EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022R1925

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (Dokuments attiecas uz EEZ)

PE/17/2022/REV/1

OV L 265, 12.10.2022, p. 1–66 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2022/1925/oj

12.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/1925

(2022. gada 14. septembris)

par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1) ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2) ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3) ,

tā kā:

(1)

Digitālajiem pakalpojumiem kopumā un jo īpaši tiešsaistes platformām ir arvien lielāka nozīme ekonomikā, īpaši iekšējā tirgū, jo tie dod iespēju uzņēmumiem sasniegt lietotājus visā Savienībā, atvieglo pārrobežu tirdzniecību un paver lielam skaitam uzņēmumu Savienībā pilnīgi jaunas uzņēmējdarbības iespējas patērētāju labā Savienībā.

(2)

Tajā pašā laikā starp minētajiem digitālajiem pakalpojumiem platformas pamatpakalpojumiem piemīt vairākas iezīmes, kuras var neatbilstīgi izmantot uzņēmumi, kas tos sniedz. Piemērs šādām platformas pamatpakalpojumu iezīmēm ir ārkārtīgi lieli apjomradīti ietaupījumi, kas nereti tiek gūti ar gandrīz nulles robežizmaksām komerciālo lietotāju vai galalietotāju piesaistīšanai. Citas šādas platformas pamatpakalpojumu iezīmes ir ļoti spēcīgs tīkla efekts, spēja savienot daudzus komerciālos lietotājus ar daudziem galalietotājiem, pateicoties šo pakalpojumu daudzveidībai, spēja nodrošināt ievērojamu atkarības pakāpi gan komerciālajiem lietotājiem, gan galalietotājiem, piesaistes efekts, tas, ka galalietotājiem netiek sniegta daudzviesošanās iespēja vienam un tam pašam mērķim, vertikālā integrācija un uz datiem balstītas priekšrocības. Visas šīs iezīmes apvienojumā ar to uzņēmumu negodīgu praksi, kuri sniedz platformas pamatpakalpojumus, var būtiski apdraudēt sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā, kā arī ietekmēt komercattiecību godīgumu starp uzņēmumiem, kas sniedz šādus pakalpojumus, un to komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem. Praksē tas izraisa komerciālo lietotāju un galalietotāju izvēles iespēju strauju un, iespējams, tālejošu samazinājumu, un tādējādi minēto pakalpojumu sniedzējam var tikt piešķirts tā dēvētā vārtziņa statuss. Vienlaikus būtu jāatzīst, ka pakalpojumi, kas darbojas nekomerciālā nolūkā, kā, piemēram, kopdarbības projekti, nebūtu jāuzskata par platformas pamatpakalpojumiem šīs regulas mērķim.

(3)

Ir parādījies neliels skaits lielu uzņēmumu, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ar ievērojamu ekonomisko varu, kas tos varētu kvalificēt par tādiem, kam, ievērojot šo regulu, ir jānosaka vārtziņa statuss. Parasti tie ar saviem pakalpojumiem nodrošina iespēju savienot daudzus komerciālos lietotājus ar daudziem galalietotājiem, un tas savukārt dod tiem iespēju maksimāli izmantot savas priekšrocības, piemēram, piekļuvi lielam datu apjomam, pārnesot tās no vienas savas darbības jomas uz citu. Daži no minētajiem uzņēmumiem kontrolē visas platformu ekosistēmas digitālajā ekonomikā, un esošajiem vai jaunajiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no minēto tirgus dalībnieku novatorisma vai efektivitātes pakāpes ar tiem strukturālā ziņā ir ļoti grūti konkurēt vai sacensties. Sāncensību jo īpaši samazina ļoti lielie šķēršļi ienākšanai tirgū vai iziešanai no tā, kā arī augstas ieguldījumu izmaksas, kuras nevar atgūt vai nav viegli atgūt iziešanas gadījumā, un dažu galveno digitālās ekonomikas resursu, piemēram, datu, trūkums vai ierobežota piekļuve šiem resursiem. Rezultātā palielinās varbūtība, ka to pamatā esošie tirgi nedarbojas pareizi vai arī drīz pārstās darboties pareizi.

(4)

Minēto vārtziņa iezīmju kombinācija daudzos gadījumos var izraisīt nopietnu nelīdzsvarotību attiecībā uz spēju aizstāvēt savas intereses un līdz ar to radīt negodīgu praksi un nosacījumus vārtziņu sniegto platformas pamatpakalpojumu komerciālajiem lietotājiem, kā arī galalietotājiem, nelabvēlīgi ietekmējot cenas, kvalitāti, godīgu konkurenci, izvēli un inovāciju digitālajā nozarē.

(5)

Tādējādi tirgus procesi bieži vien nespēj nodrošināt godīgu ekonomisko iznākumu platformas pamatpakalpojumu jomā. Lai gan Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. pantu piemēro attiecībā uz vārtziņu rīcību, minēto normu darbības joma attiecas tikai uz noteiktiem tirgus ietekmes gadījumiem, piemēram, dominējošs stāvoklis konkrētos tirgos, un pret konkurenci vērstas darbības gadījumiem, un izpilde notiek ex post, un katrā atsevišķā gadījumā ir jāveic plaša un bieži vien ļoti sarežģītu faktu izpēte. Turklāt spēkā esošie Savienības tiesību akti nerisina vai pilnvērtīgi nerisina problēmas, kas saistītas ar iekšējā tirgus efektīvu darbību un ko izraisa tādu vārtziņu rīcība, kuri ne vienmēr ir dominējoši konkurences tiesību nozīmē.

(6)

Vārtziņiem ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu, jo lielam skaitam komerciālo lietotāju visā Savienībā un dažādos tirgos tie nodrošina vārtejas, caur kurām sasniegt galalietotājus. Negodīgas prakses nelabvēlīgā ietekme uz iekšējo tirgu un īpaši vāja sāncensība platformas pamatpakalpojumu jomā, arī šādas negodīgas prakses negatīvā ietekme uz sabiedrību un ekonomiku, ir likusi valstu likumdevējiem un nozaru regulatoriem rīkoties. Lai risinātu jautājumu par negodīgu praksi un sāncensību digitālo pakalpojumu jomā vai vismaz attiecībā uz dažiem no tiem, jau ir pieņemti vai ierosināti vairāki reglamentējošie risinājumi valstu līmenī. Tas ir radījis atšķirīgus reglamentējošus risinājumus, kas izraisa iekšējā tirgus sadrumstalotību, kas savukārt palielina atbilstības nodrošināšanas izmaksu pieauguma risku atšķirīgu valstu reglamentējošo prasību dēļ.

(7)

Tāpēc šīs regulas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot noteikumus, kas nodrošina sāncensību un godīgumu tirgiem digitālajā nozarē vispār un, konkrēti, komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, kas izmanto vārtziņu sniegtos platformas pamatpakalpojumus. Lai veicinātu pārrobežu uzņēmējdarbību Savienībā un tādējādi pienācīgi pilnveidotu iekšējā tirgus darbību, kā arī lai likvidētu pašreizējo vai iespējamo sadrumstalotību konkrētās jomās, uz kurām attiecas šī regula, visā Savienībā vārtziņu sniegto platformas pamatpakalpojumu komerciālo lietotāju un galalietotāju labā jānodrošina atbilstīgi reglamentējošie aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret vārtziņu negodīgu praksi. Turklāt, lai gan vārtziņi mēdz pārņemt globālus vai vismaz visas Eiropas mēroga uzņēmējdarbības modeļus un algoritmiskās struktūras, tie var pārņemt un dažos gadījumos ir pārņēmuši atšķirīgus uzņēmējdarbības nosacījumus un praksi dažādās dalībvalstīs, kas var radīt atšķirīgus konkurences apstākļus vārtziņu sniegto platformas pamatpakalpojumu lietotājiem, kaitējot iekšējā tirgus integrācijai.

(8)

Tuvinot atšķirīgos valstu tiesību aktus, ir iespējams novērst šķēršļus attiecībā uz brīvību sniegt un saņemt pakalpojumus, arī mazumtirdzniecības pakalpojumus, iekšējā tirgū. Tādēļ Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs saskaņotu juridisko pienākumu kopums, lai iekšējā tirgū nodrošinātu sāncensīgus un godīgus digitālos tirgus ar vārtziņu klātbūtni, tādējādi sniedzot labumu Savienības ekonomikai kopumā un galu galā Savienības patērētājiem.

(9)

Iekšējā tirgus sadrumstalotību var pilnvērtīgi novērst tikai tad, ja dalībvalstīm ir liegts piemērot valsts noteikumus, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā un kuriem ir tādi paši mērķi kā šai regulai. Tas neizslēdz iespēju, ka vārtziņiem šīs regulas nozīmē piemēro citus valsts noteikumus, kuru mērķis ir citas leģitīmas sabiedrības intereses, kā izklāstīts LESD, vai primāri vispārējo interešu iemesli, kā to atzinusi Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) judikatūra.

(10)

Tajā pašā laikā, tā kā šīs regulas mērķis ir papildināt konkurences tiesību aktu piemērošanu, tā būtu jāpiemēro, neskarot LESD 101. un 102. pantu, attiecīgos valsts konkurences noteikumus un citus valsts konkurences noteikumus, kuri attiecas uz vienpusēju rīcību un kuri pamatojas uz stāvokļa tirgū un rīcības individuālu novērtējumu, tostarp šā stāvokļa un rīcības faktisko vai iespējamo ietekmi un precīzu aizliegtās rīcības tvērumu, un kuri paredz iespēju uzņēmumiem sniegt argumentus par attiecīgās rīcības efektivitāti un objektīvu pamatojumu, un valstu noteikumus par apvienošanos kontroli. Tomēr minēto noteikumu piemērošanai nevajadzētu skart ar šo regulu vārtziņiem uzliktos pienākumus un to vienotu un pilnvērtīgu piemērošanu iekšējā tirgū.

(11)

LESD 101. un 102. pants un attiecīgie valstu konkurences noteikumi, kas paredzēti pret konkurenci vērstas daudzpusējas un vienpusējas rīcības novēršanai, kā arī apvienošanās kontrolei, tiecas aizsargāt netraucētu konkurenci tirgū. Ar šo regulu īsteno mērķi, kas papildina, bet tomēr atšķiras no mērķa aizsargāt netraucētu konkurenci jebkurā attiecīgajā tirgū, kā noteikts konkurences tiesību aktos, proti, regulas mērķis ir nodrošināt, ka tirgi, kuros darbojas vārtziņi, ir sāncensīgi un godīgi un saglabā šīs iezīmes neatkarīgi no tā, kāda ir konkrētā vārtziņa, uz kuru attiecas šī regula, faktiskā, iespējamā vai paredzamā ietekme uz konkurenci konkrētajā tirgū. Tādējādi – salīdzinājumā ar minētajiem noteikumiem – šī regula tiecas aizsargāt atšķirīgas juridiskās intereses, un tā būtu jāpiemēro, neskarot minēto noteikumu piemērošanu.

(12)

Šī regula būtu jāpiemēro arī, neskarot noteikumus, kas izriet no citiem Savienības tiesību aktiem, kuri reglamentē atsevišķus pakalpojumu sniegšanas aspektus, uz kuriem attiecas šī regula, jo īpaši no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) 2016/679 (4) un (ES) 2019/1150 (5) un Regulas par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2002/58/EK (6), 2005/29/EK (7), 2010/13/ES (8), (ES) 2015/2366 (9), (ES) 2019/790 (10) un (ES) 2019/882 (11), un Padomes Direktīvas 93/13/EEK (12), kā arī valstu noteikumus, kuru mērķis ir minēto Savienības tiesību aktu izpilde vai īstenošana.

(13)

Vāja sāncensība un negodīga prakse digitālajā nozarē dažus digitālos pakalpojumus skar biežāk un izteiktāk nekā citus. Tas jo īpaši attiecas uz plaši izplatītiem un plaši lietotiem digitālajiem pakalpojumiem, kuri galvenokārt tiek izmantoti kā tiešie starpniekpakalpojumi starp komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem un kuru dominējošās iezīmes ir ārkārtēji apjomradīti ietaupījumi, ļoti spēcīgs tīkla efekts, spēja savienot daudzus komerciālos lietotājus ar daudziem galalietotājiem, izmantojot šo pakalpojumu daudzpusību, piesaistes efekts, daudzviesošanas trūkums vai vertikālā integrācija. Bieži vien minētos digitālos pakalpojumus sniedz tikai viens vai daži lieli uzņēmumi. Minētie uzņēmumi visbiežāk ir kļuvuši par vārtziņiem attiecībā uz komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, un tam ir tālejoša ietekme. Jo īpaši tie ir ieguvuši spēju viegli, vienpusēji un nelabvēlīgā veidā noteikt komerciālus nosacījumus un noteikumus saviem komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem. Tāpēc galvenā uzmanība jāvērš tikai uz tiem digitālajiem pakalpojumiem, kurus visvairāk izmanto komerciālie lietotāji un galalietotāji un kuros no iekšējā tirgus viedokļa bažas par vāju sāncensību un vārtziņu īstenotu negodīgu praksi ir pamanāmākas un aktuālākas.

(14)

Jo īpaši tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, tiešsaistes meklētājprogrammas, operētājsistēmas, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi, video koplietošanas platformu pakalpojumi, numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi, mākoņdatošanas pakalpojumi, virtuālie asistenti, tīmekļa pārlūkprogrammas un tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, tostarp reklāmas starpniecības pakalpojumi, spēj ietekmēt lielu skaitu galalietotāju un uzņēmumu, un tas rada negodīgas uzņēmējdarbības risku. Tāpēc tie būtu jāiekļauj platformas pamatpakalpojumu definīcijā un uz tiem jāattiecina šīs regulas darbības joma. Tiešsaistes starpniecības pakalpojumi var būt aktīvi arī finanšu pakalpojumu jomā, un tie var būt starpnieki vai tikt izmantoti tādu pakalpojumu sniegšanai, kuri uzskaitīti neizsmeļošajā sarakstā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (13) II pielikumā. Šajā regulā platformas pamatpakalpojumu definīcijai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai un tā būtu jāsaprot tā, ka tā ietver pakalpojumus, ko sniedz dažādos līdzekļos vai ierīcēs vai ar to starpniecību, piemēram, hibrīdtelevīzija vai iegultie digitālie pakalpojumi transportlīdzekļos. Noteiktos apstākļos galalietotāju jēdziens būtu jāattiecina uz lietotājiem, kurus parasti uzskata par komerciālajiem lietotājiem, bet kuri konkrētajā situācijā platformas pamatpakalpojumus neizmanto nolūkā nodrošināt preces vai pakalpojumus citiem galalietotājiem, piemēram, uzņēmumiem, kas izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus savām vajadzībām.

(15)

Tas, ka digitālais pakalpojums ir kvalificējams kā platformas pamatpakalpojums, pats par sevi nerada pietiekami nopietnas bažas par sāncensību vai negodīgu praksi. Šādas bažas rodas tikai tad, ja platformas pamatpakalpojums ir svarīga vārteja un to nodrošina uzņēmums, kuram ir būtiska ietekme iekšējā tirgū un kuram piemīt ietekmīgs un noturīgs stāvoklis, vai uzņēmums, kuram šāds stāvoklis ir paredzams tuvākajā nākotnē. Tāpēc šajā regulā noteiktais mērķtiecīgais saskaņoto noteikumu kopums būtu jāpiemēro tikai tiem uzņēmumiem, kuriem ir noteikts vārtziņa statuss, pamatojoties uz minētajiem trim objektīvajiem kritērijiem, un tikai tiem šo uzņēmumu platformas pamatpakalpojumiem, kas atsevišķi veido svarīgu vārteju, kuru komerciālie lietotāji izmanto, lai sasniegtu galalietotājus. Tam, ka ir iespējams, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir starpnieks ne tikai starp komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, bet arī starp galalietotājiem un galalietotājiem, piemēram, numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu gadījumā, nevajadzētu izslēgt secinājumu, ka šāds uzņēmums ir vai varētu būt svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem, lai sasniegtu galalietotājus.

(16)

Lai nodrošinātu šīs regulas pilnvērtīgu piemērošanu uzņēmumiem, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kuri, visticamāk, atbilst minētajām objektīvajām prasībām, un gadījumos, kad negodīga prakse, kas vājina sāncensību, ir īpaši izplatīta un tai ir vislielākā ietekme, Komisijai būtu jāvar tieši noteikt par vārtziņiem tos uzņēmumus, kas sniedz tādus platformas pamatpakalpojumus, kuri atbilst noteiktām kvantitatīvām robežvērtībām. Jebkurā gadījumā, tiklīdz šī regula kļūst piemērojama, attiecībā uz šādiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro ātrā statusa noteikšanas procedūra.

(17)

Tas, ka uzņēmumam ir ļoti ievērojams apgrozījums Savienībā un tas sniedz platformas pamatpakalpojumu vismaz trīs dalībvalstīs, pārliecinoši norāda uz to, ka minētajam uzņēmumam ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu. Tas pats attiecas arī uz gadījumiem, kad uzņēmumam, kas platformas pamatpakalpojumu sniedz vismaz trīs dalībvalstīs, ir ļoti ievērojama tirgus kapitalizācija vai līdzvērtīga patiesā tirgus vērtība. Tāpēc būtu jāpieņem, ka uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu gadījumos, kad tas sniedz platformas pamatpakalpojumu vismaz trīs dalībvalstīs un vai nu tā grupas radītais apgrozījums Savienībā ir vienāds ar konkrētu augstu robežvērtību vai to pārsniedz, vai tā grupas tirgus kapitalizācija ir vienāda ar noteiktu absolūtu vērtību vai to pārsniedz. Attiecībā uz uzņēmumiem, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas ir biržu sarakstos neiekļauti uzņēmumi, līdzvērtīgā patiesā tirgus vērtība būtu jāizmanto kā atsauce. Komisijai vajadzētu būt iespējai savas pilnvaras pieņemt deleģētos aktus izmantot, lai izstrādātu objektīvu metodiku minētās vērtības aprēķināšanai.

Augsts Savienībā īstenots grupas apgrozījums kopā ar platformas pamatpakalpojumu lietotāju skaita robežvērtību Savienībā liecina par samērā izteiktu spēju monetizēt minētos lietotājus. Augsts tirgus kapitalizācijas līmenis attiecībā pret to pašu lietotāju robežvērtību Savienībā atspoguļo samērā ievērojamu potenciālu monetizēt minētos lietotājus tuvākajā nākotnē. Savukārt šis monetizācijas potenciāls principā atspoguļo attiecīgo uzņēmumu vārtejas stāvokli. Turklāt abi rādītāji atspoguļo attiecīgo uzņēmumu finansiālās spējas, arī spēju savu piekļuvi finanšu tirgiem izmantot sava stāvokļa nostiprināšanai. Piemēram, tas var būt gadījumā, kad šī augstākā līmeņa piekļuve tiek izmantota, lai iegādātos citus uzņēmumus, savukārt tas var nelabvēlīgi ietekmēt inovāciju. Tirgus kapitalizācija var atspoguļot arī paredzamo stāvokli nākotnē un ietekmi uz attiecīgo uzņēmumu iekšējo tirgu, neraugoties uz potenciāli salīdzinoši zemo pašreizējo apgrozījumu. Tirgus kapitalizācijas vērtība būtu jānosaka tādā līmenī, kas attiecīgā laikposmā atspoguļo Savienības biržu sarakstos iekļauto lielāko uzņēmumu vidējo tirgus kapitalizāciju.

(18)

Tirgus kapitalizācijai, kas pēdējā finanšu gadā sasniedz vai pārsniedz robežvērtību, būtu jārada pamats pieņēmumam, ka uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu, savukārt, uzņēmuma, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ilgstoša tirgus kapitalizācija, kas sasniedz vai pārsniedz robežvērtību trīs vai vairāk gadu laikā, būtu jāuzskata par apstākli, kurš vēl jo vairāk apstiprina minēto pieņēmumu.

(19)

Turpretī attiecībā uz tirgus kapitalizāciju varētu būt vairāki faktori, kuri būtu padziļināti jānovērtē, lai noteiktu, vai uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir uzskatāms par tādu, kas būtiski ietekmē iekšējo tirgu. Tas varētu būt tādā gadījumā, ja uzņēmuma, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, tirgus kapitalizācija iepriekšējos finanšu gados bija ievērojami zemāka par robežvērtību un tā tirgus kapitalizācijas svārstīgums attiecīgajā periodā bija nesamērīgs ar vispārējo akciju tirgus svārstīgumu vai tā tirgus kapitalizācijas trajektorija attiecībā uz tirgus tendencēm neatbilda straujas un vienvirziena izaugsmes rādītājiem.

(20)

Ļoti liels skaits komerciālo lietotāju, kas no platformas pamatpakalpojuma ir atkarīgi, lai sasniegtu ļoti lielu skaitu ikmēneša aktīvo galalietotāju, dod iespēju uzņēmumam, kas sniedz minēto pakalpojumu, ietekmēt ievērojamas komerciālo lietotāju daļas darbību savā labā, un tas principā norāda uz to, ka minētais uzņēmums ir nozīmīga vārteja. Lai noteiktu komerciālo lietotāju robežvērtību, būtu jānosaka tādi attiecīgie līmeņi minēto lietotāju skaitam, kuri attiecībā uz galalietotājiem atspoguļotu visas Savienības iedzīvotāju kopskaita nozīmīgu procentuālo daļu un visu to uzņēmumu kopumu, kuri izmanto platformas pamatpakalpojumus. Aktīvie galalietotāji un komerciālie lietotāji būtu jāidentificē un jāaprēķina tā, lai adekvāti būtu atspoguļota tieši konkrētā platformas pamatpakalpojuma nozīmība un tvērums. Lai vārtziņiem nodrošinātu juridisko noteiktību, katras platformas pamatpakalpojumu aktīvo galalietotāju un komerciālo lietotāju skaita noteikšanas elementi būtu jāizklāsta šīs regulas pielikumā. Šādus elementus var skart tehnoloģiju attīstība un citas norises. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētus aktus, kuru nolūks ir grozīt šo regulu, atjauninot metodiku un to rādītāju sarakstu, kurus izmanto, lai noteiktu aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaitu.

(21)

Ietekmīgs un noturīgs stāvoklis savu darbību jomā vai paredzama šāda stāvokļa baudīšana nākotnē jo īpaši ir vērojama gadījumos, kad sāncensība attiecībā uz tā uzņēmuma stāvokli, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, ir ierobežota. Tā tas varētu būt gadījumā, kad minētais uzņēmums vismaz trīs dalībvalstīs vismaz trīs gadu laikposmā ir sniedzis platformas pamatpakalpojumu lielam skaitam komerciālo lietotāju un galalietotāju.

(22)

Šādas robežvērtības var skart tirgus un tehniskā attīstība. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem precizēt metodiku, pēc kuras nosaka, vai ir sasniegtas kvantitatīvās robežvērtības, un vajadzības gadījumā to regulāri pielāgot tirgus un tehnoloģiju attīstībai. Ar šādiem deleģētajiem aktiem nevajadzētu grozīt šajā regulā noteiktās kvantitatīvās robežvērtības.

(23)

Uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, vajadzētu būt iespējai izņēmuma kārtā atspēkot pieņēmumu, ka uzņēmumam ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu, pierādot, ka, lai gan tas atbilst šajā regulā noteiktajām kvantitatīvajām robežvērtībām, tas neatbilst prasībām vārtziņa statusa noteikšanai. Minētajam uzņēmumam būtu jāuzņemas pienākums sniegt pierādījumus, ka tam nav piemērojams pieņēmums, kas izriet no kvantitatīvo robežvērtību izpildes. Novērtējot iesniegtos pierādījumus un argumentus, Komisijai būtu jāņem vērā tikai tie elementi, kas tieši saistās ar kvantitatīvajiem kritērijiem, proti, uzņēmuma, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ietekme uz iekšējo tirgu, kura sniedzas tālāk par ieņēmumiem vai tirgus kapitalizāciju, piemēram, tā lielums absolūtā izteiksmē un to dalībvalstu skaits, kurās šis uzņēmums darbojas; tas, cik lielā mērā faktisko komerciālo lietotāju un galalietotāju skaits pārsniedz robežvērtības un cik svarīgs ir uzņēmuma platformas pamatpakalpojums, ņemot vērā attiecīgā platformas pamatpakalpojuma darbību vispārējo mērogu; un tas, cik gadus robežvērtības ir sasniegtas.

Būtu jāatsakās no jebkāda ekonomiskā pamatojuma, kura mērķis ir iekļauties tirgus definīcijā vai pierādīt efektivitāti, kas izriet no tā uzņēmuma īpaša rīcības veida, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, jo tas neattiecas uz vārtziņa statusa piešķiršanu. Ja iesniegtie argumenti nav pietiekami pamatoti, jo tie neliek nepārprotami apšaubīt pieņēmumu, Komisijai vajadzētu būt iespējai šos argumentus noraidīt 45 darba dienu laikā, kas paredzēti statusa noteikšanai. Gadījumos, kad uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, traucē izpēti, nepildot Komisijas noteiktos izpētes pasākumus, Komisijai būtu jāvar pieņemt lēmumu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par kvantitatīvajām robežvērtībām.

(24)

Tāpat būtu jāparedz, ka uzņēmumiem, kas sniedz tādus platformas pamatpakalpojumus, kuri neatbilst visām kvantitatīvajām robežvērtībām, arī tiek novērtēta vārtziņa loma, ņemot vērā vispārējās objektīvās prasības, ka tiem ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu, tie darbojas kā nozīmīga vārteja tam, lai komerciālie lietotāji sasniegtu galalietotājus, un tie gūst labumu no ietekmīga un noturīga stāvokļa savu darbību jomā vai ir sagaidāms, ka tie to darīs tuvākajā nākotnē. Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir vidējs uzņēmums, mazais uzņēmums vai mikrouzņēmums, novērtējumā būtu rūpīgi jāņem vērā, vai šāds uzņēmums varētu būtiski apdraudēt sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā, jo šī regula galvenokārt attiecas uz lieliem uzņēmumiem ar ievērojamu ekonomisko ietekmi, nevis vidējiem uzņēmumiem, maziem uzņēmumiem vai mikrouzņēmumiem.

(25)

Šādu novērtējumu var veikt tikai, pamatojoties uz tirgus izpēti, vienlaikus ņemot vērā kvantitatīvās robežvērtības. Komisijai savā novērtējumā būtu jāņem vērā mērķi saglabāt un veicināt inovāciju un digitālo produktu un pakalpojumu kvalitāti, godīgu un konkurētspējīgu cenu līmeni, kā arī augstu kvalitāti un plašu izvēli komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem. Novērtējumā var ņemt vērā elementus, kas ir raksturīgi uzņēmumiem, kuri sniedz attiecīgos platformu pamatpakalpojumus, piemēram, ārkārtīgi lieli apjomradīti vai diversifikācijas radīti ietaupījumi, ļoti spēcīgs tīkla efekts, uz datiem balstītas priekšrocības, spēja savienot daudzus komerciālos lietotājus ar daudziem galalietotājiem, izmantojot minēto pakalpojumu daudzpusību, piesaistes efekts, daudzviesošanas trūkums, konglomerāta korporatīvā struktūra vai vertikālā integrācija. Turklāt ļoti augsta tirgus kapitalizācija, ļoti augsta pašu kapitāla vērtības attiecība pret peļņu vai ļoti liels apgrozījums, ko gūst no viena platformas pamatpakalpojuma galalietotājiem, var tikt izmantoti kā rādītāji, kas liecina par šādu uzņēmumu ietekmes potenciālu un tirgus nosliekšanos tiem par labu. Kopā ar tirgus kapitalizāciju augsti relatīvās izaugsmes rādītāji ir dinamisku parametru piemēri, kas ir īpaši būtiski, lai identificētu šādus uzņēmumus, kuri sniedz platformas pamatpakalpojumus un kuriem tuvākajā nākotnē ir paredzams ietekmīgs un noturīgs stāvoklis. Gadījumos, kad uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ievērojami traucē izpēti, nepildot Komisijas noteiktos izpētes pasākumus, Komisijai būtu jāvar pieņemt lēmumu, izdarot nelabvēlīgus secinājumus uz pieejamo faktu pamata.

(26)

Īpaša noteikumu apakšgrupa būtu jāpiemēro tiem uzņēmumiem, kuri sniedz platformas pamatpakalpojumus un kuriem tuvākajā nākotnē ir paredzams ietekmīgs un noturīgs stāvoklis. Tādas pašas platformas pamatpakalpojumu iezīmes sekmē tirgus nosliekšanās tendenci par labu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem: tiklīdz uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, ir ieguvis noteiktu priekšrocību salīdzinājumā ar sāncenšiem vai potenciālajiem konkurentiem mēroga vai starpniecības spējas ziņā, tā stāvoklis varētu kļūt neietekmējams un situācija varētu attīstīties tik tālu, ka tuvākajā nākotnē tā stāvoklis, visticamāk, kļūs ietekmīgs un noturīgs. Uzņēmumi var mēģināt rosināt šo tirgus nosliekšanos un kļūt par vārtziņiem, izmantojot kādu no saskaņā ar šo regulu reglamentētajiem negodīgo nosacījumu un prakses veidiem. Šādā situācijā šķiet lietderīgi iejaukties, pirms tirgus nosliekšanās kļūst neatgriezeniska.

(27)

Tomēr šādai savlaicīgai intervencei vajadzētu aprobežoties tikai ar tādu pienākumu uzlikšanu, kas ir nepieciešami un piemēroti, lai nodrošinātu attiecīgo pakalpojumu sāncensības saglabāšanu un dotu iespēju izvairīties no attiecīgā riska, kas saistīts ar negodīgiem nosacījumiem un praksi. Šim nolūkam piemērotāki ir pienākumi, kas neļauj attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, baudīt ietekmīgu un noturīgu stāvokli savā darbības jomā, piemēram, pienākumi, kuri novērš piesaistīšanu, un pienākumi, kuri atvieglo pārslēgšanos un daudzviesošanu. Turklāt, lai nodrošinātu samērīgumu, Komisijai no minētā pienākumu apakškopuma būtu jāpiemēro tikai tie pienākumi, kas ir nepieciešami un samērīgi šīs regulas mērķu sasniegšanai, un būtu regulāri jāpārskata, vai šādi pienākumi būtu jāsaglabā, jāatceļ vai jāpielāgo.

(28)

Tam, ka tiek piemēroti tikai tie pienākumi, kas ir nepieciešami un samērīgi, lai sasniegtu šīs regulas mērķus, būtu jāļauj Komisijai savlaicīgi un efektīvi iejaukties, vienlaikus pilnībā ievērojot apsvērto pasākumu samērīgumu. Tam būtu arī jāpārliecina faktiskie vai iespējamie tirgus dalībnieki par attiecīgo pakalpojumu sāncensību un godīgumu.

(29)

Vārtziņiem būtu jāievēro šajā regulā noteiktie pienākumi attiecībā uz katru no platformas pamatpakalpojumiem, kas ir uzskaitīti attiecīgajā lēmumā par statusa noteikšanu. Pienākumi būtu jāpiemēro, attiecīgā gadījumā ņemot vērā vārtziņu konglomerāta stāvokli. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai ar lēmumu noteikt īstenošanas pasākumus vārtzinim. Minētie īstenošanas pasākumi būtu jāizstrādā efektīvi, ņemot vērā platformas pamatpakalpojumu iezīmes un iespējamos apiešanas riskus un ievērojot proporcionalitātes principu un attiecīgo uzņēmumu, kā arī trešo personu pamattiesības.

(30)

Ņemot vērā platformas pamatpakalpojumu ļoti strauji mainīgo un sarežģīto tehnoloģisko būtību, ir nepieciešams regulāri pārskatīt vārtziņu statusu, arī to vārtziņu statusu, kuriem to darbības jomā tuvākajā nākotnē ir paredzams ietekmīgs un noturīgs stāvoklis. Lai visiem tirgus dalībniekiem, to vidū vārtziņiem, nodrošinātu nepieciešamo noteiktību attiecībā uz piemērojamajiem juridiskajiem pienākumiem, ir jānosaka termiņš šādas regulāras pārskatīšanas veikšanai. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai šādas pārskatīšanas tiek veiktas regulāri un vismaz reizi trīs gados. Turklāt ir svarīgi precizēt, ka ne katra izmaiņa faktos, uz kuru pamata uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, tika noteikts vārtziņa statuss, nozīmē to, ka lēmums par statusa noteikšanu būtu jāgroza. Grozīšana būs nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja izmaiņa faktos izraisa arī izmaiņu novērtējumā. Tas, vai tas tā ir, būtu jāpamato ar faktu un apstākļu novērtējumu katrā atsevišķā gadījumā.

(31)

Lai nodrošinātu vārtziņu sniegto platformas pamatpakalpojumu sāncensību un godīgumu, attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem ir skaidri un nepārprotami jāparedz saskaņotu noteikumu kopums. Šādi noteikumi ir vajadzīgi, lai novērstu vārtziņu prakses nelabvēlīgas ietekmes risku, tādējādi uzlabojot attiecīgo pakalpojumu uzņēmējdarbības vidi un dodot labumu gan lietotājiem, gan galu galā sabiedrībai kopumā. Pienākumi atbilst praksei, ko uzskata par tādu, kas mazina sāncensību vai ir negodīga, vai ko raksturo šie abi aspekti, ja ņem vērā digitālās nozares iezīmes, un kam ir īpaši negatīva tieša ietekme uz komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem. Šajā regulā noteiktajos pienākumos vajadzētu būt iespējai īpaši ņemt vērā sniegto platformas pamatpakalpojumu raksturu. Šajā regulā noteiktajiem pienākumiem būtu jānodrošina ne tikai sāncensība un godīgums attiecībā uz lēmumā par statusa noteikšanu uzskaitītajiem platformas pamatpakalpojumiem, bet arī attiecībā uz citiem digitālajiem produktiem un pakalpojumiem, kuros vārtziņi izmanto savu vārtejas stāvokli un kuri bieži tiek sniegti kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam.

