(1)

Ar Regulu (ES) 2020/852 ir izveidots vispārējs satvars, kā noteikt, vai kāda saimnieciskā darbība ir uzskatāma par vidiski ilgtspējīgu, ar mērķi noskaidrot, kādā mērā investīcijas ir vidiski ilgtspējīgas. Minētā regula attiecas uz Savienības vai dalībvalstu pieņemtiem pasākumiem, ar kuriem nosaka prasības finanšu tirgus dalībniekiem vai emitentiem attiecībā finanšu produktiem vai uzņēmumu obligācijām, kas kā vidiski ilgtspējīgi tiek darīti pieejami finanšu tirgus dalībniekiem, kuri dara pieejamus finanšu produktus, un uzņēmumiem, uz kuriem attiecas pienākums publicēt nefinanšu paziņojumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (2) 19.a pantu vai konsolidētu nefinanšu paziņojumu saskaņā ar minētās direktīvas 29.a pantu. Ekonomikas dalībnieki un publiskās iestādes, uz kuriem Regula (ES) 2020/852 neattiecas, to var piemērot brīvprātīgi.

(2)

Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktā un 11. panta 3. punktā noteikts, ka Komisijai jāpieņem deleģētie akti, ar ko nosaka tehniskās pārbaudes kritērijus, ar kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē attiecīgi klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un paredzēt katram minētās regulas 9. pantā izklāstītajam relevantajam vidiskajam mērķim tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem no šiem vidiskajiem mērķiem.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 19. panta 1. punkta h) apakšpunktu tehniskās pārbaudes kritērijos jāņem vērā saimnieciskās darbības raksturs un mērogs un attiecīgā nozare, kā arī tas, vai saimnieciskā darbība ir pārejas saimnieciskā darbība, kā minēts Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā, vai veicinoša darbība, kā minēts tās pašas regulas 16. pantā. Lai tehniskās pārbaudes kritēriji lietderīgi un līdzsvaroti atbilstu Regulas (ES) 2020/852 19. pantā noteiktajām prasībām, tie būtu jānosaka kā kvantitatīvas robežvērtības vai minimālās prasības, kā relatīvais uzlabojums, kā kvalitatīvas snieguma prasības, kā procesā vai praksē balstītas prasības vai kā precīzs pašas saimnieciskās darbības rakstura apraksts, ja šī darbība pēc savas būtības ir tāda, kas var būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu.

(4)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, ar kuriem nosaka, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jānodrošina, ka saimnieciskā darbība rada pozitīvu vai mazina negatīvu ietekmi uz klimata mērķa sasniegšanu. Tādēļ šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem par atskaites punktu ņemamas robežvērtības vai snieguma līmenis, kuru konkrētajai saimnieciskajai darbībai vajadzētu sasniegt, lai varētu uzskatīt, ka tā būtiski sekmē kāda šāda klimata mērķa sasniegšanu. Principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka konkrētajai saimnieciskajai darbībai nav būtiskas negatīvas ietekmes uz vidi. Tāpēc šajos tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jānosaka minimālās prasības, kurām konkrētajai saimnieciskajai darbībai būtu jāatbilst, lai to varētu uzskatīt par vidiski ilgtspējīgu.

(5)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām un būtiski nekaitē pārējo vidisko mērķu sasniegšanai, attiecīgā gadījumā būtu jābalstās uz spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, paraugpraksi, standartiem un metodiku, kā arī uz starptautiski atzītu publisku struktūru izstrādātiem vispāratzītiem standartiem, praksi un metodiku. Ja specifiskā rīcībpolitikas jomā objektīvi nav pieņemamu alternatīvu, tehniskās pārbaudes kritēriji varētu balstīties arī uz starptautiski atzītu privātu struktūru vispāratzītiem standartiem.

(6)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pie vienas kategorijas piederošām saimnieciskajām darbībām būtu jāpiemēro vienādi tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz katru klimata mērķi. Tāpēc, ja vien iespējams, tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāievēro saimniecisko darbību klasifikācija, proti, NACE 2. red. saimniecisko darbību klasifikācijas sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (3). Lai uzņēmumiem un finanšu tirgus dalībniekiem palīdzētu identificēt relevantās saimnieciskās darbības, kurām būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, saimnieciskās darbības specifiskajā aprakstā būtu jāiekļauj arī atsauces uz NACE kodiem, ar kādiem šo darbību var klasificēt. Šīs atsauces būtu jāsaprot kā indikatīvas un tās nedrīkstētu ņemt pārsvaru pār darbības aprakstā sniegto specifisko definīciju.

(7)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, ar kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, būtu jāatspoguļo nepieciešamība novērst siltumnīcefekta gāzu emisiju rašanos, samazināt šādas emisijas vai palielināt siltumnīcefekta gāzu piesaisti un oglekļa ilgtermiņa uzglabāšanu. Tāpēc ir lietderīgi vispirms koncentrēties uz tām saimnieciskajām darbībām un sektoriem, kam ir vislielākais potenciāls sasniegt šos mērķus. Šo saimniecisko darbību un nozaru atlasei jābūt balstītai uz to, cik lielu daļu no kopējā siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoma tās rada, un pierādījumiem par to potenciālu novērst vai samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, vai piesaistīt siltumnīcefekta gāzes, vai veicināt šādu novēršanu, samazināšanu, piesaisti vai ilgtermiņa uzglabāšanu citās darbībās.

(8)

Aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas aprēķināšanas metodikai vajadzētu būt grodai, vispārpiemērojamai un līdz ar to tādai, kas sekmē siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinu salīdzināmību gan starp nozarēm, gan nozares iekšienē. Tāpēc ir lietderīgi noteikt, ka dažādām saimnieciskajām darbībām piemēro to pašu aprēķina metodiku, ja šāds aprēķins ir nepieciešams, tajā pašā laikā nodrošinot pietiekamu elastību struktūrām, kas piemēro Regulu (ES) 2020/852. Tāpēc aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanā ir lietderīgi izmantot vai nu Komisijas Ieteikumu 2013/179/ES, vai arī – alternatīvā kārtā – ISO 14067 vai ISO 14064-1 standartu. Ja precīzas un salīdzināmas informācijas iegūšanai par aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanu konkrētā nozarē īpaši piemēroti ir alternatīvi vispāratzīti rīki vai standarti, piemēram, G-res rīks hidroenerģijas sektorā un ETSI standarts ES 203 199 informācijas un sakaru sektorā, ir lietderīgi paredzēt, ka šādus rīkus vai standartus konkrētajā nozarē var izmantot kā alternatīvu.

