1.   Šī regula izveido Ukrainas mehānismu (“mehānisms”) laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam.

Regula nosaka mehānisma mērķus, tā finansējumu un budžetu laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus tā ietvaros un šāda finansējuma sniegšanas noteikumus.

2.   Mehānisms sniedz atbalstu Ukrainai šādos trīs pīlāros:

1.   Mehānisma vispārīgie mērķi ir palīdzēt Ukrainai:

2.   Mehānisma konkrētie mērķi ir šādi:

1.   Sadarbība mehānisma ietvaros ir balstīta uz attīstības efektivitātes principiem un attiecīgā gadījumā sekmē tos visās izpausmēs, proti, šie principi ir Ukrainas atbildība par attīstības prioritātēm, koncentrēšanās uz rezultātiem, iekļaujošas attīstības partnerības, pārredzamība un savstarpēja pārskatatbildība. Mehānisms cenšas nodrošināt līdzsvarotu un uz vajadzībām balstītu resursu piešķiršanu un izmantošanu, kā arī pienācīgu ģeogrāfisko līdzsvaru projektos.

2.   No mehānisma sniegtais atbalsts papildina atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Darbības, kas kvalificējas finansējumam saskaņā ar šo regulu, var saņemt atbalstu no citām Savienības programmām un instrumentiem, ar noteikumu, ka ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

3.   Lai veicinātu savas darbības un iniciatīvas papildināmību, saskaņotību un efektivitāti, Komisija un dalībvalstis sadarbojas un cenšas izvairīties no dublēšanās starp atbalstu saskaņā ar šo regulu un citu atbalstu, ko sniedz Savienība, dalībvalstis, trešās valstis, daudzpusējas un reģionālas organizācijas un subjekti, piemēram, starptautiskas organizācijas un attiecīgās starptautiskās finanšu iestādes, aģentūras un līdzekļu devēji ārpus Savienības, saskaņā ar noteiktajiem principiem darbības koordinācijas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā, tostarp, izmantojot ciešāku koordināciju ar dalībvalstīm vietējā līmenī un saskaņojot politikas un procedūras, jo īpaši starptautiskos attīstības efektivitātes principus. Lai izvairītos no atbalsta dublēšanās, palielinātu Ukrainas iestāžu atbildību un vienkāršotu administratīvo darbu, no mehānisma sniegtais atbalsts tiek pēc iespējas integrēts starptautiskajos centienos panākt finanšu arhitektūru Ukrainas atveseļošanai un koordinēts ar attiecīgajiem līdzekļu devējiem un starptautiskajām finanšu iestādēm.

4.   Mehānisma ietvaros veiktās darbības, cik vien kara plosītā valstī tas ir iespējams, atbilst Savienības klimata un vides standartiem. Minētajās darbībās integrē klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, vides aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, cilvēktiesības, demokrātiju, dzimumu līdztiesību un nediskriminēšanu, attiecīgā gadījumā katastrofu riska mazināšanu un energoinfrastruktūras drošību, un tās atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, veicinot integrētas darbības, kas saskaņotā veidā var radīt līdzieguvumus un sasniegt vairākus mērķus, veicinot nabadzības mazināšanu un sekmējot miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības. Minētajās darbībās, cik vien iespējams, izvairās no balasta aktīviem, un tām ir jābūt saderīgām ar principu “nenodari kaitējumu”, kā arī ar ilgtspējas integrēšanas pieeju, kas ir Eiropas zaļā kursa pamatā, un tajās arī vadās arī pēc principa “nevienu neatstāt novārtā”.

5.   Mehānisms neatbalsta darbības vai pasākumus, kas nav saderīgi ar Ukrainas nacionālo enerģētikas un klimata plānu, ja tāds ir pieejams, ar Ukrainas nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu, kas veicina investīcijas fosilajā kurināmajā vai kas rada būtisku negatīvu ietekmi uz vidi vai klimatu, vai bioloģisko daudzveidību, ja vien šādas darbības vai pasākumi nav noteikti nepieciešami, lai sasniegtu mehānisma mērķus, ņemot vērā nepieciešamību noturīgā veidā atjaunot un modernizēt infrastruktūru un atjaunot kara izpostīto dabas vidi, un attiecīgā gadījumā tos papildina ar atbilstīgiem pasākumiem, lai izvairītos no minētās negatīvās ietekmes, to novērstu vai samazinātu un, ja iespējams, kompensētu.

6.   Saskaņā ar iekļaujošas partnerības principu Komisija cenšas attiecīgā gadījumā nodrošināt demokrātisko kontroli, ko īsteno kā Ukrainas valdības apspriešanos ar Augstāko Radu saskaņā ar Ukrainas konstitucionālo kārtību, kā arī ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, tostarp neaizsargātam grupām, tā, lai dotu tām iespēju piedalīties tādu darbību izstrādē un īstenošanā, kuras kvalificējas finansējumam no mehānismu, un pēc vajadzības – ar to saistītajos uzraudzības, kontroles un izvērtēšanas procesos. Minētās apspriešanās mērķis ir pārstāvēt Ukrainas sabiedrības un uzņēmējdarbības aprindu plurālismu un dažādo Ukrainas kopienu iekļaušanu. Visās apspriedēs pienācīgi ņem vērā sieviešu līdzdalību. Komisija mudina veikt koordināciju starp attiecīgajām ieinteresētajām personām un palīdz stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitāti. Turklāt Komisija nodrošina, lai pilsoniskā sabiedrība Ukrainā, tostarp nevalstiskās organizācijas, par visiem pārkāpumiem, ko tās var atklāt, varētu Komisijai ziņot tieši, izmantojot piemērotus pastāvīgus kanālus, kā arī nosūtīt Komisijai atzinumus par Ukrainas plāna īstenošanu un to plāna pasākumu novērtējumu, kurus ir veikusi Ukrainas valdība.

7.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Ukrainu nodrošina, ka tiek īstenotas Savienības saistības attiecībā uz lielāku pārredzamību un pārskatatbildību atbalsta sniegšanā, tostarp veicinot iekšējās kontroles sistēmu un krāpšanas apkarošanas politikas īstenošanu un stiprināšanu. Komisija informāciju par atbalsta apjomu un sadalījumu vienotā tīmekļa portālā dara publiski pieejamu un nodrošina, lai dati būtu atjaunināti, tiem varētu viegli piekļūt un lai tie būtu pieejami mašīnlasāmā formātā.

1.   Priekšnosacījums, lai Ukraina saņemtu atbalstu no mehānisma, ir tas, ka Ukraina turpina atbalstīt un ievērot efektīvus demokrātijas mehānismus, tostarp daudzpartiju parlamentāro sistēmu, un tiesiskumu un garantēt cilvēktiesību, tostarp pie minoritātēm piederošu cilvēku tiesību, ievērošanu.

2.   Komisija uzrauga 1. punktā noteiktā priekšnosacījuma izpildi pirms līdzekļu izmaksāšanas Ukrainai no mehānisma un visā no mehānisma sniegtā atbalsta laikposmā, pienācīgi ņemot vērā Komisijas regulāro paplašināšanās ziņojumu. Komisija šajā procesā ņem vērā attiecīgos starptautisko struktūru ieteikumus, piemēram, Eiropas Padomes un tās Venēcijas komisijas ieteikumus. Komisija informē Padomi par 1. punktā paredzētā priekšnosacījuma izpildi pirms līdzekļu izmaksāšanas Ukrainai. Ja Komisija konstatē, ka priekšnosacījums netiek izpildīts vai vairs netiek izpildīts, tā iesniedz Padomei priekšlikumu īstenošanas lēmumam, ar ko aptur 26. pantā minētos maksājumus, neatkarīgi no 16. panta 2. punktā minēto nosacījumu izpildes. Savā novērtējumā Komisija ņem vērā arī kontekstu Ukrainā un karastāvokļa piemērošanas sekas Ukrainā. Komisijas novērtējums tiek vienlaikus iesniegts Eiropas Parlamentam un Padomei. Ja pēc Ukrainas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija uzskata, ka priekšnosacījums atkal tiek izpildīts, tā iesniedz Padomei priekšlikumu īstenošanas lēmumam, ar ko atceļ maksājumu apturēšanu. Gadījumos, kad ir piemērojams šis punkts, Padome parasti rīkojas viena mēneša laikā pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas.

1.   Resursi mehānisma īstenošanai ir pieejami ar “Ukrainas rezerves” starpniecību, kas mobilizējama ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 10.b pantu, ievērojot šādu indikatīvu sadalījumu:

Kopējie resursi, ko dara pieejamus, ievērojot pirmo daļu, ir līdz summai 17 000 000 000 EUR.

Piešķirot šā panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētos pieejamos resursus, jo īpaši ņem vērā vajadzību segt izdevumus saskaņā ar 23. pantu.

2.   Finansiālais atbalsts aizdevuma veidā saskaņā ar III nodaļu laikposmam no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir pieejams līdz summai 33 000 000 000 EUR.

3.   Resursu summa, kas darīta pieejama saskaņā ar 1. un 2. punktu, laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam nepārsniedz 50 000 000 000 EUR.

4.   Šā panta 1. punktā minētā atbalsta finansēšanai var veikt papildu iemaksas saskaņā ar 7. pantu.

5.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā un 4. punktā minētos resursus var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai mehānisma īstenošanai, piemēram, sagatavošanas darbībām, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas mehānisma pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, apspriedēm ar Ukrainas iestādēm, konferencēm, apspriedēm ar ieinteresētajām personām, informēšanas un komunikācijas darbībām, tostarp iekļaujošām informēšanas darbībām, un korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumiem saistībā ar IT tīkliem, kas vērsti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, korporatīvajiem informācijas tehnoloģiju rīkiem, un visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, kas Komisijai radušies saistībā ar mehānisma pārvaldību un izmaksām galvenajā mītnē un Savienības delegācijās. Izdevumi var segt arī citu atbalsta darbību izmaksas, piemēram, izmaksas par kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību uz vietas un izmaksas, kas rodas, konsultācijām piesaistot līdzbiedrus un ekspertus, kuri palīdz novērtēt un īstenot reformas un investīcijas.

6.   Resursus, kas nav piešķirti vai izmantoti izdevumiem saskaņā ar šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktu un 23. pantu, dara pieejamus citiem darbības izdevumiem saskaņā ar šā panta 1. punktu, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas un ievērojot 1. punkta trešo daļu.

1.   Dalībvalstis, trešās valstis, starptautiskās organizācijas, starptautiskās finanšu iestādes vai citi avoti var veikt papildu finanšu iemaksas mehānismā, un tām nav saistošs 6. panta 1. punktā minētais indikatīvais piešķīrums. Šīs iemaksas veido ārējos piešķirtos ieņēmumus Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta, d) un e) apakšpunkta nozīmē.

Papildu summas, kas saņemtas kā ārējie piešķirtie ieņēmumi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem pievieno šīs regulas 6. pantā minētajiem resursiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētās iemaksas īsteno saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kas attiecas uz 6. panta 1. punktā minēto summu.

3.   Iemaksas Ukrainas garantijā un IV nodaļā minētajos finanšu instrumentos veic saskaņā ar 29. pantu.

1.   Mehānismu īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 vai nu tiešā pārvaldībā, vai arī netiešā pārvaldībā ar jebkuru no subjektiem, kas minēti tās pašas regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

2.   Savienības finansējumu var sniegt jebkurā no Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 noteiktajiem veidiem, jo īpaši dotāciju, godalgu, iepirkuma, budžeta atbalsta, finanšu instrumentu, budžeta garantiju, finansējuma apvienošanas darbību un finansiālās palīdzības veidā.

3.   Finanšu instrumentus, budžeta garantijas un finansējuma apvienošanas darbības, kas apvieno atbalstu no finanšu instrumentiem vai budžeta garantijas mehānisma ietvaros, īsteno saskaņā ar principiem, kuri noteikti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 X sadaļā, un jo īpaši ar 208. pantu un 209. panta 1., 2. un 4. punktu. Atkarībā no nepieciešamās darbības un finansēšanas kapacitātes budžeta garantijas partneris vai pilnvarotais subjekts, kas īsteno finanšu instrumentus, var būt EIB grupa, daudzpusēja Eiropas finanšu iestāde, piemēram, EBRD, vai divpusēja Eiropas finanšu iestāde, piemēram, attīstības bankas, vai Pasaules Bankas grupa. Kad vien iespējams, daudzpusējās finanšu iestādes ārpus Eiropas var piedalīties mehānismā, veicot kopīgas darbības ar Eiropas finanšu iestādēm. Finanšu instrumentu, budžeta garantiju un finansējuma apvienošanas darbību īstenošanu mehānisma ietvaros var papildināt ar papildu veidu finansiālo atbalstu, ko sniedz vai nu dalībvalstis, vai arī trešās personas.

1.   Komisija noslēdz pamatnolīgumu ar Ukrainu par mehānisma īstenošanu (“Pamatnolīgums”), kurā nosaka konkrētu kārtību mehānisma līdzekļu pārvaldībai, kontrolei, pārraudzībai, uzraudzībai, izvērtēšanai, ziņošanai un revīzijai, ieskaitot izvairīšanos no dubultas finansēšanas, kā arī par to, lai novērstu, atklātu, izmeklētu un labotu pārkāpumus, krāpšanu, korupciju vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, un interešu konfliktus, ieskaitot attiecība uz efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par nodarījumiem, kas skar no mehānisma piešķirtos līdzekļus. Pamatnolīgumu papildina ar finansēšanas nolīgumiem, kas minēti 10. pantā, un aizdevuma nolīgumu, kas minēts 22. pantā, kuros izklāstīti īpaši noteikumi par mehānisma finansējuma pārvaldību un īstenošanu. Pamatnolīgumu, tostarp visu ar to saistīto dokumentāciju, pēc pieprasījuma dara pieejamu Eiropas Parlamentam un Padomei vienlaicīgi un nekavējoties.

2.   Izņemot 25. pantā minēto pagaidu finansējumu, finansējumu Ukrainai piešķir tikai pēc tam, kad ir stājies spēkā Pamatnolīgums un piemērojamie finansēšanas un aizdevuma nolīgumi.

3.   Pamatnolīgums, finansēšanas nolīgumi un aizdevuma līgums, kas noslēgti ar Ukrainu, kopumā un līgumi un nolīgumi, kas parakstīti ar personu vai subjektiem, kuri saņem Savienības līdzekļus, nodrošina, ka tiek izpildīti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. pantā noteiktie pienākumi.

4.   Pamatnolīgums nodrošina Ukrainas apņemšanos panākt augstu Savienības finanšu interešu aizsardzības līmeni un paredz sīki izstrādātus noteikumus jo īpaši attiecībā uz:

1.   Finansēšanas nolīgumus noslēdz attiecībā uz III un V nodaļu. Tajos nosaka Ukrainas atbildību un pienākumus Savienības līdzekļu apgūšanā, tostarp Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 129. pantā noteiktos pienākumus. Tajos nosaka arī neatmaksājamā finansiālā atbalsta maksāšanas nosacījumus, tostarp saistībā ar Pamatnolīguma īstenošanu, tostarp 9. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā minētās iekšējās kontroles sistēmas. Finansēšanas nolīgumos nosaka arī Savienības tiesības un pienākumus. Tos pēc pieprasījuma dara pieejamu Eiropas Parlamentam un Padomei vienlaicīgi.

2.   Finansēšanas nolīgumos iekļauj noteikumus attiecībā uz ziņošanu Komisijai par to, kā tiek veiktas darbības, un par to, vai ir izpildīti 16. panta 2. punktā minētie nosacījumi.

1.   Piedalīties iepirkuma un dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās attiecībā uz darbībām, kuras finansē no mehānisma, var starptautiskas un reģionālas organizācijas un visas fiziskas personas, kas ir turpmāk minēto valstu valstspiederīgie vai juridiskas personas, kas ir faktiski iedibinātas turpmāk minētajās valstīs:

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto savstarpējo piekļuvi var piešķirt uz ierobežotu laiku – vismaz vienu gadu –, kad vien valsts uz vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par tādiem, kas kvalificējas, subjektus no Savienības un no valstīm, kas kvalificējas saskaņā ar mehānismu.

Lēmumu par savstarpējo piekļuvi Komisija pieņem pēc apspriešanās ar Ukrainu, izmantojot īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 42. pantā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Visas piegādes un materiāli, ko finansē un iepērk mehānisma ietvaros, ir no jebkuras 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās valsts, izņemot gadījumus, kad minētās piegādes un materiālus nevar ar saprātīgiem nosacījumiem iegūt nevienā no minētajām valstīm. Papildus piemēro 7. punkta noteikumus par ierobežojumiem. Informāciju par šā punkta īstenošanu Komisija iekļauj 39. panta 4. punktā minētajā gada ziņojumā.

4.   Šajā pantā paredzētie kvalificēšanās noteikumi neattiecas uz fiziskām personām, kuras nodarbina līgumslēdzējs, kas kvalificējas, vai attiecīgā gadījumā apakšuzņēmējs vai ar kurām tie ir noslēguši citādu likumīgu līgumu, un saistībā ar šīm personām noteikumi nerada ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību, izņemot gadījumus, kad valstspiederības ierobežojumu pamatā ir 7. punktā paredzētie noteikumi.

5.   Darbībām, ko kopīgi līdzfinansē subjekts vai ko īsteno tiešā vai netiešā pārvaldībā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem subjektiem, vai darbībām, ko Ukrainas subjekti īsteno saskaņā ar šīs regulas III nodaļu, papildus šajā pantā paredzētajiem noteikumiem piemēro arī minēto subjektu vai Ukrainas kvalificēšanās noteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ierobežojumus, kas paredzēti šā panta 7. punktā un pienācīgi atspoguļoti finansēšanas nolīgumos un līgumu dokumentos, kuri parakstīti ar minētajiem subjektiem.

6.   Ja papildu iemaksas tiek veiktas saskaņā ar 7. pantu, izmantojot ārējos piešķirtos ieņēmumus, piemēro kvalificēšanās noteikumus nolīgumā ar personu, kas veic papildu iemaksu, ievērojot šā panta 7. punktā paredzētos noteikumus par ierobežojumiem.

7.   Kvalificēšanās noteikumus un noteikumus par piegāžu un materiālu izcelsmi, kas noteikti 1. un 3. punktā, un noteikumus par fizisko personu valstspiederību, kas noteikti 4. punktā, var ierobežot attiecībā uz to tiesību subjektu valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai veidu, kuri piedalās iepirkuma procedūrās, kā arī attiecībā uz piegāžu un materiālu ģeogrāfisko izcelsmi šādos gadījumos:

8.   Pretendentus un kandidātus no valstīm, kas nekvalificējas, var pieņemt kā tādus, kas kvalificējas, steidzamības gadījumā vai ja pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu vai teritoriju tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad kvalificēšanās noteikumu piemērošana padarītu darbības īstenošanu neiespējamu vai to pārmērīgi apgrūtinātu.

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 12. panta 4. punkta, mehānisma neizmantotās saistību un maksājumu apropriācijas automātiski pārnes un tās var attiecīgi piešķirt un izmantot līdz nākamā finanšu gada 31. decembrim. Nākamajā finanšu gadā vispirms izmanto pārnesto summu.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 12. panta 6. punktu Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz informāciju par pārnestajām saistību apropriācijām, arī par attiecīgajām summām.

3.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 15. panta, saistību apropriācijas, kas atbilst atcelto saistību summai, tāpēc ka kāda mehānisma darbība pilnībā vai daļēji nav īstenota, tiek darītas pieejamas atkārtoti izcelsmes budžeta pozīcijā.

4.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 3. punkta pirmās, otrās un ceturtās daļas, ieņēmumi un atmaksājumi no finanšu instrumentiem, kas izveidoti saskaņā ar šo regulu, veido mehānisma vai tā pēctecīgās programmas iekšējos piešķirtos ieņēmumus Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punkta nozīmē.

5.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 213. panta 4. punkta a) apakšpunkta, Ukrainas garantijai izveidoto uzkrājumu pārpalikums veido mehānisma vai tā pēctecīgās programmas iekšējos piešķirtos ieņēmumus minētās regulas 21. panta 5. punkta nozīmē.

6.   Budžeta saistības darbībām, kas ilgst vairāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 112. panta 2. punktu.

Šā punkta pirmajā daļā minētajām darbībām nepiemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 114. panta 2. punkta trešo daļu.

1.   Pienācīgi pamatotos ārkārtas apstākļos, jo īpaši tad, ja būtiskas kara situācijas pasliktināšanās dēļ Ukrainai nav iespējams izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar šajā regulā paredzētajiem atbalsta veidiem, mehānisms var sniegt Ukrainai ārkārtas finansējumu ar mērķi saglabāt tās makrofinansiālo stabilitāti un veicināt 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Šādu ārkārtas finansējumu piešķir uz atsevišķiem laikposmiem, kas nav ilgāki par trim mēnešiem, un to pārtrauc, tiklīdz no jauna kļūst iespējama nosacījumu izpilde. Finansējumu saskaņā ar šo pantu var piešķirt papildus ārkārtas pagaidu finansējumam, ko piešķir saskaņā ar 25. pantu, un tajā pašā laikposmā.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā, ja Komisija konstatē, ka šādu pienācīgi pamatotu ārkārtas apstākļu dēļ Ukrainai nav iespējams izpildīt nosacījumus, kas saistīti ar saskaņā ar šo regulu sniegto atbalstu, tā var Padomei iesniegt priekšlikumu īstenošanas lēmumam, kas Ukrainai no mehānisma piešķir ārkārtas finansējumu. Parasti Padome rīkojas viena mēneša laikā pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas.

3.   Uz ārkārtas finansējumu attiecas 5. panta 1. punktā minētais priekšnosacījums, un to finansē no 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā un 2. punktā minētajiem resursiem.

4.   Šā panta 2. punktā minētajā īstenošanas lēmumā nosaka ārkārtas finansējuma revīzijas, kontroles, uzraudzības un ziņošanas noteikumus, kā arī tā nosacījumus un kārtību.

1.   Lai varētu saņemt atbalstu no mehānisma, Ukraina sagatavo un iesniedz Komisijai Ukrainas plānu (“Ukrainas plāns”).

2.   Ukrainas plānu sagatavo Ukrainas valdība, saskaņā ar Ukrainas konstitucionālo kārtību pienācīgi iesaistot Augstāko Radu. Ukraina cenšas Ukrainas plānu Komisijai iesniegt līdz 2024. gada 2. maijam. Ukraina Komisijai var iesniegt Ukrainas plāna projektu. Komisija minēto projektu vienlaikus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Gatavojot Ukrainas plānu saskaņā ar 17. pantu, Ukraina īpaši ņem vērā situāciju savās reģionālajās, vietējās un pilsētu teritorijās, ņemot vērā to konkrētās vajadzības pēc atveseļošanas un rekonstrukcijas, reformām, modernizācijas un decentralizācijas.

4.   Ukrainas plānu sagatavo un īsteno, apspriežoties ar reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskajām iestādēm, kā arī ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības principu un ņemot vērā augšupēju pieeju. Papildus tam Ukraina saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu nodrošina, ka Augstākā Rada pilda savus uzdevumus Ukrainas plāna īstenošanas procesā pienācīgi informētā veidā un saskaņā ar savām prerogatīvām, tostarp pilnvarām pieņemt tiesību aktus, apstiprināt valsts budžetu un uzraudzīt tā īstenošanu, un uzraudzīt izpildvaru.

1.   Ukrainas plāns nodrošina visaptverošu satvaru 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai.

2.   Ukrainas plāns ir pamats atbalstam, ko sniedz saskaņā ar mehānisma I pīlāru, kā noteikts 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā un kā minēts šajā nodaļā. Atbalstu, ko sniedz no mehānisma II un III pīlāra, saskaņo ar atbilstu atbilstīgi I pīlāram, ko aptver Ukrainas plāns, un tas ar to nepārklājas, un tā sniegšanā jo īpaši vadās pēc 16. pantā noteiktajiem principiem.

1.   Ukrainas plānā izklāsta Ukrainas reformu un investīciju programmu, kas integrēta ekonomikas un fiskālās politikas satvarā un kuras mērķis ir sasniegt 3. pantā noteiktos vispārējos un konkrētos mērķus. Ukrainas plānā ietver pasākumus, ar kuriem īsteno reformas un publiskās investīcijas, izmantojot visaptverošu un saskaņotu pasākumu kopumu, kas var ietvert arī publiskas shēmas, kuru mērķis ir stimulēt privātās investīcijas. Ukrainas plānā norāda kvalitatīvus un kvantitatīvus pasākumu posmus, kas minēti šā panta 2. punktā, kuri reformu un investīciju gadījumā ir izmērāmi.

2.   Mehānisms nodrošina finansējumu saskaņā ar šo nodaļu kvalitatīvu vai kvantitatīvu pasākumu posmu veidā, ja ir apmierinoši izpildīts 5. panta 1. punktā noteiktais priekšnosacījums, kā arī no Ukrainas plānā noteiktie nosacījumi. Šādi nosacījumi atspoguļo dažādos mehānisma mērķus, kas noteikti 3. pantā, un ietver nosacījumus, kas saistīti ar pamatprasībām, piemēram, ekonomiskās un finanšu stabilitātes uzturēšanu, budžeta pārraudzību un publisko finanšu pārvaldību, un nosacījumus, kas saistīti ar Ukrainas plānā izklāstīto reformu un investīciju īstenošanu.

3.   Šā panta 2. punktā minētie nosacījumi atspoguļo summas, kas minētas 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā un 2. punktā, un attiecīgās iemaksas saskaņā ar minētā panta 4. punktu.

4.   Summu, kas ir ekvivalenta vismaz 20 % no 6. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā neatmaksājamā finansiālā atbalsta, saskaņā ar 17. pantu piešķir Ukrainas vietējo un reģionālo iestāžu, jo īpaši vietējo pašvaldību, atveseļošanas, rekonstrukcijas un modernizācijas vajadzību apmierināšanai.

5.   Izņēmuma kārtā pasākumi, kas sākti no 2023. gada 1. janvāra, kvalificējas ar noteikumu, ka tie atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Minētos pasākumus atbilstoši pamato un pienācīgi dokumentē.

6.   Ukrainas plāns atbilst attiecīgajām reformu prioritātēm, kas noteiktas saistībā ar Ukrainas ceļu uz pievienošanos un izklāstītas Komisijas atzinumā par Ukrainas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (“Komisijas atzinums”) un minētajam atzinumam sekojošajā analītiskajā ziņojumā (“analītiskais ziņojums”), Komisijas regulārajā paplašināšanās ziņojumā un tam sekojošos Padomes secinājumos, un asociācijas nolīgumā, kas ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, un veicina to izpildi. Tas atbilst arī Ukrainas nacionāli noteiktajam devumam saskaņā ar Parīzes nolīgumu, Ukrainas saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un, ja pieejams, Ukrainas nacionālajam enerģētikas un klimata plānam, un veicina to izpildi.

7.   Ukrainas plānā ievēro 4. pantā noteiktos vispārējos principus.

1.   Ukrainas plānā jo īpaši tiek izklāstīti šādi pienācīgi argumentēti un pamatoti elementi:

2.   Ukrainas plānu balsta uz rezultātiem un ietekmi, un tajā iekļauj izmērāmus rādītājus, piemēram, attiecīgā gadījumā galvenos snieguma rādītājus, kuri ir paredzēti, lai novērtētu virzību uz 3. pantā minēto vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu.

