(1)

Regula (EEK) Nr. 2821/71 pilnvaro Komisiju ar regulu piemērot Līguma 101. panta 3. punktu dažām nolīgumu, lēmumu un saskaņotu darbību kategorijām, uz kurām attiecas 101. panta 1. punkts un kuru mērķis ir specializācija, ieskaitot šādas specializācijas panākšanai vajadzīgos nolīgumus.

(2)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 1218/2010 (3) ir definētas tādu specializācijas nolīgumu kategorijas, par kuriem Komisija uzskata, ka tie parasti atbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem. Minētā regula zaudē spēku 2023. gada 30. jūnijā. Ņemot vērā kopumā pozitīvo pieredzi minētās regulas piemērošanā un minētās regulas izvērtēšanas rezultātus, ir lietderīgi pieņemt jaunu grupu atbrīvojuma regulu.

(3)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt efektīvu konkurences aizsardzību un nodrošināt uzņēmumiem pietiekamu juridisko noteiktību. Minēto mērķu sasniegšanā būtu jāņem vērā nepieciešamība pēc iespējas vienkāršot administratīvo uzraudzību un tiesisko regulējumu.

(4)

Lai Līguma 101. panta 3. punktu piemērotu, izmantojot regulu, nav nepieciešams noteikt tos nolīgumus, uz kuriem varētu attiekties Līguma 101. panta 1. punkts. Atsevišķi novērtējot nolīgumus saskaņā ar Līguma 101. panta 1. punktu, jāņem vērā vairāki faktori un jo īpaši konkrētā tirgus struktūra.

(5)

Šajā regulā noteiktais atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz tiem nolīgumiem, kurus pietiekami droši var uzskatīt par atbilstīgiem Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem. Ja tirgus vara ir zemāka par noteiktu līmeni, tad, piemērojot Līguma 101. panta 3. punktu, parasti var pieņemt, ka specializācijas nolīgumu pozitīvā ietekme atsvērs negatīvo ietekmi uz konkurenci.

(6)

Šo regulu būtu jāpiemēro nolīgumiem par preču ražošanu un pakalpojumu sagatavošanu. Pakalpojumu sagatavošana ir darbības, ko veic pirms pakalpojumu sniegšanas klientiem (piemēram, sadarbība tādas platformas izveidē vai ekspluatācijā, ar kuras starpniecību tiks sniegts pakalpojums). Pakalpojumu sniegšana klientiem neietilpst šīs regulas darbības jomā, izņemot gadījumus, kad puses vienojas kopīgi sniegt pakalpojumus, kas sagatavoti saskaņā ar specializācijas nolīgumu.

(7)

Specializācijas nolīgumi visvairāk varētu palīdzēt uzlabot preču ražošanu vai pakalpojumu sagatavošanu un izplatīšanu, ja attiecīgajām pusēm ir savstarpēji papildinošas prasmes, aktīvi vai darbības, jo šādā gadījumā nolīgums ļauj tām koncentrēties uz noteiktu preču ražošanu vai pakalpojumu sagatavošanu un tādējādi darboties efektīvāk un piedāvāt produktus lētāk. Paredzams, ka, pastāvot efektīvai konkurencei, patērētāji varēs baudīt pienācīgu daļu no gūtajiem labumiem.

(8)

Šāds labums var rasties, pirmkārt, no nolīgumiem, ar kuriem viena vai vairākas puses pilnībā vai daļēji atsakās no noteiktu preču ražošanas vai noteiktu pakalpojumu sagatavošanas par labu citai pusei vai pusēm (“vienpusēja specializācija”), otrkārt, no nolīgumiem, ar kuriem divas vai vairākas puses pilnībā vai daļēji atsakās no noteiktu, bet atšķirīgu preču ražošanas, vai noteiktu, bet atšķirīgu pakalpojumu sagatavošanas par labu citai pusei vai pusēm (“savstarpēja specializācija”), un, treškārt, no nolīgumiem, ar kuriem divas vai vairākas puses apņemas kopīgi ražot noteiktas preces vai sagatavot noteiktus pakalpojumus (“kopīga ražošana”).

(9)

Šīs regulas piemērošana vienpusējas vai savstarpējas specializācijas nolīgumiem būtu jāattiecina tikai uz nolīgumiem starp pusēm, kas darbojas tajā pašā produktu tirgū. Tomēr nav nepieciešams, lai puses darbotos tajā pašā ģeogrāfiskajā tirgū. Turklāt vienpusēja un savstarpēja specializācija nenozīmē, ka pusei ir jāsamazina jauda, jo pietiek, ja tā samazina ražošanas apjomu.

(10)

Lai nodrošinātu, ka specializācija dod reālu labumu un neviena puse pilnībā nepamet no ražošanas lejupējo tirgu, šī regula uz vienpusējas un savstarpējas specializācijas nolīgumiem būtu jāattiecina tikai tad, ja tie paredz piegādes un pirkšanas pienākumus. Piegādes un pirkšanas pienākumi var būt ekskluzīvi, taču tas nav obligāts nosacījums.

(11)

Šī regula būtu jāpiemēro kopīgas ražošanas nolīgumiem, ko noslēdz puses, kuras jau darbojas tajā pašā produktu tirgū, kā arī puses, kuras ar kopīgas ražošanas nolīguma palīdzību vēlas ienākt produktu tirgū. Kopīgas ražošanas nolīgums nenozīmē, ka pusēm ir jāsamazina savas atsevišķās darbības attiecībā uz preču ražošanu vai pakalpojumu sagatavošanu ārpus paredzētās kopīgās vienošanās tvēruma.

(12)

Var prezumēt, ka tad, ja pušu tirgus daļa konkrētajā to produktu tirgū, kas ir specializācijas nolīguma mērķis, nepārsniedz noteiktu līmeni, šāds nolīgums parasti dod saimniecisku labumu apjomradītu vai diversifikācijas radītu ietaupījumu vai labāku ražošanas tehnoloģiju veidā un ļauj patērētājiem baudīt ievērojamu daļu no gūtajiem labumiem.

(13)

Ja produkti, uz kuriem attiecas specializācijas nolīgums, ir starppatēriņa produkti, ko viena vai vairākas puses pilnībā vai daļēji izmanto pašu vajadzībām kā resursu tādu lejupēju produktu ražošanā, kurus šīs puses pēcāk pārdod tirgū, ar šo regulu paredzētais atbrīvojums būtu jāpakārto arī nosacījumam, ka šo pušu tirgus daļa šo lejupējo produktu konkrētajā tirgū nepārsniedz noteiktu līmeni. Šādā gadījumā, ja tiktu vērtēta pušu tirgus daļa tikai starppatēriņa produktu līmenī, tiktu ignorēts iespējamais risks bloķēt piekļuvi tirgum vai palielināt resursu cenas konkurentiem lejupējo produktu līmenī.

(14)

Netiek prezumēts, ka specializācijas nolīgumi ietilpst Līguma 101. panta 1. punkta piemērošanas jomā vai ka tie neatbilst Līguma 101. panta 3. punkta nosacījumiem, ja tiek pārsniegts šajā regulā noteiktais tirgus daļas robežlielums vai netiek izpildīti citi šīs regulas nosacījumi. Šādos gadījumos ir jāveic specializācijas nolīguma individuāls novērtējums saskaņā ar Līguma 101. pantu.

(15)

Šajā regulā noteikto atbrīvojumu nebūtu jāpiemēro nolīgumiem, kuri satur ierobežojumus, kas nav obligāti vajadzīgi specializācijas nolīgumu pozitīvās ietekmes sasniegšanai. Nolīgumi, kuros iekļauti daži nopietni konkurences ierobežojumu veidi, piemēram, cenu noteikšana trešām personām, ražošanas apjoma vai pārdošanas ierobežošana un tirgu vai klientu sadalīšana, neatkarīgi no pušu tirgus daļas vispār būtu jāizslēdz no šajā regulā noteiktā atbrīvojuma.

(16)

Tirgus daļas robežlielums, atbrīvojuma nepiemērošana dažiem nolīgumiem un šajā regulā paredzētie nosacījumi parasti nodrošina to, ka nolīgumi, uz ko attiecas grupu atbrīvojums, neļauj pusēm likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku attiecīgo preču vai pakalpojumu daļu.

(17)

Šajā regulā būtu jānorāda tipiskas situācijas, kurās var uzskatīt par lietderīgu atsaukt tajā noteiktā atbrīvojuma piemērošanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (4) 29. pantu.

(18)

Lai veicinātu tādu specializācijas nolīgumu noslēgšanu, kas var ietekmēt pušu struktūru, būtu jānosaka, ka šīs regulas spēkā esības termiņš ir 12 gadi,

a)

tirgus daļas aprēķina, pamatojoties uz tirgū pārdoto produktu vērtību; ja dati par tirgū pārdoto produktu vērtību nav pieejami, var izmantot aplēses, kas balstītas uz citu ticamu tirgus informāciju, tostarp par tirgū pārdoto produktu apjomu;

b)

tirgus daļas aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem; ja iepriekšējais kalendārais gads neatspoguļo pušu stāvokli konkrētajā(-os) tirgū(-os), tirgus daļu aprēķina kā pušu tirgus daļu vidējo rādītāju 3 iepriekšējos kalendārajos gados;

c)

tirgus daļu, kas ir 1. panta 2. punkta 5) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, sadala vienlīdzīgi uz katru uzņēmumu, kuram ir viena vai vairākas no 1. panta 2. punkta 1) apakšpunktā uzskaitītajām tiesībām vai pilnvarām;

d)

ja 3. pantā minētās tirgus daļas sākotnēji nepārsniedz 20 %, taču pēc tam pārsniedz šo līmeni vismaz vienā no konkrētajiem tirgiem, 2. pantā noteikto atbrīvojumu turpina piemērot 2 secīgus kalendāros gadus pēc gada, kad pirmo reizi tika pārsniegts 20 % robežlielums.

a)

noteikt cenas, par kādām specializācijas produkti tiek pārdoti trešām personām, izņemot to cenu noteikšanu, ko iekasē no tiešajiem klientiem kopīgas izplatīšanas gadījumā;

b)

ierobežot ražošanas apjomu vai pārdošanu, izņemot:

c)

tirgu vai klientu sadalīšana.