(9)

Metodikai, pēc kuras aprēķina darbību aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas hidroenerģētikas sektorā, būtu jāatspoguļo šī sektora specifika, tostarp jaunas modelēšanas metodikas, zinātniskās zināšanas un empīriskie mērījumi no rezervuāriem visā pasaulē. Lai būtu iespējams precīzi ziņot par neto ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām hidroenerģētikas nozarē, ir lietderīgi paredzēt, ka ir iespējams izmantot G-res rīku, kas ir bez maksas publiski pieejams un ko ir izstrādājusi Starptautiskā hidroenerģijas asociācija sadarbībā ar UNESCO Globālo vides pārmaiņu katedru.

(10)

Metodikai, pēc kuras aprēķina darbību aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas informācijas un sakaru nozarē, būtu jāatspoguļo šī sektora specifika, jo īpaši Eiropas telesakaru standartu institūta (ETSI) darbs un sagatavotie norādījumi par aprites cikla novērtējumiem informācijas un sakaru sektorā. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka ETSI standartu ES 203 199 var izmantot kā metodiku, pēc kuras var precīzi aprēķināt siltumnīcefekta gāzu emisijas šajā sektorā.

(11)

Dažu darbību tehniskās pārbaudes kritēriji balstās uz tehniski ļoti sarežģītiem elementiem, tāpēc investoriem var nebūt iespējams novērtēt, vai šie kritēriji ir ievēroti, jo tas prasa speciālas zināšanas. Lai novērtēšanu atvieglotu, šādu darbību atbilstība tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāverificē neatkarīgai trešai pusei.

(12)

Veicinošas saimnieciskās darbības, kas minētas Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā, pašas par sevi būtiski nesekmē klimata pārmaiņu mazināšanu. Tomēr bez šādām darbībām nav iespējama ekonomikas dekarbonizācija, jo tās tieši nodrošina, ka citas darbības ir iespējams veikt ar pēc iespējas mazāku oglekļa intensitāti. Tāpēc būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji šādām saimnieciskajām darbībām, bez kurām mērķdarbībām nav iespējams kļūt par mazoglekļa darbībām vai panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka tiem atbilstīgā darbība atbilst arī Regulas (ES) 2020/852 16. panta noteikumiem, proti, ka darbība nedrīkst novest pie aktīvu iesīkstes un ka tai ir jādod būtiska, pozitīva ietekme uz vidi.

(13)

Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētās pārejas saimnieciskās darbības vēl nav iespējams aizstāt ar tehnoloģiski un ekonomiski realizējamām mazoglekļa alternatīvām, bet tās atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku. Šīm darbībām var būt izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā, proti, tās var samazināt savu pašreiz lielo oglekļa pēdu, tostarp palīdzēt pakāpeniski darīt galu atkarībai no fosilajām degvielām. Tāpēc būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji šādām saimnieciskajām darbībām, kur teju bezoglekļa risinājumi vai nu vēl nepastāv, vai pastāv, taču nav praktiski īstenojami lielākā mērogā, un kurām ir vislielākais potenciāls būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka tiem atbilstīgā darbība atbilst arī Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punkta noteikumiem, proti, darbības siltumnīcefekta gāzu emisijām jāatbilst labākajam sniegumam nozarē, darbība nedrīkst kavēt mazoglekļa alternatīvu izstrādi un ieviešanu un nedrīkst novest pie iesīkstes oglekļietilpīgos aktīvos.

(14)

Ņemot vērā pašlaik notiekošās sarunas par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un vajadzību panākt lielāku saskaņotību starp dažādajiem instrumentiem ar mērķi realizēt zaļā kursa vidiskās un klimatiskās ieceres, tehniskās pārbaudes kritēriju noteikšana lauksaimniecībā būtu jāatliek.

(15)

Klimata pārmaiņas rada aizvien lielāku slodzi mežiem, kas savukārt saasina citus nozīmīgus slodzes faktorus – kaitēkļus, slimības, ekstrēmus laikapstākļu notikumus un meža ugunsgrēkus. Spiedienu izraisa arī lauku apvidu pamešana, apsaimniekošanas trūkums un zemes izmantošanas maiņas izsaukta sadrumstalotība, apsaimniekošanas intensitātes palielināšanās, kam par iemeslu ir augošais pieprasījums pēc koksnes, meža produktiem un enerģijas, infrastruktūras attīstība, urbanizācija un zemes platību aizņemšana. Tajā pašā laikā bez miežiem nebūs iespējams sasniegt Savienības mērķus – apvērst biodaudzveidības zudumus, enerģiskāk pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt, samazināt un pārvaldīt katastrofu riskus (jo īpaši tādus, kuru iemesls ir plūdi, sausums vai dabas ugunsgrēki) un veicināt apritīgu bioekonomiku. Klimatneitralitāte un veselīga vide prasa uzlabot meža platību kvalitāti un kvantitāti, jo tās ir vislielākās oglekļa piesaistītājas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (“ZIZIMM”) sektorā. Ar mežu saistītas darbības var sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu, palielinot neto oglekļa dioksīda piesaisti, saglabājot oglekļa uzkrājumus un nodrošinot materiālus un atjaunīgo enerģiju, un tādējādi sekmētu arī pielāgošanos klimata pārmaiņām, biodaudzveidību, aprites ekonomiku, ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, kā arī piesārņojuma novēršanu un kontroli. Tādēļ būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji pirmreizējās apmežošanas, meža ataudzēšanas, meža apsaimniekošanas un meža saglabāšanas darbībām. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt pilnībā saskaņotiem ar Savienības mērķiem, ko tā izvirzījusi tādās jomās kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, biodaudzveidība un aprites ekonomika.

