(1)

Pēc izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 457/2011 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes melamīna importam.

(2)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas (“pirmā termiņbeigu pārskatīšana”) Komisija 2017. gada jūlijā ar Īstenošanas regulu (ES) 2017/1171 (4) atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes melamīna importam.

(3)

Pēc otrās termiņbeigu pārskatīšanas (“otrā termiņbeigu pārskatīšana”) Komisija 2023. gada 15. septembrī ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/1776 atkārtoti noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes melamīna importam.

(4)

Patlaban spēkā esošie pasākumi ir fiksēts maksājums 415 EUR/t, kas noteikts visam importam no ĶTR, izņemot importu, ko veic trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un uz kuru eksportu tiek attiecināta minimālā importa cena 1 153 EUR/t.

(5)

2022. gada 26. aprīlī Komisija saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu sakarā ar jaunu eksportētāju (“pieprasījums”), ievērojot pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pieprasījumu iesniedza ĶTR melamīna ražotājs eksportētājs Xinjiang Xinlianxin Energy Chemical Co., Ltd. (“pieprasījuma iesniedzējs” vai “Xinjiang XLX”).

(6)

Pieprasījumā bija ietverti pierādījumi, ka pieprasījuma iesniedzējs ir jauns ražotājs eksportētājs saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu, proti: 1) izmeklēšanas periodā, uz kuru balstīti antidempinga pasākumi (no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim) (“sākotnējās izmeklēšanas periods”), tas nav eksportējis uz Savienību pārskatāmo ražojumu; 2) tas nav saistīts ne ar vienu pārskatāmā ražojuma ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas spēkā esošie antidempinga maksājumi; 3) tas sāka pārskatāmā ražojuma eksportu uz Savienību pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām.

(7)

Komisija konstatēja, ka pieprasījumā sniegti pietiekami pierādījumi, kas pamato izmeklēšanas sākšanu, ievērojot pamatregulas 11. panta 4. punktu, lai noteiktu pieprasījuma iesniedzēja individuālo dempinga starpību.

(8)

2023. gada 1. martā Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/442 (5) sāka pārskatīšanu, lai noteiktu pieprasījuma iesniedzēja individuālo dempinga starpību (“procedūras sākšanas regula”).

(9)

Komisija aicināja ieinteresētās personas piedalīties pārskatīšanas izmeklēšanā. Procedūras sākšanas regulā noteiktajos termiņos visām ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas. Netika saņemtas ne piezīmes, ne uzklausīšanas pieprasījumi.

(10)

Pārskatāmais ražojums ir ĶTR izcelsmes melamīns, ko patlaban klasificē ar KN kodu 2933 61 00.

(11)

Melamīns ir balts kristālisks pulveris, ko iegūst lielākoties no urīnvielas un izmanto galvenokārt grīdas lamināta, sveķu, koksnes līmvielas, lējumu masas un papīra/tekstilmateriālu apstrādes līdzekļu ražošanai.

(12)

Izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tomēr Komisija paturēja tiesības arī pārbaudīt, vai darījumi varētu būt notikuši kādā no nākamajiem periodiem, un vajadzības gadījumā grozīt pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus.

(13)

Lai iegūtu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai, Komisija aicināja pieprasījuma iesniedzēju aizpildīt anketu. Pieprasījuma iesniedzējs atbildi uz anketas jautājumiem iesniedza 2023. gada 13. aprīlī.

(14)

Komisija veica pārbaudes apmeklējumu pieprasījuma iesniedzēja telpās 2023. gada jūnijā. Komisija centās pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējs atbilst jauna eksportētāja kritērijiem, un individuālo dempinga starpību.

(15)

2023. gada 18. augustā Komisija izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi noteikt pieprasījuma iesniedzēja individuālo dempinga starpību. Visām personām tika noteikts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju un pieprasīt uzklausīšanu.

(16)

Piezīmes tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzēja. Minētās piezīmes izskatīja Komisija, un attiecīgā gadījumā tās tika ņemtas vērā. Neviena puse uzklausīšanu nepieprasīja.

(17)

Ņemot vērā piezīmes par izpausto informāciju, Komisija 2023. gada 7. oktobrī izpauda pārskatītus konstatējumus (“papildinformācijas izpaušana”). Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes par izpausto papildinformāciju un pieprasīt uzklausīšanu.

(18)

Piezīmes par izpausto papildinformāciju tika saņemtas no pieprasījuma iesniedzēja. Arī tās izskatīja Komisija, un attiecīgā gadījumā tās tika ņemtas vērā. Neviena puse uzklausīšanu nepieprasīja.

(19)

2011. gadā uzņēmumu Xinjiang XLX dibināja uzņēmums Henan Xinlianxin Chemicals Group Co., Ltd. (“Henan XLX”) (6). Tas sāka ražot melamīnu pēc tam, kad no Itālijas uzņēmuma Eurotecnica ieguva divām ražošanas līnijām nepieciešamo ražošanas tehnoloģiju attiecīgi 2016. un 2018. gadā (7). Komisija tādējādi secināja, ka pieprasījuma iesniedzējs sākotnējās izmeklēšanas periodā neražoja un/vai neeksportēja pārskatāmo ražojumu uz Savienību.