(32)

Šajā regulā sāncensībai vajadzētu būt saistītai ar uzņēmumu spēju efektīvi pārvarēt šķēršļus ienākšanai tirgū un darbības paplašināšanai un mest izaicinājumu vārtzinim attiecībā uz tā produktu un pakalpojumu priekšrocībām. Platformas pamatpakalpojumu iezīmes digitālajā nozarē, piemēram, tīkla efekts, spēcīgi apjomradīti ietaupījumi un ieguvumi no datiem, ir ierobežojuši sāncensību šajos pakalpojumos un saistītajās ekosistēmās. Šāda vāja sāncensība mazina stimulus ieviest inovācijas un uzlabot produktus un pakalpojumus vārtzinim, tā komerciālajiem lietotājiem, tā konkurentiem un klientiem un tādējādi negatīvi ietekmē plašākas tiešsaistes platformu ekonomikas inovācijas potenciālu. Sāncensība attiecībā uz pakalpojumiem digitālajā nozarē var tikt ierobežota arī tad, ja kādam platformas pamatpakalpojumam ir vairāk nekā viens vārtzinis. Tāpēc ar šo regulu būtu jāaizliedz konkrēta vārtziņu prakse, proti, tāda, kas palielina šķēršļus ienākšanai tirgū vai darbības paplašināšanai, un jānosaka vārtziņiem konkrēti pienākumi, ar kuriem tiecas minētos šķēršļus samazināt. Pienākumiem būtu jāattiecas arī uz situācijām, kad vārtziņa stāvoklis var tikt nostiprināts tādā mērā, ka starpplatformu konkurence īstermiņā nav efektīva, un tas nozīmē, ka ir jārada vai jāpalielina konkurence platformas iekšienē.

(33)

Šajā regulā negodīgumam vajadzētu būt saistītam ar nelīdzsvarotību starp komerciālo lietotāju tiesībām un pienākumiem, ja vārtzinis iegūst nesamērīgas priekšrocības. Tirgus dalībniekiem, tostarp platformas pamatpakalpojumu komerciālajiem lietotājiem un alternatīviem tādu pakalpojumu sniedzējiem, ko sniedz kopā ar šādiem platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, vajadzētu būt iespējai pienācīgi izmantot ieguvumus, kas izriet no to inovatīvajiem vai citiem centieniem. Ņemot vērā to vārtejas stāvokli un augstāku spēju aizstāvēt savas intereses, ir iespējams, ka vārtziņi iesaistās rīcībā, kas neļauj citiem pilnībā gūt labumu no saviem ieguldījumiem, un vienpusēji nosaka nelīdzsvarotus nosacījumus savu platformas pamatpakalpojumu vai tādu pakalpojumu izmantošanai, ko sniedz kopā ar to platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam. Šādu nelīdzsvarotību neizslēdz tas, ka vārtzinis bez maksas piedāvā konkrētu pakalpojumu konkrētai lietotāju grupai, un tas var izpausties arī kā komerciālo lietotāju izslēgšana vai diskriminācija pret tiem, jo īpaši, ja tie konkurē ar vārtziņa sniegtajiem pakalpojumiem. Tāpēc ar šo regulu vārtziņiem būtu jānosaka pienākumi, ar ko pievēršas šādai rīcībai.

(34)

Sāncensība un godīgums ir savstarpēji saistīti. Sāncensības trūkums vai vāja sāncensība attiecībā uz konkrētu pakalpojumu var dot iespēju vārtzinim iesaistīties negodīgā praksē. Līdzīgā kārtā vārtziņa negodīga prakse var samazināt komerciālo lietotāju vai citu personu iespējas apstrīdēt vārtziņa stāvokli. Tāpēc konkrēts pienākums šajā regulā var attiekties uz abiem elementiem.

(35)

Tāpēc šajā regulā noteiktie pienākumi ir nepieciešami, lai risinātu konstatētās ar sabiedrības interesēm saistītās problēmas, jo nav pieejami alternatīvi un mazāk ierobežojoši pasākumi, ar kuriem pienācīgi panāktu tādu pašu rezultātu, ņemot vērā vajadzību aizsargāt sabiedrisko kārtību un privātumu un apkarot krāpniecisku un maldinošu komercpraksi.

(36)

Vārtziņi bieži vien tieši vāc galalietotāju personas datus, lai sniegtu tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, kad galalietotāji izmanto trešo personu tīmekļa vietnes un lietojumprogrammas. Trešās personas arī sniedz vārtziņiem savu galalietotāju personas datus, lai izmantotu noteiktus vārtziņu sniegtos pakalpojumus saistībā ar to platformas pamatpakalpojumiem, piemēram, atlasītu klientu loku. Tādu trešo personu sniegtu personas datu apstrāde tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanas nolūkā, kuras izmanto platformas pamatpakalpojumus, sniedz vārtziņiem potenciālas priekšrocības datu uzkrāšanas ziņā, tādējādi palielinot šķēršļus ienākšanai tirgū. Tas ir tāpēc, ka vārtziņi apstrādā personas datus no ievērojami lielāka skaita trešo personu nekā citi uzņēmumi. Līdzīgas priekšrocības rodas no rīcības, kura izpaužas, i) apvienojot galalietotāju personas datus, kas savākti no platformas pamatpakalpojuma, ar datiem, kas savākti no citiem pakalpojumiem, ii) savstarpēji izmantojot personas datus no platformas pamatpakalpojuma citos pakalpojumos, ko vārtzinis sniedz atsevišķi, jo īpaši pakalpojumos, kas netiek sniegti kopā ar attiecīgo platformas pamatpakalpojumu vai tā atbalstam, un otrādi, vai iii) pierakstot galalietotājus dažādos vārtziņu pakalpojumos, lai apvienotu personas datus. Lai nodrošinātu, ka vārtziņi negodīgā veidā neapdraud platformas pamatpakalpojumu sāncensību, vārtziņiem būtu jādod galalietotājiem brīva iespēja izvēlēties šādu datu apstrādes un pierakstīšanās praksi, piedāvājot mazāk personalizētu, bet ekvivalentu alternatīvu un neparedzot nosacījumu, ka platformas pamatpakalpojuma vai dažu tā funkciju izmantošanai ir atkarīga no galalietotāja piekrišanas. Tam nebūtu jāskar vārtzinis, kas apstrādā personas datus vai pieraksta galalietotājus pakalpojumā, pamatojoties uz juridisko pamatu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu, bet ne uz minētās regulas 6. panta 1. punkta b) un f) apakšpunktu.

(37)

Mazāk personalizētajai alternatīvai nevajadzētu būt atšķirīgai vai sliktākai kvalitātes ziņā salīdzinājumā ar pakalpojumu, ko sniedz galalietotājiem, kuri dod piekrišanu, ja vien kvalitātes pasliktināšanās nav tiešas sekas tam, ka vārtzinis nespēj apstrādāt šādus personas datus vai pierakstīt galalietotājus pakalpojumā. Piekrišanas nedošanai nevajadzētu būt sarežģītākai par piekrišanas došanu. Ja vārtzinis pieprasa piekrišanu, tam būtu proaktīvi jāpiedāvā galalietotājam lietotājam draudzīgs risinājums, kā sniegt, grozīt vai atsaukt piekrišanu nepārprotamā, skaidrā un tiešā veidā. Jo īpaši piekrišana būtu jādod ar skaidri apstiprinošu darbību vai paziņojumu, kas nozīmē brīvi sniegtu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu norādi par galalietotāja piekrišanu, kā definēts Regulā (ES) 2016/679. Piekrišanas došanas brīdī un tikai attiecīgā gadījumā galalietotājs būtu jāinformē par to, ka piekrišanas nedošanas gadījumā piedāvājums var būt mazāk personalizēts, bet ka visādi citādi platformas pamatpakalpojums nemainīsies un ka nekādas funkcijas netiks atceltas. Izņēmuma kārtā, ja piekrišanu nevar dot tieši vārtziņa platformas pamatpakalpojumam, galalietotājiem būtu jāvar dot piekrišanu, izmantojot katru trešās personas pakalpojumu, kas izmanto minēto platformas pamatpakalpojumu, lai vārtzinis varētu apstrādāt personas datus tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanas nolūkā.

Visbeidzot, vajadzētu būt tikpat viegli atsaukt piekrišanu kā dot. Vārtziņiem nebūtu jāizstrādā, jāorganizē vai jāekspluatē savas tiešsaistes saskarnes tādā veidā, kas maldina, manipulē vai citādi būtiski kropļo vai vājina galalietotāju spēju brīvi dot piekrišanu. Jo īpaši vārtziņi nedrīkstētu mudināt galalietotājus vairāk nekā reizi gadā dot piekrišanu tam pašam apstrādes nolūkam, attiecībā uz kuru galalietotāji sākotnēji nedeva piekrišanu vai atsauca savu piekrišanu. Šī regula neskar Regulu (ES) 2016/679, tostarp tās izpildes sistēmu, kas joprojām ir pilnībā piemērojama attiecībā uz jebkādām datu subjektu prasībām saistībā ar viņu tiesību pārkāpumu saskaņā ar minēto regulu.

(38)

Bērni ir pelnījuši īpašu aizsardzību attiecībā uz viņu personas datiem, jo īpaši attiecībā uz viņu personas datu izmantošanu komerciālu paziņojumu vai lietotāju profilu izveides nolūkā. Bērnu aizsardzība tiešsaistē ir svarīgs Savienības mērķis, un tā būtu jāatspoguļo attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Šajā kontekstā būtu pienācīgi jāņem vērā Regula par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu. Nekas šajā regulā neatbrīvo vārtziņus no bērnu aizsardzības pienākuma, kas noteikts piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

(39)

Atsevišķos gadījumos, piemēram, uzspiežot līgumiskus noteikumus un nosacījumus, vārtziņi var ierobežot savu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu komerciālo lietotāju spēju piedāvāt galapatērētājiem produktus vai pakalpojumus ar izdevīgākiem nosacījumiem, to skaitā cenu, izmantojot citus tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai tiešās pārdošanas tiešsaistes kanālus. Ja šādi ierobežojumi attiecas uz trešo personu tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem, tie ierobežo sāncensību starp platformām, kas savukārt ierobežo alternatīvu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu izvēli galalietotājiem. Ja šādi ierobežojumi attiecas uz tiešās pārdošanas tiešsaistes kanāliem, tie negodīgi ierobežo komerciālo lietotāju brīvību izmantot šādus kanālus. Lai nodrošinātu, ka vārtziņu tiešsaistes starpniecības pakalpojumu komerciālie lietotāji var brīvi izvēlēties alternatīvus tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai tiešās pārdošanas tiešsaistes kanālus un diferencēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem tie piedāvā savus produktus vai pakalpojumus galalietotājiem, nevajadzētu pieļaut, ka vārtziņi ierobežo komerciālo lietotāju izvēli diferencēt komerciālos nosacījumus, arī cenu. Šāds ierobežojums būtu jāpiemēro visiem pasākumiem ar līdzvērtīgu ietekmi, piemēram, palielinātām komisijas maksām vai komerciālo lietotāju piedāvājumu izņemšanai no sortimenta.

(40)

Lai nepieļautu vēl lielāku atkarību no vārtziņu platformas pamatpakalpojumiem un lai sekmētu daudzviesošanu, būtu jānodrošina iespēja minēto vārtziņu komerciālajiem lietotājiem brīvi reklamēt un izvēlēties izplatīšanas kanālu, ko tie uzskata par vispiemērotāko mijiedarbības nolūkam ar jebkuriem galalietotājiem, kurus minētie komerciālie lietotāji jau ir piesaistījuši, izmantojot vārtziņu sniegtos platformas pamatpakalpojumus vai citus kanālus. Tam būtu jāattiecas uz piedāvājumu reklamēšanu, tostarp, izmantojot komerciālā lietotāja lietojumprogrammu, un jebkāda veida saziņu un līgumu slēgšanu starp komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem. Piesaistīts galalietotājs ir galalietotājs, kas jau ir stājies komerciālās attiecībās ar komerciālo lietotāju, un attiecīgā gadījumā komerciālais lietotājs ir tieši vai netieši atalgojis vārtzini par to, ka tas komerciālajam lietotājam ir atvieglojis galalietotāja sākotnējo piesaistīšanu. Šādas komerciālas attiecības var būt vai nu par maksu, vai bezmaksas, piemēram, bezmaksas izmēģinājumi vai bezmaksas pakalpojuma kontingents, un tajās var stāties vai nu vārtziņa platformas pamatpakalpojumā, vai arī izmantojot kādu citu kanālu. Savukārt galalietotājiem vajadzētu būt iespējai brīvi izvēlēties šādu komerciālo lietotāju piedāvājumus un slēgt līgumus ar tiem, izmantojot vai nu vārtziņa platformas pamatpakalpojumus, ja piemērojams, vai arī komerciālā lietotāja tiešās izplatīšanas kanālu vai citu netiešu kanālu, ko šāds komerciālais lietotājs izmanto.

(41)

Nevajadzētu mazināt vai ierobežot galalietotāju iespējas iegūt saturu, abonementus, funkcijas vai citus elementus ārpus vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem. Jo īpaši būtu jānovērš situācija, kurā vārtziņi ierobežo lietotāju piekļuvi šādiem pakalpojumiem un to izmantošanu, izmantojot lietojumprogrammu, kas darbojas to platformas pamatpakalpojumā. Piemēram, tāda tiešsaistes satura abonentiem, kas iegādāts ārpus lietojumprogrammas, lietojumprogrammu veikala vai virtuālā asistenta, nevajadzētu liegt piekļuvi šādam tiešsaistes saturam vārtziņa platformas pamatpakalpojumā izmantotajā lietojumprogrammā tikai tāpēc, ka tas tika iegādāts ārpus šādas lietojumprogrammas, lietojumprogrammu veikala vai virtuālā asistenta.

(42)

Lai nodrošinātu godīgu komerciālo vidi un aizsargātu sāncensību digitālajā nozarē, ir svarīgi aizsargāt komerciālo lietotāju un galalietotāju, tostarp trauksmes cēlēju, tiesības paust bažas par vārtziņu negodīgu praksi, jebkādu jautājumu par neatbilstību attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem aktualizējot jebkurā attiecīgā administratīvā vai citā publiskā iestādē, arī valstu tiesās. Piemēram, ir iespējams, ka komerciālie lietotāji vai galalietotāji vēlēsies sūdzēties par dažādiem negodīgas prakses veidiem, tādiem kā diskriminējoši piekļuves nosacījumi, komerciālo lietotāju kontu nepamatota slēgšana vai neskaidrs pamatojums produktu izņemšanai no sortimenta. Tāpēc būtu jāaizliedz jebkura prakse, kas jebkādā veidā traucētu vai kavētu minētos lietotājus paust savas bažas vai izmantot pieejamos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, izmantojot konfidencialitātes klauzulas līgumos vai citos rakstveida noteikumos. Šim aizliegumam nevajadzētu skart komerciālo lietotāju un vārtziņu tiesības savos līgumos noteikt lietošanas noteikumus, kā arī likumīgu sūdzību izskatīšanas mehānismu, alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu vai konkrētu tiesu jurisdikcijas izmantošanu, ievērojot attiecīgos Savienības un valsts tiesību aktus. Tam arī nevajadzētu skart vārtziņu lomu cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē.

(43)

Konkrēti pakalpojumi, ko sniedz kopā ar attiecīgajiem vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, piemēram, identifikācijas pakalpojumi, tīmekļa pārlūkprogrammas, maksājumu pakalpojumi vai tehniskie pakalpojumi, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, maksājumu sistēmas pirkumiem lietotnē, ir būtiski, lai komerciālie lietotāji varētu veikt savu uzņēmējdarbību un optimizēt pakalpojumus. Proti, katra pārlūkprogramma ir veidota uz tīmekļa pārlūkprogrammas bāzes, kas atbild par galvenās pārlūkprogrammas funkcionalitāti, piemēram, ātrumu, uzticamību un tīmekļa savietojamību. Kad vārtziņi ekspluatē un uzspiež tīmekļa pārlūkprogrammas, tie spēj noteikt funkcionalitāti un standartus, kas attieksies ne tikai uz viņu pašu tīmekļa pārlūkprogrammām, bet arī uz konkurējošām tīmekļa pārlūkprogrammām un tādējādi arī uz tīmekļa lietojumprogrammām. Tāpēc vārtziņiem savs statuss nebūtu jāizmanto, lai pieprasītu saviem atkarīgajiem komerciālajiem lietotājiem izmantot jebkādus pakalpojumus, ko pats vārtzinis sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, kā daļu no minēto komerciālo lietotāju sniegtajiem pakalpojumiem vai piedāvātajiem produktiem. Lai izvairītos no situācijas, kad vārtziņi netieši uzspiež komerciālajiem lietotājiem savus pakalpojumus, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, būtu jāaizliedz vārtziņiem arī pieprasīt galalietotājiem izmantot šādus pakalpojumus, ja minētā prasība tiktu noteikta saistībā ar pakalpojumu, ko galalietotājiem sniedz komerciālie lietotāji, izmantojot vārtziņa platformas pamatpakalpojumu. Minētā aizlieguma mērķis ir aizsargāt komerciālā lietotāja brīvību izvēlēties vārtziņa pakalpojumiem alternatīvus pakalpojumus, bet to nevajadzētu interpretēt kā tādu, kas liek komerciālajam lietotājam piedāvāt šādas alternatīvas saviem galalietotājiem.

(44)

Prakse, saskaņā ar kuru prasība, ka komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem ir jāabonē jebkādi citi vārtziņu, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu vai kuri atbilst šajā regulā izklāstītajām aktīvu galalietotāju un komerciālo lietotāju robežvērtībām, platformas pamatpakalpojumi vai ka tiem tajos ir jāreģistrējas, tiek izvirzīta par nosacījumu tam, lai šie komerciālie lietotāji vai galalietotāji varētu izmantot platformas pamatpakalpojumu, tam piekļūt, to abonēt vai tajā reģistrēties, dod vārtzinim līdzekļus, ar ko saviem platformas pamatpakalpojumiem piesaistīt un tajos noturēt jaunus komerciālos lietotājus un galalietotājus, nodrošinot, ka komerciālie lietotāji nevar piekļūt vienam platformas pamatpakalpojumam, ja tie arī vismaz nereģistrējas vai neizveido kontu otra platformas pamatpakalpojuma saņemšanai. Šādi rīkojoties, vārtziņiem ir arī potenciālas priekšrocības datu uzkrāšanas ziņā. Šāda prakse kā tāda var radīt šķēršļus iekļūšanai tirgū, un tā būtu jāaizliedz.

(45)

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem vārtziņi sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus komerciālajiem lietotājiem, tostarp gan reklāmdevējiem, gan izdevējiem, bieži vien ir nepārredzami un neskaidri. Šī neskaidrība daļēji ir saistīta ar dažu platformu praksi, kā arī ar mūsdienu programmatiskās reklāmas sistēmu sarežģītību. Tiek uzskatīts, ka minētā nozare ir kļuvusi mazāk pārredzama pēc jaunu privātuma tiesību aktu ieviešanas. Tā rezultātā reklāmdevējiem un izdevējiem bieži vien trūkst informācijas un zināšanu par to tiešsaistes reklāmas pakalpojumu nosacījumiem, kurus viņi iegādājas, un tas samazina viņu iespējas pāriet starp uzņēmumiem, kas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus. Turklāt tiešsaistes reklāmas pakalpojumu izmaksas pie šādiem nosacījumiem, iespējams, būs lielākas, nekā tās būtu taisnīgākā, pārredzamākā un konkurējošākā platformu vidē. Minētās lielākās izmaksas, iespējams, atspoguļosies cenās, ko galalietotāji maksā par daudziem ikdienas produktiem un pakalpojumiem, kas ir atkarīgi no tiešsaistes reklāmas pakalpojumu izmantošanas. Tāpēc pārredzamības pienākumos būtu jāparedz, ka vārtziņi reklāmdevējiem un izdevējiem, kuriem tie sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, pēc pieprasījuma nodrošina bezmaksas informāciju, kas abām pusēm ļauj saprast, kāda cena samaksāta par katru no dažādajiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, kuri sniegti kā daļa no attiecīgās reklamēšanas vērtības ķēdes.

Šī informācija pēc pieprasījuma būtu jāsniedz reklāmdevējam individuālas reklāmas līmenī attiecībā uz cenu un maksu, ko iekasē no minētā reklāmdevēja, un saskaņā ar vienošanos, ko noslēdzis izdevējs, kuram pieder inventārs, uz kura reklāma tiek izvietota, atlīdzību, ko saņēmis minētais piekritušais izdevējs. Šīs informācijas sniegšana katru dienu ļaus reklāmdevējiem saņemt informāciju pietiekamā detalizācijas līmenī, kas nepieciešams, lai salīdzinātu vārtziņu tiešsaistes reklāmas pakalpojumu izmantošanas izmaksas ar alternatīvu uzņēmumu tiešsaistes reklāmas pakalpojumu izmantošanas izmaksām. Ja daži izdevēji nesniedz piekrišanu attiecīgās informācijas kopīgošanai ar reklāmdevēju, vārtzinim būtu jāsniedz reklāmdevējam informācija par dienas vidējo atlīdzību, ko minētie izdevēji saņem par attiecīgajām reklāmām. Izdevēju pieprasījumiem būtu jāpiemēro tāds pats pienākums un principi attiecībā uz attiecīgās informācijas par tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanu kopīgošanu. Tā kā vārtziņi var izmantot dažādus cenu noteikšanas modeļus tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanai reklāmdevējiem un izdevējiem, piemēram, cenu par parādījumu, skatījumu vai jebkuru citu kritēriju, vārtziņiem būtu arī jānorāda metode, pēc kuras aprēķina katru no cenām un atlīdzībām.

(46)

Noteiktos apstākļos vārtzinim ir divējāda funkcija kā uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, jo tas nodrošina platformas pamatpakalpojumu – un, iespējams, citus pakalpojumus, kurus sniedz kopā ar minēto platformas pamatpakalpojumu vai tā atbalstam – saviem komerciālajiem lietotājiem un tajā pašā laikā konkurē vai plāno konkurēt ar tiem pašiem komerciālajiem lietotājiem, sniedzot tādus pašus vai līdzīgus pakalpojumus vai piedāvājot tādus pašus vai līdzīgus produktus tiem pašiem galalietotājiem. Minētajos apstākļos vārtzinis var izmantot savu divējādo funkciju, lai izmantotu savu komerciālo lietotāju ģenerētos vai sniegtos datus saistībā ar minēto komerciālo lietotāju darbībām, izmantojot platformas pamatpakalpojumus vai pakalpojumus, ko sniedz kopā ar minētajiem platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, savu pakalpojumu vai produktu vajadzībām. Komerciālā lietotāja dati var ietvert arī jebkādus datus, ko ģenerējušas tā galalietotāju darbības vai kas sniegti šo darbību laikā. Tas var notikt, piemēram, ja vārtzinis nodrošina komerciālajiem lietotājiem tiešsaistes tirdzniecības vietu vai lietojumprogrammu veikalu un vienlaikus sniedz pakalpojumus kā uzņēmums, kas sniedz tiešsaistes mazumtirdzniecības pakalpojumus vai nodrošina lietojumprogrammas. Lai novērstu to, ka vārtziņi negodīgi izmanto savu divējādo funkciju, ir jānodrošina, ka viņi neizmanto nekādus apkopotus vai neapkopotus datus, kas varētu ietvert anonimizētus datus un personas datus, kuri nav publiski pieejami, lai sniegtu pakalpojumus, kas līdzinās to komerciālo lietotāju sniegtajiem pakalpojumiem. Minētais pienākums būtu jāattiecina uz vārtzini kopumā, tai skaitā, bet ne tikai, arī uz tā struktūrvienību, kas konkurē ar platformas pamatpakalpojuma komerciālajiem lietotājiem.

(47)

Lai piedāvātu preces un sniegtu pakalpojumus galalietotājiem, komerciālie lietotāji var iegādāties arī tiešsaistes reklāmas pakalpojumus no uzņēmuma, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus. Šādā gadījumā var notikt tas, ka dati netiek ģenerēti platformas pamatpakalpojumā, bet gan komerciālais lietotājs tos nodrošina platformas pamatpakalpojumam, vai arī tie tiek ģenerēti, pamatojoties uz tā darbībām, izmantojot attiecīgo platformas pamatpakalpojumu. Dažos gadījumos minētajam platformas pamatpakalpojumam, kas nodrošina reklāmu, var būt divējāda funkcija gan kā uzņēmumam, kas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, gan kā uzņēmumam, kas sniedz pakalpojumus, kuri konkurē ar komerciālajiem lietotājiem. Līdz ar to pienākums, kas aizliedz vārtzinim ar divējādu funkciju izmantot komerciālo lietotāju datus, būtu jāpiemēro arī attiecībā uz tiem datiem, kurus platformas pamatpakalpojums ir saņēmis no uzņēmumiem, lai sniegtu tiešsaistes reklāmas pakalpojumus saistībā ar šo platformas pamatpakalpojumu.

(48)

Attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumiem pienākumam neizmantot komerciālo lietotāju datus būtu jāattiecas arī uz tiem datiem, kurus nodrošina vai ģenerē vārtziņa komerciālie lietotāji saistībā ar vārtziņa mākoņdatošanas pakalpojuma izmantošanu vai izmantojot vārtziņa lietojumprogrammu veikalu, kas mākoņdatošanas pakalpojumu galalietotājiem ļauj piekļūt lietojumprogrammām. Minētajam pienākumam nebūtu jāskar vārtziņa tiesības apkopotos datus izmantot, lai sniegtu citus pakalpojumus, kurus sniedz kopā ar tā platformas pamatpakalpojumu vai tā atbalstam, piemēram, datu analīzes pakalpojumus, nodrošinot atbilstību Regulai (ES) 2016/679 un Direktīvai 2002/58/EK, kā arī šajā regulā paredzētajiem attiecīgajiem pienākumiem attiecībā uz šādiem pakalpojumiem.

(49)

Vārtzinis var izmantot dažādus līdzekļus, ar kuriem veicināt savus vai trešo personu pakalpojumus vai produktus tā operētājsistēmā, virtuālajā asistentā vai tīmekļa pārlūkprogrammā, un tādējādi nelabvēlīgi ietekmēt tādus pašus vai līdzīgus pakalpojumus, ko galalietotāji varētu saņemt ar citu trešo personu starpniecību. Tas, piemēram, var notikt, kad vārtzinis ir iepriekš instalējis noteiktas lietojumprogrammas vai pakalpojumus. Lai dotu iespēju galalietotājiem izvēlēties, vārtziņi nedrīkstētu liegt galalietotājiem atinstalēt jebkuras lietojumprogrammas to operētājsistēmā. Vārtzinim vajadzētu būt iespējai ierobežot šādu atinstalēšanu tikai tad, ja šādas lietojumprogrammas ir ļoti svarīgas operētājsistēmas vai ierīces darbībai. Vārtziņiem būtu arī jāļauj galalietotājiem viegli mainīt noklusējuma iestatījumus operētājsistēmā, virtuālajā asistentā un tīmekļa pārlūkprogrammā, ja minētie noklusējuma iestatījumi dod priekšroku savām lietojumprogrammām un pakalpojumiem. Tas ietver izvēles ekrāna aktivizēšanu brīdī, kad lietotāji pirmo reizi izmanto tāda vārtziņa tiešsaistes meklētājprogrammu, virtuālo asistentu vai tīmekļa pārlūkprogrammu, kas minēts lēmumā par statusa noteikšanu, ļaujot galalietotājiem izvēlēties alternatīvu noklusējuma pakalpojumu, kad vārtziņa operētājsistēma novirza galalietotājus uz minēto tiešsaistes meklētājprogrammu, virtuālo asistentu vai tīmekļa pārlūkprogrammu un kad vārtziņa virtuālais asistents vai tīmekļa pārlūkprogramma novirza lietotāju uz tiešsaistes meklētājprogrammu, kas minēta lēmumā par statusa noteikšanu.

(50)

Vārtziņa noteikumi par lietojumprogrammu izplatīšanu noteiktos apstākļos var ierobežot galalietotāju spēju instalēt un faktiski izmantot trešo personu lietojumprogrammas vai lietojumprogrammu veikalus minētā vārtziņa aparatūrā vai operētājsistēmās un ierobežot galalietotāju iespējas piekļūt šādām lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem ārpus šā vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem. Šādi ierobežojumi var ierobežot lietojumprogrammu izstrādātāju spēju izmantot alternatīvus izplatīšanas kanālus un galalietotāju spēju izvēlēties starp dažādām lietojumprogrammām no dažādiem izplatīšanas kanāliem, un tie būtu jāaizliedz kā negodīgi ierobežojumi, kas varētu vājināt sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā. Lai nodrošinātu sāncensību, vārtzinim turklāt būtu jāļauj trešo personu lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem mudināt galalietotāju izlemt, vai minētajam pakalpojumam būtu jākļūst par noklusējuma pakalpojumu, un jādod iespēja viegli veikt minētās izmaiņas.

Lai nodrošinātu, ka trešo personu lietojumprogrammas vai lietojumprogrammu veikali neapdraud vārtziņa nodrošinātās aparatūras vai operētājsistēmas integritāti, attiecīgajam vārtzinim vajadzētu būt iespējai īstenot samērīgus tehniskus vai līgumiskus pasākumus šā mērķa sasniegšanai, ja vārtzinis pierāda, ka šādi pasākumi ir nepieciešami un pamatoti un ka nav pieejami mazāk ierobežojoši līdzekļi, kuri nodrošinātu aparatūras vai operētājsistēmas integritāti. Aparatūras vai operētājsistēmas integritātei būtu jāietver visas konceptuālās iespējas, kas jāīsteno un jāuztur, lai aparatūra vai operētājsistēma būtu aizsargāta pret neatļautu piekļuvi, nodrošinot, ka nevar tikt apdraudēta attiecīgajai aparatūrai vai operētājsistēmai noteiktā drošības kontrole. Turklāt, lai nodrošinātu, ka trešo personu lietojumprogrammas vai lietojumprogrammu veikali neapdraud galalietotāju drošību, vārtzinim vajadzētu būt iespējai īstenot absolūti nepieciešamus un samērīgus pasākumus un iestatījumus, izņemot noklusējuma iestatījumus, kas dod iespēju galalietotājiem efektīvi aizsargāt drošību saistībā ar trešo personu lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem, ja vārtzinis parāda, ka šādi pasākumi un iestatījumi ir absolūti nepieciešami un pamatoti un ka nav mazāk ierobežojošu līdzekļu minētā mērķa sasniegšanai. Vārtzinim būtu jāliedz īstenot šādus pasākumus kā noklusējuma iestatījumu vai kā iepriekšēju instalēšanu.

(51)

Vārtziņi bieži vien ir vertikāli integrēti un ar savu platformas pamatpakalpojumu starpniecību vai ar tāda komerciālā lietotāja starpniecību, kuru tie kontrolē, piedāvā noteiktus produktus vai pakalpojumus galalietotājiem, un tas bieži izraisa interešu konfliktus. Tas var ietvert situāciju, kad vārtzinis sniedz savus tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, izmantojot tiešsaistes meklētājprogrammu. Piedāvājot minētos produktus vai pakalpojumus platformas pamatpakalpojumā, vārtziņi var rezervēt labāku ranžējuma pozīciju un saistīto indeksāciju un tīmekļa pārmeklēšanu savam piedāvājumam salīdzinājumā ar to trešo personu produktiem vai pakalpojumiem, kuras arī darbojas minētajā platformas pamatpakalpojumā. Tas var notikt, piemēram, attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, arī citiem platformas pamatpakalpojumiem, kas tiešsaistes meklētājprogrammu parādītajos rezultātos ir sakārtoti prioritārā secībā vai kas daļēji vai pilnībā ir iegulti tiešsaistes meklētājprogrammu rezultātos vai noteiktas tēmas rezultātu grupās, kuras tiek parādītas kopā ar tādas tiešsaistes meklētājprogrammas rezultātiem, kuru daži galalietotāji uzskata vai izmanto kā no tiešsaistes meklētājprogrammas atšķirīgu vai to papildinošu pakalpojumu.

Kā citus piemērus var minēt lietojumprogrammas, kas tiek izplatītas lietojumprogrammu veikalos, vai video, ko izplata, izmantojot video koplietošanas platformu, vai produktus vai pakalpojumus, kuri tiek izcelti un parādīti tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojuma jaunumu plūsmā, vai produktus vai pakalpojumus, kas ir sakārtoti meklēšanas rezultātos vai tiek parādīti tiešsaistes tirdzniecības vietā, vai produktus vai pakalpojumus, ko piedāvā ar virtuālā asistenta starpniecību. Šāda vārtziņa paša piedāvājuma labākas pozīcijas rezervēšana var notikt pat pirms ranžējuma pēc vaicājuma, piemēram, tīmekļa pārmeklēšanas un indeksācijas laikā. Piemēram, jau tīmekļa pārmeklēšanas laikā, kas ir atklāšanas process, kurā tiek atrasts jauns un atjaunināts saturs, kā arī indeksēšanas laikā, kas ietver tīmekļa pārmeklēšanas procesā atrastā satura uzglabāšanu un organizēšanu, vārtzinis var dot priekšroku savam saturam salīdzinājumā ar trešo personu saturu. Minētajos apstākļos vārtzinim ir divējāda funkcija kā starpniekam attiecībā uz trešo personu uzņēmumiem un kā uzņēmumam, kas tieši nodrošina produktus vai pakalpojumus. Līdz ar to šādiem vārtziņiem ir iespēja tiešā veidā vājināt šo produktu vai pakalpojumu konkurētspēju minētajos platformas pamatpakalpojumos, kaitējot tiem komerciālajiem lietotājiem, kurus vārtzinis nekontrolē.