(16)

Lai izmērītu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu un meža ekosistēmās esošo oglekļa uzkrājumu dinamiku, meža īpašniekiem būtu lietderīgi veikt klimatieguvumu analīzi. Lai pienācīgi atspoguļotu proporcionalitātes principu un samazinātu administratīvo slogu, jo īpaši nelielu mežu īpašniekiem, tad meža saimniecībām, kuru platība ir mazāka par 13 ha, klimatieguvumu analīzi nevajadzētu prasīt. Lai vēl vairāk samazinātu administratīvās izmaksas, būtu jāparedz, ka aprēķinu sertificēšanas vajadzībām mazāki meža īpašnieki drīkst veikt grupas novērtējumu kopā ar citām saimniecībām, un ka tas jādara reizi 10 gados. Ir pieejami piemēroti bezmaksas rīki, piemēram, tie, ko nodrošina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO), kuru pamatā ir Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) (4) dati un kurus var izmantot, lai aplēstu izmaksu apmēru un samazinātu maziem mežsaimniekiem uzliktās izmaksas un slogu. Šo rīku var pielāgot dažādiem analīzes līmeņiem, piemēram, lielām saimniecībām var izmantot specifiskas vērtības un detalizētu aprēķinu, bet nelielākām – standartvērtības un vienkāršotu aprēķinu.

(17)

Ievērojot Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (5), 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam” (6) un 2020. gada 17. septembra paziņojumu “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” (7), kā arī plašākas Savienības biodaudzveidības un klimatneitralitātes ieceres, kuras paustas Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumā “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (8) un 2021. gadā plānoto jauno Mežu stratēģiju, uz mežsaimniecības darbībām attiecināmie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāpapildina, jāizskata un nepieciešamības gadījumā jāpārskata brīdī, kad tiks pieņemts Regulas (ES) 2020/852 15. panta 2. punktā minētais deleģētais akts. Šie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāizskata, lai tajos tiktu labāk ievērotas biodaudzveidībai labvēlīgās prakses, kas pašlaik ir tapšanas stadijā, piemēram, dabai pietuvināta mežsaimniecība.

(18)

Tā kā ļoti liela nozīme siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un zemes oglekļa piesaistītājsistēmu stiprināšanā ir mitrājiem, mitrāju atjaunošana var būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu. Mitrāju atjaunošana var nākt par labu arī klimatadaptācijai, tostarp amortizēt klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī palīdzēt apvērst biodaudzveidības izzušanas tendenci un saglabāt ūdens kvantitāti un kvalitāti. Lai nodrošinātu saskaņotību ar Eiropas zaļo kursu, ar paziņojumu “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana” un ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāaptver arī mitrāju atjaunošana.

(19)

Ražošanas nozare rada aptuveni 21 % no tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā (9). Tā ir trešais lielākais šo emisiju avots Savienībā, tāpēc tai ir izšķirīga loma klimata pārmaiņu mazināšanā. Tajā pašā laikā ražošana var būt nozīmīgs sektors, kas palīdz novērst vai samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citās ekonomikas nozarēs, pateicoties tādiem saražotajiem produktiem un ražošanas tehnoloģijām, kas nepieciešamas šādām citām nozarēm, lai tās kļūtu par mazoglekļa nozarēm vai turpinātu tādas būt. Tāpēc ražošanas nozarei piemērojamie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka attiecībā gan uz ražošanas darbībām, kas saistītas ar visaugstākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņiem, gan uz mazoglekļa produktu un tehnoloģiju ražošanu.

(20)

Ražošanas darbības, kurām vēl nav pieejamas tehnoloģiski vai ekonomiski realizējamas mazoglekļa alternatīvas, bet kuras atbalsta pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, būtu jāuzskata par Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētajām pārejas saimnieciskajām darbībām. Lai rosinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, tehniskās pārbaudes kritēriju robežvērtības šīm darbībām būtu jānosaka tādā līmenī, kuru var sasniegt tikai katras nozares vissekmīgākie dalībnieki, lielākoties balstoties uz siltumnīcefekta gāzu emisijām uz izlaides vienību.

(21)

Lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minētās pārejas ražošanas darbības nenovirzās no ticamas dekarbonizācijas trajektorijas, un ievērotu minētās regulas 19. panta 5. punktu, šo saimniecisko darbību tehniskās pārbaudes kritēriji vismaz reizi trijos gados būtu jāizvērtē. Izvērtēšanā būtu jāiekļauj analīze par to, vai tehniskās pārbaudes kritēriju pamatā ir visrelevantākie standarti un vai šo darbību aprites cikla emisijas ir pietiekami ņemtas vērā. Izvērtēšanā vajadzētu arī apsvērt uztvertā oglekļa potenciālo izmantošanu atkarībā no tehnikas attīstības. Attiecībā uz dzelzs un tērauda ražošanu būtu jāapsver jaunie dati un pierādījumi, kas gūti tādos mazoglekļa tērauda ražošanas izmēģinājuma projektos, kur izmanto ūdeņradi; tāpat būtu sīkāk jāizpēta iespējas izmantot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un citus iespējamus etalonus tehniskās pārbaudes kritērijos.

(22)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, ko attiecina uz ražošanas darbībām, kuras uzskatāmas par Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajām veicinošajām darbībām, pirmām kārtām būtu jābalstās uz saražoto produktu raksturu, ko attiecīgā gadījumā var kombinēt ar papildu kvantitatīviem sliekšņiem, lai nodrošinātu, ka šie produkti var būtiski sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisiju novēršanu vai samazināšanu citos sektoros. Lai atspoguļotu faktu, ka prioritāte dodama darbībām, kam ir vislielākais potenciāls novērst siltumnīcefekta gāzu emisijas, samazināt šādas emisijas vai palielināt siltumnīcefekta gāzu piesaisti un ilgtermiņa oglekļa uzglabāšanu, veicinošajām ražošanas darbībām būtu jākoncentrējas uz tādu produktu ražošanu, kas ir nepieciešami šīm saimnieciskajām darbībām.

