This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32023R0383
Commission Implementing Regulation (EU) 2023/383 of 16 February 2023 amending Regulation (EC) No 2870/2000 laying down Community reference methods for the analysis of spirit drinks, and repealing Regulation (EEC) No 2009/92 determining Community analysis methods for ethyl alcohol of agricultural origin in the preparation of spirit drinks, aromatized wines, aromatized wine-based drinks and aromatized wine-product cocktails
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/383 (2023. gada 16. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2870/2000, ar ko nosaka Kopienas etalonmetodes alkoholisko dzērienu analīzei un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2009/92, kas nosaka Kopienas analīžu metodes lauksaimnieciskās izcelsmes etilspirtam, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu, aromatizēto vīnu, aromatizētos vīnus saturošu dzērienu un aromatizēto vīna produktu kokteiļu izgatavošanai
Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2023/383 (2023. gada 16. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2870/2000, ar ko nosaka Kopienas etalonmetodes alkoholisko dzērienu analīzei un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2009/92, kas nosaka Kopienas analīžu metodes lauksaimnieciskās izcelsmes etilspirtam, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu, aromatizēto vīnu, aromatizētos vīnus saturošu dzērienu un aromatizēto vīna produktu kokteiļu izgatavošanai
C/2023/1019
OV L 53, 21.2.2023, pp. 3–9
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
|
21.2.2023 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 53/3 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2023/383
(2023. gada 16. februāris),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2870/2000, ar ko nosaka Kopienas etalonmetodes alkoholisko dzērienu analīzei un atceļ Regulu (EEK) Nr. 2009/92, kas nosaka Kopienas analīžu metodes lauksaimnieciskās izcelsmes etilspirtam, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu, aromatizēto vīnu, aromatizētos vīnus saturošu dzērienu un aromatizēto vīna produktu kokteiļu izgatavošanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 (1), un jo īpaši tās 20. panta pirmās daļas d) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (ES) 2019/787 5. pantā noteiktā lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta definīcija un tam piemērojamās prasības ir grozītas ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/1303 (2), lai cita starpā dažu atliekvielu maksimāli pieļaujamos daudzumus saskaņotu ar tehniskajiem parametriem, ko pašlaik izmanto nozare un lielākā daļa analīžu laboratoriju. |
|
(2) |
Šajā sakarā tiek uzskatīts par vajadzīgu grozīt Komisijas Regulu (EK) Nr. 2870/2000 (3), lai tās pielikumā izklāstītās etalonmetodes (standartmetodes) attiecinātu arī uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta analīzi. |
|
(3) |
Spirta tilpumkoncentrācija lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā būtu jānosaka, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2870/2000 pielikuma I nodaļā izklāstīto etalonmetodi, jo tā ir ierasta metode, ko pašlaik izmanto stipro alkoholisko dzērienu analīzei. Šajā nolūkā ir lietderīgi noteikt, ka lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts būtu jāuzskata par destilātu, kura spirta tilpumkoncentrācija ir jāmēra tieši, nevis pēc destilācijas. Tomēr tad, kad injicētais spirts nav dzidrs, automātiskie blīvummēri rāda nepastāvīgu skaitli, tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka attiecīgajā gadījumā paraugs jādestilē. |
|
(4) |
Lai noteiktu etilspirta izcelsmi, proti, lai noteiktu to, vai etilspirts iegūts no Līguma I pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ir lietderīgi atsākt piemērot Komisijas Regulā (EK) Nr. 625/2003 (4) izklāstīto, patlaban novecojušo 13. metodi, kuras mērķis ir noteikt 14C saturu etanolā, kas savukārt ļauj nošķirt sintēzes spirtu un fermentācijas spirtu. |
|
(5) |
Etilacetāta, acetaldehīda, augstāko spirtu un metanola mērījumi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā būtu jābalsta uz etalonmetodēm, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2870/2000 pielikuma III nodaļas III.2. punktā, jo tās ir iedibinātas metodes, kuras patlaban tiek izmantotas vairāku stipro alkoholisko dzērienu analīzei. |
|
(6) |
Furfurola mērījumu etalonmetodes pamatā jābūt ierastai metodei, ko piemēro stiprajos alkoholiskajos dzērienos esošā furfurola analizei, proti, Regulas (EK) Nr. 2870/2000 pielikuma X nodaļā izklāstītajai koksnes savienojumu noteikšanas metodei ar šķidruma hromatogrāfiju. |
|
(7) |
