(1)

Savienība ir apņēmusies prioritāri aizsargāt un uzlabot cilvēku veselību, šajā nolūkā izmantojot slimību profilaksi un apkarojot galvenos pārrobežu veselības apdraudējumus, ko panāk ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu pārraudzību, izvērtēšanu, informēšanu par tiem, gatavības tiem uzlabošanu, agrīnās brīdināšanas par tiem nodrošināšanu un to apkarošanu.

(2)

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (“Centrs”) izveidoja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (4) kā neatkarīgu Eiropas aģentūru, kuras uzdevums ir identificēt un novērtēt pašreizējos un jaunus infekcijas slimību radītos apdraudējumus cilvēku veselībai un informēt par tiem.

(3)

2020. gada 11. martā Pasaules Veselības organizācija (PVO) Covid-19 uzliesmojumu pasludināja par globālu pandēmiju. Ņemot vērā problēmas, ar kurām nācās saskarties, reaģējot uz pandēmiju, kļuva skaidrs, ka būtu jāstiprina Savienības satvars gatavībai un reaģēšanai uz veselības krīzēm, lai labāk izmantotu Savienības un dalībvalstu spēju potenciālu reaģēt uz turpmākām pandēmijām.

(4)

Eiropas Ombuds 2021. gada 5. februāra lēmumā attiecībā uz stratēģisko izmeklēšanu OI/3/2020/TE konstatēja dažas būtiskas efektivitātes nepilnības Centra reaģēšanā uz Covid-19 pandēmiju, piemēram, attiecībā uz pilnīgiem un salīdzināmiem datiem, pārredzamības līmeni un publiskošanu. Minētie trūkumi būtu jānovērš ar šo regulu.

(5)

Centra spēja īstenot jaunus uzdevumus būs atkarīga no finansiālā atbalsta, kurš pieejams no Savienības, kā arī būs atkarīga no pieejamiem iekšējiem un ārējiem cilvēkresursiem. Lai Centrs spētu pildīt jaunos uzdevumus, kas tam tika uzticēti saistībā ar Covid-19 pandēmiju, Centram būs vajadzīgs pietiekams finansējums un personāls. Uz projektiem orientēti līdzekļi, piemēram, līdzekļi, kas piešķirti saskaņā ar programmu “ES – veselībai”, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/522 (5), nav pietiekami, lai reaģētu uz Centra vajadzībām nākotnē.

(6)

Savvaļas augu un dzīvnieku un citu dabas resursu pārmērīga izmantošana un straujš biodaudzveidības zudums apdraud cilvēku veselību. Tā kā cilvēku, dzīvnieku un vides veselība ir nesaraujami saistīta, pašreizējo un turpmāko krīžu risināšanā ir ļoti būtiski ievērot pieeju “Viena veselība”.

(7)

Kopīgajā atzinumā “Gatavības un pārvaldības uzlabošana pandēmijas gadījumā” Komisijas Galveno zinātnisko padomdevēju grupa, Eiropas Dabaszinātņu un jauno tehnoloģiju ētikas grupa un Komisijas priekšsēdētājas īpašais padomnieks reaģēšanas uz Covid-19 jomā iesaka izveidot “pastāvīgu ES padomdevēju struktūru veselības apdraudējumu un krīžu jautājumos”.

(8)

Tāpēc ar šo regulu būtu jāpaplašina Centra kompetence un uzdevumi, lai uzlabotu Centra spēju nodrošināt stabilas un neatkarīgas vajadzīgās zinātniskās speciālās zināšanas un atbalstīt darbības, kas saistītas ar nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu novēršanu, gatavības un reaģēšanas plānošanu attiecībā uz tiem un to apkarošanu Savienībā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2371 (6).