(23)

Bez elektroenerģijas sektorā izmantojamo elektroiekārtu ražošanas nav iespējams modernizēt Savienības elektrotīklus, plašāk apgūt atjaunīgo enerģiju un kompensēt svārstības tīklā, kuru cēlonis ir no atjaunīgiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas izmantošana, nodrošināt bezemisiju transportlīdzekļu uzlādi un viedām, zaļām ēkām domātu lietotņu plašāku ieviešanu. Tajā pašā laikā elektroenerģijas sektorā izmantojamo elektroiekārtu ražošana var palīdzēt izstrādāt viedo mājokļu koncepciju, kuras mērķis ir vēl vairāk popularizēt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un mājokļa aprīkojuma prasmīgu pārvaldību. Tāpēc varētu būt nepieciešams ražošanas sektoram noteiktos tehniskās pārbaudes kritērijus papildināt un novērtēt elektroiekārtu ražošanas potenciālu būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

(24)

Energoefektivitātes pasākumi un citi klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumi, piemēram, lokāli izmantojamas atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas un esošās vismodernākās tehnoloģijas var palīdzēt ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas ražošanas sektorā. Tāpēc tām saimnieciskajām darbībām ražošanas sektorā, kurām būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, ar minētajiem pasākumiem var krietni palīdzēt izpildīt snieguma standartus un sasniegt robežvērtības, pēc kā nosaka, vai darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu.

(25)

Enerģētikas sektors rada aptuveni 22 % no tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā, un aptuveni 75 % no emisijām, ja ieskaita enerģijas patēriņu citos sektoros. Tāpēc tam ir izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā. Enerģētikas sektoram piemīt ievērojams potenciāls samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un vairākas darbības šajā sektorā ir uzskatāmas par veicinošām darbībām, kuras sekmē enerģētikas sektora pāreju uz atjaunīgo vai mazoglekļa elektroenerģiju vai siltumapgādi. Tāpēc ir lietderīgi noteikt tehniskās pārbaudes kritērijus plašam ar energoapgādes ķēdi saistītam darbību lokam, sākot ar elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu no dažādiem avotiem un beidzot ar pārvades un sadales tīkliem, enerģijas uzkrāšanu, kā arī siltumsūkņiem un biogāzes un biodegvielas ražošanu.

(26)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas darbības, t. sk. koģenerācijas darbības, būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, būtu jānodrošina, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek samazinātas vai novērstas. Uz siltumnīcefekta gāzu emisijām balstītiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāiezīmē šo darbību dekarbonizācijas trajektorija. Veicinošām darbībām, kas sekmē dekarbonizāciju ilgtermiņā, piemērojamajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu lielākoties jābalstās uz darbības raksturu vai uz labākajām pieejamajām tehnoloģijām.

(27)

Regulā (ES) 2020/852 ir atzīta “klimatneitrālas enerģijas” nozīme un noteikts, ka Komisijai ir jānovērtē visu relevanto esošo tehnoloģiju potenciālais devums un realizējamība. Kodolenerģijas jomā novērtēšana vēl nav galā; tiklīdz process būs pabeigts, Komisija, pamatojoties uz tā rezultātiem, attiecīgi rīkosies šīs regulas sakarā.

(28)

Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā noteiktās juridiskās robežas pārejas darbībām paredz ierobežojumus attiecībā uz darbībām ar lielu siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, kurām vienlaikus ir arī liels emisiju samazināšanas potenciāls. Šādām pārejas darbībām vajadzētu būtiski sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu gadījumos, kad nav nekādu tehnoloģiski un ekonomiski realizējamu mazoglekļa alternatīvu, ar nosacījumu, ka tās ir saderīgas ar nosprausto trajektoriju (ierobežot temperatūras kāpumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni), atspoguļo vislabāko sniegumu savā klasē, nekavē mazoglekļa alternatīvu izstrādi un ieviešanu un nenoved pie iesīkstes oglekļietilpīgos aktīvos. Turklāt minētās regulas 19. pants paredz, ka tehniskās pārbaudes kritērijiem jābalstās uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem. Ja darbības dabasgāzes sektorā atbildīs minētajām prasībām, tās tiks iekļautas vēlākā deleģētajā aktā. Šajā vēlākajā deleģētajā aktā tiks noteikti arī tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem novērtē, vai šīs darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu un “būtiski nekaitē” citu vidisko mērķu sasniegšanai. Šīm prasībām neatbilstošas darbības nevar tikt atzītas saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852. Lai apliecinātu, ka dabasgāze ir svarīga tehnoloģija, kas var palīdzēt samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, Komisija apsvērs īpašus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka emisiju samazināšanu sekmējošām darbībām netiek liegts pienācīgs finansējums.

(29)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, kas noteikti elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanas darbībām, kā arī pārvades un sadales tīkliem, būtu jānodrošina saskaņotība ar Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu par ES metāna emisiju samazināšanas stratēģiju (10). Tādēļ šos tehniskās pārbaudes kritērijus var būt nepieciešams izskatīt, papildināt un nepieciešamības gadījumā koriģēt, lai atspoguļotu visus mērlielumus un prasības, kas izrietēs no šīs stratēģijas.

(30)

Tehniskās pārbaudes kritērijos, kas noteikti siltuma, aukstuma un elektroenerģijas ražošanai no bioenerģijas, kā arī biodegvielas un biogāzes ražošanai transporta vajadzībām, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (11) šīm nozarēm noteiktais visaptverošais ilgtspējības satvars, kas ietver ilgtspējīgas novākšanas, oglekļa uzskaites un siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumu prasības.

(31)

Kā izriet no Eiropas zaļā kursa, no Eiropas Klimata akta priekšlikuma (12) un no ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam, kā arī saskaņā ar Savienības biodaudzveidības un klimatneitralitātes iecerēm, bioenerģētikas darbībām noteiktie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāpapildina, jāizskata un nepieciešamības gadījumā jāpārskata, lai ņemtu vērā jaunāko faktu bāzi un rīcībpolitikas izmaiņas brīdī, kad tiek pieņemts Regulas (ES) 2020/852 15. panta 2. punktā minētais deleģētais akts, turklāt ir jāievēro arī pārējie relevantie Savienības tiesību akti, tostarp Direktīva (ES) 2018/2001 un tās turpmākie grozījumi.