1.   Komisija bez liekas kavēšanās novērtē Ukrainas plāna vai attiecīgā gadījumā 20. pantā minētā Ukrainas plāna grozījuma relevanci, vispusību un piemērotību un saskaņā ar 19. panta 1. punktu iesniedz priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam. Veikdama minēto novērtējumu, Komisija cieši sadarbojas ar Ukrainu un starptautiskajiem partneriem, kas sniedz ieguldījumu tā īstenošanā. Komisija var sniegt apsvērumus, pieprasīt papildu informāciju vai lūgt, lai Ukraina izdara grozījumus 14. panta 2. punktā minētajā Ukrainas plāna projektā.

2.   Novērtēdama Ukrainas plānu un noteikdama Ukrainai piešķiramo summu, Komisija ņem vērā attiecīgo pieejamo analītisko informāciju par Ukrainu, cita starpā par tās makroekonomisko situāciju un parāda atmaksājamību, pamatojumu un elementus, ko Ukraina sniegusi, ievērojot 17. panta 1. punktu, kā arī citu būtisku informāciju, jo īpaši 16. panta 6. punktā uzskaitīto informāciju.

3.   Savā novērtējumā Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

4.   Ukrainas iesniegtā Ukrainas plāna novērtēšanas vajadzībām Komisijai var palīdzēt eksperti.

1.   Pozitīva novērtējuma gadījumā Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar īstenošanas lēmumu apstiprina Ukrainas saskaņā ar 14. panta 2. punktu iesniegtā plāna novērtējumu vai attiecīgā gadījumā – saskaņā ar 20. panta 1. vai 2. punktu iesniegtā grozījuma novērtējumu. Parasti Padome rīkojas viena mēneša laikā pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt Komisijas priekšlikumu un grozīto priekšlikumu pieņemt ar īstenošanas lēmumu.

2.   Komisijas priekšlikumā Padomes īstenošanas lēmumam attiecībā uz to daļu, ko finansē no mehānisma, nosaka:

1.   Ja Ukraina objektīvu apstākļu dēļ vai nu daļēji, vai pilnībā vairs nespēj īstenot Ukrainas plānu, tostarp attiecīgos kvalitatīvos un kvantitatīvos pasākumu posmus, Ukrainas iestādes, attiecīgā gadījumā apspriedušās ar Augstāko Radu, var ierosināt grozījumus Ukrainas plānā.

2.   Komisija, vienojoties ar Ukrainu, var iesniegt priekšlikumu grozīt 19. panta 1. punktā minēto Padomes īstenošanas lēmumu, lai jo īpaši ņemtu vērā situācijas izmaiņas, kas ļauj palielināt vērienu vai mainīt pieejamās summas, īpaši sakarā ar dalībvalstu veiktajām papildu iemaksām vai papildu iemaksām no citiem avotiem, kā minēts 6. panta 4. punktā. Padome var Komisijai lūgt izvērtēt, vai ir izpildīti šajā punktā minētie nosacījumi, un attiecīgā gadījumā iesniegt attiecīgo priekšlikumu.

3.   Ja Komisija uzskata, ka Ukrainas norādītie iemesli pamato Ukrainas plāna grozīšanu, Komisija novērtē grozīto Ukrainas plānu saskaņā ar 18. pantu un bez liekas kavēšanās iesniedz priekšlikumu grozīt 19. panta 1. punktā minēto Padomes īstenošanas lēmumu. Parasti Padome rīkojas viena mēneša laikā pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt Komisijas priekšlikumu un grozīto priekšlikumu pieņemt ar īstenošanas lēmumu.

1.   Komisija izveido Ukrainas plāna rezultātu pārskatu (“rezultātu pārskats”), kurā atspoguļo Ukrainas plāna īstenošanas progresu.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 41. pantu, lai šo regulu papildinātu, nosakot detalizētus rezultātu pārskata elementus nolūkā atspoguļot šā panta 1. punktā minētā Ukrainas plāna īstenošanu.

3.   Rezultātu pārskats sāk darboties līdz 2025. gada 1. janvārim, un Komisija to atjaunina divas reizes gadā. Rezultātu pārskatu dara publiski pieejamu tiešsaistē.

1.   Lai finansētu atbalstu no mehānisma, Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā vajadzīgos līdzekļus aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm saskaņā ar 220.a pantu Regulā (ES, Euratom) 2018/1046.

2.   Pēc 19. panta 1. punktā minētā Padomes īstenošanas lēmuma pieņemšanas Komisija noslēdz aizdevuma līgumu ar Ukrainu par 6. panta 2. punktā minēto summu. Aizdevuma līgumā nosaka pieejamības periodu un sīki izstrādātus noteikumus atbalsta saņemšanai no mehānisma aizdevumu veidā, tostarp saistībā ar 9. panta 4. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām iekšējās kontroles sistēmām. Maksimālais aizdevumu atmaksas termiņš ir 35 gadi. Papildus elementiem, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punktā, aizdevuma līgumā ietver priekšfinansējuma summu un noteikumus par priekšfinansējuma ieskaitu.

3.   Atkāpjoties no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 3. punkta, finansiālo palīdzību, ko Ukrainai sniedz aizdevumu veidā no mehānisma, neatbalsta ar Ārējās darbības garantiju.

4.   Aizdevumu uzkrājumus saskaņā ar šo regulu neveido, un, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 1. punkta, uzkrājumu likmi, kas izteikta procentos no šīs regulas 6. panta 2. punktā minētās summas, nenosaka.

5.   Aizdevuma līgumu pēc pieprasījuma vienlaikus dara pieejamu Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punkta un ja ir pieejami līdzekļi, no mehānisma var segt finansēšanas izmaksas, likviditātes pārvaldības izmaksas un administratīvo pieskaitāmo izmaksu apkalpošanas izmaksas, kas saistītas ar aizņemšanos un aizdevumiem (“aizņēmumu izmaksu subsīdija”), izņemot izmaksas, kas saistītas ar aizdevuma pirmstermiņa atmaksu. Laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim aizņēmumu izmaksu subsīdiju sedz saskaņā ar V nodaļu.

2.   Ukraina katru gadu var pieprasīt 1. punktā minēto aizņēmumu izmaksu subsīdiju. Komisija var piešķirt aizņēmumu izmaksu subsīdiju par summu, kas nepārsniedz gada budžetā pieejamo apropriāciju limitus.

1.   Ja Padome pieņem 19. panta 1. punktā minēto īstenošanas lēmumu, Ukraina kā daļu no Ukrainas plāna var pieprasīt priekšfinansējuma maksājumu līdz 7 % apmērā no aizdevuma atbalsta, kas sniedzams saskaņā ar III nodaļu.

2.   Komisija priekšfinansējumu var izmaksāt pēc 19. pantā minētā Ukrainas plāna apstiprināšanas un 22. pantā minētā aizdevuma līguma stāšanās spēkā. Maksājumus veic ar nosacījumu, ka 22. panta 1. punktā minētajos kapitāla tirgos ir pieejams finansējums un ka ir izpildīts 5. panta 1. punktā noteiktais priekšnosacījums.

3.   Komisija lemj par termiņu priekšfinansējumam, ko var izmaksāt vienā vai vairākās daļās.

1.   Neskarot 24. pantu, ja Pamatnolīgums nav parakstīts vai Ukrainas plāns nav pieņemts līdz 2024. gada 2. martam, Komisija var nolemt sniegt ierobežotu ārkārtas atbalstu Ukrainai aizdevumu veidā uz laiku līdz sešiem mēnešiem, sākot no 2024. gada 1. janvāra, ar nosacījumu, ka ir gūts apmierinošs progress Ukrainas plāna sagatavošanā attiecībā uz valsts makrofinansiālās stabilitātes atbalstīšanu, ievērojot nosacījumus, kas tiks saskaņoti Komisijas un Ukrainas saprašanās memorandā (“saprašanās memorands”), ievērojot 5. panta 1. punktā noteikto priekšnosacījumu, nodrošinot atbilstību 6. pantam un ņemot vērā pieejamo finansējumu.

2.   Saprašanās memorandā jo īpaši nosaka politikas nosacījumus, indikatīvu finansējuma plānojumu un ziņošanas prasības, kas ir samērīgi ar finansējuma ilgumu. Politikas nosacījumos ietver apņemšanos ievērot pareizas finanšu pārvaldības principus, galveno uzmanību pievēršot korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanai, kā arī pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot ieņēmumu pārvaldību.

Saprašanās memorandu pieņem un groza ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 42. pantā.

3.   Šā panta 1. punktā minētā atbalsta summa nepārsniedz 1 500 000 000 EUR mēnesī. Komisija noslēdz aizdevuma līgumu ar Ukrainu, kurš attiecīgā gadījumā atbilst 22. un 23. pantam.

1.   Neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma maksājumus Ukrainai saskaņā ar šo pantu veic saskaņā ar budžeta apropriācijām un atkarībā no pieejamā finansējuma. Maksājumus veic pa daļām. Daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos.

2.   Katru ceturksni Ukraina iesniedz pienācīgi pamatotu neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma atbalsta maksājuma pieprasījumu, lai Komisija izmaksātu minēto neatmaksājamo finansiālo atbalstu un aizdevuma atbalstu, pamatojoties uz 3. punktā aprakstīto novērtējumu.

3.   Komisija bez liekas kavēšanās novērtē, vai Ukraina ir izpildījusi 5. panta 1. punktā noteikto priekšnosacījumu un ir apmierinoši izpildījusi kvalitatīvos un kvantitatīvos pasākumu posmus, kas noteikti 19. panta 1. punktā minētajā Padomes īstenošanas lēmumā. Kvalitatīvu un kvantitatīvu pasākumu posmu apmierinoša izpilde nozīmē, ka pasākumus, kas saistīti ar posmiem, kuru izpilde Ukrainā ir apmierinoša, Ukraina nav atcēlusi. Komisijai tās novērtējumā var palīdzēt eksperti.

4.   Ja Komisija sniedz pozitīvu novērtējumu par kvalitatīvo un kvantitatīvo pasākumu posmu apmierinošu izpildi, tā Padomei bez liekas kavēšanās iesniedz priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam, kurā apstiprināts, ka ir apmierinoši izpildīti 3. punktā minētie maksājumu nosacījumi. Parasti Padome rīkojas trīs nedēļu laikā pēc minētā priekšlikuma saņemšanas. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt Komisijas priekšlikumu un grozīto priekšlikumu pieņemt ar īstenošanas lēmumu. Uz Padomes īstenošanas lēmuma pamata Komisija pieņem lēmumu, kas atļauj izmaksāt neatmaksājamā finansiālā atbalsta daļu un šādiem posmiem atbilstošo aizdevuma daļu.

5.   Ja Komisija sniedz negatīvu novērtējumu par kvalitatīvo un kvantitatīvo pasākumu posmu izpildi saskaņā ar indikatīvo laika grafiku, tā bez liekas kavēšanās informē Padomi un Parlamentu un ietur neatmaksājamā finansiālā atbalsta maksājumu un šādiem posmiem atbilstošā aizdevuma maksājumu. Ieturēto maksājumu saskaņā ar 4. punktu izmaksā tikai tad, kad Ukraina saistībā ar nākamā maksājuma pieprasījumu ir pienācīgi pamatojusi, ka tā ir veikusi vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu kvalitatīvo un kvantitatīvo pasākumu posmu apmierinošu izpildi. Komisija izstrādā metodiku norādījumu veidā tam, kā rīkoties, kad pasākumu posmi izpildīti daļēji.

6.   Ja Komisija uzskata, ka Ukraina nav veikusi vajadzīgos pasākumus 12 mēnešu laikā pēc 5. punktā minētā sākotnējā negatīvā novērtējuma, Komisija par to informē Ukrainu. Divu mēnešu laikā pēc Komisijas paziņojuma sniegšanas Ukraina var iesniegt savus apsvērumus. Ja Komisija secina, ka Ukraina nav veikusi vajadzīgos pasākumus, tā iesniedz priekšlikumu Padomes īstenošanas lēmumam, kas neatmaksājamā finansiālā atbalsta un aizdevuma summu proporcionāli samazina līdz daļai, kas atbilst attiecīgajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem pasākumu posmiem. Parasti Padome rīkojas viena mēneša laikā pēc Komisijas priekšlikuma saņemšanas. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var grozīt Komisijas priekšlikumu un grozīto priekšlikumu pieņemt ar īstenošanas lēmumu.

7.   Ja tiek konstatēti gadījumi vai radušās nopietnas bažas saistībā ar pārkāpumiem, krāpšanu, korupciju un interešu konfliktiem, kuri skar Savienības finanšu intereses un kuros Ukraina nav veikusi korektīvus pasākumus, vai gadījumos, kad ir noticis no šīs regulas 9., 10. un 22. pantā minētajiem nolīgumiem izrietoša pienākuma nopietns pārkāpums, tostarp balstoties uz šīs regulas 36. pantā minētās revīzijas padomes ziņojumiem vai uz OLAF sniegto informāciju, Komisija var samazināt neatmaksājamā finansiālā atbalsta summu un atgūt visas Savienības budžetā maksājamās summas, tostarp ar ieskaitu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 102. pantu, vai samazināt aizdevuma summu, kas izmaksājams Ukrainai, kā minēts šā panta 4. pantā, vai pieprasīt aizdevuma atmaksu pirms termiņa.

8.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 2. punkta, maksājuma termiņš, kā minēts minētās regulas 116. panta 1. punkta a) apakšpunktā, sākas dienā, kad, ievērojot šā panta 4. punktu, paziņots lēmums, kas atļauj veikt izmaksu Ukrainai.

9.   Maksājumiem, kas veikti, ievērojot šo pantu un šīs regulas 24. pantu, nepiemēro Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 5. punktu.

1.   Ukraina publicē atjauninātus datus par personām un vienībām, tostarp par līgumslēdzējiem, kas saņem finansējuma summas, kuras četru gadu laikā kumulatīvi pārsniedz summu, kas ir ekvivalenta 100 000 EUR, lai īstenotu reformas un investīcijas minētajā Ukrainas plānā.

2.   Pienācīgi ievērojot prasības saistībā ar konfidencialitāti un drošību, jo īpaši attiecībā uz personas datu aizsardzību, attiecībā uz 1. punktā minētajām personām un vienībām tīmekļa vietnē mašīnlasāmā formātā, ierakstus sarindojot pēc kopējā saņemto līdzekļu apjoma, publicē šādu informāciju:

3.   Šā panta 2. punktā minēto informāciju nepublicē, ja tās izpaušana var apdraudēt attiecīgo personu vai vienību tiesības un brīvības vai nopietni kaitēt saņēmēju komerciālajām interesēm. Šādu informāciju dara pieejamu Komisijai un Revīzijas padomei.

4.   Ukraina vismaz reizi gadā Komisijai elektroniski nosūta datus par šā panta 1. punktā minētajām personām un vienībām, kuri ir mašīnlasāmā formātā, ko nosaka 9. panta 4. punkta i) apakšpunktā minētajā Pamatnolīgumā.

1.   Saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru Komisija Savienības atbalstu Ukrainai sniedz finanšu instrumentu, budžeta garantijas vai finansējuma apvienošanas darbību veidā, tostarp kā tehnisku palīdzību, kas saistīta ar II pīlāra īstenošanu.

2.   Ukrainai paredzēto investīciju satvara īstenošanā Komisiju atbalsta Valde ("Valde”). Valde pieņem savu reglamentu.

3.   Valdē ir Komisijas un katras dalībvalsts pārstāvji. Attiecīgā gadījumā Valdes sanāksmēs uzaicina piedalīties Ukrainas iestādes. Eiropas Parlamentam un Augstākajai Radai ir novērotāja statuss. Partneriem, kas īsteno Ukrainas garantiju un finanšu instrumentus, kurus atbalsta saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, var piešķirt novērotāja statusu. Valdi vada Komisija.

4.   Valde Komisijai sniedz stratēģiskus un operatīvus norādījumus un atbalstu attiecībā uz dažādiem aspektiem, tostarp riska profiliem, atbalsta veidu izvēli, ieviešamo finanšu produktu izstrādi un nozarēm, kas nekvalificējas. Tā formulē atzinumus par Savienības atbalsta izmantošanu ar Ukrainas garantiju, finanšu instrumentu un finansējuma apvienošanas darbību starpniecību, tostarp par izdevīguma līmeņiem, ņemot vērā attiecīgos riska novērtējumus. Valde atzinumus pieņem, ja iespējams, ar konsensu.

5.   Komisija nodrošina, ka Savienības atbalsts, ko sniedz saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, atbilst Ukrainas plānam un veicina tā īstenošanu, un papildina Savienības atbalstu Ukrainai, kas piešķirts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem, ņemot vērā uzņēmumu sociālās atbildības un atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanu, jo īpaši ievērojot pamatnostādnes, principus un konvencijas, par ko panākta starptautiskas vienošanās, attiecībā uz investīcijām.

6.   Vismaz 15 % no garantijām, ko sniedz saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, izmanto, lai atbalstītu mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, kas definēti Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā, tostarp jaunuzņēmumus, izmantojot tostarp finanšu instrumentus, kuru mērķis ir samazināt risku, kas saistīts ar Ukrainas banku aizdevumu operācijām.

7.   Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 2. punkta h) apakšpunkta nolūkā prasību par finanšu instrumentu un budžeta garantiju ex ante izvērtēšanu izpilda, izmantojot šīs regulas 19. panta 1. punktā minētos Komisijas sniegtos pozitīvos novērtējumus par Ukrainas plānu.

8.   Saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru sniegtais atbalsts jo īpaši kalpo Ukrainas plāna īstenošanai, vienlaikus papildinot šajā regulā noteiktos finansējuma avotus.

9.   Vismaz 20 % no kopējās summas, kura atbilst atbalstam no Ukrainai paredzēto investīciju satvara un Ukrainas plāna ietvaros veiktajām investīcijām, cik vien kara plosītā valstī tas ir iespējams, izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas un pielāgotos tām, vides aizsardzībai, arī biodaudzveidības saglabāšanai, un zaļās pārkārtošanās procesam.

