a)

Paraugu ņemšanas modelis

Izstrādājot aklās zarnas satura paraugošanas plānu kautuvēm, dalībvalstis ņem vērā EFSA tehniskās specifikācijas nejaušinātai paraugu ņemšanai, kas tiek veikta tādas saskaņotas uzraudzības vajadzībām, kurā uzrauga zoonotisko un komensālo baktēriju rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem (1).

Izstrādājot nobarojamu cūku nazālo iztriepju paraugošanas plānu kautuvēm, dalībvalstis ņem vērā EFSA tehniskās specifikācijas bāzlīnijas apsekojuma veikšanai attiecībā uz meticilīnrezistenta Staphylococcus aureus (MRSA) izplatību cūkām (2).

Dalībvalstis nodrošina proporcionālu stratificētu paraugošanu kautuvēs, kurās tiek pārstrādāti vismaz 60 % no attiecīgās dalībvalsts konkrētās mājdzīvnieku populācijas, paraugus ņemot vienmērīgi visa uzraudzības perioda laikā un, ciktāl iespējams, nejauši izraudzītās mēneša dienās. Paraugus ņem no veseliem dzīvniekiem, kas atlasīti no nejauši izraudzītām epidemioloģiskajām vienībām. Broileru un gaļas tītaru epidemioloģiskā vienība ir saime. Nobarojamu cūku un liellopu, kas jaunāki par vienu gadu, epidemioloģiskā vienība ir kaušanas partija.

Gadā no vienas epidemioloģiskās vienības ņem tikai vienu aklās zarnas paraugu. Katru aklās zarnas paraugu ņem no liemeņa, kas no epidemioloģiskās vienības izraudzīts nejauši. Savukārt no broileriem katru aklās zarnas satura paraugu iegūst no desmit liemeņiem, kas nejauši izraudzīti no epidemioloģiskās vienības.

Katru gadu ņem divdesmit nazālās iztriepes no divdesmit dažādām cūkām, kas nejauši izraudzītas no vienas un tās pašas epidemioloģiskās vienības. Šos paraugus apvieno četrās jauktās grupās pa pieciem paraugiem katrā. Ja epidemioloģiskajā vienībā ir mazāk par divdesmit cūkām, paraugus ņem no visām šīs epidemioloģiskās vienības cūkām un iegūtos paraugus apvieno pēc iespējas vienmērīgāk, lai izveidotu četras jauktas paraugu grupas. Paraugus ņem pēc cūku apdullināšanas, bet pirms liemeņu plaucēšanas.

Vienā kautuvē ņemto paraugu skaits ir proporcionāls katras paraugošanas plānā iekļautās kautuves gada jaudai.

b)

Paraugu skaits

Lai 4.1. punktā minēto minimālo prasīto baktēriju izolātu skaitu testētu uz antimikrobiālo uzņēmību, dalībvalstis katru gadu ņem pietiekamu skaitu paraugu, kas minēts 1. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktā, 1. punkta b) apakšpunktā un 1. punkta c) apakšpunkta i) līdz iv) punktā, un to dara, ņemot vērā to baktēriju sugu aplēsto izplatību, attiecībā uz kurām notiek attiecīgās dzīvnieku populācijas uzraudzība.

Atkāpjoties no šā apakšpunkta pirmās daļas, ja ir zināms, ka uzraugāmo baktēriju sugu izplatība attiecīgajā dzīvnieku populācijā ir zemāka vai vienāda ar 30 %, vai ja pirmajā uzraudzības gadā nav zināms, cik liela ir izplatība, vai ja paraugošanai pieejamo epidemioloģisko vienību skaits nav pietiekams, tad, lai nepieļautu, ka vienas un tā pašas vienības tiktu paraugotas atkārtoti, dalībvalstis var nolemt ierobežot gadā ņemamo paraugu skaitu, nosakot, ka maksimālais skaits ir 300. Ja dalībvalsts gadā saražo mazāk par 100 000 tonnām broileru gaļas, mazāk par 100 000 tonnām tītara gaļas, mazāk par 100 000 tonnām cūkgaļas vai mazāk par 50 000 tonnām liellopu gaļas, minēto gadam noteikto skaitu katrai konkrētajai baktēriju izolātu / dzīvnieku populāciju kombinācijai var samazināt līdz 150. Dalībvalstis, kas izmanto iespēju samazināt gada paraugu skaitu, savu lēmumu balsta uz dokumentētiem pierādījumiem, piemēram, apsekojumu rezultātiem, un šos pierādījumus Komisijai iesniedz, iekams tās pirmo reizi ievieš paraugu skaita samazinājumu.

Dalībvalstis katru gadu ņem vismaz 300 paraugus no katras 1. punkta d) apakšpunkta i) līdz iv) punktā minētās dzīvnieku populācijas. Atkāpjoties no minētās prasības, ja dalībvalstu gada produkcija ir mazāka par 100 000 tonnām broileru gaļas, mazāka par 100 000 tonnām tītaru gaļas, mazāka par 100 000 tonnām cūkgaļas vai mazāka par 50 000 tonnām liellopu gaļas, tās var nolemt 300 paraugu vietā ņemt vismaz 150 paraugus no katras konkrētās izmeklējamās dzīvnieku populācijas.

Dalībvalstis katru gadu ņem paraugus no pietiekama skaita 1. apakšpunkta f) apakšpunktā minētās dzīvnieku populācijas epidemioloģisko vienību, lai iegūtu precīzu MRSA izplatības novērtējumu nobarojamo cūku populācijā savā valstī. Šim nolūkam tās izmanto formulas, pēc kurām aprēķina, no cik kaušanas partijām paraugi jāņem, kā minēts EFSA tehniskajās specifikācijās bāzlīnijas apsekojuma veikšanai attiecībā uz meticilīnrezistenta Staphylococcus aureus (MRSA) izplatību cūkām (3).”;