(32)

Ūdenssaimniecības, kanalizācijas, atkritumu saimniecības un sanācijas sektora siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā ir relatīvi nelielas. Neraugoties uz to, šai nozarei piemīt liels potenciāls sekmēt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu citās nozarēs, konkrētāk, tā var nodrošināt, ka jaunmateriālu vietā tiek izmantotas otrreizējās izejvielas, ka tiek aizstāti fosilie produkti, mēslošanas līdzekļi un enerģija un ka tiek transportēts un pastāvīgi uzglabāts uztvertais oglekļa dioksīds. Turklāt metāna emisiju samazināšanas jomā īpaši liela nozīme ir darbībām, kuras ietver atsevišķi savāktu bioatkritumu anaerobisko noārdīšanu un kompostēšanu, kas novērš bioatkritumu apglabāšanu poligonos. Tāpēc atkritumu apsaimniekošanas darbību tehniskās pārbaudes kritērijos šādas darbības būtu jāatzīst par tādām, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, ar nosacījumu, ka šajās darbībās tiek īstenota noteikta attiecīgās nozares paraugprakse. Šiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu arī jānodrošina, ka atkritumu apstrādes iespējas pieder pie atkritumu hierarhijas augstākajiem līmeņiem. Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāatzīst, ka klimata pārmaiņu mazināšanu būtiski sekmē tās darbības, kuru ietvaros otrreizējās izejvielās tiek pārstrādāta vienoti noteikta minimālā šķirotu, dalīti savāktu nebīstamo atkritumu daļa. Tomēr pašlaik ar tehniskās pārbaudes kritērijiem, kuru pamatā ir vienoti noteikts atkritumu atkalpārstrādes mērķrādītājs, nepietiek, lai pilnībā atraisītu klimata pārmaiņu mazināšanas potenciālu, kāds piemīt atsevišķām materiālu plūsmām. Tāpēc var būt nepieciešama šo tehniskās pārbaudes kritēriju tālāka novērtēšana un izskatīšana. Vienoti noteiktais mērķrādītājs nedrīkstētu skart atkritumu apsaimniekošanas mērķrādītājus, kas dalībvalstīm jāizpilda saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par atkritumiem. Tehniskās pārbaudes kritērijos, kas noteikti ūdens savākšanai, attīrīšanai un ūdensapgādei, kā arī centralizētām notekūdeņu attīrīšanas sistēmām, būtu jāņem vērā absolūtā un relatīvā snieguma uzlabošanas mērķrādītāji attiecībā uz enerģijas patēriņu un attiecīgā gadījumā alternatīvi rādītāji, piemēram, noplūdes līmeņi ūdensapgādes sistēmās.

(33)

Transporta darbības patērē vienu trešdaļu no visas enerģijas Savienībā un rada aptuveni 23 % no kopējām tiešajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Savienībā. Tāpēc transporta parka un infrastruktūras dekarbonizācijai var būt izšķirīga loma klimata pārmaiņu mazināšanā. Transporta nozares tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt vērstiem uz sektora galveno emisijas avotu samazināšanu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību pārvirzīt cilvēku un preču pārvadājumus uz transportlīdzekļiem, kas rada mazāk emisiju, un izveidot tīrajai mobilitātei nepieciešamo infrastruktūru. Tāpēc transporta nozares tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu orientēties uz viena transporta veida sniegumu, vienlaikus ņemot vērā attiecīgā transporta veida sniegumu salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

(34)

Pārkārtojoties uz mazoglekļa ekonomiku, nozīmīga loma būs tādiem transporta veidiem kā aviācija un kuģniecība, jo šiem sektoriem ir liels siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciāls, tāpēc tie var sekmēt transporta sektora zaļināšanu. Kā izriet no Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojuma “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija – Eiropas transporta virzība uz nākotni” (13), paredzams, ka līdz 2030. gadam tirgū ienāks bezemisiju kuģi. Stratēģijā prognozēts, ka tuvsatiksmei paredzēti lieli bezemisiju gaisa kuģi būs gatavi tirgum līdz 2035. gadam, savukārt tālsatiksmes dekarbonizācijā iecerēts izmantot atjaunīgās un mazoglekļa degvielas. Par ilgtspējīgas finansēšanas kritērijiem šajos sektoros ir arī sagatavoti atsevišķi pētījumi. Tāpēc jūras kuģniecība būtu jāuzskata par Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minēto pārejas saimniecisko darbību. Kuģniecība ir viens no vismazāk oglekļietilpīgiem preču transportēšanas veidiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kuģniecību salīdzinājumā ar pārējiem transporta veidiem, būtu jānosaka jūras transporta tehniskās pārbaudes kritēriji, kuri būtu piemērojami līdz 2025. gada beigām. Tomēr nākotnē jūras kuģniecība būs pamatīgāk jānovērtē un vajadzības gadījumā būs jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, kas piemērojami no 2026. gada. Tāpat būs pamatīgāk jānovērtē arī aviācija un vajadzības gadījumā jānosaka attiecīgie tehniskās pārbaudes kritēriji. Tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka arī mazoglekļa transporta infrastruktūrai attiecībā uz atsevišķiem transporta veidiem. Tomēr, ņemot vērā transporta infrastruktūras potenciālu sekmēt modālo pārkārtošanos, būs vajadzīgs novērtēt un vajadzības gadījumā noteikt attiecīgus tehniskās pārbaudes kritērijus mazoglekļa transporta veidiem nepieciešamajai vispārējai infrastruktūrai, īpaši iekšzemes ūdensceļiem. Atkarībā no tehniskā novērtējuma rezultātiem brīdī, kad tiks pieņemts Regulas (ES) 2020/852 12. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 14. panta 2. punktā un 15. panta 2. punktā minētais deleģētais akts, relevantie tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka arī šajā apsvērumā minētajām saimnieciskajām darbībām.