(20)

Izmeklēšana identificēja daudzus ar pieprasījuma iesniedzēju (8) saistītus uzņēmumus. Pieprasījuma iesniedzēja galīgais īpašnieks ir China XLX Fertiliser Ltd. (“China XLX”). China XLX grupā ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumu. China XLX ir vairāk nekā 75 % kontrolpakete uzņēmumā Henan Xinlianxin Chemical Group Co., Ltd. (“Henan XLX”), kas ir pieprasījuma iesniedzēja tiešais mātesuzņēmums. Pieprasījuma iesniedzējs ir Henan XLX meitasuzņēmums, kas tam pieder pilnībā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no China XLX grupas uzņēmumiem, izņemot pieprasījuma iesniedzēju, neražo melamīnu. Tāpēc Komisija secināja, ka pieprasījuma iesniedzējs nebija saistīts ne ar vienu no pārskatāmā ražojuma ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem attiecas spēkā esošie antidempinga maksājumi.

(21)

Visbeidzot, izmeklēšana apstiprināja, ka pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksportēja izmeklējamo ražojumu [1–4] neatkarīgiem klientiem Savienībā. Tādējādi Komisija secināja, ka pieprasījuma iesniedzējs eksportēja uz Savienību faktiski pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda.

(22)

Komisija tāpēc secināja, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst nosacījumiem, lai to uzskatītu par jaunu eksportētāju saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu, jo 1) tas sākotnējās izmeklēšanas periodā neeksportēja pārskatāmo ražojumu uz Savienību; 2) tas nav saistīts ne ar vienu pārskatāmā ražojuma ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas spēkā esošie antidempinga maksājumi; 3) tas eksportēja uz Savienību faktiski pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda.

(23)

Otrajā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija konstatēja, ka attiecībā uz melamīna ražošanu un pārdošanu Ķīnas Tautas Republikā pastāv nozīmīgi kropļojumi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu. Termiņbeigu pārskatīšana un pašreizējā pārskatīšana attiecās uz vienu un to pašu ražojumu, un tajās pārklājās pārskatīšanas izmeklēšanas periods (9). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tam, lai pašreizējā jauna eksportētāja pārskatīšanā noteiktu normālo vērtību, ir lietderīgi ņemt vērā konstatējumus par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnas Tautas Republikā.

(24)

Lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, Komisija izmantoja otrajā termiņbeigu pārskatīšanā izvēlēto attiecīgo reprezentatīvo valsti. Tika konstatēts, ka Turcija atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta pirmā ievilkuma kritērijiem.

(25)

2023. gada 17. jūlijā Komisija publicēja paziņojumu par normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem (“paziņojums par avotiem”), kurus tā plānoja izmantot pieprasījuma iesniedzēja normālās vērtības noteikšanai.

(26)

Paziņojumā par avotiem Komisija informēja ieinteresētās personas, ka plāno ņemt vērā otrās termiņbeigu pārskatīšanas analīzi un par reprezentatīvo valsti izmantot Turciju. Paziņojumā ir arī uzskaitīti attiecīgie avoti, kurus Komisija plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai, izmantojot Turciju par reprezentatīvo valsti.

(27)

Tā informēja ieinteresētās personas arī par to, ka tā noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju par amonjaka vērtības ķēdes ražojumu, pie kuriem pieder arī melamīns, ražotājiem Turcijā.

(28)

Visbeidzot, ar paziņojumu par avotiem Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par avotiem un Turcijas kā reprezentatīvās valsts piemērotību, kā arī piedāvāt citas valstis ar nosacījumu, ka tas sniegtu pietiekamu informāciju par attiecīgajiem kritērijiem.

(29)

Komisija saņēma no pieprasījuma iesniedzēja piezīmes par tām atsauces vērtībām, kuras Komisija plānoja izmantot. Minētās piezīmes ir aplūkotas šīs regulas 3.2.3. iedaļā.

(30)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastā tirdzniecības apritē] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(31)

Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka tad, “[j]a [..] tiek konstatēts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un tā“ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas”, turpmāk “PVA izmaksas”).

(32)

Kā sīkāk paskaidrots 3.2.1. iedaļā, Komisija pašreizējā izmeklēšanā secināja, ka ir atbilstoši piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(33)

Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto pārbaudīto izejresursu sarakstu un patēriņa daudzumu un attiecīgās reprezentatīvās valsts neizkropļotām izmaksām un peļņu.

(34)

Īstenošanas regulas (ES) 2023/1776 3.2.2.1. iedaļā sniegtā analīze, kurā tika aplūkoti visi pieejamie pierādījumi par ĶTR iejaukšanos savā ekonomikā kopumā, kā arī pārskatāmā ražojuma ražošanas nozarē, liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas un izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē tāpēc, ka tās ietekmē būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka otrajā termiņbeigu pārskatīšanā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Iepriekš 23. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka minētie secinājumi ir būtiski arī pašreizējā jauna eksportētāja pārskatīšanā.

(35)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, noteica normālo vērtību, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā, pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgajā reprezentatīvajā valstī, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(36)

Otrajā termiņbeigu pārskatīšanā reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(37)

Kā paskaidrots 25. apsvērumā, pašreizējā pārskatīšanā Komisija izdeva paziņojumu par avotiem, kurā sniegti fakti un pierādījumi, kuri ir attiecīgo kritēriju pamatā. Turklāt tā informēja ieinteresētās personas, ka, tāpat kā otrajā termiņbeigu pārskatīšanā (12), pašreizējā gadījumā tā plāno izmantot Turciju par attiecīgo reprezentatīvo valsti.

(38)

Attiecībā uz melamīna ražošanu otrajā termiņbeigu pārskatīšanā tika pārbaudītas septiņas valstis (Indija, Irāna, Japāna, Katara, Krievija, Trinidāda un Tobāgo un Amerikas Savienotās Valstis), kur tiek ražots melamīns.

(39)

Attiecībā uz ekonomiskās attīstības līmeni tikai Krievija bija kvalificējama par valsti ar līdzīgu attīstības līmeni kā Ķīnā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tomēr, ņemot vērā to, ka melamīna galvenā izejviela ir gāze, kas Krievijā ir pakļauta izkropļojumiem un spēkā esošajām sankcijām, kā arī to, ka Krievija nolēma kopš 2022. gada aprīļa nepublicēt detalizētus importa un eksporta datus, Komisija uzskatīja, ka Krievija nebūtu piemērota reprezentatīvā valsts.

(40)

Šajā saistībā otrajā termiņbeigu pārskatīšanā Turcija tika identificēta kā valsts, kuras ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs kā ĶTR un kura ražo tās pašas vispārējās kategorijas ražojumus, proti, ražojumus amonjaka vērtības ķēdē, pie kuras pieder arī melamīns.

(41)

Attiecībā uz attiecīgo datu publisko pieejamību reprezentatīvajā valstī – uzreiz bija pieejami dati par svarīgiem Turcijas ražošanas faktoriem. Turklāt attiecīgie dati par PVA izmaksām un peļņu bija publiski pieejami par ražojumiem tajā pašā vispārējā kategorijā. Otrajā termiņbeigu pārskatīšanā tajā pašā vispārējā ražojumu kategorijā tika identificēti trīs ražotāji – uzņēmums Ege Gübre Sanayii A.Ş. (“Ege Gübre”), Tekfen Holding A.Ş. (“Tekfen”) un Bagfaş Bandirma Gübre Fabrikalari A.Ş. (“Bagfaş”). Visi trīs uzņēmumi bija slāpekļa mēslošanas līdzekļu (13) ražotāji.

(42)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā visu pieprasījuma iesniedzēja sniegto pārbaudīto informāciju un pēc visu to piezīmju izanalizēšanas, ko tas bija sniedzis par paziņojumu par avotiem, tika identificēti šādi ražošanas faktori, to avoti un neizkropļotas vērtības.

1. tabula

Melamīna ražošanas faktori

(43)

Lai noteiktu izejvielu neizkropļotu cenu ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja Pasaules tirdzniecības atlantā norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī un tai pieskaitīja ievedmuitas nodokļus (16) un transporta izmaksas. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 1. pielikumā minētās (17) valstis, kas nav PTO dalībvalstis (“valstis, kas nav PTO dalībvalstis”) (18).

(44)

Komisija nolēma neņemt vērā no Ķīnas Tautas Republikas veiktu importu reprezentatīvajā valstī, jo, kā tā secināja šīs regulas 3.2.1. iedaļā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu nozīmīgu kropļojumu dēļ nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka tādi paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tādi paši kropļojumi ietekmē eksporta cenas. Pēc tam kad imports reprezentatīvajā valstī no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, netika ņemts vērā, importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs attiecībā uz nemetalurģiskajām bitumenoglēm.

(45)

Tomēr Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Turcija importēja diezgan ierobežotus daudzumus “citādu akmeņogļu” un skābekļa. Komisija tādējādi uzskatīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu ir atbilstīgi minēto izejvielu neizkropļotās izmaksas balstīt uz starptautiskajām cenām vai atsauces vērtībām.

(46)

Šajā sakarā attiecībā uz “citādām akmeņoglēm” Komisija izmantoja Indonēzijas vidējo eksporta cenu uz visām valstīm, izņemot ĶTR un valstis, kas nav PTO dalībvalstis, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Indonēzija 2022. gadā bija “citādu akmeņogļu” lielākā eksportētāja, kas minētajā periodā eksportēja 92 % no kopējā eksporta. Attiecībā uz skābekli Komisija izmantoja Dienvidāfrikas, Serbijas un Turcijas vidējo svērto eksporta cenu uz visām valstīm, izņemot ĶTR un valstis, kas nav PTO dalībvalstis, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Dienvidāfrika, Serbija un Turcija 2022. gadā bija galvenie skābekļa eksportētāji, kas eksportēja 35 % no kopējā eksporta minētajā periodā. Komisija nolēma par neizkropļotu izmaksu avotu neizmantot Savienības un Šveices, citu lielāko skābekļa eksportētāju, eksportu to augstāka ekonomiskās attīstības līmeņa dēļ.