(9)

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka izplatītākajām infekcijas slimībām var būt nopietna ietekme uz pacientiem ar neinfekcijas slimībām, piemēram, aizkavējas vai tiek pārtraukta vēža slimnieku un vēzi pārcietušo pacientu, un cilvēku ar psihiskās veselības problēmām ārstēšana. Veselības aprūpes speciālistiem, kas aprūpē pacientus ar neinfekcijas slimībām, bija jāsaskaras ar problēmu – viņiem bija pacientiem jānosaka diagnoze un viņus jāaprūpē, un vienlaikus jāmēģina gādāt par savu drošību. Turklāt dažu slimību diagnosticēšana ievērojami aizkavējās, kā rezultātā minētās slimības tiek atklātas vēlīnā stadijā. Turklāt ir vēl daudz izzināmā par infekcijas slimību ietekmi uz neinfekcijas slimībām, piemēram, veselības problēmām pēc Covid-19 pārslimošanas. Covid-19 pandēmijas dēļ uzmanības centrā ir nonākusi arī psihiskā un neiroloģiskā veselība. Demences slimnieki, viņu aprūpētāji un ģimenes locekļi ir norādījuši, ka dažādie sociālās distancēšanās un mājsēdes pasākumi ir būtiski ietekmējuši viņu labbūtību, un ir pazīmes, kas liecina, ka tas ir paātrinājis slimības attīstību. Tāpēc ir jāapsver nopietna infekcijas slimības uzliesmojuma ietekme uz neinfekcijas slimību un psihisku blakusslimību profilaksi un ārstēšanu, ņemot vērā būtisko spiedienu, kāds tam ir uz veselības sistēmas kapacitāti.

(10)

Centra uzdevums būtu savlaicīgi sniegt epidemioloģisko informāciju un minētās informācijas analīzi, epidemioloģisko modelēšanu, paredzēšanu un prognozēšanu un savlaicīgi sniegt attiecīgus riska novērtējumus un zinātniski pamatotus ieteikumus, kuros izklāstītas infekcijas slimību profilakses un kontroles iespējas. Riska novērtējumi būtu jāveic pēc iespējas īsā laikposmā, vienlaikus nodrošinot pietiekamu nepieciešamās informācijas vākšanu. Centra darbībām vajadzētu būt saskaņotām ar pieeju “Viena veselība”, atzīstot savstarpējo saistību starp cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi, jo daudziem infekcijas slimību uzliesmojumiem ir zoonotiska izcelsme. Centram ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāpārrauga dalībvalstu veselības sistēmu kapacitāte atklāt infekcijas slimību uzliesmojumus, novērst tos, reaģēt uz tiem un atgūties no tiem, tam būtu jāapzina trūkumi un jāsniedz zinātniski pamatoti ieteikumi veselības sistēmu stiprināšanai. Dalībvalstu veselības sistēmu kapacitātes pārraudzība būtu jābalsta uz saskaņotiem rādītājiem. Centram būtu jārīko apmeklējumi dalībvalstīs, lai sniegtu papildu atbalstu novēršanas, gatavības un reaģēšanas plānošanas darbībām. Centram būtu jāatbalsta tādu darbību īstenošana, ko finansē no attiecīgajām Savienības finansēšanas programmām un instrumentiem un kas ir saistītas ar infekcijas slimībām. Tam arī būtu jāsniedz pamatnostādnes gadījumu pārvaldībai un atbalsts profesionālajiem tīkliem, lai uzlabotu ārstēšanas pamatnostādnes, pamatojoties uz jaunāko pierādījumu rūpīgu novērtējumu. Centram būtu jāatbalsta reaģēšana uz epidēmiju un uzliesmojumu dalībvalstīs un trešās valstīs, tostarp reaģēšana uz vietas un personāla apmācība, un jāsniedz sabiedrībai savlaicīga, objektīva, ticama un viegli pieejama informācija par infekcijas slimībām. Centram būtu arī jāizveido skaidras procedūras sadarbībai ar sabiedrības veselības jomas dalībniekiem trešās valstīs, kā arī starptautiskām organizācijām, kas ir kompetentas sabiedrības veselības jomā, piemēram, PVO, tādējādi veicinot Savienības apņemšanos stiprināt partneru gatavību un reaģēšanas spējas.

(11)

Visi ieteikumi, konsultācijas, norādījumi vai atzinumi, ko Centrs sniedz saskaņā ar šo regulu, savā būtībā to adresātiem nav saistoši. Centra sniegtie ieteikumi ļauj tam darīt zināmu savu viedokli un ierosināt darbības virzienu, neuzliekot nekādus juridiskus pienākumus tiem, kam šādi ieteikumi ir adresēti.