(35)

Lai nodrošinātu, ka par ilgtspējīgām uzskatāmās transporta darbības neveicina fosilo degvielu izmantošanu, no relevantajām darbībām noteiktajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jāizslēdz ar fosilo kurināmo/degvielām saistītie aktīvi, operācijas un infrastruktūra. Piemērojot šo kritēriju, jāņem vērā, ka atkarībā no relevantās pastāvošās tirgus prakses pastāv dažādi izmantošanas veidi, dažādie īpašumtiesību veidi, lietošanas kārtība un degvielu samaisīšanas pakāpes. Ilgtspējīga finansējuma platformai savu pilnvaru ietvaros būtu jānovērtē šā kritērija izmantojamība.

(36)

Ēkas visos sektoros Savienībā patērē 40 % enerģijas un rada 36 % oglekļa emisiju. Tāpēc ēkām ir izšķirīga nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā. Šā iemesla dēļ tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jānosaka jaunu ēku būvniecībai, ēku renovācijai, dažāda energoefektivitātes aprīkojuma uzstādīšanai, lokālajiem atjaunīgajiem energoresursiem, energopakalpojumu sniegšanai un ēku iegādei un īpašumtiesībām uz tām. Tehniskās pārbaudes kritēriju pamatā vajadzētu būt šo darbību potenciālajai ietekmei uz ēku energoefektivitāti, uz saistītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām un uz iegulto oglekli. Attiecībā uz jaunām ēkām var būt vajadzīga tehniskās pārbaudes kritēriju izskatīšana, lai nodrošinātu, ka tie turpina iet kopsolī ar Savienības mērķrādītājiem klimata un enerģētikas jomā.

(37)

Tāda aktīva vai objekta būvniecība, kas veido neatņemamu tās darbības daļu, attiecībā uz kuru būtu jāparedz tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, kādos apstākļos minētā darbība ir uzskatāma par tādu, kura būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, var būt svarīgs priekšnosacījums šādas saimnieciskās darbības veikšanai. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut šādu aktīvu vai objektu būvniecību tās darbības aprakstos, kurai šāda būvniecība ir relevanta; tas jo īpaši attiecas uz darbībām enerģētikas sektorā, ūdens, notekūdeņu, atkritumu un sanācijas sektorā un transporta sektorā.

(38)

Informācijas un komunikācijas sektors pastāvīgi aug un rada arvien lielāku daļu siltumnīcefekta gāzu emisiju. Tajā pašā laikā informācijas un komunikācijas tehnoloģijām piemīt potenciāls sekmēt klimata pārmaiņu mazināšanu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citos sektoros, piemēram, nodrošināt risinājumus, kas var palīdzēt pieņemt lēmumus, kuri dod iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tāpēc būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji datu apstrādes un mitināšanas darbībām, kuru gaitā rodas lielas siltumnīcefekta gāzu emisijas, un datvirzītiem risinājumiem, kas dod iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citos sektoros. Šo darbību tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jābalstās uz šīs nozares paraugpraksi un standartiem. Nākotnē tos, iespējams, nāksies pārskatīt un atjaunināt, lai ņemtu vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu, kas piemīt aizvien ilgmūžīgākai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūrai, un iespējas katrā nozarē tieši izmantot digitālās tehnoloģijas, kas dod iespēju samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt elektronisko sakaru tīkla ieviešanā un ekspluatācijā tiek patērēts ievērojams daudzums enerģijas, tāpēc te paveras potenciāls būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šā iemesla dēļ var būt nepieciešams šīs darbības novērtēt un vajadzības gadījumā noteikt relevantos tehniskās pārbaudes kritērijus.

(39)

Turklāt informācijas un sakaru tehnoloģiju risinājumi, kas ir tādu saimniecisko darbību neatņemama daļa, kuru sniegumam būtu jāparedz noteikti tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai šīs saimnieciskās darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, var būt īpaši noderīgi, lai šīs dažādās darbības sasniegtu attiecīgajos kritērijos noteiktos standartus un robežvērtības.

(40)

Pētniecībai, izstrādei un inovācijai ir potenciāls pavērt citām nozarēm iespējas sasniegt savus attiecīgos klimata pārmaiņu mazināšanas mērķus. Tāpēc pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību tehniskās pārbaudes kritērijiem vajadzētu būt koncentrētiem uz risinājumu, procesu, tehnoloģiju un citu produktu potenciālu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Regulas (ES) 2020/852 10. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētajām veicinošajām darbībām veltīta pētniecība var ievērojami palīdzēt gan šīm veicinošajām darbībām, gan to veicinātajām darbībām samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vai uzlabot to tehnoloģisko un ekonomisko īstenojamību un galu galā ieviešanu plašākā mērogā. Pētniecība var lieti noderēt arī Regulas (ES) 2020/852 10. panta 2. punktā minēto pārejas darbību turpmākā dekarbonizācijā, proti, tā var pavērt iespējas šīs darbības realizēt ar tādām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuru līmenis ir krietni zemāks par robežvērtībām tehniskās pārbaudes kritērijos, pēc kuriem nosaka, vai šīs darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu.

(41)

Turklāt pētniecība, izstrāde un inovācija, kas ir tādu saimniecisko darbību neatņemama daļa, kuru sniegumam būtu jāparedz tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai šīs saimnieciskās darbības būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, var būt īpaši noderīga, lai šīs dažādās darbības sasniegtu attiecīgajos kritērijos noteiktos standartus un robežvērtības.