Ņemot vērā to, ka lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts atšķiras no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, attiecībā uz kuriem analīzes etalonmetodes ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 2870/2000 pielikumā, un to, ka paredzamā gaistošo vielu (esteru, aldehīdu, augstāko spirtu) koncentrācija lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā ir ievērojami zemāka nekā dažos stiprajos alkoholiskajos dzērienos, ir lietderīgi minētajās metodēs noteikt nelielus pielāgojumus, lai attiecīgās atšķirības ņemtu vērā. |
|
(8) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 2870/2000 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(9) |
Komisijas Regula (EEK) Nr. 2009/92 (5) attiecas uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta analīzi. Kopš tās pieņemšanas noteikumi, kuri attiecas uz šīm analīzes metodēm, ir attīstījušies, jo Komisijas Regula (EEK) Nr. 1238/92 (6) par neitrālā spirta analīzi tika atcelta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1623/2000 (7), kā arī ar Regulas (ES) 2019/787 5. pantu tika pieņemta lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta definīcija un tam piemērojamās prasības. Tāpēc Regula (EEK) Nr. 2009/92 ir novecojusi. |
|
(10) |
Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Regula (EEK) Nr. 2009/92 būtu jāatceļ. |
|
(11) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Stipro alkoholisko dzērienu komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2870/2000
Regulu (EK) Nr. 2870/2000 groza šādi:
|
1) |
iekļauj šādu 1.a pantu: “1.a pants 1. Šo regulu piemēro lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/787 (*1) 5. pantā. 2. Savienības lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta analīzes etalonmetodes (standartmetodes) ir noteiktas šīs regulas pielikumā. 3. Šajā regulā lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu uzskata par destilātu, kura spirta tilpumkoncentrāciju mēra tieši, kā noteikts pielikuma I nodaļas II papildinājumā. Tomēr spirta paraugu destilē, ja tas nav dzidrs vai tajā ir redzamas suspendētas daļiņas. 4. Gaistošo vielu noteikšanai ir vajadzīga kalibrēšana ar absolūtajā etanolā sagatavotu standarta šķīdumu C, lai tādējādi panāktu atbilstošu matricas atbilstību starp paraugiem un standarta šķīdumiem, kā precizēts pielikuma III.2. nodaļā. 5. Kā precizēts pielikuma X nodaļā, furfurola noteikšanai lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu atšķaida divas reizes, pievienojot ūdeni, lai divkāršotu tā sākotnējo tilpumu un panāktu spirta tilpumkoncentrāciju, kas ir saderīga ar kalibrēšanas šķīdumiem. Furfurola analīzes rezultātus izsaka gramos uz hektolitru 100 % tilp.spirta saskaņā ar vienādojumu “furfurola koncentrācija gramos uz hektolitru 100 % tilp. spirta = furfurola koncentrācija mg/l × 10/spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)”, kur spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %) ir izmērītā parauga spirta tilpumkoncentrācija, kā noteikts pielikuma I nodaļā. 6. 14C satura noteikšanai etanolā izmanto pielikuma XI nodaļā izklāstīto metodi. (*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008 (OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.).”;" |
|
2) |
pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Regulas (EEK) Nr. 2009/92 atcelšana
Regulu (EEK) Nr. 2009/92 atceļ.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2023. gada 16. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 130, 17.5.2019., 1. lpp.
(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/1303 (2022. gada 25. aprīlis), ar ko attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta definīciju un tam piemērojamajām prasībām groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/787 (OV L 197, 26.7.2022., 71. lpp.).
(3) Komisijas Regula (EK) Nr. 2870/2000 (2000. gada 19. decembris), ar ko nosaka Kopienas etalonmetodes alkoholisko dzērienu analīzei (OV L 333, 29.12.2000., 20. lpp.).
(4) Komisijas Regula (EK) Nr. 625/2003 (2003. gada 2. aprīlis), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1623/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju attiecībā uz tirgus mehānismiem (OV L 90, 8.4.2003., 4. lpp.).
(5) Komisijas Regula (EEK) Nr. 2009/92 (1992. gada 20. jūlijs), kas nosaka Kopienas analīžu metodes lauksaimnieciskās izcelsmes etilspirtam, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu, aromatizēto vīnu, aromatizētos vīnus saturošu dzērienu un aromatizēto vīna produktu kokteiļu izgatavošanai (OV L 203, 21.7.1992., 10. lpp.).
(6) Komisijas Regula (EEK) Nr. 1238/92 (1992. gada 8. maijs), ar ko nosaka Kopienas metodes, kas piemērojamas vīna nozarē, neitrālā spirta analīzei (OV L 130, 15.5.1992., 13. lpp.).