(12)

Ir būtiski, lai Centram būtu piekļuve savlaicīgiem un pilnīgiem datiem un tas varētu savlaicīgi veikt riska novērtējumus un sniegt attiecīgus ieteikumus. Tāpēc, lai efektīvi atbalstītu Centra darbu un nodrošinātu tā kompetences īstenošanu, dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāpaziņo Centram salīdzināmi dati par infekcijas slimību, piemēram, HIV, B un C vīrushepatīta un tuberkulozes, uzraudzību, kā arī par saistītajām īpašajām veselības problēmām, proti, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un veselības aprūpē iegūtām infekcijām. Dalībvalstīm būtu jāsniedz arī pieejamie zinātniskie un tehniskie dati un informācija, kas attiecas uz Centra kompetenci, jāpaziņo Centram par jebkādiem nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un jāsniedz informācija par, novēršanas, gatavības un reaģēšanas plānošanu un par veselības sistēmas kapacitāti. Centram un dalībvalstīm uzraudzības nolūkos būtu jāvienojas par termiņiem, gadījumu definīcijām, rādītājiem, standartiem, protokoliem un procedūrām. Dalībvalstīm Centrs būtu jāinformē par jebkādiem kavējumiem datu paziņošanā. Jebkurā gadījumā dalībvalstīm būtu jāsniedz šajā regulā prasītie dati, ciktāl tas nav pretrunā valsts drošības aizsardzībai.

(13)

Komisijai sadarbībā ar Centru, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Ķimikāliju aģentūru un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi būtu jāveicina ar vides, klimata un pārtikas faktoriem saistīto risku analīzes un novērtēšanas sistemātiska integrēšana epidemioloģiskajā uzraudzībā, ņemot vērā valstu veselības sistēmu nepilnības un koncentrēšanos uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, lai strādātu pie holistiskas pieejas infekcijas slimību profilaksei un agrīnai atklāšanai.

(14)

Lai uzlabotu novēršanas, gatavības un reaģēšanas plānošanas darbības Savienībā, būtu jāpaplašina Centra veiktā specializētu tīklu un tīklošanas darbību nodrošināšana, lai atspoguļotu Regulas (ES) 2022/2371 darbības jomu. Šajā nolūkā Centram būtu jākoordinē zinātniskas un tehniskas speciālās zināšanas un jāsniedz tās Komisijai, dalībvalstīm un Veselības drošības komitejai (HSC), kas izveidota ar minēto regulu, izmantojot specializētus tīklus ar koordinējošām kompetentajām struktūrām, tostarp veicinot sadarbību Savienības jaunizveidotajos pakalpojumu tīklos, kas atbalsta cilvēku izcelsmes vielu izmantošanu.

(15)

Lai uzlabotu epidemioloģiskās uzraudzības efektivitāti Savienībā, Centra uzdevums būtu pastāvīgi izstrādāt drošas un sadarbspējīgas digitālās platformas un lietotnes, atbalstot epidemioloģisko uzraudzību Savienības līmenī, ļaujot datu apkopošanā un analīzē izmantot digitālās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgo intelektu un datormodelēšanu un datorsimulāciju, un sniedzot dalībvalstīm zinātniskas un tehniskas konsultācijas integrētu epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu izveidei.

(16)

Lai stiprinātu Savienības un dalībvalstu spējas novērtēt epidemioloģisko situāciju un veikt precīzu riska novērtējumu, un atbilstoši reaģēt, Centram jo īpaši būtu jāapzina jauni veselības apdraudējumi, jāpārrauga infekcijas slimību tendences un jāziņo par tām, jāatbalsta, jākoordinē un jāatvieglo pierādījumos balstītas reaģēšanas darbības, jāsniedz ieteikumi par to, kā uzlabot infekcijas slimību profilakses un kontroles programmas, kas izveidotas Savienības un valstu līmenī, ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm jāpārrauga valstu veselības sistēmu kapacitāte infekcijas slimību diagnosticēšanā, profilaksē un ārstēšanā, tostarp dzimumsensitīvi, jāapzina iedzīvotāju riska grupas, kurām nepieciešami īpaši pasākumi, jāanalizē saslimstības korelācija ar sociālajiem, vides un klimata faktoriem, un jāapzina infekcijas slimību pārneses un smaguma faktori, kā arī jānosaka vajadzības un prioritātes pētniecības jomā. Centram būtu jāveic minētie uzdevumi, pamatojoties uz vienotu rādītāju kopumu, kas izstrādāts ciešā sadarbībā un apspriežoties ar dalībvalstīm. Centram būtu jāsadarbojas ar izraudzītajiem valstu kontaktpunktiem uzraudzības jomā, kuri veido tīklu, kas Centram sniedz stratēģiskas konsultācijas par šādiem jautājumiem un kas sekmētu veicinošu nozaru, piemēram, ES kosmosa datu un pakalpojumu, izmantošanu. Ja iespējams un lai samazinātu resursu un centienu dublēšanos, valstu kontaktpunktiem vajadzētu būt tiem pašiem valstu kontaktpunktiem, kuri paredzēti saskaņā ar Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem (SVAN).