(42)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kādos apstākļos konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jāatspoguļo fakts, ka klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs visus ekonomikas sektorus. Tas nozīmē, ka visiem sektoriem būs jāpielāgojas klimata izraisītajām negatīvajām sekām gan tagad, gan nākotnē. Tomēr ir jānodrošina, ka saimnieciskā darbība, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtiski nekaitē visu pārējo Regulas (ES) 2020/852 9. pantā noteikto vidisko mērķu sasniegšanai. Tāpēc ir lietderīgi vispirms tehniskās pārbaudes kritērijus attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām paredzēt tiem sektoriem un saimnieciskajām darbībām, uz kurām attiecas klimata pārmaiņu mazināšanas tehniskās pārbaudes kritēriji, tostarp kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” vidiskajiem mērķiem. Ja saimnieciskā darbība uzskatāma par tādu, kas būtiski veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, tās aprakstītajai jomai būtu jābūt tādai, kādai ir iespējams noteikt “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritērijus. Tā kā ir jākāpina ekonomikas klimatnoturība, nākotnē vajadzētu izstrādāt tehniskās pārbaudes kritērijus, t. sk. būtiska kaitējuma nenodarīšanas kritērijus, arī citām saimnieciskajām darbībām.

(43)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina, ka kritiskā infrastruktūra visplašākajā nozīmē, jo īpaši enerģijas pārvades vai uzkrāšanas infrastruktūra vai transporta infrastruktūra, tiek pielāgota nelabvēlīgai klimata ietekmei gan tagad, gan nākotnē, un ka tā no nopietnas negatīvas ietekmes tiek pasargāta gan iedzīvotāju veselība, drošums, drošība un ekonomiskā labklājība, gan dalībvalstu valdību efektīva funkcionēšana. Tomēr šos tehniskās pārbaudes kritērijus var nākties pārskatīt, lai labāk ņemtu vērā pretplūdu aizsardzībai paredzētās infrastruktūras specifiku.

(44)

Tehniskās pārbaudes kritēriji būtu jāparedz arī izglītības, cilvēka veselības, sociālā darba, mākslas, izklaides un atpūtas darbībām. Šīs darbības nodrošina būtiskus pakalpojumus un risinājumus visas sabiedrības kolektīvās noturības palielināšanai un var veicināt klimatpratību un izpratni par klimatu.

(45)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai konkrēta saimnieciskā darbība uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo ietver pielāgošanās risinājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu, vajadzētu būt ar mērķi palielināt saimniecisko darbību noturību pret identificētiem un šīm darbībām būtiskiem klimata riskiem. Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jānosaka, ka attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem ir jāveic klimata pārmaiņu riska novērtējums un jāīsteno pielāgošanās risinājumi, kas mazina būtiskākos minētajā novērtējumā identificētos riskus. Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāņem vērā arī pielāgošanās vajadzību un risinājumu konteksta un vietas specifika. Turklāt tehniskās pārbaudes kritērijiem būtu jānodrošina vides un klimata mērķu integritāte, un tiem nevajadzētu būt nesamērīgi preskriptīviem attiecībā uz īstenotajiem risinājumiem. Šajos tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāņem vērā nepieciešamība novērst ar klimatu un laikapstākļiem saistītas katastrofas un pārvaldīt šādu katastrofu riskus, kā arī nodrošināt kritiskās infrastruktūras noturību saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem par šādu katastrofu riska novērtēšanu un seku mazināšanu.

(46)

Tehniskās pārbaudes kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai konkrēta saimnieciskā darbība uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo ietver pielāgošanās risinājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, būtu jāparedz arī inženierijas darbībām un saistītām tehniskām konsultācijām tādos jautājumos kā pielāgošanās klimata pārmaiņām, pētniecība, izstrāde un inovācija, nedzīvības apdrošināšana, proti, ar klimatu saistītu apdraudējumu parakstīšana, un pārapdrošināšana. Šīm darbībām ir potenciāls piedāvāt pielāgošanās risinājumus, kas būtiski palīdz novērst vai samazināt pašreizējā un nākotnes klimata nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem, tajā pašā laikā nepalielinot nelabvēlīgas ietekmes risku.

(47)

Tehniskās pārbaudes kritērijos būtu jāatzīst, ka ir tādas saimnieciskās darbības, kas var būtiski sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām, jo tās vai nu piedāvā pielāgošanās risinājumus saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu, vai ietver pielāgošanās risinājumus saskaņā ar minētās regulas 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Tehniskās pārbaudes kritērijos, kas noteikti mežsaimniecībai, mitrāju atjaunošanai, programmu veidošanai un apraidei, kā arī izglītībai, radošajām, mākslas un izklaides darbībām, šī iespēja būtu jāņem vērā. Šādas darbības pirmām kārtām būtu jāpielāgo pašreizējā un nākotnes klimata nelabvēlīgajai ietekmei, bet tām piemīt arī potenciāls piedāvāt pielāgošanās risinājumus, kas būtiski palīdz novērst vai samazināt risku, ka šāda nelabvēlīga ietekme uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem radīsies.

(48)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskā darbība būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jānodrošina, ka šī saimnieciskā darbība tiek padarīta klimatnoturīga vai piedāvā risinājumus, kā citām darbībām kļūt klimatnoturīgām. Ja saimnieciskā darbība tiek padarīta klimatnoturīga, tad uzskata, ka tādu fizisko un nefizisko risinājumu īstenošana, kas būtiski samazina svarīgākos šai darbībai relevantos fiziskos klimata riskus, būtiski sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka tikai tos kapitālizdevumus, kas radušies, veicot visus pasākumus, kuri nepieciešami, lai darbību padarītu klimatnoturīgu, var uzskatīt par tādu kapitāla un darbības izdevumu daļu, kas attiecas uz aktīviem vai procesiem, kuri ir saistīti ar saimnieciskajām darbībām, kas uzskatāmas pat vidiski ilgtspējīgām, un ka par klimatnoturīgu padarītās saimnieciskās darbības apgrozījumu nevajadzētu skaitīt par tādu, kas izriet no produktiem vai pakalpojumiem, kuri saistīti ar saimnieciskajām darbībām, kas uzskatāmas par vidiski ilgtspējīgām. Tomēr, ja saimniecisko darbību – kas ir pielāgošanos veicinošas saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu – pamatdarbība ir nodrošināt tehnoloģijas, produktus, pakalpojumus, informāciju vai praksi, kas palīdz palielināt citu cilvēku, dabas, kultūras mantojumam aktīvu vai citu saimniecisko darbību noturību pret fiziskajiem klimata riskiem, tad – papildus kapitālizdevumiem – apgrozījums no produktiem vai pakalpojumiem, kas saistīti ar minētajām saimnieciskajām darbībām, būtu jāuzskata par daļu no apgrozījuma, kas iegūts no produktiem vai pakalpojumiem, kuri saistīti ar saimnieciskām darbībām, kas kvalificējas kā vidiski ilgtspējīgas.