(52)

Šādās situācijās vārtzinim nebūtu jārada nekāda diferencēta vai preferenciāla attieksme attiecībā uz ranžējumu platformas pamatpakalpojumā un saistīto indeksāciju un tīmekļa pārmeklēšanu, izmantojot juridiskus, komerciālus vai tehniskus līdzekļus, dodot priekšroku tiem produktiem vai pakalpojumiem, ko tas piedāvā pats vai ar tā kontrolēta komerciālā lietotāja starpniecību. Lai nodrošinātu šā pienākuma efektivitāti, nosacījumiem, kas attiecas uz šādu ranžējumu, vajadzētu būt arī kopumā taisnīgiem un pārredzamiem. Šajā sakarā ranžējumam būtu jāaptver visi relatīvās pamanāmības veidi, ieskaitot attēlošanu, vērtēšanu, saistīšanu vai balss rezultātus, un tajā būtu jāietver arī gadījumi, kad platformas pamatpakalpojums galalietotājam uzrāda vai paziņo tikai vienu rezultātu. Lai nodrošinātu, ka šis pienākums ir lietderīgs un to nevar apiet, tas būtu jāpiemēro arī visiem pasākumiem, kam ir līdzvērtīga ietekme uz diferencēto vai preferenciālo ranžējuma režīmu. Šā pienākuma īstenošana un izpilde būtu jāveicina arī vadlīnijām, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1150 5. pantu.

(53)

Vārtziņiem nevajadzētu ierobežot vai liegt galalietotājiem brīvu izvēli, tehniski vai kā citādi liedzot pārslēgties starp dažādām lietojumprogrammām vai pakalpojumiem vai tos abonēt. Tas ļautu lielākam skaitam uzņēmumu piedāvāt savus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot plašākas izvēles iespējas galalietotājiem. Vārtziņiem būtu jānodrošina izvēles brīvība neatkarīgi no tā, vai tie ir tādas aparatūras ražotāji, kura tiek izmantota šādu lietojumprogrammu vai pakalpojumu piekļuvei, un tiem nebūtu jārada mākslīgi tehniski vai citādi šķēršļi, kuri pārslēgšanos padara neiespējamu vai neefektīvu. Attiecīgā produkta vai pakalpojuma piedāvājums patērētājiem, arī ar iepriekšēju instalēšanu, kā arī galalietotājiem sniegtā piedāvājuma uzlabošana, piemēram, piedāvājot izdevīgākas cenas vai uzlabojot kvalitāti, pati par sevi nav uzskatāma par šķērsli, kas kavē pārslēgšanos.

(54)

Vārtziņi var traucēt galalietotāju spējai piekļūt tiešsaistes saturam un pakalpojumiem, arī lietojumprogrammām. Tāpēc būtu jāizstrādā noteikumi, kuri nodrošinātu, ka vārtziņu īstenotā prakse neapdraud galalietotāju tiesības piekļūt atvērtam internetam. Vārtziņi var arī tehniski ierobežot galalietotāju spēju faktiski pārslēgties starp dažādiem uzņēmumiem, kas sniedz interneta piekļuves pakalpojumu, jo īpaši, kontrolējot aparatūru vai operētājsistēmas. Tas apdraud vienlīdzīgas konkurences principus attiecībā uz interneta piekļuves pakalpojumiem, kā rezultātā tiek kaitēts galalietotājiem. Tāpēc būtu jānodrošina, ka vārtziņi nepamatoti neierobežo galalietotāju iespējas izvēlēties uzņēmumu, kas viņiem sniedz interneta piekļuves pakalpojumu.

(55)

Vārtzinis var sniegt pakalpojumus vai nodrošināt aparatūru, piemēram, portatīvas ierīces, kas nodrošina piekļuvi tādas ierīces aparatūrai vai programmatūras funkcijām, kurai piekļūst vai kuru kontrolē, izmantojot operētājsistēmu vai virtuālo asistentu, lai galalietotājiem piedāvātu īpašas funkcijas. Šādā gadījumā konkurējošiem pakalpojumu vai aparatūras nodrošinātājiem, piemēram, portatīvu ierīču nodrošinātājiem, ir nepieciešama vienlīdz efektīva sadarbspēja ar tām pašām aparatūras vai programmatūras funkcijām un piekļuve tām sadarbspējas nolūkā, lai varētu nodrošināt galalietotājiem konkurētspējīgu piedāvājumu.

(56)

Vārtziņiem var būt divējāda funkcija arī kā operētājsistēmu izstrādātājiem un ierīču ražotājiem, ieskaitot jebkuru tehnisku funkcionalitāti, kas šādai ierīcei var būt. Piemēram, vārtzinis, kas ir ierīces ražotājs, var ierobežot piekļuvi dažām minētās ierīces funkcijām, piemēram, tuvā lauka sakaru tehnoloģijai, drošiem elementiem un procesoriem, autentifikācijas mehānismiem un minēto tehnoloģiju lietošanai izmantotajai programmatūrai, kas var būt nepieciešamas, lai vārtzinis, kā arī jebkurš potenciāls trešās personas uzņēmums, kas sniedz šādu pakalpojumu, varētu faktiski sniegt pakalpojumu, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumu vai tā atbalstam.

(57)

Ja divējādās funkcijas izmanto tādā veidā, kas liedz alternatīvo pakalpojumu un aparatūras nodrošinātājiem ar vienlīdzīgiem nosacījumiem piekļūt tām pašām operētājsistēmas, aparatūras vai programmatūras funkcijām, kas ir pieejamas vārtzinim vai ko vārtzinis izmanto, lai nodrošinātu savus papildinošos vai atbalsta pakalpojumus vai aparatūru, tas varētu būtiski apdraudēt šādu alternatīvu pakalpojumu sniedzēju inovāciju, kā arī izvēles iespējas galalietotājiem. Tāpēc vārtziņiem būtu bez maksas jānodrošina efektīva sadarbspēja ar tām pašām operētājsistēmu, aparatūras vai programmatūras funkcijām, kas ir pieejamas vai tiek izmantotas, nodrošinot savus paša papildinošos un atbalsta pakalpojumus un aparatūru, un piekļuve tām sadarbspējas nolūkā. Šādu piekļuvi var pieprasīt arī lietojumprogrammas, kas saistītas ar attiecīgajiem pakalpojumiem, kurus sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumu vai tā atbalstam, lai efektīvi izstrādātu un nodrošinātu funkcijas, kas ir sadarbspējīgas ar vārtziņu nodrošinātajām funkcijām. Pienākumu mērķis ir ļaut konkurējošām trešām personām, izmantojot saskarnes vai līdzīgus risinājumus, savstarpēji savienoties ar attiecīgajām funkcijām tikpat efektīvi kā paša vārtziņa pakalpojumi vai aparatūra.

(58)

Nosacījumi, saskaņā ar kuriem vārtziņi sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus komerciālajiem lietotājiem, to vidū gan reklāmdevējiem, gan izdevējiem, bieži vien ir nepārredzami un neskaidri. Tā rezultātā reklāmdevējiem un izdevējiem bieži vien trūkst informācijas par konkrētās reklāmas ietekmi. Lai vēl vairāk uzlabotu godīgumu, pārredzamību un sāncensību attiecībā uz tiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, kas ir uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu, kā arī tiem, kas ir pilnīgi integrēti citos platformas pamatpakalpojumos, kurus nodrošina tas pats uzņēmums, vārtziņiem būtu pēc pieprasījuma jānodrošina reklāmdevējiem un izdevējiem, un reklāmdevēju un izdevēju pilnvarotām trešām personām bezmaksas piekļuve vārtziņu veiktspējas mērīšanas rīkiem un datiem, tostarp apkopotajiem un neapkopotajiem datiem, kas nepieciešami reklāmdevējiem, pilnvarotām trešām personām, piemēram, reklāmas aģentūrām, kuras darbojas reklāmas izvietotāja uzņēmuma vārdā, kā arī izdevējiem, lai tie veiktu neatkarīgu attiecīgo tiešsaistes reklāmas pakalpojumu pārbaudi.

(59)

Vārtziņi gūst labumu no piekļuves milzīgam datu apjomam, ko tie vāc, sniedzot platformas pamatpakalpojumus, kā arī citus digitālos pakalpojumus. Lai nodrošinātu, ka vārtziņi neapdraud sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai dinamiskās digitālās nozares inovācijas potenciālu, ierobežojot pakalpojumu sniedzēju maiņu vai daudzviesošanu, galalietotājiem, kā arī trešām personām, ko pilnvarojis galalietotājs, būtu jāpiešķir efektīva un tūlītēja piekļuve datiem, ko tie snieguši vai kas ģenerēti, veicot savu darbību attiecīgajos vārtziņa platformas pamatpakalpojumos. Dati būtu jāsaņem tādā formātā, kam galalietotājs vai attiecīgā galalietotāja pilnvarotā trešā persona, uz kuru dati tiek pārnesti, var nekavējoties un faktiski piekļūt un ko tie var nekavējoties un faktiski izmantot. Vārtziņiem ar piemērotiem un augstas kvalitātes tehniskiem pasākumiem, piemēram, lietojumprogrammu programmēšanas saskarnēm, būtu arī jānodrošina, ka galalietotāji vai galalietotāju pilnvarotas trešās personas var brīvi pārnest datus nepārtraukti un reāllaikā. Tas būtu jāattiecina arī uz visiem citiem datiem dažādos apkopošanas līmeņos, kas vajadzīgi, lai faktiski nodrošinātu šādu pārnesamību. Lai novērstu šaubas, vārtziņa pienākums nodrošināt datu efektīvu pārnesamību saskaņā ar šo regulu papildina tiesības uz datu pārnesamību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Savukārt, sekmējot pārslēgšanos vai daudzviesošanu, būtu jāpalielinās galalietotāju izvēles iespējām, un tas stimulē vārtziņus un komerciālos lietotājus ieviest jauninājumus.

(60)

Komerciālie lietotāji, kas izmanto platformas pamatpakalpojumus, kurus sniedz vārtziņi, un šādu komerciālo lietotāju galalietotāji nodrošina un ģenerē lielu datu apjomu. Lai nodrošinātu, ka komerciālajiem lietotājiem ir piekļuve attiecīgajiem šādi ģenerētajiem datiem, vārtzinim pēc to pieprasījuma būtu jānodrošina faktiska un bezmaksas piekļuve šādiem datiem. Šāda piekļuve būtu jāpiešķir arī trešām personām, ar kurām komerciālais lietotājs ir noslēdzis līgumu un kuras nodrošina šādu datu apstrādi komerciālajam lietotājam. Šai piekļuvei būtu jāietver piekļuve datiem, ko sniedz vai ģenerē tie paši komerciālie lietotāji un tie paši minēto komerciālo lietotāju galalietotāji saistībā ar citiem pakalpojumiem, ko sniedz tas pats vārtzinis, tostarp pakalpojumiem, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, ja tas ir nesaraujami saistīts ar attiecīgo pieprasījumu. Šajā nolūkā vārtzinim nebūtu jāizmanto nekādi līgumiski vai cita veida ierobežojumi, kas liegtu komerciālajiem lietotājiem piekļuvi attiecīgajiem datiem, un tam būtu jānodrošina iespēja komerciālajiem lietotājiem saņemt savu galalietotāju piekrišanu par piekļuvi šādiem datiem un to izgūšanu, ja šāda piekrišana ir nepieciešama saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK. Turklāt vārtziņiem, izmantojot piemērotus tehniskos pasākumus, piemēram, ieviešot augstas kvalitātes lietojumprogrammu programmēšanas saskarnes vai integrētus rīkus maza apjoma komerciālajiem lietotājiem, būtu jānodrošina nepārtraukta piekļuve šādiem datiem reāllaikā.

(61)

Tiešsaistes meklētājprogrammu vērtība to attiecīgajiem komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem palielinās, palielinoties šādu lietotāju kopējam skaitam. Uzņēmumi, kas sniedz tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumus, apkopo un uzglabā apkopotās datu kopas, kuras ietver informāciju par to, ko lietotāji meklēja, un par to mijiedarbību ar rezultātiem, kas tiem tika sniegti. Uzņēmumi, kas sniedz tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumus, apkopo šos datus no meklējumiem, kas veikti, izmantojot to tiešsaistes meklētājprogrammu, un attiecīgā gadījumā no meklējumiem, kas veikti to lejupējo uzņēmējdarbības partneru platformās. Vārtziņu piekļuve šādiem ranžējuma, vaicājumu, klikšķu un skatījumu datiem ir nozīmīgs šķērslis ienākšanai tirgū un darbības paplašināšanai, kas vājina sāncensību tiešsaistes meklētājprogrammu jomā. Tādēļ vārtziņiem, piemērojot taisnīgus, saprātīgus un nediskriminējošus noteikumus, būtu jānodrošina piekļuve minētajiem ranžējuma, vaicājumu, klikšķu un skatījumu datiem saistībā ar bezmaksas un apmaksātu meklēšanu, ko patērētāji ģenerē, izmantojot tiešsaistes meklētājprogrammas, citiem uzņēmumiem, kas sniedz šādus pakalpojumus, lai minētie trešo personu uzņēmumi var optimizēt savus pakalpojumus un konkurēt ar attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem. Šāda piekļuve būtu jāpiešķir arī trešām personām, kuras nolīdzis tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu sniedzējs un kuras darbojas kā šīs tiešsaistes meklētājprogrammas datu apstrādātājas. Sniedzot piekļuvi saviem meklēšanas datiem, vārtzinim būtu jānodrošina galalietotāju personas datu aizsardzība, tostarp pret iespējamiem deanonimizācijas riskiem, izmantojot piemērotus līdzekļus, piemēram, šādu personas datu anonimizāciju, un būtiski nemazinot datu kvalitāti vai lietderību. Attiecīgie dati ir anonimizēti, ja personas dati ir neatgriezeniski pārveidoti tādā veidā, ka informācija neattiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, vai personas datus sniedz anonīmi tādā veidā, ka datu subjekts nav vai vairs nav identificējams.

(62)

Attiecībā uz lietojumprogrammu veikaliem, tiešsaistes meklētājprogrammām un tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem, kas uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu, vārtziņiem būtu jāpublicē un jāpiemēro vispārēji piekļuves nosacījumi, kuriem vajadzētu būt taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem. Minētajos vispārējos nosacījumos būtu jāparedz Savienībā esošs alternatīvs strīdu izšķiršanas mehānisms, kas ir viegli piekļūstams, objektīvs, neatkarīgs un bez maksas komerciālajam lietotājam, neskarot komerciālā lietotāja paša izmaksas un samērīgus pasākumus, kuru mērķis ir novērst to, ka komerciālie lietotāji ļaunprātīgi izmanto strīdu izšķiršanas mehānismu. Šim strīdu izšķiršanas mehānismam nebūtu jāskar komerciālo lietotāju tiesības vērsties pēc tiesiskās aizsardzības tiesu iestādēs saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem. Jo īpaši – vārtziņi, kas nodrošina piekļuvi lietojumprogrammu veikaliem, ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem, kuri cenšas sasniegt galalietotājus. Ņemot vērā šo vārtziņu un to lietojumprogrammu veikalu komerciālo lietotāju nevienlīdzīgās iespējas aizstāvēt savas intereses, būtu jāliedz iespējas šiem vārtziņiem izvirzīt vispārējus nosacījumus, tostarp cenu noteikšanas nosacījumus, kuri būtu negodīgi vai izraisītu nepamatotu diferenciāciju.

Cenu noteikšanas vai citi vispārējie piekļuves nosacījumi būtu jāuzskata par negodīgiem, ja tie izjauc līdzsvaru starp tiesībām un pienākumiem, kas uzlikti komerciālajiem lietotājiem, vai piešķir vārtzinim priekšrocības, kuras ir nesamērīgas ar pakalpojumu, ko vārtzinis sniedz komerciālajiem lietotājiem, vai rada neizdevīgus apstākļus komerciālajiem lietotājiem, kad tie sniedz tādus pašus vai līdzīgus pakalpojumus kā vārtzinis. Lai noteiktu vispārējo piekļuves nosacījumu taisnīgumu, par atskaites punktiem var izmantot šādus kritērijus: cenas vai nosacījumi, ko tiem pašiem vai līdzīgiem pakalpojumiem piemēro citi lietojumprogrammu veikalu darbības nodrošinātāji; cenas vai nosacījumi, ko lietojumprogrammu veikala darbības nodrošinātājs piemēro dažādiem saistītiem vai līdzīgiem pakalpojumiem vai dažādiem galalietotāju veidiem; cenas vai nosacījumi, ko lietojumprogrammu veikala darbības nodrošinātājs piemēro vienam un tam pašam pakalpojumam dažādos ģeogrāfiskos reģionos; cenas vai nosacījumi, ko lietojumprogrammu veikala darbības nodrošinātājs piemēro tam pašam pakalpojumam, ko vārtzinis sniedz pats sev. Šim pienākumam nevajadzētu noteikt piekļuves tiesības, un tam nevajadzētu skart lietojumprogrammu veikalu darbības nodrošinātāju, tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumu un tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu sniedzēju spēju uzņemties vajadzīgo atbildību cīņā pret nelikumīgu un nevēlamu saturu, kā noteikts Regulā par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu.

(63)

Vārtziņi var apgrūtināt komerciālo lietotāju un galalietotāju spēju atteikties no to iepriekš abonēta platformas pamatpakalpojuma. Tādēļ būtu jānosaka noteikumi, lai nepieļautu situāciju, kurā vārtziņi apdraud komerciālo lietotāju un galalietotāju tiesības brīvi izvēlēties, kuru platformas pamatpakalpojumu viņi izmanto. Lai nodrošinātu komerciālo lietotāju un galalietotāju brīvu izvēli, vārtzinim nevajadzētu būt iespējai komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem nevajadzīgi apgrūtināt vai sarežģīt atteikšanos no platformas pamatpakalpojuma abonēšanas. Konta slēgšanu vai atteikšanos no abonēšanas nevajadzētu padarīt sarežģītāku kā konta atvēršanu vai tā paša pakalpojuma abonēšanu. Vārtziņiem, izbeidzot līgumus ar saviem galalietotājiem vai komerciālajiem lietotājiem, nebūtu par to jāpieprasa papildu maksas. Vārtziņiem būtu jānodrošina, ka līgumu izbeigšanas nosacījumi vienmēr ir samērīgi un ka galalietotāji tos var īstenot bez pārmērīgām grūtībām, piemēram, attiecībā uz izbeigšanas iemesliem, paziņošanas termiņu vai šādas izbeigšanas veidu. Tas neskar valsts tiesību aktus, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, kuros noteiktas tiesības un pienākumi attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem galalietotāji atsakās no platformas pamatpakalpojumu sniegšanas.

(64)

Sadarbspējas trūkums ļauj vārtziņiem, kuri sniedz numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus, gūt labumu no spēcīga tīkla efekta, kas veicina sāncensības vājināšanos. Turklāt neatkarīgi no tā, vai galalietotāji veic daudzviesošanu, vārtziņi bieži sniedz numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus kā daļu no savas platformas ekosistēmas, un tas vēl vairāk palielina šķēršļus tam, lai tirgū varētu ienākt šādu pakalpojumu alternatīvi sniedzēji, un paaugstina galalietotāju pārslēgšanās izmaksas. Tāpēc, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1972 (14) un jo īpaši tās 61. pantā paredzētos nosacījumus un procedūras, vārtziņiem bez maksas un pēc pieprasījuma būtu trešām personām, kuras sniedz numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumus, jānodrošina sadarbspēja ar konkrētām tādu savu numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu pamatfunkcionalitātēm, kurus tie sniedz saviem galalietotājiem.

Vārtziņiem būtu jānodrošina sadarbspēja trešām personām, kuras sniedz numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumus un kuras piedāvā vai plāno piedāvāt savus numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus galalietotājiem un komerciālajiem lietotājiem Savienībā. Lai atvieglotu šādas sadarbspējas praktisko īstenošanu, būtu jāprasa, lai attiecīgais vārtzinis publicē standartpiedāvājumu, kurā izklāstīta tehniskā informācija un vispārējie noteikumi par sadarbspēju ar tā numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem. Komisijai attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai apspriesties ar Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi, lai noteiktu, vai tehniskā informācija un vispārējie noteikumi, kuri publicēti standartpiedāvājumā un kurus vārtzinis ir iecerējis ieviest vai ir ieviesis, nodrošina šā pienākuma izpildi.

Visos gadījumos vārtzinim un pakalpojumu sniedzējam, kas iesniedzis pieprasījumu, būtu jānodrošina, ka sadarbspēja neapdraud augstu drošības un datu aizsardzības līmeni, saskaņā ar to pienākumiem, kas noteikti šajā regulā un piemērojamajos Savienības tiesību aktos, jo īpaši Regulā (ES) 2016/679 un Direktīvā 2002/58/EK. Pienākumam, kas saistīts ar sadarbspēju, nebūtu jāskar informācija un izvēles, kas saskaņā ar šo regulu un citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679, jādara pieejamas vārtziņa un pakalpojumu sniedzēja, kas iesniedzis pieprasījumu, numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu galalietotājiem.

(65)

Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu efektivitāti, vienlaikus pārliecinoties, ka minētie pienākumi attiecas tikai uz pasākumiem, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu sāncensību un novērstu vārtziņu negodīgas prakses nelabvēlīgo ietekmi, ir svarīgi tos skaidri definēt un ierobežot, lai vārtzinis varētu tos pilnībā izpildīt, vienlaikus pilnībā ievērojot piemērojamos tiesību aktus un jo īpaši Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvu 2002/58/EK, kā arī tiesību aktus par patērētāju aizsardzību, kiberdrošību, produktu drošību un piekļūstamības prasībām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882 un Direktīvu (ES) 2016/2102 (15). Vārtziņiem atbilstība šai regulai būtu jānodrošina integrētā veidā.

Tāpēc nepieciešamajiem pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas vairāk integrētiem vārtziņu izmantotajos tehnoloģiskajos risinājumos. Atsevišķos gadījumos pēc dialoga ar attiecīgo vārtzini un pēc tam, kad trešām personām ir dota iespēja sniegt piezīmes, Komisijai var būt lietderīgi detalizētāk precizēt dažus no pasākumiem, kas attiecīgajam vārtzinim būtu jāpieņem, lai faktiski izpildītu pienākumus, kurus ir iespējams precizēt detalizētāk, vai – apiešanas gadījumā – visus pienākumus. Jo īpaši šādai detalizētākai precizēšanai vajadzētu būt iespējamai, ja pienākuma, kuru ir iespējams precizēt detalizētāk, īstenošanu var ietekmēt pakalpojumu variācijas vienas platformas pamatpakalpojumu kategorijas ietvaros. Šajā nolūkā vārtzinim vajadzētu būt iespējai lūgt Komisiju iesaistīties procesā, saskaņā ar kuru Komisija var detalizētāk precizēt dažus no pasākumiem, kas attiecīgajam vārtzinim būtu jāpieņem, lai faktiski izpildītu minētos pienākumus.

Komisijai vajadzētu būt rīcības brīvībai attiecībā uz to, vai un kad šāda detalizētāka precizēšana būtu jāveic, vienlaikus ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, samērīguma un labas pārvaldības principus. Šajā sakarā Komisijai būtu jādara zināmi galvenie iemesli, kas ir tās novērtējuma pamatā, tostarp jebkādas izvirzītās prioritātes izpildes nodrošināšanai. Šo procesu nevajadzētu izmantot, lai mazinātu šīs regulas efektivitāti. Turklāt šis process neskar Komisijas pilnvaras pieņemt lēmumu, ar ko konstatē, ka vārtzinis nepilda kādu no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, tostarp iespēju uzlikt naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Komisijai būtu jāvar atsākt procedūru, tostarp gadījumos, kad precizētie pasākumi izrādās neefektīvi. Atsākšanai ar lēmumu pieņemtas neefektīvas precizēšanas dēļ vajadzētu ļaut Komisijai prospektīvi grozīt precizējumu. Komisijai vajadzētu arī spēt noteikt saprātīgu termiņu, kurā procedūru var atsākt, ja precizētie pasākumi izrādās neefektīvi.

(66)

Kā papildu elements samērīguma nodrošināšanai vārtziņiem būtu jādod iespēja pieprasīt noteikta pienākuma apturēšanu, ciktāl tas nepieciešams, ārkārtas apstākļos, kurus vārtzinis nevar kontrolēt, piemēram, neparedzēta ārēja satricinājuma gadījumā, kas uz laiku ir būtiski samazinājis ievērojamas galalietotāju daļas pieprasījumu pēc attiecīgā platformas pamatpakalpojuma, savukārt vārtzinis pierāda, ka konkrētā pienākuma pildīšana apdraud attiecīgā vārtziņa darbību ekonomisko dzīvotspēju Savienībā. Komisijai būtu jānosaka ārkārtas apstākļi, kas pamato apturēšanu, un tā regulāri jāpārskata, lai novērtētu, vai vēl joprojām pastāv nosacījumi, kuru dēļ tā tika piešķirta.

(67)

Ārkārtas apstākļos, kurus attaisno atsevišķi sabiedrības veselības vai sabiedrības drošības apsvērumi, kas noteikti Savienības tiesību aktos un ko interpretējusi Tiesa, Komisijai būtu jāvar pieņemt lēmumu, ka konkrēts pienākums neattiecas uz konkrētu platformas pamatpakalpojumu. Ja šādām sabiedrības interesēm ir nodarīts kaitējums, tas varētu liecināt par to, ka izmaksas sabiedrībai kopumā par noteikta pienākuma izpildi konkrēta izņēmuma gadījumā ir pārāk augstas un līdz ar to nesamērīgas. Attiecīgā gadījumā Komisijai vajadzētu spēt veicināt atbilstības nodrošināšanu, novērtējot, vai ierobežota un pienācīgi pamatota apturēšana vai atbrīvojums ir pamatots. Tam būtu jānodrošina šajā regulā noteikto pienākumu samērīgums, nemazinot paredzēto ex ante ietekmi uz godīgumu un sāncensību. Ja šādu atbrīvojumu piešķir, Komisijai savs lēmums būtu katru gadu jāpārskata.

(68)

Vārtziņiem pienākumu, kas noteikti saskaņā ar šo regulu, izpildes termiņā obligātas ziņošanas procedūrā būtu jāinformē Komisija par pasākumiem, ko tie ir iecerējuši īstenot vai ir īstenojuši, lai nodrošinātu minēto pienākumu faktisku izpildi, tostarp par tiem pasākumiem, kuri saistīti ar Regulas (ES) 2016/679 izpildi, ciktāl tie ir būtiski, lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu izpildi, kam būtu jāļauj Komisijai īstenot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu. Turklāt šādas informācijas skaidrs un saprotams nekonfidenciāls kopsavilkums būtu jādara publiski pieejams, vienlaikus ņemot vērā vārtziņu likumīgās intereses attiecībā uz savu komercnoslēpumu un citas konfidenciālas informācijas aizsardzību. Šai nekonfidenciālajai publikācijai būtu jāļauj trešām personām novērtēt, vai vārtziņi pilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Šādai ziņošanai nebūtu jāskar nekādas izpildes nodrošināšanas darbības, ko Komisija veic jebkurā laikā pēc ziņošanas. Komisijai būtu tiešsaistē jāpublicē saite uz ziņojuma nekonfidenciālo kopsavilkumu, kā arī visa pārējā publiskā informācija, kuras sniegšanu pamato šajā regulā noteiktie informēšanas pienākumi, lai, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), nodrošinātu piekļūstamību šādai informācijai izmantojamā un visaptverošā veidā.

(69)

Vārtziņu pienākumi būtu jāatjaunina tikai pēc tam, kad ir veikta rūpīga izpēte par tādu konkrētu prakses veidu būtību un ietekmi, kurus pēc padziļinātas izpētes var no jauna identificēt kā negodīgu vai sāncensību ierobežojošu praksi tādā pašā veidā kā šajā regulā noteiktos negodīgas prakses veidus, bet kuri, iespējams, neietilpst pašreizējā pienākumu kopuma piemērošanas jomā. Komisijai vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc pamatota vismaz trīs dalībvalstu pieprasījuma būtu jāvar sākt izpēti, lai noteiktu, vai esošie pienākumi būtu jāatjaunina. Dalībvalstīm, iesniedzot šādus pamatotus pieprasījumus, vajadzētu būt iespējai iekļaut informāciju par tādiem jaunieviestiem produktu, pakalpojumu, programmatūru vai funkciju piedāvājumiem, kas rada bažas par sāncensību vai taisnīgumu, neatkarīgi no tā, vai tie tiek īstenoti saistībā ar esošajiem platformas pamatpakalpojumiem vai kā citādi. Ja pēc tirgus izpētes Komisija uzskata par vajadzīgu grozīt būtiskus šīs regulas elementus, piemēram, iekļaut jaunus pienākumus, kuri atšķiras no tiem pašiem šajā regulā aplūkotajiem sāncensības vai taisnīguma jautājumiem, Komisijai būtu jāvirza uz priekšu priekšlikums šo regulu grozīt.

(70)

Ņemot vērā vārtziņu nozīmīgo ekonomisko spēku, ir svarīgi, lai pienākumi tiktu piemēroti efektīvi un netiktu apieti. Šim nolūkam attiecīgie noteikumi būtu jāpiemēro jebkurai vārtziņa praksei, neatkarīgi no tās formas un neatkarīgi no tā, vai tā ir līgumiska, komerciāla, tehniska vai cita veida prakse, ciktāl šāda prakse atbilst tādas prakses veidam, uz kuru attiecas kāds no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem. Vārtziņiem nevajadzētu īstenot tādu rīcību, kas mazinātu šajā regulā noteikto aizliegumu un pienākumu efektivitāti. Šāda rīcība ietver risinājumu, ko izmanto vārtzinis, galalietotāja izvēļu pasniegšanu tādā veidā, kas nav neitrāls, vai lietotāja saskarnes vai tās daļas struktūras, funkcijas vai darbības veida izmantošanu, lai vājinātu vai pasliktinātu lietotāja autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēli. Turklāt nevajadzētu ļaut vārtzinim īstenot jebkādu rīcību, kura vājina sadarbspēju, kas tiek prasīta saskaņā ar šo regulu, piemēram, izmantojot nepamatotus tehniskās aizsardzības pasākumus, diskriminējošus pakalpojuma sniegšanas noteikumus, nelikumīgi pieprasot autortiesības uz lietojumprogrammu programmēšanas saskarnēm vai sniedzot maldinošu informāciju. Nevajadzētu ļaut, ka vārtziņi apiet sava statusa noteikšanu, mākslīgi segmentējot, sadalot, sadalot sīkāk, fragmentējot vai sašķeļot savus platformas pamatpakalpojumus nolūkā apiet šajā regulā noteiktās kvantitatīvās robežvērtības.

(71)

Lai nodrošinātu vārtziņa statusa pārskatīšanas efektivitāti, kā arī iespēju pielāgot vārtziņa sniegto platformas pamatpakalpojumu sarakstu, vārtziņiem, pirms tie veic jebkādas iecerētas citu tādu uzņēmumu iegādes, kuri sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkādus citus digitālajā nozarē sniegtus pakalpojumus, vai citus pakalpojumus, kas ļauj vākt datus, par to būtu jāinformē Komisija. Šādai informācijai vajadzētu kalpot ne tikai pārskatīšanas procesam attiecībā uz atsevišķu vārtziņu statusu, bet tai būs arī izšķiroša nozīme, veicot plašāku sāncensības tendenču uzraudzību digitālajā nozarē, un tādējādi tā var būt noderīgs faktors, kas jāņem vērā saistībā ar šajā regulā paredzēto tirgus izpēti. Turklāt Komisijai šāda informācija būtu jāpaziņo dalībvalstīm, jo pastāv iespēja, ka šo informāciju izmanto apvienošanās kontroles nolūkos valsts līmenī, un tāpēc, ka noteiktos apstākļos valsts kompetentajai iestādei ir iespēja minētās iegādes darīt zināmas Komisijai apvienošanās kontroles nolūkos. Komisijai arī katru gadu būtu jāpublicē saraksts ar iegādēm, par kurām vārtzinis to ir informējis. Lai nodrošinātu šādas informācijas vajadzīgo pārredzamību un lietderību dažādos šajā regulā paredzētos nolūkos, vārtziņiem būtu jāsniedz vismaz informācija par uzņēmumiem, uz kuriem koncentrācija attiecas, to Savienības un pasaules mēroga gada apgrozījumu, to darbības jomu, ieskaitot ar koncentrāciju tieši saistītās darbības, darījuma vērtību vai tās aplēsi, kopsavilkumu par koncentrāciju, arī tās būtību un pamatojumu, kā arī sarakstu ar tām dalībvalstīm, uz kurām koncentrācijas operācija attiecas.