(17)

Centram būtu jāpalīdz Savienībā stiprināt kapacitāti diagnosticēt, atklāt, noteikt un raksturot infekcijas ierosinātājus, kuriem piemīt potenciāls apdraudēt sabiedrības veselību, nodrošinot saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2371 izveidota specializēta ES references laboratoriju tīkla sabiedrības veselības jomā darbību un to, ka šādu darbību īsteno integrētā veidā. Minētais tīkls būs atbildīgs par labas prakses veicināšanu un saskaņošanu attiecībā uz diagnostiku, testēšanas metodēm, apmācību par pašreizējām un inovatīvām procedūrām un testu izmantošanu, lai nodrošinātu vienotu uzraudzību, paziņošanu un standartizētas procedūras ziņošanai par slimībām, kā arī uzlabotu testēšanas un uzraudzības kvalitāti.

(18)

Ja infekcijas slimības rada nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu, Centram būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai no šādas infekcijas slimības pārneses pasargātu pacientus, kuriem nepieciešama ārstēšana, kurā izmanto cilvēka izcelsmes vielas. Tāpēc Centram būtu jāizveido tādu pakalpojumu tīkls, kas atbalsta cilvēku izcelsmes vielu izmantošanu, un jānodrošina tā darbība.

(19)

Lai samazinātu epidēmiju biežumu un stiprinātu spējas novērst infekcijas slimības Savienībā, Centram, strādājot sadarbībā ar dalībvalstīm, lai tādējādi ņemtu vērā to pieredzi un attiecīgos apstākļus, būtu jāizstrādā satvars infekcijas slimību profilaksei, kurā būtu risināti tādi jautājumi kā vakcīnnovēršamas slimības, vilcināšanās vakcinēties, izpratne par pārneses ceļiem, rezistence pret antimikrobiāliem līdzekļiem, veselības izglītība, veselībpratība, slimību profilakse un uzvedības maiņa.

(20)

Centram būtu jāuzlabo gatavība un reaģēšanas spējas Savienības un valstu līmenī, sniedzot dalībvalstīm un Komisijai zinātniskas un tehniskas speciālās zināšanas. Šajā sakarā Centram ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju būtu jāveic dažādas darbības, tostarp palīdzot izstādāt satvarus Savienības novēršanas, gatavības un reaģēšanas plāniem, regulāri pārskatot un atjauninot minētos satvarus, sniedzot zinātniski pamatotus ieteikumus par spējām novērst slimību uzliesmojumus, sagatavoties tiem un reaģēt uz tiem, un par valstu veselības sistēmu stiprināšanu, tostarp nodrošinot apmācību un apmainoties ar paraugpraksi. Satvari Savienības novēršanas, gatavības un reaģēšanas plāniem būtu jāuzskata par nesaistošiem instrumentiem. Centram būtu jāpaplašina datu vākšana un analīze attiecībā uz epidemioloģisko uzraudzību un saistītajām īpašajām veselības problēmām, epidēmijas situāciju attīstību, neparastām epidemioloģiskām parādībām vai jaunām nezināmas izcelsmes slimībām, tostarp trešās valstīs, molekulāro patogēnu datiem un veselības sistēmu datiem. Šajā nolūkā Centram būtu jānodrošina atbilstīgas datu kopas, kā arī procedūras, lai atvieglotu konsultācijas un drošu datu pārraidi un piekļuvi tiem, un Centram būtu jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu datu apmaiņu reāllaikā, jāveic Savienības līmeņa profilakses un kontroles pasākumu zinātnisks un tehnisks novērtējums un jāsadarbojas ar PVO, attiecīgām Savienības aģentūrām un citām attiecīgām struktūrām un organizācijām, kas darbojas datu vākšanas jomā.