(49)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai saimnieciskās darbības, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, nenodara būtisku kaitējumu kādam no pārējiem vidiskajiem mērķiem, vajadzētu nodrošināt, ka viena vidiskā mērķa sekmēšana nenotiek uz citu vidisko mērķu rēķina. Tāpēc “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritēriji ir ļoti svarīgi, lai būtu iespējams nodrošināt vidiski ilgtspējīgu darbību klasifikācijas vidisko integritāti. Darbībām, kas rada risku, ka varētu tikt nodarīts būtisks kaitējums kādam vidiskajam mērķim, būtu jānosaka “būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritēriji attiecībā uz šo vidisko mērķi. “Būtiska kaitējuma nenodarīšanas” kritērijos būtu jāņem vērā un jābalstās uz esošo Savienības tiesību aktu relevantajām prasībām.

(50)

Attiecībā uz darbībām, kam ir potenciāls būtiski sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām, bet kuras tomēr varētu radīt ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas, būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, ar ko nodrošina, ka darbības, kas būtiski sekmē pielāgošanās klimata pārmaiņām, būtiski nekaitē klimata pārmaiņu mazināšanai.

(51)

Klimata pārmaiņas, visticamāk, ietekmēs visus ekonomikas sektorus. Tāpēc tehniskās pārbaudes kritērijiem, ar kuriem nodrošina, ka saimnieciskās darbības, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, tomēr būtiski negatīvi neietekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām, būtu jāpiemēro visām saimnieciskajām darbībām. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka tiek apzināti darbībai būtiskie pastāvošie un nākotnes riski un tiek īstenoti pielāgošanās risinājumi ar mērķi samazināt vai novērst iespējamos zaudējumus vai ietekmi uz darījumdarbības nepārtrauktību.

(52)

Attiecībā uz visām darbībām, kas var apdraudēt ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsargāšanu, būtu jānosaka tehniskās pārbaudes kritēriji, kas paredz “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Šos kritērijus vajadzētu izstrādāt ar mērķi novērst to, ka darbības kaitē ūdensobjektu, tostarp virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu, labam stāvoklim vai labam ekoloģiskajam potenciālam, vai labam jūras ūdeņu vides stāvoklim, proti, kritērijiem būtu jānosaka, ka ir jāapzina un jānovērš vides degradācijas riski saskaņā ar ūdens izmantošanas un aizsardzības pārvaldības plānu.

(53)

Tehniskās pārbaudes kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” pārejai uz aprites ekonomiku būtu jāpielāgo konkrētiem sektoriem, lai nodrošinātu, ka saimnieciskās darbības nenoved pie resursu neefektīvas izmantošanas un pie iesīksti veicinošiem lineāriem ražošanas modeļiem, ka tiek novērsta atkritumu rašanās un samazināts to daudzums un to neizbēgamības gadījumā atkritumi tiek apsaimniekoti saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju. Tāpat šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka saimnieciskās darbības nekaitē mērķim pārkārtoties uz aprites ekonomiku.

(54)

Tehniskās pārbaudes kritērijiem attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” piesārņojuma novēršanai un kontrolei būtu jāatspoguļo sektoru specifika, proti, jābūt vērstiem uz relevantajiem gaisa, ūdeņu vai zemes piesārņojuma avotiem un veidiem, attiecīgā gadījumā atsaucoties uz secinājumiem par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (14).

(55)

Kritēriji attiecībā uz “būtiska kaitējuma nenodarīšanu” biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai būtu jānosaka visām tām darbībām, kuras var apdraudēt dzīvotņu, sugu vai ekosistēmu statusu vai stāvokli, un tajos būtu jāparedz, ka attiecīgā gadījumā jāveic vides ietekmējuma novērtējumi vai atbilstošie novērtējumi un jāīsteno tajos izdarītie secinājumi. Šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka pat tad, ja nepastāv prasība veikt vides ietekmējuma novērtējumu vai citu atbilstošu novērtējumu, darbību rezultātā netiek traucēti, sagūstīti vai nonāvēti ar tiesību aktiem aizsargātu sugu īpatņi un netiek pasliktināts ar tiesību aktiem aizsargāto dzīvotņu stāvoklis.

(56)

Šie tehniskās pārbaudes kritēriji nedrīkstētu skart nedz prasību ievērot Savienības un valstu tiesību aktu noteikumus par vidi, veselību, drošumu un sociālo ilgtspēju, nedz pienācīgu mitigācijas pasākumu pieņemšanu šajā sakarā, kad tas ir vajadzīgs.

(57)

Šīs regulas noteikumi ir cieši sasaistīti, jo tie attiecas uz kritērijiem, pēc kuriem nosaka, vai konkrēta saimnieciskā darbība būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām un vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu vienam vai vairākiem no pārējiem vidiskajiem mērķiem, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā. Lai nodrošinātu, ka minētie noteikumi, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, lai ieinteresētās personas varētu vieglāk gūt visaptverošu pārskatu par tiesisko regulējumu un lai būtu vieglāk piemērot Regulu (ES) 2020/852, būtu savā starpā saskaņoti, šie noteikumi ir jāiekļauj vienā deleģētajā regulā.

(58)

Lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) 2020/852 piemērošana attīstās kopsolī ar tehnoloģijām, tirgu un rīcībpolitiku, šī regula būtu regulāri jāpārskata un attiecīgā gadījumā jāgroza attiecībā uz darbībām, kuras tiek uzskatītas par tādām, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un atbilstīgajiem tehniskās pārbaudes kritērijiem.

(59)

Lai izpildītu Regulas (ES) 2020/852 10. panta 6. punkta un 11. panta 6. punkta noteikumus, šī regula būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra,