This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32024R1623
Regulation (EU) 2024/1623 of the European Parliament and of the Council of 31 May 2024 amending Regulation (EU) No 575/2013 as regards requirements for credit risk, credit valuation adjustment risk, operational risk, market risk and the output floor (Text with EEA relevance)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1623 (2024. gada 31. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un riska darījumu vērtības minimālajai robežvērtībai (Dokuments attiecas uz EEZ)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1623 (2024. gada 31. maijs), ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un riska darījumu vērtības minimālajai robežvērtībai (Dokuments attiecas uz EEZ)
PE/80/2023/INIT
OV L, 2024/1623, 19.6.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1623/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
Eiropas Savienības |
LV L sērija |
2024/1623 |
19.6.2024 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2024/1623
(2024. gada 31. maijs),
ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz prasībām kredītriskam, kredīta vērtības korekcijas riskam, operacionālajam riskam, tirgus riskam un riska darījumu vērtības minimālajai robežvērtībai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Reaģējot uz 2008.–2009. gada globālo finanšu krīzi, Savienība uzsāka plaši reformēt iestāžu prudenciālās uzraudzības regulējumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (4), ar mērķi palielināt Savienības banku nozares noturību. Viens no galvenajiem reformas elementiem bija ieviest starptautiskus standartus, par kuriem 2010. gadā vienojās Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS), proti, tā saukto “Bāzele III reformu” un no tās izrietošos “Bāzele III” standartus. Minētā reforma Savienības banku nozari padarīja noturīgāku pirms Covid-19 krīzes. Tomēr, lai gan kapitāla vispārējais līmenis iestādēs Savienībā pašlaik kopumā ir apmierinošs, dažas no problēmām, kas tika identificētas globālās finanšu krīzes sākumā, vēl ir jārisina. |
(2) |
Lai risinātu minētās problēmas, nodrošinātu juridisko noteiktību un Savienības starptautiskajiem G20 parteriem apliecinātu tās apņemšanos, ir ārkārtīgi svarīgi Savienības tiesību aktos godprātīgi īstenot atlikušos “Bāzele III” reformas elementus, par kuriem panākta vienošanās 2017. gadā (“galīgais “Bāzele III” regulējums”). Vienlaikus īstenošanā būtu jāizvairās no tā, ka tiek ievērojami palielinātas vispārējās kapitāla prasības Savienības banku sistēmai kopumā, un būtu jāņem vērā Savienības ekonomikas īpatnības. Kad iespējams, starptautiskajiem standartiem būtu jāpiemēro korekcijas pagaidu kārtā. Īstenošanai būtu jāpalīdz novērst neizdevīgus konkurences apstākļus iestādēm Savienībā, jo īpaši tirdzniecības darbību jomā, kur minētās iestādes tieši konkurē ar saviem starptautiskajiem partneriem. Turklāt, īstenojot galīgo “Bāzele III” regulējumu, Savienība pabeidz desmit gadus ilgu reformas procesu. Šajā sakarā Savienībai būtu jāveic vispārēja savas banku sistēmas novērtēšana, ņemot vērā visas attiecīgās dimensijas. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai visaptveroši pārskatīt prudenciālo un uzraudzības prasību sistēmu. Minētajā pārskatīšanā būtu jāņem vērā dažādie korporatīvo formu, struktūru un uzņēmējdarbības modeļu veidi visā Savienībā. Minētajā pārskatīšanā būtu jāņem vērā arī riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības īstenošana, kas ir daļa no prudenciālajiem noteikumiem par kapitālu un likviditāti, kā arī tās piemērošanas līmenis. Pārskatīšanā būtu jānovērtē, vai riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība un tās piemērošanas līmenis nodrošina noguldītāju aizsardzību pienācīgā līmenī un aizsargā finanšu stabilitāti Savienībā, ņemot vērā norises gan visā Savienībā, gan banku savienībā visās tās dimensijās. Šajā sakarā Komisija pienācīgi ņem vērā attiecīgos Eiropas Parlamenta un Eiropadomes paziņojumus un secinājumus par banku savienību. |
(3) |
Komisija 2023. gada 27. jūnijā apņēmās visaptveroši, taisnīgi un līdzsvaroti novērtēt banku sistēmas stāvokli un piemērojamo regulatīvo un uzraudzības sistēmu vienotajā tirgū. To darot, tā ņems vērā ar šo regulu Regulā (ES) Nr. 575/2013 ieviesto grozījumu ietekmi, kā arī banku savienības stāvokli visās tās dimensijās. Starp analizējamajiem jautājumiem Komisija izskatīs riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības ieviešanu, tostarp tās piemērošanas līmeni. Minēto novērtēšanu tā veiks, pamatojoties uz informāciju, kuru būs sniegusi Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (5), un Eiropas Centrālā banka un vienotais uzraudzības mehānisms, un apspriedīsies ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemtas vērā dažādās perspektīvas. Attiecīgā gadījumā Komisija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, iesniegs tiesību akta priekšlikumu. |
(4) |
Regula (ES) Nr. 575/2013 ļauj iestādēm aprēķināt savas pašu kapitāla prasības, vai nu izmantojot standartizētas pieejas, vai izmantojot iekšējā modeļa pieejas. Saskaņā ar standartizētām pieejām iestādēm pašu kapitāla prasības ir jāaprēķina, izmantojot fiksētus parametrus, kuri balstīti uz samērā piesardzīgiem pieņēmumiem un noteikti Regulā (ES) Nr. 575/2013. Iekšējā modeļa pieejas, kas jāapstiprina kompetentajām iestādēm, ļauj iestādēm pašām aplēst lielāko daļu parametru vai visus parametrus, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības. BCBS 2017. gada decembrī nolēma ieviest kopēju riska darījumu vērtības minimālo robežvērtību. Minētais lēmums bija balstīts uz 2008.–2009. gada globālās finanšu krīzes sākumā veikto analīzi, kurā tika konstatēts, ka iekšējiem modeļiem ir tendence par zemu novērtēt riskus, kam pakļautas iestādes, jo īpaši attiecībā uz noteiktu veidu riska darījumiem un riskiem, un līdz ar to tiem ir tendence noteikt nepietiekamas pašu kapitāla prasības. Salīdzinājumā ar pašu kapitāla prasībām, kas aprēķinātas, izmantojot standartizētās pieejas, iekšējie modeļi attiecībā uz tiem pašiem riska darījumiem vidēji nosaka zemākas pašu kapitāla prasības. |
(5) |
Riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība ir viens no “Bāzele III” reformas pamatpasākumiem. Tās mērķis ir ierobežot nepamatoto nepastāvību, ko pašu kapitāla prasībās rada iekšējie modeļi, un pārmērīgo kapitāla samazinājumu, pie kura iestāde, kas izmanto iekšējos modeļus, var nonākt salīdzinājumā ar iestādi, kura izmanto standartizētās pieejas. Iestāžu iekšējo modeļu radītajām pašu kapitāla prasībām nosakot zemāku robežvērtību 72,5 % apmērā no pašu kapitāla prasībām, kuras būtu piemērojamas, ja minētās iestādes izmantotu standartizētās pieejas, riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība ierobežo pārmērīga kapitāla samazinājuma risku. Šajā nolūkā, iestādēm, kas izmanto iekšējos modeļus, būtu jāveic divi pašu kapitāla prasību aprēķini, katrā aprēķinā apkopojot visas pašu kapitālu prasības, neveicot nekādu dubultu aprēķinu. Īstenojot pašu riska darījumu vērtības minimālo robežvērtību godprātīgi, tiktu palielināta iestāžu kapitāla rādītāju salīdzināmība, atjaunota iekšējo modeļu uzticamība un nodrošināts, ka starp iestādēm, kuras izmanto dažādas pieejas savu pašu kapitāla prasību aprēķināšanai, pastāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi. |
(6) |
Nolūkā nodrošināt, ka pašu kapitāls ir pienācīgi sadalīts un pieejams, lai vajadzības gadījumā aizsargātu uzkrājumus, riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība būtu jāpiemēro visos konsolidācijas līmeņos, ja vien dalībvalsts neuzskata, ka minēto mērķi var efektīvi sasniegt citādi, jo īpaši attiecībā uz tādām grupām kā kooperatīvas grupas ar centrālu struktūru un ar radniecīgām iestādēm, kas atrodas minētajā dalībvalstī. Šādos gadījumos dalībvalstij būtu jāspēj pieņemt lēmumu nepiemērot riska darījumu vērtības minimālo robežvērtību individuāli vai subkonsolidēti iestādēm minētajā dalībvalstī ar noteikumu, ka minēto iestāžu mātes iestāde minētajā dalībvalstī – augstākajā konsolidācijas līmenī minētajā dalībvalstī –, pamatojoties uz tās konsolidēto finanšu stāvokli, atbilst riska darījumu vērtības minimālajai robežvērtībai. |
(7) |
BCBS ir konstatējusi, ka pašreizējā standartizētā pieeja kredītriskam (SA-CR) vairākās jomās nav nepietiekami jutīga pret risku, kā rezultātā kredītriska novērtējums – un līdz ar to pašu kapitāla prasības – ir neprecīzs vai nepiemērots, proti, pārāk augsts vai pārāk zems. Tāpēc noteikumi par standartizēto pieeju kredītriskam būtu jāpārskata, lai minētās pieejas jutīgumu pret risku palielinātu attiecībā uz vairākiem būtiskākajiem aspektiem. |
(8) |
Attiecībā uz tādiem riska darījumiem ar citām iestādēm, kam piešķirts kredītnovērtējums, dažas riska pakāpes būtu jāpārkalibrē saskaņā ar “Bāzele III” standartiem. Turklāt procedūra, ko piemēro, lai noteiktu riska pakāpi tādiem riska darījumiem ar iestādēm, kuriem nav reitinga, būtu jāpadara detalizētāka un jāatsaista no tās dalībvalsts centrālajai valdībai piemērojamās riska pakāpes, kurā aizņēmuma iestāde veic uzņēmējdarbību, jo vairs nebūtu jāpieņem, ka valdība šādām iestādēm sniedz netiešu atbalstu. |
(9) |
Attiecībā uz pakārtoto un prudenciāli pielīdzināmo parāda vērtspapīru riska darījumiem, kā arī kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, ir nepieciešama detalizētāka un stingrāka riska pakāpes piešķiršanas procedūra, lai atspoguļotu pakārtoto parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru riska darījumu lielāko zaudējumu risku salīdzinājumā ar parāda vērtspapīru riska darījumiem un lai novērstu regulējuma arbitrāžu starp netirdzniecības portfeli un tirdzniecības portfeli. Iestādēm Savienībā ir stratēģiski ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumi finanšu un nefinanšu sabiedrībās. Tā kā standarta riska pakāpe kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piecu gadu pārejas periodā palielinās, attiecībā uz esošo stratēģisko līdzdalību to komercsabiedrību un dažu apdrošināšanas sabiedrību pamatkapitālā, kurās iestādei ir kontrole vai būtiska ietekme, būtu jāpiemēro iepriekš spēkā esošie nosacījumi, lai izvairītos no traucējošas ietekmes un saglabātu to lomu, kas iestādēm Savienībā ir kā stratēģiskiem ilgtermiņa kapitālieguldītājiem. Ņemot vērā prudenciālos aizsardzības pasākumus un uzraudzības iestāžu veikto uzraudzību, kuras mērķis ir veicināt finanšu sektora integrāciju, pašreizējais režīms būtu jāsaglabā attiecībā uz līdzdalību citu tās pašas grupas iestāžu pamatkapitālā vai citu tādu iestāžu pamatkapitālā, uz kurām attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma. Turklāt, lai stiprinātu privātā un publiskā sektora iniciatīvas nolūkā nodrošināt ilgtermiņa kapitālu biržas sarakstā neiekļautām Savienības sabiedrībām, ieguldījumus, kas veikti tieši vai netieši (piemēram, ar riska kapitāla sabiedrību starpniecību), nebūtu jāuzskata par spekulatīviem, ja minētos ieguldījumus veic ar stingru augstākās vadības nodomu tos turēt vismaz trīs gadus. |
(10) |
Lai stimulētu konkrētas ekonomikas nozares, “Bāzele III” standartos ir paredzēta kompetento iestāžu rīcības brīvība pildīt savus uzraudzības uzdevumus, kura ļauj iestādēm ar zināmiem ierobežojumiem piemērot preferenciālu režīmu attiecībā uz tādu līdzdalību pamatkapitālā, kas iegūta, ievērojot likumdošanas programmas, kuras sniedz būtiskas subsīdijas ieguldījumiem un ietver valdības uzraudzību un ierobežojumus kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem. Tam, ka minēto rīcības brīvību ievieš Savienības tiesību aktos, būtu arī jāpalīdz veicināt ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumus. |
(11) |
Savienībā komercsabiedrību kreditēšanu pārsvarā veic iestādes, kuras attiecībā uz kredītrisku izmanto iekšējos reitingos balstīto pieeju (“IRB pieeju”), lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības. Līdz ar riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības īstenošanu minētajām iestādēm būs jāpiemēro arī SA-CR, kuras pamatā ir norīkotu ārējo kredītnovērtēšanas iestāžu (ĀKNI) sniegti kredītnovērtējumi aizņēmēju komercsabiedrību kredītkvalitātes noteikšanai. Kredītnovērtējumu saņēmušām komercsabiedrībām piemērojamo ārējo reitingu un riska pakāpju samērošanai vajadzētu būt detalizētākai, lai šādu attiecināšanu saskaņotu ar starptautiskajiem standartiem šajā jomā. |
(12) |
Tomēr vairums Savienības komercsabiedrību nelūdz ārējus kredītnovērtējumus. Lai izvairītos no traucējošas ietekmes uz banku aizdevumiem komercsabiedrībām, kam nav piešķirts kredītreitings, un lai nodrošinātu pietiekami daudz laika privātā vai publiskā sektora iniciatīvu izveidei ar mērķi palielināt ārējo kredītreitingu segumu, ir nepieciešams paredzēt pārejas periodu. Minētajā pārejas periodā iestādēm, kuras izmanto IRB pieeju, būtu jāspēj piemērot preferenciālu režīmu, kad tās aprēķina savu riska darījumu vērtības minimālo robežvērtību investīciju kategorijas riska darījumiem ar komercsabiedrībām, kam nav piešķirts kredītreitings, un vienlaikus būtu jāizstrādā iniciatīvas plašas kredītreitingu izmantošanas veicināšanai. Jebkurš pārejas perioda pagarinājums būtu jāpamato, un tam nevajadzētu pārsniegt četrus gadus. |
(13) |
Pēc pārejas perioda iestādēm būtu jāspēj atsaukties uz norīkotu ĀKNI sniegtiem kredītnovērtējumiem, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības ievērojamai daļai savu riska darījumu ar komercsabiedrībām. EBI, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (6), un Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei) (EVTI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (7) (kopā – “Eiropas Uzraudzības iestādes”), būtu jāuzrauga pārejas pasākuma izmantošana un jāņem vērā attiecīgās norises un tendences ĀKNI tirgū, šķēršļi norīkotu ĀKNI sniegto kredītnovērtējumu pieejamībai, jo īpaši komercsabiedrībām, un iespējamie pasākumi minēto šķēršļu novēršanai. Pārejas periods būtu jāizmanto, lai būtiski paplašinātu reitingu pieejamību Savienības komercsabiedrībām. Šajā nolūkā būtu jāizstrādā risinājumi, kas ir ārpus pašreizējās reitingu sistēmas, lai jo īpaši lielākas komercsabiedrības stimulētu iegūt ārējo reitingu. Papildus pozitīvajai ārējai ietekmei, ko rada reitinga piešķiršanas process, plašāks reitinga segums cita starpā stiprinās kapitāla tirgu savienību. Lai sasniegtu minēto mērķi, ir jāņem vērā prasības, kas saistītas ar ārējiem kredītnovērtējumiem vai tādu papildu iestāžu izveidi, kuras šādus novērtējumus sniedz, kā dēļ varētu būt jārēķinās ar būtiskiem īstenošanas centieniem. Dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar savām centrālajām bankām būtu jānovērtē, vai ārējo reitingu seguma palielināšanai varētu būt vēlams lūgt, lai to centrālā banka tiktu atzīta par ĀKNI saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1060/2009 (8) un lai centrālā banka sniegtu korporatīvos reitingus Regulas (ES) Nr. 575/2013 nolūkos. |
(14) |
Attiecībā uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, un riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, BCBS ir izstrādājusi pret risku jutīgākas pieejas, lai labāk atspoguļotu dažādus finansēšanas modeļus un būvniecības procesa posmus. |
(15) |
Globālā finanšu krīze 2008.–2009. gadā atklāja vairākus trūkumus pašreizējā procedūrā, ko piemēro atbilstoši standartizētajai pieejai riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, un riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu. Minētie trūkumi tika ņemti vērā “Bāzele III” standartos. “Bāzele III” standartos riska darījumi, kuru atmaksa ir būtiski atkarīga no īpašuma radītajām naudas plūsmām, ir nošķirti no riska darījumiem, kuriem tas tā nav. Uz pirmajiem minētajiem būtu jāattiecina īpaša riska pakāpes piešķiršanas procedūra, lai precīzāk atspoguļotu ar minētajiem riska darījumiem saistīto risku, kā arī lai uzlabotu konsekvenci ar procedūru, ko piemēro ienākumus nesošam nekustamajam īpašumam saskaņā ar IRB pieeju. |
(16) |
Attiecībā uz riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, un riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, būtu jāsaglabā aizdevumu sadalīšanas pieeja, jo tā ir jutīga pret aizņēmēja tipu un atspoguļo nekustamā īpašuma nodrošinājuma risku mazinošo ietekmi piemērojamajās riska pakāpēs – pat tādu riska darījumu gadījumā, kuros ir augsta aizdevuma un ķīlas vērtības attiecība. Tomēr aizdevumu sadalīšanas pieeja būtu jākoriģē saskaņā ar “Bāzele III” standartiem, jo ir konstatēts, ka tā ir pārāk konservatīva attiecībā uz dažiem hipotekārajiem aizdevumiem ar ļoti zemu aizdevuma un ķīlas vērtības attiecību. |
(17) |
Lai nodrošinātu, ka riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības ietekme uz zema riska mājokļu hipotekārajiem aizdevumiem, ko sniedz iestādes, kuras izmanto IRB pieeju, izvēršas pietiekami ilgu laikposmu, un lai tādējādi šāda tipa aizdevumu izsniegšanai neradītu traucējumus, kurus varētu izraisīt pēkšņs pašu kapitāla prasību pieaugums, ir jāparedz konkrēts pārejas pasākums. Pārejas periodā, aprēķinot riska darījumu vērtības minimālo robežvērtību, iestādēm, kas izmanto IRB pieeju, būtu jāspēj piemērot zemāku riska pakāpi daļai savu riska darījumu, kuri atbilstoši SA-CR ir nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku. Lai nodrošinātu, ka pārejas pasākums ir pieejams tikai zema riska hipotekāro aizdevumu riska darījumiem, būtu jānosaka attiecīgi atbilstības kritēriji, pamatojoties uz vispāratzītiem jēdzieniem, ko izmanto atbilstoši SA-CR. Kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda atbilstība minētajiem kritērijiem. Tā kā mājokļa īpašuma tirgi dažādās dalībvalstīs var atšķirties, lēmums par to, vai piemērot pārejas pasākumu, būtu jāatstāj katras dalībvalsts ziņā. EBI būtu jāuzrauga pārejas pasākuma izmantošana. Jebkurš pārejas perioda pagarinājums būtu jāpamato, un tam nevajadzētu pārsniegt četrus gadus. |
(18) |
Tā kā procedūrai, kas pašlaik tiek piemērota spekulatīvam nekustamā īpašuma finansējumam, trūkst skaidrības un jutīguma pret risku, bieži tiek uzskatīts, ka pašu kapitāla prasības minētajiem riska darījumiem ir pārāk augstas vai pārāk zemas. Tāpēc minētā procedūra būtu jāaizstāj ar īpašu zemes iegādes, attīstīšanas un būvniecības riska darījumiem piemērojamu procedūru, kurā būtu ietverti aizdevumi uzņēmumiem vai īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kuras finansē jebkādu zemes iegādi attīstīšanas un būvniecības nolūkos vai jebkāda mājokļa īpašuma vai komerciāla nekustamā īpašuma attīstīšanu un būvniecību. |
(19) |
Ir svarīgi samazināt ietekmi, ko cikliskā iedarbība atstāj uz aizdevumu nodrošinošā nekustamā īpašuma novērtēšanu, un saglabāt stabilākas pašu kapitāla prasības attiecībā uz hipotekārajiem aizdevumiem. Ja pārvērtēšana pārsniedz vērtību aizdevuma piešķiršanas brīdī, ar noteikumu, ka ir pietiekami dati, prudenciālos nolūkos atzītai nekustamā īpašuma vērtībai tādēļ nebūtu jāpārsniedz salīdzināma īpašuma vidējā vērtība, kas mērīta pietiekami ilgā periodā, ja vien minētajā īpašumā nav veikti pārveidojumi, kuri nepārprotami palielina tā vērtību. Lai izvairītos no neparedzētām sekām segto obligāciju tirgus darbībā, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj ļaut iestādēm regulāri no jauna novērtēt nekustamo īpašumu, nepiemērojot minētos ierobežojumus attiecībā uz vērtības palielinājumiem. Pārveidojumus, kas uzlabo ēku un dzīvojamo vienību energosniegumu vai noturību, aizsardzību un pielāgošanos fiziskiem riskiem, varētu uzskatīt par tādiem, kas palielina nekustamā īpašuma vērtību. |
(20) |
Specializētās kreditēšanas darījumus veic ar tādu īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību starpniecību, kas parasti darbojas kā aizņēmējas sabiedrības un kam peļņa no kapitāla ieguldījumiem ir galvenais avots saņemtā finansējuma atmaksāšanai. Līgumiska vienošanās attiecībā uz specializētās kreditēšanas modeli nodrošina aizdevējam ievērojamu kontroli pār aktīviem, kas tiek finansēti, savukārt minēto aktīvu radītie ienākumi ir galvenais avots saistību atmaksāšanai. Lai precīzāk atspoguļotu saistīto risku, minētajam kreditēšanas veidam tādēļ būtu jāpiemēro konkrētas pašu kapitāla prasības attiecībā uz kredītrisku. Atbilstīgi “Bāzele III” standartiem attiecībā uz riska pakāpju piešķiršanu specializētās kreditēšanas riska darījumiem, būtu jāievieš īpaša specializētās kreditēšanas riska darījumu kategorija atbilstīgi SA-CR, tādējādi uzlabojot saskaņotību ar IRB pieejas ietvaros jau esošo konkrēto pieeju specializētiem kreditēšanas riska darījumiem. Būtu jāievieš konkrēta pieeja specializētās kreditēšanas riska darījumiem, ar kuru būtu jānošķir jēdzieni “projektu finansējums”, “objektu finansējums” un “preču finansējums”, lai labāk atspoguļotu riskus, kas raksturīgi minētajām specializētās kreditēšanas riska darījumu kategorijas apakškategorijām. |
(21) |
Lai gan “Bāzele III” standartos noteiktā jaunā procedūra, ko piemēro atbilstoši standartizētajai pieejai specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kam nav piešķirts kredītnovērtējums, ir detalizētāka nekā pašreizējā standartizētā procedūra, ko piemēro riska darījumiem ar komercsabiedrībām, jaunā procedūra nav pietiekami jutīga pret risku, lai spētu atspoguļot to visaptverošo nodrošināšanās pasākumu kopumu un kredītaizsardzības ietekmi, kas parasti ir saistīta ar minētajiem riska darījumiem Savienībā un ļauj aizdevējiem kontrolēt projekta vai aktīva pastāvēšanas laikā radāmās turpmākās naudas plūsmas. Tā kā specializētās kreditēšanas riska darījumiem Savienībā nav ārējā reitinga seguma, minētā jaunā procedūra var arī radīt stimulus iestādēm pārtraukt konkrētu projektu finansēšanu vai uzņemties lielākus riskus attiecībā uz tādiem riska darījumiem ar dažādiem riska profiliem, kam citādi tiek piemērota līdzīga procedūra. Tā kā specializētās kreditēšanas riska darījumus pārsvarā finansē iestādes, kuras izmanto IRB pieeju un kurās attiecībā uz minētajiem riska darījumiem ir ieviesti iekšējie modeļi, ietekme varētu būt īpaši būtiska “objektu finansējuma” riska darījumu gadījumā, radot risku pārtraukt darbības, jo īpaši riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības piemērošanas kontekstā. Lai izvairītos no neparedzētām sekām, ko varētu radīt tas, ka “Bāzele III” standartos attiecībā uz objektu finansējuma riska darījumiem, kuriem nav kredītnovērtējuma, trūkst jutīguma pret risku, būtu jādod iespēja pagaidu kārtā noteikt samazinātu riska pakāpi objektu finansējuma riska darījumiem, kuri atbilst tādu kritēriju kopumam, kas spēj samazināt to riska profilu līdz “augstas kvalitātes” standartiem, kuri atbilst finanšu risku piesardzīgai un konservatīvai pārvaldībai. Minētais pārejas pasākums būtu jānovērtē EBI sagatavotā ziņojumā. |
(22) |
Riska darījumu ar privātpersonām vai MVU klasifikācija atbilstīgi SA-CR un IRB pieejai būtu vēl vairāk jāsaskaņo, lai nodrošinātu konsekventu attiecīgo riska pakāpju piemērošanu vienam un tam pašam riska darījumu kopumam. Atbilstīgi “Bāzele III” standartiem būtu jāparedz noteikumi par diferencētu pieeju tādiem atjaunojamiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, kuri atbilst atmaksāšanas vai izmantošanas nosacījumu kopumam, kas spēj samazināt to riska profilu. Minētie riska darījumi būtu jādefinē kā transaktoru riska darījumi. Tādiem riska darījumiem ar vienu vai vairākām fiziskām personām, kuri neatbilst visiem nosacījumiem, lai tos uzskatītu par riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, atbilstīgi SA-CR būtu jāpiešķir 100 % riska pakāpe. |
(23) |
Ar “Bāzele III” standartiem SA-CR tiek ieviesta 10 % kredīta korekcijas pakāpe beznosacījumu kārtā atceļamiem piešķīrumiem. Tas varētu ievērojami ietekmēt parādniekus, kuri paļaujas uz beznosacījumu kārtā atceļamo piešķīrumu elastīgumu, lai finansētu savas darbības, saskaroties ar sezonālām svārstībām savā uzņēmējdarbībā vai tiekot galā ar neparedzētām īstermiņa izmaiņām apgrozāmā kapitāla vajadzībās, jo īpaši laikā, kad notiek atgūšanās no Covid-19 pandēmijas. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, kurā iestādēm būtu jāspēj arī turpmāk piemērot zemāku kredīta korekcijas pakāpi saviem beznosacījumu kārtā atceļamiem piešķīrumiem, un pēc tam novērtēt, vai ir pamats potenciāli pakāpeniski palielināt piemērojamās kredīta korekcijas pakāpes, lai ļautu iestādēm savu darbības praksi un produktus koriģēt, neradot iestāžu parādniekiem traucējumus attiecībā uz kredītu pieejamību. |
(24) |
Iestādēm vajadzētu īstenot svarīgu lomu, lai palīdzētu atveseļoties no Covid-19 pandēmijas, arī paplašinot proaktīvus parāda pārstrukturēšanas pasākumus, kurus piemēro uzticības cienīgiem parādniekiem, kas saskaras vai tuvākajā laikā saskarsies ar grūtībām izpildīt savas finanšu saistības. Šajā sakarā iestādes nebūtu jāattur no jēgpilnu koncesiju attiecināšanas arī uz parādniekiem, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu tādēļ, ka darījumu partneri potenciāli un nepamatoti klasificēti par tādiem, kas nepilda saistības, ja ar šādām koncesijām varētu tikt atjaunota iespējamība, ka minētie parādnieki samaksā savas atlikušās parādsaistības. Izstrādājot pamatnostādnes par to, kā definēt parādnieka vai kredītiespējas saistību neizpildi, EBI būtu pienācīgi jāapsver vajadzība nodrošināt iestādēm adekvātu elastību. |
(25) |
Globālā finanšu krīze 2008.–2009. gadā parādīja, ka dažos gadījumos iestādes IRB pieeju ir izmantojušas arī portfeļiem, kuri nav piemēroti modelēšanai nepietiekamu datu dēļ, un tas negatīvi ietekmēja rezultātu ticamību. Tāpēc ir lietderīgi nevis noteikt iestādēm par pienākumu izmantot IRB pieeju attiecībā uz visiem to riska darījumiem, bet piemērot ieviešanas prasību riska darījumu kategoriju līmenī. Lai atbilstīgi IRB pieejai palielinātu kredītriskam piemērojamo pašu kapitāla prasību salīdzināmību un ticamību, ir arī lietderīgi ierobežot IRB pieejas izmantošanu, attiecinot to uz riska darījumu kategorijām, kurās ir grūtāk īstenot ticamu modelēšanu. |
(26) |
Iestāžu riska darījumi ar citām iestādēm, kas nav finanšu sektora sabiedrības un lielas komercsabiedrības, parasti ir ar zemu saistību neizpildes līmeni. Attiecībā uz šādiem zema saistību neizpildes riska portfeļiem ir grūti iegūt ticamas aplēses par saistību nepildīšanas zaudējumiem (LGD), jo minētajos portfeļos nav novērots pietiekami daudz saistību neizpildes gadījumu. Minēto grūtību rezultātā starp iestādēm ir nevēlami augsts aplēstā riska rezultātu izkliedes līmenis. Tāpēc iestādēm attiecībā uz minētajiem zemas iespējamības saistību neizpildes portfeļiem būtu jāizmanto reglamentējošos aktos noteiktās saistību nepildīšanas zaudējumu vērtības, nevis iekšējās saistību nepildīšanas zaudējumu aplēses. |
(27) |
Iestādes, kas izmanto iekšējos modeļus, lai attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem aplēstu pašu kapitāla prasības kredītriskam, parasti savu riska novērtējumu balsta uz publiski pieejamiem datiem, par kuriem var pieņemt, ka visām iestādēm piekļuve tiem ir identiska. Šādos apstākļos atšķirības pašu kapitāla prasībās nevar pamatot. Turklāt netirdzniecības portfelī turētie kapitāla vērtspapīru riska darījumi veido ļoti mazu iestādes bilances sastāvdaļu. Tāpēc, lai palielinātu iestāžu pašu kapitāla prasību salīdzināmību un vienkāršotu tiesisko regulējumu, iestādēm attiecībā uz kapitāla vērtspapīru riska darījumiem pašu kapitāla prasības kredītriskam būtu jāaprēķina, izmantojot SA-CR, bet IRB pieejas izmantošanu šādā nolūkā nevajadzētu atļaut. |
(28) |
Būtu jānodrošina, lai iestādēm, kurām ir atļauts izmantot iekšējos modeļus pašu kapitāla prasību aprēķināšanai kredītriskam, atsevišķo riska darījumu saistību nepildīšanas varbūtības, saistību nepildīšanas zaudējumu un kredīta korekcijas pakāpju aplēses nesasniegtu nepamatoti zemu līmeni. Tāpēc ir lietderīgi ieviest minimālās vērtības pašu aplēsēm un noteikt iestādēm pienākumu izmantot augtākās no pašu aplēsēm par riska parametriem un no minēto pašu aplēšu minimālajām vērtībām. Šādām riska parametru minimālajām vērtībām (“ievadparametru minimālajām robežvērtībām”) vajadzētu būt kā aizsardzības pasākumiem, kas nodrošinātu, ka pašu kapitāla prasības nav zemākas par prudenciālo līmeni. Turklāt šādām ievadparametru minimālajām robežvērtībām būtu jāmazina modeļa risks, kas rodas no tādiem faktoriem kā nepareiza modeļu specifikācija, aprēķina kļūda vai datu ierobežojumi. Ievadparametru minimālās robežvērtības arī uzlabotu kapitāla rādītāju salīdzināmību starp iestādēm. Lai sasniegtu minētos rezultātus, ievadparametru minimālās robežvērtības būtu jākalibrē pietiekami konservatīvi. |
(29) |
Ievadparametru minimālās robežvērtības, kas kalibrētas pārāk konservatīvi, varētu atturēt iestādes no IRB pieejas un ar to saistīto riska pārvaldības standartu pieņemšanas. Iestādes varētu arī tikt motivētas savus portfeļus pārvirzīt uz riska darījumiem ar augstāku risku, lai izvairītos no ievadparametru minimālo robežvērtību noteiktajiem ierobežojumiem. Lai izvairītos no šādām neparedzētām sekām, ievadparametru minimālajām robežvērtībām būtu pienācīgi jāatspoguļo noteiktas riska iezīmes, kas piemīt to pamatā esošiem riska darījumiem, jo īpaši, attiecīgā gadījumā atspoguļojot dažādu riska darījumu veidu atšķirīgās vērtības. |
(30) |
Specializētās kreditēšanas riska darījumiem ir riska iezīmes, kas atšķiras no iezīmēm, kas piemīt vispārējiem riska darījumiem ar komercsabiedrībām. Līdz ar to ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, kurā samazina saistību nepildīšanas zaudējumu ievadparametru minimālo robežvērtību, kas piemērojama specializētās kreditēšanas riska darījumiem. Jebkurš pārejas perioda pagarinājums būtu jāpamato, un tam nevajadzētu pārsniegt četrus gadus. |
(31) |
Saskaņā ar “Bāzele III” standartiem IRB pieeja riska darījumu ar centrālajām valdībām kategorijai būtu jāsaglabā pamatā neskarta, jo pamatā esošo parādnieku būtība un ar tiem saistītie riski ir īpaši. Proti, ievadparametru minimālās robežvērtības nebūtu jāpiemēro riska darījumiem ar centrālajām valdībām. |