10.   Komisija katru gadu ziņo par atbalsta īstenošanu saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 41. panta 4. un 5. punktu. Minētajā nolūkā katrs Ukrainas garantijas partneris un katra pilnvarotā vienība, kas īsteno finanšu instrumentus, katru gadu sniedz informāciju, kas Komisijai ir vajadzīga ziņošanas pienākumu izpildei.

1.   Dalībvalstis, trešās valstis un trešās personas var veikt iemaksas Ukrainas garantijā un finanšu instrumentos, kas izveidoti saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru. Iemaksas Ukrainas garantijā tiek veiktas saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 218. panta 2. punktu.

2.   Iemaksas Ukrainas garantijā palielina Ukrainas garantijas summu, neradot Savienībai papildu iespējamās saistības.

3.   Attiecībā uz visām 1. punktā minētajām iemaksām Komisija Savienības vārdā un iemaksu veicējs noslēdz iemaksu nolīgumu. Tajā jo īpaši ietver noteikumus par maksāšanas nosacījumiem. Par noslēgtajiem iemaksu nolīgumiem Komisija nekavējoties un vienlaikus informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

1.   Ukrainas garantiju un finanšu instrumentus, kurus atbalsta saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, īsteno netiešā pārvaldībā, ievērojot Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu.

2.   Partneri, kas kvalificējas, Ukrainas garantijas nolūkā un pilnvarotie subjekti, kas kvalificējas, finanšu instrumentu nolūkā ir tie, kas noteikti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 208. panta 4. punktā, tostarp no trešām valstīm, kuras veic iemaksas Ukrainas garantijā saskaņā ar šīs regulas 29. pantu. Turklāt, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta, Ukrainas garantijas nolūkā kvalificējas struktūras, ko reglamentē tās dalībvalsts vai trešās valsts privāttiesības, kura ir veikusi iemaksas Ukrainas garantijā saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, un kas nodrošina pienācīgu pārliecību par savām finansiālajām un darbības spējām.

3.   Komisija ar iekļaujošas pieejas palīdzību nodrošina, ka partneri, kas kvalificējas, un attiecīgā gadījumā pilnvarotie subjekti, kas kvalificējas, izmanto pieejamos resursus efektīvi, lietderīgi, atbilstoši vajadzībām un taisnīgi, vienlaikus veicinot to savstarpēju sadarbību un pienācīgi ņemot vērā to spējas, pievienoto vērtību, pieredzi un riska uzņemšanās spēju.

4.   Komisija nodrošina taisnīgu un pārredzamu attieksmi pret visiem partneriem, kas kvalificējas, un visiem pilnvarotajiem subjektiem, kas kvalificējas, un nodrošina, ka visā Ukrainai paredzēto investīciju satvara īstenošanas laikposmā netiek pieļauti interešu konflikti. Lai nodrošinātu papildināmību, Komisija var no partneriem, kas kvalificējas, Ukrainas garantijas nolūkā vai no pilnvarotajiem subjektiem, kas kvalificējas, finanšu instrumentu nolūkā pieprasīt attiecīgo informāciju par viņu operācijām, kas nesaņem ES atbalstu.

1.   Izveido Ukrainas garantiju 7 800 000 000 EUR apmērā faktiskajās cenās, lai garantētu operācijas, ar kurām atbalsta mehānisma mērķus. Ukrainas garantija ir neatkarīga un autonoma no Ārējās darbības garantijas, un to piešķir kā neatsaucamu, beznosacījumu un pēc pieprasījuma nodrošinātu garantiju saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 219. panta 1. punktu.

2.   Ukrainas garantiju izmanto, lai segtu riskus šādiem operāciju veidiem, nolūkā atbalstīt suverēnus, subsuverēnus, nekomerciālus un komerciālus subjektus un privāto sektoru:

3.   Līdz 2027. gada 31. decembrim Komisija Savienības vārdā ar partneriem, kas kvalificējas, noslēdz Ukrainas garantijas nolīgumus. Ukrainas garantiju var piešķirt pakāpeniski.

Ziņojumos, kas minēti 28. panta 10. punktā, Komisija sniedz informāciju par katra Ukrainas garantijas nolīguma parakstīšanu. Ja Eiropas Parlaments un Padome to pieprasa, minētos nolīgumus bez liekas kavēšanās dara tiem pieejamus, ievērojot konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību.

4.   Kad Komisija noslēdz Ukrainas garantijas nolīgumus, tā pienācīgi ņem vērā padomus un norādījumus, ko sniedz Regulas (ES) 2021/947 33. panta 8. punktā minētā tehniskā grupa riska novērtēšanai vai Valde.

5.   Ukrainas garantijas nolīgumos jo īpaši iekļauj šādus elementus:

6.   EIB grupa Ukrainā īsteno operācijas, kuru nolūks ir atbalstīt Ukrainas suverēnos subjektus un nekomerciālos un subsuverēnos subjektus un kuras sedz ar indikatīvu konkrētu minimālo Ukrainas garantijas summu, kas ir 25 % no 1. punktā minētās summas un kuru piešķir saskaņā ar šajā regulā paredzētajām procedūrām.

7.   Šā panta 6. punktā minētā konkrētā Ukrainas garantijas summa ir pieejama to EIB grupas operāciju atbalstīšanai, kuras attiecīgā EIB grupas Valde apstiprinājusi līdz 2025. gada 31. decembrim. Atlikusī konkrētā Ukrainas garantijas summa pēc minētā datuma ir pieejama visu veidu operācijām, kas minētas 6. punktā, visiem partneriem, kas kvalificējas, ievērojot 3. punktu.

8.   Komisija var izmantot līdz 30 % no šā panta 1. punktā minētās summas, lai palielinātu garantijas summas, kas piešķirtas saskaņā ar Ārējās darbības garantijas nolīgumiem, kuri noslēgti, ievērojot Regulas (ES) 2021/947 38. pantu, ar noteikumu, ka:

9.   Partneris, kas kvalificējas, apstiprina finansēšanas un investīciju operācijas saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām un atbilstoši Ukrainas garantijas nolīguma noteikumiem.

10.   Maksimālais laikposms, kurā partneriem, kas kvalificējas, ļauts parakstīt nolīgumus ar finanšu starpniekiem vai galasaņēmējiem, ir trīs gadi pēc attiecīgā Ukrainas garantijas nolīguma noslēgšanas – ar pagarināšanas iespēju gadījumos, kad piešķir papildu garantijas summu un groza Ukrainas garantijas nolīgumu.

11.   Ar Ukrainas garantiju var segt:

12.   Lai Komisija varētu veikt uzskaiti un katru gadu Eiropas Parlamentam un Padomei ziņot par riskiem, ko sedz ar Ukrainas garantiju, un saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 209. panta 4. punktu partneri, kas kvalificējas un ar kuriem ir noslēgts Ukrainas garantijas nolīgums, katru gadu sniedz Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai finanšu pārskatus, kurus pārbaudījis neatkarīgs ārējais revidents, cita starpā ietverot informāciju par:

13.   Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 219. panta 4. punktā noteikto nosacījumu par pašu resursu iemaksām piemēro katram partnerim, kas kvalificējas un kuram saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru portfeļa līmenī ir piešķirta budžeta garantija.

14.   Ukrainas garantijai, ņemot vērā mehānisma mērķus un principus, piemēro Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai plus (EFIA+) riska pārvaldības sistēmu, kas minēta Regulas (ES) 2021/947 33. panta 7. punktā, un tehnisko grupu riska novērtēšanai, kas minēta tās pašas regulas 33. panta 8. punktā. Ukrainas garantijas riska novērtējumi ir neatkarīgi no EFIA+ riska novērtējumiem. To operāciju vispārējais riska profils, ko sedz ar Ukrainas garantiju, var atšķirties no Ārējās darbības garantijas vispārējā riska profila. Komisija nodrošina, ka garantēto operāciju radītais risks nepārsniedz Savienības budžeta spēju uzņemties minētos riskus, kuru nosaka pieejamie budžeta resursi un šīs regulas 32. panta 1. punktā minētā uzkrājumu likme. Šīs regulas 28. panta 10. punktā minētās ziņošanas ietvaros Komisija katru gadu Eiropas Parlamentam un Padomei ziņo par pasākumiem, ko tā veikusi šajā sakarā.

1.   Ukrainas garantijas uzkrājumu likme sākotnēji ir 70 %.

Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 2. punkta, attiecībā uz laikposmu, kuram veido vispārējos uzkrājumus, uzkrājumus veido laikposmā līdz 2027. gada 31. decembrim, un tie ir vienādi ar uzkrājumu summu, kas atbilst ar Ukrainas garantiju garantētajai summai, un tos var veidot pakāpeniski, lai atspoguļotu progresu tādu finansēšanas un investīciju operāciju atlasē un īstenošanā, ar kurām atbalsta mehānisma mērķus.

2.   Uzkrājumu likmi pārskata vismaz reizi gadā pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētās pārskatīšanas rezultātiem.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar šīs regulas 41. pantu, lai grozītu uzkrājumu likmi, vienlaikus piemērojot Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 211. panta 2. punktā noteiktos kritērijus, un vajadzības gadījumā palielinātu vai samazinātu šīs regulas 31. panta 1. punktā minēto Ukrainas garantijas maksimālo summu par ne vairāk kā 30 %. Komisija var Ukrainas garantijas maksimālo summu palielināt tikai tad, ja tiek samazināta uzkrājumu likme. Neskarot šīs regulas 31. panta 3. punktu, Komisija var noteikt, ka palielinātā Ukrainas garantijas summa ir pieejama garantijas nolīgumu parakstīšanai pakāpeniski trīs gadu laikā.

4.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 213. panta, faktisko uzkrājumu likmi nepiemēro uzkrājumiem, kas ir rezervēti kopējā uzkrājumu fondā attiecībā uz Ukrainas garantiju.

1.   Ņemot vērā sūdzības, kas var rasties trešām personām, tostarp kopienām un indivīdiem, kurus skar no Ukrainas garantijas atbalstītie projekti, Komisija un Savienības delegācija Ukrainā savās tīmekļa vietnēs publicē tiešas atsauces uz to attiecīgo partneru sūdzību iesniegšanas mehānismiem, kuri ir noslēguši Ukrainas garantijas nolīgumus ar Komisiju. Komisija arī nodrošina iespēju tieši saņemt sūdzības, kas saistītas ar sūdzību izskatīšanu, ko veic partneri, kas kvalificējas. Jebkādā sūdzību iesniegšanas mehānismā saņemto informāciju Komisija ņem vērā saistībā ar turpmāku sadarbību ar minētajiem partneriem.

2.   Kad vien iespējams, Komisija, ievērojot konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzību, savā tīmekļa portālā publicē informāciju par finansēšanas un investīciju operācijām un Ukrainas garantijas nolīgumu būtiskos elementus, tostarp informāciju par partneru, kas kvalificējas, juridisko identitāti, paredzamajiem attīstības ieguvumiem un sūdzību procedūrām.

3.   Saskaņā ar partneru, kas kvalificējas, pārredzamības politiku un Savienības noteikumiem par datu aizsardzību un par piekļuvi dokumentiem un informācijai partneri, kas kvalificējas, savās tīmekļa vietnēs dara publiski pieejamu informāciju par visām finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām attiecas Ukrainas garantija, jo īpaši saistībā ar veidu, kādā minētās operācijas sekmē šīs regulas mērķu un prasību izpildi. Ja iespējams, šādu informāciju sadala projektu līmenī. Šādas informācijas sniegšanā tiek ņemta vērā konfidenciālas informācijas un sensitīvas komercinformācijas aizsardzība. Partneri, kas kvalificējas, Savienības atbalstu arī atspoguļo visā informācijā, ko tie publicē par finansēšanas un investīciju operācijām, uz kurām saskaņā ar šo regulu attiecas Ukrainas garantija.

1.   Palīdzība, ko sniedz saskaņā ar šo nodaļu, atbalsta Ukrainu 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar šo nodaļu sniegtās palīdzības mērķis jo īpaši ir saistībā ar Ukrainas gaidāmo dalību Savienībā atbalstīt Ukrainas pakāpenisku pielāgošanos Savienības acquis, tādējādi veicinot savstarpēju stabilitāti, drošību, mieru un labklājību. Šāds atbalsts ietver tiesiskuma, tostarp tiesu varas neatkarības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas stiprināšanu, korupcijas apkarošanu, publiskās pārvaldes efektivitātes, institucionālo spēju, decentralizācijas uzlabošanu un pārredzamības, strukturālo reformu, nozaru politiku un labas pārvaldības atbalstīšanu visos līmeņos, un veicina Ukrainas plāna īstenošanu.

2.   Šajā nodaļā paredzēto palīdzību sniedz arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka tiek stiprinātas ieinteresēto personu, tostarp sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo un reģionālo iestāžu, spējas, tostarp attiecīgā gadījumā ar mērķsadarbības un pašvaldību sadraudzības palīdzību, kā arī veicinot līdzbiedru sadarbību un programmas, kas iestrādātas partnerībās starp Savienības un Ukrainas pilsētām un reģioniem.

3.   Palīdzība, ko sniedz saskaņā ar šo nodaļu, arī stiprina konflikta novēršanas, miera veidošanas un pirmskrīzes un pēckrīzes vajadzību apmierināšanas spējas un ietver cita starpā uzticības veicināšanas pasākumus un procesus, kas veicina taisnīgumu, patiesības noskaidrošanu, visaptverošu pēckonflikta atjaunošanu iekļaujošai un miermīlīgai sabiedrībai, kā arī pierādījumu vākšanu par kara laikā izdarītajiem noziegumiem. Saskaņā ar šo nodaļu finansējumu var piešķirt iniciatīvām un struktūrām, kas iesaistītas starptautiskās tiesvedības atbalstīšanā un īstenošanā Ukrainā.

4.   Šajā nodaļā paredzētā palīdzība atbalsta tādu Ukrainas iestāžu izveidi un stiprināšanu, kuras atbild par to, ka tiek nodrošināta līdzekļu pienācīga izmantošana, revīzija un efektīva cīņa pret publiskā finansējuma nepareizu pārvaldību, it īpaši pret krāpšanu, visu veidu korupciju, tostarp augsta līmeņa korupciju, interešu konfliktiem un pārkāpumiem, kas izdarīti saistībā ar jebkādu summu, kura izlietota mehānisma mērķu sasniegšanai, kā arī lai atbalstītu deoligarhizācijas centienus.

5.   Saskaņā ar šo nodaļu finansē 22. pantā minēto aizņēmumu izmaksu subsīdiju.

6.   No 2024. līdz 2027. gadam ar atbalstu saskaņā ar šo nodaļu finansē:

1.   Mehānisma īstenošanas nolūkā Komisija un Ukraina veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, ņemot vērā proporcionalitātes principu un konkrētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem mehānisms darbosies, 5. panta 1. punktā noteikto priekšnosacījumu un nosacījumus, kas noteikti Pamatnolīgumā un konkrētajos finansēšanas vai aizdevuma nolīgumos, jo īpaši attiecībā uz to, lai novērstu, atklātu un labotu krāpšanu, korupciju vai citas nelikumīgas darbības, kas skar Savienības finanšu intereses, interešu konfliktus un pārkāpumus, kā arī izmeklētu un veiktu kriminālvajāšanu par nodarījumiem, kas skar no mehānisma piešķirtos līdzekļus. Ukraina apņemas veidot efektīvas un lietderīgas iekšējās kontroles sistēmas un nodrošināt, ka var atgūt nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Ukraina arī apņemas nodrošināt, ka Ukrainas kompetentās iestādes nekavējoties izskata EPPO un dalībvalstu kompetento iestāžu iesniegtos savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumus un izdošanas pieprasījumus attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar mehānisma līdzekļus.

2.   Nolīgumos, kas minēti 9., 10. un 22. pantā, paredz Ukrainas pienākumus:

3.   Komisija cenšas Ukrainai darīt pieejamu integrētu un sadarbspējīgu informācijas un uzraudzības sistēmu, tostarp vienotu datizraces un riska noteikšanas rīku, lai atbilstoši Savienības datu aizsardzības principiem un piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem piekļūtu attiecīgajiem datiem, tostarp 2. punkta e) apakšpunktā uzskaitītajiem datiem, un tos analizētu. Ja šāda sistēma ir pieejama, Ukraina izmanto un ievada sistēmā attiecīgos datus, tostarp, izmantojot saskaņā ar V nodaļu piešķirto palīdzību.

4.   Šīs regulas 9., 10. un 22. pantā minētajos nolīgumos paredz arī Komisijas tiesības proporcionāli samazināt no mehānisma sniegto atbalstu un atgūt visas summas, kas iztērētas mehānisma mērķu sasniegšanai, vai pieprasīt aizdevuma atmaksu pirms termiņa gadījumos, kad konstatēti pārkāpumi, krāpšana, korupcija vai interešu konflikti, kuri skar Savienības finanšu intereses un kurus Ukraina nav novērsusi, vai gadījumos, kad ir noticis nopietns no šādiem nolīgumiem izrietoša pienākuma pārkāpums. Lemjot par atgūstamo summu un samazinājumu vai pirms termiņa atmaksājamo summu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu un ņem vērā to, cik nopietns ir pārkāpums, krāpšana, korupcija vai interešu konflikts, kas skar Savienības finanšu intereses, vai cik nopietns ir pienākuma pārkāpums. Pirms samazinājuma veikšanas vai pirmstermiņa atmaksas pieprasīšanas Ukrainai dod iespēju iesniegt savus apsvērumus.

5.   Personas un vienības, kas īsteno no mehānisma piešķirtos līdzekļus, nekavējoties ziņo 36. pantā minētajai Revīzijas padomei, Komisijai, OLAF un attiecīgā gadījumā EPPO, par visiem iespējamiem vai faktiskiem krāpšanas, korupcijas, interešu konfliktu, pārkāpumu vai citu nelikumīgu darbību gadījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses. Minētās personas un vienības spēj efektīvi ziņot par minētajiem gadījumiem, izmantojot piemērotus kanālus.

1.   Komisija Revīzijas padomi izveido pirms Ukraina iesniedz pirmo maksājuma pieprasījumu.

2.   Revīzijas padomē ir neatkarīgi locekļi, kurus ieceļ Komisija. Komisija var Revīzijas padomes darbā uzaicināt piedalīties dalībvalstu un citu līdzekļu devēju pārstāvjus. Komisija var aicināt citus līdzekļu devējus, kas veic iemaksas mehānismā, iecelt novērotājus Revīzijas padomē.

3.   Revīzijas padome savas funkcijas pilda pilnīgi objektīvi un darbojas saskaņā ar labāko piemērojamo starptautisko praksi un standartiem. Tā rīkojas, neskarot Komisijas, OLAF, Eiropas Revīzijas palātas un EPPO pilnvaras.

4.   Revīzijas padome nodrošina regulāru dialogu un sadarbību ar Eiropas Revīzijas palātu, kā arī ar Ukrainas Revīzijas palātu un attiecīgā gadījumā ar citām iestādēm.

5.   Pildīdama savus pienākumus, Revīzijas padome, tās locekļi un darbinieki nelūdz un nepieņem Ukrainas valdības vai kādas iestādes, struktūras, biroja vai aģentūras norādījumus. Revīzijas padomes darbinieku atlasei, vadībai un budžetam piemēro stingras garantijas attiecībā uz neatkarību.

6.   Revīzijas padome palīdz Komisijai apkarot no mehānisma piešķirtā Savienības finansējuma nepareizu pārvaldību, jo īpaši krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus un pārkāpumus, kas radušies saistībā ar visām summām, kuras izlietotas mehānisma mērķu sasniegšanai.

7.   Minētajā nolūkā Revīzijas padome regulāri ziņo Komisijai un nekavējoties Komisijai nosūta visu informāciju, kuru tā iegūst vai kura tai kļūst zināma, par visiem konstatētajiem gadījumiem vai nopietnām bažām attiecībā uz publiskā finansējuma nepareizu pārvaldību, kas radušās saistībā ar visām summām, kuras izlietotas mehānisma mērķu sasniegšanai. Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par Revīzijas padomes konstatējumiem un ieteikumiem.

Turklāt Revīzijas padome pieņem Ukrainai adresētus ieteikumus visos gadījumos, kad pēc Revīzijas padomes uzskata Ukrainas kompetentās iestādes nav veikušas vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, atklātu un labotu krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus un pārkāpumus, kas skāruši vai nopietni draud skart mehānisma finansēto izdevumu pareizu finanšu pārvaldību, un visos gadījumos, kad Revīzijas padome ir konstatējusi nepilnības, kuras ietekmē Ukrainas iestāžu ieviestās kontroles sistēmas struktūru un darbību. Ukraina bez liekas kavēšanās īsteno šādus ieteikumus vai sniedz pamatojumu, kāpēc tā tos nav īstenojusi.

Revīzijas padomes ziņojumus un informāciju no tās nosūta arī OLAF, un tos var darīt zināmus attiecīgajām Ukrainas iestādēm, jo īpaši gadījumos, kad šādām iestādēm ir jāveic pasākumi, lai novērstu, atklātu un labotu krāpšanu, korupciju, interešu konfliktus, pārkāpumus vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas skar Savienības finanšu intereses, kā arī izmeklētu nodarījumus, kas skar Savienības finanšu intereses, un sauktu pie atbildības par tiem.

8.   Revīzijas padomei ir piekļuve informācijai, datubāzēm un reģistriem, kas vajadzīgi uzdevumu veikšanai. Pamatnolīgums paredz noteikumus un kārtību, kādā Revīzijas padome piekļūst attiecīgajai informācijai un kādā Ukraina Revīzijas padomei sniedz attiecīgo informāciju.

9.   Revīzijas padomes darbību finansē saskaņā ar V nodaļu.

1.   Komisija vismaz reizi četros mēnešos rīko dialogu ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām, lai apspriestu:

2.   Eiropas Parlaments rezolūcijās var paust savu viedokli par 1. punktā minētajiem jautājumiem.

3.   Komisija ņem vērā visus elementus, kas izriet no viedokļiem, kuri pausti, izmantojot Ukrainas mehānisma dialogu, tostarp attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamenta rezolūcijām.

1.   Atbalstu no mehānisma īsteno ar darba programmām, kas minētas Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 110. pantā. Darba programmas pieņem ar īstenošanas aktiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar šīs regulas 42. pantā minēto pārbaudes procedūru, izņemot operācijas, ko nodrošina uz šīs regulas 23. panta 2. punkta un 34. panta 6. punkta pamata.

2.   Palīdzību saskaņā ar mehānisma V nodaļu var īstenot arī ar īpašām darba programmām, ja minētās palīdzības īstenošanai nav nepieciešams noslēgt 9. un 10. pantā minētos nolīgumus.

1.   Komisija uzrauga mehānisma īstenošanu un novērtē 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu. Īstenošanas uzraudzība ir vērsta uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar mehānismu, un ir samērīga ar šīm darbībām.

2.   Finansēšanas nolīgumos, kas minēti 10. pantā, un aizdevuma līgumā, kas minēts 22. pantā, nosaka noteikumus un kārtību, kādā Ukrainai ir jāziņo Komisijai šā panta 1. punkta nolūkā. Šādas ziņošanas nolūkā Ukrainas kompetentajām iestādēm būtu jāizmanto regulāras apspriedes ar Augstāko Radu un citām ieinteresētajām personām, tostarp reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskajām iestādēm, kā arī ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā noteikts 14. pantā.

3.   Par Savienības atbalstu, kas sniegts saskaņā ar Ukrainai paredzēto investīciju satvaru, ziņo saskaņā ar 28. panta 10. punktu.

4.   Komisija vienlaikus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par progresu, kas panākts šīs regulas mērķu sasniegšanā, un turklāt katru ceturksni informē par aktuālo situāciju mehānisma īstenošanas procesā.

5.   Komisija šā panta 4. punktā minēto ziņojumu iesniedz 42. pantā minētajai komitejai.

1.   Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2026. gada 31. decembrim iesniedz neatkarīgu starpposma izvērtējuma ziņojumu par mehānisma īstenošanu un līdz 2031. gada 31. decembrim – neatkarīgu ex post izvērtējuma ziņojumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos izvērtējuma ziņojumos jo īpaši vērtē, kādā mērā ir sasniegti mehānisma mērķi, kāda ir no mehānisma sniegto resursu izmantošanas efektivitāte, Savienības finanšu interešu aizsardzība un Eiropas pievienotā vērtība. Tajos arī izvērtē to, vai visi mērķi un darbības joprojām ir nozīmīgi.

3.   Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā 1. punktā minēto izvērtējuma rezultātus, Komisija iesniedz priekšlikumus.

4.   Ex post izvērtējuma ziņojums sastāv no mehānisma vispārēja novērtējuma un, ciktāl iespējams, ietver informāciju par tā ilgtermiņa ietekmi.

5.   Šajā ex post izvērtēšanā izmanto ESAO Attīstības palīdzības komitejas labas prakses principus, lai pārliecinātos, vai ir sasniegti mērķi, un lai formulētu ieteikumus turpmāko darbību uzlabošanas nolūkā.

Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm paziņo izvērtēšanu konstatējumus un secinājumus, kas papildināti ar Komisijas apsvērumiem un turpmākiem pasākumiem. Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai dalībvalstu lūguma minētās izvērtēšanas var apspriest. Rezultātus izmanto programmu un darbību sagatavošanā un resursu piešķiršanā. Minētās izvērtēšanas un turpmākos pasākumus dara publiski pieejamus.

No mehānisma sniegtā Savienības finansējuma izvērtēšanas procesā Komisija pienācīgā mērā iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp saņēmējus, sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās un reģionālās iestādes, un attiecīgā gadījumā tā var censties veikt kopīgus izvērtējumus ar dalībvalstīm un citiem partneriem, cieši iesaistot Ukrainu.

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 21. un 32. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku, sākot no septiņām dienām pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 21. un 32. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 21. un 32. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Attiecībā uz īstenošanas aktiem, kas minēti 11. panta 2. punktā, ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

4.   Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļu vienkāršs vairākums.

1.   Komisija var iesaistīties komunikācijas darbībās, lai nodrošinātu tā Savienības finansējuma redzamību, kas atvēlēts Ukrainas plānā paredzētajam finansiālajam atbalstam, tostarp, veicot kopīgas komunikācijas darbības ar Ukrainu. Komisija attiecīgā gadījumā var nodrošināt, ka mehānisma sniegtais atbalsts tiek paziņots un atzīts, izmantojot finansējuma paziņojumu.

2.   Savienības finansējuma saņēmēji atzīst Savienības finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību, tostarp attiecīgā gadījumā – jo īpaši, kad tiek popularizētas darbības un to rezultāti, – pievieno Savienības emblēmu un attiecīgu finansējuma paziņojumu, kurā iekļauti vārdi “Finansē Eiropas Savienība – Ukrainas mehānisms” vai “Līdzfinansē Eiropas Savienība – Ukrainas mehānisms”, un sniedz dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

3.   Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar mehānismu, saistībā ar darbībām, ko veic saskaņā ar mehānismu, un saistībā ar iegūtajiem rezultātiem. Mehānismam piešķirtie finanšu resursi veicina arī Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl tās ir saistītas ar 3. pantā minētajiem mērķiem.

4.   Informāciju, saziņu un publicitāti nodrošina piekļūstamā formātā.