(21)

Centram savu pilnvaru ietvaros būtu savlaicīgi jāatbild uz dalībvalstu vai Komisijas pieprasījumiem.

(22)

Regula (ES) 2022/2371 paredz agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu (EWRS), kura ļauj Savienības līmenī paziņot brīdinājumus par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un kuras darbību turpina nodrošināt Centrs. Ņemot vērā, ka modernās tehnoloģijas var būtiski atbalstīt veselības apdraudējumu apkarošanu un epidēmiju ierobežošanu un apturēšanu, Centram būtu jāstrādā pie EWRS atjaunināšanas, lai varētu izmantot mākslīgo intelektu, tehnoloģijas un sadarbspējīgus un privātumu aizsargājošus digitālos rīkus, piemēram, mobilās lietotnes, ar izsekošanas funkcijām, kas identificē apdraudētās personas. Veicot minēto atjaunināšanu, Centram būtu jāmazina riski, piemēram, riski, kas saistīti ar neobjektīvām datu kopām, sistēmas nepareizu projektēšanu, kvalitatīvu datu trūkumu un pārmērīgu paļaušanos uz automatizētu lēmumu pieņemšanu, un būtu jāņem vērā, cik svarīgi ir paredzēt aizsardzības pasākumus, lai mazinātu minētos riskus mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādes un īstenošanas posmos.

(23)

Centram saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2371 būtu jānosaka atbilstošas spējas, lai atbalstītu reaģēšanu starptautiskā un pārrobežu starpreģionālā līmenī un uz vietas. Minētajām spējām būtu jāļauj Centram mobilizēt un izvietot slimības uzliesmojuma palīdzības vienības, kas pazīstamas kā “ES veselības aizsardzības darba grupa”, lai palīdzētu vietējā līmenī reaģēt uz slimību uzliesmojumiem un vākt datus uz vietas. Tādēļ Centram būtu jānodrošina, ka tam ir pastāvīga spēja īstenot misijas dalībvalstīs, kā arī trešās valstīs un sniegt zinātniski pamatotus ieteikumus par reaģēšanu uz veselības apdraudējumiem. ES veselības aizsardzības darba grupas vienības būtu jāspēj izvietot arī saskaņā ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu ar Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centra atbalstu. ES Veselības aizsardzības darba grupas efektīvas darbības pamatā vajadzētu būt padziļinātām zināšanām par valstīm, ko var iegūt ar valstu ekspertu ieguldījumu. Lai novērstu nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus un to sekas, Centram būtu arī jāatbalsta gatavības spēju stiprināšana saskaņā ar SVAN trešās valstīs. Lai stiprinātu darbības saskarni starp Centru un dalībvalstīm, Centram būtu jāuztur regulāras ekspertu norīkošanas mehānismi starp Centru, Komisiju, dalībvalstu ekspertiem un starptautiskām organizācijām, kā arī Centrā jāievieš sistemātiskas un pastāvīgas darba vienošanās, piemēram, ar referentu starpniecību.

(24)

ES veselības aizsardzības darba grupai, kas Centram jāizveido, lai atbalstītu reaģēšanu uz slimību uzliesmojumiem, kuri var izplatīties Savienībā vai uz Savienību, vajadzētu būt pastāvīgai, un to būtu jāpapildina satvaram tās mobilizācijai. Turklāt tai būtu jāatvieglo Savienības ekspertu uz vietas dalība starptautiskās reaģēšanas vienībās, atbalstot Savienības civilās aizsardzības mehānismu un ciešā koordinācijā ar to. Centram būtu jāuzlabo sava personāla, kā arī ekspertu no dalībvalstīm un EEZ valstīm, no kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī no Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm un partnervalstīm, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/947 (7), spēja efektīvi piedalīties misijās uz vietas un krīžu pārvarēšanā.

(25)

Centra konsultatīvajos procesos būtu jāiesaista eksperti un ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un tiem šajos procesos būtu jādod ieguldījums. Attiecībā uz ieinteresēto personu iesaistīšanu būtu jāievēro pārredzamības un interešu konflikta noteikumi.