(72)

Attiecībā uz jebkādas tādas potenciāli negatīvas ietekmes novērtēšanu, ko izraisa novērotā vārtziņu prakse vākt un uzkrāt lielu datu apjomu no galalietotājiem, būtiska ir galalietotāju datu un privātuma interešu aizsardzība. Nodrošinot vārtziņu izmantotās profilēšanas prakses, kas ietver, bet neaprobežojas tikai ar profilēšanu Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4. punkta nozīmē, pienācīgu pārredzamības līmeni, tiek veicināta sāncensība platformas pamatpakalpojumu jomā. Pārredzamība rada ārēju spiedienu uz vārtziņiem nepadarīt patērētāju padziļinātu profilēšanu par nozares standartu, ņemot vērā to, ka potenciālie jaunpienācēji vai jaunuzņēmumi nevar piekļūt datiem vienādā apjomā, intensitātē un līdzīgā mērogā. Uzlabotai pārredzamībai vajadzētu nodrošināt iespējas citiem uzņēmumiem, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, labāk izcelties, izmantojot uzlabotas privātuma garantijas.

Lai nodrošinātu šā pārredzamības pienākuma minimālo efektivitātes līmeni, vārtziņiem būtu jāsniedz vismaz neatkarīgi revidēts apraksts par to, uz kāda pamata tiek veikta profilēšana, tostarp par to, vai tiek izmantoti personas dati un dati, kas iegūti no lietotāju darbības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, par veikto apstrādi, profila sagatavošanas un lietošanas mērķi, profilēšanas ilgumu, šādas profilēšanas ietekmi uz vārtziņa pakalpojumiem un par pasākumiem, kas veikti, lai faktiski informētu galalietotājus par šādas profilēšanas attiecīgo izmantošanu, kā arī par pasākumiem, kas veikti, lai saņemtu viņu piekrišanu vai lai sniegtu viņiem iespēju atteikt vai atsaukt piekrišanu. Komisijai būtu jānosūta revidētais apraksts Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai, lai sniegtu informāciju saistībā ar Savienības datu aizsardzības noteikumu izpildes nodrošināšanu. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai izstrādāt revidētā apraksta metodiku un procedūru, apspriežoties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, pilsonisko sabiedrību un ekspertiem, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulām (ES) Nr. 182/2011 (16) un (ES) 2018/1725 (17).

(73)

Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu pilnīgu un noturīgu sasniegšanu, Komisijai būtu jāvar novērtēt, vai uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, būtu jānosaka par vārtzini arī tad, ja tas neatbilst šajā regulā noteiktajām kvantitatīvajām robežvērtībām, vai tas, ka vārtzinis sistemātiski nepilda pienākumus, pamato papildu aizsardzības līdzekļu piemērošanu, vai platformas pamatpakalpojumu sarakstam būtu jāpievieno vairāk pakalpojumu digitālajā nozarē un vai ir jāveic papildu prakses veidu, kas ir tikpat negodīgi un ierobežo sāncensību digitālajā tirgū, izpēte. Lai atbalstītu šīs regulas ex ante ietekmi uz sāncensību un taisnīgumu digitālajā nozarē un nodrošinātu vajadzīgo juridiskās noteiktības pakāpi, šāda novērtējuma pamatā vajadzētu būt tirgus izpētei, kas jāveic atbilstošā laikposmā, izmantojot skaidras procedūras un termiņus.

(74)

Pēc tirgus izpētes apsekošanas Komisijai vajadzētu spēt konstatēt, vai uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, atbilst visiem vispārējiem kvalitatīvajiem kritērijiem, lai tam varētu noteikt vārtziņa statusu. Tad minētajam uzņēmumam principā būtu jāievēro visi attiecīgie pienākumi, kas noteikti šajā regulā. Tomēr attiecībā uz vārtziņiem, kurus Komisija ir atzinusi par tādiem, jo ir paredzams, ka tie iegūs ietekmīgu un noturīgu stāvokli tuvākajā nākotnē, Komisijai būtu jāpiemēro tikai tādi pienākumi, kas ir vajadzīgi un piemēroti, lai novērstu to, ka attiecīgais vārtzinis iegūst ietekmīgu un noturīgu stāvokli savas darbības jomā. Attiecībā uz šādiem jauniem vārtziņiem Komisijai būtu jāņem vērā, ka šis statuss principā ir pagaidu statuss, un tāpēc tai konkrētajā brīdī būtu jāizlemj, vai šādam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, būtu jāpiemēro visi vārtziņa pienākumi, jo tas ir ieguvis ietekmīgu un noturīgu stāvokli, vai arī nosacījumi vārtziņa statusa noteikšanai galu galā nav izpildīti, un tāpēc visi iepriekš noteiktie pienākumi būtu jāatceļ.

(75)

Komisijai būtu jāveic izpēte un jānovērtē, vai ir pamatoti piemērot ar rīcību saistītus vai – attiecīgā gadījumā – strukturālus papildu aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu, ka vārtzinis nevar traucēt šīs regulas mērķu sasniegšanu, sistemātiski nepildot vienu vai vairākus šajā regulā noteiktos pienākumus. Tā tas ir gadījumā, ja Komisija attiecībā uz vārtzini astoņu gadu laikā ir izdevusi vismaz trīs lēmumus par neatbilstību, kuri var attiekties uz dažādiem platformas pamatpakalpojumiem un dažādiem šajā regulā noteiktiem pienākumiem, un ja vārtzinis ir saglabājis, paplašinājis vai vēl vairāk nostiprinājis savu ietekmi iekšējā tirgū, savu komerciālo lietotāju un galalietotāju ekonomisko atkarību no vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem vai sava stāvokļa ietekmīgumu. Būtu jāuzskata, ka vārtzinis ir saglabājis, paplašinājis vai nostiprinājis savu vārtziņa stāvokli, ja, neraugoties uz Komisijas veiktajām izpildes nodrošināšanas darbībām, minētais vārtzinis joprojām ir saglabājis vai vēl vairāk konsolidējis vai pastiprinājis savu nozīmīgumu kā vārteja, kuru komerciālie lietotāji izmanto, lai sasniegtu galalietotājus. Šādos gadījumos Komisijai vajadzētu būt pilnvarām piemērot jebkādus ar rīcību saistītus vai strukturālus aizsardzības līdzekļus, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu.

Šajā kontekstā Komisijai vajadzētu būt pilnvarām aizliegt vārtzinim, ciktāl šāds aizsardzības līdzeklis ir samērīgs un nepieciešams, lai saglabātu vai atjaunotu godīgumu un sāncensību, ko ietekmē pienākumu sistemātiska neizpilde, uz ierobežotu laiku iesaistīties koncentrācijā attiecībā uz tiem platformas pamatpakalpojumiem vai citiem digitālajā nozarē sniegtiem pakalpojumiem, vai pakalpojumiem, kas ļauj vākt datus, kurus ietekmē šāda pienākumu sistemātiska neizpilde. Lai sekmētu trešo personu faktisku iesaistīšanos un dotu iespēju pārbaudīt aizsardzības līdzekļus pirms to piemērošanas, Komisijai būtu jāpublicē detalizēts, nekonfidenciāls lietas kopsavilkums un veicamiem pasākumi. Komisijai būtu jāvar atsākt procedūru, tostarp tad, ja noteiktie aizsardzības līdzekļi izrādās neefektīvi. Atsākšanai ar lēmumu pieņemtu neefektīvu aizsardzības līdzekļu dēļ vajadzētu ļaut Komisijai prospektīvi grozīt aizsardzības līdzekļus. Komisijai vajadzētu arī spēt noteikt saprātīgu termiņu, kurā vajadzētu būt iespējamam procedūru atsākt, ja aizsardzības līdzekļi izrādās neefektīvi.

(76)

Ja ar pienākumu sistemātisku neizpildi saistītās izpētes gaitā vārtzinis pauž Komisijai apņemšanos, Komisijai būtu jāvar pieņemt lēmumu, lai noteiktu, ka šīs apņemšanās attiecīgajam vārtzinim ir saistošas, ja Komisija konstatē, ka šīs apņemšanās nodrošina šajā regulā izklāstīto pienākumu faktisku izpildi. Minētajā lēmumā būtu arī jākonstatē, ka attiecībā uz pienākumu sistemātisku neizpildi, saistībā ar kuru tiek veikta izpēte, Komisijas rīcībai vairs nav pamata. Novērtējot, vai vārtziņa paustās apņemšanās ir pietiekamas, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu faktisku izpildi, būtu jāļauj Komisijai ņemt vērā testus, ko vārtzinis veicis nolūkā pierādīt pausto apņemšanos efektivitāti praksē. Komisijai būtu jāpārliecinās, ka lēmums par apņemšanos tiek pilnībā ievērots un ka tiek sasniegti tā mērķi, un tai vajadzētu būt tiesīgai pārskatīt lēmumu, ja tā konstatē, ka apņemšanās nav efektīvas.

(77)

Pakalpojumus digitālajā nozarē un ar šiem pakalpojumiem saistītos prakses veidus var skart straujas un ievērojamas izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka šī regula saglabā aktualitāti un nodrošina iedarbīgu un visaptverošu regulējumu, reaģējot uz problēmām, ko rada vārtziņi, ir svarīgi nodrošināt platformu pamatpakalpojumu sarakstu, kā arī šajā regulā paredzēto pienākumu regulāru pārskatīšanu. Tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu, ka tiek konstatēta prakse, kas varētu ierobežot sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai kas ir negodīga. Lai gan, ņemot vērā dinamiskās izmaiņas digitālajā nozarē, ir svarīgi veikt regulāru pārskatīšanu, lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz reglamentējošiem nosacījumiem, jebkāda pārskatīšana būtu jāveic saprātīgā un piemērotā termiņā. Turklāt ar tirgus izpēšu palīdzību būtu jānodrošina, ka Komisijai ir stabils pierādījumu pamats tam, lai novērtētu, vai tai būtu jāierosina šīs regulas grozījumi, lai pārskatītu, paplašinātu vai sīkāk izstrādātu platformas pamatpakalpojumu sarakstus. Ar tirgus izpētes palīdzību būtu arī jānodrošina, ka Komisijai ir stabils pierādījumu pamats tam, lai novērtētu, vai tai būtu jāierosina šajā regulā noteikto pienākumu grozījumi vai arī būtu jāpieņem deleģēts akts šādu pienākumu atjaunināšanai.

(78)

Attiecībā uz vārtziņu rīcību, uz kuru neattiecas šajā regulā izklāstītie pienākumi, Komisijai vajadzētu būt iespējai sākt tirgus izpēti par jauniem pakalpojumiem un jaunu praksi, lai noteiktu, vai šajā regulā izklāstītie pienākumi ir jāpapildina ar deleģētu aktu, kas ietilpst šajā regulā noteiktajā pilnvarojumā šādiem deleģētajiem aktiem, vai arī ir jāiesniedz priekšlikums grozīt šo regulu. Tas neskar Komisijas iespēju attiecīgos gadījumos uzsākt procedūru saskaņā ar LESD 101. vai 102. pantu. Šādai procedūrai būtu jānorit saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (18). Steidzamības gadījumos nopietna un nelabojama kaitējuma konkurencei riska dēļ Komisijai būtu jāapsver iespēja pieņemt pagaidu pasākumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 8. pantu.

(79)

Gadījumā, ja vārtziņi īsteno praksi, kas ir negodīga vai ierobežo sāncensību attiecībā uz tādiem platformas pamatpakalpojumiem, kuri jau ir noteikti saskaņā ar šo regulu, taču uz šādu praksi skaidri neattiecas šajā regulā paredzētie pienākumi, Komisijai būtu jāvar atjaunināt šo regulu, pieņemot deleģētos aktus. Uz šādiem atjauninājumiem, ko veiktu, pieņemot deleģētos aktus, būtu jāattiecina tas pats izpēšu veikšanas standarts, un līdz ar to pirms tam būtu jāveic tirgus izpēte. Komisijai būtu arī jāpiemēro iepriekš noteikts standarts šādu prakses veidu noteikšanai. Šim juridiskajam standartam būtu jānodrošina, ka to pienākumu veids, kurus saskaņā ar šo regulu varētu piemērot vārtziņiem jebkurā laikā, ir pietiekami paredzams.

(80)

Lai nodrošinātu šīs regulas faktisku īstenošanu un ievērošanu, Komisijai vajadzētu būt spēcīgām izpētes un izpildes nodrošināšanas pilnvarām, lai tā varētu veikt izpēti, panākt šajā regulā paredzēto noteikumu izpildi un šo izpildi uzraudzīt, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievērotas pamattiesības tikt uzklausītam un piekļūt lietai izpildes nodrošināšanas procesa ietvaros. Komisijai šīs izpētes pilnvaras būtu jāizmanto arī, lai veiktu tirgus izpēti, tostarp šīs regulas atjaunināšanas un pārskatīšanas nolūkā.

(81)

Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt šīs regulas vajadzībām nepieciešamo informāciju. Konkrētāk, Komisijai vajadzētu būt iespējai piekļūt jebkādiem attiecīgiem dokumentiem, datiem, datubāzei, algoritmam un informācijai, kas vajadzīgi, lai uzsāktu un veiktu izpētes un uzraudzītu šajā regulā noteikto pienākumu izpildi neatkarīgi no tā, kā rīcībā ir šāda informācija, un neatkarīgi no to formas vai formāta, glabāšanas vides vai glabāšanas vietas.

(82)

Komisijai būtu jāvar tieši pieprasīt uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām sniegt visus attiecīgos pierādījumus, datus un informāciju. Turklāt Komisijai būtu jāvar šīs regulas vajadzībām pieprasīt jebkādu attiecīgu informāciju no kompetentajām iestādēm dalībvalstī vai no jebkuras fiziskas vai juridiskas personas. Pildot Komisijas lēmumu, uzņēmumiem ir pienākums atbildēt uz faktus precizējošiem jautājumiem un nodrošināt dokumentus.

(83)

Turklāt Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai veikt jebkura uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudes un iztaujāt jebkuras personas, kuru rīcībā varētu būt lietderīga informācija, kā arī ierakstīt sniegtās liecības.

(84)

Pagaidu pasākumi var būt svarīgs rīks, lai nodrošinātu, ka – kamēr turpinās izpēte – pārkāpums, saistībā ar kuru tiek veikta izpēte, nerada nopietnu un nelabojamu kaitējumu vārtziņu komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem. Šis rīks ir svarīgs, lai nepieļautu norises, kuras varētu būt ļoti grūti neitralizēt ar lēmumu, ko Komisija pieņem procedūras noslēgumā. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarām noteikt pagaidu pasākumus saistībā ar procedūru, kas uzsākta ar nolūku potenciāli pieņemt lēmumu par neatbilstību. Šīs pilnvaras būtu jāpiemēro gadījumos, kad Komisija ir pirmšķietami konstatējusi, ka vārtziņi nav izpildījuši pienākumus, un ja pastāv nopietna un nelabojama kaitējuma risks vārtziņu komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem. Pagaidu pasākumi būtu jāpiemēro tikai uz noteiktu laikposmu – vai nu tādu, kas noslēdzas tad, kad Komisija pabeidz procedūru, vai uz konkrētu laikposmu, ko vajadzības gadījumā var atbilstoši pagarināt.

(85)

Komisijai būtu jāvar īstenot vajadzīgās darbības, lai uzraudzītu šajā regulā noteikto pienākumu faktisku īstenošanu un izpildi. Šādām darbībām būtu jāietver iespēja Komisijai iecelt neatkarīgus ārējos ekspertus un revidentus, lai tie Komisijai palīdzētu šajā procesā, tostarp attiecīgā gadījumā no dalībvalstu kompetentajām iestādēm, piemēram, datu vai patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm. Ieceļot revidentus, Komisijai būtu jānodrošina pietiekama rotācija.

(86)

Šajā regulā noteikto pienākumu izpildei vajadzētu būt panākamai ar naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem. Šajā nolūkā būtu jānosaka arī atbilstošs līmenis naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem, kurus piemēro par neatbilstību pienākumiem un procedūras noteikumu pārkāpumiem, un jāparedz atbilstīgi noilguma periodi saskaņā ar proporcionalitātes un ne bis in idem principiem. Komisijai un attiecīgajām valstu iestādēm būtu jākoordinē savi izpildes panākšanas centieni, lai nodrošinātu, ka minētie principi tiek ievēroti. Jo īpaši – Komisijai būtu jāņem vērā visi naudas sodi un soda maksājumi, kas tai pašai juridiskajai personai par tiem pašiem faktiem ir piemēroti ar galīgo lēmumu procedūrā par citu Savienības vai valsts noteikumu pārkāpšanu, lai tādējādi nodrošinātu, ka kopējie piemērotie naudas sodi un soda maksājumi atbilst izdarīto pārkāpumu smagumam.

(87)

Lai nodrošinātu, ka ir iespējams faktiski piedzīt naudas sodus, kuri uzņēmumu apvienībām piemēroti par to izdarītajiem pārkāpumiem, ir jāparedz nosacījumi, saskaņā ar kuriem Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt naudas soda samaksu no minētās uzņēmumu apvienības biedriem gadījumā, ja tā nav maksātspējīga.

(88)

Saskaņā ar šo regulu īstenotās procedūras sakarā būtu jānodrošina attiecīgajam uzņēmumam tiesības tikt uzklausītam Komisijā, un pieņemtie lēmumi būtu plaši jāpublisko. Nodrošinot tiesības uz labu pārvaldību, tiesības uz piekļuvi lietai un tiesības tikt uzklausītam, ir būtiski aizsargāt konfidenciālu informāciju. Turklāt, ievērojot informācijas konfidencialitāti, Komisijai būtu jānodrošina, ka visa informācija, uz kuru ir balstīts lēmums, tiek atklāta tādā apmērā, lai lēmuma adresātam būtu iespējams izprast faktus un apsvērumus, kuru rezultātā lēmums ir pieņemts. Ir arī jānodrošina, ka Komisija izmanto tikai tādu informāciju, kas, ievērojot šo regulu, savākta šīs regulas vajadzībām, izņemot tad, ja ir konkrēti paredzēts citādi. Visbeidzot, noteiktos apstākļos vajadzētu būt iespējamam noteiktu uzņēmējdarbības informāciju, piemēram, juristu un viņu klientu saziņu, uzskatīt par konfidenciālu, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi.

(89)

Sagatavojot publicēšanai paredzētus nekonfidenciālus kopsavilkumus, lai faktiski nodrošinātu iespēju ieinteresētajām trešām personām sniegt piezīmes, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju.

(90)

Lai saskaņoti, efektīvi un papildinoši īstenotu pieejamos juridiskos instrumentus, ko piemēro vārtziņiem, ir vajadzīga sadarbība un koordinācija starp Komisiju un valstu iestādēm to kompetences ietvaros. Komisijai un valstu iestādēm būtu jāsadarbojas un jākoordinē savas darbības, kas vajadzīgas, lai īstenotu pieejamos juridiskos instrumentus, ko piemēro vārtziņiem šīs regulas nozīmē, un būtu jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. pantā noteiktais lojālas sadarbības princips. Vajadzētu būtu iespējamam, ka valstu iestāžu nodrošinātais atbalsts Komisijai ietver visas to rīcībā esošās nepieciešamās informācijas sniegšanu Komisijai vai – pēc tās pieprasījuma – palīdzību Komisijai tās pilnvaru īstenošanā, lai Komisija varētu labāk veikt savus pienākumus, kas paredzēti šajā regulā.

(91)

Komisija ir vienīgā iestāde, kas ir pilnvarota nodrošināt šīs regulas izpildi. Lai atbalstītu Komisiju, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pilnvarot savas valsts kompetentās iestādes, kuras nodrošina konkurences noteikumu izpildi, veikt izpēti saistībā ar vārtziņu iespējamu šajā regulā paredzēto atsevišķu pienākumu neievērošanu. Tas jo īpaši varētu būt svarīgi gadījumos, kad sākumā nav iespējams noteikt, vai vārtzinis ar savu rīcību varētu pārkāpt šo regulu, konkurences noteikumus, kuru izpildi valsts kompetentā iestāde ir pilnvarota nodrošināt, vai abus minētos. Ņemot vērā, ka Komisija, kas ir vienīgā šajā regulā paredzēto noteikumu izpildes nodrošinātāja, uzsāk procedūru, lai veiktu izpēti saistībā ar jebkādu neatbilstību, valsts kompetentajai iestādei, kas nodrošina konkurences noteikumu izpildi, vajadzētu ziņot Komisijai par saviem konstatējumiem attiecībā uz vārtziņu iespējamu šajā regulā paredzēto atsevišķu pienākumu neievērošanu.

Komisijai vajadzētu būt pilnīgai rīcības brīvībai lemt par to, vai uzsākt šādu procedūru. Lai izvairītos no šajā regulā paredzēto izpēšu pārklāšanās, attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei, pirms tā veic savu pirmo izpētes pasākumu saistībā ar vārtziņu iespējamu šajā regulā paredzēto atsevišķu pienākumu neievērošanu, būtu jāinformē Komisija. Nodrošinot, ka vārtziņi ievēro valsts konkurences noteikumus, tostarp nosakot naudas sodus, valstu kompetentajām iestādēm būtu arī cieši jāsadarbojas un jākoordinē darbības ar Komisiju. Minētajā nolūkā tām būtu jāinformē Komisija, kad tās pret vārtziņiem uzsāk procedūru, pamatojoties uz valsts konkurences noteikumiem, kā arī pirms šādā procedūrā vārtziņiem tiek noteikti pienākumi. Lai izvairītos no dublēšanās, vajadzētu būt iespējamam, ka informācija par lēmuma projektu, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1/2003 11. pantu, attiecīgā gadījumā kalpo par paziņojumu saskaņā ar šo regulu.

(92)

Lai panāktu šīs regulas saskaņotu piemērošanu un izpildi, ir svarīgi nodrošināt, ka valstu iestādēm, tostarp valstu tiesām, ir visa vajadzīgā informācija, lai nodrošinātu, ka to lēmumi nav pretrunā lēmumam, ko saskaņā ar šo regulu ir pieņēmusi Komisija. Būtu jāļauj valstu tiesām lūgt Komisiju nosūtīt tām informāciju vai atzinumus par jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu. Vienlaikus Komisijai būtu jāvar iesniegt mutiskus vai rakstiskus apsvērumus valstu tiesām. Tas neskar valstu tiesu iespējas lūgt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu.

(93)

Lai nodrošinātu saskaņotību un efektīvu papildināmību šīs regulas un citu vārtziņiem piemērojamo nozaru noteikumu īstenošanā, Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot īpašas augsta līmeņa grupas speciālās zināšanas. Minētajai augsta līmeņa grupai vajadzētu būt iespējai arī palīdzēt Komisijai, attiecīgā gadījumā sniedzot padomus, speciālās zināšanas un ieteikumus vispārējos jautājumos, kas saistīti ar šīs regulas īstenošanu vai izpildes panākšanu. Augsta līmeņa grupas sastāvā vajadzētu būt attiecīgajām Eiropas struktūrām un tīkliem, un tās sastāvam būtu jānodrošina augsts speciālo zināšanu līmenis un ģeogrāfiskais līdzsvars. Augsta līmeņa grupas locekļiem būtu regulāri jāziņo struktūrām un tīkliem, ko tie pārstāv, par grupas ietvaros veiktajiem uzdevumiem, un šajā sakarā jākonsultējas ar tiem.

(94)

Tā kā lēmumus, ko saskaņā ar šo regulu pieņēmusi Komisija, pārbauda Tiesa saskaņā ar LESD, Tiesai saskaņā ar LESD 261. pantu vajadzētu būtu neierobežotai jurisdikcijai attiecībā uz naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem.

(95)

Komisijai vajadzētu būt iespējai izstrādāt vadlīnijas, lai sniegtu turpmākus norādījumus par dažādiem šīs regulas aspektiem vai lai palīdzētu uzņēmumiem, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus. Vajadzētu būt iespējamam šādus norādījumus jo īpaši balstīt uz pieredzi, ko Komisija gūst, uzraugot atbilstību šai regulai. Jebkādu šajā regulā paredzētu vadlīniju izdošana ir Komisijas, kura rīkojas tikai pēc saviem ieskatiem, prerogatīva un to nevajadzētu uzskatīt par būtisku elementu, lai nodrošinātu, ka attiecīgie uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības pilda šajā regulā noteiktos pienākumus.

(96)

Dažu vārtziņu pienākumu – piemēram, tādu, kuri attiecas uz piekļuvi datiem, datu pārnesamību vai sadarbspēju –, īstenošanu varētu atvieglot, izmantojot tehniskos standartus. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu būt iespējai, attiecīgā gadījumā un ja nepieciešams, pieprasīt Eiropas standartizācijas iestādēm tos izstrādāt.

(97)

Lai nodrošinātu sāncensīgus un godīgus digitālās nozares tirgus visā Savienībā vietās, kur ir vārtziņi, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai grozītu metodiku, pēc kuras nosaka, vai ir ievērotas kvantitatīvās robežvērtības attiecībā uz aktīvajiem galalietotājiem un aktīvajiem komerciālajiem lietotājiem saistībā ar vārtziņa statusa noteikšanu, un kura ir ietverta šīs regulas pielikumā, attiecībā uz to, lai detalizētāk precizētu papildu elementus metodikai, kas neietilpst minētajā pielikumā, pēc kuras nosaka, vai ir ievērotas kvantitatīvās robežvērtības attiecībā uz vārtziņa statusa noteikšanu, un attiecībā uz šajā regulā noteikto esošo pienākumu papildināšanu, ja Komisija, pamatojoties uz tirgus izpēti, ir konstatējusi, ka nepieciešams atjaunināt pienākumus, lai pievērstos praksei, kas ierobežo sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai ir negodīga, un ja izskatāmais atjauninājums ietilpst šajā regulā noteiktajam pilnvarojumam šādiem deleģētajiem aktiem.

(98)

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar šo regulu, ir īpaši būtiski, lai Komisijai veicot sagatavošanas darbus, tā rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (19). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(99)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras nolūkā precizēt pasākumus, kas vārtziņiem ir jāīsteno, lai faktiski izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus; pilnībā vai daļēji apturēt konkrētu pienākumu, kas noteikts vārtzinim; pilnībā vai daļēji atbrīvot vārtzini no konkrēta pienākuma; precizēt pasākumus, kas vārtzinim jāīsteno, ja tas apiet šajā regulā noteiktos pienākumus; pabeigt tirgus izpēti vārtziņu statusa noteikšanai; piemērot aizsardzības līdzekļus pienākumu sistemātiskas neizpildes gadījumā; noteikt vārtzinim pagaidu pasākumus; noteikt, ka apņemšanās ir vārtzinim saistošas; izklāstīt tās konstatēto neatbilstību; noteikt periodiskā soda maksājuma galīgo summu; noteikt to paziņojumu, informācijas iesniegumu, pamatoto pieprasījumu un regulatīvo ziņojumu formu, saturu un citus elementus, kurus nosūtījuši vārtziņi; noteikt operacionālo un tehnisko kārtību, lai īstenotu sadarbspēju, un to paņēmienu revidētā apraksta metodiku un procedūru, kurus izmanto patērētāju profilēšanā; paredzēt praktisko kārtību attiecībā uz procedūrām, termiņu pagarināšanu, tiesību īstenošanu procedūru laikā, izpaušanas noteikumiem, kā arī attiecībā uz Komisijas un valstu iestāžu sadarbību un koordināciju. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(100)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktu par Komisijas un dalībvalstu sadarbības un koordinācijas praktisko kārtību. Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto attiecībā uz atlikušajiem šajā regulā paredzētajiem īstenošanas aktiem. Tas ir pamatots ar to, ka minētie atlikušie īstenošanas akti attiecas uz šajā regulā noteikto procedūru praktiskajiem aspektiem, piemēram, dažādu procedūras posmu formu, saturu un citiem elementiem, dažādu procedūras posmu praktisko kārtību, piemēram, procesuālo termiņu pagarināšanu vai tiesībām tikt uzklausītam, ka arī uz individuāliem īstenošanas lēmumiem, kas adresēti vārtziņiem.

(101)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 ikvienai dalībvalstij vajadzētu būt pārstāvētai padomdevējā komitejā un lemt par savas delegācijas sastāvu. Šāda delegācija var ietvert, cita starpā, dalībvalstu kompetento iestāžu ekspertus, kuriem ir attiecīgas speciālās zināšanas par konkrētu jautājumu, kas iesniegts padomdevējai komitejai.

(102)

Trauksmes cēlēji var vērst kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, kas var palīdzēt kompetentajām iestādēm konstatēt šīs regulas pārkāpumus un dot tām iespēju piemērot sankcijas. Būtu jānodrošina, ka tiek ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai trauksmes cēlējiem dotu iespēju brīdināt kompetentās iestādes par faktiskiem vai iespējamiem šīs regulas pārkāpumiem un lai pasargātu trauksmes cēlējus no atriebības. Minētajā nolūkā šajā regulā būtu jāparedz, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (20) ir piemērojama ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem.

(103)

Lai uzlabotu juridisko noteiktību, Direktīvas (ES) 2019/1937 piemērojamība, ievērojot šo regulu, ziņojumiem par šīs regulas pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, būtu jāatspoguļo minētajā direktīvā. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikums. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka minētais grozījums tiek atspoguļots to transponēšanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1937, lai gan valsts transponēšanas pasākumu pieņemšana nav nosacījums tam, lai minēto direktīvu piemērotu ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem un ziņojošo personu aizsardzībai no šīs regulas piemērošanas dienas.

(104)

Patērētājiem vajadzētu būt tiesīgiem īstenot savas tiesības saistībā ar pienākumiem, kas ar šo regulu noteikti vārtziņiem, un to darīt, izmantojot pārstāvības prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2020/1828 (21). Minētajā nolūkā šajā regulā būtu jāparedz, ka Direktīva (ES) 2020/1828 ir piemērojama pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar vārtziņu izdarītiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuri kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza minētās direktīvas pielikums. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka minētais grozījums tiek atspoguļots to transponēšanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2020/1828, lai gan valsts transponēšanas pasākumu pieņemšana šajā sakarā nav nosacījums tam, lai minēto direktīvu piemērotu minētajām pārstāvības prasībām. Direktīvas (ES) 2020/1828 piemērojamībai pārstāvības prasībām, ko ceļ saistībā ar vārtziņu izdarītiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuri kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm, būtu jāsākas no dienas, kad sāk piemērot dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kuri vajadzīgi minētās direktīvas transponēšanai, vai no šīs regulas piemērošanas dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

(105)

Komisijai šī regula būtu periodiski jāizvērtē, un cieši jāuzrauga tās ietekme uz komerciālo attiecību sāncensību un godīgumu tiešsaistes platformu ekonomikā, it īpaši ar mērķi noteikt, vai, ņemot vērā attiecīgo tehnoloģiju vai tirgus attīstību, ir vajadzīgi grozījumi. Minētajā izvērtējumā būtu jāietver platformas pamatpakalpojumu un vārtziņiem piemēroto pienākumu saraksta regulāra pārskatīšana, kā arī to izpilde, lai nodrošinātu, ka Savienības digitālajos tirgos valda sāncensība un tie ir godīgi. Šajā sakarā Komisijai būtu arī jāizvērtē pienākuma, kas attiecas uz numurneatkarīgu elektronisko sakaru pakalpojumu sadarbspēju, darbības joma. Lai gūtu plašu priekšstatu par norisēm digitālajā nozarē, izvērtējumā būtu jāņem vērā dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu pieredze. Šajā sakarā Komisijai vajadzētu būt iespējai arī izskatīt atzinumus un ziņojumus, ko tai iesniedzis tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centrs, kas sākotnēji tika izveidots ar Komisijas Lēmumu C(2018)2393 (2018. gada 26. aprīlis). Pēc izvērtējuma Komisijai būtu jāīsteno atbilstīgi pasākumi. Veicot šajā regulā noteiktās prakses un pienākumu novērtēšanu un pārskatīšanu, Komisijai par mērķi būtu jāizvirza augsta aizsardzības līmeņa uzturēšana un kopīgo tiesību un vērtību, it īpaši līdztiesības un nediskriminācijas, ievērošana.

(106)

Neskarot budžeta procedūru un izmantojot pašreizējos finanšu instrumentus, būtu jāpiešķir Komisijai pienācīgi cilvēkresursi, finanšu un tehniskie resursi, lai nodrošinātu, ka tā var efektīvi pildīt savus pienākumus un īstenot savas pilnvaras attiecībā uz šīs regulas izpildes nodrošināšanu.

(107)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, digitālajā nozarē kopumā un jo īpaši platformu pamatpakalpojumu jomā nodrošināt sāncensību un godīgumu, lai veicinātu inovāciju, digitālo produktu un pakalpojumu kvalitāti, godīgas un konkurētspējīgas cenas, kā arī augstu kvalitāti un izvēli galalietotājiem digitālajā nozarē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet vārtziņu uzņēmējdarbības modeļa un darbību, kā arī to darbību mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(108)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2021. gada 10. februārī sniedza atzinumu (22).

(109)

Šī regula atbilst pamattiesībām un principiem, kas ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it īpaši tās 16., 47. un 50. pantā. Tādējādi šīs regulas interpretēšanā un piemērošanā būtu jāievēro minētās tiesības un principi,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šīs regulas mērķis ir veicināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, paredzot saskaņotus noteikumus, kas visiem uzņēmumiem nodrošina sāncensīgus un godīgus digitālās nozares tirgus visā Savienībā jomās, kurās darbojas vārtziņi, un tādējādi sniedzot labumu komerciāliem lietotājiem un galalietotājiem.

2.   Šo regulu piemēro platformas pamatpakalpojumiem, ko vārtziņi sniedz vai piedāvā komerciālajiem lietotājiem, kas iedibināti Savienībā, vai galalietotājiem, kuru iedibināšanas vieta vai atrašanās vieta ir Savienībā, neatkarīgi no vārtziņu iedibināšanas vietas vai uzturēšanās vietas un neatkarīgi no tiesību aktiem, kas citādi piemērojami pakalpojuma sniegšanai.

3.   Šo regulu nepiemēro tirgiem, kas saistīti ar:

a)

elektronisko sakaru tīkliem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 1. punktā;

b)

elektronisko sakaru pakalpojumiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 4. punktā, bet nav saistīti ar numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem.

4.   Attiecībā uz starppersonu sakaru pakalpojumiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 5. punktā, šī regula neskar pilnvaras un pienākumus, kas uzticēti valstu regulatīvajām un citām kompetentajām iestādēm saskaņā ar minētās direktīvas 61. pantu.

5.   Lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības, dalībvalstis ar tiesību aktiem, noteikumiem vai administratīviem pasākumiem vārtziņiem nepiemēro papildu pienākumus, kuru mērķis ir nodrošināt sāncensīgus un godīgus tirgus. Nekas šajā regulā neliedz dalībvalstīm piemērot pienākumus uzņēmumiem, tostarp uzņēmumiem, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, attiecībā uz jautājumiem, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā, ja minētie pienākumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem un neizriet no tā, ka attiecīgajiem uzņēmumiem ir vārtziņa statuss šīs regulas nozīmē.

6.   Šī regula neskar LESD 101. un 102. panta piemērošanu. Tāpat tā neskar šādu noteikumu piemērošanu:

a)

valstu konkurences noteikumi, kas aizliedz konkurenci ierobežojošas vienošanās, uzņēmumu apvienību lēmumus, saskaņotas darbības un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu;

b)

valstu konkurences noteikumi, kas aizliedz cita veida vienpusēju rīcību, ciktāl šādi noteikumi attiecas uz uzņēmumiem, kas nav vārtziņi, vai nozīmē papildu pienākumu piemērošanu vārtziņiem; un

c)

Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (23) un valstu noteikumi par apvienošanos kontroli.

7.   Valstu iestādes nepieņem lēmumus, kas ir pretrunā lēmumam, kuru Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Komisija un dalībvalstis strādā ciešā sadarbībā un koordinē savas izpildes nodrošināšanas darbības, pamatojoties uz 37. un 38. pantā noteiktajiem principiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“vārtzinis” ir uzņēmums, kurš sniedz platformas pamatpakalpojumus un kura vārtziņa statuss noteikts, ievērojot 3. pantu;

2)

“platformas pamatpakalpojums” ir:

a)

tiešsaistes starpniecības pakalpojumi;

b)

tiešsaistes meklētājprogrammas;

c)

tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi;

d)

video koplietošanas platformas pakalpojumi;

e)

numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi;

f)

operētājsistēmas;

g)

tīmekļa pārlūkprogrammas;

h)

virtuālie asistenti;

i)

mākoņdatošanas pakalpojumi;

j)

tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, tostarp jebkādi reklāmas tīkli, reklāmas biržas un jebkādi citi reklāmas starpniecības pakalpojumi, ko sniedz jebkurš uzņēmums, kurš sniedz jebkuru no a)–i) apakšpunktā uzskaitītajiem platformas pamatpakalpojumiem;

3)

“informācijas sabiedrības pakalpojums” ir jebkāds pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

4)

“digitālā nozare” ir tādu produktu un pakalpojumu nozare, kurus sniedz ar informācijas sabiedrības pakalpojumiem vai ar to starpniecību;

5)

“tiešsaistes starpniecības pakalpojumi” ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, kā definēts Regulas (ES) 2019/1150 2. panta 2) punktā;

6)

“tiešsaistes meklētājprogramma” ir tiešsaistes meklētājprogramma, kā definēts Regulas (ES) 2019/1150 2. panta 5) punktā;

7)

“tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojums” ir platforma, kas galalietotājiem ļauj veidot sakarus un sazināties citam ar citu, dalīties saturā un atklāt citus lietotājus un saturu ar vairāku ierīču starpniecību un it īpaši, izmantojot tērzētavas, publikācijas, video un ieteikumus;

8)

“video koplietošanas platformas pakalpojums” ir video koplietošanas platformas pakalpojums, kā definēts Direktīvas 2010/13/ES 1. panta 1. punkta aa) apakšpunktā;

9)

“numurneatkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums” ir numurneatkarīgs starppersonu sakaru pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 7) punktā;

10)

“operētājsistēma” ir sistēmas programmatūra, kas kontrolē aparatūras vai programmatūras pamatfunkcijas un nodrošina lietojumprogrammu darbību tajā;

11)

“tīmekļa pārlūkprogramma” ir lietojumprogramma, kas ļauj galalietotājiem piekļūt serveros, kuri ir savienoti ar tīkliem, piemēram, internetu, mitinātam tīmekļa saturam un mijiedarboties ar to, tostarp autonomas tīmekļa pārlūkprogrammas, kā arī tīmekļa pārlūkprogrammas, kas integrētas vai iegultas programmatūrā vai tamlīdzīgas;

12)

“virtuālais asistents” ir lietojumprogramma, kura var apstrādāt pieprasījumus, uzdevumus vai jautājumus – tostarp tos, ko ievada audio, vizuālā, rakstiskā formātā vai ar žestiem vai kustībām – un kura, pamatojoties uz minētajiem pieprasījumiem, uzdevumiem vai jautājumiem, nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem vai kontrolē savienotās fiziskās ierīces;

13)

“mākoņdatošanas pakalpojums” ir mākoņdatošanas pakalpojums, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/1148 (24) 4. panta 19) punktā;

14)

“lietojumprogrammu veikali” ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumu veids, kura starpniecības objekts produktu vai pakalpojumu veidā ir lietojumprogrammas

15)

“lietojumprogramma” ir jebkurš digitāls produkts vai pakalpojums, kas darbojas uz operētājsistēmas bāzes;

16)

“maksājumu pakalpojums” ir maksājumu pakalpojums, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 3) punktā;

17)

“tehniskais pakalpojums, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu” ir pakalpojums Direktīvas (ES) 2015/2366 3. panta j) punkta nozīmē;

18)

“maksājumu sistēma pirkumiem lietotnē” ir lietojumprogramma, pakalpojums vai lietotāja saskarne, kas atvieglo digitālā satura vai digitālo pakalpojumu iegādi lietojumprogrammā, tostarp satura, abonementu, funkciju vai funkcionalitātes iegādi, un maksājumus par šādiem pirkumiem;

19)

“identifikācijas pakalpojums” ir tāda pakalpojuma veids, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam un kas ļauj jebkādā veidā pārbaudīt galalietotāju vai komerciālo lietotāju identitāti neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas;

20)

“galalietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izmanto platformas pamatpakalpojumus un kas nav komerciālais lietotājs;

21)

“komerciālais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas rīkojas komerciālā vai profesionālā statusā un izmanto platformas pamatpakalpojumus nolūkā nodrošināt preces vai pakalpojumus galalietotājiem vai tos izmanto šādas nodrošināšanas laikā;

22)

“ranžējums” ir relatīvā pamanāmība, ko piešķir precēm vai pakalpojumiem, kurus piedāvā, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumus, video koplietošanas platformas pakalpojumus vai virtuālos asistentus, vai atbilstība, ko tiešsaistes meklētājprogrammas piešķir meklēšanas rezultātiem, un ko attēlo, izkārto vai paziņo uzņēmumi, kuri sniedz tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumus, video koplietošanas platformas pakalpojumus, virtuālo asistentu vai tiešsaistes meklētājprogrammu pakalpojumus, neatkarīgi no šādai attēlošanai, izkārtošanai vai paziņošanai izmantotajām tehnoloģijām un neatkarīgi no tā, vai tiek attēlots vai paziņots tikai viens rezultāts.

23)

“meklēšanas rezultāti” ir jebkura formāta informācija, ieskaitot tekstuālu, grafisku, balss vai cita veida informāciju, kura tiek sniegta kā atbilde uz meklēšanas vaicājumu un ir saistīta ar to, neatkarīgi no tā, vai sniegtā informācija ir apmaksāts vai neapmaksāts rezultāts, tieša atbilde vai jebkurš produkts, pakalpojums vai informācija, kas tiek piedāvāta saistībā ar dabiskajiem rezultātiem vai tiek parādīta kopā ar tiem, vai arī ir daļēji vai pilnībā iegulta šādos rezultātos;

24)

“dati” ir jebkāds darbību, faktu vai informācijas un šādu darbību, faktu vai informācijas apvienojuma digitāls atspoguļojums, arī kā audio, vizuāls vai audiovizuāls ieraksts;

25)

“personas dati” ir personas dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 1) punktā;

26)

“nepersondati” ir dati, kas nav personas dati;

27)

“uzņēmums” ir vienība, kas ir iesaistīta saimnieciskā darbībā, neatkarīgi no tās juridiskā statusa un veida, kādā tā tiek finansēta, tostarp visi saistītie uzņēmumi vai savienotie uzņēmumi, kas veido grupu, kurā kādu uzņēmumu tieši vai netieši kontrolē cits uzņēmums;

28)

“kontrole” ir iespēja izšķiroši ietekmēt kādu uzņēmumu Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta 2. punkta nozīmē;

29)

“sadarbspēja” ir spēja apmainīties ar informāciju un savstarpēji izmantot informāciju, ar ko apmainās, izmantojot saskarnes vai citus risinājumus, lai visi aparatūras vai programmatūras elementi darbotos ar citu aparatūru un programmatūru un ar lietotājiem visos veidos, kādos tiem paredzēts darboties;

30)

“apgrozījums” ir uzņēmuma iegūtā summa Regulas (EK) Nr. 139/2004 5. panta 1. punkta nozīmē;

31)

“profilēšana” ir profilēšana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 4) punktā;

32)

“piekrišana” ir piekrišana, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11) punktā;

33)

“valsts tiesa” ir kādas dalībvalsts tiesa LESD 267. panta nozīmē.

II NODAĻA

VĀRTZIŅI

3. pants

Vārtziņa statusa noteikšana

1.   Uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu, ja:

a)

tam ir būtiska ietekme uz iekšējo tirgu;

b)

tas sniedz platformas pamatpakalpojumu, kas ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem, lai tie sasniegtu galalietotājus; un

c)

tam ir ietekmīgs un noturīgs stāvoklis savu darbību jomā vai ir paredzams, ka tuvākajā nākotnē tam būs šāds stāvoklis.

2.   Pieņem, ka uzņēmums atbilst attiecīgajām 1. punkta prasībām:

a)

attiecībā uz 1. punkta a) apakšpunktu, ja tas katrā no pēdējiem trīs finanšu gadiem ir sasniedzis gada Savienības apgrozījumu 7,5 miljardu EUR apmērā vai lielāku vai ja tā vidējā tirgus kapitalizācija vai tā ekvivalentā patiesā tirgus vērtība pēdējā finanšu gadā ir sasniegusi vismaz 75 miljardus EUR un ja tas sniedz to pašu platformas pamatpakalpojumu vismaz trīs dalībvalstīs;

b)

attiecībā uz 1. punkta b) apakšpunktu, ja tas sniedz platformas pamatpakalpojumu, kam pēdējā finanšu gadā katru mēnesi ir bijis vismaz 45 miljoni aktīvu galalietotāju, kas ir iedibināti vai atrodas Savienībā, un gadā ir bijuši vismaz 10 000 aktīvu komerciālo lietotāju, kuri ir iedibināti Savienībā un kuri ir noteikti un aprēķināti saskaņā ar pielikumā izklāstīto metodiku un rādītājiem;

c)

attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktu, ja katrā no pēdējiem trim finanšu gadiem ir sasniegtas šā punkta b) apakšpunktā norādītās robežvērtības.

3.   Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, tas par to informē Komisiju nekavējoties un jebkurā gadījumā divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas un sniedz 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju. Šādā paziņojumā iekļauj 2. punktā noteikto attiecīgo informāciju par katru no uzņēmuma platformas pamatpakalpojumiem, kas atbilst 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajām robežvērtībām. Ja papildu platformas pamatpakalpojums, ko sniedz uzņēmums, kuram iepriekš piešķirts vārtziņa statuss, atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, šāds uzņēmums par to paziņo Komisijai divu mēnešu laikā pēc minēto robežvērtību sasniegšanas.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu, nepaziņo Komisijai saskaņā ar šā punkta pirmo daļu un termiņā, ko Komisija noteikusi informācijas pieprasījumā saskaņā ar 21. pantu, nesniedz visu būtisko informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai attiecīgajam uzņēmumam noteiktu vārtziņa statusu saskaņā ar šā panta 4. punktu, Komisijai joprojām ir tiesības noteikt minētajam uzņēmumam vārtziņa statusu, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, izpilda informācijas pieprasījumu, ievērojot šā punkta otro daļu, vai ja informācija ir sniegta pēc minētajā daļā minētā termiņa beigām, Komisija piemēro 4. punktā izklāstīto procedūru.

4.   Komisija bez liekas kavēšanās un vēlākais 45 darbdienu dienu laikā pēc pilnīgas 3. punktā minētās informācijas saņemšanas nosaka vārtziņa statusu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst visām 2. punktā paredzētajām robežvērtībām.

5.   Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kopā ar savu paziņojumu var iesniegt pietiekami pamatotus argumentus, lai pierādītu, ka izņēmuma kārtā – lai gan tas atbilst visām 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, ņemot vērā apstākļus, kādos darbojas attiecīgais platformas pamatpakalpojums – tas neatbilst 1. punktā minētajām prasībām.

Ja Komisija uzskata, ka argumenti, ko saskaņā ar pirmo daļu iesniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav pietiekami pamatoti, jo tie acīmredzami neliek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, tā 4. punktā minētajā termiņā var noraidīt minētos argumentus, nepiemērojot 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, sniedz šādus pietiekami pamatotus argumentus, kuri acīmredzami liek apšaubīt šā panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, Komisija neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas šā panta 4. punktā minētajā termiņā var sākt 17. panta 3. punktā noteikto procedūru.

Ja Komisija secina, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nav spējis pierādīt, ka tā sniegtie attiecīgie platformas pamatpakalpojumi neatbilst šā panta 1. punkta prasībām, tā attiecīgajam uzņēmumam nosaka vārtziņa statusu saskaņā ar 17. panta 3. punktā paredzēto procedūru.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai šo regulu papildinātu, precizējot metodiku, pēc kuras nosaka, vai ir sasniegtas šā panta 2. punktā paredzētās kvantitatīvās robežvērtības, un vajadzības gadījumā minēto metodiku regulāri pielāgotu tirgus un tehnoloģiju attīstībai.

7.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai grozītu šo regulu, atjauninot metodiku un pielikumā iekļauto rādītāju sarakstu.

8.   Komisija vārtziņa statusu saskaņā ar 17. pantā paredzēto procedūru nosaka jebkuram uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus un kas atbilst katrai šā panta 1. punktā paredzētajai prasībai, bet neatbilst katrai šā panta 2. punktā noteiktajai robežvērtībai.

Minētajā nolūkā Komisija ņem vērā dažus vai visus šos elementus, ciktāl tie ir būtiski attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus:

a)

minētā uzņēmuma lielums, arī apgrozījums un tirgus kapitalizācija, darbības un stāvoklis;

b)

to komerciālo lietotāju skaits, kuri izmanto platformas pamatpakalpojumu savu galalietotāju sasniegšanai, un galalietotāju skaits;

c)

tīkla efekts un datu sniegtās priekšrocības, it sevišķi saistībā ar minētā uzņēmuma piekļuvi personas datiem un nepersondatiem un to apkopošanu vai analītikas spējām;

d)

jebkāda mēroga un darbības jomas ietekme, no kuras uzņēmums gūst labumu, tostarp attiecībā uz datiem un attiecīgā gadījumā uz tā darbībām ārpus Savienības;

e)

komerciālo lietotāju vai galalietotāju piesaiste, arī pārslēgšanās izmaksas un ar rīcību saistīta neobjektivitāte, kas mazina komerciālo lietotāju un galalietotāju spēju pārslēgties vai veikt daudzviesošanu;

f)

minētā uzņēmuma konglomerāta korporatīvā struktūra vai vertikālā integrācija, piemēram, kas ļauj minētajam uzņēmumam īstenot šķērssubsidēšanu, kombinēt datus no dažādiem avotiem vai izmantot savu pozīciju; vai

g)

citas strukturālas uzņēmuma vai pakalpojuma iezīmes.

Veicot novērtējumu saskaņā ar šo punktu, Komisija ņem vērā paredzamo attīstību saistībā ar otrajā daļā uzskaitītajiem elementiem, tostarp jebkādu plānotu koncentrāciju, kurā iesaistīts cits uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkādus citus pakalpojumus digitālajā nozarē, vai kas ļauj vākt datus.

Ja uzņēmums, kas sniedz tādu platformas pamatpakalpojumu, kurš neatbilst 2. punkta kvantitatīvajām robežvērtībām, lielā mērā nepilda Komisijas norīkotos izpētes pasākumus un ja minētā neizpilde tiek turpināta arī pēc tam, kad minētais uzņēmums ir ticis aicināts saprātīgā termiņā nodrošināt izpildi un iesniegt apsvērumus, Komisija var minētajam uzņēmumam noteikt vārtziņa statusu, balstoties uz Komisijai pieejamajiem faktiem.

9.   Katram uzņēmumam, kam noteikts vārtziņa statuss, ievērojot 4. vai 8. punktu, Komisija lēmumā par statusa noteikšanu uzskaita attiecīgos platformas pamatpakalpojumus, kuri tiek sniegti tajā pašā uzņēmumā un kuri katrs atsevišķi ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem galalietotāju sasniegšanā, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

10.   Vārtzinis nodrošina 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumu izpildi sešu mēnešu laikā pēc tam, kad platformas pamatpakalpojums ir uzskaitīts lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot šā panta 9. punktu.

4. pants

Vārtziņa statusa pārskatīšana

1.   Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var jebkurā brīdī pārskatīt, grozīt vai atcelt saskaņā ar 3. pantu pieņemto lēmumu par statusa noteikšanu saistībā ar kādu no šādiem iemesliem:

a)

ir būtiski mainījušies fakti, kas bija lēmuma par statusa noteikšanu pamatā;

b)

ja lēmums par statusa noteikšanu ticis balstīts uz nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju.

2.   Komisija regulāri un vismaz reizi trijos gados pārskata, vai vārtziņi joprojām atbilst 3. panta 1. punktā noteiktajām prasībām. Pārskatot tā arī pārbauda, vai ir jāgroza 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais vārtziņa platformas pamatpakalpojumu saraksts, kas atsevišķi ir svarīga vārteja komerciālajiem lietotājiem, lai sasniegtu galalietotājus. Minētās pārskatīšanas nekādā veidā neaptur vārtziņa pienākumus.

Komisija vismaz reizi gadā arī pārbauda, vai minētajām prasībām atbilst jauni uzņēmumi, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus.

Ja Komisija, pamatojoties uz pirmajā daļā noteikto pārskatīšanu, konstatē, ka ir mainījušies fakti, uz kuriem tika balstīta vārtziņa statusa noteikšana uzņēmumiem, kuri sniedz platformas pamatpakalpojumus, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina, groza vai atceļ lēmumu par statusa noteikšanu.

3.   Komisija regulāri publicē un atjaunina vārtziņu sarakstu un to platformas pamatpakalpojumu sarakstu, saistībā ar kuriem vārtziņiem ir pastāvīgi jāpilda III nodaļā noteiktie pienākumi.

III NODAĻA

VĀRTZIŅU PRAKSE, KAS IEROBEŽO SĀNCENSĪBU VAI IR NEGODĪGA

5. pants

Vārtziņu pienākumi

1.   Vārtzinis ievēro visus šajā pantā izklāstītos pienākumus attiecībā uz katru no saviem platformas pamatpakalpojumiem, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu.

2.   Vārtzinis:

a)

neapstrādā tiešsaistes reklāmas pakalpojumu sniegšanas nolūkā to galalietotāju personas datus, kuri izmanto tādu trešo personu pakalpojumus, kuras izmanto vārtziņa platformas pamatpakalpojumus;

b)

nekombinē personas datus, kas iegūti no attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem, ar personas datiem no jebkādiem papildu platformas pamatpakalpojumiem vai no jebkuriem citiem vārtziņa sniegtajiem pakalpojumiem vai ar personas datiem no trešo personu pakalpojumiem;

c)

savstarpēji neizmanto personas datus no attiecīgā platformas pamatpakalpojuma citos pakalpojumos, ko vārtzinis sniedz atsevišķi, tostarp citos platformas pamatpakalpojumos, un otrādi; un

d)

nepieraksta galalietotājus pie citiem vārtziņa pakalpojumiem, lai kombinētu personas datus,

izņemot gadījumus, kad galalietotājam tika piedāvāta konkrētā izvēle un tas ir devis piekrišanu Regulas (ES) 2016/679 4. panta 11. punkta un 7. panta nozīmē.

Ja galalietotājs ir atteicis vai atsaucis savu piekrišanu, kas tika dota pirmās daļas nolūkos, vārtzinis neatkārto savu piekrišanas pieprasījumu tajā pašā nolūkā vairāk kā vienu reizi viena gada laikā.

Šis punkts neskar vārtziņa iespēju attiecīgā gadījumā paļauties uz Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktu.

3.   Vārtzinis neliedz komerciālajiem lietotājiem piedāvāt galalietotājiem tādus pašus produktus vai pakalpojumus, izmantojot trešo personu tiešsaistes starpniecības pakalpojumus vai pašiem savu tiešās pārdošanas tiešsaistes kanālu, par cenām vai saskaņā ar nosacījumiem, kas atšķiras no tiem, kādi tiek piedāvāti ar vārtziņa tiešsaistes starpniecības pakalpojumiem.

4.   Vārtzinis ļauj komerciālajiem lietotājiem bez maksas paziņot un reklamēt – arī ar dažādiem nosacījumiem – galalietotājiem piedāvājumus, kas saņemti ar tā platformas pamatpakalpojuma starpniecību, vai arī izmantojot citus kanālus, un slēgt līgumus ar minētajiem galalietotājiem neatkarīgi no tā, vai šim mērķim viņi izmanto vārtziņa platformas pamatpakalpojumus vai ne.

5.   Vārtzinis ļauj galalietotājiem ar tā platformas pamatpakalpojumu starpniecību piekļūt saturam, abonementiem, funkcijām vai citiem elementiem un tos lietot, izmantojot komerciālā lietotāja lietojumprogrammu, tostarp, ja minētie galalietotāji šādus elementus ir iegādājušies no attiecīgā komerciālā lietotāja, neizmantojot vārtziņa platformas pamatpakalpojumus.

6.   Vārtzinis tieši vai netieši neliedz vai neierobežo komerciālo lietotāju vai galalietotāju iespējas jebkādu jautājumu par vārtziņa neatbilstību attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem aktualizēt jebkurā attiecīgā valsts sektora iestādē, tostarp valstu tiesās, saistībā ar jebkādu vārtziņa praksi. Tas neskar komerciālo lietotāju un vārtziņu tiesības savos nolīgumos paredzēt likumīgu sūdzību izskatīšanas mehānismu izmantošanas noteikumus.

7.   Vārtzinis neprasa galalietotājiem izmantot vai – komerciālo lietotāju gadījumā – izmantot, piedāvāt vai nodrošināt sadarbspēju ar minētā vārtziņa identifikācijas pakalpojumu, tīmekļa pārlūkprogrammu vai maksājumu pakalpojumu, vai tehnisku pakalpojumu, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, piemēram, maksājumu sistēmas pirkumiem lietotnē, saistībā ar pakalpojumiem, ko sniedz komerciālie lietotāji, kuri izmanto minētā vārtziņa platformas pamatpakalpojumus.

8.   Vārtzinis neprasa komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem abonēt vai reģistrēties jebkādos papildu platformas pamatpakalpojumos, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu, ievērojot 3. panta 9. punktu, vai kuri atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām robežvērtībām, kā nosacījumu, lai spētu izmantot, piekļūt, pierakstīties vai reģistrēties jebkuram no minētā vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem, kuri uzskaitīti, ievērojot minēto pantu.

9.   Vārtzinis katram reklāmdevējam, kuram tas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, vai reklāmdevēju pilnvarotām trešām personām pēc reklāmdevēja pieprasījuma katru dienu bez maksas attiecībā uz reklāmdevēja izvietoto reklāmu sniedz šādu informāciju:

a)

minētā reklāmdevēja samaksātā cena un maksas, tostarp jebkādi atskaitījumi un piemaksas, par katru no attiecīgajiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis;

b)

izdevēja saņemtā atlīdzība, tostarp visi atskaitījumi un piemaksas, ja izdevējs tam piekritis; un

c)

rādītāji, pēc kuriem aprēķina katru no cenām, maksām un atlīdzību.

Ja izdevējs nepiekrīt informācijas par saņemto atlīdzību, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, kopīgošanai vārtzinis katram reklāmdevējam bez maksas sniedz informāciju par dienas vidējo atlīdzību, ko saņēmis minētais izdevējs, tostarp par jebkādiem atskaitījumiem un piemaksām par attiecīgajām reklāmām.

10.   Vārtzinis katram izdevējam, kuram tas sniedz tiešsaistes reklāmas pakalpojumus, vai izdevēju pilnvarotām trešām personām pēc izdevēja pieprasījuma katru dienu bez maksas attiecībā uz reklāmu, kura izvietota uz izdevēja inventāra, sniedz šādu informāciju:

a)

minētā izdevēja saņemtā atlīdzība un samaksātās maksas, tostarp jebkādi atskaitījumi un piemaksas, par katru no attiecīgajiem tiešsaistes reklāmas pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis,

b)

reklāmdevēja samaksātā cena, tostarp visi atskaitījumi un piemaksas, ja reklāmdevējs tam piekritis; un

c)

rādītāji, pēc kuriem aprēķina katru no cenām un atlīdzību.

Ja reklāmdevējs nepiekrīt informācijas kopīgošanai, vārtzinis katram izdevējam bez maksas sniedz informāciju par dienas vidējo cenu, ko maksājis minētais reklāmdevējs, tostarp par jebkādiem atskaitījumiem un piemaksām par attiecīgajām reklāmām.

6. pants

Detalizētāk nosakāmi vārtziņu pienākumi saskaņā ar 8. pantu

1.   Vārtziņi ievēro visus šajā pantā izklāstītos pienākumus attiecībā uz katru no saviem platformas pamatpakalpojumiem, kas uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu.

2.   Vārtzinis, konkurējot ar komerciālajiem lietotājiem, neizmanto nekādus publiski nepieejamus datus, kurus ģenerējuši vai snieguši minētie komerciālie lietotāji saistībā ar attiecīgo platformas pamatpakalpojumu izmantošanu vai tādu pakalpojumu izmantošanu, kuri sniegti kopā ar attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, tostarp datus, kurus ģenerējuši vai snieguši minēto komerciālo lietotāju klienti.

Šā panta pirmās daļas nolūkos publiski nepieejami dati ietver jebkādus apkopotus vai neapkopotus datus, ko ģenerē komerciālie lietotāji un ko var iegūt vai apkopot no komerciālo lietotāju vai to klientu komercdarbībām, tostarp klikšķu, meklēšanas, skatīšanās un balss datus, par attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem vai par pakalpojumiem, kas sniegti kopā ar vārtziņa attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam.

3.   Vārtzinis ļauj un nodrošina tehniskas iespējas galalietotājiem viegli atinstalēt jebkādas lietojumprogrammas vārtziņa operētājsistēmā, neskarot minētā vārtziņa iespēju ierobežot šādu atinstalēšanu saistībā ar lietojumprogrammām, kas ir būtiskas operētājsistēmas vai ierīces darbībai un ko tehniski nevar atsevišķi piedāvāt trešās personas.

Vārtzinis ļauj un nodrošina tehniskas iespējas galalietotājiem viegli mainīt noklusējuma iestatījumus vārtziņa operētājsistēmā, virtuālajā asistentā un tīmekļa pārlūkprogrammā, kas galalietotājus novirza vai ved uz vārtziņa sniegtajiem produktiem vai pakalpojumiem. Tas ietver pamudinājumu galalietotājiem brīdī, kad galalietotāji pirmo reizi izmanto vārtziņa tiešsaistes meklētājprogrammu, virtuālo asistentu vai tīmekļa pārlūkprogrammu, kas uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, no galveno pieejamo pakalpojumu sniedzēju saraksta izvēlēties tiešsaistes meklētājprogrammu, virtuālo asistentu vai tīmekļa pārlūkprogrammu, uz kuru vārtziņa operētājsistēma pēc noklusējuma novirza vai ved lietotājus, un tiešsaistes meklētājprogrammu, uz kuru virtuālais asistents un vārtziņa tīmekļa pārlūkprogramma pēc noklusējuma novirza vai ved lietotājus.

4.   Vārtzinis ļauj un nodrošina tehniskas iespējas instalēt un faktiski izmantot trešo personu lietojumprogrammas vai lietojumprogrammu veikalus, kas izmanto vai nodrošina sadarbspēju ar tā operētājsistēmām, un ļauj piekļūt minētajām lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem citos veidos, kas nav šā vārtziņa platformas attiecīgie pamatpakalpojumi. Vārtzinis attiecīgā gadījumā neliedz lejupielādētajām trešo personu lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem mudināt galalietotājus izlemt, vai viņi vēlas iestatīt šo lejupielādēto lietojumprogrammu vai lietojumprogrammu veikalu pēc noklusējuma. Vārtzinis nodrošina tehniskas iespējas galalietotājiem, kuri nolemj iestatīt lejupielādēto lietojumprogrammu vai lietojumprogrammu veikalu pēc noklusējuma, viegli veikt šīs izmaiņas.

Vārtzinim netiek liegts pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka trešo personu lietojumprogrammas vai lietojumprogrammu veikali neapdraud vārtziņa nodrošinātās aparatūras vai operētājsistēmas integritāti, ciktāl šādi pasākumi ir absolūti nepieciešami un samērīgi un ja vārtzinis tos pienācīgi pamato.

Turklāt vārtzinim nav liegts piemērot pasākumus un iestatījumus, kas nav noklusējuma iestatījumi, nodrošinot galalietotājiem iespēju efektīvi aizsargāt drošību saistībā ar trešo personu lietojumprogrammām vai lietojumprogrammu veikaliem, ciktāl šādi pasākumi un iestatījumi ir absolūti nepieciešami un samērīgi un ja vārtzinis pienācīgi pamato šos pasākumus un iestatījumus, kas nav noklusējuma iestatījumi.

5.   Vārtzinis attiecībā uz sevis paša piedāvātajiem pakalpojumiem un produktiem ranžējumā un saistītajā indeksācijā un tīmekļa pārmeklēšanā nedrīkst izturēties labvēlīgāk nekā pret līdzīgiem trešās personas pakalpojumiem vai produktiem. Vārtzinis šādam ranžējumam piemēro pārredzamus, taisnīgus un nediskriminējošus nosacījumus.

6.   Vārtzinis tehniski vai citādi neierobežo galalietotāju iespējas mainīt un abonēt dažādas lietojumprogrammas un pakalpojumus, kam var piekļūt, izmantojot vārtziņa platformas pamatpakalpojumus, arī attiecībā uz interneta piekļuves pakalpojuma izvēles iespējām galalietotājiem.

7.   Vārtzinis ļauj pakalpojumu sniedzējiem un aparatūras nodrošinātājiem bez maksas nodrošināt efektīvu sadarbspēju ar tām pašām aparatūras un programmatūras funkcijām, kurām piekļūst vai kuras kontrolē, izmantojot operētājsistēmu vai virtuālo asistentu, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, kas ir pieejamas minētā vārtziņa sniegtajiem pakalpojumiem vai aparatūrai, kā arī ļauj pakalpojumu sniedzējiem sadarbspējas nolūkā piekļūt minētajām funkcijām. Turklāt vārtzinis ļauj komerciālajiem lietotājiem un alternatīviem tādu pakalpojumu sniedzējiem, kurus sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, bez maksas nodrošināt efektīvu sadarbspēju ar tām pašām operētājsistēmas, aparatūras vai programmatūras funkcijām un sadarbspējas nolūkā piekļūt tām pašām operētājsistēmas, aparatūras vai programmatūras funkcijām neatkarīgi no tā, vai minētās funkcijas ir daļa no operētājsistēmas, kā tas ir pieejams minētajam vārtzinim vai ko tas izmanto, sniedzot šādus pakalpojumus.

Vārtzinim netiek liegts – ciktāl tas absolūti nepieciešams un samērīgi – pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sadarbspēja neapdraud vārtziņa nodrošinātās operētājsistēmas, virtuālā asistenta, aparatūras vai programmatūras funkciju integritāti, ja vārtzinis šādus pasākumus pienācīgi pamato.

8.   Vārtzinis pēc pieprasījuma un bez maksas sniedz reklāmdevējiem un izdevējiem, kā arī reklāmdevēju un izdevēju pilnvarotām trešām personām, piekļuvi vārtziņa veiktspējas mērīšanas rīkiem un datiem, kas reklāmdevējiem un izdevējiem vajadzīgi, lai veiktu neatkarīgu pārbaudi par reklāmu inventāru, cita starpā arī apkopotajiem un neapkopotajiem datiem. Šādus datus sniedz tā, lai reklāmdevēji un izdevēji varētu izmantot paši savus verifikācijas un mērīšanas rīkus vārtziņu sniegto platformas pamatpakalpojumu snieguma novērtēšanai;

9.   Vārtzinis galalietotājiem vai galalietotāja pilnvarotām trešām personām pēc viņu pieprasījuma un bez maksas nodrošina galalietotāja sniegto datu vai datu, kas ģenerēti galalietotāju darbības rezultātā saistībā ar attiecīgo platformas pamatpakalpojumu izmantošanu, faktisku pārnesamību, cita starpā bez maksas nodrošinot rīkus, kuri palīdz faktiski īstenot šādu datu pārnesamību, un tai skaitā nodrošina nepārtrauktu un reāllaika piekļuvi šādiem datiem.

10.   Vārtzinis komerciālajiem lietotājiem un komerciālā lietotāja pilnvarotām trešām personām pēc viņu pieprasījuma un bez maksas nodrošina faktisku, kvalitatīvu, nepārtrauktu un reāllaika piekļuvi apkopotiem un neapkopotiem datiem, – tai skaitā personas datiem, kas tiek sniegti vai ģenerēti saistībā ar to, kā minētie komerciālie lietotāji izmanto attiecīgos platformas pamatpakalpojumus vai pakalpojumus, ko minētie komerciālie lietotāji un galalietotāji, kuri darbojas ar minēto komerciālo lietotāju sniegtajiem produktiem un pakalpojumiem, sniedz kopā ar attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, – un nodrošina iespēju minētos datus izmantot. Attiecībā uz personas datiem vārtzinis nodrošina šādu piekļuvi personas datiem un iespēju tos izmantot tikai tad, ja minētie dati ir tieši saistīti ar to, ka galalietotāji izmanto attiecīgā komerciālā lietotāja piedāvātos produktus vai pakalpojumus ar attiecīgā platformas pamatpakalpojuma starpniecību, un ja galalietotāji izvēlas šādu kopīgošanu, sniedzot savu piekrišanu.

11.   Vārtzinis jebkuram trešās personas uzņēmumam, kas nodrošina tiešsaistes meklētājprogrammas, pēc tā pieprasījuma sniedz piekļuvi saskaņā ar godīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem noteikumiem ranžējuma, vaicājumu, klikšķu un skatījumu datiem saistībā ar bezmaksas un maksas meklēšanu, ko galalietotāji veic tā tiešsaistes meklētājprogrammās. Visi šādi vaicājumi, klikšķi un skatījumu dati, kas ir personas dati, tiek anonimizēti.

12.   Vārtzinis piemēro taisnīgus, saprātīgus un nediskriminējošus vispārējos nosacījumus attiecībā uz komerciālo lietotāju piekļuvi saviem lietojumprogrammu veikaliem, tiešsaistes meklētājprogrammām un tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem, kas uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu.

Šajā nolūkā vārtzinis publicē vispārējos piekļuves nosacījumus, tostarp alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu.

Komisija novērtē, vai publicētie vispārējie piekļuves nosacījumi atbilst šim punktam.

13.   Vārtzinim nav nesamērīgu vispārēju nosacījumu platformas pamatpakalpojuma sniegšanas izbeigšanai. Vārtzinis nodrošina, ka izbeigšanas nosacījumus var īstenot bez pārmērīgām grūtībām.

7. pants

Vārtziņu pienākums attiecībā uz numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sadarbspēju

1.   Ja vārtzinis sniedz numurneatkarīgus starppersonu sakaru pakalpojumus, kas uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, tas savu numurneatkarīgo starppersonu sakaru pakalpojumu pamatfunkcijas padara sadarbspējīgas ar cita pakalpojumu sniedzēja numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, kurš piedāvā vai plāno piedāvāt šādus pakalpojumus Savienībā, pēc pieprasījuma un bez maksas nodrošinot nepieciešamās tehniskās saskarnes vai līdzīgus risinājumus, kas veicina sadarbspēju.

2.   Vārtzinis nodrošina vismaz šādu 1. punktā minēto pamatfunkciju sadarbspēju, ja vārtzinis pats nodrošina šīs funkcijas saviem galalietotājiem:

a)

pēc uzskaitīšanas lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu:

i)

gala-gala (end-to-end) īsziņu apmaiņa starp diviem individuāliem galalietotājiem;

ii)

attēlu, balss ziņojumu, video un citu pievienoto datņu koplietošana gala-gala (end-to-end) saziņā starp diviem atsevišķiem galalietotājiem;

b)

divu gadu laikā pēc statusa noteikšanas:

i)

gala-gala (end-to-end) īsziņu apmaiņa individuālo galalietotāju grupās;

ii)

attēlu, balss ziņojumu, video un citu pievienoto datņu koplietošana gala-gala (end-to-end) saziņā starp grupas tērzēšanu un individuālu galalietotāju;

c)

četru gadu laikā pēc statusa noteikšanas:

i)

gala-gala (end-to-end) balss zvani starp diviem individuāliem galalietotājiem;

ii)

gala-gala (end-to-end) videozvani starp diviem individuāliem galalietotājiem;

iii)

gala-gala (end-to-end) balss zvani starp grupas tērzēšanu un individuālu galalietotāju;

iv)

gala-gala (end-to-end) videozvani starp grupas tērzēšanu un individuālu galalietotāju.

3.   Drošības līmenis, tostarp attiecīgā gadījumā pilnīga (end-to-end) šifrēšana, ko vārtzinis sniedz saviem galalietotājiem, tiek saglabāts visos sadarbspējīgajos pakalpojumos.

4.   Vārtzinis publicē standartpiedāvājumu, kurā izklāstīti tehniskie dati un vispārīgie noteikumi par sadarbspēju ar tā numurneatkarīgajiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, tostarp nepieciešamā informācija par drošības līmeni un pilnīgu (end-to-end) šifrēšanu. Vārtzinis publicē minēto standartpiedāvājumu 3. panta 10. punktā noteiktajā laikposmā un vajadzības gadījumā to atjaunina.

5.   Pēc standartpiedāvājuma publicēšanas saskaņā ar 4. punktu ikviens numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzējs, kas piedāvā vai plāno piedāvāt šādus pakalpojumus Savienībā, var pieprasīt sadarbspēju ar numurneatkarīgiem starppersonu sakaru pakalpojumiem, ko sniedz vārtzinis. Šāds pieprasījums var attiekties uz dažām vai visām 2. punktā uzskaitītajām pamatfunkcijām. Vārtzinis izpilda visus pamatotos sadarbspējas pieprasījumus trīs mēnešu laikā pēc attiecīgā pieprasījuma saņemšanas, padarot pieprasītās pamatfunkcijas darbotiesspējīgas.

6.   Komisija izņēmuma kārtā pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma var pagarināt izpildes termiņus, kas paredzēti 2. vai 5. punktā, ja vārtzinis pierāda, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvu sadarbspēju un saglabātu vajadzīgo drošības līmeni, tostarp attiecīgā gadījumā pilnīgu (end-to-end) šifrēšanu.

7.   Numurneatkarīgo starppersonu sakaru pakalpojumu, ko sniedz vārtzinis, un numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu, ko sniedz pieprasījumu iesniegušais sniedzējs, galalietotāji var brīvi izlemt, vai izmantot sadarbspējīgās pamatfunkcijas, ko vārtzinis var nodrošināt, ievērojot 1. punktu.

8.   Vārtzinis vāc tikai tos galalietotāju personas datus un apmainās ar tiem ar sadarbspēju pieprasošo numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēju, kuri ir absolūti nepieciešami efektīvas sadarbspējas nodrošināšanai. Jebkāda šāda galalietotāju personas datu vākšana un apmaiņa pilnībā atbilst Regulai (ES) 2016/679 un Direktīvai 2002/58/EK.

9.   Vārtzinim nav liegts veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka sadarbspēju pieprasošās trešās personas, kuras sniedz numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumus, neapdraud tā pakalpojumu integritāti, drošību un privātumu, ja šādi pasākumi ir absolūti nepieciešami un samērīgi un vārtzinis tos pienācīgi pamato.

8. pants

Vārtziņu pienākumu pildīšana

1.   Vārtzinis nodrošina un apliecina, ka tiek pildīti šīs regulas 5., 6 un 7. pantā noteiktie pienākumi. Pasākumi, ko vārtzinis īsteno, lai nodrošinātu minēto pantu izpildi, efektīvi palīdz sasniegt šīs regulas un attiecīgā pienākuma mērķus. Vārtzinis nodrošina, ka minēto pasākumu īstenošana atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši Regulai (ES) 2016/679, Direktīvai 2002/58/EK, tiesību aktiem par kiberdrošību, patērētāju aizsardzību, produktu drošumu, kā arī piekļūstamības prasībām.

2.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc vārtziņa pieprasījuma saskaņā ar šā panta 3. punktu var sākt procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Sešu mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas saskaņā ar 20. pantu Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā nosaka pasākumus, kas attiecīgajam vārtzinim jāīsteno, lai efektīvi izpildītu 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru 6 mēnešu laikā pēc procedūras sākšanas saskaņā ar 20. pantu.

Uzsākot procedūru pēc savas iniciatīvas attiecībā uz apiešanu, ievērojot 13. pantu, šādi pasākumi var attiekties uz 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem.

3.   Vārtzinis var pieprasīt Komisijai iesaistīties procesā, lai noteiktu, vai pasākumi, ko minētais vārtzinis plāno īstenot vai ir īstenojis nolūkā nodrošināt 6. un 7. panta izpildi, faktiski sasniedz attiecīgā pienākuma mērķi vārtziņa konkrētajos apstākļos. Komisijai ir rīcības brīvība lemt par to, vai iesaistīties šādā procesā, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, proporcionalitātes un labas pārvaldības principus.

Savā pieprasījumā vārtzinis sniedz pamatotu iesniegumu, kurā paskaidro pasākumus, ko tas plāno īstenot vai ir īstenojis. Turklāt vārtzinis iesniedz sava pamatotā iesnieguma nekonfidenciālu versiju, ko var darīt zināmu trešām personām saskaņā ar 6. punktu.

4.   Šā panta 2. un 3. punkts neskar Komisijas pilnvaras saskaņā ar 29., 30. un 31. pantu.

5.   Lai pieņemtu lēmumu saskaņā ar 2. punktu, Komisija paziņo savus sākotnējos konstatējumus vārtzinim trīs mēnešu laikā pēc procedūras uzsākšanas saskaņā ar 20. pantu. Sākotnējos konstatējumos Komisija izskaidro pasākumus, ko tā plāno īstenot vai kas, pēc Komisijas domām, būtu jāīsteno attiecīgajam vārtzinim, lai efektīvi risinātu sākotnējos konstatējumus.

6.   Lai faktiski nodrošinātu iespēju ieinteresētajām trešām personām sniegt piezīmes, Komisija, paziņojot vārtzinim savus sākotnējos konstatējumus saskaņā ar 5. punktu vai pēc iespējas drīz pēc tam, publicē attiecīgās lietas nekonfidenciālu kopsavilkumu un pasākumus, ko tā apsver veikt vai kas, pēc tās domām, būtu jāveic attiecīgajam vārtzinim. Komisija nosaka saprātīgu termiņu, kurā šādas piezīmes ir jāsniedz.

7.   Nosakot pasākumus saskaņā ar 2. punktu, Komisija nodrošina, ka pasākumi faktiski sasniedz šīs regulas un attiecīgā pienākuma mērķus un ir samērīgi attiecīgā vārtziņa un attiecīgā pakalpojuma konkrētajos apstākļos.

8.   Lai noteiktu pienākumus saskaņā ar 6. panta 11. un 12. punktu, Komisija arī izvērtē, vai plānotie vai īstenotie pasākumi nodrošina, ka nav nekādas joprojām pastāvošas nelīdzsvarotības attiecībā uz komerciālo lietotāju tiesībām un pienākumiem, un ka pasākumi paši par sevi nerada vārtzinim priekšrocību, kas ir nesamērīga attiecībā pret pakalpojumu, ko vārtzinis sniedz komerciālajiem lietotājiem.

9.   Attiecībā uz procedūrām saskaņā ar 2. punktu Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var nolemt tās atsākt, ja:

a)

ir būtiski mainījies kāds no faktiem, uz kuriem tika balstīts lēmums; vai

b)

ja lēmums ticis balstīts uz nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju; vai

c)

lēmumā noteiktie pasākumi nav efektīvi.

9. pants

Apturēšana

1.   Ja vārtzinis pamatotā pieprasījumā pierāda, ka 5., 6. vai 7. pantā noteiktā konkrētā pienākuma izpilde attiecībā uz platformas pamatpakalpojumu, kas uzskaitīts lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, saistībā ar ārkārtas apstākļiem, kurus vārtzinis nevar ietekmēt, apdraudētu tā darbības ekonomisko dzīvotspēju Savienībā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, kurā izklāstīts tās lēmums izņēmuma kārtā pilnībā vai daļēji apturēt minētajā pamatotajā pieprasījumā norādīto konkrēto pienākumu (“lēmums par apturēšanu”). Minētajā īstenošanas aktā Komisija pamato savu lēmumu par apturēšanu, norādot ārkārtas apstākļus, kas pamato apturēšanu. Minētajam īstenošanas aktam ir tikai tāds apmērs un ilgums, kas nepieciešams, lai novērstu šādu apdraudējumu vārtziņa dzīvotspējai. Komisija cenšas minēto īstenošanas aktu pieņemt nekavējoties un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pilnīga pamatotā pieprasījuma saņemšanas. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Ja apturēšanu piešķir, ievērojot 1. punktu, Komisija reizi gadā pārskata savu lēmumu par apturēšanu, ja vien minētajā lēmumā nav noteikts īsāks intervāls. Pēc šādas pārskatīšanas Komisija vai nu pilnībā vai daļēji atceļ apturēšanu, vai arī lemj, ka joprojām pastāv 1. punktā minētie apstākļi.

3.   Steidzamības gadījumā Komisija pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma var provizoriski apturēt konkrētā 1. punktā minētā pienākuma piemērošanu vienam vai vairākiem atsevišķiem platformas pamatpakalpojumiem jau pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar minēto punktu. Šādu pieprasījumu var iesniegt un apstiprināt jebkurā laikā, kamēr tiek gaidīts Komisijas novērtējums saskaņā ar 1. punktu.

4.   Novērtējot 1. un 3. punktā minēto pieprasījumu, Komisija it sevišķi ņem vērā konkrētā pienākuma izpildes ietekmi uz vārtziņa darbības ekonomisko dzīvotspēju Savienībā, kā arī uz trešām personām, jo īpaši uz MVU un patērētājiem. Apturēšana var būt atkarīga no nosacījumiem un pienākumiem, kurus Komisija nosaka, lai nodrošinātu godīgu līdzsvaru starp minētajām interesēm un šīs regulas mērķiem.

10. pants

Izņēmums sabiedrības veselības un sabiedrības drošības apsvērumu dēļ

1.   Komisija pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var pieņemt īstenošanas aktu, kuros nosaka savu lēmumu pilnībā vai daļēji atbrīvot minēto vārtzini no 5., 6. vai 7. pantā noteiktā īpašā pienākuma attiecībā uz platformas pamatpakalpojumu, kas uzskaitīts lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, ja šāds atbrīvojums ir pamatots ar šā panta 3. punktā izklāstītajiem iemesliem (“lēmums par atbrīvojumu”). Komisija pieņem lēmumu par atbrīvojumu trīs mēnešu laikā pēc pilnīga pamatota pieprasījuma saņemšanas un sniedz pamatotu paziņojumu, paskaidrojot atbrīvojuma iemeslus. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Ja atbrīvojumu piešķir, ievērojot 1. punktu, Komisija pārskata savu lēmumu par atbrīvojumu, ja atbrīvojuma pamatojums vairs nepastāv vai vismaz reizi gadā. Pēc šādas pārskatīšanas Komisija vai nu daļēji, vai pilnībā atceļ atbrīvojumu, vai arī lemj, ka joprojām pastāv 1. punktā minētie apstākļi.

3.   Atbrīvojumu, ievērojot 1. punktu, var piešķirt tikai sabiedrības veselības aizsardzības vai sabiedrības drošības apsvērumu dēļ.

4.   Steidzamības gadījumā Komisija pēc vārtziņa pamatota pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var provizoriski apturēt konkrētā 1. punktā minētā pienākuma piemērošanu vienam vai vairākiem atsevišķiem platformas pamatpakalpojumiem jau pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar minēto punktu. Šādu pieprasījumu var iesniegt un apstiprināt jebkurā laikā, kamēr tiek gaidīts Komisijas novērtējums saskaņā ar 1. punktu.

5.   Novērtējot 1. un 4. punktā minēto pieprasījumu, Komisija it īpaši ņem vērā konkrētā pienākuma izpildes ietekmi uz 3. punktā minētajiem apsvērumiem, kā arī ietekmi uz attiecīgo vārtzini un uz trešām personām. Lai nodrošinātu godīgu līdzsvaru starp 3. punktā minēto apsvērumu mērķiem un šīs regulas mērķiem, Komisija apturēšanai var piemērot nosacījumus un pienākumus.

11. pants

Ziņošana

1.   Vārtzinis sešu mēnešu laikā pēc tam, kad tam ir noteikts vārtziņa statuss, ievērojot 3. pantu, un saskaņā ar 3. panta 10. punktu, iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā sīki un pārredzami aprakstīti pasākumi, ko tas ir īstenojis, lai nodrošinātu 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu izpildi.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā termiņā vārtzinis publicē un iesniedz Komisijai minētā ziņojuma nekonfidenciālu kopsavilkumu.

Vārtzinis atjaunina minēto ziņojumu un tā nekonfidenciālo kopsavilkumu vismaz reizi gadā.

Komisija saiti uz minēto nekonfidenciālo kopsavilkumu dara pieejamu savā tīmekļa vietnē.

12. pants

Vārtziņu pienākumu atjaunināšana

1.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz 5. un 6. pantā noteiktajiem pienākumiem. Minētie deleģētie akti pamatojas uz saskaņā ar 19. pantu veiktu tirgus izpēti, kurā konstatēta vajadzība regulāri atjaunināt minētos pienākumus, lai pievērstos praksei, kas ierobežo platformas pamatpakalpojumu sāncensību vai kas ir negodīga tādā pašā veidā kā prakse, kurai pievēršas ar 5. un 6. pantā noteiktajiem pienākumiem.

2.   Saskaņā ar 1. punktu pieņemta deleģētā akta darbības jomā ietilpst tikai šādas iespējas:

a)

paplašināt pienākumu, ko piemēro tikai attiecībā uz atsevišķiem platformas pamatpakalpojumiem, to attiecinot arī uz citiem 2. panta 2. punktā uzskaitītajiem platformas pamatpakalpojumiem;

b)

paplašināt pienākumu, kas sniedz labumu atsevišķiem komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem, lai tas sniegtu labumu arī citiem komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem;

c)

precizēt veidu, kādā 5. un 6. pantā izklāstītie pienākumi vārtziņiem jāveic, lai nodrošinātu šo pienākumu faktisku izpildi;

d)

paplašināt pienākumu, ko piemēro tikai attiecībā uz atsevišķiem pakalpojumiem, kurus sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam, attiecinot to arī uz citiem pakalpojumiem, ko sniedz kopā ar platformas pamatpakalpojumiem vai to atbalstam;

e)

paplašināt pienākumu, ko piemēro tikai attiecībā uz atsevišķiem datu veidiem, attiecinot to arī uz citiem datu veidiem;

f)

pievienot papildu nosacījumus, ja pienākums paredz konkrētus nosacījumus attiecībā uz vārtziņa rīcību; vai

g)

piemērot pienākumu, kas reglamentē saikni starp vairākiem vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem, saiknei starp platformas pamatpakalpojumu un citiem vārtziņa pakalpojumiem.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai grozītu šo regulu attiecībā uz 7. panta 2. punktā norādīto pamatfunkcionalitāšu sarakstu, pievienojot vai svītrojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu funkcionalitātes.

Minētie deleģētie akti pamatojas uz saskaņā ar 19. pantu veiktu tirgus izpēti, kurā konstatēta vajadzība regulāri atjaunināt minētos pienākumus, lai pievērstos praksei, kas ierobežo platformas pamatpakalpojumu sāncensību vai kas ir negodīga tādā pašā veidā kā prakse, kurai pievēršas ar 7. pantā noteiktajiem pienākumiem.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz 7. pantā noteiktajiem pienākumiem, precizējot veidu, kādā minētie pienākumi ir pildāmi, lai nodrošinātu to faktisku izpildi. Minētie deleģētie akti pamatojas uz saskaņā ar 19. pantu veiktu tirgus izpēti, kurā konstatēta vajadzība regulāri atjaunināt minētos pienākumus, lai pievērstos praksei, kas ierobežo platformas pamatpakalpojumu sāncensību vai kas ir negodīga tādā pašā veidā kā prakse, kurai pievēršas ar 7. pantā noteiktajiem pienākumiem.

5.   Praksi, kas minēta 1., 3. un 4. punktā, uzskata par tādu, kas ierobežo sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā, vai par negodīgu, ja:

a)

minēto praksi piekopj vārtziņi, un tā var kavēt inovāciju un ierobežot izvēli komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, jo tā:

i)

ilgstoši ietekmē vai var ietekmēt platformas pamatpakalpojuma vai citu digitālajā nozarē sniegtu pakalpojumu sāncensību, jo tiek radīti vai pastiprināti šķēršļi citiem uzņēmumiem sākt vai izvērst darbību kā platformas pamatpakalpojumu vai citu pakalpojumu sniedzējiem digitālajā nozarē; vai

ii)

citiem operatoriem liedz tādu pašu piekļuvi svarīgiem resursiem kā vārtzinim, vai

b)

pastāv nelīdzsvarotība starp komerciālo lietotāju tiesībām un pienākumiem, un vārtzinis no komerciālajiem lietotājiem gūst priekšrocību, kas ir nesamērīga attiecībā pret pakalpojumu, ko minētais vārtzinis sniedz minētajiem komerciālajiem lietotājiem.

13. pants

Apiešanas novēršanas pasākumi

1.   Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, minētos pakalpojumus nesegmentē, nesadala, nesadala sīkāk, nefragmentē vai nesašķeļ, izmantojot līgumiskus, komerciālus, tehniskus vai jebkādus citus līdzekļus, lai apietu 3. panta 2. punktā noteiktās kvantitatīvās robežvērtības. Nekāda šāda uzņēmuma prakse neliedz Komisijai to noteikt par vārtzini, ievērojot 3. panta 4. punktu.

2.   Komisija, ja tai ir aizdomas par to, ka uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, piekopj 1. punktā izklāstīto praksi, var pieprasīt no šāda uzņēmuma jebkādu informāciju, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai noteiktu, vai minētais uzņēmums ir iesaistījies tādā praksē.

3.   Vārtzinis nodrošina, ka tiek pilnībā un faktiski pildīti 5., 6. un 7. pantā noteiktie pienākumi.

4.   Vārtzinis neiesaistās nekādā rīcībā, kas apdraud 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu faktisku izpildi neatkarīgi no tā, vai minētā rīcība ir līgumiska, komerciāla vai tehniska vai jebkāda cita veida rīcība, vai tā izpaužas kā rīcības metožu vai saskarnes dizaina izmantošana.

5.   Ja nolūkā nodrošināt atbilstību šai regulai ir vajadzīga piekrišana personas datu vākšanai, apstrādei, savstarpējai izmantošanai un kopīgošanai, vārtzinis īsteno vajadzīgos pasākumus, kuri vai nu ļautu komerciālajiem lietotājiem tieši iegūt vajadzīgo piekrišanu apstrādes veikšanai, ja prasība pēc minētās piekrišanas ir paredzēta Regulā (ES) 2016/679 vai Direktīvā 2002/58/EK, vai arī citādā veidā nodrošinātu atbilstību Savienības datu aizsardzības un privātuma noteikumiem un principiem, tostarp attiecīgā gadījumā pienācīgi anonimizētu datu nodrošināšanu komerciālajiem lietotājiem. Vārtzinis nepadara minētās piekrišanas saņemšanu komerciālajiem lietotājiem sarežģītāku nekā tas ir paša pakalpojumu gadījumā.

6.   Vārtzinis nepasliktina nosacījumus vai kvalitāti nevienam no platformas pamatpakalpojumiem, ko sniedz komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem, kuri izmanto 5., 6. un 7. pantā noteiktās tiesības vai izvēles, un nepamatoti nesarežģī šo tiesību vai izvēļu izmantošanu, tostarp piedāvājot galalietotājam izvēles tādā veidā, kas nav neitrāls, vai graujot galalietotāju vai komerciālo lietotāju autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai brīvu izvēli ar lietotāja saskarnes vai tās daļas struktūru, funkciju vai darbības veidu.

7.   Ja vārtzinis apiet vai mēģina apiet kādu no 5., 6. vai 7. pantā noteiktajiem pienākumiem veidā, kas aprakstīts šā panta 4., 5. un 6. punktā, Komisija var sākt procedūru, ievērojot 20. pantu, un pieņemt īstenošanas aktu, kas minēts 8. panta 2. punktā, lai precizētu pasākumus, kuri vārtzinim jāīsteno.

8.   Šā panta 6. punkts neskar Komisijas pilnvaras saskaņā ar 29., 30. un 31. pantu.

14. pants

Pienākums informēt par koncentrācijām

1.   Vārtzinis informē Komisiju par jebkādu plānotu koncentrāciju Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta nozīmē, kur vienības, kas apvienojas, vai koncentrācijas mērķuzņēmums sniedz platformas pamatpakalpojumus vai jebkurus citus pakalpojumus digitālajā nozarē vai dara iespējamu datu vākšanu, neatkarīgi no tā, vai par to ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar minēto regulu vai kompetentai valsts konkurences iestādei saskaņā ar valsts noteikumiem par apvienošanos.

Vārtzinis informē Komisiju par šādu koncentrāciju pirms tās īstenošanas un pēc līguma noslēgšanas, publiska piedāvājuma paziņošanas vai kontrolpaketes iegūšanas.

2.   Informācijā, ko vārtzinis sniedz, ievērojot 1. punktu, tiek ietverti dati vismaz par uzņēmumiem, uz kuriem koncentrācija attiecas, to gada apgrozījumus Savienībā un pasaulē, to darbības jomas, ietverot arī ar koncentrāciju tieši saistītās darbības, un līguma darījuma vērtību vai tās aplēsi, līdz ar koncentrācijas kopsavilkumu, tostarp tās raksturu un pamatojumu, un sarakstu ar tām dalībvalstīm, uz kurām koncentrācija attiecas.

Vārtziņa sniegtajā informācijā par visiem attiecīgajiem platformas pamatpakalpojumiem tiek norādīts attiecīgi to gada apgrozījums Savienībā, aktīvo komerciālo lietotāju skaits gadā un aktīvo galalietotājs skaitu mēnesī.

3.   Ja pēc jebkādas šā panta 1. punktā minētās koncentrācijas papildu platformas pamatpakalpojumi atsevišķi atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta robežvērtībām, attiecīgais vārtzinis par to informē Komisiju divu mēnešu laikā pēc koncentrācijas īstenošanas un sniedz Komisijai 3. panta 2. punktā minēto informāciju.

4.   Komisija informē dalībvalstu kompetentās iestādes par jebkādu informāciju, kas saņemta, ievērojot 1. punktu, un reizi gadā publicē sarakstu ar iegādēm, par kurām, ievērojot 1. punktu, to ir informējuši vārtziņi.

Komisija ņem vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus.

5.   Dalībvalstu kompetentās iestādes var izmantot informāciju, kas saņemta saskaņā ar šā panta 1. punktu, lai pieprasītu Komisijai pārbaudīt koncentrāciju, ievērojot Regulas (EK) Nr. 139/2004 22. pantu.

15. pants

Revīzijas pienākums

1.   Sešu mēnešu laikā pēc vārtziņa statusa saņemšanas, ievērojot 3. pantu, vārtzinis iesniedz Komisijai neatkarīgi revidētu aprakstu par visiem patērētāju profilēšanas paņēmieniem, ko vārtzinis izmanto attiecībā uz tiem saviem platformas pamatpakalpojumiem vai to starpā, kuri uzskaitīti lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu. Komisija minēto revidēto aprakstu nosūta Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai.

2.   Komisija var pieņemt 46. panta 1. punkta g) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu, lai izstrādātu revīzijas metodiku un procedūru.

3.   Vārtzinis dara publiski pieejamu pārskatu par 1. punktā minēto revidēto aprakstu. To darot, vārtzinis ir tiesīgs ņemt vērā nepieciešamību ievērot savus komercnoslēpumus. Vārtzinis atjaunina minēto aprakstu un minēto pārskatu vismaz reizi gadā.

IV NODAĻA

TIRGUS IZPĒTE

16. pants

Tirgus izpētes uzsākšana

1.   Ja Komisija plāno veikt tirgus izpēti, kuras nolūks ir potenciāli pieņemt lēmumus, ievērojot 17., 18. un 19. pantu, tā pieņem lēmumu par tirgus izpētes uzsākšanu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Komisija pirms tirgus izpētes saskaņā ar minēto punktu uzsākšanas var izmantot savas šajā regulā noteiktās izpētes pilnvaras.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā lēmumā norāda:

a)

tirgus izpētes sākšanas datumu;

b)

aprakstu par jautājumu, uz kuru attiecas tirgus izpēte;

c)

tirgus izpētes mērķi.

4.   Komisija var atkārtoti sākt iepriekš slēgtu tirgus izpēti, ja:

a)

ir būtiski mainījušies fakti, uz kuriem tika balstīts lēmums, kas tika pieņemts, ievērojot 17., 18. vai 19. pantu; vai

b)

lēmums, kas tika pieņemts, ievērojot 17., 18. vai 19. pantu, ticis balstīts uz nepilnīgu, nepatiesu vai maldinošu informāciju.

5.   Komisija var lūgt vienu vai vairākas valsts kompetentās iestādes palīdzēt tās veiktajā tirgus izpētē.

17. pants

Tirgus izpēte vārtziņu statusa noteikšanai

1.   Komisija var veikt tirgus izpēti, lai pārbaudītu, vai uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, būtu jāpiešķir vārtziņa statuss, ievērojot 3. panta 8. punktu, vai lai noteiktu platformas pamatpakalpojumus, kas būtu jāuzskaita lēmumā par statusa noteikšanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu. Komisija cenšas noslēgt tirgus izpēti 12 mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Lai noslēgtu tirgus izpēti, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīts tās lēmums. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktās tirgus izpētes laikā Komisija cenšas savus sākotnējos konstatējumus attiecīgajam uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, paziņot sešu mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Sākotnējos konstatējumos Komisija paskaidro, vai tā provizoriski uzskata, ka ir lietderīgi uzņēmumam noteikt vārtziņa statusu, ievērojot 3. panta 8. punktu, un attiecīgos platformas pamatpakalpojumus uzskaitīt sarakstā, ievērojot 3. panta 9. punktu.

3.   Ja uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, atbilst 3. panta 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, bet ir iesniedzis pietiekami pamatotus argumentus saskaņā ar 3. panta 5. punktu, kuri acīmredzami liek apšaubīt 3. panta 2. punktā izklāstītos pieņēmumus, Komisija cenšas pabeigt tirgus izpēti piecu mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas.

Šādā gadījumā Komisija cenšas savus sākotnējos konstatējumus, ievērojot šā panta 2. punktu, paziņot attiecīgajam uzņēmumam trīs mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas.

4.   Ja Komisija, ievērojot 3. panta 8. punktu, par vārtzini nosaka uzņēmumu, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, kuram tā darbību jomā vēl nav ietekmīga un noturīga stāvokļa, bet ir paredzams, ka tuvākajā nākotnē šāds stāvoklis tam būs, tā var šim vārtzinim par piemērojamiem noteikt tikai vienu vai vairākus no pienākumiem, kuri noteikti 5. panta 3. līdz 6. punktā un 6. panta 4., 7., 9., 10. un 13. punktā, kā noteikts lēmumā par statusa noteikšanu. Komisija par piemērojamiem paziņo tikai tos pienākumus, kas ir atbilstīgi un vajadzīgi, lai nepieļautu, ka attiecīgais vārtzinis negodīgā ceļā panāk ietekmīgu un noturīgu stāvokli savu darbību jomā. Komisija statusa noteikšanu pārskata saskaņā ar 4. pantā noteikto procedūru.

18. pants

Tirgus izpēte saistībā ar pienākumu sistemātisku neizpildi

1.   Komisija var veikt tirgus izpēti, lai pārbaudītu, vai vārtzinis sistemātiski nav pildījis pienākumus. Komisija noslēdz minēto tirgus izpēti 12 mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Ja tirgus izpētē atklājas, ka vārtzinis ir sistemātiski nepildījis vienu vai vairākus no 5., 6. vai 7. pantā noteiktajiem pienākumiem un ir saglabājis, nostiprinājis vai paplašinājis savu vārtziņa stāvokli saistībā ar 3. panta 1. punktā noteiktajām prasībām, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko šādam vārtzinim piemēro jebkādus rīcības vai strukturālus aizsardzības līdzekļus, kas ir samērīgi un vajadzīgi, lai nodrošinātu šīs regulas faktisku izpildi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Saskaņā ar šā panta 1. punktu piemērotie aizsardzības līdzekļi var ietvert, ciktāl šāds aizsardzības līdzeklis ir samērīgs un nepieciešams, lai saglabātu vai atjaunotu godīgumu un sāncensību, ko ietekmē pienākumu sistemātiska neizpilde, aizliegumu vārtzinim uz ierobežotu laiku iesaistīties koncentrācijā Regulas (EK) Nr. 139/2004 3. panta nozīmē attiecībā uz tiem platformas pamatpakalpojumiem vai citiem digitālajā nozarē sniegtiem pakalpojumiem, vai pakalpojumiem, kas ļauj vākt datus, kurus ietekmē šāda pienākumu sistemātiska neizpilde.

3.   Uzskata, ka vārtzinis sistemātiski nav pildījis 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus, ja Komisija astoņu gadu laikā, pirms pieņemt lēmumu uzsākt tirgus izpēti, kuras nolūks ir potenciāli pieņemt lēmumu saskaņā ar šo pantu, attiecībā uz vārtzini ir izdevusi vismaz trīs lēmumus par neatbilstību, ievērojot 29. pantu saistībā ar kādu no vārtziņa platformas pamatpakalpojumiem.

4.   Komisija attiecīgajam vārtzinim paziņo savus sākotnējos konstatējumus sešu mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas. Savos sākotnējos konstatējumos Komisija paskaidro, vai tā provizoriski uzskata, ka pastāv šā panta 1. punktā minētie apstākļi, un kuru aizsardzības līdzekli vai līdzekļus tā provizoriski uzskata par nepieciešamiem un samērīgiem.

5.   Lai nodrošinātu iespēju ieinteresētām trešām personām faktiski sniegt piezīmes, Komisija, vienlaikus ar savu sākotnējo konstatējumu paziņošanu vārtzinim, ievērojot 4. punktu, vai pēc iespējas drīz pēc tam, publicē nekonfidenciālu lietas kopsavilkumu un aizsardzības līdzekļus, ko tā apsver piemērot. Komisija nosaka saprātīgu termiņu, kurā šādas piezīmes ir jāsniedz.

6.   Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu, ievērojot šā panta 1. punktu, padarot vārtziņa apņemšanās saskaņā ar 25. pantu saistošas, tā publicē nekonfidenciālu lietas kopsavilkumu un apņemšanos pamatsaturu. Ieinteresētās trešās personas var iesniegt savas piezīmes saprātīgā termiņā, kuru nosaka Komisija.

7.   Tirgus izpētes laikā Komisija var jebkurā brīdī pagarināt tās ilgumu, ja šādu pagarinājumu attaisno objektīvi iemesli un ja tas ir samērīgs. Pagarinājums var attiekties uz termiņu, līdz kuram Komisijai ir jāsniedz savi sākotnējie konstatējumi, vai uz galīgā lēmuma pieņemšanas termiņu. Jebkāda šajā punkta paredzētā pagarinājuma vai pagarinājumu kopējais ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.

8.   Lai nodrošinātu to, ka vārtzinis faktiski pilda savus 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus, Komisija regulāri pārskata aizsardzības līdzekļus, ko tā piemēro saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu. Komisija ir tiesīga grozīt minētos aizsardzības līdzekļus, ja pēc jaunas tirgus izpētes tā konstatē, ka tie nav efektīvi.

19. pants

Tirgus izpēte par jauniem pakalpojumiem un jaunu praksi

1.   Komisija var veikt tirgus izpēti, lai pārbaudītu, vai platformas pamatpakalpojumu sarakstā, kurš noteikts 2. panta 2. punktā, vajadzētu iekļaut vēl vienu vai vairākus digitālās nozares pakalpojumus, vai ar mērķi atklāt praksi, kas ierobežo sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai kas ir negodīga un kam šī regula efektīvi nepievēršas. Savā novērtējumā Komisija ņem vērā visus attiecīgos konstatējumus, kas gūti saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu veiktajās procedūrās attiecībā uz digitālajiem tirgiem, kā arī jebkuras citas būtiskas norises.

2.   Veicot tirgus izpēti saskaņā ar 1. punktu, Komisija var apspriesties ar trešām personām, tostarp tādu digitālās nozares pakalpojumu komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, par kuriem notiek izpēte, un komerciālajiem lietotājiem un galalietotājiem, kas ir pakļauti praksei, par kuru notiek izpēte.

3.   Komisija publicē savus konstatējumus 18 mēnešu laikā no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētās dienas.

Minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un tam attiecīgajā gadījumā pievieno:

a)

leģislatīvu priekšlikumu šo regulu grozīt, lai 2. panta 2. punktā noteiktajā platformas pamatpakalpojumu sarakstā iekļautu papildu digitālās nozares pakalpojumus vai lai III nodaļā iekļautu jaunus pienākumus; vai

b)

projektu deleģētajam aktam, ar ko šo regulu papildina attiecībā uz 5. un 6. pantā noteiktajiem pienākumiem, vai projektu deleģētajam aktam, ar ko šo regulu groza vai papildina attiecībā uz 7. pantā noteiktajiem pienākumiem, kā tas paredzēts 12. pantā.

Attiecīgā gadījumā ar otrās daļas a) apakšpunktā paredzēto priekšlikumu šo regulu grozīt var arī ierosināt no 2. panta 2. punktā noteiktā platformas pamatpakalpojumu saraksta svītrot esošus pakalpojumus vai svītrot esošus pienākumus no 5., 6. vai 7. panta.

V NODAĻA

IZPĒTES, IZPILDES NODROŠINĀŠANAS UN UZRAUDZĪBAS PILNVARAS

20. pants

Procedūras uzsākšana

1.   Ja Komisija plāno uzsākt procedūru, kuras nolūks ir potenciāli pieņemt lēmumus, ievērojot 8., 29. un 30. pantu, tā pieņem lēmumu par procedūras uzsākšanu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Komisija pirms procedūras saskaņā ar minēto punktu uzsākšanas var izmantot savas šajā regulā noteiktās izpētes pilnvaras.

21. pants

Informācijas pieprasīšana

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt visu vajadzīgo informāciju. Tāpat Komisija ar vienkāršu pieprasījumu vai ar lēmumu var pieprasīt piekļuvi jebkādiem uzņēmumu datiem un algoritmiem un informācijai par testēšanu, kā arī pieprasīt to skaidrojumus.

2.   Nosūtot vienkāršu informācijas pieprasījumu uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, Komisija norāda pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz, kā arī norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā par nepilnīgas, nepareizas vai maldinošas informācijas vai skaidrojumu sniegšanu.

3.   Ja Komisija ar lēmumu pieprasa uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām sniegt informāciju, tā paziņo pieprasījuma juridisko pamatu un nolūku, norāda to, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija ir jāsniedz. Ja Komisija prasa uzņēmumiem sniegt piekļuvi jebkādiem datiem, algoritmiem un informācijai par testēšanu, tā norāda pieprasījuma nolūku un nosaka termiņu, kurā tie ir jāsniedz. Tāpat tā norāda sodus, kas paredzēti 30. pantā, un norāda vai piemēro periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti 31. pantā. Turklāt tā norāda tiesības lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

4.   Uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības, vai to pārstāvji sniedz pieprasīto informāciju attiecīgā uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības vārdā. Informāciju savu klientu vārdā var sniegt atbilstīgi pilnvaroti juristi. Klients ir pilnīgi atbildīgs gadījumā, ja ir sniegta nepilnīga, nepareiza vai maldinoša informācija.

5.   Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu to rīcībā esošo informāciju, kas tai ir vajadzīga ar šo regulu uzlikto pienākumu veikšanai.

22. pants

Pilnvaras iztaujāt un pieņemt liecības

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var iztaujāt jebkuru fizisku vai juridisku personu, kas piekrīt iztaujāšanai, ar mērķi vākt informāciju attiecībā uz izpētes priekšmetu. Komisijai ir tiesības ierakstīt šādu iztaujāšanu ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem.

2.   Ja iztaujāšana, ievērojot šā panta 1. punktu, notiek uzņēmuma telpās, Komisija par to informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā notiek iztaujāšana. Ja to pieprasa minētā iestāde, tās amatpersonas var palīdzēt amatpersonām un citām pavadošajām personām, kuras pilnvarojusi Komisija, veikt iztaujāšanu.

23. pants

Pilnvaras veikt pārbaudes

1.   Lai pildītu savus šajā regulā paredzētos pienākumus, Komisija var veikt visas vajadzīgās uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudes.

2.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, ir pilnvarotas:

a)

iekļūt jebkurās uzņēmumu un uzņēmumu apvienību telpās, zemes īpašumos un transporta līdzekļos;

b)

pārbaudīt grāmatvedības dokumentus un citus dokumentus, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību, neatkarīgi no veida, kādā tos glabā;

c)

jebkādā veidā paņemt vai iegūt šo grāmatvedības dokumentu vai citu dokumentu kopijas vai izvilkumus;

d)

prasīt uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai nodrošināt piekļuvi un paskaidrojumus par tā organizāciju, darbību, IT sistēmu, algoritmiem, datu apstrādi un uzņēmējdarbības praksi un fiksēt vai dokumentēt sniegtos paskaidrojumus ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem;

e)

aizzīmogot jebkuras uzņēmuma telpas un grāmatvedības vai citus dokumentus tik ilgi un tādā apjomā, cik vajadzīgs pārbaudei;

f)

prasīt jebkuram uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības darbiniekam vai pārstāvim paskaidrojumus par faktiem vai dokumentiem, kas attiecas uz pārbaudes priekšmetu un mērķi, un fiksēt atbildes ar jebkādiem tehniskiem līdzekļiem.

3.   Lai veiktu pārbaudes, Komisija var lūgt tādu revidentu vai ekspertu palīdzību, kurus Komisija iecēlusi, ievērojot 26. panta 2. punktu, kā arī ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes palīdzību, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude.

4.   Pārbaužu laikā Komisija, tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai var prasīt nodrošināt piekļuvi tās organizācijai, darbībai, IT sistēmai, algoritmiem, datu apstrādei un uzņēmējdarbības praksei un sniegt paskaidrojumus par šiem elementiem. Komisija un tās iecelti revidenti vai eksperti un tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, var uzdot jautājumus jebkuram pārstāvim vai darbiniekam.

5.   Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras Komisija pilnvarojusi veikt pārbaudi, īsteno savas pilnvaras, uzrādot rakstisku pilnvarojumu, kurā norādīti pārbaudes priekšmets un mērķis un sodi, kas paredzēti 30. pantā un ko piemēro gadījumā, ja pieprasītie grāmatvedības dokumenti vai citi dokumenti, kuri saistīti ar uzņēmējdarbību, ir nepilnīgi iesniegti vai ja atbildes uz jautājumiem, kuri uzdoti saskaņā ar šā panta 2. un 4. punktu, ir nepatiesas vai maldinošas. Komisija laikus pirms pārbaudes paziņo par pārbaudi tās dalībvalsts kompetentai iestādei, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā tā ir jāveic.

6.   Uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām ir jāpakļaujas pārbaudei, kas ir norīkota ar Komisijas lēmumu. Minētajā lēmumā norāda pārbaudes priekšmetu un mērķi, pārbaudes sākuma datumu un naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, kas paredzēti attiecīgi 30. un 31. pantā, un tiesības minēto lēmumu nodot izskatīšanai Tiesā.

7.   Tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi un kuras teritorijā jāveic pārbaude, amatpersonas un minētās kompetentās iestādes pilnvarotas vai ieceltas personas, pēc minētās iestādes vai Komisijas pieprasījuma aktīvi palīdz amatpersonām un citām pavadošajām personām, ko pilnvarojusi Komisija. Šajā nolūkā tām ir šā panta 2. un 4. punktā noteiktās pilnvaras.

8.   Ja amatpersonas un citas pavadošās personas, ko pilnvarojusi Komisija, atklāj, ka uzņēmums vai uzņēmumu apvienība pretojas pārbaudēm, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu, attiecīgā dalībvalsts sniedz tām vajadzīgo palīdzību, attiecīgā gadījumā lūdzot policijas vai līdzīgas izpildiestādes palīdzību, lai ļautu tām veikt savu pārbaudi.

9.   Ja saskaņā ar valsts noteikumiem šā panta 8. punktā paredzētās palīdzības nodrošināšanai ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, Komisija vai tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai minēto iestāžu pilnvarotas amatpersonas to pieprasa. Šādu atļauju var pieprasīt arī kā piesardzības pasākumu.

10.   Ja tiek pieprasīta šā panta 9. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda, vai Komisijas lēmums ir īsts un vai paredzētie piespiedu pasākumi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Veicot savu kontroli attiecībā uz piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var tieši vai ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, starpniecību prasīt Komisijai detalizētus paskaidrojumus jo īpaši par pamatu, uz kāda Komisijai ir aizdomas par šīs regulas pārkāpšanu, kā arī par tā pārkāpuma nopietnību, par kuru ir aizdomas, un par to, kādā veidā ir iesaistīts attiecīgais uzņēmums. Valsts tiesu iestāde tomēr nedrīkst apšaubīt pārbaudes vajadzību, nedz arī pieprasīt, lai tai sniedz informāciju, kas ir Komisijas lietas materiālos. Komisijas lēmuma likumību var pārskatīt vienīgi Tiesa.

24. pants

Pagaidu pasākumi

Steidzamības gadījumā, ja pastāv smaga un nenovēršama kaitējuma risks vārtziņu komerciālajiem lietotājiem vai galalietotājiem, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka pagaidu pasākumus pret vārtzini, pamatojoties uz pirmšķietamu konstatējumu par 5., 6. vai 7. panta pārkāpumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem tikai tādas procedūras kontekstā, kas uzsākta ar nolūku potenciāli pieņemt lēmumu par neatbilstību, ievērojot 29. panta 1. punktu. Tas ir piemērojams tikai uz konkrētu laiku un var tikt pagarināts, ja tas ir nepieciešami un piemēroti. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

25. pants

Apņemšanās

1.   Ja 18. pantā noteiktās procedūras laikā attiecīgais vārtzinis pauž apņemšanās attiecībā uz konkrētajiem platformas pamatpakalpojumiem nodrošināt 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu izpildi, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko šādas apņemšanās minētajam vārtzinim tiek noteiktas par saistošām, un paziņot, ka nav turpmāka pamata rīkoties. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Komisija pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var ar lēmumu atsākt attiecīgo procedūru, ja:

a)

ir būtiski mainījušies fakti, uz kuriem tika balstīts lēmums;

b)

attiecīgais vārtzinis nepilda savas apņemšanās;

c)

lēmums tika balstīts uz nepilnīgu, nepareizu vai maldinošu informāciju, kuru bija sniegušas puses;

d)

apņemšanās nav efektīvas.

3.   Ja Komisija uzskata, ka attiecīgā vārtziņa iesniegtās apņemšanās nespēj nodrošināt 5., 6., un 7. pantā noteikto pienākumu faktisku izpildi, tā attiecīgās procedūras noslēguma lēmumā paskaidro iemeslus, kādēļ minētās apņemšanās netiek noteiktas par saistošām.

26. pants

Pienākumu un pasākumu uzraudzība

1.   Komisija pēc vajadzības rīkojas, lai uzraudzītu 5., 6. un 7. pantā noteikto pienākumu un lēmumu, kas pieņemti, ievērojot 8., 18., 24., 25. un 29. pantu, faktisko īstenošanu un izpildi. Minētās darbības jo īpaši var ietvert pienākuma uzlikšanu vārtzinim glabāt visus dokumentus, kas uzskatāmi par būtiskiem nolūkā novērtēt minēto pienākumu un lēmumu īstenošanu un izpildi.

2.   Darbības, ievērojot 1. punktu, var ietvert neatkarīgu ārējo ekspertu un revidentu iecelšanu, kā arī amatpersonu no dalībvalstu kompetentajām iestādēm iecelšanu, lai tie palīdzētu Komisijai uzraudzīt pienākumus un pasākumus un sniegtu konkrētas specializētas zināšanas vai informāciju Komisijai.

27. pants

Informācija no trešām personām

1.   Jebkura trešā persona, tostarp to platformas pamatpakalpojumu komerciālie lietotāji, konkurenti vai galalietotāji, kas uzskaitīti lēmumā par statusa piešķiršanu saskaņā ar 3. panta 9. punktu, kā arī to pārstāvji var informēt tās dalībvalsts kompetento iestādi, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, vai tiešā veidā Komisiju par jebkādu vārtziņu īstenotu praksi vai rīcību, kas ir šīs regulas darbības jomā.

2.   Tās dalībvalsts kompetentā iestādei, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, un Komisijai ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz piemērotākajiem pasākumiem, un tām nav pienākuma veikt pēcpasākumus saistībā ar saņemto informāciju.

3.   Ja, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta, ievērojot šā panta 1. punktu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kura nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, konstatē, ka var pastāvēt jautājums par neatbilstību šai regulai, minētā iestāde šādu informāciju nodod Komisijai.

28. pants

Atbilstības nodrošināšanas funkcija

1.   Vārtziņi ievieš atbilstības nodrošināšanas funkciju, kas ir neatkarīga no vārtziņa darbības funkcijām, un tās sastāvā ir viena vai vairākas atbilstības nodrošināšanas amatpersonas, tostarp atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs.

2.   Vārtzinis nodrošina, ka 1. punktā minētajai atbilstības nodrošināšanas funkcijai ir pietiekamas pilnvaras, statuss un resursi, kā arī piekļuve vārtziņa vadības struktūrai, lai uzraudzītu vārtziņa atbilstību šai regulai.

3.   Vārtziņa vadības struktūra nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu ieceltajām atbilstības nodrošināšanas amatpersonām ir nepieciešamā profesionālā kvalifikācija, zināšanas, pieredze un spējas pildīt šā panta 5. punktā minētos uzdevumus.

Vārtziņa vadības struktūra arī nodrošina, ka atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs ir neatkarīgs augsta ranga vadītājs ar skaidri noteiktu atbildību par atbilstības nodrošināšanas funkciju.

4.   Atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītājs ir tieši pakļauts vārtziņa vadības struktūrai, un viņš var vērst uzmanību un brīdināt minēto struktūru, ja rodas neatbilstības šai regulai risks, neskarot vadības struktūras pienākumus tās uzraudzības un pārvaldības funkciju izpildē.

Atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītāju neatceļ bez vārtziņa vadības struktūras iepriekšēja apstiprinājuma.

5.   Atbilstības nodrošināšanas amatpersonām, ko vārtzinis ir iecēlis, ievērojot 1. punktu, ir šādi uzdevumi:

a)

organizēt, uzraudzīt un pārraudzīt vārtziņu īstenotos pasākumus un darbības, kuru mērķis ir nodrošināt atbilstību šai regulai;

b)

informēt un konsultēt vārtziņa vadību un darbiniekus par atbilstību šai regulai;

c)

attiecīgā gadījumā uzraudzīt, vai tiek pildītas apņemšanās, kas noteiktas par saistošām, ievērojot 25. pantu, neskarot to, ka Komisija var iecelt neatkarīgus ārējos ekspertus, ievērojot 26. panta 2. punktu;

d)

šīs regulas nolūkā sadarboties ar Komisiju.

6.   Vārtziņi paziņo Komisijai atbilstības nodrošināšanas funkcijas vadītāja vārdu un kontaktinformāciju.

7.   Vārtziņa vadības struktūra nosaka un pārrauga vārtziņa pārvaldības kārtības īstenošanu, kas nodrošina atbilstības nodrošināšanas funkcijas neatkarību, tostarp pienākumu sadali vārtziņa organizācijā un interešu konfliktu novēršanu, un ir atbildīga par minētās kārtības īstenošanu.

8.   Vadības struktūra periodiski, bet ne retāk kā reizi gadā, apstiprina un pārskata stratēģijas un politiku attiecībā uz atbilstības šai regulai ieviešanu, pārvaldību un uzraudzību.

9.   Vadības struktūra velta pietiekami daudz laika tam, lai pārvaldītu un uzraudzītu atbilstību šai regulai. Tā aktīvi piedalās lēmumos, kas attiecas uz pārvaldību un izpildi saistībā ar šo regulu un nodrošina, ka tam tiek piešķirti pietiekami resursi.

29. pants

Neatbilstība

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā izklāstīts tās konstatējums par neatbilstību (“lēmums par neatbilstību”), ja tā konstatē, ka vārtzinis nepilda vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem elementiem:

a)

kādu no 5., 6. vai 7. pantā noteiktajiem pienākumiem;

b)

pasākumus, ko Komisija noteikusi lēmumā, kurš pieņemts, ievērojot 8. panta 2. punktu;

c)

aizsardzības līdzekļus, kas piemēroti, ievērojot 18. panta 1. punktu;

d)

pagaidu pasākumus, kas noteikti, ievērojot 24. pantu; vai

e)

apņemšanās, kas noteiktas par juridiski saistošām, ievērojot 25. pantu.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

2.   Komisija cenšas lēmumu par neatbilstību pieņemt 12 mēnešu laikā no procedūras uzsākšanas, ievērojot 20. pantu.

3.   Pirms lēmuma par neatbilstību pieņemšanas Komisija attiecīgajam vārtzinim paziņo savus sākotnējos konstatējumus. Minētajos sākotnējos konstatējumos Komisija izskaidro pasākumus, ko tā apsver īstenot, vai pasākumus, kas Komisijas ieskatā būtu jāīsteno vārtzinim, lai efektīvi rīkotos saistībā ar sākotnējiem konstatējumiem.

4.   Ja Komisija plāno pieņemt lēmumu par neatbilstību, tā var apspriesties ar trešām personām.

5.   Lēmumā par neatbilstību Komisija uzdod vārtzinim pienācīgā termiņā pārtraukt un izbeigt neatbilstību un sniegt skaidrojumus par to, kā tas plāno īstenot minēto lēmumu.

6.   Vārtzinis iesniedz Komisijai aprakstu par pasākumiem, ko tas ir īstenojis, lai nodrošinātu, ka tiek pildīts lēmums par neatbilstību.

7.   Ja Komisija lemj nepieņemt lēmumu par neatbilstību, tā ar lēmumu slēdz procedūru.

30. pants

Naudas sodi

1.   Lēmumā par neatbilstību Komisija var vārtzinim piemērot naudas sodus, kas nepārsniedz 10 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja Komisija atklāj, ka vārtzinis apzināti vai nolaidīgi:

a)

nepilda kādu no 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem;

b)

neveic pasākumus, ko Komisija noteikusi lēmumā, kurš pieņemts, ievērojot 8. panta 2. punktu;

c)

neievēro aizsardzības līdzekļus, kas piemēroti, ievērojot 18. panta 1. punktu;

d)

neveic pagaidu pasākumus, kas noteikti, ievērojot 24. pantu; vai

e)

nepilda apņemšanās, kas noteiktas par juridiski saistošām, ievērojot 25. pantu.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta Komisija lēmumā par neatbilstību var piemērot vārtzinim naudas sodus līdz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tā konstatē, ka vārtzinis ir izdarījis tādu pašu vai līdzīgu 5., 6. vai 7. pantā noteikta pienākuma pārkāpumu attiecībā uz vienu un to pašu platformas pamatpakalpojumu, kāds attiecībā uz šo vārtzini konstatēts lēmumā par neatbilstību, kurš pieņemts iepriekšējo astoņu gadu laikā.

3.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – attiecīgā gadījumā arī vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro naudas sodus, kas nepārsniedz 1 % no to kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā, ja tie apzināti vai nolaidīgi:

a)

noteiktajā termiņā nesniedz informāciju, kas ir vajadzīga, lai novērtētu to noteikšanu par vārtziņiem saskaņā ar 3. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju;

b)

neievēro pienākumu paziņot Komisijai saskaņā ar 3. panta 3. punktu;

c)

nepaziņo informāciju vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas ir prasīta, ievērojot 14. pantu;

d)

nesniedz aprakstu vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, kas prasīta, ievērojot 15. pantu;

e)

nepiešķir piekļuvi datiem, algoritmiem vai informācijai par testēšanu, kas pieprasīti, ievērojot 21. panta 3. punktu;

f)

nesniedz pieprasīto informāciju termiņā, kas noteikts, ievērojot 21. panta 3. punktu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus, kuri ir pieprasīti, ievērojot 21. pantu, vai sniedz nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai skaidrojumus iztaujāšanā, kas tiek veikta, ievērojot 22. pantu;

g)

Komisijas noteiktajā termiņā neizlabo nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju, ko sniedzis kāds pārstāvis vai darbinieks, vai nesniedz vai atsakās sniegt pilnīgu informāciju par faktiem, kuri saistīti ar 23. pantā paredzētās pārbaudes priekšmetu un mērķi;

h)

atsakās pakļauties pārbaudei, ievērojot 23. pantu;

i)

nepilda pienākumus, ko Komisija uzlikusi, ievērojot 26. pantu;

j)

neievieš atbilstības nodrošināšanas funkciju saskaņā ar 28. pantu; vai

k)

neatbilst nosacījumiem par piekļuvi Komisijas lietas materiāliem, ievērojot 34. panta 4. punktu.

4.   Nosakot naudas soda summu, Komisija ņem vērā pārkāpuma smagumu, ilgumu un atkārtošanos un – saistībā ar naudas sodiem, ko piemēro, ievērojot 3. punktu, – izraisīto procedūras kavēšanos.

5.   Ja piemēro naudas sodu uzņēmumu apvienībai, ņemot vērā tās dalībnieku pasaules apgrozījumu, un ja minētā apvienība nav maksātspējīga, tai ir pienākums no saviem dalībniekiem pieprasīt iemaksas, lai segtu naudas soda summu.

Ja šādas iemaksas uzņēmumu apvienībai nav veiktas Komisijas noteiktajā termiņā, Komisija var pieprasīt tiešu naudas soda samaksu no kāda no uzņēmumiem, kura pārstāvji ir dalībnieki minētās apvienības attiecīgajās lēmējstruktūrās.

Pēc samaksas pieprasīšanas saskaņā ar otro daļu Komisija var pieprasīt atlikuma samaksu no jebkura no uzņēmumu apvienības dalībniekiem, ja tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu naudas sodas apmaksāšanu pilnā apmērā.

Tomēr Komisija nepieprasa maksājumu, ievērojot šā punkta otro vai trešo daļu, no uzņēmumiem, kas pierāda, ka nav īstenojuši uzņēmumu apvienības lēmumu, ar kuru tika pārkāpta šī regula, un vai nu nezināja par tā esību, vai arī aktīvi no tā distancējās, pirms Komisija uzsāka procedūru saskaņā ar 20. pantu.

Katra uzņēmuma finansiālā atbildība par naudas soda samaksu nepārsniedz 20 % no tā kopējā pasaules apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

31. pants

Periodiski soda maksājumi

1.   Komisija var pieņemt lēmumu, ar ko uzņēmumiem – tostarp attiecīgā gadījumā vārtziņiem – un uzņēmumu apvienībām piemēro periodiskus soda maksājumus, kas nepārsniedz 5 % no iepriekšējā finanšu gada vidējā dienas apgrozījuma pasaulē un ko aprēķina, sākot no minētajā lēmumā noteiktās dienas, lai liktu tiem:

a)

nodrošināt atbilstību pasākumiem, ko Komisija noteikusi lēmumā, kas pieņemts, ievērojot 8. panta 2. punktu;

b)

nodrošināt atbilstību lēmumam, ievērojot 18. panta 1. punktu;

c)

sniegt pareizu un pilnīgu informāciju termiņā, kas noteikts informācijas pieprasījumā, kurš izdots ar lēmumu, ievērojot 21. pantu;

d)

nodrošināt piekļuvi uzņēmumu datubāzēm, algoritmiem un informācijai par testēšanu, kas pieprasīti, ievērojot 21. panta 3. punktu, un sniegt skaidrojumus par tiem, kā prasīts lēmumā, ievērojot 21. pantu;

e)

pakļauties pārbaudei, kas norīkota ar lēmumu, kurš pieņemts, ievērojot 23. pantu;

f)

nodrošināt atbilstību lēmumam, ar ko nosaka pagaidu pasākumus un kas pieņemts, ievērojot 24. pantu;

g)

pildīt apņemšanās, kas noteiktas par juridiski saistošām ar lēmumu, ievērojot 25. panta 1. punktu;

h)

nodrošināt atbilstību lēmumam, ievērojot 29. panta 1. punktu.

2.   Ja uzņēmumi vai uzņēmumu apvienības ir izpildījuši pienākumu, kura izpildi bija paredzēts panākt ar periodisko soda maksājumu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka periodiskā soda maksājuma galīgo summu, kas ir mazāka par summu, kura izrietētu no sākotnējā lēmuma. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

32. pants

Sankciju piemērošanas noilguma periodi

1.   Saskaņā ar 30. un 31. pantu piešķirtajām Komisijas pilnvarām ir 5 gadu noilguma periods.

2.   Periodu sāk skaitīt dienā, kad tiek pieļauts pārkāpums. Tomēr nepārtrauktu vai atkārtotu pārkāpumu gadījumā periodu sāk skaitīt dienā, kad pārkāpums tiek pārtraukts.

3.   Jebkāda Komisijas darbība saistībā ar tirgus izpēti vai procedūru attiecībā uz pārkāpumu pārtrauc naudas sodu vai periodisku soda maksājumu noilguma periodu. Noilguma periodu pārtrauc no dienas, kad par šo darbību tiek paziņots vismaz vienam uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kura bijusi iesaistīta pārkāpumā. Darbība, ar kuru pārtrauc noilguma periodu jo īpaši ietver:

a)

Komisijas informācijas pieprasījumus;

b)

rakstiskas atļaujas veikt pārbaudes, ko savām amatpersonām ir izdevusi Komisija;

c)

procedūras uzsākšanu, ko veic Komisija, ievērojot 20. pantu.

4.   Pēc katra pārtraukuma noilgums sākas no jauna. Tomēr vēlākais, kad iestājas noilgums, ir diena, kurā beidzas termiņš, kas ir divreiz ilgāks par noilguma periodu, ja Komisija nav piemērojusi naudas sodu vai periodisku soda maksājumu. Šo periodu pagarina par laiku, uz kuru noilgums ir apturēts saskaņā ar 5. punktu.

5.   Noilguma termiņu naudas sodu vai periodisku soda maksājumu uzlikšanai aptur uz laiku, kamēr Komisijas lēmumu izskata Tiesas procesā.

33. pants

Sankciju izpildes noilguma periodi

1.   Komisijas pilnvarām piemērot saskaņā ar 30. un 31. pantu pieņemtos lēmumus ir piecu gadu noilguma periods.

2.   Šo periodu sāk skaitīt no dienas, kad tiek pieņemts galīgais lēmums.

3.   Sankciju izpildes noilguma periodu pārtrauc:

a)

paziņojums par lēmumu, ar ko izmaina naudas soda vai periodiska soda maksājuma sākotnējo summu vai noraida izmaiņu pieteikumu; vai

b)

jebkāda Komisijas darbība vai dalībvalsts darbība pēc Komisijas pieprasījuma, kuras mērķis ir panākt naudas soda vai periodiska soda maksājuma apmaksu.

4.   Pēc ikvienas noilguma perioda pārtraukšanas to sāk skaitīt no jauna.

5.   Noilguma termiņu sodu izpildei aptur:

a)

ja ir atvēlēts laiks maksāšanai; vai

b)

ja ir apturēta maksājuma izpilde, ievērojot Tiesas nolēmumu vai valsts tiesas nolēmumu.

34. pants

Tiesības tikt uzklausītam un piekļūt lietai

1.   Pirms lēmuma pieņemšanas saskaņā ar 8. pantu, 9. panta 1. punktu, 10. panta 1. punktu, 17., 18., 24., 25., 29. un 30. pantu, kā arī 31. panta 2. punktu Komisija sniedz attiecīgajam vārtzinim vai uzņēmumam, vai uzņēmumu apvienībai iespēju tikt uzklausītai par:

a)

Komisijas sākotnējiem konstatējumiem, ieskaitot jebkuru jautājumu, par ko Komisijai ir iebildums; un

b)

pasākumiem, ko Komisija varētu īstenot, ņemot vērā sākotnējos konstatējumus saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu.

2.   Attiecīgie vārtziņi, uzņēmumi un uzņēmumu apvienības var Komisijai iesniegt savus apsvērumus par Komisijas sākotnējiem konstatējumiem termiņā, ko Komisija noteikusi savos sākotnējos konstatējumos un kas nav mazāks par 14 dienām.

3.   Komisija savus lēmumus balsta tikai uz tiem sākotnējiem konstatējumiem, ieskaitot jebkuru jautājumu, par ko Komisijai ir iebildums, par kuriem attiecīgiem vārtziņiem, uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām ir bijusi iespēja sniegt piezīmes.

4.   Visās procedūrās pilnībā ņem vērā attiecīgo vārtziņu, uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību tiesības uz aizstāvību. Attiecīgajiem vārtziņiem, uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām ir tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem saskaņā ar izpaušanas noteikumiem, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus. Ja pusēm rodas domstarpības, Komisija var pieņemt lēmumus, ar ko nosaka minētos izpaušanas noteikumus. Tiesības piekļūt Komisijas lietas materiāliem neattiecas uz Komisijas vai dalībvalstu kompetento iestāžu konfidenciālo informāciju un iekšējiem dokumentiem. Konkrētāk, piekļuves tiesības neattiecas uz Komisijas un dalībvalstu kompetento iestāžu korespondenci. Nekas šajā punktā neliedz Komisijai izpaust un izmantot informāciju, kas ir nepieciešama, lai pierādītu pārkāpumu.

35. pants

Ikgadējā ziņošana

1.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un panākumiem tās mērķu sasniegšanā.

2.   Šā panta 1. punktā minētais ziņojums ietver:

a)

Komisijas darbību kopsavilkumu, tostarp visus saistībā ar šo regulu pieņemtos pasākumus vai lēmumus un notiekošās tirgus izpētes;

b)

konstatējumus, kas izriet no uzraudzības pār vārtziņu veiktās šajā regulā noteikto pienākumu īstenošanas;

c)

novērtējumu revidētajam aprakstam, kas minēts 15. pantā;

d)

pārskatu par sadarbību starp Komisiju un valstu iestādēm saistībā ar šo regulu;

e)

pārskatu par darbībām un uzdevumiem, ko veic Digitālo regulatoru augsta līmeņa grupa, tostarp par to, kā jāīsteno tās ieteikumi attiecībā uz šīs regulas izpildi.

3.   Komisija ziņojumu publicē savā tīmekļa vietnē.

36. pants

Dienesta noslēpums

1.   Informāciju, kas savākta, ievērojot šo regulu, izmanto šīs regulas mērķiem.

2.   Informāciju, kas savākta, ievērojot 14. pantu, izmanto šīs regulas, Regulas (EK) Nr. 139/2004 un valstu noteikumu par apvienošanos mērķiem.

3.   Informāciju, kas savākta, ievērojot 15. pantu, izmanto šīs regulas un Regulas (ES) 2016/679 mērķiem.

4.   Neskarot tās informācijas apmaiņu un izmantošanu, kas sniegta izmantošanai, ievērojot 38., 39., 41. un 43. pantu, Komisija, dalībvalstu kompetentās iestādes, to amatpersonas, ierēdņi un citas personas, kas strādā minēto iestāžu uzraudzībā, un jebkura cita fiziska vai juridiska persona, arī revidenti un eksperti, kuri iecelti, ievērojot 26. panta 2. punktu, neatklāj saskaņā ar šo regulu iegūto vai apmainīto informāciju un informāciju, uz kuru attiecas dienesta noslēpums.

37. pants

Sadarbība ar valstu iestādēm

1.   Komisija un dalībvalstis cieši sadarbojas un koordinē savas izpildes nodrošināšanas darbības, lai panāktu to pieejamo juridisko instrumentu saskaņotu, efektīvu un papildinošu izpildi, kurus piemēro vārtziņiem šīs regulas nozīmē.

2.   Attiecīgā gadījumā Komisija var apspriesties ar valstu iestādēm par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar šīs regulas piemērošanu.

38. pants

Sadarbība un koordinācija ar valsts kompetentajām iestādēm, kas nodrošina konkurences noteikumu izpildi

1.   Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, savstarpēji sadarbojas un ar Eiropas Konkurences tīkla (EKT) starpniecību informē viena otru par savām attiecīgajām izpildes nodrošināšanas darbībām. Tās ir pilnvarotas viena otrai sniegt informāciju par jebkuriem faktiskiem vai tiesiskiem apstākļiem, tostarp konfidenciālu informāciju. Ja kompetentā iestāde nav EKT locekle, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai sadarbotos un apmainītos ar informāciju par gadījumiem, kuri attiecas uz šādu iestāžu veiktu šīs regulas izpildes nodrošināšanu un 1. panta 6. punktā minēto gadījumu izpildes nodrošināšanu. Komisija šādus pasākumus var noteikt īstenošanas aktā, kā minēts 46. panta 1. punkta l) apakšpunktā.

2.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, ir iecerējusi sākt izpēti attiecībā uz vārtziņiem, pamatojoties uz 1. panta 6. punktā minētajiem valsts tiesību aktiem, tā pirms vai tūlīt pēc šāda pasākuma uzsākšanas rakstiski informē Komisiju par pirmo oficiālo izpētes pasākumu. Šo informāciju var arī darīt pieejamu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi.

3.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, ir iecerējusi noteikt vārtziņiem pienākumus, pamatojoties uz 1. panta 6. punktā minētajiem valsts tiesību aktiem, tā ne vēlāk kā 30 dienas pirms pasākuma pieņemšanas informē Komisiju par šo pasākuma projektu, norādot pamatojumu. Pagaidu pasākumu gadījumā dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, iespējami drīz un ne vēlāk kā tūlīt pēc šādu pasākumu pieņemšanas informē Komisiju par paredzēto pasākumu projektu. Šo informāciju var arī darīt pieejamu citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā paredzētos informēšanas mehānismus nepiemēro lēmumiem, kas paredzēti saskaņā ar valstu noteikumiem par apvienošanos.

5.   Ar informāciju, ar kuru apmainās, ievērojot šī panta 1. –3. punktu, apmainās un to izmanto tikai nolūkā koordinēt šīs regulas un 1. panta 6. punktā paredzēto noteikumu izpildi.

6.   Komisija var lūgt dalībvalstu kompetentās iestādes, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, atbalstīt jebkuru no tās tirgus izpētes pasākumiem saskaņā ar šo regulu.

7.   Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem tai ir kompetence un izpētes pilnvaras, dalībvalsts kompetentā iestāde, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, var pēc savas iniciatīvas veikt izpēti saistībā ar iespējamu šīs regulas 5., 6. un 7. panta neievērošanu tās teritorijā. Pirms pirmā oficiālā izpētes pasākuma veikšanas minētā iestāde rakstiski informē Komisiju.

Tas, ka Komisija uzsāk procedūru, ievērojot 20. pantu, atņem dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas nodrošina 1. panta 6. punktā minēto noteikumu izpildi, iespēju veikt šādu izpēti vai pabeidz to, ja tā jau notiek. Minētās iestādes ziņo Komisijai par šādas izpētes rezultātiem, lai atbalstītu Komisiju kā šīs regulas vienīgo izpildes nodrošinātāju.

39. pants

Sadarbība ar valstu tiesām

1.   Tiesvedībā par šīs regulas piemērošanu valstu tiesas var lūgt Komisiju nosūtīt tām tās rīcībā esošo informāciju vai tās atzinumu par jautājumiem, kas attiecas uz šīs regulas piemērošanu.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai visu to valstu tiesu rakstisko spriedumu kopijas, kuras pieņem nolēmumus par šīs regulas piemērošanu. Šādas kopijas nosūta nekavējoties pēc tam, kad pusēm ir paziņots pilnais rakstiskais spriedums.

3.   Ja to prasa šīs regulas saskaņota piemērošana, Komisija pēc savas iniciatīvas var iesniegt rakstiskus apsvērumus valstu tiesām. Ar attiecīgās tiesas atļauju tā var sniegt arī mutiskus apsvērumus.

4.   Vienīgi savu apsvērumu izstrādes nolūkā Komisija attiecīgajai valsts tiesai var prasīt nosūtīt Komisijai jebkurus dokumentus, kas vajadzīgi lietas izvērtēšanai, vai nodrošināt šādu nosūtīšanu.

5.   Valstu tiesas nepieņem nolēmumus, kas būtu pretrunā lēmumam, kuru Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar šo regulu. Tās arī vairās no tādu nolēmumu pieņemšanas, kas būtu pretrunā ar lēmumu, kuru Komisija iecerējusi tādu lietu izskatīšanā, ko tā uzsākusi saskaņā ar šo regulu. Lai to panāktu, valstu tiesa var izvērtēt, vai jāaptur tās tiesvedība. Tas neskar valstu tiesu iespēju lūgt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu.

40. pants

Augsta līmeņa grupa

1.   Komisija izveido Digitālo tirgu akta augsta līmeņa grupu (“augsta līmeņa grupa”).

2.   Augsta līmeņa grupas sastāvā ir šādas Eiropas struktūras un tīkli:

a)

Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde,

b)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs un Eiropas Datu aizsardzības kolēģija,

c)

Eiropas Konkurences tīkls,

d)

Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīkls un

e)

Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupa.

3.   Panta 2. punktā minētajām Eiropas struktūrām un tīkliem augsta līmeņa grupā katrai ir vienāds pārstāvju skaits. Maksimālais augsta līmeņa grupas locekļu skaits nepārsniedz 30.

4.   Komisija augsta līmeņa grupai nodrošina sekretariāta pakalpojumus, lai atvieglotu tās darbu. Augsta līmeņa grupu vada Komisija, kas piedalās tās sanāksmēs. Augsta līmeņa grupa sanāk pēc Komisijas pieprasījuma vismaz reizi kalendārajā gadā. Komisija grupas sanāksmi sasauc arī pēc grupas locekļu vairākuma pieprasījuma, lai risinātu kādu konkrētu jautājumu.

5.   Augsta līmeņa grupa var dot Komisijai padomus un nodrošināt specializētas zināšanas jomās, kas ir tās locekļu kompetencē, tostarp:

a)

padomus un ieteikumus savas kompetences ietvaros, kas attiecas uz jebkuru vispārēju jautājumu par šīs regulas īstenošanu vai izpildi; vai

b)

padomus un specializētas zināšanas, kas veicina konsekventu regulatīvu pieeju dažādiem regulatīvajiem instrumentiem.

6.   Augsta līmeņa grupa jo īpaši var noteikt un novērtēt pašreizējo un iespējamo mijiedarbību starp šo regulu un specifiskiem nozaru noteikumiem, ko piemēro valstu iestādes, kuras veido 2. punktā minētās Eiropas struktūras un tīklus, un iesniegt Komisijai gada ziņojumu, kurā izklāstīts šāds novērtējums un apzināti iespējamie pārresoru regulatīvie jautājumi. Šādam ziņojumam var pievienot ieteikumus, kuru mērķis ir tuvināties konsekventai starpdisciplīnu pieejai un sinerģijai starp šīs regulas un citu nozaru noteikumu īstenošanu. Ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

7.   Saistībā ar tirgus izpētēm par jauniem pakalpojumiem un jaunu praksi augsta līmeņa grupa var sniegt Komisijai specializētas zināšanas par nepieciešamību grozīt, papildināt vai atcelt šīs regulas noteikumus, lai nodrošinātu, ka digitālie tirgi visā Savienībā ir sāncensīgi un godīgi.

41. pants

Tirgus izpētes pieprasījums

1.   Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 17. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka kādam uzņēmumam būtu jāpiešķir vārtziņa statuss.

2.   Viena vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai uzsākt tirgus izpēti saskaņā ar 18. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka vārtzinis ir sistemātiski nepildījis vienu vai vairākus 5., 6. un 7. pantā noteiktos pienākumus un ir saglabājis, nostiprinājis vai paplašinājis savu vārtziņa stāvokli saistībā ar 3. panta 1. punkta prasībām.

3.   Trīs vai vairākas dalībvalstis var pieprasīt Komisijai veikt tirgus izpēti saskaņā ar 19. pantu, jo tās uzskata, ka ir pamatots iemesls aizdomām, ka:

a)

platformas pamatpakalpojumu sarakstam, kas izklāstīts 2. panta 2. punktā, būtu jāpievieno viens vai vairāki pakalpojumi digitālajā nozarē, vai

b)

vienai vai vairākām praksēm ar šo regulu efektīvi nepievēršas, un tās var ierobežot sāncensību platformas pamatpakalpojumu jomā vai var būt negodīgas.

4.   Dalībvalstis iesniedz pierādījumus savu pieprasījumu pamatošanai, ievērojot 1., 2. un 3. punktu. Attiecībā uz pieprasījumiem saskaņā ar 3. punktu šādi pierādījumi var ietvert informāciju par tādiem jaunieviestiem produktu, pakalpojumu, programmatūru vai funkciju piedāvājumiem, kas rada bažas par sāncensību vai godīgumu, neatkarīgi no tā, vai tie tiek īstenoti saistībā ar esošajiem platformas pamatpakalpojumiem vai kā citādi.

5.   Četru mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas saskaņā ar šo pantu Komisija pārbauda, vai ir pamatots iemesls sākt tirgus izpēti saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu. Sava novērtējuma rezultātus Komisija publisko.

42. pants

Pārstāvības prasības

Pārstāvības prasībām, kas celtas par vārtziņu izdarītiem šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, kuri kaitē vai var kaitēt patērētāju kolektīvajām interesēm, piemēro Direktīvu (ES) 2020/1828.

43. pants

Ziņošana par pārkāpumiem un ziņojošo personu aizsardzība

Ziņošanai par šīs regulas visiem pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, piemēro Direktīvu (ES) 2019/1937.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

44. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Komisija publicē lēmumus, ko tā pieņem, ievērojot 3. un 4. pantu, 8. panta 2. punktu, 9. un 10. pantu, 16. –20. pantu, 24. pantu, 25. panta 1. punktu, 29., 30. un 31. pantu. Šādā publikācijā norāda pušu nosaukumus un lēmuma galveno saturu, tai skaitā piemērotās sankcijas.

2.   Publikācijā ņem vērā vārtziņu vai trešo personu likumīgās intereses saistībā ar to konfidenciālās informācijas aizsardzību.

45. pants

Pārskatīšana Tiesā

Saskaņā ar LESD 261. pantu Tiesai ir neierobežota jurisdikcija pārskatīt lēmumus, ar kuriem Komisija ir piemērojusi naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus. Tā var atcelt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai periodisko soda maksājumu.

46. pants

Īstenošanas noteikumi

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, paredzot detalizētu piemērošanas kārtību attiecībā uz:

a)

atbilstīgi 3. pantam sniegto paziņojumu un iesniegumu formu, saturu un citiem elementiem;

b)

to tehnisko pasākumu formu, saturu un citiem elementiem, ko vārtziņi īsteno, lai nodrošinātu 5., 6. vai 7. panta izpildi;

c)

operacionālo un tehnisko kārtību, kādā īstenojama numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sadarbspēja, ievērojot 7. pantu;

d)

atbilstīgi 8. panta 3. punktam iesniegtā pamatotā pieprasījuma formu, saturu un citiem elementiem;

e)

atbilstīgi 9. un 10. pantam iesniegto pamatoto pieprasījumu formu, saturu un citiem elementiem;

f)

atbilstīgi 11. pantam sniegto regulatīvo ziņojumu formu, saturu un citiem elementiem;

g)

to paņēmienu revidētā apraksta metodiku un procedūru, kurus izmanto 15. panta 1. punktā paredzētajā patērētāju profilēšanā; izstrādājot īstenošanas akta projektu šim nolūkam, Komisija apspriežas ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju un var apspriesties ar Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju, pilsonisko sabiedrību un citiem attiecīgiem ekspertiem;

h)

atbilstīgi 14. un 15. pantam sniegto paziņojumu un iesniegumu formu, saturu un citiem elementiem;

i)

to procedūru praktisko kārtību, kuras attiecas uz tirgus izpētēm saskaņā ar 17., 18. un 19. pantu un procedūrām saskaņā ar 24., 25. un 29. pantu;

j)

tiesību tikt uzklausītam, kas paredzētas 34. pantā, īstenošanas praktisko kārtību;

k)

izpaušanas noteikumu, kas paredzēts 34. pantā, praktisko kārtību;

l)

Komisijas un valstu iestāžu sadarbības un koordinācijas, kas paredzēta 37. un 38. pantā, praktisko kārtību; un

m)

termiņu aprēķināšanas un pagarināšanas praktisko kārtību.

2.   Šā panta 1. punkta a) – k) apakšpunktā un m) apakšpunktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 50. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Šā panta 1. punkta l) apakšpunktā minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 50. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Pirms jebkāda īstenošanas akta pieņemšanas saskaņā ar 1. punktu Komisija publicē tā projektu un aicina visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes termiņā, kas nedrīkst būt mazāks par mēnesi.

47. pants

Vadlīnijas

Komisija var pieņemt vadlīnijas par jebkuru šīs regulas aspektu, lai veicinātu tās efektīvu īstenošanu un izpildi.

48. pants

Standartizācija

Attiecīgā gadījumā un ja nepieciešams, Komisija var pilnvarot Eiropas standartizācijas iestādes veicināt šajā regulā minēto pienākumu izpildi, izstrādājot atbilstīgus standartus.

49. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 6. un 7. punktā un 12. panta 1., 3. un 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2022. gada 1. novembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 3. panta 6. un 7. punktā un 12. panta 1., 3. un 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 3. panta 6. un 7. punktu un 12. panta 1., 3. un 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

50. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja (“Digitālo tirgu padomdevēja komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Komisija komitejas atzinumu paziņo individuāla lēmuma saņēmējam kopā ar minēto lēmumu. Komisija šo atzinumu kopā ar individuālo lēmumu publisko, ņemot vērā likumīgās intereses aizsargāt dienesta noslēpumu.

51. pants

Grozījums Direktīvā (ES) 2019/1937

Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikuma I daļas J punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“iv)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (OV L 265, 21.9.2022., 1.. lpp.).”

52. pants

Grozījums Direktīvā (ES) 2020/1828

Direktīvas (ES) 2020/1828 I pielikumā pievieno šādu punktu:

“(67)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 (2022. gada 14. septembris) par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (OV L 265, 21.9.2022., .1. lpp.).”

53. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2026. gada 3. maijam un pēc tam reizi trijos gados izvērtē šo regulu un ziņo par to Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

2.   Izvērtējumos novērtē, vai ir sasniegti šīs regulas mērķi nodrošināt sāncensīgus un godīgus tirgus, un novērtē šīs regulas ietekmi uz komerciālajiem lietotājiem, jo īpaši MVU, un galalietotājiem. Turklāt Komisija izvērtē, vai var paplašināt 7. panta darbības jomu, attiecinot to uz tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumiem.

3.   Izvērtējumos konstatē, vai ir jāgroza noteikumi, tostarp attiecībā uz 2. panta 2. punktā noteikto platformas pamatpakalpojumu sarakstu, 5., 6. un 7. pantā noteiktajiem pienākumiem un to izpildi, lai visā Savienībā nodrošinātu, ka digitālajos tirgos valda sāncensība un tie ir godīgi. Pēc izvērtējumiem Komisija veic nepieciešamos pasākumus, kas var ietvert tiesību aktu priekšlikumus.

4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz visu to rīcībā esošo attiecīgo informāciju, kas Komisijai var būt nepieciešama, lai sagatavotu 1. punktā minēto ziņojumu.

54. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 2. maija.

Tomēr 3. panta 6. un 7. punktu un 40., 46., 47., 48., 49. un 50. pantu piemēro no 2022. gada 1. novembra, un 42. un 43. pantu piemēro no 2023. gada 25. jūnija.

Tomēr, ja 2023. gada 25. jūnijs ir pirms šā panta otrajā daļā minētās piemērošanas dienas, 42. un 43. panta piemērošanu atliek līdz šā panta otrajā daļā minētajai piemērošanas dienai.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 14. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK


(1)  OV C 286, 16.7.2021., 64. lpp.

(2)  OV C 440, 29.10.2021., 67. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 18. jūlija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/790 (2019. gada 17. aprīlis) par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū un ar ko groza Direktīvas 96/9/EK un 2001/29/EK (OV L 130, 17.5.2019., 92. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(18)  Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp.).

(19)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/1828 (2020. gada 25. novembris) par pārstāvības prasībām patērētāju kolektīvo interešu aizsardzībai un ar ko atceļ Direktīvu 2009/22/EK (OV L 409, 4.12.2020., 1. lpp.).

(22)  OV C 147, 26.4.2021., 4. lpp.

(23)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1148 (2016. gada 6. jūlijs) par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.).


PIELIKUMS

A.   “Vispārīgi”

1.

Šī pielikuma mērķis ir precizēt metodiku, kā identificēt un aprēķināt “aktīvos galalietotājus” un “aktīvos komerciālos lietotājus” katram 2. panta 2. punktā uzskaitītajam platformas pamatpakalpojumam. Tas nodrošina atsauci, kura ļauj uzņēmumam novērtēt, vai tā platformas pamatpakalpojumi atbilst 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajām kvantitatīvajām robežvērtībām, kas savukārt ļautu pieņemt, ka tie atbilst 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasībai. Šāda atsauce būs vienlīdz svarīga jebkuram plašākam novērtējumam saskaņā ar 3. panta 8. punktu. Tas ir uzņēmuma pienākums panākt pēc iespējas precīzāku aproksimāciju saskaņā ar šajā pielikumā izklāstītajiem kopīgajiem principiem un konkrēto metodiku. Nekas šajā pielikumā neliedz Komisijai šīs regulas attiecīgajos noteikumos paredzētajos termiņos pieprasīt uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, jebkādu informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu un aprēķinātu “aktīvos galalietotājus” un “aktīvos komerciālos lietotājus”. Nekas šajā pielikumā nebūtu uzskatāms par tādu, kas veido juridisku pamatu lietotāju izsekošanai. Tāpat šajā pielikumā ietvertā metodika neskar nevienu no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, jo īpaši tos, kas noteikti 3. panta 3. un 8. punktā un 13. panta 3. punktā. Jo īpaši prasība ievērot 13. panta 3. punktu nozīmē arī “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” aprēķināšanu un identificēšanu, pamatojoties vai nu uz precīzu mērījumu, vai uz vislabāko pieejamo aproksimāciju – saskaņā ar faktiskajām identifikācijas un aprēķinu spējām, kādas uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, ir attiecīgajā brīdī. Minētie mērījumi vai vislabākā pieejamā aproksimācija atbilst tiem mērījumiem, kas paziņoti saskaņā ar 15. pantu, un ietver tos.

2.

Šīs regulas 2. panta 20) un 21) punktā ir noteiktas “galalietotāja” un “komerciālā lietotāja” definīcijas, kas ir kopīgas visiem platformas pamatpakalpojumiem.

3.

Lai identificētu un aprēķinātu “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” skaitu, šajā pielikumā ir atsauce uz “unikālo lietotāju” jēdzienu. Jēdziens “unikāli lietotāji” ietver “aktīvus galalietotājus” un “aktīvus komerciālos lietotājus”, kas saistībā ar attiecīgo platformas pamatpakalpojumu tiek skaitīti tikai vienu reizi noteiktā laikposmā (t. i., mēnesī “aktīvo galalietotāju” gadījumā un gadā “aktīvo komerciālo lietotāju” gadījumā), neatkarīgi no tā, cik reizes tie attiecīgajā laikposmā ir izmantojuši attiecīgo platformas pamatpakalpojumu. Tas neskar faktu, ka viena un tā pati fiziskā vai juridiskā persona var vienlaikus būt aktīvs galalietotājs vai aktīvs komerciālais lietotājs dažādiem platformas pamatpakalpojumiem.

B.   “Aktīvie galalietotāji”

1.

“Unikālo lietotāju” skaitu, kas attiecas uz “aktīviem galalietotājiem”, identificē pēc visprecīzākajiem rādītājiem, par kuriem ziņojis uzņēmums, kas sniedz jebkuru no platformas pamatpakalpojumiem, konkrēti:

a.

Tiek uzskatīts, ka datu vākšana par platformas pamatpakalpojumu izmantošanu no vidēm, kurās ir izdarīta pierakstīšanās vai pieteikšanās, prima facie radītu viszemāko dublēšanas iespējamību, piemēram, saistībā ar lietotāju uzvedību dažādās ierīcēs vai platformās. Tādējādi uzņēmums iesniedz apkopotus anonimizētus datus par unikālo galalietotāju skaitu katram attiecīgajam platformas pamatpakalpojumam, pamatojoties uz vidēm, kurās ir izdarīta pierakstīšanās vai pieteikšanās, ja šādi dati pastāv.

b.

Attiecībā uz platformas pamatpakalpojumiem, kuriem galalietotāji piekļūst arī ārpus vidēm, kurās ir jāpierakstās vai jāpiesakās, uzņēmums papildus iesniedz apkopotus anonimizētus datus par attiecīgā platformas pamatpakalpojuma unikālo galalietotāju skaitu, pamatojoties uz alternatīviem mērījumiem, kas aptver arī gala lietotājus ārpus vidēm, kurās ir jāpierakstās vai jāpiesakās, piemēram, interneta protokola adresēm, sīkdatņu identifikatoriem vai citiem identifikatoriem, piemēram, radiofrekvenciālās identifikācijas birkām, ar nosacījumu, ka šīs adreses vai identifikatori ir objektīvi vajadzīgi platformas pamatpakalpojumu sniegšanai.

2.

“Mēneša aktīvo galalietotāju” skaits ir balstīts uz aktīvo galalietotāju vidējo skaitu mēnesī finanšu gada lielākajā daļā. Jēdziens “finanšu gada lielākā daļa” ir paredzēts, lai ļautu uzņēmumam, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, konkrētā gadā neņemt vērā netipiskus skaitļus. Netipiski skaitļi pēc būtības nozīmē skaitļus, kas būtiski neatbilst normālajām vērtībām un paredzamajiem skaitļiem. Šādu netipisku skaitļu piemērs varētu būt neparedzēts lietotāju iesaistes maksimums vai kritums, kas noticis viena finanšu gada konkrēta mēneša laikā. Skaitļi, kas saistīti ar ikgadējām periodiskām norisēm, piemēram, ikgadējiem pārdošanas veicināšanas pasākumiem, nav netipiski skaitļi.

C.   “Aktīvie komerciālie lietotāji”

Attiecībā uz “aktīvajiem komerciālajiem lietotājiem”“unikālo lietotāju” skaits attiecīgā gadījumā jānosaka konta līmenī, kur katrs atsevišķais komerciālais konts, kas saistīts ar uzņēmuma sniegto platformas pamatpakalpojuma izmantošanu, ir viens attiecīgā platformas pamatpakalpojuma unikālais aktīvais komerciālais lietotājs. Ja jēdziens “komerciālais konts” neattiecas uz konkrētu platformas pamatpakalpojumu, attiecīgais uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus, nosaka unikālo komerciālo lietotāju skaitu, atsaucoties uz attiecīgo uzņēmumu.

D.   “Informācijas iesniegšana”

1.

Uzņēmums, kas Komisijai saskaņā ar 3. panta 3. punktu iesniedz informāciju par aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaitu attiecībā uz katru platformas pamatpakalpojumu, ir atbildīgs par minētās informācijas pilnīguma un precizitātes nodrošināšanu. Šajā sakarā:

a.

Uzņēmums ir atbildīgs, lai datus par attiecīgo platformas pamatpakalpojumu tas iesniegtu tā, ka tiek novērsta aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju skaita nepietiekama un pārmērīga uzskaite (piemēram, ja lietotāji piekļūst platformas pamatpakalpojumiem dažādās platformās vai ierīcēs).

b.

Uzņēmums ir atbildīgs par precīzu un kodolīgu paskaidrojumu sniegšanu par metodiku, kas izmantota, lai iegūtu informāciju, un par jebkādu attiecīgā platformas pamatpakalpojuma aktīvo galalietotāju un aktīvo komerciālo lietotāju nepietiekamas vai pārmērīgas uzskaites risku, kā arī par risinājumiem, kas pieņemti, lai novērstu minēto risku.

c.

Uzņēmums sniedz datus, kuru pamatā ir alternatīvi mērījumi, ja Komisijai ir bažas par to datu precizitāti, kurus sniedzis uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumus.

2.

Lai aprēķinātu “aktīvo galalietotāju” un “aktīvo komerciālo lietotāju” skaitu:

a.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), neidentificē platformas pamatpakalpojumus, kuri saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie tās pašas kategorijas platformas pamatpakalpojumiem, kā atšķirīgus, pamatojoties galvenokārt uz to, ka tie ir sniegti, izmantojot dažādus domēnu nosaukumus – vai nu valsts koda augstākā līmeņa domēnus (ccTLD), vai vispārējus augstākā līmeņa domēnus (gTLD) –, vai jebkurus ģeogrāfiskos atribūtus.

b.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), par atšķirīgiem platformas pamatpakalpojumiem uzskata tos platformas pamatpakalpojumus, kurus galalietotāji vai komerciālie lietotāji, vai abi divi izmanto dažādiem mērķiem, pat ja to galalietotāji vai komerciālie lietotāji var būt vieni un tie paši un pat ja tie saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas.

c.

Uzņēmums, kas sniedz platformas pamatpakalpojumu(-us), par atšķirīgiem platformas pamatpakalpojumiem uzskata tos platformas pamatpakalpojumus, kurus attiecīgais uzņēmums sniedz integrēti, bet:

i)

kuri nepieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas saskaņā ar 2. panta 2. punktu vai

ii)

kurus galalietotāji vai komerciālie lietotāji, vai abi izmanto dažādiem mērķiem, pat ja to galalietotāji vai komerciālie lietotāji var būt vieni un tie paši un pat ja tie saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieder pie vienas un tās pašas platformas pamatpakalpojumu kategorijas.

E.   “Konkrētas definīcijas”

Turpmāk sniegtajā tabulā ir izklāstītas konkrētas jēdzienu “aktīvie galalietotāji” un “aktīvie komerciālie lietotāji” definīcijas katram platformas pamatpakalpojumam.

Platformas pamatpakalpojumi

Aktīvie galalietotāji

Aktīvie komerciālie lietotāji

Tiešsaistes starpniecības pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši tiešsaistes starpniecības pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, veicot vaicājumu, klikšķinot vai ritinot, vai vismaz vienu reizi mēneša laikā noslēguši darījumu ar tiešsaistes starpniecības pakalpojuma palīdzību.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuriem visu gadu tiešsaistes starpniecības pakalpojumā bijis iekļauts vismaz viens elements vai kuri gada laikā noslēguši darījumu, ko iespējamu darījis tiešsaistes starpniecības pakalpojums.

Tiešsaistes meklētājprogrammas

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tiešsaistes meklētājprogrammu, piemēram, veicot vaicājumu.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits ar komerciālām tīmekļa vietnēm (t. i., komerciālā vai profesionālā statusā izmantotām tīmekļa vietnēm), kuri gada laikā indeksēti ar tiešsaistes meklētājprogrammas indeksu vai tā daļu.

Tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, atverot lapu, ritinot, klikšķinot, spiežot “patīk”, veicot vaicājumu, publicējot ierakstu vai komentējot.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri ir iekļauti uzņēmumu sarakstā (business listing) vai kuriem ir komerciāls konts tiešsaistes sociālās tīklošanās pakalpojumā un kuri gada laikā vismaz vienu reizi ir jebkādā veidā izmantojuši šo pakalpojumu, piemēram, aktīvi pieslēdzoties, atverot lapu, ritinot, klikšķinot, spiežot “patīk”, veicot vaicājumu, publicējot ierakstu, komentējot vai izmantojot tā rīkus uzņēmumu vajadzībām.

Video koplietošanas platformas pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši video koplietošanas platformas pakalpojumu, piemēram, atskaņojot audiovizuālā satura segmentu, veicot vaicājumu vai augšupielādējot audiovizuālo saturu, jo īpaši arī lietotāju veidotus video.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā ir snieguši vismaz vienu audiovizuāla satura darbu, kas augšupielādēts vai atskaņots video koplietošanas platformas pakalpojumā.

Numurneatkarīgi starppersonu sakaru pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir uzsākuši saziņu vai jebkādā veidā piedalījušies saziņā, izmantojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā vismaz vienu reizi ir lietojuši komerciālo kontu vai citādi uzsākuši saziņu, vai jebkādā veidā piedalījušies saziņā, izmantojot numurneatkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu, lai tieši sazinātos ar galalietotāju.

Operētājsistēmas

To unikālo galalietotāju skaits, kuri ir lietojuši ierīci ar operētājsistēmu, kas mēneša laikā vismaz vienu reizi ir aktivizēta, atjaunināta vai lietota.

To unikālo izstrādātāju skaits, kuri gada laikā ir publicējuši, atjauninājuši vai piedāvājuši vismaz vienu lietojumprogrammu vai programmatūru, kas izmanto operētājsistēmas programmēšanas valodu vai jebkādus operētājsistēmas programmatūras izstrādes rīkus vai kas jebkādā veidā darbojas operētājsistēmā.

Virtuālais asistents

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi jebkādā veidā izmantojuši virtuālo asistentu, piemēram, aktivizējot to, uzdodot jautājumu, piekļūstot pakalpojumam ar komandas palīdzību vai kontrolējot kādu mājas viedierīci.

To unikālo izstrādātāju skaits, kuri gada laikā ir piedāvājuši vismaz vienu virtuālā asistenta lietojumprogrammu vai funkcionalitāti, kura dod iespēju ar virtuālā asistenta starpniecību piekļūt esošai lietojumprogrammai.

Tīmekļa pārlūkprogrammas

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi izmantojuši tīmekļa pārlūkprogrammu, piemēram, tīmekļa pārlūkprogrammas URL rindā ievadot vaicājumu vai tīmekļa vietnes adresi.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuru komerciālajām tīmekļa vietnēm (t. i., komerciālā vai profesionālā statusā izmantotām tīmekļa vietnēm) gada laikā vismaz vienu reizi ir piekļūts, izmantojot tīmekļa pārlūkprogrammu, vai kuri ir piedāvājuši spraudni, paplašinājumu vai papildinājumus, kas gada laikā ir lietoti tīmekļa pārlūkprogrammā.

Mākoņdatošanas pakalpojumi

To unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi ir izmantojuši jebkādu mākoņdatošanas pakalpojumu no attiecīgā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja par jebkāda veida atlīdzību neatkarīgi no tā, vai šī atlīdzība tiek maksāta tajā pašā mēnesī.

To unikālo komerciālo lietotāju skaits, kuri gada laikā snieguši mākoņdatošanas pakalpojumus, kas mitināti attiecīgā mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēja mākoņdatošanas infrastruktūrā.

Tiešsaistes reklāmas pakalpojumi

Attiecībā uz reklāmas laukuma pārdošanu, ko veic īpašnieks:

to unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi skatījuši reklāmas parādījumu.

Attiecībā uz reklāmas starpniecības pakalpojumiem (tostarp reklāmas tīkliem, reklāmu biržām un jebkādiem citiem reklāmas starpniecības pakalpojumiem):

to unikālo galalietotāju skaits, kuri mēneša laikā vismaz vienu reizi skatījuši reklāmas parādījumu, kas bijis par pamatu reklāmas starpniecības pakalpojumam.

Attiecībā uz reklāmas laukuma pārdošanu, ko veic īpašnieks:

To unikālo reklāmdevēju skaits, kuriem gada laikā bijis vismaz viens reklāmas parādījums.

Attiecībā uz reklāmas starpniecības pakalpojumiem (tostarp reklāmas tīkliem, reklāmu biržām un jebkādiem citiem reklāmas starpniecības pakalpojumiem):

To unikālo komerciālo lietotāju (tostarp reklāmdevēju, izdevēju vai citu starpnieku) skaits, kuri gada laikā savstarpēji sadarbojušies, izmantojot reklāmas starpniecības pakalpojumu, vai kuriem tas ticis sniegts.


Top