(32) |
Lai nodrošinātu konsekventu pieeju visiem riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, būtu jāizveido divas jaunas reģionālo pašvaldību, vietējo pašpārvalžu un publiskā sektora struktūru riska darījumu kategorijas, kas būtu neatkarīgas gan no riska darījumu ar centrālajām valdībām, gan no riska darījumu ar iestādēm kategorijām. Procedūra asimilētiem riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, kuri atbilstīgi SA-CR kvalificētos procedūrai kā riska darījumi ar centrālajām valdībām un centrālajām bankām, nebūtu jāpiemēro minētajām jaunajām riska darījumu kategorijām atbilstīgi IRB pieejai un uz to nebūtu jāattiecina ievadparametru minimālās robežvērtības. Turklāt specifiskas zemākas ievadparametru minimālās robežvērtības atbilstīgi IRB pieejai būtu jākalibrē riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām, kuri nav asimilēti, lai pienācīgi atspoguļotu to riska profilu salīdzinājumā ar riska darījumiem ar komercsabiedrībām. |
(33) |
Būtu jāprecizē, kā garantijas ietekme būtu jāatzīst attiecībā uz garantētu riska darījumu, kam piemēro procedūru atbilstīgi IRB pieejai, izmantojot pašu aplēses par LGD, ja garantijas devējs pieder pie tāda veida riska darījumiem, kam piemēro procedūru atbilstīgi IRB pieejai, neizmantojot pašu aplēses par LGD. Proti, aizvietošanas pieejas izmantošanai, kad ar pamatā esošo riska darījumu saistītos riska parametrus aizstāj ar garantijas devēja riska parametriem, vai tādas metodes izmantošanai, kuras rezultātā pamatā esošā parādnieka saistību nepildīšanas varbūtību vai LGD koriģē, izmantojot konkrētu modelēšanas pieeju, lai ņemtu vērā garantijas ietekmi, nevajadzētu radīt koriģētu riska pakāpi, kas ir zemāka par riska pakāpi, kura piemērojama salīdzināmam tiešam riska darījumam ar garantijas devēju. Līdz ar to, ja garantijas devējam piemēro procedūru atbilstīgi SA-CR, garantijas atzīšanai atbilstīgi IRB pieejai kopumā būtu jānoved pie tā, ka garantētajam riska darījumam piešķir garantijas devēja SA-CR riska pakāpi. |
(34) |
Galīgajā “Bāzele III” regulējumā vairs netiek prasīts, lai iestāde, kas pieņēmusi IRB pieeju attiecībā uz vienu riska darījumu kategoriju, minēto pieeju pieņemtu attiecībā uz visiem saviem netirdzniecības portfeļa riska darījumiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp iestādēm, kuras pašlaik dažiem riska darījumiem piemēro procedūru atbilstīgi IRB pieejai, un iestādēm, kuras to nepiemēro, pārejas pasākumam būtu jāļauj iestādēm atsākt izmantot ne tik sarežģītas pieejas saskaņā ar vienkāršotu procedūru. Minētajai procedūrai būtu jādod iespēja kompetentajām iestādēm iebilst pret tādiem pieprasījumiem atsākt izmantot mazāk sarežģītu pieeju, kas iesniegti, lai iesaistītos regulējuma arbitrāžā. Tikai tas, ka mazāk sarežģītas pieejas izmantošanas rezultātā samazinās pašu kapitāla prasības, kas noteiktas attiecīgajiem riska darījumiem, nebūtu šīs procedūras nolūkos jāuzskata par pietiekamu, lai iebilstu pret pieprasījumu, pamatojoties uz regulējuma arbitrāžu. |
(35) |
Saistībā ar nepamatotas nepastāvības novēršanu pašu kapitāla prasībās, lai novērstu jebkādas neparedzētas sekas, būtu jāpārskata spēkā esošie diskontēšanas noteikumi, ko piemēro mākslīgām naudas plūsmām. EBI vajadzētu būt pilnvarotai pārskatīt savas pamatnostādnes par saistību izpildes statusa atjaunošanu. |
(36) |
Riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības ieviešana varētu būtiski ietekmēt pašu kapitāla prasības attiecībā uz vērtspapīrošanas pozīcijām, ko tur iestādes, kuras izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vērtspapīrošanai vai iekšējo novērtējuma pieeju. Lai gan šādas pozīcijas salīdzinājumā ar citiem riska darījumiem parasti ir mazas, riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības ieviešana varētu ietekmēt vērtspapīrošanas darbības ekonomisko dzīvotspēju, jo riska pārvešanai nav pietiekama prudenciāla ieguvuma. Tas varētu notikt, ja vērtspapīrošanas tirgus attīstība būtu daļa no rīcības plāna par kapitāla tirgu savienību, kas izklāstīts Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumā “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā – jauns rīcības plāns” (“kapitāla tirgu savienības rīcības plāns”), un arī tad, ja iniciatoriestādēm vērtspapīrošana varētu būt jāizmanto plašāk, lai aktīvāk pārvaldītu savus portfeļus, ja tām kļūst saistoša riska darījumu vērtības minimālā robežvērtība. Pārejas periodā iestādēm, kuras izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju vērtspapīrošanai pieeju vai iekšējā novērtējuma pieeju, būtu jāspēj piemērot preferenciālu režīmu ar nolūkuaprēķināt savu riska darījumu vērtības minimālo robežvērtību attiecībā uz tām vērtspapīrošanas pozīcijām, kuru riska svērto vērtību aprēķina, izmantojot kādu no minētajām pieejām. EBI būtu jāziņo Komisijai par nepieciešamību, iespējams, pārskatīt vērtspapīrošanas darījumu prudenciālo režīmu, lai palielinātu prudenciālā režīma jutīgumu pret risku. |
(37) |
Regula (ES) Nr. 575/2013 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/876 (9), lai “Bāzele III” standartus attiecībā uz 2019. gadā BCBS pabeigto tirdzniecības portfeļa fundamentālo pārskatīšanu (“galīgos FRTB standartus”) īstenotu tikai pārskatu sniegšanas nolūkos. Uz minētajiem standartiem balstītu saistošu pašu kapitāla prasību ieviešana tika atstāta atsevišķa tiesību akta priekšlikuma ziņā pēc tam, kad bija izvērtēta to ietekme uz iestādēm Savienībā. |
(38) |
Galīgie FRTB standarti saistībā ar robežu starp tirdzniecības portfeli un netirdzniecības portfeli būtu jāievieš Savienības tiesību aktos, jo tiem ir būtiska ietekme uz pašu kapitāla prasību aprēķināšanu attiecībā uz tirgus risku. Atbilstīgi “Bāzele III” standartiem, īstenojot ar robežu saistītās prasības, būtu jāiekļauj tirdzniecības portfelim vai netirdzniecības portfelim piesaistāmo instrumentu saraksti, kā arī atkāpe, kas ļauj iestādēm pēc kompetentās iestādes apstiprinājuma konkrētus instrumentus, kas parasti tiek turēti tirdzniecības portfelī, tostarp biržas sarakstā iekļautus kapitāla vērtspapīrus, piesaistīt netirdzniecības portfelim, ja pozīcijas minētajos instrumentos netiek turētas tirdzniecības nolūkā vai neierobežo tirdzniecības nolūkā turētu pozīciju risku. |
(39) |
Lai iestādēm Savienībā neradītu būtisku darbības slogu, visām prasībām, ar kurām īsteno galīgos FRTB standartus, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, vajadzētu būt vienādam piemērošanas datumam. Tādēļ datums, kurā sāk piemērot noteiktu skaitu FRTB prasību, kas jau tika ieviestas ar Regulu (ES) 2019/876, būtu jāsaskaņo ar šīs regulas piemērošanas datumu. EBI 2023. gada 27. februārī sniedza atzinumu, ka, ja ir stājušies spēkā Regulas (ES) 2019/876 3. panta 6. punktā minētie noteikumi un piemērojamais tiesiskais regulējums vēl neparedz pēc FRTB parauga izstrādāto pieeju piemērošanu kapitāla aprēķināšanas nolūkos, Regulā (ES) Nr. 1093/2010 minētajām kompetentajām iestādēm nevajadzētu piešķirt prioritāti nekādām uzraudzības vai izpildes darbībām saistībā ar minētajām prasībām, kamēr nav panākta pilnīga FRTB īstenošana, kas, paredzams, notiks, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. |
(40) |
Lai pabeigtu pēc 2008.–2009. gada globālās finanšu krīzes ieviesto reformu programmu un novērstu trūkumus pašreizējā tirgus riska regulējumā, Savienības tiesību aktos būtu jāievieš saistošas pašu kapitāla prasības tirgus riskam, kas balstītas uz galīgajiem FRTB standartiem. Jaunākās aplēses par galīgo FRTB standartu ietekmi uz iestādēm Savienībā liecina par to, ka minēto standartu īstenošana Savienībā attiecībā uz noteiktām tirdzniecības un tirgus uzturēšanas darbībām, kuras ir būtiskas Savienības ekonomikai, ievērojami palielinās pašu kapitāla prasības tirgus riskam. Lai mazinātu minēto ietekmi un saglabātu labu finanšu tirgu darbību Savienībā, galīgie FRTB standarti Savienības tiesību aktos būtu jāievieš ar mērķorientētām korekcijām. |
(41) |
Iestāžu tirdzniecības darbības vairumtirgos var viegli veikt pārrobežu mērogā, tostarp starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tāpēc galīgo FRTB standartu īstenošana, cik vien iespējams, būtu jākonverģē starp jurisdikcijām gan satura, gan laika ziņā. Pretējā gadījumā būtu neiespējami attiecībā uz minētajām darbībām starptautiskā mērogā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tāpēc Komisijai būtu jāuzrauga galīgo FRTB standartu īstenošana citās BCBS dalībnieku jurisdikcijās. Lai vajadzības gadījumā novērstu iespējamus izkropļojumus galīgo FRTB standartu īstenošanā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija savā sagatavošanas darbā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un to ekspertiem sistemātiski ir piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Pasākumiem, kas ieviesti ar deleģētajiem aktiem, arī turpmāk vajadzētu būt pagaidu pasākumiem. Ja ir lietderīgi šādus pasākumus piemērot pastāvīgi, Komisijai būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei. |
(42) |
Komisijai būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips, kad tā attiecībā uz iestādēm ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem aprēķina pašu kapitāla prasības tirgus riskam, un attiecīgi jākalibrē minētās prasības. Tāpēc būtu jāļauj iestādēm ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem izmantot vienkāršotu standartizētu pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem. Turklāt atbilstības kritērijiem, kurus izmanto, lai identificētu iestādes ar vidēji lieliem tirdzniecības portfeļa darījumiem, būtu jāsaglabā konsekvence ar Regulā (ES) 2019/876 noteiktajiem kritērijiem šādu iestāžu atbrīvošanai no FRTB pārskatu sniegšanas prasībām. |
(43) |
Ņemot vērā atjaunināto Savienības oglekļa emisijas kvotu tirgus struktūru, tā stabilitāti pēdējos gados un ierobežoto oglekļa kredītu cenu svārstīgumu, atbilstīgi alternatīvajai standartizētajai pieejai būtu jāievieš konkrēta riska pakāpe riska darījumiem ar oglekļa tirdzniecību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS). |
(44) |
Atbilstīgi alternatīvajai standartizētajai pieejai riska darījumiem ar instrumentiem, ko ietekmē atlikušie riski, piemēro atlikušā riska papildinājuma prasību, lai ņemtu vērā riskus, uz kuriem neattiecas metode, kas saistīta ar jutīgumu. Atbilstīgi “Bāzele III” standartiem instrumentu un tā riska ierobežošanu var ieskaitīt minētās prasības nolūkiem tikai tad, ja tie ir pilnībā kompensēti. Tomēr iestādes ir spējīgas tirgū lielā mērā ierobežot to dažu instrumentu atlikušo risku, kuri ietilpst atlikušā riska papildinājuma prasības piemērošanas jomā, tādējādi samazinot to portfeļu kopējo risku, pat ja minētā riska ierobežošana varētu pilnībā nekompensēt sākotnējās pozīcijas risku. Lai iestādēm ļautu turpināt riska ierobežošanu, neradot nepamatotus šķēršļus un atzīstot, ka vispārējā riska mazināšana ir ekonomiski pamatota, atlikušā riska papildinājuma prasības īstenošanā būtu jāļauj pagaidu kārtā pēc stingriem nosacījumiem un pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma izslēgt no atlikušā riska papildinājuma prasības piemērošanas to instrumentu riska ierobežošanu, kurus var ierobežot tirgū. |
(45) |
BCBS ir pārskatījusi starptautiskos standartus par operacionālo risku, lai novērstu trūkumus, kas tika konstatēti 2008.–2009. gada globālās finanšu krīzes sākumā. Papildus tam, ka standartizētajām pieejām trūkst jutīguma pret risku, tika identificēts, ka tām trūkst arī salīdzināmības, jo attīstītās mērīšanas pieejā ir plašs spektrs ar iekšējās modelēšanas praksēm. Tāpēc un lai vienkāršotu operacionālā riska regulējumu, visas esošās pieejas pašu kapitāla prasību aplēšanai attiecībā uz operacionālo risku tika aizstātas ar vienu metodi, kas nav balstīta uz modeli, proti, jauno standartizēto pieeju operacionālajam riskam. Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu jāsaskaņo ar galīgo “Bāzele III” regulējumu, lai iestādēm, kas uzņēmējdarbību veic Savienībā, bet darbojas arī ārpus tās, starptautiskā mērogā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un to, ka operacionālā riska regulējums saglabā efektivitāti Savienības līmenī. |
(46) |
BCBS ieviestā jaunā standartizētā pieeja operacionālajam riskam apvieno rādītāju, kas balstās uz iestādes uzņēmējdarbības apjomu, ar rādītāju, kurš ņem vērā minētās iestādes zaudējumu vēsturi. Galīgais “Bāzele III” regulējums paredz zināmu rīcības brīvību attiecībā uz to, kā var īstenot rādītāju, kurā ņem vērā iestādes zaudējumu vēsturi. Jurisdikcijas var neņemt vērā vēsturiskos zaudējumus pašu kapitāla prasību aprēķināšanai attiecībā uz visu attiecīgo iestāžu operacionālo risku vai var ņemt vērā datus par vēsturiskajiem zaudējumiem pat attiecībā uz iestādēm, kuru uzņēmējdarbība ir mazāka par noteiktu uzņēmējdarbības apjomu. Lai Savienībā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un vienkāršotu pašu kapitāla aprēķināšanu attiecībā uz operacionālo risku, minētā rīcības brīvība attiecībā uz minimālajām pašu kapitāla prasībām būtu jāizmanto saskaņoti, neņemot vērā datus par vēsturiskajiem operacionālajiem zaudējumiem visās iestādēs. |
(47) |
Aprēķinot pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku, turpmāk varētu ļaut izmantot apdrošināšanas polises kā efektīvu riska mazināšanas paņēmienu. Šajā nolūkā EBI būtu jāziņo Komisijai par to, vai ir lietderīgi atzīt apdrošināšanas polises par efektīvu riska mazināšanas paņēmienu, un par nosacījumiem, kritērijiem un standarta formulu, kas šādos gadījumos jāizmanto. |
(48) |
Ārkārtējais un līdz šim vēl nepieredzētais stingrākas monetārās politikas īstenošanas temps pēc Covid-19 pandēmijas varētu izraisīt ievērojamu svārstīgumu finanšu tirgos. Līdz ar lielāku nenoteiktību, kuras rezultātā palielinās ienesīgums no valsts parāda, tas savukārt varētu radīt nerealizētus zaudējumus dažu iestāžu valsts parāda turējumos. Lai mazinātu ievērojamo negatīvo ietekmi, ko centrālās valdības parāda tirgu svārstīgums rada iestāžu pašu kapitālam un tādējādi iestāžu spējai izsniegt aizdevumus, būtu no jauna jāievieš pagaidu prudenciālais filtrs, kas daļēji neitralizētu minēto ietekmi. |
(49) |
Publiskā finansēšana ar tādu valsts obligāciju emitēšanu, kas ir denominētas citas dalībvalsts nacionālajā valūtā, arī turpmāk varētu būt nepieciešama, lai atbalstītu publiskos pasākumus cīņā ar sekām, kuras rada spēcīgais divkāršais ekonomikas satricinājums, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija un Krievijas agresijas karš pret Ukrainu. Lai izvairītos no ierobežojumiem iestādēm, kas iegulda šādās obligācijās, ir lietderīgi no jauna ieviest pārejas pasākumu riska darījumiem ar centrālajām valdībām vai centrālajām bankām, ja minētie riska darījumi ir denominēti citas dalībvalsts nacionālajā valūtā, lai šādiem riska darījumiem piemērotu procedūru atbilstīgi kredītriska regulējumam. |
(50) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/630 (11) tika ieviesta prasība par zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem (NPE), proti, tā sauktais prudenciālais atbalsta mehānisms. Pasākuma mērķis bija izvairīties no to ienākumus nenesošo riska darījumu atjaunošanas, kurus tur iestādes, un vienlaikus veicināt proaktīvu NPE pārvaldību, uzlabojot iestāžu pārstrukturēšanas vai izpildes procedūru efektivitāti. Ņemot vērā minēto, attiecībā uz NPE, ko garantē eksporta kredīta aģentūras vai publiskie garantiju devēji, būtu jāpiemēro dažas mērķtiecīgas izmaiņas. Turklāt dažas iestādes, kas atbilst stingriem nosacījumiem un ir specializējušās NPE iegādē, būtu jāizslēdz no prudenciālā atbalsta mehānisma piemērošanas. |
(51) |
Arī biržas sarakstā iekļautām mazām un nesarežģītām iestādēm un citām iestādēm būtu jāatklāj informācija par ienākumus nesošo, ienākumus nenesošo un neveikto aizdevumu riska darījumu summu un kvalitāti, kā arī analīzi par kavētu riska darījumu uzskaites ilgumu. Minētais informācijas atklāšanas pienākums minētajām iestādēm nerada papildu slogu, jo EBI jau ir īstenojusi šāda ierobežota informācijas kopuma atklāšanu, pamatojoties uz Padomes 2017. gada rīcības plānu ienākumus nenesošo aizdevumu problēmas risināšanai Eiropā, kurā EBI tika aicināta attiecībā uz visām iestādēm uzlabot informācijas atklāšanas prasības par aktīvu kvalitāti un ienākumus nenesošiem aizdevumiem. Minētais informācijas atklāšanas pienākums pilnībā atbilst arī Komisijas 2020. gada 16. decembra paziņojumam “Ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmas risināšana pēc Covid-19 pandēmijas”. |
(52) |
Atbilstības nodrošināšanas slogs informācijas izpaušanas nolūkā ir jāsamazina un jāuzlabo izpaustās informācijas salīdzināmība. Tāpēc EBI ir jāizveido centralizēta tīmekļa platforma, kurā iestādes var izpaust informāciju un iesniegt datus. Minētajai centralizētajai tīmekļa platformai vajadzētu kalpot kā vienotam piekļuves punktam iestāžu izpaustajai informācijai, bet iestādēm, kuras šo informāciju sniedz, būtu jāsaglabā informācijas un datu īpašumtiesības un atbildība par to precizitāti. Izpaustās informācijas publicēšanas centralizācijai būtu pilnībā jāatbilst kapitāla tirgu savienības rīcības plānam. Turklāt minētajai centralizētajai tīmeklī bāzētajai platformai vajadzētu būt sadarbspējīgai ar Eiropas vienoto piekļuves punktu. |
(53) |
Lai nodrošinātu uzraudzības pārskatu un lielāku informācijas izpaušanas integrāciju, EBI iestāžu izpaustā informācija būtu jāpublicē centralizēti, ievērojot visu iestāžu tiesības pašām publicēt datus un informāciju. Šāda centralizēta informācijas izpaušana ļautu EBI publicēt mazu un nesarežģītu iestāžu izpausto informāciju, pamatojoties uz informāciju, par ko minētās iestādes ir sniegušas pārskatu kompetentajām iestādēm, un tādējādi ievērojami samazināt administratīvo slogu, kam pakļautas mazas un nesarežģītas iestādes. Vienlaikus informācijas izpaušanas centralizācijai nevajadzētu ietekmēt citu iestāžu izmaksas, un būtu jāpalielina pārredzamība un jāsamazina tirgus dalībnieku izmaksas saistībā ar piekļuvi prudenciālajai informācijai. Šādai lielākai pārredzamībai būtu jāveicina datu salīdzināmība starp iestādēm un jāveicina tirgus disciplīna. |
(54) |
Lai sasniegtu vides un klimata mērķus, kas Eiropas zaļajam kursam noteikti Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā, un veicinātu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanu, liels privātā sektora ieguldījumu apjoms ir jānovirza ilgtspējīgiem ieguldījumiem Savienībā. Regulai (ES) Nr. 575/2013 būtu jāatspoguļo nozīmīgums, kāds ir vides, sociālajiem un pārvaldības (VSP) faktoriem, un pilnīga izpratne par riskiem riska darījumos ar darbībām, kas saistītas ar vispārējo ilgtspēju vai VSP mērķiem. Lai Savienībā nodrošinātu konverģenci un veicinātu vienotu izpratni par VSP faktoriem un riskiem, būtu jānosaka vispārīgas definīcijas. VSP faktoriem var būt pozitīva vai negatīva ietekme uz struktūras, valsts vai fiziskas personas finanšu rādītājiem vai maksātspēju. Izplatītākie VSP faktoru piemēri cita starpā ir siltumnīcefekta gāzu emisijas, biodaudzveidība un ūdens izmantošana un patēriņš – vides jomā, cilvēktiesības un ar darbu un darbaspēku saistīti apsvērumi – sociālajā jomā un vadošo darbinieku tiesības un pienākumi un atalgojums – pārvaldības jomā. Aktīvi vai darbības, kas pakļautas vides vai sociālo faktoru ietekmei, būtu jādefinē, atsaucoties uz Savienības mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par dabas atjaunošanu, ar kuru groza Regulu (ES) 2022/869, un uz attiecīgajiem Savienības ilgtspējas mērķiem. Lai identificētu aktīvus vai riska darījumus nolūkā novērtēt īpašus prudenciālos režīmus un riska atšķirības, būtu jāizmanto tehniskās pārbaudes kritēriji saistībā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu”, kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 (13), kā arī konkrēti Savienības tiesību akti, kuru mērķis ir novērst klimata pārmaiņas, vides degradāciju un biodaudzveidības zudumu. |
(55) |
Pakļautība VSP riskiem ne vienmēr ir samērīga ar iestādes izmēru un sarežģītību. Arī līmenis, kādā riska darījumi ir pakļauti VSP riskiem, Savienībā ir samērā neviendabīgs – dažās dalībvalstīs ir novērojama potenciāli viegla pārejas ietekme, bet citās ir potenciāli liela pārejas ietekme uz riska darījumiem, kas saistīti ar darbībām, kurām ir ievērojami negatīva ietekme, jo īpaši uz vidi. Iestādēm piemērojamās pārredzamības prasības un informācijas izpaušanas prasības attiecībā uz ilgtspēju, kas noteiktas citos spēkā esošajos Savienības tiesību aktos, pāris gados nodrošinās detalizētākus datus. Tomēr, lai pienācīgi novērtētu VSP riskus, ar kuriem iestādes varētu saskarties, tirgiem un kompetentajām iestādēm ir ārkārtīgi svarīgi iegūt adekvātus datus no visām minētajiem riskiem pakļautajām struktūrām. Iestādēm būtu jāspēj sistemātiski identificēt un nodrošināt pienācīgu pārredzamību attiecībā uz saviem riska darījumiem ar darbībām, kas tiek uzskatītas par tādām, kas būtiski kaitē kādam no vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 nozīmē. Lai nodrošinātu, ka efektīvas uzraudzības nodrošināšanai kompetento iestāžu rīcībā ir detalizēti, visaptveroši un salīdzināmi dati, informācija par pakļautību VSP riskiem būtu jāiekļauj iestāžu uzraudzības pārskatos. Lai nodrošinātu visaptverošu pārredzamību attiecībā uz tirgiem, VSP risku atklāšana būtu jāattiecina arī uz visām iestādēm. Minētās informācijas detalizācijas pakāpei vajadzētu atbilst proporcionalitātes principam, ņemot vērā to, cik liela un sarežģīta ir attiecīgā iestāde un cik būtiska ir tās pakļautība VSP riskiem. Pārskatot īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz informācijas izpaušanu par VSP riskiem, EBI būtu jānovērtē līdzekļi, ar ko uzlabo informācijas izpaušanu par VSP riskiem segto obligāciju nodrošinājuma portfeļos, un jāapsver, vai informācija par attiecīgajiem iestāžu emitēto segto obligāciju pamatā esošo aizdevumu portfeļu riska darījumiem – vai nu tieši, vai arī nododot aizdevumus īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai – būtu jāiekļauj vai nu pārskatītajos īstenošanas tehniskajos standartos, vai arī tiesiskajā un informācijas atklāšanas regulējumā attiecībā uz segtajām obligācijām. |
(56) |
Savienības ekonomikas pārejai uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli vēršoties plašumā, ilgtspējas riski kļūst arvien nozīmīgāki, un, iespējams, tie jāizskata sīkāk. Pienācīgam novērtējumam par uzticamu un konsekventu VSP datu pieejamību un piekļūstamību vajadzētu būt pamatam, uz kura izveido pilnīgu saikni starp VSP riska faktoriem un tradicionālajām finanšu risku kategorijām un riska darījumu kopumiem. EVTI būtu arī jāveicina minēto pierādījumu vākšana, ziņojot par to, vai VSP riski ir pienācīgi atspoguļoti darījumu partneru kredītriska reitingos vai riska darījumos, kas varētu būt iestāžu rīcībā. Ņemot vērā straujās un pastāvīgās norises saistībā ar VSP risku apzināšanu un kvantificēšanu, ko veic gan iestādes, gan uzraudzības iestādes, līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai ir arī jāpagarina daļa EBI pilnvaru novērtēt, vai būtu pamatoti piemērot īpašu prudenciālo pieeju ar tādiem aktīviem vai darbībām saistītiem riska darījumiem, kuri būtiski asociējas ar vides vai sociāliem mērķiem, un ziņot par to. Veicamā novērtēšanas darba ilguma un sarežģītības dēļ pašreizējās EBI pilnvarās būtu jāparedz vairāku ziņojumu sagatavošana. Attiecīgi līdz 2024. un 2025. gada beigām būtu jāsagatavo divi secīgi EBI ziņojumi par ikgadējo novērtēšanu. Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras sniegto informāciju, lai līdz 2050. gadam sasniegtu oglekļneitralitātes mērķi, nevar notikt nekādu jaunu fosilās degvielas avotu izpēte un tās ieguves paplašināšana. Tas nozīmē, ka ar fosilo degvielu saistīti riska darījumi var radīt lielāku risku gan mikrolīmenī, jo šādu aktīvu vērtība laika gaitā samazināsies, gan makrolīmenī, jo ar fosilo degvielu saistīto darbību finansēšana apdraud mērķi ierobežot globālās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tādēļ apdraud finanšu stabilitāti. Tāpēc kompetentajām iestādēm un tirgus dalībniekiem būtu jāizmanto priekšrocības, ko sniedz lielāka iestāžu pārredzamība attiecībā uz to riska darījumiem ar fosilās degvielas nozares sabiedrībām, tostarp to darbību saistībā ar atjaunīgajiem energoresursiem. |
(57) |
Lai nodrošinātu, ka jebkādas korekcijas attiecībā uz riska darījumiem saistībā ar infrastruktūru nemazina Savienības klimata mērķu vērienu, jauniem riska darījumiem riska pakāpes diskonts tiktu piešķirts tikai tad, ja finansētie aktīvi pozitīvi ietekmē vienu vai vairākus Regulā (ES) 2020/852 noteiktos vides mērķus un nerada būtisku kaitējumu pārējiem minētajā regulā noteiktajiem mērķiem vai ja finansētie aktīvi būtiski nekaitē nevienam no minētajā regulā noteiktajiem vides mērķiem. |
(58) |
Ir būtiski, lai uzraudzības iestādēm būtu vajadzīgās pilnvaras visaptveroši novērtēt un izmērīt riskus, kuriem banku grupa ir pakļauta konsolidētā līmenī, un elastība pielāgot savas uzraudzības pieejas jauniem risku avotiem. Ir svarīgi izvairīties no nepilnībām starp prudenciālo konsolidāciju un grāmatvedības konsolidāciju, kas var vairot darījumus, kuru mērķis ir pārvietot aktīvus ārpus prudenciālās konsolidācijas tvēruma, lai gan banku grupā riski saglabājas. Tas, ka “mātesuzņēmuma”, “meitasuzņēmuma” un “kontroles” definīcijās nav saskaņotības un “palīgpakalpojumu uzņēmuma”, “finanšu pārvaldītājsabiedrības” un “finanšu iestādes” definīcijās trūkst skaidrības, uzraudzības iestādēm rada grūtības Savienībā konsekventi piemērot piemērojamos noteikumus un konstatēt un pienācīgi novērst riskus konsolidētā līmenī. Tāpēc minētās definīcijas būtu jāgroza un vēl vairāk jāprecizē. Turklāt tiek uzskatīts, ka EBI ir lietderīgi pamatīgāk izmeklēt, vai minētās uzraudzības iestāžu pilnvaras varētu netīši ierobežot jebkādas neatbilstības vai nepilnības, kas atlikušas reglamentējošajos noteikumos vai to mijiedarbībā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu. |
(59) |
Pēdējos gados ir strauji auguši kriptoaktīvu tirgi. Lai novērstu iespējamos riskus iestādēm, kurus rada to kriptoaktīvu riska darījumi, uz kuriem pietiekami neattiecas spēkā esošais prudenciālais regulējums, BCBS 2022. gada decembrī publicēja visaptverošu standartu prudenciālajam režīmam kriptoaktīvu riska darījumiem. Ieteicamais minētā standarta piemērošanas datums ir 2025. gada 1. janvāris, bet daži standarta tehniskie elementi ir vēl vairāk pilnveidoti BCBS līmenī 2023. un 2024. gadā. Ņemot vērā pašreizējās norises kriptoaktīvu tirgos un atzīstot, cik svarīgi ir Savienības tiesību aktos pilnībā ieviest Bāzeles standartu attiecībā uz iestāžu kriptoaktīvu riska darījumiem, Komisijai līdz 2025. gada 30. jūnijam būtu jāiesniedz tiesību akta priekšlikums minētā standarta īstenošanai un būtu jāprecizē prudenciālais režīms, kas minētajiem riska darījumiem piemērojams pārejas periodā līdz minētā standarta īstenošanai. Pārejas perioda prudenciālajā režīmā būtu jāņem vērā tiesiskais regulējums, kas attiecībā uz kriptoaktīvu emitentiem ieviests ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/1114 (14), un būtu jāprecizē minēto kriptoaktīvu prudenciālais režīms. Tāpēc pārejas periodā būtu jāatzīst, ka žetonizēti tradicionālie aktīvi, tostarp e-naudas žetoni, rada līdzīgus riskus tradicionālajiem aktīviem un kriptoaktīviem, kas atbilst minētajai regulai, un, kad tie atsaucas uz tradicionālajiem aktīviem, kas nav viena bezseguma valūta, tiem būtu jāpiemēro prudenciālais režīms, kas atbilst minētās regulas prasībām. Riska darījumiem ar citiem kriptoaktīviem, tostarp žetonizētiem kriptoaktīvu atvasinātajiem instrumentiem, kas atšķiras no tiem, kuri kvalificējas labvēlīgākai kapitāla procedūrai, būtu jāpiešķir 1 250 % riska pakāpe. |
(60) |
Tā kā nav skaidri daži aspekti vērtspapīru finansēšanas darījumiem piemērojamā minimālā diskonta sliekšņa ietvarā, ko BCBS izstrādāja kā daļu no galīgā “Bāzele III” regulējuma, kā arī pastāv iebildumi par ekonomisko pamatojumu tā piemērošanai noteiktu veidu vērtspapīru finansēšanas darījumiem, ir radies jautājums, vai minētā režīma prudenciālos mērķus var sasniegt bez nevēlamu seku radīšanas. Tāpēc Komisijai būtu atkārtoti jāizvērtē vērtspapīru finansēšanas darījumiem piemērojamā minimālā diskonta sliekšņa ietvara ieviešana Savienības tiesību aktos. Lai sniegtu Komisijai pietiekamus pierādījumus, EBI ciešā sadarbībā ar EVTI būtu jāziņo Komisijai par minētā režīma ietekmi un par vispiemērotāko pieeju tā īstenošanai Savienības tiesību aktos. |
(61) |
Atbilstīgi pabeigtajam “Bāzele III” regulējumam SA-CR varētu nebūt pienācīgi atspoguļots tas, ka vērtspapīru finansēšanas darījumi ir izteikti īstermiņa darījumi, kā rezultātā pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas atbilstīgi minētajai pieejai, varētu būt pārmērīgi augstākas nekā pašu kapitāla prasības, kas aprēķinātas atbilstīgi IRB pieejai. Tādēļ un ņemot vērā arī riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības ieviešanu, minētajiem riska darījumiem aprēķinātās pašu kapitāla prasības varētu ievērojami palielināties, ietekmējot parāda un vērtspapīru tirgu, tostarp valsts parāda vērtspapīru tirgu, likviditāti. Tādēļ EBI būtu jāziņo par kredītriska standartu piemērotību un ietekmi attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem un jo īpaši par to, vai būtu pamatoti koriģēt SA-CR attiecībā uz minētajiem riska darījumiem, lai atspoguļotu, ka tie ir īstermiņa darījumi. |
(62) |
Komisijai Savienības tiesību aktos būtu jāievieš pārskatītie “Bāzele III” standarti attiecībā uz pašu kapitāla prasībām kredīta vērtības korekcijas (CVA) riskam, ko BCBS publicēja 2020. gada jūlijā, jo minētie standarti kopumā uzlabo to, kā tiek aprēķināta pašu kapitāla prasība CVA riskam, atrisinot vairākas iepriekš novērotas problēmas, jo īpaši to, ka pašreizējais CVA pašu kapitāla prasību režīms nespēj adekvāti aptvert CVA risku. |
(63) |
Savienības tiesību aktos ieviešot sākotnējos “Bāzele III” standartus attiecībā uz CVA riskam piemērojamo režīmu, noteikti darījumi tika atbrīvoti no pašu kapitāla prasību aprēķināšanas CVA riskam. Par minētajiem atbrīvojumiem tika panākta vienošanās, lai dažiem atvasināto instrumentu darījumiem novērstu potenciāli pārmērīgu cenas pieaugumu, ko izraisītu pašu kapitāla prasību ieviešana CVA riskam, jo īpaši gadījumos, kad iestādes nevarētu mazināt tādu noteiktu klientu CVA risku, kuri nav spējuši apmainīt nodrošinājumu. Saskaņā ar aplēsto ietekmi, ko aprēķinājusi EBI, pašu kapitāla prasības CVA riskam atbilstīgi pārskatītajiem “Bāzele III” standartiem paliktu nepamatoti augstas attiecībā uz tiem darījumiem ar minētajiem klientiem, kuriem piemērots atbrīvojums. Lai nodrošinātu, ka minētie klienti savus finanšu riskus arī turpmāk ierobežo ar atvasināto instrumentu darījumu starpniecību, atbrīvojumi, īstenojot pārskatītos “Bāzele III” standartus, būtu jāsaglabā. |
(64) |
Tomēr atbrīvoto darījumu faktiskais CVA risks varētu radīt būtisku risku iestādēm, kuras piemēro minētos atbrīvojumus. Ja minētie riski iestātos, attiecīgās iestādes varētu ciest ievērojamus zaudējumus. Kā EBI uzsvēra savā 2015. gada 25. februāra ziņojumā par CVA, atbrīvoto darījumu CVA risks rada prudenciāla rakstura bažas, kurām Regulā (ES) Nr. 575/2013 nav pievērsta uzmanība. Lai palīdzētu uzraudzības iestādēm uzraudzīt no atbrīvotajiem darījumiem izrietošo CVA risku, iestādēm būtu jāsniedz pārskats par tādu pašu kapitāla prasību aprēķināšanu atbrīvoto darījumu CVA riskam, kuras būtu bijis jāaprēķina, ja minētajiem darījumiem nebūtu piemērots atbrīvojums. Papildus tam EBI būtu jāizstrādā pamatnostādnes, lai palīdzētu uzraudzības iestādēm identificēt pārmērīgu CVA risku un visā Savienībā uzlabotu uzraudzības darbību saskaņošanu minētajā jomā. |
(65) |
Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EBI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus attiecībā uz šādiem elementiem: rādītāji ārkārtas apstākļu noteikšanai saistībā ar papildu vērtības korekcijām; metode, ko izmanto, lai precizētu galveno risku raksturojošo rādītāju pozīcijai un to, vai tā ir garā vai īsā pozīcija; process, kurā aprēķina un uzrauga neto īso kredīta vai neto īsās kapitāla vērtspapīru pozīcijas netirdzniecības portfelī; procedūra, ko piemēro, lai kapitāla rādītājiem ierobežotu ārvalstu valūtas risku; kritēriji, kas iestādēm jāizmanto, lai iedalītu ārpusbilances posteņus; kritēriji, ko izvirza tādiem augstas kvalitātes projektu finansēšanas un objektu finansēšanas riska darījumiem specializētās kreditēšanas kontekstā, par kuriem nav pieejams tieši piemērojams kredītnovērtējums; to faktoru veidi, kas jāņem vērā, lai novērtētu riska pakāpju piemērotību; termins “līdzvērtīgs juridiskais mehānisms, kas ieviests, lai nodrošinātu būvējamā īpašuma pabeigšanu saprātīgā termiņā”; nosacījumi, ar ko novērtē, cik būtiski ir izmantot esošo reitinga sistēmu; metodika, ko izmanto, lai novērtētu atbilstību IRB pieejas izmantošanas prasībām; iedalīšana kategorijās “projektu finansējums”, “objektu finansējums” un “preču finansējums”; sīkāka riska darījumu kategoriju precizēšana atbilstīgi IRB pieejai; specializētās kreditēšanas faktori; riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķināšana nopirkto parādu atgūstamās vērtības samazinājuma riskam; iedalīšanas procesa integritātes novērtēšana; iestādes metodika saistību nepildīšanas varbūtības aprēķināšanai; salīdzināmais īpašums; pirkšanas un pārdošanas iespēju līgumu uzraudzības delta rādītājs; uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļas; uzņēmējdarbības rādītāja korekcija; “pārmērīgi apgrūtinošs” definīcija ikgadējo operacionālā riska zaudējumu aprēķināšanas kontekstā; operacionālā riska taksonomija; kompetento iestāžu novērtējums par ikgadējo operacionālā riska zaudējumu aprēķināšanu; zaudējumu datu korekcijas; operacionālā riska pārvaldība; pašu kapitāla prasību aprēķināšana attiecībā uz tirgus risku netirdzniecības portfeļa pozīcijās, kas pakļautas ārvalstu valūtas riskam vai preču riskam; novērtēšanas metodika, kas paredzēta kompetentajām iestādēm saistībā ar alternatīvo standartizēto pieeju; kolektīvo ieguldījumu uzņēmuma tirdzniecības portfeļi; kritēriji atlikušā riska papildinājuma atkāpes piemērošanai; nosacījumi un rādītāji, ko izmanto, lai noteiktu, vai ir radušies ārkārtas apstākļi; kritēriji ievaddatu izmantošanai riska mērīšanas modelī; kritēriji riska faktoru modelējamības novērtēšanai; nosacījumi un kritēriji, saskaņā ar kuriem iestādei var atļaut neaprēķināt pārsniegumu; kritēriji, kuri norāda, vai teorētiskās izmaiņas kādas tirdzniecības nodaļas portfeļa vērtībā ir tuvas vai pietiekami tuvas hipotētiskajām izmaiņām; nosacījumi un kritēriji, kas paredzēti, lai novērtētu CVA risku, kas izriet no vērtspapīru finansēšanas darījumiem pēc patiesās vērtības; starpības aizstājējvērtība; CVA riskam piemērojamās standartizētās pieejas paplašinājumu un izmaiņu novērtēšana; un tehniskie elementi, kas iestādēm vajadzīgi, lai aprēķinātu savas pašu kapitāla prasības attiecībā uz konkrētiem kriptoaktīviem. Minētie regulatīvie tehniskie standarti Komisijai būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.–14. pantu. |
(66) |
Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt EBI izstrādātos īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz šādiem elementiem: kopīga lēmuma pieņemšanas process saistībā ar IRB pieeju, ko iesniegušas ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības un ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības; uzņēmējdarbības rādītāja posteņi, ko iegūst, samērojot minētos posteņus ar attiecīgajām pārskatu sniegšanas veidņu šūnām; vienoti informācijas izpaušanas formāti, saistītie norādījumi, informācija par atkārtotas iesniegšanas politiku un IT risinājumi informācijas izpaušanai; un informācijas izpaušana par VSP. Komisijai minētie īstenošanas tehniskie standarti būtu jāpieņem ar īstenošanas aktiem, ievērojot LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. |
(67) |
Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt vienotas prudenciālās prasības, ko piemēro iestādēm visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tās mēroga vai iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
(68) |
Tādēļ Regula (ES) Nr. 575/2013 būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 575/2013
Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza šādi:
1) |
regulas 4. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas 5. pantu groza šādi:
|
3) |
iekļauj šādu pantu: “5.a pants Definīcijas attiecībā tikai uz kriptoaktīviem Šīs regulas nolūkos piemēro šādas definīcijas:
(*8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.)." (*9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173., 12.6.2014., 149. lpp.)." (*10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.)." (*11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1238 (2019. gada 20. jūnijs) par Pan-Eiropas privāto pensiju produktu (PEPP) (OV L 198, 25.7.2019., 1. lpp.)." (*12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.)." (*13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).”;" |
4) |
regulas 10.a pantu aizstāj ar šādu: “10.a pants Konsolidēta prudenciālo prasību piemērošana, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības ir mātesuzņēmumi Šīs nodaļas nolūkos ieguldījumu brokeru sabiedrības un ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības uzskata par mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām dalībvalstī vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām tad, ja šādas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai ieguldījumu pārvaldītājsabiedrības ir tādas iestādes vai tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātesuzņēmumi, uz kuru attiecas šī regula un kura ir minēta Regulas (ES) 2019/2033 1. panta 2. vai 5. punktā.” |
5) |
regulas 13. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Lieli ES mātes iestāžu meitasuzņēmumi atklāj 437., 438., 440., 442., 449.a, 449.b, 450., 451., 451.a un 453. pantā precizēto informāciju individuāli vai – ja piemērojams saskaņā ar šo regulu un Direktīvu 2013/36/ES – subkonsolidēti.” ; |
6) |
regulas 18. pantu groza šādi:
|
7) |
regulas 19. pantu groza šādi:
|
8) |
regulas 20. pantu groza šādi:
|
9) |
regulas 22. pantu aizstāj ar šādu: “22. pants Subkonsolidācija trešās valstīs esošu vienību gadījumā 1. Meitas iestādes vai meitas starpniekuzņēmumi finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai meitas starpniekuzņēmumi jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības piemēro 89., 90. un 91. pantā un Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā noteiktās prasības un saistītās ziņošanas prasības, kas noteiktas Septītajā A daļā, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja tām trešā valstī ir meitasuzņēmums, kas ir iestāde vai finanšu iestāde, vai ja tām ir dalība šādā uzņēmumā. 2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, meitas iestādes vai meitas starpniekuzņēmumi finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai meitas starpniekuzņēmumi jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības var izvēlēties nepiemērot 89., 90. un 91. pantā un Trešajā, Ceturtajā un Septītajā daļā noteiktās prasības un Septītajā A daļā noteiktās saistītās ziņošanas prasības, pamatojoties uz to subkonsolidēto finanšu stāvokli, ja meitasuzņēmumu un dalības kopējie aktīvi un ārpusbilances posteņi trešās valstīs ir mazāk nekā 10 % no kopējiem meitas iestādes vai meitas starpniekuzņēmuma finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai meitas starpniekuzņēmuma jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības aktīviem un ārpusbilances posteņiem.” |
10) |
regulas 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) punktu svītro; |
11) |
regulas 34. pantu aizstāj ar šādu: “34. pants Papildu vērtības korekcijas 1. Aprēķinot pašu kapitāla summu, iestādes piemēro 105. panta prasības visiem saviem aktīviem, kas novērtēti pēc to patiesās vērtības, un no pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaita visas nepieciešamās papildu vērtības korekciju summas. 2. Atkāpjoties no 1. punkta, iestādes tādos ārkārtas apstākļos, kuru esamību nosaka EBI sniegtā atzinumā saskaņā ar 3. punktu, no pirmā līmeņa pamata kapitāla atskaitāmās kopsummas aprēķinā var samazināt kopējās papildu vērtības korekcijas. 3. Lai sniegtu 2. punktā minēto atzinumu, EBI uzrauga tirgus apstākļus nolūkā novērtēt, vai ir radušies ārkārtas apstākļi, un, ja tādi ir, nekavējoties par tiem informē Komisiju. 4. EBI, apspriežoties ar EVTI, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu rādītājus un nosacījumus, kurus EBI izmantos, lai noteiktu 2. punktā minētos ārkārtas apstākļus un precizētu minētajā punktā noteikto kopējo agregēto papildu vērtības korekciju samazinājumu. EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.” |
12) |
regulas 36. pantu groza šādi:
|
13) |
regulas 46. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:
; |
14) |
regulas 47.c pantu groza šādi:
|
15) |
regulas 48. panta 1. punktu groza šādi:
|
16) |
regulas 49. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Līdzdalību, attiecībā uz kuru nav jāizdara atskaitījumi saskaņā ar 1. punktu, uzskata par riska darījumu, un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu aprēķina tās riska svērto vērtību. Līdzdalību, attiecībā uz kuru nav jāizdara atskaitījumi saskaņā ar 2. vai 3. punktu, uzskata par riska darījumu, un tai piemēro 100 % riska pakāpi.” |
17) |
regulas 60. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:
; |
18) |
regulas 62. panta pirmās daļas d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
19) |
regulas 70. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:
; |
20) |
regulas 72.b panta 3. punkta pirmās daļas ievada formulējumu aizstāj ar šādu: “Papildus šā panta 2. punktā minētajām saistībām noregulējuma iestāde var atļaut par atbilstīgo saistību instrumentiem uzskatīt arī saistības par kopējo summu, kas nepārsniedz 3,5 % no kopējās riska darījumu vērtības, kura aprēķināta saskaņā ar 92. panta 3. punktu, ar noteikumu, ka:” ; |
21) |
regulas 72.i panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu aizstāj ar šādu:
; |
22) |
regulas 74. pantu aizstāj ar šādu: “74. pants Līdzdalības regulētu finanšu sektora sabiedrību emitētos kapitāla instrumentos, ko neuzskata par regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu Iestādes ne no viena pašu kapitāla elementa neatskaita tādas tiešas, netiešas vai sintētiskas līdzdalības regulētas finanšu sektora sabiedrības emitētos kapitāla instrumentos, kuras neuzskata par minētajai sabiedrībai piederošu regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu. Iestādes šādai līdzdalībai pēc vajadzības piemēro riska pakāpes saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļu.” |
23) |
regulas 84. pantu groza šādi:
|
24) |
regulas 85. panta 1. punktu groza šādi:
|
25) |
regulas 87. panta 1. punktu groza šādi:
|
26) |
regulā iekļauj šādu pantu: “88.b pants Uzņēmumi trešās valstīs Šīs sadaļas vajadzībām ar terminiem “ieguldījumu brokeru sabiedrība” un “iestāde” saprot uzņēmumus, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs un uz kuriem, ja tie uzņēmējdarbību veiktu Savienībā, attiektos minēto terminu definīcijas šajā regulā.” |
27) |
regulas 89. pantu groza šādi:
|
28) |
regulas 92. pantu groza šādi:
|
29) |
regulas 92.a panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
30) |
regulas 94. pantu groza šādi:
|
31) |
regulas 95. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
32) |
regulas 96. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
33) |
regulas 102. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Lai saskaņā ar 325. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pieeju aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, tirdzniecības portfeļa pozīcijas piesaista tirdzniecības nodaļām.” |
34) |
regulas 104. pantu aizstāj ar šādu: “104. pants Iekļaušana tirdzniecības portfelī 1. Iestāde ievieš skaidri noteiktu politiku un procedūras, lai noteiktu, kuras pozīcijas iekļaut tirdzniecības portfelī tās pašu kapitāla prasību aprēķināšanai saskaņā ar 102. pantu un šo pantu, ņemot vērā tās risku pārvaldības spējas un praksi. Iestāde pilnībā dokumentē savu atbilstību minētajai politikai un procedūrām, kam piemēro regulāru iekšējo revīziju vismaz reizi gadā un minētās revīzijas rezultātus dara pieejamus kompetentajām iestādēm. Iestādei ir neatkarīga riska kontroles funkcija, kas pastāvīgi novērtē, vai tās instrumenti tiek pienācīgi iekļauti tirdzniecības portfelī vai netirdzniecības portfelī. 2. Iestādes tirdzniecības portfelī iedala šādu instrumentu pozīcijas:
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkos iestādei ir neto īsā kapitāla vērtspapīru pozīcija, ja kapitāla vērtspapīru cenas samazinājums rada iestādei peļņu. Iestādei ir neto īsā kredīta pozīcija, ja kredītriska starpības palielināšanās vai emitenta vai emitentu grupas kredītspējas pasliktināšanās rada iestādei peļņu. Iestādes pastāvīgi uzrauga, vai instrumenti netirdzniecības portfelī rada neto īso kredīta vai kapitāla vērtspapīru pozīciju. Šā punkta pirmās daļas i) apakšpunkta nolūkos iestāde iegulto iespējas līgumu vai citu atvasināto instrumentu nodala no tām sevis pašas saistībām netirdzniecības portfelī, kas ir saistītas ar kredītrisku vai kapitāla vērtspapīru risku. Tā piesaista iegulto iespējas līgumu vai citu atvasināto instrumentu tirdzniecības portfelim un pašu saistības atstāj netirdzniecības portfelī. Ja instrumentu tā veida dēļ nav iespējams sadalīt, iestāde tirdzniecības portfelim piesaista visu instrumentu. Šādā gadījumā tā pienācīgi dokumentē minētās rīcības iemeslu. 3. Iestādes tirdzniecības portfelī neiedala šādu instrumentu pozīcijas:
4. Atkāpjoties no 2. punkta, iestāde netirdzniecības portfelī var iedalīt attiecīgā punkta d)–i) apakšpunktā minēto instrumentu pozīciju, ja to apstiprinājusi tās kompetentā iestāde. Kompetentā iestāde dod apstiprinājumu, ja iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka pozīcija netiek turēta tirdzniecības nolūkā vai neierobežo tirdzniecības nolūkā turētu pozīciju risku. 5. Atkāpjoties no 3. punkta, iestāde tirdzniecības portfelī var iedalīt minētā punkta i) apakšpunktā minēto instrumentu pozīciju, ja to apstiprinājusi tās kompetentā iestāde. Kompetentā iestāde dod apstiprinājumu, ja iestāde kompetentajai iestādei ir pārliecinoši pierādījusi, ka pozīcija tiek turēta tirdzniecības nolūkā vai ierobežo risku tirdzniecības nolūkā turētām pozīcijām un ka iestāde attiecībā uz minēto pozīciju atbilst vismaz vienam no 8. punktā minētajiem nosacījumiem. 6. Ja iestāde tirdzniecības portfelī ir iedalījusi tāda instrumenta pozīciju, kas nav kāds no 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, iestādes kompetentā iestāde var pieprasīt iestādei sniegt pierādījumus, lai pamatotu šādu iedalīšanu tirdzniecības portfelī. Ja iestāde nespēj sniegt atbilstošus pierādījumus, tās kompetentā iestāde var pieprasīt iestādei minēto pozīciju pārvietot uz netirdzniecības portfeli. 7. Ja iestāde netirdzniecības portfelī ir iedalījusi tāda instrumenta pozīciju, kas nav kāds no 3. punktā minētajiem instrumentiem, iestādes kompetentā iestāde var lūgt iestādei sniegt pierādījumus, lai pamatotu šādu iedalīšanu tirdzniecības portfelī. Ja iestāde nespēj sniegt atbilstošus pierādījumus, tās kompetentā iestāde var pieprasīt iestādei minēto pozīciju pārvietot uz tirdzniecības portfeli. 8. Iestāde tirdzniecības portfelī iedala KIU pozīciju, kas nav kāda no 3. punkta f) apakšpunktā minētajām pozīcijām un kas tiek turēta tirdzniecības nolūkā, ja iestāde atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
9. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu procesu, kas iestādēm jāizmanto, lai aprēķinātu un uzraudzītu 2. punkta b) apakšpunktā minētās neto īsās kredīta vai neto īsās kapitāla vērtspapīru pozīcijas tirdzniecības portfelī. EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.” |
35) |
regulas 104.a pantu groza šādi:
|
36) |
regulas 104.b pantu groza šādi:
|
37) |
regulā iekļauj šādu pantu: “104.c pants Kapitāla rādītāju ārvalstu valūtas riska ierobežošanai piemērojamā procedūra 1. Iestāde, kas apzināti ir uzņēmusies riska pozīciju, lai vismaz daļēji, nodrošinātos pret negatīvām ārvalstu valūtas kursa izmaiņām attiecībā uz jebkādu tās 92. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minēto kapitāla rādītāju, var ar tās kompetentās iestādes atļauju minēto riska pozīciju izslēgt no 325. panta 1. punktā minētajām pašu kapitāla prasībām ārvalstu valūtas riskam, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
2. Jebkādu riska pozīciju izslēgšanu no pašu kapitāla prasībām tirgus riskam saskaņā ar 1. punktu piemēro konsekventi. 3. Kompetentā iestāde apstiprina visas izmaiņas, ko iestāde veikusi 1. punkta c) apakšpunktā minētajā riska pārvaldības sistēmā un 1. punkta d) apakšpunktā minētajā detalizētajā informācijā par riska pozīcijām. 4. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.” |
38) |
regulas 106. pantu groza šādi:
|
39) |
regulas 107. panta 1., 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem: “1. Iestādes riska darījumu riska svērto vērtību aprēķiniem 92. panta 4. punkta a) un g) apakšpunkta vajadzībām piemēro 2. nodaļā paredzēto standartizēto pieeju vai 3. nodaļā paredzēto uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, ja kompetentās iestādes to ir atļāvušas saskaņā ar 143. pantu. 2. Tirdzniecības riska darījumiem un iemaksām centrālā darījumu partnera saistību neizpildes fondā iestādes piemēro 6. nodaļas 9. iedaļā noteikto pieeju, lai 92. panta 4. punkta a) un g) apakšpunkta vajadzībām aprēķinātu to riska darījumu riska svērtās vērtības. Attiecībā uz visiem citiem riska darījumiem ar centrālo darījumu partneri iestādes šādus riska darījumus uzskata par:
3. Šīs regulas vajadzībām riska darījumus ar trešo valstu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ar trešo valstu kredītiestādēm un ar trešo valstu biržām, kā arī riska darījumus ar trešo valstu finanšu iestādēm, kurām atļauju izsniegušas un kuras uzrauga trešo valstu uzraudzības iestādes un kurām piemēro prudenciālās prasības, kas stingrības ziņā ir pielīdzināmas iestādēm piemērotajām prasībām, uzskata par riska darījumiem ar iestādēm vienīgi tad, ja trešā valsts attiecībā uz minēto sabiedrību piemēro tādas prudenciālās un uzraudzības prasības, kas ir vismaz līdzvērtīgas Savienībā piemērotajām prasībām.” |
40) |
regulas 108. pantu aizstāj ar šādu: “108. pants Kredītriska mazināšanas metožu izmantošana saskaņā ar standartizēto pieeju un uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju attiecībā uz kredītrisku un atgūstamās vērtības samazinājuma risku 1. Attiecībā uz riska darījumu, kam iestāde piemēro standartizēto pieeju saskaņā ar 2. nodaļu vai IRB pieeju saskaņā ar 3. nodaļu, bet neizmanto tās pašu aplēses attiecībā uz LGD saskaņā ar 143. pantu, iestāde var ņemt vērā fondētās kredītaizsardzības ietekmi saskaņā ar 4. nodaļu, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības 92. panta 4. punkta a) un g) apakšpunkta vajadzībām un lai attiecīgā gadījumā aprēķinātu paredzamo zaudējumu apmēru to aprēķinu nolūkiem, kuri minēti 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 62. panta d) apakšpunktā. 2. Attiecībā uz riska darījumiem, kuriem iestāde piemēro IRB pieeju, saskaņā ar 143. pantu izmantojot tās pašu aplēses attiecībā uz LGD, iestāde atbilstīgi 3. nodaļai var ņemt vērā fondētās kredītaizsardzības ietekmi riska darījuma riska svērto vērtību aprēķināšanā 92. panta 4. punkta a) un g) apakšpunkta nolūkos un attiecīgā gadījumā – paredzamo zaudējumu summas 36. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 62. panta d) apakšpunktā minēto aprēķinu nolūkā. 3. Ja iestāde piemēro IRB pieeju, saskaņā ar 143. pantu izmantojot LGD pašu aplēses gan attiecībā uz sākotnējo riska darījumu, gan salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju, iestāde, ievērojot 3. nodaļu, var ņemt vērā nefondētās kredītaizsardzības ietekmi riska darījuma riska svērto vērtību aprēķināšanā 92. panta 4. punkta a) un g) apakšpunkta nolūkos un attiecīgā gadījumā – paredzamo zaudējumu summas 36. panta 1. punkta d) apakšpunkta un 62. panta d) apakšpunktā minēto aprēķinu nolūkā. Visos pārējos gadījumos iestāde minētajos nolūkos riska darījuma riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķinā var ņemt vērā nefondētās kredītaizsardzības ietekmi saskaņā ar 4. nodaļu. 4. Ievērojot 5. punktā noteiktos nosacījumus, iestādes aizdevumus fiziskām personām attiecīgā gadījumā II sadaļas 2., 3. un 4. nodaļas vajadzībām var uzskatīt par riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku, nevis par garantētiem riska darījumiem, ja dalībvalstī attiecībā uz minētajiem aizdevumiem ir izpildīti šādi nosacījumi:
Ja kompetentās iestādes jurisdikcijas valsts teritorijā ir izpildīti šā panta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktie nosacījumi, tās par to informē EBI un sniedz to aizsardzības devēju nosaukumus, kuri ir atbilstoši, lai tiem piemērotu šādu procedūru, un kuri atbilst šā punkta un 5. punkta nosacījumiem. EBI savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar visiem šādiem atbilstošiem aizsardzības devējiem un ik gadu atjaunina minēto sarakstu. 5. Šā panta 4. punkta nolūkos aizdevumus, kas minēti attiecīgajā punktā, var uzskatīt par riska darījumiem, kuri nodrošināti ar mājokļa īpašuma hipotēku, nevis par garantētiem riska darījumiem, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
6. Iestādes, kas attiecībā uz konkrētu atbilstošu aizsardzības devēju izmanto 4. punktā paredzēto iespēju tajā pašā punktā minētā mehānisma ietvaros, to dara attiecībā uz visiem saviem riska darījumiem ar fiziskām personām, kurus minētā mehānisma ietvaros garantējis attiecīgais aizsardzības devējs.” |
41) |
regulā iekļauj šādu pantu: “110 a. pants Tādas līgumiskās vienošanās uzraudzība, kas nav saistības Iestādes uzrauga līgumiskas vienošanās, kuras atbilst visiem 5. panta 10. punkta a) līdz e) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, un veidā, kas apmierina to kompetentās iestādes, dokumentē to atbilstību visiem minētajiem nosacījumiem.” |
42) |
regulas 111. pantu aizstāj ar šādu: “111. pants Riska darījuma vērtība 1. Aktīvu posteņa riska darījuma vērtība ir tā uzskaites vērtība, kas atlikusi pēc tam, kad ir piemērotas specifiskās kredītriska korekcijas saskaņā ar 110. pantu, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. pantu saistībā ar iestādes netirdzniecības portfeļa darījumiem, atskaitītās summas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu un citi ar aktīvu posteni saistīti pašu kapitāla samazinājumi. 2. Šīs regulas I pielikumā uzskaitītā ārpusbilances posteņa riska darījuma vērtība ir šāds procentuālais lielums no posteņa nominālvērtības pēc specifisko kredītriska korekciju atskaitīšanas saskaņā ar 110. pantu un summu atskaitīšanas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu:
3. Šā panta 2. punktā minētā uzņemto saistību ārpusbilances posteņa riska darījuma vērtība ir zemākais no turpmāk minētajiem procentuālajiem lielumiem no saistības nominālvērtības pēc specifisko kredītriska korekciju un summu atskaitīšanas saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu:
4. Līgumiskas vienošanās, ko piedāvā iestāde, bet ko klients vēl nav pieņēmis un kas kļūtu par saistībām, ja klients tās pieņemtu, uzskata par saistībām, un piemērojamais procentuālais lielums ir tas procentuālais lielums, kas paredzēts saskaņā ar 2. punktu. Attiecībā uz līgumisku vienošanos, kas atbilst 5. panta 10. punkta a) līdz e) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, piemērojamā procentuālais lielums ir 0 %. 5. Ja iestāde izmanto 223. pantā minēto finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi, tad riska darījuma vērtību vērtspapīriem vai precēm, kas pārdotas, iesniegtas vai aizdotas saskaņā ar vērtspapīru finansēšanas darījumu, paaugstina par tādu svārstīguma korekciju apmēru, kas ir piemērots šādiem vērtspapīriem vai precēm saskaņā ar 223. un 224. pantu. 6. Regulas II pielikumā minētā atvasinātā instrumenta riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar 6. nodaļu, ņemot vērā pārjaunojuma līgumu un citu ieskaita līgumu ietekmi, kā precizēts minētajā nodaļā. Vērtspapīru finansēšanas darījumu un ilgstošo norēķinu darījumu riska darījuma vērtību var noteikt saskaņā ar 4. vai 6. nodaļu. 7. Ja uz riska darījumu attiecas fondētā kredītaizsardzība, riska darījuma vērtību var grozīt saskaņā ar 4. nodaļu. 8. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.” |
43) |
regulas 112. pantu groza šādi:
|
44) |
regulas 113. pantu groza šādi:
|
45) |
regulas 115. pantu groza šādi:
|
46) |
regulas 116. pantu groza šādi:
|
47) |
regulas 117. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Riska darījumiem ar daudzpusējām attīstības bankām, kuras nav minētas 2. punktā un par kurām ir pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, piemēro riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu. Riska darījumiem ar daudzpusējām attīstības bankām, kas nav minētas 2. punktā un kam nav pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, piemēro 50 % riska pakāpi. 1. tabula
|
48) |
regulas 119. panta 2. un 3. punktu svītro; |
49) |
regulas 120. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem: “1. Riska darījumiem ar iestādēm, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, saskaņā ar 1. tabulu piešķir riska pakāpi, kas atbilst ĀKNI veiktajam kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu. 1. tabula
2. Riska darījumiem ar iestādēm, kuriem sākotnējais termiņš ir trīs mēneši vai mazāk un par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, un riska darījumiem, kuriem sākotnējais termiņš ir seši mēneši vai mazāk un kuri rodas no preču pārvietošanas pāri valstu robežām un par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, saskaņā ar 2. tabulu piešķir riska pakāpi, kura atbilst ĀKNI veiktajam kredītnovērtējumam saskaņā ar 136. pantu. 2. tabula
|
50) |
regulas 121. pantu aizstāj ar šādu: “121. pants Riska darījumi ar iestādēm, kam nav piešķirts kredītreitings 1. Riska darījumus ar iestādēm, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI veikts kredītnovērtējums, iedala kādā no turpmāk minētajām kategorijām:
Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta ii) punkta nolūkos līdzvērtīgajās un papildu vietējās uzraudzības vai regulatīvajās prasībās nav ietvertas kapitāla rezerves, kas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2013/36/ES 128. pantā definētajām. 2. Attiecībā uz riska darījumiem ar finanšu iestādēm, ko uzskata par riska darījumiem ar iestādēm saskaņā ar 119. panta 5. punktu, lai novērtētu, vai minētās finanšu iestādes atbilst šā panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā un b) apakšpunkta ii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, iestādes novērtē, vai minētās finanšu iestādes izpilda vai pārsniedz jebkādas pielīdzināmas prudenciālās prasības. 3. Riska darījumiem, kas saskaņā ar 1. punktu iedalīti A, B vai C kategorijā, piešķir šādu riska pakāpi:
Ja riska darījums ar iestādi nav denominēts šīs iestādes inkorporācijas jurisdikcijas vietējā valūtā vai ja minētā iestāde kredītsaistības ir iegrāmatojusi filiālē citā jurisdikcijā un riska darījums nav tās jurisdikcijas vietējā valūtā, kurā darbojas filiāle, riska pakāpes, kas saskaņā ar a), b) vai c) punktu piešķirtas riska darījumiem, kuru termiņš nav viens gads vai mazāk un kuri izriet no pašlikvidējošiem un ar tirdzniecību saistītiem iespējamiem posteņiem, kas rodas no preču pārvietošanas pāri valstu robežām, nav zemākas par riska pakāpi, kura piešķirta riska darījumam ar iestādes inkorporācijas valsts centrālo valdību. 1. tabula
|
51) |
regulas 122. pantu groza šādi:
|
52) |
regulā iekļauj šādu pantu: “122.a pants Specializētās kreditēšanas riska darījumi 1. Riska darījumu ar komercsabiedrībām kategorijā, kas minēta 112. panta g) punktā, iestādes īpaši kā specializētās kreditēšanas riska darījumus izdala tādus riska darījumus, kuriem ir visas šādas iezīmes:
2. Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, par kuriem ir pieejams norīkotas ĀKNI tieši piemērojams kredītnovērtējums, piešķir riska pakāpi saskaņā ar 1. tabulu. 1. tabula
3. Specializētās kreditēšanas riska darījumiem, par kuriem nav pieejams norīkotas ĀKNI tieši piemērojams kredītnovērtējums, riska pakāpes piešķir šādi:
4. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros sīkāk precizē nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiek izpildīti 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktā noteiktie kritēriji. EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.” |
53) |
regulas 123. pantu aizstāj ar šādu: “123. pants Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU 1. Riska darījumus, kas atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem, uzskata par riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU:
Privātpersonu vai MVU minimālo nomas maksājumu pašreizējo vērtību var iekļaut riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā. EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu līdz 2025. gada 10. jūlijam izdod pamatnostādnes, kurās precizē proporcionālas diversifikācijas metodes, saskaņā ar kurām riska darījumu uzskata par vienu no ievērojama līdzīgu riska darījumu skaita, kā noteikts šā punkta c) apakšpunktā. 2. Riska darījumi ar privātpersonām vai MVU neietver šādus riska darījumus:
3. Šā panta 1. punktā minētajiem riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU piešķir 75 % riska pakāpi, izņemot transaktoru riska darījumus, kam piešķir 45 % riska pakāpi. 4. Ja attiecībā uz riska darījumu ar vienu vai vairākām fiziskām personām nav izpildīts kāds no 1. punktā minētajiem kritērijiem, riska darījumu uzskata par riska darījumu ar privātpersonām vai MVU un tam piešķir 100 % riska pakāpi. 5. Atkāpjoties no 3. punkta, riska darījumiem, kas radušies tādu aizdevumu dēļ, ko iestāde ir izsniegusi pensionāriem vai darba ņēmējiem ar beztermiņa darba līgumu pret nodrošinājumu, saskaņā ar kuru tiek veikta aizņēmēja pensijas vai algas daļas beznosacījuma pārskaitīšana uz minēto iestādi, piemēro riska pakāpi 35 % apmērā, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
54) |
regulā iekļauj šādu pantu: “123.a pants Riska darījumi ar valūtu nesakritību 1. Riska darījumiem ar fiziskām personām, kuri iedalīti 112. panta h) punktā minētajā riska darījumu kategorijā, vai riska darījumiem ar fiziskām personām, kuri atbilst riska darījumiem, kas ir nodrošināti ar mājokļa hipotēku, un kuri iedalīti 112. panta i) punktā minētajā riska darījumu kategorijā, saskaņā ar šo nodaļu piešķirto riska pakāpi reizina ar koeficientu 1,5, un iegūtā riska pakāpe nav lielāka par 150 %, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
Ja iestāde nespēj nošķirt minētos riska darījumus ar valūtu nesakritību, visiem pret risku nenodrošinātajiem riska darījumiem piemēro riska pakāpes reizinātāju 1,5, ja riska darījumu valūta atšķiras no parādnieka rezidences vietas valsts vietējās valūtas. 2. Šā panta nolūkos ienākumu avots ir jebkurš avots, kas parādniekam rada naudas plūsmas, tostarp no naudas pārvedumiem, nomas ienākumiem vai algām, vienlaikus izslēdzot ieņēmumus no iestādes aktīvu pārdošanas vai līdzīgām regresa prasībām. 3. Atkāpjoties no 1. punkta, riska pakāpes reizinātāju 1,5 nepiemēro, ja 1. punkta a) apakšpunktā minēto valūtu pāri veido euro un kādas no to dalībvalstu valūtām, kuras piedalās ekonomikas un monetārās savienības otrajā posmā (VKM II).” |
55) |
regulas 124., 125. un 126. pantu aizstāj ar šādiem: “124. pants Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz nekustamo īpašumu 1. Riska darījumam, kas nav ADC riska darījums un kas neatbilst visiem 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai jebkurai tāda riska darījuma daļai, kas nav ADC riska darījums un kas pārsniedz ķīlas tiesību uz īpašumu nominālvērtību, piemēro šādu procedūru:
2. Ja ir izpildīti visi šā panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi, riska darījumam, kas nav ADC riska darījums, līdz ķīlas tiesību uz īpašumu nominālvērtībai piemēro šādu procedūru:
3. Lai riska darījumam, kas nodrošināts ar nekustamo īpašumu, piemērotu 2. punktā minēto procedūru, tam ir jāatbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos iestādes var neņemt vērā situācijas, kurās tikai makroekonomikas faktori ietekmē gan īpašuma vērtību, gan parādnieka saistību izpildi. Pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos iestādes ievieš risku parakstīšanas politiku attiecībā uz tādu riska darījumu iniciēšanu, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, ietverot novērtējumu par aizņēmēja spēju atmaksāt līdzekļus. Risku parakstīšanas politikā iekļauj attiecīgos minētā novērtējuma rādītājus un to attiecīgos maksimālos līmeņus. 4. Atkāpjoties no 3. punkta b) apakšpunkta, jurisdikcijās, kur jaunākas ķīlas tiesības paredz ķīlas ņēmējam tādu juridiski izpildāmu prasījumu pret nodrošinājumu, kas ir efektīvs kredītriska mazināšanas pasākums, var atzīt arī tādas iestādes jaunākas ķīlas tiesības, kas nav iestāde ar vecākām ķīlas tiesībām, tostarp, ja iestādei nav vecāku ķīlas tiesību vai nav ķīlas tiesību, kuras ierindojas starp vecākām ķīlas tiesībām un jaunākām ķīlas tiesībām, kuras abas pieder iestādei. Pirmās daļas nolūkos noteikumi, ar kuriem reglamentē ķīlas tiesības, nodrošina visu turpmāk minēto:
5. Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību neizņemtām kredītiespējām, ķīlas tiesības, kas atbilst visām 3. punktā un attiecīgā gadījumā 4. punktā noteiktajām atbilstības prasībām, var atzīt, ja kredītiespējas summu izņemšana ir atkarīga no iepriekšējas vai vienlaicīgas ķīlas tiesību saņemšanas tādā apmērā, kādā iestādei ir tiesības uz ķīlu, kad kredītiespējas aizņēmums tiek izņemts, attiecīgi tā, ka iestādei nav nekādu tiesību attiecībā uz ķīlu, ciktāl kredītiespējas aizņēmums netiek izņemts. 6. Šīs regulas 125. panta 2. punkta un 126. panta 2. punkta nolūkos riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības (“ ETV ”) attiecību aprēķina, bruto riska darījuma vērtību dalot ar īpašuma vērtību, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos gadījumā, ja iestādei ir vairāk nekā viens riska darījums, kas nodrošināts ar vienu un to pašu nekustamo īpašumu, un minētie riska darījumi ir nodrošināti ar prioritātes ziņā secīgām ķīlas tiesībām uz minēto nekustamo īpašumu un trešai personai nav nekādu prioritātes ziņā pa vidu starp tām klasificējamu ķīlas tiesību, riska darījumus uzskata par vienu kombinētu riska darījumu un atsevišķo riska darījumu bruto riska darījuma vērtību summē, lai aprēķinātu bruto riska darījuma vērtību vienam kombinētajam riska darījumam. Pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos gadījumā, ja nav pietiekamas informācijas, lai spētu pārbaudīt pārējo ķīlas tiesību pirmtiesību, iestāde minētās ķīlas tiesības uzskata par līdzvērtīgām iestādes jaunākajām ķīlas tiesībām. Iestāde no sākuma nosaka riska pakāpi saskaņā ar attiecīgi 125. panta 2. punktu vai 126. panta 2. punktu (“bāzes riska pakāpe”). Pēc tam tā jaunāko ķīlas tiesību riska svērto summu aprēķināšanas nolūkā minēto riska pakāpi koriģē ar reizinātāju 1,25. Ja bāzes riska pakāpe atbilst zemākajai riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības kopai, reizinātāju nepiemēro. Riska pakāpi, kas izriet no bāzes riska pakāpes reizināšanas ar 1,25, nosaka ne augstāku par riska pakāpi, kuru riska darījumam piemērotu, ja nebūtu bijušas ievērotas 3. punktā noteiktās prasības. 7. Riska darījumus ar nomnieku nekustamā īpašuma nomas darījumā, saskaņā ar kuru iestāde ir iznomātājs un nomniekam ir izpirkuma iespēja, uzskata par riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un tiem piemēro 125. vai 126. pantā noteikto procedūru, ja ir izpildīti šajā pantā noteiktie piemērojamie nosacījumi, ar noteikumu, ka iestādes riska darījumi ir nodrošināti ar tās īpašumtiesībām uz īpašumu. 8. Dalībvalstis norīko iestādi, kas atbild par 9. punkta piemērošanu. Minētā iestāde ir kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde. Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir kompetentā iestāde, tā nodrošina, ka attiecīgās valsts struktūras un iestādes, kurām ir makroprudenciālās pilnvaras, ir pienācīgi informētas par kompetentās iestādes nodomu izmantot šo pantu un tiek atbilstīgi iesaistītas ar finanšu stabilitāti saistīto bažu novērtēšanā attiecīgās iestādes dalībvalstī saskaņā ar 9. punktu. Ja iestāde, ko dalībvalsts ir norīkojusi šā panta piemērošanai, ir iestāde, kas atšķiras no kompetentās iestādes, dalībvalstis pieņem noteikumus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju un informācijas apmaiņu starp kompetento iestādi un norīkoto iestādi šā panta pienācīgas piemērošanas nolūkā. Konkrēti, iestādēm izvirza prasību cieši sadarboties un apmainīties ar visu informāciju, kas varētu būt nepieciešama, lai tiktu pienācīgi pildīti pienākumi, kas norīkotajai iestādei noteikti, ievērojot šo pantu. Šīs sadarbības mērķis ir izvairīties no jebkādas dubultas vai savstarpēji nesaskaņotas kompetentās iestādes un norīkotās iestādes darbības, kā arī nodrošināt, lai tiktu pienācīgi ņemta vērā mijiedarbība ar citiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas tiek veikti saskaņā ar šīs regulas 458. pantu un Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu. 9. Pamatojoties uz saskaņā ar 430.a pantu apkopotajiem datiem un jebkādiem citiem attiecīgiem rādītājiem, saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde periodiski un vismaz reizi gadā novērtē, vai 125. un 126. pantā noteiktās riska pakāpes attiecībā uz riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, kas atrodas minētās iestādes dalībvalsts teritorijā, ir atbilstīgas riska pakāpes, ņemot vērā:
Ja, pamatojoties uz pirmajā daļā minēto novērtējumu, saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde secina, ka 125. vai 126. pantā noteiktās riska pakāpes atbilstīgi neatspoguļo reālos riskus, kas saistīti ar vienu vai vairākiem riska darījumu īpašuma segmentiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, un ja minētā iestāde uzskata, ka riska pakāpju neatbilstība varētu nelabvēlīgi ietekmēt pašreizējo vai turpmāko finanšu stabilitāti tās dalībvalstī, tā var palielināt riska pakāpes, kas piemērojamas minētajiem riska darījumiem, šā punkta ceturtajā daļā noteiktajos diapazonos vai noteikt stingrākus kritērijus nekā tie, kas izklāstīti šā panta 3. punktā. Saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde paziņo EBI un ESRK par visām riska pakāpju un piemēroto kritēriju korekcijām, ievērojot šo punktu. Viena mēneša laikā pēc minētā paziņojuma saņemšanas EBI un ESRK attiecīgajai dalībvalstij sniedz savu atzinumu un minētajā atzinumā vajadzības gadījumā var norādīt, vai tās uzskata, ka riska pakāpju un kritēriju korekcijas ir ieteicamas arī citām dalībvalstīm. EBI un ESRK publicē attiecīgās iestādes ieviestās riska pakāpes un kritērijus 125. un 126. pantā un 199. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem riska darījumiem. Šā punkta otrās daļas nolūkos saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotā iestāde attiecībā uz tādiem riska darījumiem ar vienu vai vairākiem īpašuma segmentiem, kuri nodrošināti ar hipotēkām attiecībā uz nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās iestādes dalībvalsts teritorijas daļās, var palielināt riska pakāpes, kuras noteiktas 125. panta 1. punkta pirmajā daļā, 125. panta 2. punkta pirmajā daļā, 126. panta 1. punkta pirmajā daļā vai 126. panta 2. punkta pirmajā daļā, vai noteikt kritērijus, kas ir stingrāki par šā panta 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Minētā iestāde minētās riska pakāpes nenosaka augstākas kā 150 %. Šā apakšpunkta otrās daļas nolūkos iestāde, kas norīkota saskaņā ar šā panta 8. punktu, var arī samazināt 125. panta 1. punktā vai 126. panta 1. punktā minētās īpašuma vērtības procentuālās daļas vai riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības procentuālās daļas, kuras definē riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopu, kas izklāstīta 125. panta 2. punkta 1. tabulā vai 126. panta 2. punkta 1. tabulā. Attiecīgā iestāde nodrošina konsekvenci starp visām riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecību riska pakāpes kopām tā, lai riska pakāpe zemākajā riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopā vienmēr būtu zemāka par vai vienāda ar riska pakāpi augstākajā riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopā. 10. Ja saskaņā ar 8. punktu norīkotā iestāde nosaka augstākas riska pakāpes vai stingrākus kritērijus, ievērojot 9. punktu, iestādēm ir sešu mēnešu ilgs pārejas periods, lai tos piemērotu. 11. EBI ciešā sadarbībā ar ESRK izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu faktoru veidus, kas jāņem vērā, lai novērtētu 9. punktā minēto riska pakāpju piemērotību. EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 12. ESRK, izmantojot ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1092/2010 16. pantu un ciešā sadarbībā ar EBI, var saskaņā ar šā panta 8. punktu norīkotajām iestādēm sniegt norādes par abiem turpmāk minētajiem aspektiem:
13. Iestāde, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, piemēro riska pakāpes un kritērijus, ko saskaņā ar 9. punktu ir noteikušas citas dalībvalsts valsts iestādes, attiecībā uz saviem atbilstošajiem riska darījumiem, kuri ir nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu vai komerciālu nekustamo īpašumu, kas atrodas vienā vai vairākās minētās citas dalībvalsts teritorijas daļās. 14. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu, ko nozīmē “pastāv līdzvērtīgs juridiskais mehānisms, kas nodrošina, lai būvējamais īpašums tiktu pabeigts saprātīgā termiņā”, saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunkta iii) punkta 2) apakšpunktu. EBI iesniedz minētos regulatīvu tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 125. pants Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu 1. Riska darījuma, kas nodrošināts ar mājokļa īpašumu, kā minēts 124. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) vai ii) punktā, daļai, kas nepārsniedz 55 % no īpašuma vērtības, piešķir 20 % riska pakāpi. Ja iestādei ir jaunākas ķīlas tiesības un pastāv vecākas ķīlas tiesības, kuru nav minētajai iestādei, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 20 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības, atskaita to vecāko ķīlas tiesību summu, kuru iestādei nav. Ja ķīlas tiesības, kuru iestādei nav, ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 20 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības un no kā ir atskaitīta jebkāda tādu vecāku ķīlas tiesību summa, kuru iestādei nav, atskaita rezultātu, ko iegūst no:
Ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku īpašuma vērtības procentuālo daļu, nekā minēts šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu. Atlikušajai pirmajā daļā minētajai riska darījuma daļai, ja tāda ir, piemēro riska pakāpi kā tādam riska darījumam ar darījuma partneri, kas nav nodrošināts ar mājokļa īpašumu. 2. Šīs regulas 124. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētajam riska darījumam piešķir riska pakāpi, kas noteikta saskaņā ar attiecīgo riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopu 1. tabulā. Šā punkta nolūkos gadījumā, ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības procentuālo daļu, nekā minēts šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu. 1. tabula
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestādes šā panta 1. punktā minēto procedūru var piemērot riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kurš atrodas dalībvalsts teritorijā, ja minētās dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 430.a panta 3. punktu ir publicējusi šādu riska darījumu radīto zaudējumu rādītājus, kuri, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, ko minētās dalībvalsts iestādes ir paziņojušas attiecībā uz minētās valsts nekustamā īpašuma tirgu, nepārsniedz nevienu no turpmāk norādītajiem to zaudējumu robežlielumiem, kas apkopoti visiem šādiem riska darījumiem iepriekšējā gadā:
3. Iestādes var arī piemērot šā panta 2. punkta trešajā daļā minēto atkāpi gadījumos, kad trešās valsts kompetentā iestāde, kas piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi tiem, ko piemēro Savienībā, kā noteikts saskaņā ar 107. panta 4. punktu pieņemtā Komisijas lēmumā, publicē attiecīgos zaudējumu rādītājus riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kurš atrodas minētās trešās valsts teritorijā. Ja trešās valsts kompetentā iestāde nepublicē attiecīgos zaudējumu rādītājus riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu, kurš atrodas minētās trešās valsts teritorijā, šādu informāciju par minēto trešo valsti var publicēt EBI ar noteikumu, ka ir pieejami derīgi statistikas dati, kas ir statistiski reprezentatīvi attiecībā uz konkrēto mājokļu īpašumu tirgu. 126. pants Riska darījumi, kas nodrošināti ar hipotēkām uz komerciālu nekustamo īpašumu 1. Riska darījuma, kas nodrošināts ar komerciālu nekustamo īpašumu, kā minēts 124. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā, daļai, kas nepārsniedz 55 % no īpašuma vērtības, piešķir 60 % riska pakāpi. Ja iestādei ir jaunākas ķīlas tiesības un pastāv vecākas ķīlas tiesības, kuru nav minētajai iestādei, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 60 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības, atskaita to vecāko ķīlas tiesību summu, kuru iestādei nav. Ja ķīlas tiesības, kuru iestādei nav, ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 60 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības un no kā ir atskaitīta jebkāda tādu vecāku ķīlas tiesību summa, kuru iestādei nav, atskaita rezultātu, ko iegūst no:
Ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku īpašuma vērtības procentuālo daļu, nekā tās, kas minētas šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu. Atlikušajai pirmajā daļā minētajai riska darījuma daļai, ja tāda ir, piemēro tādu riska pakāpi kā riska darījumam ar darījuma partneri, kas nav nodrošināts ar komerciālu nekustamo īpašumu. 2. Šīs regulas 124. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā minētajam riska darījumam piešķir riska pakāpi, kas noteikta saskaņā ar attiecīgo riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības riska pakāpes kopu 1. tabulā. Šā punkta nolūkos gadījumā, ja kompetentā iestāde vai norīkotā iestāde saskaņā ar 124. panta 9. punktu ir noteikusi augstāku riska pakāpi vai zemāku riska darījuma vērtības un īpašuma vērtības attiecības procentuālo daļu, nekā minēts šajā punktā, iestādes izmanto saskaņā ar 124. panta 9. punktu noteikto riska pakāpi vai procentuālo daļu. 1. tabula
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, iestādes šā panta 1. punktā minēto procedūru var piemērot riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kurš atrodas dalībvalsts teritorijā, ja minētās dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar 430.a panta 3. punktu ir publicējusi šādu riska darījumu radīto zaudējumu rādītājus, kuri, pamatojoties uz apkopotajiem datiem, ko minētās dalībvalsts iestādes ir paziņojušas attiecībā uz minētās valsts nekustamā īpašuma tirgu, nepārsniedz nevienu no turpmāk norādītajiem to zaudējumu robežlielumiem, kas apkopoti visiem šādiem riska darījumiem iepriekšējā gadā:
3. Iestādes var piemērot šā panta 2. punkta trešajā daļā minēto atkāpi arī gadījumos, kad trešās valsts kompetentās iestādes, kas piemēro uzraudzības un regulatīvos pasākumus, kuri ir vismaz līdzvērtīgi tiem, ko piemēro Savienībā, kā noteikts saskaņā ar 107. panta 4. punktu pieņemtā Komisijas lēmumā, publicē attiecīgos zaudējumu rādītājus riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kurš atrodas minētās trešās valsts teritorijā. Ja trešās valsts kompetentā iestāde nepublicē attiecīgos zaudējumu rādītājus riska darījumiem, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu, kurš atrodas minētās trešās valsts teritorijā, šādu informāciju par minēto trešo valsti var publicēt EBI, ar noteikumu, ka ir pieejami derīgi statistikas dati, kas ir statistiski reprezentatīvi attiecībā uz konkrēto komerciālo nekustamo īpašumu tirgu. 4. EBI novērtē, cik atbilstoši ir pielāgot tādiem riska darījumiem piemēroto procedūru, kas nodrošināti ar hipotēkām uz komerciālu nekustamo īpašumu, tostarp IPRE riska darījumiem un riska darījumiem, kas nav IPRE darījumi, novērtējumā ņemot vērā: riska pakāpju piemērotību un ar mājokļa īpašumu nodrošinātu riska darījumu relatīvās atšķirības; 125. panta 2. punkta 1. tabulā minēto ar mājokļa īpašumu nodrošināto IPRE riska darījumu jutīguma pret risku atšķirības un šā panta 1. tabulā minētos IPRE riska darījumus, kas nodrošināti ar komerciālu nekustamo īpašumu; un ESRK ieteikumus par neaizsargātību komerciāla nekustamā īpašuma nozarē Savienībā. EBI līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu ar saviem konstatējumiem. Pamatojoties uz pirmajā daļā minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.” |
56) |
regulā iekļauj šādu pantu: “126.a pants Zemes iegādes, attīstīšanas un būvniecības riska darījumi 1. Iegādes, attīstīšanas un būvniecības (“ADC”) riska darījumam piemēro 150 % riska pakāpi. 2. Mājokļa īpašuma ADC riska darījumiem var piešķirt 100 % riska pakāpi ar noteikumu, ka iestāde piemēro stabilus iniciēšanas un uzraudzības standartus, kuri atbilst Direktīvas 2013/36/ES 74. un 79. pantā noteiktajām prasībām, un ja ir ievērots vismaz viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
3. Līdz 2025. gada 10. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu EBI izdod pamatnostādnes, kurās precizē terminus “ievērojamas skaidras naudas iemaksas”, “finansējums tiek nodrošināts līdzvērtīgā veidā”, “ievērojama daļa no visiem līgumiem” un “parādnieka iemaksāta pietiekama pašu kapitāla summa”, ņemot vērā specifiku, kāda piemīt iestāžu aizdevumiem valsts mājokļiem vai bezpeļņas struktūrām visā Savienībā, kuru darbību reglamentē tiesību akti un kuras pastāv, lai kalpotu sociāliem mērķiem un piedāvātu īrniekiem ilgtermiņa mājokļus.” |
57) |
regulas 127. pantu groza šādi:
|
58) |
regulas 128. pantu aizstāj ar šādu: “128. pants Pakārtoto parāda vērtspapīru riska darījumi 1. Par pakārtoto parāda vērtspapīru riska darījumiem uzskata šādus riska darījumus:
2. Pakārtoto parāda vērtspapīru riska darījumiem piešķir 150 % riska pakāpi, ja vien minētos pakārtoto parāda vērtspapīru riska darījumus neatskaita no pašu kapitāla vai tiem nepiemēro 72.e panta 5. punkta pirmajā daļā paredzēto procedūru.” |
59) |
regulas 129. pantu groza šādi:
|
60) |
regulas 132.a panta 3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Atkāpjoties no 92. panta 4. punkta e) apakšpunkta, iestādes, kas aprēķina KIU riska darījuma riska svērto vērtību saskaņā ar šā panta 1. vai 2. punktu, var aprēķināt pašu kapitāla prasību kredīta vērtības korekcijas riskam, ko rada minētā KIU atvasināto instrumentu riska darījumi, kā summu, kas vienāda ar 50 % no pašu kapitāla prasības minētajiem atvasināto instrumentu riska darījumiem, aprēķinot to attiecīgi saskaņā ar šīs sadaļas 6. nodaļas 3., 4. vai 5. iedaļu.” ; |
61) |
regulas 132.b panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Iestādes var no 132. pantā minētajiem aprēķiniem izslēgt kapitāla vērtspapīru riska darījumus, kuru pamatā ir riska darījumi KIU daļu vai ieguldījumu apliecību veidā ar tādām sabiedrībām, kuru kredītsaistībām saskaņā ar šo nodaļu ir piešķirta 0 % riska pakāpe, tostarp tādām publiski sponsorētām sabiedrībām, kurām var piemērot 0 % riska pakāpi, un 133. panta 5. punktā minētos kapitāla vērtspapīru riska darījumus, un tā vietā minētajiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piemērot aprēķina procedūru, kas izklāstīta 133. pantā.” |
62) |
regulas 132.c panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Iestādes aprēķina minimālās vērtības saistību riska darījuma vērtību, kas atbilst šā panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, kā garantētās summas diskontēto pašreizējo vērtību, izmantojot diskonta faktoru, kas iegūts no bezriska likmes, ievērojot attiecīgā gadījumā 325.l panta 2. vai 3. punktu. Minimālās vērtības saistību riska darījuma vērtību iestādes var samazināt ar jebkādiem zaudējumiem, kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu atzīti attiecībā uz minimālās vērtības saistībām.” ; |
63) |
regulas 133. pantu aizstāj ar šādu: “133. pants Kapitāla vērtspapīru riska darījumi 1. Kapitāla vērtspapīru riska darījumi ir visi turpmāk minētie riska darījumi:
Pirmās daļas c) apakšpunkta iii) punkta nolūkos saistībās iekļauj tās saistības, ko paredzēts vai atļauts nokārtot, emitējot dažādu skaitu emitenta parasto akciju, kurām saistību monetārās vērtības izmaiņas ir vienādas ar noteikta skaita parasto akciju patiesās vērtības izmaiņām, kas reizinātas ar konkrētu faktoru, un gan faktors, gan minētais akciju skaits ir noteikts. Pirmās daļas c) apakšpunkta iv) punkta nolūkos, ja viens no minētajā punktā paredzētajiem nosacījumiem ir izpildīts, iestāde ar iepriekšēju kompetentās iestādes atļauju regulatīvos nolūkos var sadalīt riskus. 2. Kapitāla vērtspapīru ieguldījumus neuzskata par kapitāla vērtspapīru riska darījumiem nevienā no turpmāk minētajiem gadījumiem:
3. Kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kas nav 4.–7. punktā minētie riska darījumi, piešķir 250 % riska pakāpi, ja vien minētie riska darījumi nav jāatskaita vai tiem nav jāpiešķir riska pakāpe saskaņā ar Otro daļu. 4. Turpmāk minētajiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ar biržas sarakstā neiekļautām sabiedrībām piešķir 400 % riska pakāpi, ja vien minētie riska darījumi nav jāatskaita vai tiem nav jāpiešķir riska pakāpe saskaņā ar Otro daļu:
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījumiem, tostarp ieguldījumiem tādu korporatīvo klientu kapitāla vērtspapīros, ar kuriem iestādei ir ilgtermiņa uzņēmējdarbības attiecības vai ar kuriem iestāde plāno tās izveidot, un parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru mijmaiņas darījumiem riska pakāpi piešķir attiecīgi saskaņā ar 3. vai 5. punktu. Šā panta nolūkos ilgtermiņa kapitāla vērtspapīru ieguldījums ir kapitāla vērtspapīru ieguldījums, kuru tur trīs gadus vai ilgāk vai kurš veikts ar nolūku to turēt trīs gadus vai ilgāk, kā to apstiprinājusi iestādes augstākā vadība. 5. Iestādes, kas iepriekš saņēmušas kompetento iestāžu atļauju, 100 % riska pakāpi var piešķirt kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuri radušies saistībā ar likumdošanas programmām īpašu ekonomikas sektoru stimulēšanai, līdz tik lielai šādu kapitāla vērtspapīru riska darījumu daļai, kas kopumā nepārsniedz 10 % no iestādes pašu kapitāla, kurš atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:
6. Kapitāla vērtspapīru riska darījumiem ar centrālajām bankām piešķir 0 % riska pakāpi. 7. Līdzdalībai pamatkapitālā, kas ir iegrāmatota kā aizdevums, bet izrietējusi no parāda vērtspapīru aizstāšanas ar pašu kapitālu, kura notikusi pienācīgas parāda realizācijas vai pārstrukturēšanas ietvaros, piešķir riska pakāpi, kas nav zemāka par riska pakāpi, kuru piemērotu, ja līdzdalību pamatkapitālā uzskatītu par parāda vērtspapīru riska darījumu.” |
64) |
regulas 134. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Skaidras naudas posteņiem to iekasēšanas procesā piešķir 20 % riska pakāpi. Skaidrai naudai, kas ir iestādes īpašumā un turējumā vai tiek pārvadāta, un līdzvērtīgiem skaidras naudas posteņiem piemēro 0 % riska pakāpi.” |
65) |
regulas 135. pantam pievieno šādu punktu: “3. Līdz 2025. gada 10. jūlijam EVTI sagatavo ziņojumu par to, vai VSP riski ir pienācīgi atspoguļoti ĀKNI kredītriska reitingu metodikās, un iesniedz šo ziņojumu Komisijai. Komisija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu līdz 2026. gada 10. janvārim.” |
66) |
regulas 138. pantu groza šādi:
|
67) |
regulas 139. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
; |
68) |
regulas 141. pantu aizstāj ar šādu: “141. pants Posteņi vietējā un ārvalstu valūtā 1. Kredītnovērtējumu, kas attiecas uz kādu posteni, kurš denominēts parādnieka valsts valūtā, neizmanto, lai iegūtu riska pakāpi tā paša parādnieka riska darījumam, kas denominēts ārvalstu valūtā. 2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja riska darījums rodas no iestādes līdzdalības aizdevumā, ko izsniegusi vai ko pret konvertējamības un pārvešanas risku garantējusi 117. panta 2. punktā minēta daudzpusēja attīstības banka, kuras privileģētā kreditora statuss ir atzīts tirgū, kredītnovērtējumu par parādnieka vietējās valūtas posteni var izmantot, lai iegūtu riska pakāpi ārvalstu valūtā denominētam riska darījumam ar to pašu parādnieku. Pirmās daļas nolūkā, ja ārvalstu valūtā denominēts riska darījums ir garantēts pret konvertējamības un pārvešanas risku, parādnieka vietējās valūtas posteņa kredītnovērtējumu var izmantot tikai, lai noteiktu minētā riska darījuma garantētās daļas riska pakāpi. Tai riska darījuma daļai, kura nav garantēta, riska pakāpi nosaka, pamatojoties uz parādnieka kredītnovērtējumu, kas attiecas uz minētajā valūtā denominētu posteni.” |
69) |
regulas 142. panta 1. punktu groza šādi:
|
70) |
regulas 143. pantu groza šādi:
|
71) |
regulas 144. pantu groza šādi:
|
72) |
regulas 147. pantu groza šādi:
|
73) |
regulas 148. pantu groza šādi:
|
74) |
regulas 149. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
75) |
regulas 150. pantu groza šādi:
|
76) |
regulas 151. pantu groza šādi:
|
77) |
regulas 152. pantu groza šādi:
|
78) |
regulas 153. pantu groza šādi:
|
79) |
regulas 154. pantu groza šādi:
|
80) |
regulas 155. pantu svītro; |
81) |
regulas 157. pantam pievieno šādu punktu: “6. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:
|
82) |
regulas 158. pantu groza šādi:
|
83) |
regulas 159. pantu aizstāj ar šādu: “159. pants Procedūra attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru, IRB iztrūkumu un IRB pārsniegumu 1. Iestādes 158. panta 5., 6. un 10. punktā minēto riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru atskaita no visu turpmāk minēto elementu summas:
Ja saskaņā ar pirmo daļu veiktā aprēķina rezultāts ir pozitīva summa, iegūtā summa ir “ IRB pārsniegums”. Ja saskaņā ar pirmo daļu veiktā aprēķina rezultāts ir negatīva summa, iegūtā summa ir “ IRB iztrūkums”. 2. Šā panta 1. punktā minētā aprēķina nolūkos iestādes saskaņā ar 166. panta 1. punktu noteiktiem diskontiem bilancē iekļautiem riska darījumiem, kuri nopirkti, kad nav izpildītas to saistības, piemēro tādu pašu procedūru kā specifiskajām kredītriska korekcijām. IRB iztrūkuma vai IRB pārsnieguma aprēķinā nav atļauts iekļaut diskontus bilancē iekļautiem riska darījumiem, kuri nopirkti, kad bija izpildītas to saistības. Specifiskās kredītriska korekcijas tādiem riska darījumiem, kuros nav izpildītas saistības, neizmanto, lai segtu paredzamo zaudējumu apmēru citiem riska darījumiem. Vērtspapīroto riska darījumu paredzamo zaudējumu apmēru un vispārējās un īpašās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar minētajiem riska darījumiem, IRB iztrūkuma vai IRB pārsnieguma aprēķinā neietver.” |
84) |
Trešajā daļā pēc 4. iedaļas “PD, LGD un termiņš” iekļauj šādu apakšiedaļu:
159.a pants PD, LGD un kredīta korekcijas pakāpes (CCF) ievadparametru minimālās robežvērtības nepiemērošana Šīs daļas 3. nodaļas un konkrēti 160. panta 1. punkta, 161. panta 4. punkta, 164. panta 4. punkta un 166. panta 8.c punkta nolūkos – ja riska darījumu sedz atbilstoša garantija, ko sniedz centrālā valdība vai centrālā banka, vai ECB, tad PD, LGD un kredīta korekcijas pakāpes ievadparametru minimālās robežvērtības nepiemēro riska darījuma daļai, kuru sedz minētā garantija. Tomēr riska darījuma daļai, ko nesedz minētā garantija, piemēro attiecīgās PD, LGD un kredīta korekcijas pakāpes ievadparametru minimālās robežvērtības.” |
85) |
regulas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 4. iedaļas 1. apakšiedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu: “Riska darījumi ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām, reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām” ; |
86) |
regulas 160. pantu groza šādi:
|
87) |
regulas 161. pantu groza šādi:
|
88) |
regulas 162. pantu groza šādi:
|
89) |
regulas 163. pantu groza šādi:
|
90) |
regulas 164. pantu groza šādi:
|
91) |
regulas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 4. iedaļas 3. apakšiedaļu svītro; |
92) |
regulas 166. pantu groza šādi:
|
93) |
regulas 167. pantu svītro; |
94) |
regulas 169. panta 3. punktam pievieno šādu daļu: “EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par to, kā praksē piemērot prasības par modeļu izstrādāšanu, kvantitatīvu riska noteikšanu, riska parametru validēšanu un piemērošanu, katram riska parametram izmantojot nepārtrauktas vai ļoti detalizētas reitinga skalas.” ; |
95) |
regulas 170. pantu groza šādi:
|
96) |
regulas 171. pantam pievieno šādu punktu: “3. Reitingu piešķiršanā iestādes par pamatu izmanto laikposmu, kas ir garāks par vienu gadu. Parādnieka reitings atspoguļo iestādes novērtējumu attiecībā uz parādnieka spēju un vēlmi pildīt līguma noteikumus, neraugoties uz nelabvēlīgiem ekonomiskajiem apstākļiem vai neparedzētiem notikumiem. Reitingu sistēmas izstrādā tā, lai individuāli atšķirīgas izmaiņas un– ja tās ir būtiski risku veicinoši faktori attiecīgajam riska darījuma veidam – nozarei raksturīgas izmaiņas būtu faktors, kas veicina migrāciju no vienas kategorijas vai portfeļa uz citu. Migrāciju veicinošs faktors var būt arī uzņēmējdarbības cikla ietekme.” |
97) |
regulas 172. panta 1. punktu groza šādi:
|
98) |
regulas 173. pantu groza šādi:
|
99) |
regulas 174. pantu groza šādi:
|
100) |
regulas 176. pantu groza šādi:
|
101) |
regulas 177. pantu groza šādi:
|
102) |
regulas 178. pantu groza šādi:
|
103) |
regulas 179. panta 1. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
104) |
regulas 180. pantu groza šādi:
|
105) |
regulas 181. pantu groza šādi:
|
106) |
regulas 182. pantu groza šādi:
|
107) |
regulas 183. pantu groza šādi:
|
108) |
regulas Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļas 4. apakšiedaļu svītro; |
109) |
regulas 192. pantam pievieno šādu punktu:
; |
110) |
regulas 193. pantam pievieno šādu punktu: “7. Nodrošinājums, kas atbilst visām šajā nodaļā paredzētajām atbilstības prasībām, var tikt atzīts pat riska darījumiem, kas saistīti ar neizņemtām kredītiespējām, ja kredītiespējas summu izņemšana ir atkarīga no nodrošinājuma iepriekšējas vai vienlaicīgas iegādes vai saņemšanas tādā apmērā, kādā iestādei ir tiesības attiecībā uz nodrošinājumu pēc kredītiespējas aizņēmuma izņemšanas, attiecīgi tā, ka iestādei nav nekādu tiesību attiecībā uz nodrošinājumu, ciktāl kredītiespēja netiek izņemta.” |
111) |
regulas 194. pantā svītro 10. punktu; |
112) |
regulas 197. pantu groza šādi:
|
113) |
regulas 198. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Ja KIU vai kādam tā pakārtotam KIU nav noteikts ieguldīt tikai instrumentos, kas ir atbilstoši, lai tos atzītu saskaņā ar 197. panta 1. un 4. punktu, un posteņos, kas minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, piemēro turpmāk minēto:
Ja nodrošinājumam neatbilstošo instrumentu vērtība ir negatīva tādu saistību vai iespējamo saistību dēļ, kas rodas no īpašumtiesībām, iestādes rīkojas šādi:
|
114) |
regulas 199. pantu groza šādi:
|
115) |
regulas 201. pantu groza šādi:
|
116) |
regulas 202. pantu svītro; |
117) |
regulas 204. pantam pievieno šādu punktu: “3. Pirmā saistību nepildīšanas gadījuma un visu pārējo n-to saistību nepildīšanas gadījumu kredītu atvasinātie instrumenti saskaņā ar šo nodaļu nav atbilstoši nefondētās kredītaizsardzības veidi.” |
118) |
regulas 207. panta 4. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
119) |
regulas 208. pantu groza šādi:
|
120) |
regulas 210. pantu groza šādi:
|
121) |
regulas 213. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Saskaņā ar 214. panta 1. punktu kredītaizsardzība, kas izriet no garantijas vai kredītu atvasinātā instrumenta, ir atzīstama par atbilstošu nefondēto kredītaizsardzību, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos kredītaizsardzības līguma noteikums, kas paredz, ka aizdevējiestādes veikta kļūdaina uzticamības pārbaude vai krāpšana atceļ vai samazina garantijas devēja sniegtās kredītaizsardzības apmēru, neliedz minēto kredītaizsardzību uzskatīt par atbilstošu. Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos aizsardzības devējs var veikt vienreizēju maksājumu par visiem naudas līdzekļiem, kas pienākas saskaņā ar prasījumu, vai uzņemties parādnieka turpmākās maksājumu saistības, uz kurām attiecas kredītaizsardzības līgums.” |
122) |
regulas 215. pantu groza šādi:
|
123) |
regulas 216. pantam pievieno šādu punktu: “3. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz kredīta atvasinātā instrumenta segtu riska darījumu ar komercsabiedrību minētā punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētais kredītnotikums nav jānorāda atvasinātā instrumenta līgumā ar noteikumu, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
Ja nav izpildīti šā punkta a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, kredītaizsardzība tomēr var būt atbilstoša, ievērojot 233. panta 2. punktā paredzēto vērtības samazinājumu.” |
124) |
regulas 217. pantu svītro; |
125) |
regulas 219. pantu aizstāj ar šādu: “219. pants Bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaits Aizdevumus aizdevējiestādei un noguldījumus aizdevējiestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu, šī iestāde pielīdzina naudas nodrošinājumam, aprēķinot fondētās kredītaizsardzības efektu tiem aizdevumiem un noguldījumiem aizdevējiestādē, kuriem piemēro bilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitu.” |
126) |
regulas 220. pantu groza šādi:
|
127) |
regulas 221. pantu groza šādi:
|
128) |
regulas 222. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Tām riska darījumu daļām, kuras nodrošinātas ar atbilstoša nodrošinājuma tirgus vērtību, iestādes piemēro tādu riska pakāpi, kādu piemērotu saskaņā ar 2. nodaļu, ja aizdevējiestādei būtu tiešs riska darījums ar nodrošinājuma instrumentu. Šim nolūkam riska darījuma vērtība I pielikumā minētajam ārpusbilances postenim ir 100 % no posteņa vērtības, nevis 111. panta 2. punktā minētā riska darījuma vērtība.” |
129) |
regulas 223. pantu groza šādi:
|
130) |
regulas 224. panta 1. punkta 1.–4. tabulu aizstāj ar šādām: “1. tabula
2. tabula
3. tabula Citi nodrošinājuma vai riska darījumu veidi
4. tabula Svārstīguma korekcijas valūtu nesakritībai (Hfx)
|
131) |
regulas 225. pantu svītro; |
132) |
regulas 226. pantu aizstāj ar šādu: “226. pants Svārstīguma korekcijas augšupēja koriģēšana saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi Svārstīguma korekcijas, kas minētas 224. pantā, ir svārstīguma korekcijas, kuras iestāde piemēro ikdienas pārvērtēšanai. Ja pārvērtēšana notiek retāk nekā reizi dienā, iestādes piemēro lielākas svārstīguma korekcijas. Iestādes tās aprēķina, augšupēji koriģējot svārstīguma korekciju ikdienas pārvērtējumu, ar šādu laika kvadrātsaknes formulu:
kur:
|
133) |
regulas 227. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Iestādes, kas izmanto 224. pantā minēto uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju, atpirkšanas darījumiem un vērtspapīru aizdevuma vai aizņēmuma darījumiem var piemērot 0 % svārstīguma korekciju tādu svārstīguma korekciju vietā, kas aprēķinātas saskaņā ar 224. un 226. pantu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šā panta 2. punkta a)–h) apakšpunktā paredzētie nosacījumi. Šajā pantā noteikto procedūru nevar izmantot tās iestādes, kuras lieto 221. pantā paredzēto iekšējā modeļa pieeju.” |
134) |
regulas 228. pantu aizstāj ar šādu: “228. pants Riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšana saskaņā ar finanšu nodrošinājuma paplašināto metodi attiecībā uz riska darījumiem, kuriem piemēro standartizēto pieeju Saskaņā ar standartizēto pieeju iestādes izmanto E * , ko aprēķina saskaņā ar 223. panta 5. punktu, kā riska darījuma vērtību 113. panta vajadzībām. I pielikumā minēto ārpusbilances posteņu gadījumā iestādes izmanto E * kā vērtību, kurai piemēro 111. panta 2. punktā norādītās procentuālās attiecības, lai noteiktu riska darījuma vērtību.” |
135) |
regulas 229. pantu groza šādi:
|
136) |
regulas 230. pantu aizstāj ar šādu: “230. pants Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana riska darījumam ar atbilstošu fondēto kredītaizsardzību saskaņā ar IRB pieeju 1. Saskaņā ar IRB pieeju, izņemot riska darījumus, uz kuriem attiecas 220. panta darbības joma, iestādes izmanto efektīvos LGD (LGD*) kā LGD 3. nodaļas vajadzībām, lai atzītu fondēto kredītaizsardzību, kas ir atbilstoša saskaņā ar šo nodaļu. Iestādes LGD * aprēķina šādi:
kur:
2. Šā punkta 1. tabulā norādītas LGDS un Hc vērtības, kas piemērojamas 1. punktā paredzētajā formulā. 1. tabula
3. Ja atbilstoša fondētā kredītaizsardzība ir denominēta valūtā, kas atšķiras no riska darījuma valūtas, svārstīguma korekcija attiecībā uz valūtu nesakritību (Hfx ) ir tāda pati, kādu piemēro saskaņā ar 224.–227. pantu. 4. Ja ir izpildīti visi 199. panta 3. vai 4. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes kā alternatīvu šā panta 1. un 2. punktā noteiktajai procedūrai un saskaņā ar 124. panta 9. punktu var piemērot 50 % riska pakāpi tai riska darījuma daļai, kura, attiecīgi 125. panta 1. punkta pirmajā daļā un 126. panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktajās robežās, ir pilnībā nodrošināta ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, kas atrodas dalībvalsts teritorijā. 5. Lai aprēķinātu riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmērus IRB riska darījumiem, uz kuriem attiecas 220. panta darbības joma, iestādes izmanto E * saskaņā ar 220. panta 4. punktu un izmanto LGD nenodrošinātiem riska darījumiem, kā noteikts 161. panta 1. punkta a), aa) un b) apakšpunktā.” |
137) |
regulas 231. pantu aizstāj ar šādu: “231. pants Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru aprēķināšana atbilstošu fondētās kredītaizsardzības portfeļu gadījumā riska darījumam, kam piemēro IRB pieeju Iestādes, kas ir ieguvušas vairāku veidu fondēto kredītaizsardzību, riska darījumiem, kam piemēro IRB pieeju, var secīgi piemērot 230. pantā noteikto formulu katram atsevišķam nodrošinājuma veidam. Šajā nolūkā minētās iestādes pēc katra atsevišķa fondētās kredītaizsardzības veida atzīšanas posma samazina nenodrošinātā riska darījuma (EU ) atlikušo vērtību par šajā posmā atzītā nodrošinājuma (ES ) koriģēto vērtību. Saskaņā ar 230. panta 1. punktu ES kopsumma visiem fondētās kredītaizsardzības veidiem nepārsniedz vērtību E·(1+HE ), iegūstot šādu formulu:
kur:
|
138) |
regulas 232. pantu groza šādi:
|
139) |
regulas 233. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Iestādes svārstīguma korekcijas saistībā ar jebkurām valūtu nesakritībām balsta uz 10 darba dienu likvidācijas periodu, pieņemot ikdienas pārvērtēšanu, un minētās korekcijas aprēķina, izmantojot uzraudzības iestāžu noteikto svārstīguma korekciju pieeju, kā ir noteikts 224. pantā. Iestādes augšupēji pielāgo svārstīguma korekcijas saskaņā ar 226. pantu.”. |
140) |
regulas 235. pantu groza šādi:
|
141) |
regulā iekļauj šādu pantu: “235.a pants Riska darījumu riska svērto vērtību summas un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšana saskaņā ar aizstāšanas pieeju, ja garantētajam riska darījumam piemēro IRB pieeju un salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju piemēro standartizēto pieeju 1. Riska darījumiem ar nefondēto kredītaizsardzību, kuriem iestāde piemēro IRB pieeju, kas noteikta 3. nodaļā, ja salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju piemēro standartizēto pieeju, iestādes riska darījumu riska svērtās vērtības aprēķina saskaņā ar šādu formulu: max {0, E – GA} · r + GA · g kur:
2. Ja kredītaizsardzības summa (GA ) ir mazāka par riska darījumu vērtību (E), iestādes 1. punktā norādīto formulu var piemērot vienīgi tad, ja riska darījuma aizsargātā un neaizsargātā daļa ir vienādas prioritātes. 3. Iestādes var attiecināt 114. panta 4. un 7. punktā noteikto preferenciālo režīmu uz tādiem riska darījumiem vai riska darījumu daļām, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka, tā, it kā šie riska darījumi būtu tieši riska darījumi ar centrālo valdību vai centrālo banku, ar noteikumu, ka šādiem tiešiem riska darījumiem ir izpildīti attiecīgi 114. panta 4. vai 7. punktā izklāstītie nosacījumi. 4. Paredzamo zaudējumu apmērs riska darījuma vērtības segtajai daļai ir nulle. 5. Jebkurai riska darījuma vērtības (E) nesegtajai daļai iestādes izmanto riska pakāpi un paredzamos zaudējumus, kas atbilst pamatā esošajam riska darījumam. Lai veiktu 159. pantā izklāstīto aprēķinu, iestādes riska darījuma vērtības nesegtajai daļai piemēro vispārējās vai specifiskās kredītriska korekcijas vai papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. pantu saistībā ar iestādes netirdzniecības portfeļa darījumiem, vai citus ar riska darījumu saistītus pašu kapitāla samazinājumus, kuri nav atskaitījumi saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu.” |
142) |
regulas 236. pantu aizstāj ar šādu: “236. pants Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšana saskaņā ar aizstāšanas pieeju, ja garantētajam riska darījumam piemēro IRB pieeju, neizmantojot LGD pašu aplēses, un salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju piemēro IRB pieeju 1. Riska darījumam ar nefondēto kredītaizsardzību, kuram iestāde piemēro 3. nodaļā izklāstīto IRB pieeju, bet neizmanto pašu veiktas aplēses par LGD, ja salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju piemēro IRB pieeju, kas noteikta 3. nodaļā, iestādes riska darījuma segto daļu nosaka kā zemāko no riska darījuma vērtības (E) un nefondētās kredītaizsardzības koriģētās vērtības (GA ), kas aprēķinātas saskaņā ar 235.a panta 1. punktu. 1.a Iestādes, kas salīdzināmiem tiešajiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju piemēro IRB pieeju, izmantojot pašu veiktās aplēses attiecībā uz PD, riska darījuma riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēru riska darījuma vērtības segtajai daļai aprēķina, izmantojot aizsardzības devēja PD un 161. panta 1. punktā minētos LGD, kas piemērojami salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, saskaņā ar šā panta 1.b punktu. Pakārtotiem riska darījumiem un nepakārtotai nefondētai kredītaizsardzībai LGD, kuri iestādēm jāpiemēro riska darījuma vērtības segtajai daļai, ir LGD, kas saistīti ar augstākas prioritātes prasījumiem, kuros saskaņā ar šo nodaļu iestādes var ņemt vērā jebkādu fondēto kredītaizsardzību, ar ko nodrošina nefondēto kredītaizsardzību. 1.b Iestādes aprēķina riska pakāpi un paredzamos zaudējumus, kas piemērojami pamatā esošā riska darījuma segtajai daļai, izmantojot PD, šā panta 1.a punktā noteiktos LGD un to pašu riska pakāpes funkciju, ko izmanto salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, un attiecīgā gadījumā izmanto ar pamatā esošo riska darījumu saistīto termiņu (M), kas aprēķināts saskaņā ar 162. pantu. 1.c Iestādes, kas salīdzināmiem tiešajiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju piemēro IRB pieeju, izmantojot 153. panta 5. punktā paredzēto metodi, izmanto riska pakāpi un paredzamos zaudējumus, kas piemērojami riska darījuma segtajai daļai un kas atbilst 153. panta 5. punktā un 158. panta 6. punktā paredzētajiem. 1.d Neatkarīgi no šā panta 1.c punkta iestādes, kuras piemēro IRB pieeju garantētiem riska darījumiem, izmantojot 153. panta 5. punktā paredzēto metodi, riska darījuma segtajai daļai piemērojamo riska pakāpi un paredzamos zaudējumus aprēķina, izmantojot PD, 161. panta 1. punktā minētos LGD, kas piemērojami salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, saskaņā ar šā panta 1.b punktu, un tādu pašu riska pakāpes funkciju, kādu izmanto salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, un attiecīgā gadījumā saistībā ar pamatā esošo riska darījumu izmanto termiņu (M), kas aprēķināts saskaņā ar 162. pantu. Pakārtotiem riska darījumiem un nepakārtotai nefondētai kredītaizsardzībai LGD, kuri iestādēm jāpiemēro riska darījuma vērtības segtajai daļai, ir LGD, kas ir saistīti ar augstākas prioritātes prasījumiem, kuros saskaņā ar šo nodaļu iestādes var ņemt vērā jebkādu fondēto kredītaizsardzību, ar ko nodrošina nefondēto kredītaizsardzību. 2. Jebkurai riska darījuma vērtības (E) nesegtajai daļai iestādes izmanto riska pakāpi un paredzamos zaudējumus, kas atbilst pamatā esošajam riska darījumam. Lai veiktu 159. pantā izklāstīto aprēķinu, iestādes riska darījuma vērtības nesegtajai daļai saskaņā ar 34. pantu piemēro vispārējās vai specifiskās kredītriska korekcijas vai papildu vērtības korekcijas saistībā ar iestādes netirdzniecības portfeļa darījumiem vai citus pašu kapitāla samazinājumus saistībā ar riska darījumu, kuri nav atskaitījumi saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu. 3. Šā panta vajadzībām (GA ) ir kredītaizdardzības vērtība, kas koriģēta saistībā ar ārvalstu valūtas risku (G*), kuru aprēķina saskaņā ar 233. panta 3. punktu, papildus koriģēta saistībā ar jebkādu termiņu nesakritību, kā noteikts šīs nodaļas 5. iedaļā. Riska darījumu vērtība (E) ir riska darījuma vērtība, kas noteikta saskaņā ar 3. nodaļas 5. iedaļu. Ārpusbilances posteņiem, kas nav atvasinātie instrumenti, kuriem piemēro IRB pieeju, iestādes aprēķina riska darījuma vērtību, izmantojot kredīta korekcijas pakāpes 100 % apmērā, nevis 166. panta 8., 8.a un 8.b punktā paredzētās SA-CCF vai IRB-CCF.” |
143) |
regulā iekļauj šādu pantu: “236.a pants Riska darījumu riska svērto vērtību un paredzamo zaudējumu apmēra aprēķināšana saskaņā ar aizstāšanas pieeju, ja garantētajam riska darījumam piemēro IRB pieeju, izmantojot LGD pašu aplēses, un salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju piemēro IRB pieeju 1. Riska darījumam ar nefondēto kredītaizsardzību, kuram iestāde piemēro 3. nodaļā izklāstīto IRB pieeju, izmantojot pašas veiktas aplēses par LGD, ja salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju piemēro IRB pieeju, kas noteikta 3. nodaļā, bet neizmanto LGD pašu aplēses, iestāde nosaka riska darījuma segto daļu kā zemāko no riska darījuma vērtības (E) un nefondētās kredītaizsardzības koriģētās vērtības (GA ), kas aprēķinātas saskaņā ar 235. a panta 1. punktu. Iestāde aprēķina riska darījumu riska svērtās vērtības un paredzamo zaudējumu apmēru riska darījuma vērtības segtajai daļai, izmantojot PD, LGD un to pašu riska pakāpes funkciju, ko izmanto salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, un attiecīgā gadījumā izmanto ar pamatā esošo riska darījumu saistīto termiņu (M), kas aprēķināts saskaņā ar 162. pantu. 2. Iestādes, kas piemēro IRB pieeju, kura noteikta 3. nodaļā, bet neizmanto pašu aplēses par LGD salīdzināmiem tiešiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju, nosaka LGD saskaņā ar 161. panta 1. punktu. Pakārtotiem riska darījumiem un nepakārtotai nefondētai kredītaizsardzībai LGD, kuri iestādēm jāpiemēro riska darījuma vērtības segtajai daļai, ir LGD, kuri ir saistīti ar augstākas prioritātes prasījumiem un kuros saskaņā ar šo nodaļu iestādes var ņemt vērā jebkādu fondēto kredītaizsardzību, ar ko nodrošina nefondēto kredītaizsardzību. 3. Iestādes, kuras piemēro IRB pieeju, kas noteikta 3. nodaļā, izmantojot pašu veiktās LGD aplēses salīdzināmiem tiešajiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju, aprēķina riska pakāpi un paredzamos zaudējumus, kuri piemērojami pamatā esošā riska darījuma segtajai daļai, izmantojot PD, LGD un to pašu riska pakāpes funkciju, ko izmanto salīdzināmam tiešam riska darījumam ar aizsardzības devēju, un attiecīgā gadījumā izmanto ar pamatā esošo riska darījumu saistīto termiņu (M), kurš aprēķināts saskaņā ar 162. pantu. 4. Iestādes, kas salīdzināmiem tiešajiem riska darījumiem ar aizsardzības devēju piemēro IRB pieeju, izmantojot 153. panta 5. punktā paredzēto metodi, izmanto riska pakāpi un paredzamos zaudējumus, kas piemērojami riska darījuma segtajai daļai un kas atbilst 153. panta 5. punktā un 158. panta 6. punktā paredzētajiem. 5. Jebkurai riska darījuma vērtības (E) nesegtajai daļai iestādes izmanto riska pakāpi un paredzamos zaudējumus, kas atbilst pamatā esošajam riska darījumam. Lai veiktu 159. pantā izklāstīto aprēķinu, iestādes riska darījuma vērtības nesegtajai daļai piemēro vispārējās vai specifiskās kredītriska korekcijas vai papildu vērtības korekcijas saskaņā ar 34. pantu saistībā ar iestādes netirdzniecības portfeļa darījumiem, vai citus pašu kapitāla samazinājumus saistībā ar riska darījumu, kuri nav atskaitījumi saskaņā ar 36. panta 1. punkta m) apakšpunktu.” |
144) |
trešās daļas II sadaļas 4. nodaļas 6. iedaļu svītro; |
145) |
regulas 252. panta b) punktā RW * definīciju aizstāj ar šādu: “RW * =riska darījumu riska svērtās vērtības 92. panta 4. punkta a) apakšpunkta vajadzībām;” ; |
146) |
regulas 273. pantu groza šādi:
|
147) |
regulas 273.a panta 3. punktu groza šādi:
|
148) |
regulas 273.b pantu groza šādi:
|
149) |
regulas 274. pantu groza šādi:
|
150) |
regulas 276. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
151) |
regulas 277.a panta 2. punktam pievieno šādu daļu: “Šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos iestādes piesaista darījumus atsevišķai attiecīgās riska kategorijas riska ierobežošanas kopai, ņemot vērā to pašu riska ierobežošanas kopu, kas izklāstīta 1. punktā.” ; |
152) |
regulas 279.a pantu groza šādi:
|
153) |
regulas 285. pantu groza šādi:
|
154) |
regulas 291. panta 5. punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
155) |
Trešās daļas III sadaļu aizstāj ar šādu: “ III SADAĻA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBA ATTIECĪBĀ UZ OPERACIONĀLO RISKU 1. NODAĻA PAŠU KAPITĀLA PRASĪBAS APRĒĶINĀŠANA ATTIECĪBĀ UZ OPERACIONĀLO RISKU 311.a pants Definīcijas Šajā sadaļā lieto šādas definīcijas:
312. pants Pašu kapitāla prasība operacionālajam riskam Pašu kapitāla prasība operacionālajam riskam ir uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļa, kas aprēķināta saskaņā ar 313. pantu. 313. pants Uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļa Iestādes savu uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
314. pants Uzņēmējdarbības rādītājs 1. Iestādes savu uzņēmējdarbības rādītāju aprēķina saskaņā ar šādu formulu: BI = ILDC + SC + FC kur:
2. Šā panta 1. punkta nolūkos procentu, nomas līgumu un dividenžu sastāvdaļu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:
kur:
3. Atkāpjoties no 2. punkta, ES mātes iestāde līdz 2027. gada 31. decembrim var savai konsolidētās uzraudzības iestādei lūgt atļauju aprēķināt atsevišķu procentu, nomas un dividenžu komponentu attiecībā uz jebkuru no tās konkrētajām meitas iestādēm un minētā aprēķina rezultātu pievienot procentu, nomas un dividenžu komponentam, kas konsolidēti ir aprēķināts citām grupas sabiedrībām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
Pēc atļaujas piešķiršanas konsolidētās uzraudzības iestāde reizi divos gados atkārtoti novērtē atļauju un tās nosacījumus. Konsolidētās uzraudzības iestāde informē EBI, tiklīdz šāda atļauja ir piešķirta, apstiprināta vai atsaukta. Līdz 2031. gada 31. decembrim EBI ziņo Komisijai par pirmajā daļā minētās atkāpes izmantošanu un tās piemērotību, jo īpaši, ņemot vērā attiecīgos konkrētos uzņēmējdarbības modeļus un ar tiem saistīto pašu kapitāla prasību piemērotību operacionālajam riskam. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā ar to saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija attiecīgajā gadījumā līdz 2032. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu. 4. Līdz 2027. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kad konsolidētās uzraudzības iestāde piešķir atļauju saskaņā ar 3. punktu, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, ES mātes iestāde, kurai ir piešķirta atļauja piemērot alternatīvo standartizēto pieeju savām darbības jomām “privātpersonu vai MVU apkalpošana” un “korporatīvo klientu apkalpošana”, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības operacionālajam riskam, var, informējusi savu konsolidētās uzraudzības iestādi, turpināt izmantot alternatīvo standartizēto pieeju atbilstoši šīs regulas redakcijai, kas bija piemērojama 2024. gada 8. jūlijā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasību operacionālajam riskam, kas saistīta ar šīm divām darbības jomām, saskaņā ar spēkā esošās atļaujas darbības jomu. 5. Šā panta 1. punkta nolūkos pakalpojumu sastāvdaļu aprēķina saskaņā ar šādu formulu: SC = max (OI, OE) + max (FI, FE) kur:
Ja ir saņemta iepriekšēja kompetentās iestādes atļauja un ciktāl institucionālās aizsardzības shēmas rīcībā ir piemērotas un vienoti noteiktas sistēmas operacionālā riska uzraudzībai un klasifikācijai, iestādes, kuras ir institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieces, kas izpilda 113. panta 7. punkta prasības, var aprēķināt neto pakalpojumu sastāvdaļu, atskaitot jebkādus ienākumus, kas ir saņemti no iestādēm, vai izdevumus, kas ir samaksāti iestādēm, kuras ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieces. Uz visiem zaudējumiem, kas radušies saistībā ar operacionālajiem riskiem, attiecas savstarpējā sadale starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem. 6. Šā panta 1. punkta nolūkos finanšu sastāvdaļu aprēķina saskaņā ar šādu formulu: FC = TC + BC kur:
7. Iestādes sava uzņēmējdarbības rādītāja aprēķināšanā neizmanto nevienu no šādiem elementiem:
8. Ja iestāde ir darbojusies mazāk nekā trīs gadus, tā attiecīgo sava uzņēmējdarbības rādītāja sastāvdaļu aprēķināšanai izmanto uz darījumu prognozēm balstītas aplēses, ja tās kompetentā iestāde tam piekrīt. Iestāde sāk izmantot vēsturiskos datus, tiklīdz minētie dati ir pieejami. 9. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 10. EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu uzņēmējdarbības rādītāja posteņus, attiecīgā gadījumā attiecinot šos posteņus uz attiecīgajām pārskatu sniegšanas šūnām, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/451 (*14). EBI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim. Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. 315. pants Uzņēmējdarbības rādītāja korekcijas 1. Iestādes apvienoto vai iegādāto sabiedrību vai darbību uzņēmējdarbības rādītāja posteņus iekļauj savā uzņēmējdarbības rādītāja aprēķinā attiecīgi no apvienošanās vai iegādes brīža un aptver pēdējos trīs finanšu gadus. 2. Iestādes var lūgt kompetentajai iestādei atļauju no uzņēmējdarbības rādītāja izslēgt summas, kas saistītas ar atsavinātām sabiedrībām vai darbībām. 3. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 2. NODAĻA DATU VĀKŠANA UN PĀRVALDĪBA 316. pants Gada operacionālā riska zaudējumu aprēķināšana 1. Iestādes, kuru uzņēmējdarbības rādītājs ir 750 miljoni EUR vai lielāks, savus gada operacionālā riska zaudējumus aprēķina kā summu, ko veido visi neto zaudējumi attiecīgajā finanšu gadā, kuri aprēķināti saskaņā ar 318. panta 1. punktu un kuri ir vienādi vai pārsniedz 319. panta 1. vai 2. punktā noteiktās zaudējumu datu robežvērtības. Atkāpjoties no pirmās daļas, kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumu no prasības aprēķināt gada operacionālā riska zaudējumus iestādēm, kuru uzņēmējdarbības rādītājs nepārsniedz 1 miljardu EUR, ar noteikumu, ka iestāde ir pierādījusi kompetentajai iestādei, ka pirmās daļas piemērošana iestādei būtu pārmērīgi apgrūtinoša. 2. Šā panta 1. punkta nolūkos attiecīgais uzņēmējdarbības rādītājs ir augstākā to uzņēmējdarbības rādītāju vērtība, par kuriem iestāde ir ziņojusi pēdējos astoņos pārskatu sniegšanas atsauces datumos. Iestāde, kas vēl nav paziņojusi savu uzņēmējdarbības rādītāju, izmanto savu visnesenāko uzņēmējdarbības rādītāju. 3. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai 1. punkta nolūkos precizētu nosacījumu “pārmērīgi apgrūtinošs”. EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 317. pants Zaudējumu datu kopa 1. Iestādes, kas gada operacionālā riska zaudējumus aprēķina saskaņā ar 316. panta 1. punktu, ir ieviesušas pasākumus, procesus un mehānismus, lai pastāvīgi izveidotu un atjauninātu zaudējumu datu kopu, kurā par katru reģistrēto operacionālā riska notikumu apkopo bruto zaudējumu summas, ar apdrošināšanu nesaistītās atgūtās summas, apdrošināšanas atlīdzības, atsauces datumus un grupētos zaudējumus, tostarp tos, kas radušies pārkāpumu gadījumos. 2. Iestādes zaudējumu datu kopa aptver visus operacionālā riska notikumus, kas izriet no visām sabiedrībām, kuras ietilpst konsolidācijas tvērumā saskaņā ar Pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu. 3. Šā panta 1. punkta nolūkos iestādes:
4. Iestādes arī vāc šādus datus:
Aprakstošās informācijas detalizācijas pakāpe ir samērīga ar bruto zaudējumu apmēru. 5. Iestāde zaudējumu datu kopā neiekļauj ar kredītrisku saistītus operacionālā riska notikumus, kas ņemti vērā riska darījumu riska svērtajā vērtībā kredītriskam. Zaudējumu datu kopā iekļauj operacionālā riska notikumus, kas saistīti ar kredītrisku, bet nav ņemti vērā riska darījumu riska svērtajā vērtībā kredītriskam. 6. Operacionālā riska notikumus, kas saistīti ar tirgus risku, uzskata par operacionālo risku un iekļauj zaudējumu datu kopā. 7. Iestāde pēc kompetentās iestādes pieprasījuma spēj savus vēsturiskos iekšējos datus par zaudējumiem attiecināt uz notikumu veidu. 8. Šā panta nolūkos iestādes nodrošina savu IT sistēmu un infrastruktūras stabilitāti, noturību un darbību, kas vajadzīga, lai uzturētu un atjauninātu zaudējumu datu kopu, jo īpaši, nodrošinot visu turpmāk minēto:
9. EBI 7. punkta nolūkos izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, ar ko izveido operacionālajam riskam piemērojamu risku taksonomiju, kas atbilst starptautiskajiem standartiem un metodikai, lai, pamatojoties uz operacionālajam riskam piemērojamo riska taksonomiju, klasificētu datu kopā iekļautos zaudējumu notikumus. EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 10. Šā panta 8. punkta nolūkos EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izstrādā pamatnostādnes, kurās izskaidro tehniskos elementus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pārvaldības pasākumu stabilitāti, noturību un darbību nolūkā uzturēt zaudējumu datu kopu, īpašu uzmanību pievēršot IT sistēmām un infrastruktūrai. 318. pants Neto zaudējumu un bruto zaudējumu aprēķināšana 1. Šīs regulas 316. panta 1. punkta nolūkos iestādes katram operacionālā riska notikumam neto zaudējumus aprēķina šādi: neto zaudējumi = bruto zaudējumi – atgūtā summa kur:
Iestādes uztur pastāvīgi atjauninātu neto zaudējumu aprēķinu katram konkrētajam operacionālā riska notikumam. Šajā nolūkā iestādes atjaunina neto zaudējumu aprēķinu, pamatojoties uz novērotajām vai aplēstajām bruto zaudējumu un atgūto summu izmaiņām katrā no pēdējiem 10 finanšu gadiem. Ja zaudējumi, kas saistīti ar vienu un to pašu operacionālā riska notikumu, tiek novēroti vairāku finanšu gadu laikā minētajā 10 gadu laikposmā, iestāde aprēķina un uztur atjauninātus šādus datus:
2. Šā panta 1. punkta nolūkos bruto zaudējumu aprēķinā iekļauj šādus posteņus:
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos būtiskos nenokārtotos zaudējumus zaudējumu datu kopā iekļauj laikposmā, kas ir samērīgs ar nenokārtotā posteņa apmēru un ilgumu. Šā punkta pirmās daļas e) apakšpunkta nolūkos iestāde zaudējumu datu kopā ietver būtiskus zaudējumus laikā, ja minētie zaudējumi radušies tādu operacionālā riska notikumu dēļ, kas pārsniedz vienu finanšu gadu. Iestādes finanšu gada operacionālā riska posteņa reģistrētajā zaudējumu summā iekļauj zaudējumus, kas rodas tādēļ, ka ir koriģētas iegrāmatošanas kļūdas, kas radušās kādā no iepriekšējiem finanšu gadiem, pat ja šie zaudējumi tieši neietekmē trešās personas. Ja pastāv būtiski zaudējumi laikā un operacionālā riska notikums tieši skar trešās personas, tostarp iestādes klientus, piegādātājus un darbiniekus, iestāde iekļauj arī oficiālo korekciju attiecībā uz iepriekš izdotiem finanšu pārskatiem. 3. Šā panta 1. punkta nolūkos no bruto zaudējumu aprēķina izslēdz šādus posteņus:
4. Šā panta 1. punkta nolūkā, lai samazinātu bruto zaudējumus, atgūtās summas izmanto tikai tad, ja iestāde ir saņēmusi maksājumu. Debitoru parādus neuzskata par atgūtajām summām. Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma iestāde iesniedz visus dokumentus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu maksājumus, kuri saņemti un ņemti vērā operacionālā riska notikuma neto zaudējumu aprēķinā. 319. pants Zaudējumu datu robežvērtības 1. Lai aprēķinātu 316. panta 1. punktā minētos gada operacionālā riska zaudējumus, iestādes no zaudējumu datu kopas ņem vērā operacionālā riska notikumus ar neto zaudējumiem, kas aprēķināti saskaņā ar 318. pantu un ir vienādi ar 20 000 EUR vai tos pārsniedz. 2. Neskarot šā panta 1. punktu un šīs regulas 446. panta nolūkos, 316. panta 1. punktā minētos gada operacionālā riska zaudējumus iestādes arī aprēķina, no zaudējumu datu kopas ņemot vērā operacionālā riska notikumus ar neto zaudējumiem, kas aprēķināti saskaņā ar 318. pantu un ir vienādi ar 100 000 EUR vai tos pārsniedz. 3. Ja operacionālā riska notikuma gadījumā rodas zaudējumi vairāk nekā viena finanšu gada laikā, kā noteikts 318. panta 1. punkta otrajā daļā, neto zaudējumi, kas jāņem vērā attiecībā uz šā panta 1. un 2. punktā minētajām robežvērtībām, ir apkopotie neto zaudējumi. 320. pants Zaudējumu izslēgšana 1. Iestāde var savai kompetentajai iestādei lūgt atļauju no sava gada operacionālā riska zaudējumu aprēķina izņēmuma kārtā izslēgt operacionālā riska notikumus, kas vairs nav būtiski iestādes riska profilam, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos minimālais viena gada laikposms sākas dienā, kad zaudējumu datu kopā iekļautais operacionālā riska notikums pirmo reizi kļuvis lielāks par 319. panta 1. punktā noteikto būtiskuma robežvērtību. 2. Iestāde, kas pieprasa 1. punktā minēto atļauju, sniedz kompetentajai iestādei dokumentētu pamatojumu operacionālā riska notikuma izslēgšanai izņēmuma kārtā, tostarp:
3. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē saskaņā ar 1. punktu, tostarp to, kā jāaprēķina vidējie gada operacionālā riska zaudējumi, un specifikācijas par informāciju, kas vācama saskaņā ar 2. punktu, vai jebkādu turpmāku informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu novērtējuma veikšanai. EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 321. pants Zaudējumu no apvienotām vai iegādātām sabiedrībām vai darbībām iekļaušana 1. Zaudējumus, kas rodas no apvienotām vai iegādātām sabiedrībām vai darbībām, iekļauj zaudējumu datu kopā, tiklīdz ar minētajām sabiedrībām vai darbībām saistītie uzņēmējdarbības rādītāju posteņi ir iekļauti iestādes uzņēmējdarbības rādītāja aprēķinā saskaņā ar 315. panta 1. punktu. Šajā nolūkā iestādes iekļauj zaudējumus, kas novēroti 10 gadu laikposmā pirms iegādes vai apvienošanās. 2. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu, kā iestādēm jānosaka korekcijas savu zaudējumu datu kopā pēc 1. punktā minēto no apvienotām vai iegādātām sabiedrībām vai darbībām radušos zaudējumu iekļaušanas. EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā panta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 322. pants Zaudējumu datu pilnīgums, precizitāte un kvalitāte 1. Iestādes ir ieviesušas organizāciju un procesus, lai nodrošinātu zaudējumu datu pilnīgumu, precizitāti un kvalitāti un pakļautu minētos datus neatkarīgai pārskatīšanai. 2. Kompetentās iestādes periodiski un vismaz reizi piecos gados pārskata tās iestādes zaudējumu datu kvalitāti, kura saskaņā ar 316. panta 1. punktu aprēķina gada operacionālā riska zaudējumus. Kompetentās iestādes veic šādu pārskatīšanu vismaz reizi trijos gados attiecībā uz iestādi, kuras uzņēmējdarbības rādītājs pārsniedz 1 miljardu EUR. 323. pants Operacionālā riska pārvaldības satvars 1. Iestādes ir ieviesušas:
2. EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu pienākumus saskaņā ar 1. punkta a)–h) apakšpunktu, ņemot vērā iestādes lielumu un sarežģītību. EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2027. gada 10. janvārim Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. (*14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/451 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanai attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem un atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (OV L 97, 19.3.2021., 1. lpp.).”;" |
156) |
regulas 325. pantu groza šādi:
|
157) |
regulas 325.a pantu groza šādi:
|
158) |
regulas 325.b pantam pievieno šādu punktu: “4. Ja kompetentā iestāde nav piešķīrusi 2. punktā minēto atļauju vismaz vienai iestādes grupas iestādei vai uzņēmumam, tad, lai konsolidēti aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar šo sadaļu, piemēro šādas prasības:
Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto aprēķinu nolūkos tajos minētās iestādes un uzņēmumi izmanto to pašu pārskata sniegšanas valūtu, ko izmanto, lai grupai konsolidēti aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku saskaņā ar šo sadaļu.” |
159) |
regulas 325.c pantu groza šādi:
|
160) |
regulas 325.j pantu groza šādi:
|
161) |
regulas 325.q panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Ārvalstu valūtas vega riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro iespējas līgumiem ar pamatā esošiem instrumentiem, kas jutīgi pret valūtas maiņu, ir maiņas kursa izsecinātais svārstīgums starp valūtu pāriem. Minēto izsecināto svārstīgumu attiecina uz šādiem termiņiem saskaņā ar atbilstošo iespējas līgumu termiņiem, ievērojot pašu kapitāla prasības: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi.” |
162) |
regulas 325.s panta 1. punktā formulu, ar ko aprēķina sk , aizstāj ar šādu: “
”; |
163) |
regulas 325.t pantu groza šādi:
|
164) |
regulas 325.u pantu groza šādi:
|
165) |
regulas 325.v pantam pievieno šādu punktu: “3. Attiecībā uz tirgotiem nevērtspapīrošanas kredīta un kapitāla vērtspapīru atvasinātajiem instrumentiem JTD summas individuālajām sastāvdaļām nosaka, izmantojot caurskatāmības pieeju.” |
166) |
regulas 325.x pantam pievieno šādu punktu: “5. Ja atvasināta instrumenta pozīcijas, kuras pamatā ir parāda vai kapitāla vērtspapīru naudas instruments un kuras riski ir ierobežoti ar minēto parāda vai kapitāla vērtspapīru naudas instrumentu, līgumiskie vai juridiskie noteikumi ļauj iestādei slēgt abus minētās pozīcijas posmus tad, kad beidzas abu posmu pirmais termiņš, neriskējot ar pamatā esošā instrumenta saistību neizpildes risku, apvienotās pozīcijas pēkšņas saistību neizpildes neto summu nosaka kā nulli.” |
167) |
regulas 325.y pantam pievieno šādu punktu: “6. Šā panta nolūkos riska darījumam piešķir kredītkvalitātes kategoriju, kas atbilst tādai kredītkvalitātes kategorijai, kuru tam piešķirtu saskaņā ar standartizēto pieeju kredītriskam, kas paredzēta II sadaļas 2. nodaļā.” |
168) |
regulas 325.ab panta 2. punktu svītro; |
169) |
regulas 325.ad pantu groza šādi:
|
170) |
regulas 325.ae panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Riska pakāpes attiecībā uz riska faktoriem, kuru pamatā ir valūtas, kas iekļautas likvīdāko valūtu apakškategorijā, kā minēts 325.bd panta 7. punkta b) apakšpunktā, un iestādes vietējā valūta, ir šādas:
|
171) |
regulas 325.ah pantu groza šādi:
|
172) |
regulas 325.ai panta 1. punktā ρkl (parādnieks) definīciju aizstāj ar šādu: “ρkl (parādnieks) ir vienāds ar 1, ja divi parādnieki ar jutīgumiem k un l ir identiski; tas ir 35 %, ja divi parādnieki ar jutīgumiem k un l ir 325.ah panta 1. punkta 4. tabulas 1.–18. kopā, citos gadījumos tas ir 80 %.” ; |
173) |
regulas 325.aj pantā γbc (reitings) definīciju aizstāj ar šādu: “γbc (reitings) ir vienāds ar:
|
174) |
regulas 325.ak pantu groza šādi:
|
175) |
regulas 325.am pantu groza šādi:
|
176) |
regulas 325.as panta 9. tabulu groza šādi:
|
177) |
regulas 325.ax pantu groza šādi:
|
178) |
regulas 325.az pantu groza šādi:
|
179) |
regulas 325.ba. pantu groza šādi:
|
180) |
regulas 325.bc pantam pievieno šādu punktu: “6. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu kritērijus ievaddatu izmantošanai šajā pantā minētajā riska mērīšanas modelī, tostarp datu precizitātes kritērijus un ievaddatu kalibrēšanas kritērijus, ja tirgus dati nav pietiekami. EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2026. gada 10. janvārim. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.” |
181) |
regulas 325.bd pantā iekļauj šādu punktu: “5.a VKM II iesaistīto dalībvalstu valūtas iekļauj likvīdāko valūtu un vietējo valūtu apakškategorijā, kāda 2. tabulā ir procentu likmju riska faktoru vispārīgajā kategorijā.” |
182) |
regulas 325.be pantu groza šādi:
|
183) |
regulas 325.bf pantu groza šādi:
|
184) |
regulas 325.bg pantu groza šādi:
|
185) |
regulas 325.bh pantu groza šādi:
|
186) |
regulas 325.bi panta 1. punktu groza šādi:
|
187) |
regulas 325.bo panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Iestādes savos iekšējā saistību nepildīšanas riska modeļos aptver nozīmīgus bāzes riskus riska ierobežošanas stratēģijās, kas izriet no atšķirībām starp produkta veidu, kapitāla struktūras prioritāti, iekšējo vai ārējo novērtējumu, emisijas datumu un no citām atšķirībām. Iestādes nodrošina, ka termiņu nesakritības starp riska ierobežošanas instrumentu un pret risku nodrošināto instrumentu, kas varētu rasties viena gada laikposmā, ja minētās nesakritības nav ietvertas to iekšējā saistību nepildīšanas riska modelī, neizraisa būtisku pārāk zemu riska novērtējumu. Iestādes atzīst riska ierobežošanas instrumentu tikai tādā mērā, kādā atbilstošais instruments parādniekam ir pieejams pat tad, kad parādniekam ir nepieciešams saņemt kredītu, vai citos gadījumos.” |
188) |
regulas 325.bp pantu groza šādi:
|
189) |
regulas 332. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Kredītu atvasinātie instrumenti saskaņā ar 325. panta 6. vai 8. punktu iekļaujami vienīgi tāpēc, lai noteiktu pašu kapitāla prasību specifiska riska gadījumā saskaņā ar 338. panta 2. punktu.” |
190) |
regulas 337. pantu groza šādi:
|
191) |
regulas 338. pantu aizstāj ar šādu: “338. pants Pašu kapitāla prasības korelācijas tirdzniecības portfeļiem 1. Šā panta nolūkos iestāde nosaka savu korelācijas tirdzniecības portfeli saskaņā ar 325. panta 6., 7. un 8. punktu. 2. Iestāde nosaka lielāko no šādām summām kā specifiskā riska pašu kapitāla prasību korelācijas tirdzniecības portfelim:
|
192) |
regulas 348. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Neskarot citus šīs iedaļas noteikumus, pozīcijām KIU piemēro pozīcijas riska, kas ietver vispārēju un specifisku risku, pašu kapitāla prasību 32 % apmērā. Neskarot 353. pantu, kopā ar grozīto procedūru zeltam, kas noteikta 352. panta 4. punktā, pozīcijām KIU piemēro pozīcijas riska, kas ietver vispārējo un specifisko risku, un ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasību 40 % apmērā.” |
193) |
regulas 351. pantu aizstāj ar šādu: “351. pants De minimis un svēršana attiecībā uz ārvalstu valūtas risku Ja iestādes kopējā neto ārvalstu valūtas pozīcijas un neto zelta pozīcijas summa, ko aprēķina saskaņā ar 352. pantā izklāstīto procedūru, pārsniedz 2 % no tās kopējā pašu kapitāla, iestāde aprēķina ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasību. Ārvalstu valūtas riska pašu kapitāla prasība ir summa, ko iegūst, saskaitot iestādes kopējo neto ārvalstu valūtas pozīciju un tās neto zelta pozīciju pārskata sniegšanas valūtā, un ko reizina ar 8 %.” |
194) |
regulas 352. panta 2. punktu svītro; |
195) |
regulas 361. pantu groza šādi:
|
196) |
regulas Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļu svītro; |
197) |
regulas 381. pantam pievieno šādu daļu: “Šīs sadaļas nolūkos “ CVA risks” ir CVA vērtības izmaiņu izraisīto zaudējumu risks, kas aprēķināts ar darījumu partneri veikto darījumu portfelim, kā izklāstīts pirmajā daļā, saistībā ar izmaiņām darījumu partnera kredītriska starpības riska faktoros un citos darījumu portfelī iegultos riska faktoros.” ; |
198) |
regulas 382. pantu groza šādi:
|
199) |
regulā iekļauj šādu pantu: “382.a pants Pieejas, kā aprēķināt CVA riska pašu kapitāla prasības 1. Iestāde aprēķina CVA riska pašu kapitāla prasības visiem 382. pantā minētajiem darījumiem saskaņā ar šādām pieejām:
2. Iestāde 1. punkta c) apakšpunktā minēto pieeju neizmanto apvienojumā ar minētā punkta a) vai b) apakšpunktā norādīto pieeju. 3. Iestāde var izmantot 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto pieeju apvienojumu, lai pastāvīgi aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības attiecībā uz:
4. Šā panta 3. punkta c) apakšpunkta nolūkos iestādes sadala atbilstošo savstarpējo prasījumu ieskaita kopu hipotētiskā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kas ietver darījumus, kam piemēro 1. punkta a) apakšpunktā minēto pieeju, un hipotētiskā savstarpējo prasījumu ieskaita kopā, kas ietver visus darījumus, kam piemēro 1. punkta b) apakšpunktā minēto pieeju. 5. Šā panta 3. punkta c) apakšpunkta nolūkos tajā minētie nosacījumi aptver šādus:
Iestādes dokumentē, kā tās izmanto 1. punkta a) un b) apakšpunktā un šajā punktā minēto pieeju apvienojumu, lai pastāvīgi aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz CVA risku.” |
200) |
regulas 383. pantu aizstāj ar šādu: “383. pants Standartizētā pieeja 1. Kompetentā iestāde piešķir iestādei atļauju aprēķināt tās CVA riska pašu kapitāla prasības portfelim, kurā iekļauti darījumi ar vienu vai vairākiem darījumu partneriem, izmantojot standartizēto pieeju saskaņā ar šā panta 3. punktu, pēc tam, kad tā ir novērtējusi, vai iestāde atbilst šādām prasībām:
Šā punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nolūkos darījuma partnera CVA jutīgums pret riska faktoru ir attiecīgās CVA vērtības relatīvās izmaiņas, kas izriet no izmaiņām viena no šīs CVA būtiskiem riska faktoriem vērtībā, ko aprēķina, izmantojot iestādes regulatīvo CVA modeli saskaņā ar 383.i un 383.j pantu. Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos atbilstošas riska ierobežošanas pozīcijas jutīgums pret riska faktoru ir minētās pozīcijas vērtības relatīvās izmaiņas, kas izriet no izmaiņām viena no minētās pozīcijas būtiskiem riska faktoriem vērtībā, ko aprēķina, izmantojot iestādes cenu noteikšanas modeli saskaņā ar 383.i un 383.j pantu. 2. Lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības, piemēro šādas definīcijas:
3. Iestādes nosaka CVA riska pašu kapitāla prasības, izmantojot standartizēto pieeju, kā summu, ko veido šādas pašu kapitāla prasības, kuras aprēķinātas saskaņā ar 383.b pantu:
|
201) |
regulā iekļauj šādus pantus: “383.a pants Regulatīvais CVA modelis 1. Regulatīvais CVA modelis, ko izmanto, lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar 383. pantu, ir konceptuāli pamatots, tiek īstenots godprātīgi un atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
Pirmās daļas a) apakšpunkta nolūkos CVA ir ar pozitīvu zīmi, un to aprēķina kā funkciju no darījuma partnera paredzamajiem saistību nepildīšanas zaudējumiem, piemērotu darījuma partnera saistību nepildīšanas varbūtību kopumu nākotnes laika punktos un piemērotu simulēto darījumu portfeļa nākotnes riska darījumu kopumu ar minēto darījumu partneri nākotnes laika punktos, līdz iestājas ilgākā minētajā portfelī esošā darījuma termiņš. Pirmās daļas c) apakšpunktā minētās pierādīšanas nolūkos no darījuma partnera saņemtais nodrošinājums nemaina riska darījuma prioritāti. Šā punkta pirmās daļas f) apakšpunkta iii) punkta nolūkos, ja iestāde jau ir izveidojusi nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienību, lai izmantotu 283. pantā minēto iekšējā modeļa metodi, iestādei nav jāizveido papildu nodrošinājuma pārvaldības struktūrvienība, ja minētā iestāde savai kompetentajai iestādei pierāda, ka šāda struktūrvienība atbilst 287. pantā noteiktajām prasībām attiecībā uz visu nodrošinājumu, kas atzīts, lai aprēķinātu CVA risku pašu kapitāla prasības, izmantojot standartizēto pieeju. 2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos, ja darījuma partnera kredītriska mijmaiņas līgumu kredītriska starpības ir novērojamas tirgū, iestāde izmanto minētās starpības. Ja šādas kredītriska mijmaiņas līgumu kredītriska starpības nav pieejamas, iestāde izmanto vienu no šādām:
3. Iestāde, kas izmanto regulatīvu CVA modeli, atbilst visām šādām kvalitatīvām prasībām:
Lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības, šā panta 1. punktā minētajam riska darījumu modelim var būt atšķirīgas specifikācijas un pieņēmumi, lai izpildītu visas 383.a pantā noteiktās prasības, izņemot to, ka tā tirgus ievaddati un savstarpējo prasījumu ieskaita atzīšana paliek tādi paši kā tie, kas tika izmantoti uzskaites vajadzībām. 4. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai 2027. gada 10. jūlijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 5. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu:
EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2028. gada 10. jūlijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 383.b pants Pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem 1. Iestādes piemēro delta un vega riska faktorus, kas aprakstīti 383.c līdz 383.h pantā, un procesus, kas noteikti šā panta 2.–8. punktā, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības delta un vega riskiem. 2. Katrai riska klasei, kas minēta 383. panta 2. punktā, kopējo CVA jutīgumu un visu to atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijās esošu pozīciju jutīgumu, kuras ietilpst pašu kapitāla prasību jomā delta vai vega riskam, pret katru piemērojamo delta vai vega riska faktoru, kas iekļauts minētajā riska klasē, aprēķina, izmantojot attiecīgās formulas, kas izklāstītas 383.i un 383.j pantā. Ja instrumenta vērtība ir atkarīga no vairākiem riska faktoriem, jutīgumu nosaka katram riska faktoram atsevišķi. Lai aprēķinātu kopējo CVA vega riska jutīgumu, iekļauj jutīgumu gan pret svārstīgumu, ko izmanto riska darījuma modelī, lai simulētu riska faktorus, gan pret svārstīgumu, ko izmanto, lai pārcenotu portfeļa iespējas līgumu darījumus ar darījuma partneri. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, iestāde pēc kompetentās iestādes atļaujas saņemšanas, aprēķinot tirdzniecības portfeļa pozīcijas pašu kapitāla prasības saskaņā ar šo nodaļu, var izmantot alternatīvas delta un vega riska jutīguma definīcijas ar noteikumu, ka iestāde atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
3. Ja atbilstoša riska ierobežošanas pozīcija ir indeksa instruments, iestādes aprēķina šīs atbilstošās riska ierobežošanas pozīcijas jutīgumu pret visiem attiecīgajiem riska faktoriem, piemērojot viena attiecīgā riska faktora pārvirzi uz katru no indeksa sastāvdaļām. 4. Iestāde var ieviest papildu riska faktorus, kas atbilst kvalificētiem indeksa instrumentiem, šādām riska klasēm:
Delta risku vajadzībām indeksa instrumentu uzskata par kvalificētu, ja tas atbilst 325.i pantā izklāstītajiem nosacījumiem. Vega risku gadījumā visus indeksa instrumentus uzskata par kvalificētiem. Papildus jutīgumam pret neindeksa riska faktoriem iestāde aprēķina CVA un atbilstošo riska ierobežošanas pozīciju jutīgumu pret kvalificētiem indeksa riska faktoriem. Iestāde delta un vega riska jutīgumu pret kvalificētu indeksa riska faktoru aprēķina kā vienu jutīgumu pret pamatā esošo kvalificēto indeksu. Ja 75 % no kvalificēta indeksa sastāvdaļām ir attiecināti uz to pašu sektoru, kā noteikts 383.p, 383.s un 383.v pantā, iestāde attiecina kvalificēto indeksu uz to pašu sektoru. Pretējā gadījumā iestāde attiecina jutīgumu uz piemērojamo kvalificēto indeksu kopu. 5. Kopējās CVA un visu atbilstošo riska ierobežošanas pozīciju tirgus vērtības svērto jutīgumu pret katru riska faktoru aprēķina, reizinot attiecīgo neto jutīgumu ar atbilstošo riska pakāpi saskaņā ar šādām formulām:
kur:
6. Iestādes aprēķina CVA portfeļa neto svērto jutīgumu WSk pret riska faktoru k saskaņā ar šādu formulu:
7. Neto svērto jutīgumu tajā pašā kopā apkopo saskaņā ar šādu formulu, izmantojot korelācijas ρkl pret svērtojutīgumutajā pašā grupā, kas noteikta 383.l, 383.t un 383.q pantā un kas rada ar kopu saistītu jutīgumu Kb :
kur:
8. Ar kopu saistīto jutīgumu aprēķina saskaņā ar šā panta 5., 6. un 7. punktu katrai kopai riska klasē. Kad ar kopu saistītais jutīgums ir aprēķināts visām kopām, svērto jutīgumu pret visiem riska faktoriem šajās kopās apkopo saskaņā ar turpmāk minēto formulu, kurā tiek izmantotas korelācijas γbc , kas atbilst svērtajam jutīgumam dažādās 383.l, 383.o, 383.r, 383.u, 383.w un 383.z pantā noteiktajās kopās, un no kuras izriet ar riska klasi saistītas delta vai vega riska pašu kapitāla prasības:
kur:
383.c pants Procentu likmju riska faktori 1. Attiecībā uz procentu likmju delta riska faktoriem, tostarp inflācijas līmeņa risku, ir viena kopa katrai valūtai, un katrā kopā ir dažādu veidu riska faktori. Procentu likmju delta riska faktori, kas piemērojami CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret procentu likmēm, ir bezriska likmes katrai attiecīgajai valūtai un katram no šādiem termiņiem: 1 gads, 2 gadi, 5 gadi, 10 gadi un 30 gadi. Procentu likmju delta riska faktori, kas piemērojami CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret inflācijas līmeni, ir inflācijas līmeņi katrai attiecīgajai valūtai un katram no šādiem termiņiem: 1 gads, 2 gadi, 5 gadi, 10 gadi un 30 gadi. 2. Valūtas, kurām iestāde piemēro procentu likmju delta riska faktorus saskaņā ar 1. punktu, ir euro, Zviedrijas krona, Austrālijas dolārs, Kanādas dolārs, Lielbritānijas sterliņu mārciņa, Japānas jena un ASV dolārs, iestādes pārskata sniegšanas valūta un to dalībvalstu valūta, kuras piedalās VKM II. 3. Valūtām, kas nav norādītas 2. punktā, procentu likmju delta riska faktori ir inflācijas līmeņa absolūtās izmaiņas un attiecīgās valūtas visas bezriska līknes paralēlā pārvirze. 4. Iestādes iegūst bezriska likmes katrai valūtai no tiem naudas tirgus instrumentiem to tirdzniecības portfelī, kuriem ir viszemākais kredītrisks, tostarp, no uz nakti noslēgtiem indeksa mijmaiņas darījumiem. 5. Ja iestādes nevar piemērot metodi, kas minēta 4. punktā, bezriska likmju pamatā liek vienu vai vairākas tirgus ietekmētas mijmaiņas līknes, ko iestādes izmanto, lai novērtētu pozīcijas tirgū, piemēram, starpbanku piedāvātās likmes mijmaiņas līknes. Ja dati par tirgus ietekmētām mijmaiņas līknēm, kas aprakstītas pirmajā daļā, ir nepietiekami, bezriska likmes var atvasināt no piemērotākās valsts obligāciju līknes konkrētajai valūtai. 6. Procentu likmju vega riska faktors, ko piemēro CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret procentu likmju svārstīgumu, ir visu attiecīgās valūtas termiņu procentu likmju svārstīgums. Katrai valūtai aprēķina vienu neto procentu likmes jutīgumu un vienu neto inflācijas likmes jutīgumu. 383.d pants Ārvalstu valūtas riska faktori 1. Ārvalstu valūtas delta riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret ārvalstu valūtas tūlītējiem kursiem, ir ārvalstu valūtas tūlītējie kursi starp valūtu, kurā instruments ir denominēts, un iestādes pārskata sniegšanas valūtu vai iestādes bāzes valūtu, ja iestāde saskaņā ar 325.q panta 7. punktu izmanto bāzes valūtu. Katram valūtu pārim ir viena kopa, kas satur vienu riska faktoru un vienu neto jutīgumu. 2. Ārvalstu valūtas vega riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret ārvalstu valūtas svārstīgumu, ir ārvalstu valūtas kursu izsecinātais svārstīgums starp 1. punktā minētajiem valūtu pāriem. Visām valūtām un termiņiem ir viena kopa, kas satur visus ārvalstu valūtas vega riska faktorus un vienu neto jutīgumu. 3. Iestādēm nav jānodala valūtas iekšzonas un ārzonas varianti attiecībā uz ārvalstu valūtas delta un vega riska faktoriem. 383.e pants Darījuma partnera kredītriska starpības riska faktori 1. Darījuma partnera kredītriska starpības delta riska faktori, kas piemērojami CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret darījumu partnera kredītriska starpību, ir atsevišķu darījuma partneru kredītriska starpības un atsauces nosaukumi un kvalificētie indeksi šādiem termiņiem: 0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi. 2. Darījumu partnera kredītriska starpības riska klasi nepakļauj ar vega risku saistītajām prasībām attiecībā uz pašu kapitālu. 383.f pants Atsauces kredītriska starpības riska faktori 1. Atsauces kredītriska starpības delta riska faktori, kas piemērojami CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret atsauces kredītriska starpību, ir visu termiņu kredītriska starpības visiem atsauces nosaukumiem vienā kopā. Katrai kopai aprēķina vienu neto jutīgumu. 2. Atsauces kredītriska starpības vega riska faktori, kas piemērojami CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret atsauces kredītriska starpības svārstīgumu, ir visu termiņu kredītu starpību svārstīgums visiem atsauces nosaukumiem vienā kopā. Katrai kopai aprēķina vienu neto jutīgumu. 383.g pants Kapitāla vērtspapīru riska faktori 1. Visiem kapitāla vērtspapīru riska faktoriem kopas ir tās kopas, kas minētas 383.t pantā. 2. Kapitāla vērtspapīru delta riska faktori, kuri iestādēm jāpiemēro CVA portfeļa instrumentiem, kas jutīgi pret kapitāla vērtspapīru tūlītējām cenām, ir visu kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas, kas attiecinātas uz to pašu 1. punktā minēto kopu. Katrai kopai aprēķina vienu neto jutīgumu. 3. Kapitāla vērtspapīru vega riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret kapitāla vērtspapīru svārstīgumu, ir visu to kapitāla vērtspapīru izsecinātais svārstīgums, kuri attiecināti uz to pašu 1. punktā minēto kopu. Katrai kopai aprēķina vienu neto jutīgumu. 383.h pants Preču riska faktori 1. Visiem preču riska faktoriem kopas ir sektora kopas, kas minētas 383.x pantā. 2. Preču delta riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret preču tūlītējām cenām, ir visu to preču tūlītējās cenas, kas attiecinātas uz to pašu sektora kopu, kas minēta 1. punktā. Katrai sektora kopai aprēķina vienu neto jutīgumu. 3. Preču vega riska faktori, kas iestādēm jāpiemēro CVA portfeļa instrumentiem, kuri ir jutīgi pret preču cenu svārstīgumu, ir visu to preču izsecinātais svārstīgums, kuras attiecinātas uz to pašu sektora kopu, kas minēta 1. punktā. Katrai sektora kopai aprēķina vienu neto jutīgumu. 383.i pants Delta riska jutīgums 1. Delta jutīgumu, kas satur procentu likmju riska faktorus, iestādes aprēķina šādi:
2. Kopējās CVA delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur ārvalstu valūtas tūlītējos kursus, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
3. Kopējās CVA delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur darījumu partnera kredītriska starpības rādītājus, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
4. Kopējās CVA delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur atsauces kredītriska starpības rādītājus, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
5. Kopējās CVA delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
6. Kopējās CVA delta jutīgumu pret riska faktoriem, kas satur preču tūlītējās cenas, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta delta jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
383.j pants Vega riska jutīgums Kopējās CVA vega riska jutīgumu pret riska faktoriem, kas ietver izsecināto svārstīgumu, kā arī atbilstoša riska ierobežošanas instrumenta vega riska jutīgumu pret minētajiem riska faktoriem, iestādes aprēķina šādi:
kur:
383.k pants Riska pakāpes procentu likmju riskam 1. Attiecībā uz valūtām, kas minētas 383.c panta 2. punktā, bezriska likmes delta jutīguma riska pakāpes katrai 1. tabulas kopai ir šādas: 1. tabula
2. Attiecībā uz valūtām, kas nav 383.c panta 2. punktā minētās valūtas, bezriska likmes delta jutīguma riska pakāpe ir 1,58 %. 3. Attiecībā uz inflācijas līmeņa risku, kas denominēts vienā no 383.c panta 2. punktā minētajām valūtām, delta jutīguma pret inflācijas līmeņa risku riska pakāpe ir 1,11 %. 4. Attiecībā uz inflācijas līmeņa risku, kas denominēts valūtā, kura nav 383.c panta 2. punktā minētā valūta, delta jutīguma pret inflācijas līmeņa risku riska pakāpe ir 1,58 %. 5. Riska pakāpes, kas piemērojamas jutīgumam pret procentu likmju vega riska faktoriem un inflācijas līmeņa vega riska faktoriem visām valūtām, ir 100 %. 383.l pants Kopas iekšējās korelācijas attiecībā uz procentu likmju risku 1. Regulas 383.c panta 2. punktā minētajām valūtām korelācijas parametri, ko iestādes piemēro bezriska likmju delta jutīguma apkopojumam starp dažādām 383.k panta 1. tabulā norādītajām kopām, ir šādi: 1. tabula
2. Iestādes piemēro korelācijas parametru 40 %, lai apkopotu tajā pašā valūtā denominētu inflācijas līmeņa delta riska jutīgumu un bezriska likmju delta jutīgumu. 3. Iestādes piemēro korelācijas parametru 40 %, lai apkopotu tajā pašā valūtā denominētu inflācijas līmeņa vega riska faktora jutīgumu un procentu likmju vega riska jutīgumu. 383.m pants Korelācijas starp kopām attiecībā uz procentu likmju risku Starpkopu korelācijas parametru procentu likmju delta un vega riskam nosaka kā 0,5 visiem valūtu pāriem. 383.n pants Riska pakāpes ārvalstu valūtas riskam 1. Riska pakāpes visam delta jutīgumam pret ārvalstu valūtas riska faktoru starp iestādes pārskata sniegšanas valūtu un citu valūtu ir 11 %. 2. Riska pakāpe ārvalstu valūtas riska faktoriem, kas attiecas uz valūtu pāriem, kurus veido euro un tās dalībvalsts valūta, kas piedalās VKM II, ir viena no šādām:
3. Neatkarīgi no 2. punkta riska pakāpe ārvalstu valūtas riska faktoriem, kas attiecas uz minētajā punktā norādītajām valūtām, kuras piedalās VKM II ar oficiāli saskaņotu svārstību koridoru, kas ir mazāks, nekā standarta koridors ar svārstībām plus vai mīnus 15 % apmērā, ir vienāda ar maksimālajām procentuālajām svārstībām minētajā mazākajā svārstību koridorā. 4. Riska pakāpes visam vega jutīgumam pret ārvalstu valūtas riska faktoru ir 100 %. 383.o pants Korelācijas ārvalstu valūtas riskam 1. Vienotu korelācijas parametru, kas ir vienāds ar 60 %, piemēro jutīguma pret delta ārvalstu valūtu apkopojumam riska faktoru kopās. 2. Vienotu korelācijas parametru, kas ir vienāds ar 60 %, piemēro jutīguma pret vega ārvalstu valūtu apkopojumam riska faktoru kopās. 383.p pants Riska pakāpes darījuma partnera kredītriska starpības riskam 1. Riska pakāpes delta jutīgumam pret darījuma partnera kredītriska starpības riska faktoriem ir vienādas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi) katrā 1. tabulā iekļautajā kopā, un tās ir šādas: 1. tabula
Ja konkrētam darījuma partnerim nav ārējo reitingu, iestādes, saņēmušas kompetento iestāžu apstiprinājumu, iekšējo reitingu var attiecināt uz atbilstošu ārējo reitingu un piešķirt riska pakāpi, kas atbilst vai nu kredītkvalitātes 1.–3. pakāpei, vai kredītkvalitātes 4.–6. pakāpei. Citos gadījumos piemēro riska pakāpes riska darījumiem bez reitinga. 2. Lai riska darījumu piesaistītu sektoram, iestādes izmanto klasifikāciju, kas tiek plaši lietota tirgū, lai sadalītu emitentus pa sektoriem. Iestādes piesaista katru emitentu tikai vienai sektora kopai, kas noteikta 1. tabulā. Jebkura tāda emitenta riska darījumus, kuru iestāde nevar šādā veidā piesaistīt kādam sektoram, piesaista 1. tabulas 11. vai 20. kopai atkarībā no emitenta kredītkvalitātes. 3. Iestādes 1. tabulas 12. un 21. kopai piesaista tikai riska darījumus, kas atsaucas uz kvalificētiem indeksiem, kā minēts 383.b panta 4. punktā. 4. Iestādes izmanto caurskatāmības pieeju, lai noteiktu tā riska darījuma jutīgumu, kas atsaucas uz nekvalificētu indeksu. 383.q pants Kopas iekšējās korelācijas darījuma partnera kredītriska starpības riskam 1. Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl , kas izriet no riska darījumiem, kuri piesaistīti 1.–11. sektora kopai un 13.–20. sektora kopai, kā noteikts 383.p panta 1. punkta 1. tabulā, korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
2. Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl , kas izriet no riska darījumiem, kuri piesaistīti 12. un 21. sektora kopai, korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
383.r pants Korelācijas starp kopām attiecībā uz darījuma partnera kredītriska starpības risku Starpkopu korelācijas darījuma partnera kredītriska starpības delta riskam ir šādas: 1. tabula
383.s pants Riska pakāpes attiecībā uz atsauces kredītriska starpības risku 1. Riska pakāpes delta jutīgumam pret atsauces kredītriska starpības riska faktoriem ir vienādas attiecībā uz visiem termiņiem (0,5 gadi, 1 gads, 3 gadi, 5 gadi un 10 gadi) un attiecībā uz visiem atsauces kredītriska starpības riska darījumiem katrā 1. tabulā iekļautajā kopā, un tās ir šādas: 1. tabula
Ja konkrētam darījuma partnerim nav ārējo reitingu, iestādes, saņēmušas kompetento iestāžu apstiprinājumu, iekšējo reitingu var attiecināt uz atbilstošu ārējo reitingu un piešķirt riska pakāpi, kas atbilst vai nu kredītkvalitātes 1.–3. pakāpei, vai kredītkvalitātes 4.–6. pakāpei. Citos gadījumos piemēro riska pakāpes riska darījumiem bez reitinga. 2. Riska pakāpes atsauces kredītriska starpības svārstīgumam nosaka 100 % apmērā. 3. Lai riska darījumu piesaistītu sektoram, iestādes izmanto klasifikāciju, kas tiek plaši lietota tirgū, lai sadalītu emitentus pa sektoriem. Iestādes piesaista katru emitentu tikai vienai sektoru kopai, kas norādīta 1. tabulā. Jebkura tāda emitenta riska darījumus, kuru iestāde nevar šādā veidā piesaistīt kādam sektoram, piesaista 1. tabulas 20. kopai. 4. Iestādes 11. un 19. kopai piesaista tikai riska darījumus, kas atsaucas uz kvalificētiem indeksiem, kā minēts 383.b panta 4. punktā. 5. Iestādes izmanto caurskatāmības pieeju, lai noteiktu tā riska darījuma jutīgumu, kas atsaucas uz nekvalificētu indeksu. 383.t pants Kopas iekšējās korelācijas attiecībā uz atsauces kredītriska starpības risku 1. Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl , kas izriet no riska darījumiem, kuri piesaistīti 1.–10. sektora kopai, 12.–18. sektora kopai un 20. sektora kopai, kā noteikts 383.s panta 1. punkta 1. tabulā, korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
2. Starp diviem jutīgumiem WSk un WSl , kas izriet no riska darījumiem, kuri piesaistīti 11. un 19. sektora kopai, korelācijas parametru ρkl nosaka šādi:
kur:
383.u pants Korelācijas starp kopām attiecībā uz atsauces kredītriska starpības risku 1. Starpkopu korelācijas attiecībā uz atsauces kredītriska starpības delta risku un atsauces kredītriska starpības vega risku ir šādas: 1. tabula
2. Atkāpjoties no 1. punkta, minētajā punktā aprēķinātās starpkopu korelācijas vērtības dala ar 2 attiecībā uz korelācijām starp kopu no 1. līdz 10. kopas grupas un kopu no 12. līdz 18. kopas grupas. 383.v pants Riska pakāpes kopas kapitāla vērtspapīru riskam 1. Riska pakāpes delta jutīgumam pret kapitāla vērtspapīru tūlītējās cenas riska faktoriem ir vienādas attiecībā uz visiem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem katrā 1. tabulā iekļautajā kopā, un tās ir šādas: 1. tabula
2. Šā panta 1. punkta vajadzībām tas, kas ir maza un liela kapitalizācija, tiek precizēts 325.bd panta 7. punktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos. 3. Šā panta 1. punkta vajadzībām tas, kas ir jaunietekmes tirgus un attīstīta ekonomika, tiek precizēts 325.ap panta 3. punktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos. 4. Lai riska darījumu piesaistītu sektoram, iestādes izmanto klasifikāciju, kas tiek plaši lietota tirgū, lai sadalītu emitentus pa rūpniecības nozarēm. Iestādes piesaista katru emitentu vienai no 1. punkta 1. tabulā minētajām sektoru kopām un visus emitentus no vienas un tās pašas nozares piesaista vienam un tam pašam sektoram. Jebkura tāda emitenta riska darījumus, kuru iestāde nevar šādi piesaistīt sektoram, piesaista 11. kopai. Daudznacionālu vai vairāku sektoru kapitāla vērtspapīru emitentus piesaista konkrētai kopai, pamatojoties uz būtiskāko reģionu un sektoru, kurā konkrētais emitents darbojas. 5. Riska pakāpes kapitāla vērtspapīru vega riskam nosaka 78 % apmērā 1.–8. kopai un 12. kopai un 100 % apmērā visām pārējām kopām. 383.w pants Korelācijas starp kopām attiecībā uz kapitāla vērtspapīru risku Starpkopu korelācijas parametru kapitāla vērtspapīru delta un vega riskam nosaka:
383.x pants Riska pakāpes kopas preču riskam 1. Riska pakāpes delta jutīgumam pret preču tūlītējās cenas riska faktoriem ir vienādas attiecībā uz visiem preču riska darījumiem katrā 1. tabulā iekļautajā kopā, un tās ir šādas: 1. tabula
2. Riska pakāpes preču vega riskam nosaka 100 % apmērā. 383.z pants Korelācijas starp kopām attiecībā uz preču risku 1. Starpkopu korelācijas parametru preču delta riskam nosaka:
2. Starpkopu korelācijas parametru preču vega riskam nosaka:
|
202) |
regulas 384., 385. un 386. pantu aizstāj ar šādiem: “384. pants Pamatpieeja 1. Iestāde aprēķina CVA riska pašu kapitāla prasības attiecīgi saskaņā ar šā panta 2. vai 3. punktu portfelim, kurā iekļauti darījumi ar vienu vai vairākiem darījumu partneriem, izmantojot attiecīgi vienu no šādām formulām:
Pirmās daļas a) un b) punktā minētās pieejas nekombinē. 2. Iestāde, kas atbilst 1. punkta a) apakšpunktā minētajam nosacījumam, CVA riska pašu kapitāla prasības aprēķina šādi: BACVAtotal = β ∙ BACVAcsr-unhedged + DSCVA ∙ (1 – β) ∙ BACVAcsr-hedged kur:
kur:
Ja konkrētam darījuma partnerim nav ārējo reitingu, iestādes, saņēmušas kompetento iestāžu apstiprinājumu, iekšējo reitingu var attiecināt uz atbilstošu ārējo reitingu un piešķirt riska pakāpi, kas atbilst vai nu kredītkvalitātes 1.–3. pakāpei, vai kredītkvalitātes 4.–6. pakāpei; citos gadījumos piemēro riska pakāpes riska darījumiem bez reitinga. = efektīvais termiņš savstarpējo prasījumu ieskaita kopai NS ar darījuma partneri c; aprēķina saskaņā ar 162. pantu; tomēr minētajam aprēķinam, netiek ierobežots ar pieciem gadiem, bet ar garāko līgumā noteikto atlikušo termiņu savstarpējo prasījumu ieskaita kopā;
Iestādei, kas izmanto II sadaļas 6. nodaļas 6. iedaļā noteiktās metodes, uzraudzības diskonta faktors ir 1; visos pārējos gadījumos uzraudzības diskonta faktoru aprēķina šādi:
1. tabula
2. tabula
3. Iestāde, kas atbilst 1. punkta b) apakšpunktā minētajam nosacījumam, CVA riska pašu kapitāla prasības aprēķina šādi:
kur visi termini ir tie, kas minēti 2. punktā. 385. pants Vienkāršotā pieeja 1. Iestāde, kura atbilst visiem 273.a panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem vai kurai tās kompetentā iestāde saskaņā ar 273.a panta 4. punktu ir atļāvusi piemērot 282. pantā izklāstīto pieeju, CVA riska pašu kapitāla prasības var aprēķināt, riska darījumu riska svērtās vērtības darījuma partnera riskam attiecīgi netirdzniecības portfeļa un tirdzniecības portfeļa pozīcijām, kā minēts 92. panta 4. punkta a) un g) apakšpunktā, dalot ar 12,5. 2. Lai veiktu 1. punktā minēto aprēķinu, piemēro šādas prasības:
3. Iestāde, kas vairs neatbilst vienam vai vairākiem no 273.a panta 2. punktā vai attiecīgā gadījumā 273.a panta 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, izpilda 273.b pantā noteiktās prasības. 386. pants Atbilstošas riska ierobežošanas pozīcijas 1. Pozīcijas riska ierobežošanas instrumentos atzīst par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām, lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar 383. un 384. pantu, ja šīs pozīcijas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:
Lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar 383. pantu, pozīcijas riska ierobežošanas instrumentos atzīst par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām, ja papildus šā punkta a) līdz c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem šādi riska ierobežošanas instrumenti veido vienu pozīciju atbilstošā riska ierobežošanas pozīcijā un tie nav sadalīti vairāk kā vienā atbilstošā riska ierobežošanas pozīcijā. 2. Lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar 383. pantu, par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām atzīst tikai pozīcijas šādos riska ierobežošanas instrumentos:
3. Lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības saskaņā ar 384. pantu, par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām atzīst tikai šādu riska ierobežošanas instrumentu pozīcijas:
4. Riska ierobežošanas instrumentu pozīcijām, kas noslēgtas ar trešām personām un kas atzītas par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu un iekļautas CVA riska pašu kapitāla prasību aprēķinā, nepiemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, kas izklāstītas IV sadaļā. 5. Riska ierobežošanas instrumentu pozīcijām, kas nav atzītas par atbilstošām riska ierobežošanas pozīcijām saskaņā ar šo pantu, piemēro pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, kas izklāstītas IV sadaļā.” |
203) |
regulas 394. panta 2. punktu groza šādi:
|
204) |
regulas 395. pantā iekļauj šādu punktu: “2.a EBI pēc konsultēšanās ar EVTI un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu līdz 2027. gada 10. janvārim izdod pamatnostādnes, lai atjauninātu šā panta 2. punktā minētās pamatnostādnes. Atjauninot minētās pamatnostādnes, EBI cita starpā pienācīgi ņem vērā ēnu banku sistēmas struktūru ieguldījumu kapitāla tirgu savienībā un jebkādu izmaiņu minētajās pamatnostādnēs, tostarp papildu ierobežojumos, iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz iestāžu uzņēmējdarbības modeli un riska profilu, kā arī uz finanšu tirgu stabilitāti un pienācīgu darbību. Turklāt EBI pēc konsultēšanās ar EVTI līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu par ēnu banku sistēmas struktūru ieguldījumu kapitāla tirgu savienībā un par iestāžu riska darījumiem ar šādām struktūrām, tostarp par minēto riska darījumu kopējo limitu vai stingrāku individuālo limitu piemērotību, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā šādu struktūru tiesisko regulējumu un uzņēmējdarbības modeļus. Komisija, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz minēto ziņojumu, līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu par limitiem attiecībā uz riska darījumiem ar ēnu banku sistēmas struktūrām.” |
205) |
regulas 400. pantu groza šādi:
|
206) |
regulas 402. pantu groza šādi:
|
207) |
regulas 425. panta 4. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
208) |
regulas 428. panta 1. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
209) |
regulas 429. pantu groza šādi:
|
210) |
regulas 429.a panta 1. punktu groza šādi:
|
211) |
regulas 429.c pantu groza šādi:
|
212) |
regulas 429.f pantu groza šādi:
|
213) |
regulas 429.g panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Naudu, kas attiecas uz regulāra veida pirkumiem, un finanšu aktīvus, kas attiecas uz regulāra veida pārdevumiem, kuri paliek bilancē līdz norēķinu dienai, iestādes uzskata par aktīviem saskaņā ar 429. panta 4. punkta a) apakšpunktu.” |
214) |
regulas 430. pantu groza šādi:
|
215) |
regulas 430.a pantu groza šādi:
|
216) |
regulas 430.b pantu svītro; |
217) |
regulas 433. pantu aizstāj ar šādu: “433. pants Informācijas atklāšanas regularitāte un apjoms Iestādes atklāj II un III sadaļā prasīto informāciju tādā veidā, kā noteikts šajā pantā un 433.a, 433.b, 433.c un 434. pantā. Reizi gadā atklājamo informāciju EBI publicē savā tīmekļa vietnē tajā pašā dienā, kad iestādes publicē savus finanšu pārskatus, vai iespējami drīz pēc tam. Reizi pusgadā un ceturksnī atklājamo informāciju EBI publicē savā tīmekļa vietnē tajā pašā dienā, kad iestādes attiecīgajā gadījumā publicē savus finanšu pārskatus par attiecīgo periodu, vai iespējami drīz pēc tam. Jebkāda laika nobīde starp dienu, kad tiek publicēta šajā daļā prasītā atklājamā informācija, un dienu, kad tiek publicēti attiecīgie finanšu pārskati, ir samērīga, un katrā ziņā ar to netiek pārsniegts termiņš, ko noteikušas kompetentās iestādes, ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 106. pantu.” |
218) |
regulas 433.a panta 1. punktu groza šādi:
|
219) |
regulas 433.b pantu aizstāj ar šādu: “433.b pants Informācija, ko atklāj mazās un nesarežģītās iestādes 1. Mazās un nesarežģītās iestādes reizi gadā atklāj informāciju, kas minēta:
2. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, mazās un nesarežģītās iestādes, kas nav biržā kotētās iestādes, reizi gadā atklāj 447. pantā minētos galvenos rādītājus un 449.a pantā minētos VSP riskus.” |
220) |
regulas 433.c panta 2. punktu groza šādi:
|
221) |
regulas 434. pantu aizstāj ar šādu: “434. pants Informācijas atklāšanas līdzekļi 1. Iestādes, kas nav mazas un nesarežģītas iestādes, iesniedz EBI visu II un III sadaļā prasīto informāciju elektroniskā formātā ne vēlāk kā dienā, kurā tās publicē savus finanšu pārskatus vai attiecīgā gadījumā finanšu ziņojumus par attiecīgo periodu, vai iespējami drīz pēc tam. Minēto informāciju – kopā ar iesniegšanas datumu – EBI publicē savā tīmekļa vietnē. EBI nodrošina, ka tās tīmekļa vietnē atklātajā informācijā ir ietverti dati, kas ir identiski tiem, ko iestādes ir iesniegušas EBI. Iestādēm ir tiesības atkārtoti iesniegt EBI informāciju saskaņā ar 434.a pantā minētajiem tehniskajiem standartiem. EBI savā tīmekļa vietnē norāda datumu, kurā notikusi atkārtota iesniegšana. EBI sagatavo un pastāvīgi atjaunina instrumentu, kas precizē informācijas atklāšanas veidņu un tabulu attiecināšanu uz uzraudzības pārskatu iesniegšanas veidnēm un tabulām. Attiecināšanas rīks ir publiski pieejams EBI tīmekļa vietnē. Iestādes var turpināt publicēt atsevišķu dokumentu, kurā nodrošina tūlītēji pieejamu prudenciālās informācijas avotu minētās informācijas lietotājiem, vai atsevišķi nodalītu sadaļu, kas iekļauta iestāžu finanšu pārskatos vai finanšu ziņojumos vai ir tiem pievienota un satur prasīto informāciju, un minētie lietotāji to var viegli identificēt. Iestādes savā tīmekļa vietnē var iekļaut saiti uz EBI tīmekļa vietni, kurā centralizēti tiek publicēta prudenciālā informācija. 2. Iestādes, kas nav mazās un nesarežģītās iestādes, elektroniskā formātā iesniedz EBI saskaņā ar 433.a un 433.c pantu prasīto atklājamo informāciju ne vēlāk kā dienā, kurā tās publicē savus finanšu pārskatus vai finanšu ziņojumus par attiecīgo periodu, vai iespējami drīz pēc tam. Ja finanšu ziņojumi par to pašu periodu tiek publicēti, pirms tiek saņemta informācija saskaņā ar 430. pantu, informācijas atklāšanu var veikt tajā pašā dienā, kad iesniedz uzraudzības pārskatu, vai iespējami drīz pēc tam. Ja informācijas atklāšana ir jāveic par periodu, kad iestāde negatavo nevienu finanšu pārskatu, iestāde iespējami drīz pēc minētā perioda beigām paziņo EBI par atklāto informāciju. 3. Atkāpjoties no šā panta 1. un 2. punkta, iestādes EBI var iesniegt saskaņā ar 450. pantu prasīto informāciju atsevišķi no citas informācijas, kas prasīta saskaņā ar II un III sadaļu, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad iestādes publicē savus finanšu pārskatus par attiecīgo gadu. 4. EBI savā tīmekļa vietnē publicē atklāto informāciju par mazām un nesarežģītām iestādēm, pamatojoties uz informāciju, ko minētās iestādes sniegušas kompetentajām iestādēm saskaņā ar 430. pantu. 5. Datu īpašumtiesības un atbildība par to precizitāti paliek iestādēm, kas tos sagatavo. EBI nodrošina vienotu piekļuves punktu iestāžu atklātajai informācijai un savā tīmekļa vietnē dara pieejamu saskaņā ar šo daļu prasītās atklājamās informācijas arhīvu. Minētais arhīvs ir pieejams laikposmā, kas nav īsāks par iestāžu finanšu pārskatos iekļautās informācijas uzglabāšanas periodu, kurš noteikts valsts tiesību aktos. 6. EBI uzrauga apmeklējumu skaitu tās vienotajā piekļuves punktā iestāžu atklātajai informācijai un iekļauj saistītos statistikas datus savos gada pārskatos.” |
222) |
regulas 434.a pantu groza šādi:
|
223) |
iekļauj šādu pantu: “434.c pants Priekšizpētes ziņojums par to, kā izmanto informāciju, kuru sniegušas iestādes, kas nav mazas un nesarežģītas iestādes, lai EBI tīmekļa vietnē publicētu paplašinātu atklātās informācijas kopumu EBI sagatavo ziņojumu par to, vai ir iespējams izmantot informāciju, kuru kompetentajām iestādēm saskaņā ar 430. pantu sniegušas iestādes, kas nav mazas un nesarežģītas iestādes, lai publicētu minēto informāciju savā tīmekļa vietnē, tādējādi mazinot šādu iestāžu informācijas atklāšanas slogu. Minētajā ziņojumā ņem vērā EBI iepriekšējo darbu attiecībā uz integrētu datu vākšanu, tā pamatā ir vispārēja izmaksu un ieguvumu analīze, tostarp to izmaksu analīze, kuras radušās kompetentajām iestādēm, iestādēm un EBI, un tajā ņem vērā visas iespējamās tehniskās, operatīvās un juridiskās problēmas. EBI minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2031. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.” |
224) |
regulas 438. pantu groza šādi:
|
225) |
regulas 445. pantu aizstāj ar šādu: “445. pants Informācijas atklāšana par riska darījumiem ar tirgus risku saskaņā ar standartizēto pieeju 1. Iestādes, kurām kompetentās iestādes nav piešķīrušas atļauju izmantot alternatīvo iekšējā modeļa pieeju, kā izklāstīts 325.az pantā, un kuras izmanto vienkāršoto standartizēto pieeju saskaņā ar 325.a pantu vai alternatīvo standartizēto pieeju saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļu, atklāj pārskatu par savām tirdzniecības portfeļa pozīcijām. 2. Iestādes, kas savas pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļu, atklāj savas kopējās pašu kapitāla prasības, pašu kapitāla prasības attiecībā uz metodi, kas saistīta ar jutīgumu, saistību neizpildes riska kapitāla prasības un pašu kapitāla prasības attiecībā uz atlikušajiem riskiem. Informāciju, ko atklāj par pašu kapitāla prasībām pasākumiem attiecībā uz metodi, kas saistīta ar jutīgumu, un saistību neizpildes risku, iedala attiecībā uz šādiem instrumentiem:
|
226) |
iekļauj šādu pantu: “445.a pants Informācijas atklāšana par CVA risku 1. Iestādes, uz kurām attiecas CVA riska pašu kapitāla prasības, atklāj šādu informāciju:
2. Iestādes, kas izmanto 383. pantā noteikto standartizēto pieeju, lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības, papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai atklāj šādu informāciju:
3. Iestādes, kas izmanto 384. pantā noteikto standartizēto pieeju, lai aprēķinātu CVA riska pašu kapitāla prasības, papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai atklāj šādu informāciju:
|
227) |
regulas 446. pantu aizstāj ar šādu: “446. pants Informācijas atklāšana par operacionālo risku 1. Iestādes atklāj šādu informāciju:
2. Iestādes, kas savus gada operacionālā riska zaudējumus aprēķina saskaņā ar 316. panta 1. punktu, papildus šā panta 1. punktā minētajai informācijai atklāj šādu informāciju:
|
228) |
regulas 447. pantu groza šādi:
|
229) |
regulas 449.a pantu aizstāj ar šādu: “449.a pants Informācijas atklāšana par vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem (VSP riskiem) 1. Iestādes atklāj informāciju par VSP riskiem, nošķirot vides, sociālos un pārvaldības riskus, kā arī – attiecībā uz vides riskiem – fiziskos riskus un pārejas riskus. 2. Šā panta 1. punkta nolūkos iestādes atklāj informāciju par VSP riskiem, tostarp:
3. EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu vienotus atklājamās informācijas formātus, kā noteikts 434.a pantā, informācijas atklāšanai par VSP riskiem, nodrošinot to atbilstību proporcionalitātes principam un šā principa ievērošanu un vienlaikus izvairoties no citos piemērojamos Savienības tiesību aktos jau noteikto informācijas atklāšanas prasību dublēšanās. Minētajos formātos netiek prasīts atklāt informāciju, kura pārsniedz to, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar 430. panta 1. punkta h) apakšpunktu, un tajos jo īpaši ņem vērā iestādes lielumu un sarežģītību un to, cik lielā mērā mazas un nesarežģītas iestādes, uz kurām attiecas 433.b pants, ir relatīvi pakļautas VSP riskiem. Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.” |
230) |
regulā iekļauj šādu pantu: “449.b Informācijas atklāšana par kopējiem riska darījumiem ar ēnu banku sistēmas struktūrām Iestādes atklāj informāciju par to kopējiem riska darījumiem ar ēnu banku sistēmas struktūrām, kā minēts 394. panta 2. punkta otrajā daļā.” |
231) |
regulas 451. panta 1. punktā pievieno šādu apakšpunktu:
; |
232) |
regulā iekļauj šādu pantu: “451.b pants Informācijas atklāšana par kriptoaktīvu riska darījumiem un saistītām darbībām 1. Iestādes atklāj šādu informāciju par kriptoaktīviem un kriptoaktīvu pakalpojumiem, kā arī par jebkādām citām ar kriptoaktīviem saistītām darbībām:
Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunkta nolūkos iestādes sniedz detalizētāku informāciju par būtiskiem uzņēmējdarbības elementiem, tostarp par nozīmīgu aktīviem piesaistītu žetonu emisiju, kā arī par nozīmīgiem e-naudas žetoniem un par kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2023/1114 60. un 61. pantu. 2. Iestādes nepiemēro 432. pantā minēto izņēmumu šā panta 1. punktā noteikto informācijas atklāšanas prasību nolūkos.” |
233) |
regulas 455. pantu aizstāj ar šādu: “455. pants Iekšējo modeļu izmantojums tirgus riskam 1. Iestāde, kas izmanto 325.az pantā minētos iekšējos modeļus, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības tirgus riskam, atklāj šādu informāciju:
2. Iestādes apkopotā veidā par visām tirdzniecības nodaļām, uz kurām attiecas 325.az pantā minētie iekšējie modeļi, attiecīgā gadījumā atklāj šādas sastāvdaļas:
3. Iestādes apkopotā veidā par visām tirdzniecības nodaļām atklāj pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku, kas tiktu aprēķinātas saskaņā ar Trešās daļas IV sadaļas 1.a nodaļu, ja iestādēm nebūtu piešķirta atļauja izmantot savus iekšējos modeļus minētajām tirdzniecības nodaļām.” |
234) |
regulas 456. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
; |
235) |
regulas 458. pantu groza šādi:
|
236) |
regulas 461.a pantu aizstāj ar šādu: “461.a pants Pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku 1. Komisija uzrauga atšķirības, kādas ir starp starptautisko standartu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku īstenošanu Savienībā un trešās valstīs, tostarp saistībā ar noteikumu ietekmi pašu kapitāla prasību ziņā un attiecībā uz to piemērošanas dienu. 2. Ja šādā īstenošanā tiek novērotas būtiskas atšķirības, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 462. pantu, lai grozītu šo regulu:
Ja Komisija pieņem pirmajā daļā minēto deleģēto aktu, tā attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, kas Savienībā pielāgotu starptautisko standartu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku īstenošanu, lai nodrošinātu, ka pastāvīgāk tiek saglabāti vienlīdzīgi konkurences apstākļi ar trešām valstīm attiecībā uz pašu kapitāla prasībām un minēto prasību ietekmi. 3. Līdz 2026. gada 10. jūlijam EBI iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par starptautisko standartu par pašu kapitāla prasībām attiecībā uz tirgus risku īstenošanu trešās valstīs. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu nolūkā nodrošināt vispārējus vienlīdzīgus konkurences apstākļus.” |
237) |
