un enerģētikas pārkārtošanās procesam. Tāpēc Savienībai būtu jācenšas līdz 2030. gadam ievērojami samazināt vispārējo regulatīvo slogu industrijai, jo īpaši jauna produkta laišanai iekšējā tirgū. Minētie centieni jo īpaši būtu jāveic saskaņā ar labāka regulējuma sistēmu un neskarot Savienības vides un darba standartus. Komisijai būtu jāinformē Platforma par norisēm saistībā ar regulatīvo un administratīvo slogu neto nulles emisiju tehnoloģiju industrijām Savienībā, pamatojoties uz Komisijas 2023. gada 24. oktobra ziņojumu “Progress tīrās enerģijas tehnoloģiju konkurētspējā” un Komisijas 2022. gada ikgadējo apsekojumu par slogu. Lai atvieglotu Savienības iestāžu darbu pie tā, lai regulatīvais slogs neto nulles emisiju tehnoloģiju industrijām būtu minimāls, šī regula izveido Neto nulles emisiju regulatīvā sloga zinātnisko padomdevēju grupu (“Zinātnisko padomdevēju grupa”). Zinātnisko padomdevēju grupai būtu jāizstrādā zinātniski pamatoti ieteikumi par regulatīvā sloga ietekmi Savienībā uz neto nulles emisiju industrijām, izmantojot zinātniski pamatotu metodiku un attiecīgā gadījumā ņemot vērā labāka regulējuma rīkkopu, lai novērtētu regulatīvā sloga ietekmi. Zinātnisko padomdevēju grupas darbs neskar Savienības iestāžu prerogatīvas.

(114)

Regula (ES) 2018/1999 paredz, ka dalībvalstīm jāiesniedz 2021.–2030. gada nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināti projekti. Kā uzsvērts Komisijas norādījumos dalībvalstīm par atjaunināšanu, atjauninātajos nacionālo enerģētikas un klimata plānos būtu jāapraksta dalībvalstu mērķi un rīcībpolitikas, kuri veicina komerciāli pieejamu energoefektīvu un mazoglekļa tehnoloģiju, aprīkojuma un svarīgu komponentu izgatavošanas projektu mēroga kāpināšanu to teritorijā. Minētajos plānos būtu jāapraksta arī dalībvalstu mērķi un rīcībpolitikas, ar kuriem šādu mēroga kāpināšanu iecerēts veicināt ar diversifikācijas centieniem trešās valstīs un kuri to industrijām palīdzētu uztvert, transportēt CO2 emisijas un tās pastāvīgi uzglabāt ģeoloģiskās uzglabāšanas vietās. Minētajiem plāniem būtu jāveido pamats, uz kura tiek noteikta vajadzība pēc neto nulles emisiju tehnoloģijām. Ņemot vērā šo regulu nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā, dalībvalstīm būtu jāņem vērā gan vispārējā konkurētspēja, gan pētniecība un inovācija neto nulles emisiju industriju jomā ilgtermiņā.

(115)

Zaļā kursa industriālā plāna ietvaros Komisija paziņoja par savu nodomu izveidot neto nulles emisiju industriālās partnerības, kas aptvertu neto nulles emisiju tehnoloģijas, pastiprinot centienus apvienot spēkus ar partneriem, kuri ir apņēmušies ievērot Parīzes nolīgumu. Sadarbība, izmantojot šādas partnerības, visticamāk, sekmēs neto nulles emisiju tehnoloģiju apguvi visā pasaulē, un atbalstīs savstarpēji pastiprinošas partnerības starp Savienību un trešām valstīm, tostarp ilgtspējīgas investīcijas un tehnisko palīdzību. Neto nulles emisiju industriālajām partnerībām vajadzētu būt savstarpēji izdevīgām Savienībai un tās partneriem, un tām būtu jāveicina globālo klimata mērķu sasniegšana. Minētās partnerības var arī veicināt Savienības neto nulles emisiju tehnoloģiju un to komponentu piegādes diversifikāciju un noturību, uzlabot Savienības un tās partneru apmaiņu ar informāciju par neto nulles emisiju tehnoloģiju izstrādi un palīdzēt Savienības neto nulles emisiju industrijām piekļūt globālajam tīras enerģijas tirgum, vienlaikus atbalstot jaunās nozares tīras enerģijas tehnoloģiju jomā trešās valstīs ar nepārprotamām salīdzinošām priekšrocībām. Komisija un dalībvalstis Platformā var koordinēt neto nulles emisiju industriālās partnerības, apspriežot esošās attiecīgās partnerības un procesus, piemēram, zaļās partnerības, enerģētikas dialogus un citus esošo divpusējo līgumisko vienošanos veidus, kā arī iespējamo sinerģiju ar attiecīgajiem dalībvalstu divpusējiem nolīgumiem ar trešām valstīm.

(116)

Savienībai būtu jācenšas diversificēt un stimulēt starptautisko tirdzniecību un investīcijas neto nulles emisiju tehnoloģijās, veidot savstarpēji pastiprinošas partnerības, vienlaikus visā pasaulē veicinot augstus sociālos, darba un vidiskos standartus. Tas būtu jādara ciešā sadarbībā un partnerībā ar līdzīgi domājošām valstīm, izmantojot spēkā esošos līgumus vai jaunas stratēģiskas iesaistes. Tāpat ciešā sadarbībā ar partnervalstīm, izmantojot atvērtu un līdzsvarotu pieeju un balstoties uz savstarpību un savstarpējām interesēm, būtu jāstiprina starptautiskā sadarbība pētniecības un inovācijas centienos izstrādāt un ieviest neto nulles emisiju tehnoloģijas.

(117)

Lai apzinātu un mazinātu iespējamos piegādes riskus, kas saistīti ar neto nulles emisiju tehnoloģijām, vajadzētu būt iespējai pastāvīgi pārraudzīt rādītājus, kas ir saistīti ar tirgus tendencēm, izgatavošanas jaudām, inovāciju, nodarbinātību un prasmēm, neto nulles emisiju tehnoloģiju atļauju piešķiršanas termiņiem un CO2 iesūknēšanas jaudu. Tomēr patlaban nav pieejami pietiekami daudz kvalitatīvu datu, lai pārraudzītu minētos rādītājus. Ņemot vērā, ka šajā regulā paredzētie uzdevumi ir atkarīgi no kvalitatīvu datu pieejamības, Komisijai, veicot pārraudzību, neto nulles emisiju tehnoloģijas ir jānosaka prioritārā secībā, pamatojoties uz to nozīmi Savienībā, un vienlaikus jāstrādā pie šādu datu pieejamības uzlabošanas. Komisija arī cieši sadarbosies ar Savienības statistikas iestādi Eurostat, lai izstrādātu vienotus kodus neto nulles emisiju tehnoloģijām, kas vajadzīgas kvalitatīvai ilgtermiņa ziņošanai un statistikai.

(118)

Ja saskaņā ar šo regulu Komisijai ir deleģētas pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (49). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(119)

Tiktāl, ciktāl kāds no šajā regulā paredzētajiem pasākumiem ir valsts atbalsts, noteikumi, kas attiecas uz šādiem pasākumiem, neskar LESD 107. un 108. panta piemērošanu.

(120)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,