(47)

Komisija pārbaudīja, vai Turcijā uz nemetalurģiskajām bitumenoglēm, attiecībā uz kurām kā neizkropļotu cenu avots tika izmantota Turcijas importa statistika, attiecas eksporta ierobežojumi, kas potenciāli varētu kropļot iekšzemes cenas un tādējādi arī importa cenas (19). Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Turcija nepiemēroja eksporta ierobežojumus nemetalurģisko bitumenogļu eksportam.

(48)

Komisija vēl pārbaudīja, vai importa cenas varētu būt izkropļojis imports no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Komisija konstatēja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā mazāk nekā 0,1 % nemetalurģisko bitumenogļu importa bija ar izcelsmi ĶTR un valstīs, kas nav PTO dalībvalstis.

(49)

Pieprasījuma iesniedzējs piezīmēs par paziņojumu par avotiem apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu izmantot vienu no ogļu atsauces vērtībām, jo tā neatbilst ogļu veidam, ko uzņēmums izmanto melamīna ražošanā.

(50)

Komisija tam nepiekrita. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza informāciju par visiem akmeņogļu pirkumiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, arī par to specifikācijām, jo īpaši sadegšanas siltumu un pelnu saturu. Minētā informācija tika pārbaudīta uz vietas un bija pietiekami pamatota ar pieprasījuma iesniedzēja iesniegtajiem pierādījumiem. Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs izmantoja divus sadegšanas siltuma ziņā tik tiešām atšķirīgus akmeņogļu veidus. Tāpēc pieprasījuma iesniedzēja apgalvojums tika noraidīts.

(51)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs atkārtoti uzsvēra, ka melamīna ražošanā izmantotās barošanas ogles atšķiras no akmeņoglēm, kas klasificētas ar HS kodu 2701 12. Puse apgalvoja, ka, lai akmeņogles varētu klasificēt ar minēto kodu, tām ir jāatbilst abiem kritērijiem – sadegšanas siltums, kas ir 5 833 kcal/kg vai lielāks, un gaistošu vielu saturs (sausnā bez minerālvielām), kas pārsniedz 14 %.

(52)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Kā paskaidrots 50. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējs ziņoja par visu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā iegādāto akmeņogļu sadegšanas siltumu un pelnu saturu (bet par gaistošo vielu saturu – ne). Tomēr laboratorijas rezultāti, kas par pierādījumu savākti pārbaudes apmeklējumos par paraugiem, liecināja, ka iegādātajās oglēs, kuru sadegšanas siltums pārsniedz 5 833 kcal/kg, ir arī gaistošās vielas, kuru saturs pārsniedz 14 %.

(53)

Turklāt, ņemot vērā apgalvojumu, kas satur sensitīvu informāciju par konkrēto uzņēmumu un tāpēc tika sīki aplūkots īpašā izpaustā papildinformācijā, Komisija konstatēja, ka uzņēmums izveidoja atšķirīga sadegšanas siltuma akmeņogļu maisījumu pirms to izmantošanas par barošanas akmeņoglēm vai par kurināmo. Lai gan barošanas ogļu vidējais svērtais sadegšanas siltums bija lielāks par 5 833 kcal/kg un par kurināmo izmantoto ogļu vidējais svērtais sadegšanas siltums bija zemāks par minēto robežvērtību, Komisija, lai ņemtu vērā atšķirīgu ogļu veidu maisījumu neizkropļotajā barošanas ogļu un par kurināmo izmantoto ogļu vērtībā, pārrēķināja atsauces vērtību. Piemērojamās neizkropļotās izmaksas par nemetalurģiskajām bitumenoglēm vai “citādām akmeņoglēm” atkarībā no to individuālā sadegšanas siltuma Komisija attiecināja tieši uz katru pirkuma darījumu.

(54)

Ar vairākiem ražošanas faktoriem saistītās faktiskās izmaksas, kas radās pieprasījuma iesniedzējam, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izmaksām par izejvielām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Tā kā, neatkarīgi no izmantotā avota, attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinus, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksu kategorijā. Palīgmateriālu izmaksas, kas radās pieprasījuma iesniedzējam, tika izteiktas kā daļa no tā tiešo materiālu faktiskajām izmaksām. Lai noteiktu palīgmateriālu neizkropļotu vērtību, minētā procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotām tiešo materiālu izmaksām.

(55)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs atgādināja, ka tas uzskata skābekli par palīgmateriālu un to kā tādu norādīja savā atbildē uz anketas jautājumiem. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka skābeklis būtu jāuzskata par palīgmateriālu, īpaši tāpēc, ka Komisija pārbaudes apmeklējuma laikā īpaši nepārbaudīja tā patēriņa daudzumu, kā arī tā nelika uzņēmumam uzskatīt skābekli par izejvielu. Pieprasījuma iesniedzējs šo apgalvojumu atkārtoja piezīmēs par papildinformācijas izpaušanu.

(56)

Komisija paskaidroja, ka ziņotā palīgmateriālu vērtība bija ievērojama, ņemot vērā to daļu kopējās izejvielu izmaksās. Tādējādi pēc pārbaudes apmeklējuma Komisija sīkāk analizēja savākto informāciju un nolēma uzskatīt skābekli par atsevišķu izejvielu. Tādā veidā palīgmateriālu vērtība kopējās izejvielu izmaksās saruka līdz nenozīmīgai daļai. Turklāt skābekļa patēriņa daudzums tika iekļauts uzņēmuma iesniegtajās izmaksu tabulās un pārbaudīts uz vietas. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka paziņotais skābekļa patēriņa daudzums ir pietiekami ticams. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(57)

Attiecībā uz 43. apsvērumā minētajām transporta izmaksām Komisija transporta izmaksas, kas par izejvielu piegādi radušās pieprasījuma iesniedzējam, izteica procentos no tādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un tādu pašu procentuālo daļu tad piemēroja tādu pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transporta izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transporta izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotās izejvielu transporta izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(58)

Paziņojumā par avotiem Komisija informēja ieinteresētās personas par savu nodomu izmantot rūpnieciskajiem lietotājiem piemērojamās ūdens cenas Turcijā, ko iekasēja Kodžaeli pilsētas Ūdens un notekūdeņu ģenerāldirektorāts (20), kurš Kodžaeli provincē atbild par ūdensapgādi, notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu. Piemērojamās cenas bija publiski pieejamas attiecīgās iestādes tīmekļa vietnē.

(59)

Turcijas iestāde nošķīra divu veidu rūpnieciskos lietotājus: 1) pastāvīgie rūpnieciskie lietotāji, kuriem tā piemēro ūdens un kanalizācijas tarifus, un 2) rūpnieciskie lietotāji, kas atrodas organizētās rūpniecības rajonos ar kopīgu ūdens attīrīšanas iekārtu. No tādos rajonos esošiem rūpnieciskajiem lietotājiem netika iekasēts kanalizācijas tarifs.

(60)

Tā kā pieprasījuma iesniedzējs izmantoja ražošanas tehnoloģiju, kas neražo notekūdeņus, Komisija izmantoja ūdens piegādei piemērojamos tarifus (izņemot kanalizācijas tarifus) kā neizkropļotas neapstrādāta ūdens izmaksas. Lai noteiktu neizkropļotas izmaksas par atsāļotu ūdeni, ko, apstrādājot neapstrādātu ūdeni, ražoja pats pieprasījuma iesniedzējs, Komisija balstījās uz attiecību starp neapstrādāta un atsāļota ūdens izmaksām, kuras paziņoja pieprasījuma iesniedzējs. Komisija uzskatīja, ka minēto attiecību šīs izmeklēšanas kontekstā varētu pamatoti izmantot par norādi neizkropļotu atsāļota ūdens izmaksu aplēšanai.

(61)

Otrajā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija konstatēja, ka elektroenerģijas un dabasgāzes cenas Turcijā 2022. gada pirmajā pusē palielinājās tādā tempā, kas pārsniedza inflācijas līmeni valstī (21). Turklāt informāciju par elektroenerģijas un dabasgāzes cenām 2022. gada otrajā pusē Turcijas Statistikas institūts nepublicēja. Tāpēc, ņemot vērā to, ka daļēji atšķīrās pārskatīšanas izmeklēšanas periods otrajā termiņbeigu pārskatīšanā un šajā jauna eksportētāju pārskatīšanā un ka nebija datu par 2022. gada otro pusgadu, Komisija neizkropļotas elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas pamatoja uz tādu valstu grozu, kuru ekonomikas attīstības līmenis bija līdzīgs kā ĶTR un kuras parasti tika izmantotas citās izmeklēšanās kā reprezentatīvās valstis, kas arī ražo ražojumus amonjaka vērtības ķēdē, īpaši slāpekļa mēslošanas līdzekļus.

(62)

Pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (“FAO”) (22) reģistrēto statistiku, Komisija identificēja Brazīliju un Malaiziju kā divus galvenos slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražotājus.

(63)

Brazīlijā elektroenerģijas cenas bija publiski pieejamas elektroenerģijas uzņēmuma CEMIG (23) tīmekļa vietnē. Komisija izmantoja tarifus, kas piemērojami klientiem kategorijā “vidējs/augsts spriegums”. Galīgo elektroenerģijas cenu veidoja maksa par elektroenerģiju (kW) un maksa par patēriņu (kWh). Malaizijā elektroenerģijas cenas bija publiski pieejamas elektroenerģijas nodrošinātāja TNB (24) tīmekļa vietnē. Komisija izmantoja tarifus, kas piemērojami klientiem kategorijā “vidējs spriegums”. Galīgo elektroenerģijas cenu veidoja maksa par elektroenerģiju (kW) un maksa par patēriņu (kWh). Atsauces vērtība tika noteikta kā Brazīlijā un Malaizijā noteikto elektroenerģijas cenu vienkāršs vidējais rādītājs.

(64)

Brazīlijā dabasgāzes vēsturiskās cenas bija publiski pieejamas dabasgāzes izplatītāja GASMIG (25) tīmekļa vietnē. Visas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatītās cenas bija publiski pieejamas LegisWeb (26). Komisija izmantoja dabasgāzes tarifus, kas piemērojami rūpnieciskajiem lietotājiem, un izvēlējās patēriņa grupu, kas atbilda pieprasījuma iesniedzēja dabasgāzes patēriņam. Malaizijā dabasgāzes vēsturiskā cena bija publiski pieejama Enerģētikas komisijas (27) publicētajā statistikā. Jaunākā pieejamā informācija attiecās uz 2019. gadu. Tādējādi Komisija atjaunināja informāciju par tarifiem, kas piemērojami rūpnieciskajiem patērētājiem, izmantojot enerģijas cenu inflācijas līmeni (28). Atsauces vērtība tika noteikta kā Brazīlijā un Malaizijā noteikto dabasgāzes cenu vienkāršs vidējais rādītājs.

(65)

Komisija izmantoja to informāciju par darbaspēka izmaksām attiecīgajā rūpniecības nozarē, kas bija publiski pieejama no Turcijas Statistikas institūta (29). Komisija izmantoja jaunākās darbaspēka stundas izmaksas (30), kas reģistrētas saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (NACE 2. red.) (31) 20. iedaļā “Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana”. Tā kā jaunākie dati attiecās tikai uz 2020. gadu, Komisija koriģēja darbaspēka izmaksas, izmantojot Turcijas Statistikas institūta publicēto darbaspēka izmaksu indeksu, kas piemērojams ražošanai katrā 2022. gada ceturksnī (32).

(66)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, nepieciešams noteikt ražošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(67)

Ražošanas pieskaitāmās izmaksas, kas radās pieprasījuma iesniedzējam, tika izteiktas kā daļa no izgatavošanas izmaksām, kas faktiski radušās uzņēmumam. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(68)

Kā paskaidrots 37.–41. apsvērumā, Turcijā melamīna ražotāju nebija. Tāpēc, lai noteiktu neizkropļotas PVA izmaksas un peļņu, tika pārbaudīta trīs Turcijas ražotāju finanšu informācija tajā pašā vispārējā ražojumu kategorijā. Tāpat kā otrajā termiņbeigu pārskatīšanā, tas attiecas uz ražotājiem, kas ražo ražojumus (proti, slāpekļa mēslošanas līdzekļus) amonjaka vērtības ķēdē, kuras daļa ir arī melamīns.

(69)

Komisija pārbaudīja finanšu informāciju, kas aptver pārskatīšanas izmeklēšanas periodu un ko uzņēmumi Ege Gübre (33), Tekfen (34) un Bagfaş (35) bija publicējuši savās tīmekļa vietnēs vai publiskas informācijas izpaušanas platformā tiešsaistē. Komisija izmantoja datus, kas paziņoti par segmentu, kurš ir vistuvāk melamīnam, ja tie bija pieejami. Ienākumi un izdevumi no ieguldīšanas darbībām netika ņemti vērā.

(70)

Bija pieejama visu triju uzņēmumu finanšu informācija par pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, un visi attiecīgie finanšu pārskati tika revidēti. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Tekfen un Bagfaş bija rentabli (attiecīgā gadījumā ieskaitot attiecīgo segmentu). Lai gan Ege Gübre bija rentabls uzņēmuma līmenī, ar melamīnu saistītais segments nesa zaudējumus. Tādējādi, lai noteiktu neizkropļotās PVA izmaksas un peļņu reprezentatīvajā valstī, Komisija aprēķināja vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņu, pamatojoties uz Tekfen un Bagfaş finanšu informāciju.

(71)

Piemērojamās vidējās svērtās PVA izmaksas un peļņa tika noteikta kā procentuālā daļa no pārdoto preču izmaksām, attiecīgi 11,2 % un 12,7 % līmenī.

(72)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica EXW līmenī.

(73)

Tā kā melamīns ir pirmprece bez papildu ražojuma veidiem, normālā vērtība tika noteikta tikai vienam ražojumam (ražojuma veidam).

(74)

Komisija noteica neizkropļotās ražošanas izmaksas. Komisija piemēroja neizkropļotas vienības izmaksas atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam, ko bija norādījis pieprasījuma iesniedzējs. Minētie patēriņa daudzumi tika pārbaudīti pārbaudes apmeklējumā. Komisija reizināja patēriņa daudzumus ar neizkropļotām vienības izmaksām reprezentatīvajā valstī, kā aprakstīts 3.2.3. iedaļā. Neizkropļotām atsevišķu ražošanas faktoru izmaksām Komisija pieskaitīja palīgmateriālus, kā aprakstīts 54. apsvērumā.

(75)

Komisija neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām tad pieskaitīja ražošanas pieskaitāmās izmaksas, lai aprēķinātu neizkropļotas ražošanas izmaksas, kā paskaidrots 67. apsvērumā.

(76)

Pēc tam Komisija neizkropļotajām ražošanas izmaksām pieskaitīja neizkropļotas PVA izmaksas un peļņu attiecīgi 11,2 % un 12,7 % līmenī.

(77)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību EXW līmenī.

(78)

Pieprasījuma iesniedzējs eksportēja uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā vai ar saistīta tirgotāja starpniecību, kurš atrodas ĶTR.

(79)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 8. punktu, eksporta cena ir cena, kas faktiski samaksāta vai maksājama par pārskatāmo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(80)

Salikto normālo vērtību, kas noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisija salīdzināja ar pieprasījuma iesniedzējam jau noteikto eksporta cenu EXW līmenī.

(81)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas tika veiktas attiecībā uz transporta, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām un papildizmaksām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktu, iesaiņošanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta f) apakšpunktu un maksu par bankas pakalpojumiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta k) apakšpunktu.

(82)

Komisija konstatēja, ka 78. apsvērumā minētais saistītais tirgotājs pildīja funkcijas, kas ir līdzīgas tāda aģenta funkcijām, kurš strādā par komisijas maksu, un par šādām funkcijām saņēma uzcenojumu. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ sīkāka informācija par Komisijas veikto analīzi īpašā izpaušanā tika izpausta pieprasījuma iesniedzējam. Pieprasījuma iesniedzējs nekādas piezīmes nesniedza.

(83)

Tāpēc, ja pārdošana uz Savienību notika ar saistītā tirgotāja starpniecību, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu koriģēja arī eksporta cenu, lai ņemtu vērā PVA izmaksas, kas faktiski radušās saistītajam tirgotājam, un neatkarīgu peļņu.

(84)

Attiecībā uz neatkarīgo peļņu Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā neatkarīga importētāja peļņu var pamatoti izmantot par norādi atbilstīga korekcijas līmeņa aplēšanai. Tā kā pašreizējā izmeklēšanā neviens importētājs nesadarbojās, Komisija neatkarīgo peļņu balstīja uz informāciju no iepriekšējām izmeklēšanām. Pirmajā termiņbeigu pārskatīšanā importētājs, kas sadarbojās, guva peļņas normu [2–4] % (precīzu skaitli nevarēja izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ) (36). Antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz Krievijas, Trinidādas un Tobāgo un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes urīnvielas amonija nitrāta importu neatkarīga importētāja peļņa tika noteikta 4 % apmērā (37). Līdz ar to, ņemot vērā abās augstāk minētajās izmeklēšanās sniegto informāciju, Komisija uzskatīja par lietderīgu atskaitīt neatkarīgās peļņas korekciju 4 % apmērā.

(85)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja pārskatāmā ražojuma vidējo svērto salikto normālo vērtību ar pārskatāmā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu.

(86)

Tādējādi iegūtā vidējā svērtā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir 12,0 %.

(87)

Kā konstatēts 86. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējam noteiktā individuālā dempinga starpība bija 12,0 %.

(88)

Sākotnējā izmeklēšanā importam, kuru veica ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, galīgie pasākumi tika noteikti, pamatojoties uz to individuālajām dempinga starpībām, kas bija zemākas nekā visu triju uzņēmumu individuālās kaitējuma starpības. Sākotnējā izmeklēšanā noteiktās individuālās dempinga starpības bija 44,9 %–49,0 % robežās (38).

(89)

No otras puses, visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamais atlikušais maksājums tika balstīts uz atlikušo kaitējuma starpību, kas bija zemāka par atlikušo dempinga starpību. Tika noteikts, ka atlikusī kaitējuma starpība ir 65,2 % (39).

(90)

Tā kā pieprasījuma iesniedzēja individuālā dempinga starpība tika noteikta līmenī, kas ir zemāks par sākotnējā izmeklēšanā noteikto atlikušo kaitējuma starpību, individuālais antidempinga maksājums, kas piemērojams pieprasījuma iesniedzēja ražotā pārskatāmā ražojuma importam, tiks noteikts, pamatojoties uz tā individuālās dempinga starpības līmeni.

(91)

Sākotnējā izmeklēšanā individuālo antidempinga pasākumu, kas piemērojami ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, ražotā melamīna importam, veids bija minimālā importa cena (“MIC”), ar kuru tika novērsts konstatētais dempings. Minētās MIC pamatā bija normālā vērtība, kas tika palielināta līdz CIF cenas līmenim ar piegādi līdz Savienības robežai (40).

(92)

Pieprasījuma iesniedzējs piezīmēs par informācijas izpaušanu norādījis, ka saskaņā ar Nolīguma par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VI panta īstenošanu (“PTO ADA”) 9.2. pantu “tāda ražojuma importam no visiem avotiem, par kuriem konstatēts, ka tie īsteno dempingu un nodara kaitējumu, vienmēr bez diskriminācijas piemēro antidempinga maksājumu pienācīgā apmērā”. Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tam būtu jāpiemēro tāds pats režīms kā trim ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā, tātad tāda pati MIC.

(93)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējam atsevišķi aprēķinātā MIC neatspoguļo atbilstošo summu, jo sākotnējā izmeklēšanā Komisija ņēma vērā normālo vērtību, eksporta cenu un kaitējuma starpību, lai noteiktu MIC uzņēmumiem, kuri sadarbojās, savukārt pašreizējā pārskatīšanā tā ņēma vērā tikai normālo vērtību.

(94)

Bez tam pieprasījuma iesniedzējs sniedza informāciju, ka MIC netika noteikta bez diskriminācijas. Pieprasījuma iesniedzējs vilka paralēles ar jauno eksportētāju režīmu, gadījumos kad tika veikta ražotāju eksportētāju atlase. Tādā gadījumā uz jauno eksportētāju tiek attiecināta maksājuma likme, kas piemērojama izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās. Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka arī uz to jāattiecina MIC, kas piemērojama trim ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās sākotnējā izmeklēšanā.

(95)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka augstākas MIC noteikšana nebūtu Savienības interesēs.

(96)

Piezīmēs par papildinformācijas izpaušanu pieprasījuma iesniedzējs atkārtoja argumentus, kas apkopoti 92.–95. apsvērumā.

(97)

Komisija atgādināja, ka, tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā, nosakot uzņēmumam Xinjiang XLX piemērojamo antidempinga maksājumu, tika ņemta vērā normālā vērtība, eksporta cena un kaitējuma starpība. Lai noteiktu dempinga starpību, tika izmantota uzņēmuma normālā vērtība un eksporta cena. Sākotnējā izmeklēšanā konstatētā kaitējuma starpība tika ņemta vērā, lai noteiktu, vai pieprasījuma iesniedzējam piemērojamais individuālais antidempinga maksājums būtu jābalsta uz dempinga vai kaitējuma starpību saskaņā ar tā saukto mazākā maksājuma noteikumu. Visbeidzot, normālā vērtība tika izmantota par pamatu MIC līmeņa noteikšanai, tāpat kā tas tika darīts arī sākotnējās izmeklēšanas kontekstā.

(98)

Turklāt pamatregulas 11. panta 4. punktā ir īpaši noteikts, ka jauniem eksportētājiem tiek noskaidrota individuāla dempinga starpību. Komisija tādējādi uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzēja argumenti par jaunu eksportētāju režīmu izmeklēšanās, kurās veikta ražotāju eksportētāju atlase, nav būtiski. Režīma pamatā ir īpaši noteikumi, kas iekļauti attiecīgajās regulās, ar kurām nosaka attiecīgos maksājumus, nevis pamatregulas 11. panta 4. punkts. Tie ir atšķirīgi juridiskie pamati, ko reglamentē atšķirīgi noteikumi.

(99)

Visbeidzot, Savienības intereses netiek ņemtas vērā atsevišķi pārskatīšanā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pašreizējā gadījumā tās tika analizētas sākotnējā izmeklēšanā, un to analīzes rezultāti tika atspoguļoti pasākumu veida izvēlē.

(100)

Tāpēc, pamatojoties uz 97.–99. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem, tika noraidīti 92.–95. apsvērumā izklāstītie pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumi.

(101)

Pēc informācijas izpaušanas un atkārtoti pēc papildinformācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja arī, ka MIC noteikšanas nolūkā būtu jāpārskata jūras frakts, ko izmanto, lai koriģētu normālo vērtību līdz CIF līmenim ar piegādi līdz Savienības robežai. Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā jūras pārvadājumu frakts bija nesamērīgi augsta, faktiski četras līdz piecas reizes augstāka nekā parastos apstākļos. Šajā sakarā pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz ICIS2023. gada 23. augusta ziņojumu par melamīnu (41) un Ķīnas eksporta konteineru frakts likmes indeksu (42), ko publicējusi Ķīnas Tautas Republikas Transporta ministrija.

(102)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Lai noteiktu piemērojamo MIC, Komisija vispirms noteica normālo vērtību pieprasījuma iesniedzējam, pamatojoties uz uzņēmuma paziņoto ražošanas faktoru patēriņa daudzumu. Pēc tam, lai noteiktu CIF līmeni ar piegādi pie Savienības robežas, visas normālās vērtības korekcijas pamatā bija faktiskās transporta izmaksas, kas radušās pieprasījuma iesniedzējam un kas tika paziņotas tā atbildē uz anketas jautājumiem un pārbaudītas pārbaudes apmeklējumā. Bez tam sākotnējā izmeklēšanā minētās korekcijas pamatā bija arī faktiskās transporta izmaksas, par kurām ziņoja izmeklētie uzņēmumi visā izmeklēšanas periodā. Tāpēc Komisija uzskatīja par pareizu izmantot tādu pašu pieeju pašreizējā jauna eksportētāja pārskatīšanā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu.

(103)

Šajā ziņā MIC, kas piemērojama pieprasījuma iesniedzēja ražotā pārskatāmā ražojuma importam un noteikta kā normālā vērtība, kura koriģēta līdz CIF līmenim ar piegādi līdz Savienības robežai, ir EUR 1 346 par tonnu ražojuma neto svara.

(104)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) 2023/1776.

(105)

Ja pieprasījuma iesniedzēja ražotā pārskatāmā ražojuma imports tika veikts par CIF cenu ar piegādi līdz Savienības robežai, kas ir zemāka par 103. apsvērumā noteikto MIC, tad par importu, kas reģistrēts saskaņā ar procedūras sākšanas regulas 3. pantu, tiek iekasēts maksājums, kas vienāds ar starpību starp MIC un CIF cenu ar piegādi līdz Savienības robežai. Muitas dienesti neturpina pieprasījuma iesniedzēja ražotā pārskatāmā ražojuma importa reģistrāciju.

(106)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju piemērot individuālo antidempinga maksājumu. Visām personām arī tika dots laiks, kurā tās varēja sniegt piezīmes pēc šīs informācijas izpaušanas un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Iesniegtā informācija un piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā.

(107)

Šī pārskatīšana neietekmē dienu, no kuras saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu vairs nav spēkā ar Īstenošanas regulu (ES) 2023/1776 noteiktie pasākumi.

(108)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, ir sniegusi pozitīvu atzinumu,