regulas 465. pantu aizstāj ar šādu: “465. pants Pārejas kārtība attiecībā uz riska darījumu vērtības minimālo robežvērtību 1. Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta pirmās daļas un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā izklāstīto atkāpi, iestādes, aprēķinot TREA, var piemērot šādu faktoru “x”:
2. Atkāpjoties no 92. panta 3. punkta pirmās daļas un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā izklāstīto atkāpi, iestādes, aprēķinot TREA, līdz 2029. gada 31. decembrim var piemērot šādu formulu:
Minētā aprēķina vajadzībām iestādes ņem vērā piemērojamo faktoru “x”, kas minēts 1. punktā. 3. Atkāpjoties no 92. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā izklāstīto atkāpi, iestādes līdz 2032. gada 31. decembrim var piešķirt 65 % riska pakāpi riska darījumiem ar komercsabiedrībām, par kurām nav pieejams norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, un ar noteikumu, ka saskaņā ar minēto iestāžu aplēsēm minēto parādnieku PD, kas aprēķinātas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļu, nav lielākas par 0,5 %. EBI un EVTI sadarbībā ar EAAPI uzrauga pirmajā daļā noteiktā pārejas režīma izmantošanu un jo īpaši novērtē:
EBI un EVTI sadarbībā ar EAAPI līdz 2029. gada 10. jūlijam iesniedz Komisijai ziņojumu ar saviem konstatējumiem. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2031. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu. 4. Atkāpjoties no 92. panta 5. punkta a) apakšpunkta iv) punkta un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā izklāstīto atkāpi, iestādes līdz 2029. gada 31. decembrim aizstāj alfa ar 1, aprēķinot riska darījumu vērtību II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3. iedaļā izklāstītajām pieejām, ja tās pašas riska darījumu vērtības tiek aprēķinātas saskaņā ar Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 6. iedaļā noteikto pieeju kopējās riska darījumu vērtības, kam nav piemērota minimālā robežvērtība, vajadzībām. 5. Atkāpjoties no 92. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā izklāstīto atkāpi, un ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šā panta 8. punktā noteiktie nosacījumi, dalībvalstis iestādēm var atļaut piešķirt:
6. Šā panta 5. punkta a) apakšpunkta nolūkā, ja iestādei ir jaunākas ķīlas tiesības un pastāv vecākas ķīlas tiesības, kuru minētajai iestādei nav, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 10 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības, atskaita to vecāko ķīlas tiesību summu, kuru iestādei nav. Ja ķīlas tiesības, kuru iestādei nav, ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 10 % riska pakāpei, no summas, kas ir 55 % no īpašuma vērtības un no kā ir atskaitīta jebkāda tādu vecāku ķīlas tiesību summa, kuru iestādei nav, atskaita rezultātu, ko iegūst no:
7. Šā panta 5. punkta b) apakšpunkta nolūkā, ja iestādei ir jaunākas ķīlas tiesības un pastāv vecākas ķīlas tiesības, kuru minētajai iestādei nav, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 45 % riska pakāpei, no summas, kas ir 80 % no īpašuma vērtības, atskaita to vecāko ķīlas tiesību summu, kuru iestādei nav. Ja ķīlas tiesības, kuru iestādei nav, ir līdzvērtīgas iestādes ķīlas tiesībām, tad, lai noteiktu to iestādes riska darījuma daļu, kas atbilst 45 % riska pakāpei, no summas, kas ir 80 % no īpašuma vērtības un no kā ir atskaitīta jebkādu tādu vecāku ķīlas tiesību summa, kuru iestādei nav, atskaita rezultātu, ko iegūst no:
8. Šā panta 5. punkta nolūkā, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:
9. Ja ir izmantota 5. punktā minētā rīcības brīvība un ar noteikumu, ka ir izpildīti visi 8. punktā izklāstītie nosacījumi, iestādes līdz 2032. gada 31. decembrim var piešķirt šādas riska pakāpes jebkurai atlikušajai riska darījumu daļai, kas nodrošināta ar hipotēkām uz mājokļa īpašumu, kā minēts 5. punkta b) apakšpunktā:
10. Ja dalībvalstis izmanto 5. punktā minēto rīcības brīvību, tās informē EBI un pamato savu lēmumu. Kompetentās iestādes paziņo EBI detalizētu informāciju par visām 8. punkta f) apakšpunktā minētajām pārbaudēm. 11. EBI uzrauga 5. punktā noteiktā pārejas režīma izmantošanu un līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Komisijai ziņojumu ar saviem konstatējumiem par saistīto riska pakāpju piemērotību. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2031. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu. 12. Jebkurš šā panta 3., 5. un 9. punktā un 495.b panta 1. punktā, 495.c panta 1. punktā un 495.d panta 1. punktā minēto pārejas pasākumu pagarinājums nepārsniedz četrus gadus, un to pamato ar novērtējumu, kas ir līdzvērtīgs tajos pantos minētajam. 13. Atkāpjoties no 92. panta 5. punkta a) apakšpunkta iii) punkta vai b) apakšpunkta ii) punkta un neskarot 92. panta 3. punkta otrajā daļā noteikto atkāpi, riska darījumiem, kuriem piemēro riska svērumu, izmantojot SEC-IRBA vai iekšējā novērtējuma pieeju saskaņā ar 92. panta 4. punktu, ja standartizētās kopējās riska darījumu riska svērtās vērtības daļu kredītriskam, atgūstamās vērtības samazinājuma riskam, darījuma partnera kredītriskam vai tirgus riskam, kas izriet no tirdzniecības portfeļa darījumiem, aprēķina, izmantojot SEC-SA saskaņā ar 261. vai 262. pantu, iestādes līdz 2032. gada 31. decembrim piemēro šādu koeficientu p:
|
238) |
regulas 468. pantu groza šādi:
|
239) |
regulas 493. panta 3. punktu groza šādi:
|
240) |
iekļauj šādu pantu: “494.d pants Mazāk sarežģītu pieeju izmantošanas atsākšana Atkāpjoties no 149. panta, iestāde var no 2024. gada 9. jūlija līdz 2027. gada 10. jūlijam atsākt mazāk sarežģītu pieeju izmantošanu attiecībā uz vienu vai vairākām 147. panta 2. punktā minētajām riska darījumu kategorijām, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:
|
241) |
regulas 495. pantu aizstāj ar šādu: “495. pants Kapitāla vērtspapīru riska darījumiem saskaņā ar IRB pieeju piemērojamā procedūra 1. Atkāpjoties no 107. panta 1. punkta, iestādes, kurām ir piešķirta atļauja piemērot IRB pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, līdz 2029. gada 31. decembrim un neskarot 495.a panta 3. punktu, aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību katram kapitāla vērtspapīru riska darījumam, attiecībā uz kuru tām ir piešķirta atļauja piemērot IRB pieeju, kā lielāko no turpmāk minētajiem lielumiem:
2. Tā vietā, lai piemērotu 1. punktā noteikto režīmu, iestādes, kurām ir piešķirta atļauja piemērot IRB pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, var piemērot 133. pantā noteikto režīmu visiem saviem kapitāla vērtspapīru riska darījumiem jebkurā laikā līdz 2029. gada 31. decembrim. Ja iestādes piemēro šā punkta pirmo daļu, 495.a panta 1. un 2. punktu nepiemēro. Šā punkta vajadzībām nepiemēro nosacījumus, lai atsāktu izmantot mazāk sarežģītas pieejas, kas noteiktas 149. pantā. 3. Iestādes, kas piemēro šā panta 1. punktā noteikto režīmu, paredzamo zaudējumu apmēru aprēķina attiecīgi saskaņā ar 158. panta 7., 8. vai 9. punktu minēto punktu redakcijā, kas piemērojama 2024. gada 8. jūlijā, un piemēro attiecīgi 36. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 62. panta d) punktu minēto punktu redakcijā, kas piemērojama 2024. gada 8. jūlijā, ja riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, ir lielāka nekā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu. 4. Ja iestādes pieprasa atļauju piemērot IRB pieeju, lai aprēķinātu riska darījumu riska svērto vērtību kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kompetentās iestādes šādu atļauju nepiešķir pēc 2024. gada 31. decembra.” |
242) |
regulā iekļauj šādus pantus: “495.a pants Pārejas kārtība kapitāla vērtspapīru riska darījumiem 1. Atkāpjoties no 133. panta 3. punktā noteiktā režīma, kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piešķir augstāko riska pakāpi, kas piemērojama 2024. gada 8. jūlijā, nepārsniedzot 250 %, un šādas riska pakāpes:
2. Atkāpjoties no 133. panta 4. punktā noteiktā režīma, kapitāla vērtspapīru riska darījumiem piešķir augstāko riska pakāpi, kas piemērojama 2024. gada 8. jūlijā, un šādas riska pakāpes:
3. Atkāpjoties no 133. panta, iestādes var turpināt piešķirt to pašu riska pakāpi, kas bija piemērojama 2024. gada 8. jūlijā kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, tostarp to riska darījumu daļai, kas nav atskaitīti no pašu kapitāla saskaņā ar 471. pantu minētā panta redakcijā, kas bija piemērojama 2021. gada 27. oktobrī, struktūrām, kurās iestādes 2021. gada 27. oktobrī ir bijušas akcionāri sešus gadus pēc kārtas un kurās tām vai kopā ar tīklu, pie kura iestādes pieder, ir bijusi būtiska ietekme vai kontrole Direktīvas 2013/34/ES vai to grāmatvedības standartu nozīmē, ko iestādei piemēro saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, vai ja pastāv līdzīgas attiecības starp jebkuru fizisku vai juridisku personu vai iestāžu tīklu un uzņēmumu, vai ja iestādei ir tiesības iecelt vismaz vienu attiecīgās struktūras vadības struktūras locekli. 495.b pants Pārejas kārtība specializētās kreditēšanas riska darījumiem 1. Atkāpjoties no 161. panta 4. punkta, LGD ievadparametru minimālā robežvērtība, kas piemērojama specializētās kreditēšanas riska darījumiem, uz kuriem attiecas IRB pieeja, ja tiek izmantotas pašu aplēses attiecībā uz LGD, ir 161. panta 4. punktā noteiktā piemērojamā LGD ievadparametru minimālā robežvērtība, ko reizina ar šādiem koeficientiem:
2. EBI sagatavo ziņojumu par to riska parametru, tostarp diskonta parametra, pienācīgu kalibrēšanu, kuri piemērojami specializētās kreditēšanas riska darījumiem saskaņā ar IRB pieeju, un jo īpaši par pašu aplēsēm attiecībā uz LGD un LGD ievadparametru minimālajām robežvērtībām katrai īpašai specializētās kreditēšanas riska darījumu kategorijai, kā minēts 147. panta 8. punktā. EBI savā ziņojumā jo īpaši iekļauj datus par Savienībā novēroto saistību neizpildes un realizēto zaudējumu vidējo gadījumu skaitu dažādās tādu iestāžu izlasēs, kurām ir atšķirīgi uzņēmējdarbības un riska profili. EBI iesaka īpašus riska parametru, tostarp diskonta parametra, kalibrējumus, kas atspoguļotu specifisko un atšķirīgo riska profilu katrai konkrētajai specializētās kreditēšanas riska darījumu kategorijai. EBI minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz 2026. gada 10. jūlijam. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu. 3. Atkāpjoties no 122.a panta 3. punkta a) apakšpunkta, specializētās kreditēšanas riska darījumiem, kuri paredzēti minētajā apakšpunktā un par kuriem nav pieejams norīkotas ĀKNI tieši piemērojams kredītnovērtējums, līdz 2032. gada 31. decembrim var piešķirt 80 % riska pakāpi, ja netiek piemērota 501.a pantā minētā pašu kapitāla prasību korekcija attiecībā uz kredītrisku un riska darījums tiek uzskatīts par augstas kvalitātes riska darījumu, ņemot vērā visus turpmāk minētos kritērijus:
4. EBI sagatavo ziņojumu, kurā analizē:
EBI minēto ziņojumu līdz 2030. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2031. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu. 495.c pants Pārejas kārtība nomas riska darījumiem kā kredītriska mazināšanas metode 1. Atkāpjoties no 230. panta, piemērojamā Hc vērtība, kas atbilst “citam lietiskam nodrošinājumam” 199. panta 7. punktā minētajiem riska darījumiem, ja iznomātais aktīvs atbilst fondētās kredītaizsardzības “cita lietiska nodrošinājuma” veidam, ir 230. panta 2. punkta 1. tabulā norādītā “cita lietiska nodrošinājuma” Hc vērtība, ko reizina ar šādiem faktoriem:
2. EBI sagatavo ziņojumu par piemērotu kalibrēšanu riska parametriem, kas saistīti ar nomas riska darījumiem saskaņā ar IRB pieeju, un riska pakāpēm saskaņā standartizēto pieeju, un jo īpaši par 230. pantā paredzētajiem LGD s un Hc . EBI savā ziņojumā jo īpaši iekļauj datus par Savienībā novēroto saistību neizpildes un realizēto zaudējumu vidējo gadījumu skaitu riska darījumiem, kas saistīti ar dažāda veida nomātiem īpašumiem un dažāda veida iestādēm, kuras nodarbojas ar nomas darbībām. EBI minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz 2027. gada 10. jūlijam. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un ņemot vērā starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2028. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu. 495.d pants Pārejas kārtība beznosacījumu kārtā atceļamiem piešķīrumiem 1. Atkāpjoties no 111. panta 2. punkta, iestādes aprēķina ārpusbilances posteņa riska darījuma vērtību beznosacījumu kārtā atceļamo piešķīrumu veidā, reizinot minētajā pantā paredzēto procentuālo attiecību ar šādiem koeficientiem:
2. EBI sagatavo ziņojumu, kurā novērtē, vai 1. punkta a) apakšpunktā minētā atkāpe būtu jāpagarina pēc 2032. gada 31. decembra, un vajadzības gadījumā precizē nosacījumus, ar kādiem minētā atkāpe būtu jāsaglabā. EBI minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz 2028. gada 31. decembrim. Pamatojoties uz minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, un minēto standartu ietekmi uz finanšu stabilitāti, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2031. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu. 495.e pants Pārejas kārtība attiecībā uz ĀKNI veiktu iestāžu kredītnovērtējumu Atkāpjoties no 138. panta g) punkta, kompetentās iestādes var atļaut iestādēm līdz 2029. gada 31. decembrim turpināt attiecībā uz iestādi izmantot tādu ĀKNI veiktu kredītnovērtējumu, kurā ir iekļauti pieņēmumi par netiešu valdības atbalstu. 495.f pants Pārejas kārtība īpašuma pārvērtēšanas prasībām Atkāpjoties no 229. panta 1. punkta a) – d) apakšpunkta, attiecībā uz pirms 2025. gada 1. janvāra piešķirtiem riska darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu, iestādes var turpināt mājokļa īpašumu vai komerciālo nekustamo īpašumu vērtēt to tirgus vērtībā vai par to mazākā vērtībā, vai tajās dalībvalstīs, kuras normatīvajos aktos ir paredzējušas stingrus hipotekārās vērtības novērtēšanas kritērijus, minētā īpašuma hipotekārajā vērtībā līdz brīdim, kad saskaņā ar 208. panta 3. punktu ir jāpārskata īpašuma vērtības, vai līdz 2027. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk. 495.g pants Pārejas kārtība konkrētām publiskā sektora garantiju shēmām Atkāpjoties no 183. panta 1. punkta un 213. panta 1. punkta, garantiju, kuru parādnieka veiktas krāpšanas gadījumā var anulēt vai kuras kredītaizsardzības apjomu šādā gadījumā var samazināt, uzskata par tādu, kas atbilst 183. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 213. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām prasībām, ja garantiju ne vēlāk kā 2024. gada 31. decembrī ir sniegusi 214. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēta struktūra. 495.h pants Pārejas kārtība alternatīva iekšējā modeļa pieejas attiecībā uz tirgus risku izmantošanai Atkāpjoties no 325.az panta 2. punkta d) apakšpunkta, iestādes līdz 2026. gada 1. janvārim var izmantot alternatīvu iekšējā modeļa pieeju, lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības attiecībā uz tirgus risku tirdzniecības nodaļām, kas neatbilst 325.bg pantā noteiktajām prasībām.” |
243) |
regulas 500. pantu groza šādi:
|
244) |
regulas 500.a pantu groza šādi:
|
245) |
regulas 500.c pantu aizstāj ar šādu: “500.c pants Pārsniegumu izslēgšana no atpakaļejošās pārbaudes otra saskaitāmā aprēķina saistībā ar Covid-19 pandēmiju Atkāpjoties no 325.f panta, kompetentās iestādes ārkārtas apstākļos un atsevišķos gadījumos var atļaut iestādēm no otrā saskaitāmā aprēķina, kas izklāstīts 325.bf pantā, izslēgt pārsniegumus, kas konstatēti iestādes atpakaļejošajā pārbaudē par hipotētiskajām vai faktiskajām izmaiņām, ar noteikumu, ka minētie pārsniegumi nav iekšējā modeļa nepilnību rezultāts un tie notikuši no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.” |
246) |
regulas 501. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:
; |
247) |
regulas 501.a panta 1. punktu groza šādi:
|
248) |
regulas 501.c pantu aizstāj ar šādu: “501.c pants Prudenciālais režīms riska darījumiem attiecībā uz vides vai sociālajiem faktoriem 1. EBI pēc apspriešanās ar ESRK, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, novērtē, vai ir jāpielāgo speciālais prudenciālais režīms riska darījumiem, kas saistīti ar aktīviem vai saistībām, kuras ietekmē vides vai sociālie faktori. Jo īpaši EBI novērtē:
2. EBI par saviem konstatējumiem iesniedz secīgus ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai līdz:
Komisija, pamatojoties uz minētajiem EBI ziņojumiem, attiecīgā gadījumā līdz 2026. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.” |
249) |
iekļauj šādu pantu: “501.d pants Pārejas noteikumi par kriptoaktīvu prudenciālo režīmu 1. Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2025. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai ieviestu speciālu prudenciālo režīmu riska darījumiem ar kriptoaktīviem, ņemot vērā starptautiskos standartus un Regulu (ES) 2023/1114. Minētajā tiesību akta priekšlikumā iekļauj:
2. Līdz 1. punktā minētā tiesību akta piemērošanas dienai iestādes pašu kapitāla prasības kriptoaktīvu riska darījumiem aprēķina šādi:
Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, kriptoaktīvu riska darījumiem ar žetonizētiem tradicionālajiem aktīviem, kuru vērtība ir atkarīga no jebkādiem citiem kriptoaktīviem, piemēro c) apakšpunktu. 3. Iestādes kopējā riska darījumu vērtība ar kriptoaktīviem, kas nav 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie kriptoaktīvi, nepārsniedz 1 % no iestādes pirmā līmeņa kapitāla. 4. Iestāde, kas pārsniedz 3. punktā noteikto limitu, nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei par pārkāpumu un pārliecinoši pierāda kompetentajai iestādei savlaicīgu atbilstības atjaunošanu. 5. EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai precizētu tehniskos elementus, kas vajadzīgi iestādēm, lai tās varētu aprēķināt savas pašu kapitāla prasības saskaņā ar 2. punkta b) un c) apakšpunktā izklāstītajām pieejām, tostarp to, kā aprēķināt riska darījumu vērtību un kā 2. un 3. punkta nolūkos apkopot īsos un garos riska darījumus. Izstrādājot minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EBI ņem vērā saistītos starptautiski saskaņotos prudenciālos standartus, ko izstrādājusi BCBS, kā arī Savienībā spēkā esošās atļaujas, kas paredzētas Regulā (ES) 2023/1114. EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2025. gada 10. jūlijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. 6. Lai aprēķinātu pašu kapitāla prasības riska darījumiem ar kriptoaktīviem, iestādes nepiemēro 36. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atskaitījumu.” |
250) |
regulas 505. un 506. pantu aizstāj ar šādiem: “505. pants Lauksaimniecības finansējuma pārskatīšana 1. Līdz 2030. gada 31. decembrim EBI sagatavo ziņojumu par šīs regulas prasību ietekmi uz lauksaimniecības finansējumu, tostarp par:
2. Ņemot vērā 1. punktā minēto EBI ziņojumu, Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu, ar ko groza šo regulu, lai mazinātu tās negatīvo ietekmi uz lauksaimniecības finansējumu. 3. EBI arī līdz 2027. gada 31. decembrim sagatavo starpposma ziņojumu par šīs regulas prasību ietekmi uz lauksaimniecības finansējumu. 506. pants Kredītrisks – kredītu apdrošināšana Līdz 2024. gada 30. jūnijam EBI ciešā sadarbībā ar EAAPI ziņo Komisijai par kredītu apdrošināšanas politikas kā kredītriska mazināšanas metodes atbilstību un izmantošanu, tostarp par:
Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai grozītu Trešās daļas II sadaļā minēto režīmu, kas piemērojams kredītu apdrošināšanai. (*15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).”;" |
251) |
regulā iekļauj šādus pantus: “506.c pants Kredītrisks – mijiedarbība starp pirmā līmeņa pamata kapitāla samazinājumiem un kredītriska parametriem EBI līdz 2026. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par saskaņotību starp pašreizējo kredītriska mērīšanu un individuālajiem kredītriska parametriem un par jebkādu korekciju režīmu IRB iztrūkuma vai IRB pārsnieguma aprēķināšanai, kā minēts 159. pantā, un par tā saskaņotību ar riska darījuma vērtības noteikšanu saskaņā ar 166. pantu un LGD aplēsēm. Minētajā ziņojumā ņem vērā maksimālos iespējamos ekonomiskos zaudējumus, kas rastos saistību neizpildes gadījumā, kā arī sasniegto segumu attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla samazinājumiem, ņemot vērā visus uz uzskaiti balstītos pirmā līmeņa pamata kapitāla samazinājumus, tostarp paredzamos kredītzaudējumus vai patiesās vērtības korekcijas, un visas atlaides saņemtajiem riska darījumiem, kā arī to ietekmi uz regulatīvajiem atskaitījumiem. 506.d pants Vērtspapīrošanas prudenciālais režīms 1. Līdz 2026. gada 31. decembrim EBI ciešā sadarbībā ar EVTI ziņo Komisijai par vērtspapīrošanas darījumu prudenciālo režīmu, norādot atšķirību starp dažādiem vērtspapīrošanas veidiem, tostarp sintētisko vērtspapīrošanu, starp iniciatoriem un ieguldītājiem un starp VPS darījumiem un darījumiem, kas nav VPS darījumi. 2. Jo īpaši EBI uzrauga 465. panta 13. punktā minētās pārejas kārtības izmantošanu un novērtē, cik lielā mērā riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības piemērošana vērtspapīrošanas riska darījumiem ietekmētu kapitāla samazinājumu, kas iniciatoriestādēm rodas darījumos, attiecībā uz kuriem ir atzīta būtiska riska pārvešana, pārmērīgi samazinātu riska jutīgumu un ietekmētu jaunu vērtspapīrošanas darījumu ekonomisko dzīvotspēju. Šādos riska jutīguma samazināšanas gadījumos EBI var apsvērt iespēju ierosināt neneitrālo faktoru lejupvērstu pārkalibrēšanu darījumiem, attiecībā uz kuriem ir atzīta būtiska riska pārvešana. EBI arī novērtē neneitralitātes faktoru piemērotību gan saskaņā ar SEC-SA, gan SEC-IRBA, ņemot vērā vērtspapīrošanas darījumu vēsturiskos kredītrezultātus Savienībā un samazinātos vērtspapīrošanas regulējuma modeļa un pārstāvības riskus. 3. Pamatojoties uz 1. punktā minēto ziņojumu un ņemot vērā saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu. 506.e pants Maksimālās vai minimālās nefondētās kredītaizsardzības atzīšana 1. Līdz 2026. gada 10. jūlijam EBI iesniedz Komisijai ziņojumu par:
2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā EBI jo īpaši novērtē:
Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu. 506.f pants Vērtspapīru finansēšanas darījumu prudenciālais režīms EBI līdz 2026. gada 10. jūlijam ziņo Komisijai par vērtspapīru finansēšanas darījumu jaunā regulējuma ietekmi uz pašu kapitāla prasībām, kas attiecināmas uz attiecīgajiem vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kuri pēc būtības ir ļoti īsa termiņa darbības, īpašu uzmanību pievēršot tā iespējamajai ietekmei uz valsts parāda vērtspapīru tirgiem attiecībā uz tirgus veidošanas spēju un izmaksām. EBI novērtē, vai saistīto riska pakāpju pārkalibrēšana standartizētajā pieejā ir piemērota, ņemot vērā saistītos riskus attiecībā uz īstermiņa termiņiem, jo īpaši – atlikušajiem termiņiem, kas ir īsāki par vienu gadu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2027. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.” |
252) |
regulas 514. pantam pievieno šādu punktu: “2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto EBI ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā BCBS izstrādāto starptautiski saskaņoto standartu īstenošanu trešās valstīs, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, lai grozītu Trešās daļas II sadaļas 6. nodaļas 3., 4. un 5. iedaļā izklāstītās pieejas.” |
253) |
regulā iekļauj šādu pantu: “518.c pants Prudenciālo prasību regulējuma pārskatīšana Komisija līdz 2028. gada 31. decembrim ciešā sadarbībā ar EBI un ECB novērtē banku sistēmas vispārējo situāciju vienotajā tirgū un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienības banku regulējuma un uzraudzības sistēmu piemērotību. Minētajā ziņojumā izvērtē banku nozares reformas, kas notikušas pēc lielās finanšu krīzes, un novērtē, vai tās nodrošina noguldītāju aizsardzību pienācīgā līmenī un aizsargā finanšu stabilitāti dalībvalstu, banku savienības un Savienības līmenī. Minētajā ziņojumā arī ņem vērā visas banku savienības dimensijas, kā arī riska darījumu vērtības minimālās robežvērtības kā daļas no kapitāla un likviditātes prasībām plašākā kontekstā īstenošanu. Šajā sakarā Komisija pienācīgi ņem vērā attiecīgos Eiropas Parlamenta un Eiropadomes paziņojumus un secinājumus par banku savienību.” |
254) |
regulā iekļauj šādus pantus: “519.d pants Minimālā diskonta sliekšņa ietvars vērtspapīru finansēšanas darījumiem 1. EBI, cieši sadarbojoties ar EVTI, līdz 2027. gada 10. janvārim ziņo Komisijai par to, cik piemēroti ir Savienības tiesību aktos ieviest minimālā diskonta sliekšņa ietvaru attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem, lai novērstu iespējamu sviras pieaugumu ārpus banku nozares. 2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā ņem vērā visus šos elementus:
3. Pamatojoties uz 1. punktā minēto ziņojumu un pienācīgi ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes ieteikumu īstenot minimālā diskonta sliekšņa ietvaru attiecībā uz vērtspapīru finansēšanas darījumiem, kā arī saistītos starptautiski saskaņotos standartus, ko izstrādājusi BCBS, Komisija vajadzības gadījumā līdz 2028. gada 10. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu. 519.e pants Operacionālais risks EBI līdz 2028. gada 10. janvārim ziņo Komisijai par:
Komisija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu līdz 2029. gada 10. janvārim. 519.f pants Samērīgums EBI sagatavo ziņojumu, kurā novērtē vispārējo prudenciālo regulējumu mazām un nesarežģītām iestādēm, jo īpaši:
Apsverot iespējas veikt izmaiņas prudenciālajā regulējumā, EBI pamatojas uz vispārējo principu, ka jebkādām vienkāršotām prasībām jābūt konservatīvākām. EBI minēto ziņojumu iesniedz Komisijai līdz 2027. gada 31. decembrim.” |
255) |
regulas I pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā. |
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2025. gada 1. janvāra.
Tomēr šādus šīs regulas 1. panta punktus piemēro no 2024. gada 9. jūlija: 1) punkta a) apakšpunkta iv) punkts; 1) punkta b) apakšpunkts; 2), 3) un 4) punkts; 6) punkta f) apakšpunkts; 8) punkta c) apakšpunkts; 11) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. panta 4. punktu; 30) punkta d) apakšpunkts; 34) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 104. panta 9. punktu; 35) punkta a) apakšpunkts; 37) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 104.c panta 4. punktu; 42) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 111. panta 8. punktu; 52) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 122.a panta 4. punktu; 53) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 123. panta 1. punkta trešo daļu; 55) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 124. panta 11., 12. un 14. punktu; 56) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 126.a panta 3. punktu; 57) un 65) punkts; 70) punkta c) apakšpunkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 5. punktu; 71) punkta b) apakšpunkts; 72) punkta i) apakšpunkts; 75) punkta d) apakšpunkts; 78) punkta e) apakšpunkts; 81) punkts; 98) punkta b) apakšpunkts; 102) punkta d) apakšpunkts; 104) punkta c) apakšpunkts; 105) punkta c) apakšpunkts; 106) punkta e) apakšpunkts; 135) punkta c) apakšpunkts; 152) punkta b) apakšpunkta ii) punkts; 155) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. panta 9. un 10. punktu, 315. panta 3. punktu, 316. panta 3.punktu, 317. panta 9. un 10. punktu, 320. panta 3. punktu, 321. panta 2. punktu, 323. panta 2. punktu; 156) punkta b) apakšpunkts; 159) punkta c) apakšpunkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.c panta 8. punktu; 160) punkta c) apakšpunkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.j panta 7. punktu; 164) punkta b) apakšpunkts; 178) punkta e) apakšpunkts; 180) punkts; 182) punkta d) apakšpunkts; 183) punkta c) apakšpunkts; 184) punkta b) apakšpunkta iii) punkts; 198) punkta c) apakšpunkts; 201) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 383.a panta 4. un 5. punktu; 204) punkts; 205) punkta b) apakšpunkta i) punkts; 214) punkta a) un c) apakšpunkts; 222) un 223) punkts; 229) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a panta 3. punktu; 232), 235), 236) un 238) punkts; 239) punkta a) apakšpunkts; 242) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 495.b panta 2. un 4. punktu un 495.c panta 2. punkts; 243), 244), 248) un 249) punkts; 250) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 506. pantu; 251) punkts attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 506.e un 506.f pantu; 252), 253) un 254) punkts.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2024. gada 31. maijā
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāja
R. METSOLA
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
H. LAHBIB
(1) OV C 233, 16.6.2022., 14. lpp.
(2) OV C 290, 29.7.2022., 40. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2024. gada 24. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2024. gada 30. maija lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1060/2009 (2009. gada 16. septembris) par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/876 (2019. gada 20. maijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, pārskatu sniegšanas un informācijas atklāšanas prasībām un Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 150, 7.6.2019., 1. lpp.).
(10) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/630 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko attiecībā uz zaudējumu seguma minimumu ienākumus nenesošiem riska darījumiem groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 111, 25.4.2019., 4. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).
PIELIKUMS
“ I PIELIKUMS
Ārpusbilances posteņu klasifikācija
Kopa |
Posteņi |
||||||||||||
1 |
|
||||||||||||
2 |
|
||||||||||||
3 |
|
||||||||||||
4 |
|
||||||||||||
5 |
|
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/1623/oj
ISSN 1977-0715 (electronic edition)