(7) Komisijas Regula (EK) Nr. 1623/2000 (2000. gada 25. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Īstenošanas regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai, attiecībā uz tirgus mehānismiem (OV L 194, 31.7.2000., 45. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 2870/2000 pielikumu groza šādi:
|
1) |
satura rādītājā iekļauj šādu punktu:
|
|
2) |
pielikuma III.2. daļas (Gāzu hromatogrāfijas metode, nosakot radniecīgas gaistošās vielas: aldehīdus, augstākos spirtus, etilacetātu un metanolu) 5. punktā (Reaģenti un materiāli) III nodaļā iekļauj šādus punktus:
|
|
3) |
pievieno šādu XI nodaļu: “XI. 14C SATURA NOTEIKŠANA ETANOLĀ 1. Ievads 14C satura noteikšana etanolā ļauj nošķirt spirtu, kas iegūts no degizrakteņiem (sintēzes spirts), un spirtu, kas iegūts no nesenām izejvielām (fermentācijas spirts). 2. Definīcija Par etanola 14C saturu uzskata 14C saturu, kas noteikts, izmantojot šeit aprakstīto metodi vai metodi, kura aprakstīta standarta EN 16640 C metodē. Dabīgais 14C saturs atmosfērā (atsauces vērtība), ko dzīvā augu valsts absorbē asimilācijas procesā, nav konstanta vērtība. Tāpēc atsauces vērtību nosaka etanolā, kas iegūts no izejvielām, kuras ņemtas no jaunākā veģetācijas perioda. Šo gada atsauces vērtību nosaka saskaņā ar standartu EN 16640. Tomēr var pieņemt citu atsauces vērtību, ja to ir sertificējusi akreditēta struktūra. 3. Principi 14C saturu paraugos, kas satur spirtu ar vismaz 85 masas % etanola, nosaka tieši ar scintilāciju skaitīšanu šķidrumā. 4. Reaģenti 4.1. Toluola scintilators 5,0 g 2,5-difeniloksazols (PPO) 0,5 g p-bis-[4-metil-5-feniloksazolil(2)]-benzols (dimetil-POPOP) vienā litrā analītiski tīra toluola Drīkst izmantot arī gatavus rūpnieciskus toluola scintilatorus ar šādu sastāvu. 4.2. 14C standarts n-heksadekāns 14C ar aktivitāti 1 × 106 dpm/g (aptuveni 1,67 × 106 cBq/g) un garantētu noteiktās aktivitātes precizitāti ± 2 % rel. 4.3. Etanols, kas nesatur 14C Sintēzes spirts no izrakteņu izcelsmes izejmateriāliem ar vismaz 85 masas % etanolu, lai noteiktu fonu.
5. Iekārta
6. Procedūra 6.1. Iekārtu noregulēšana Iekārtas jānoregulē saskaņā ar ražotāja instrukcijām. Mērīšanas apstākļi ir optimāli tad, kad E2//B vērtība, kvalitātes rādītājs, ir sasniegusi maksimumu. E = efektivitāte B = fons Optimizē vienīgi divus mērkanālus. Trešo pārbaudes labad atstāj pilnīgi atvērtu. 6.2. Skaitīšanas mēģeņu izvēle Lielu skaitu skaitīšanas mēģeņu, kas vēlāk būs vajadzīgas, piepilda ar 10 ml sintēzes etanola, kas nesatur 14C, un 10 ml toluola scintilatora. Katru mēra vismaz 4 ciklus pa 100 minūtēm. Mēģenes, kuru fons no vidējā atšķiras par vairāk nekā ± 1 % rel., izmet. Drīkst izmantot tikai jaunas mēģenes no rūpnīcas un no vienas un tās pašas sērijas. 6.3. Attiecības “ārējais standarts/kanāls” (ESCR) noteikšana Ja ir noteikta efektivitāte, izmantojot atbilstīgu datorprogrammu, ESCR nosaka kanālu (6.1. punkts) uzstādīšanas laikā. Izmantotais ārējais standarts ir 137cēzijs, kas jau ir iestrādāts ražošanas procesā. 6.4. Parauga sagatavošana Mērīt drīkst paraugus, kuru etanola saturs ir vismaz 85 masas %, kuri nesatur nekādus piemaisījumus un kuri absorbē pie viļņu garuma, kas ir mazāks par 450 nm. Zemam esteru un aldehīdu atlikumu līmenim nav disruptīvas ietekmes. Spirta saturu paraugā iepriekš nosaka ar aproksimāciju 0,1 %. 7. Paraugu mērīšana, izmantojot ārējo standartu
7.2. Mērījums 10 ml no katra parauga, kas sagatavoti saskaņā ar 6.4. punktu, ar pipeti ievada izvēlētajā skaitīšanas mēģenē, kuras fons ir pārbaudīts, un caur automātisko dozēšanas iekārtu pievieno 10 ml toluola scintilatora. Paraugus mēģenēs homogenizē, veicot atbilstīgas rotējošas kustības; šķidrums nedrīkst samitrināt skrūvējamā aizbāžņa polietilēna ieliktni. Lai izmērītu fonu, mēģeni, kas satur sintēzes etanolu bez 14C, sagatavo tādā pašā veidā. Lai pārbaudītu attiecīgo 14C gada vērtību, sagatavo svaigu etanola dublikātu no pēdējā veģetācijas perioda, mēģenē samaisa iekšējo standartu, skatīt 8. punktu. Kontroparaugus un fona paraugus novieto tās mērījumu rindas sākumā, kurai jāsatur ne vairāk par 10 analīžu paraugiem. Kopējais mērījumu laiks paraugam ir vismaz 2 pa 100 minūtēm, individuālos paraugus mēra kārtās pa 100 minūtēm, lai varētu noteikt iekārtu novirzi vai citu bojājumu. (Viens cikls tādējādi ir 100 minūšu mērījumu intervāls vienam paraugam.) Fona paraugi un kontrolparaugi jāpagatavo no jauna reizi četrās nedēļās. Vājas absorbcijas paraugiem (ESCR apmēram 1,8) šīs vērtības izmaiņas ietekmē efektivitāti pavisam nedaudz. Ja izmaiņas ir ± 5 % rel., gaidāma tāda pati efektivitāte. Paraugiem ar lielāku absorbciju, piemēram, denaturētiem spirtiem, efektivitāti drīkst noteikt ar absorbcijas korekcijas grafiku. Ja attiecīgā datorprogramma nav pieejama, jāizmanto iekšējais standarts, – ar to iegūst nepārprotamu rezultātu. 8. Paraugu mērīšana, izmantojot iekšējā standarta heksadekānu 14C 8.1. Procedūra Kontrolparaugus un fona paraugus (fermentācijas un sintēzes standarts) un nezināmo materiālu mēra kā dublikātu. Vienu dublikāta paraugu sagatavo neatlasītā mēģenē un pievieno precīzi nosvērtu heksadekāna 14C daudzumu (30 μl) ka iekšējo standartu (pievienotā aktivitāte apmērām 26 269 dpm/gC, aptuveni 43 782 cBq/gC). Par parauga sagatavošanu un laika mērīšanu citiem paraugiem skatīt 7.2. punktu, bet mērīšanas laiku paraugiem ar iekšējo standartu var samazināt līdz apmēram piecām minūtēm, iepriekš noregulējot uz 105 impulsiem. Mērījumu ciklā katram fona paraugam un kontrolparaugam izmanto vienu dublikātu; tos novieto mērījumu cikla sākumā. 8.2. Rīkošanās ar iekšējiem standartiem un skaitīšanas mēģenēm. Lai nepieļautu piesārņošanu, veicot mērījumus ar iekšējo standartu, tie jāuzglabā un ar tām jārīkojas pietiekami tālu no vietas, kur gatavo un uzglabā paraugus analīzēm. Pēc mērīšanas mēģenes, ar kurām pārbaudīts fons, drīkst izmantot vēlreiz. Uzskrūvējamos vāciņus un mēģenes, kas satur iekšējo standartu, likvidē. 9. Rezultātu izteikšana 9.1. Radioaktīvās vielas aktivitātes mērvienība ir bekerels; 1 Bq = 1 sabrukšanas akts sekundē. Noteiktas radioaktivitātes norādi izsaka bekerelos attiecībā pret vienu oglekļa gramu = Bq/gC. Lai iegūtu praktiskākus rezultātus, tie jāizsaka centibekerelos = cBq/gC. Var izmantot arī zinātniskajā literatūrā lietotos aprakstus un formulas, kas pamatojas uz dpm. Lai iegūtu atbilstošos skaitļus centibekerelos, dpm skaitlis jāreizina ar 100/60. 9.2. Rezultātu izteikšana ar ārējo standartu
9.3. Rezultātu izteikšana ar iekšējo standartu
9.4. Saīsinājumi
10. Metodes uzticamība 10.1. Pašatkārtojamība (r) r = 0,632 cBq/g C; S(r) = ± 0,223 cBq/g C 10.2. Citatkārtojamība (R) R = 0,821 cBq/g C; S(R) = ± 0,290 cBq/g C.” |