(26)

Centram būtu jāstrādā ciešā sadarbībā ar kompetentajām struktūrām un starptautiskām organizācijām sabiedrības veselības jomā, jo īpaši PVO. Šādā sadarbībā būtu jāņem vērā nepieciešamība izvairīties no centienu dublēšanās.

(27)

Centram būtu efektīvi un pārredzami jāinformē plaša sabiedrība par esošiem un jauniem veselības riskiem. Centra veiktiem zinātniskiem pētījumiem vajadzētu būt pieejamiem.

(28)

Lai novērtētu Centram piemērojamo tiesību normu efektivitāti un lietderību, ir lietderīgi paredzēt regulāru Komisijas novērtējumu par Centra darbību.

(29)

Ar šo regulu Centram nebūtu jāpiešķir regulatīvas pilnvaras.

(30)

Centram būtu jāievieš informācijas sistēma, kas ļauj apmainīties ar klasificētu un sensitīvu neklasificētu informāciju, lai nodrošinātu, ka šāda informācija tiek pārvaldīta ar vislielāko piesardzību.

(31)

Personas dati attiecībā uz veselību saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību tiek uzskatīti par sensitīviem datiem, un tāpēc tiem ir augstāks aizsardzības līmenis. Uz dalībvalstu vai Centra saskaņā ar šo regulu veiktu personas datu jebkādu apstādi attiecas attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (8) un (ES) 2018/1725 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (10). Personas datu apstrādē saskaņā ar šo regulu būtu jāievēro tādi datu aizsardzības principi kā likumīgums, taisnīgums, pārredzamība, mērķa ierobežojums, datu minimizēšana, precizitāte, glabāšanas ierobežojums, integritāte un konfidencialitāte. Kad vien iespējams, personas dati būtu jāanonimizē. Ja anonimizēšana neļautu sasniegt apstrādes konkrēto mērķi, personas dati, ja iespējams, būtu jāpseidonimizē. Sadarbības starp Savienības veselības iestādēm un trešām valstīm, PVO vai citām starptautiskām organizācijām gadījumā personas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām vienmēr būtu jāatbilst Regulā (ES) 2018/1725 paredzētajiem noteikumiem.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz ES veselības aizsardzības darba grupas ātru mobilizāciju un reaģētspēju, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(33)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, paplašināt Centra kompetenci un uzdevumus, lai uzlabotu Centra spēju nodrošināt vajadzīgās zinātniskās speciālās zināšanas un atbalstīt darbības, ar kurām apkaro nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet veselības apdraudējumu pārrobežu rakstura un ātras, labāk koordinētas un saskaņotas reakcijas uz jauniem veselības apdraudējumiem dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(34)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 851/2004 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2371 (2022. gada 23. novembris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 314,6.12.2022,26. lpp.).”;"

2)

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

5)

regulā iekļauj šādu pantu:

6)

regulā iekļauj šādu pantu:

7)

regulas 6. pantu groza šādi:

8)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

9)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).”;"

10)

regulā iekļauj šādu pantu:

11)

regulā iekļauj šādu pantu:

12)

regulas 9. pantu groza šādi:

13)

regulas 11. pantu groza šādi:

14)

regulā iekļauj šādu pantu:

15)

regulas 12. pantu groza šādi:

16)

regulas 14. pantu groza šādi:

17)

regulas 16. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

18)

regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

19)

regulas 18. pantu groza šādi:

20)

regulas 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

21)

regulas 20. pantu groza šādi:

22)

regulā iekļauj šādu pantu:

(*4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.)."

(*5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).”;"

23)

regulas 21. pantu aizstāj ar šādu:

(*6)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/443 (2015. gada 13. marts) par drošību Komisijā (OV L 72, 17.3.2015., 41. lpp.)."

(*7)  Komisijas Lēmums (ES, Euratom) 2015/444 (2015. gada 13. marts) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 72, 17.3.2015., 53. lpp.).”;"

24)

regulas 22. pantu groza šādi:

25)

regulas 23. pantu groza šādi:

26)

regulas 24. pantu aizstāj ar šādu:

27)

regulas 25. pantu groza šādi:

28)

regulas 26. pantu groza šādi:

29)

regulas 27. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

30)

regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

31)

regulā iekļauj šādu pantu:

(*12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

32)

regulas 31. pantu aizstāj ar šādu: