(1)

Mēslošanas līdzekli, kas atbilst Regulas (ES) 2019/1009 I un II pielikumā noteiktajām prasībām, kuras piemērojamas attiecīgajai mēslošanas līdzekļa funkcionālajai kategorijai (“PFC”) vai komponentmateriālu kategorijai (“CMC”), kas ir marķēts saskaņā ar minētās regulas III pielikumu un kam ir sekmīgi veikta atbilstības novērtēšanas procedūra, kura izklāstīta Regulas (ES) 2019/1009 IV pielikumā, pēc tam var marķēt ar CE zīmi un laist brīvā apritē iekšējā tirgū kā ES mēslošanas līdzekli.

(2)

Regula (ES) 2019/1009 pilnvaro Komisiju grozīt minētās regulas I (daļēji), II, III un IV pielikumu.

(3)

Gatavojoties pārejai uz sistēmu, kurā tiks piemēroti jaunie saskaņošanas noteikumi, dalībvalstis un ieinteresētās personas informēja Komisiju par to, ka daži tehniskie noteikumi, kas izklāstīti Regulas (ES) 2019/1009 pielikumos, ir jāpielāgo. Daži no šiem grozījumiem ir vajadzīgi, lai uzlabotu saskanību ar citiem Savienības tiesību aktiem, jo tas atvieglotu piekļuvi iekšējam tirgum un veicinātu drošu un agronomiski efektīvu mēslošanas līdzekļu brīvu apriti. Daži grozījumi ir vajadzīgi, lai garantētu augstu aizsardzības līmeni, kādu paredzēts sasniegt ar Regulu (ES) 2019/1009, tātad nodrošinātu, ka ES mēslošanas līdzekļi, kuri saskaņā ar minēto regulu var piekļūt iekšējam tirgum, nerada apdraudējumu veselībai, drošībai vai videi. Vēl citi grozījumi vajadzīgi, lai nepieļautu situācijas, kurās svarīgas mēslošanas līdzekļu kategorijas tiek netīši izslēgtas no saskaņošanas noteikumu tvēruma. Ar minētajiem grozījumiem tiks nodrošināta tādu mēslošanas līdzekļu piekļuve iekšējam tirgum, kas ir agronomiski efektīvi, droši un tirgū jau tiek plaši tirgoti.

(4)

Regula (ES) 2019/1009 nosaka noteikumus par ES mēslošanas līdzekļiem, kas satur kādu vielu, kuras maksimālās atlieku robežvērtības pārtikā un barībā ir noteiktas saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 315/93 (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 396/2005 (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 470/2009 (4) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/32/EK (5). Lai nodrošinātu, ka, ES mēslošanas līdzekli lietojot paredzētajā veidā, maksimālās atlieku robežvērtības pārtikā un barībā netiek pārsniegtas, ražotājam ir pienākums sniegt lietošanas norādījumus. Turklāt ražotājam tehniskajā dokumentācijā jāiekļauj aprēķinu rezultāti, kas pierāda atbilstību šai prasībai. Diskusijās par to, kā īstenot šo pienākumu, ir kļuvis skaidrs, ka ražotāji to izpildīt nevar, tāpēc agronomiski efektīviem, drošiem un jau plaši tirgotiem mēslošanas līdzekļiem tiek liegta iespēja sekmīgi izturēt atbilstības novērtējumu un piekļuve iekšējam tirgum saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1009. Tāpēc šie pienākumi būtu jāaizstāj ar tādiem pienākumiem, kas ir samērīgāki un īstenojami divos aspektos.

(5)

Pirmkārt, to, ka minētās maksimālās robežvērtības vai līmeņi kultūraugos tiek pārsniegti, var novērst, uz etiķetes sniedzot pareizu informāciju galalietotājam. Tātad Regula (ES) 2019/1009 būtu jāgroza, lai uzliktu ražotājam pienākumu informēt galalietotāju visos gadījumos, kad ES mēslošanas līdzeklis satur komponentmateriālu, kurā, ja tas tiktu laists tirgū kā pārtika vai barība, maksimālās robežvērtības vai līmeņi, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 470/2009 vai (EK) Nr. 396/2005, saskaņā ar Regulu (EEK) 315/93 vai Direktīvā 2002/32/EK, ir pārsniegtas. Turklāt, lai nodrošinātu cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību saistībā ar barības piedevām, minētajam sarakstam būtu jāpievieno Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (6). Tādā veidā galalietotājs varēs veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kultūraugi atbilst pārtikai un barībai piemērojamajiem noteikumiem.

(6)

Otrkārt, ir vajadzīgi papildu pasākumi attiecībā uz dažām farmakoloģiski aktīvām vielām, kas jau ietilpst Regulas (EK) Nr. 470/2009 darbības jomā. Pieejai vajadzētu būt atšķirīgai atkarībā no tā, vai tā ir atļauta viela, kas iekļauta Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 (7) pielikuma 1. tabulā un kam varētu būt noteiktas maksimālās atlieku robežvērtības, vai arī tā ir neatļauta viela, kam Komisijas Regulā (ES) 2019/1871 (8) ir noteikta darbību izraisoša atsauces vērtība. Atļautas vielas atliekas ES mēslošanas līdzeklī drīkst būt tikai tad, ja minētā viela ir iekļauta Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā. Taču arī neatļauta farmakoloģiski aktīva viela, kas pārtikas produktā ir vairāk bīstama patērētāja veselībai, ES mēslošanas līdzeklī nedrīkstētu būt tādā daudzumā, kurš pārsniedz tās darbību izraisošo atsauces vērtību.

(7)

ES mēslošanas līdzeklis var saturēt arī darbīgās vielas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 nozīmē (9). Tā kā Regula (ES) 2019/1009 uz augu aizsardzības līdzekļiem neattiecas, minētās regulas tekstā būtu skaidri jānosaka, ka ES mēslošanas līdzeklim, kas satur darbīgo vielu, nedrīkst būt augu aizsardzības funkcija Regulas (EK) Nr. 1107/2009 nozīmē. Šis precizējums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu saskanību ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, jo tā atvieglos saskaņošanas noteikumu īstenošanu gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm un tādējādi veicinās piekļuvi iekšējam tirgum, pamatojoties uz Regulu (ES) 2019/1009.

(8)

Regulā (ES) 2019/1009 ir ietverts vienkāršu neorganisku mikroelementu mēslošanas līdzekļu tipoloģiju izsmeļošs saraksts, kā arī to atbilstošie apraksti un minimālais mikroelementu saturs. Mikroelementu sāļveida mēslošanas līdzekļa gadījumā 10 % no mēslošanas līdzekļa masas sastāv no ūdenī šķīstoša mikroelementa. Tomēr ir tādi mēslošanas līdzekļi uz karbonātu vai fosfātu bāzes, kuru mikroelementi nav ūdenī šķīstoši. Tas neietekmē ne to kā mēslošanas līdzekļu veiktspēju, ne arī to, kā kultūraugi uzņem barības vielas. Tāpēc, svītrojot nosacījumu par šķīšanu ūdenī, būtu jāpaver šādu mikroelementu sāļveida mēslošanas līdzekļu piekļuve iekšējam tirgum. Attiecībā uz UVCB (10) helātiem jānorāda, ka patlaban ir uzskaitīti tikai dzelzs helāti. Taču arī citi mikroelementi var būt UVCB helāti, kas izdalās un augiem kļūst pieejami lēnām. Lēnas iedarbības mēslošanas līdzekļi palīdz novērst augsnes piesārņojumu ar barības elementiem, jo šie līdzekļi mikroelementus atbrīvo lēnām, tātad iespēja, ka augi tos uzņems, palielinās. Tāpēc ir lietderīgi šādus nišas produktus iekļaut saskaņošanas noteikumu darbības jomā un veicināt to brīvu apriti iekšējā tirgū.

(9)

Regula (ES) 2019/1009 nosaka nevēlamo piemaisījumu, to vidū niķeļa, robežvērtības augu augšanas substrātā, kas ir ES mēslošanas līdzeklis, kurš nav augsne in situ un kura uzdevums ir kalpot par materiālu, kurā audzē augus vai sēnes. Regula (ES) 2019/1009 nosaka saskaņošanas noteikumus, kas piemērojami šā tipa mēslošanas līdzekļiem. Tirgū jau ir daudz dažāda veida augu augšanas substrātu, kuri pieejami, pamatojoties uz valsts noteikumiem, un kuru īpašības ir ļoti dažādas, un tie varētu būt ES mēslošanas līdzekļu kandidāti. Taču Regulā (ES) 2019/1009 noteiktā niķeļa robežvērtība, kura piemērojama visiem augu augšanas substrātu veidiem, rada grūtības saistībā ar dažiem augu augšanas substrātiem, kas sastāv tikai no minerālu izcelsmes komponentiem. Šādi produkti ir nišas produkti, kas atbilst aprites ekonomikas principiem un jau atbilst arī ES ekomarķējuma kritērijiem, kuri augu augšanas substrātiem noteikti ar Komisijas Lēmumu (ES) 2015/2099 (11). Minētajā lēmumā minerālie augšanas substrāti un citas augšanas substrātu kategorijas tiek nošķirtas tādā aspektā kā metodes, ar kurām nosaka nevēlamo piemaisījumu, to vidū niķeļa, saturu. Tā rezultātā visiem augu augšanas substrātiem, izņemot minerālos augu augšanas substrātus, ir jānosaka kopējais nevēlamā piemaisījuma saturs, savukārt minerālajiem augu augšanas substrātiem – tikai to biopieejamais saturs. Šis nošķīrums ir pamatots ar to, ka minerālie augu augšanas substrāti parasti tiek ražoti augstā temperatūrā, kurā starp nevēlamajiem piemaisījumiem un minerālo komponentu struktūru rodas spēcīga ķīmiskā saite, kas ierobežo apmēru, kādā šādi nevēlamie piemaisījumi ir bioloģiski pieejami. Taču Regulā (ES) 2019/1009 šāda nošķīruma nav. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, var secināt: kaut arī tirgū pieejamie minerālie augu augšanas substrāti atbilstu Regulā (ES) 2019/1009 noteiktajai niķeļa robežvērtībai gadījumā, ja būtu jānosaka tikai nevēlamā piemaisījuma biopieejamais saturs, tie nevar atbilst tai pašai robežvērtībai gadījumā, ja jānosaka kopējais saturs, kā tiek prasīts pašlaik. Tāpēc, lai novērstu neplānotas situācijas, kad produkti, kas ir videi droši un tāpēc marķēti ar ekomarķējumu, saskaņošanas noteikumu darbības jomā neietilpst, ir svarīgi panākt, ka prasības, kas saistītas ar šo produktu CE zīmi un pamatojas uz Regulu (ES) 2019/1009, ir saskanīgas ar prasībām, kas saistītas ar ekomarķējuma piemērošanu. Tādēļ niķeļa robežvērtība, kas noteikta Regulas (ES) 2019/1009 I pielikumā, būtu jāpiemēro tikai tā bioloģiski pieejamam saturam minerālajos augu augšanas substrātos.

(10)

Šis noteikums ir aizsargpasākums, tāpēc tas būtu jāpiemēro tikai tādos gadījumos, kad minētos produktus piedāvā profesionāliem lietojumiem dārzkopībā, zaļajos jumtos vai zaļajās sienās. Tas nodrošinātu labāku apiešanos ar šiem produktiem un to, ka tiek atgūts vairāk izmantotā augu augšanas substrāta un pastāv reālas iespējas šos materiālus pēc izmantošanas reciklēt. Ražotājam papildus būtu jāsadarbojas arī ar lietotāju, lai nodrošinātu, ka tad, kad produkti vairs netiek izmantoti, tie tiek droši likvidēti. Turklāt šim produktam nevajadzētu nonākt tiešā saskarē ar augsni, lai neveicinātu kontaminantu uzkrāšanos tajā.

(11)

ES mēslošanas līdzekļi drīkst saturēt tikai tādus komponentmateriālus, kas atbilst prasībām, kuras vienai no komponentmateriālu kategorijām noteiktas Regulas (ES) 2019/1009 II pielikumā. Mēslošanas līdzekļi bieži satur polimērbāzētas tehniskas piedevas, kas ir svarīgas, lai nodrošinātu to efektivitāti un drošu lietošanu. Šīs piedevas nevienā no pašreizējām komponentmateriālu kategorijām neietilpst. Tomēr uz tās saturošiem mēslošanas līdzekļiem attiecas saskaņošanas noteikumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2003/2003 (12). Šādas tehniskas piedevas ir, piemēram, pretsalipes vielas, kas novērš saķepšanu, un putekļu nomācējas vielas, kas novērš putekļu emisijas no mēslošanas līdzekļa tā lietošanas laikā. Pretsalipes vielām ir būtiska nozīme barības elementu efektīvas izmantošanas kontekstā, jo bez šādām vielām mēslošanas līdzekli nevarētu izkliedēt vienmērīgi un tāpēc galalietotājs uznestu vairāk mēslošanas līdzekļa, lai nodrošinātu, ka to saņem visi augi. Putekļu nomācējas vielas ir ļoti svarīgas lietotāju veselības aizsardzības nolūkā. Tāpēc polimēri, kas nekādas bažas vidiskā aspektā nerada, būtu jāiekļauj to komponentmateriālu grupā, kuru izmantošana mēslošanas līdzekļos ir atļauta saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1009. Tas nodrošinātu, ka nozīmīgām līdzekļu kategorijām ar uzlabotu agronomisko efektivitāti un drošības raksturlielumiem arī turpmāk ir piekļuve iekšējam tirgum.

(12)

Lai identificētu polimērus, kas nekādas bažas vidiskā aspektā nerada, ir lietderīgi atsaukties uz zinātniskajiem atzinumiem, kurus divas Eiropas Ķimikāliju aģentūras komitejas – Riska novērtēšanas komiteja (13) un Sociālekonomiskās analīzes komiteja – saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (14) sniegušas par mikroplastmasas daļiņām, kas tīši pievienotas jebkāda veida produktiem, kuri domāti privātai vai profesionālai lietošanai.

(13)

Šīs polimēru kategorijas iekļaujot CMC 1 (“materiāli, kas ir neapstrādātas vielas un maisījumi”) un CMC 11 (“blakusprodukti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (15) nozīmē”), tiek panākts arī tas, ka šie polimēri tiks reģistrēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006, tātad tiks iesniegta dokumentācija, kurā iekļauts drošības ziņojums par to lietošanu mēslošanas līdzekļa funkcijā. Tas nodrošinātu, ka jebkādi riski, kas saistīti ar visu šo piedevu izmantošanu mēslošanas līdzekļos, tiek detalizēti novērtēti, tātad mēslošanas līdzekļi, kuriem saskaņā ar šo grozījumu tiek piešķirta piekļuve iekšējam tirgum, ir droši cilvēka veselības un vides aspektā.

(14)

Mēslošanas līdzekļi ar mikroelementiem var saturēt helātu veidotājus vai kompleksu veidotājus, proti, vielas, ar ko paredzēts uzlabot mikroelementu ilglaika pieejamību augiem.

(15)

Regulā (ES) 2019/1009 noteikts, ka mēslošanas līdzekļiem, kas satur helātu veidotājus, standarta Houglenda (Hoagland) šķīdumā ar pH 7 un 8 stabilitāte jāsaglabā vismaz trīs dienas, lai nodrošinātu, ka mikroelementi augiem kļūst pieejami lēnām. Lauksaimniecības augsnes sastāvs un pH svārstības var nelabvēlīgi ietekmēt šo līdzekļu stabilitāti. Jaunā tehnikas attīstība ļauj novērtēt iespējamos traucējumus un noteikt, kurā pH diapazonā produkti ir stabili lauksaimnieciskiem mērķiem. Pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka līdzeklis var būt stabils pH diapazonā, kas nav pH 7 un 8, un joprojām pildīt savu funkciju nodrošināt mikroelementu ilglaika pieejamību. Tātad Regula (ES) 2019/1009 būtu jāgroza, lai atļautu izmantot šādus līdzekļus, kas ir stabili citā pH diapazonā. Tad saskaņošanas noteikumi attiektos uz lielāku skaitu līdzekļu, kuru mikroelementi augiem kļūst pieejami lēnām, tātad barības elementu izskalošanās augsnē ir mazāka. Lai nodrošinātu, ka galalietotājam tiek sniegta pareiza informācija, uz etiķetes papildus būtu jānorāda, kādā pH diapazonā ES mēslošanas līdzekļi ir stabili.

(16)

Regula (ES) 2019/1009 prasa deklarēt, attiecīgi, ikviena ar katru helātu veidotāju helatētā mikroelementa un ikviena ar katru kompleksu veidotāju kompleksētā mikroelementa procentuālo daļu. Līdzekļi ar mikroelementiem var saturēt helātu veidotāju maisījumu, kompleksu veidotāju maisījumu vai helātu veidotāju un kompleksu veidotāju maisījumu. Šādos gadījumos noteikt ar katru atsevišķo helātu veidotāju helatētā vai ar katru atsevišķo kompleksu veidotāju kompleksētā mikroelementa precīzu procentuālo daļu ar pieejamajām analītiskajām metodēm nav iespējams. Tāpēc Regula (ES) 2019/1009 būtu jāgroza, lai ražotāji šīs marķēšanas prasības varētu izpildīt un tādējādi tiktu atvieglota viņu piekļuve iekšējam tirgum.

(17)

Dažu mēslošanas līdzekļu, piemēram, augu augšanas substrātu, galvenā sastāvdaļa ir kūdra. Cīņā pret klimata pārmaiņām ir būtiski veicināt kūdras alternatīvu izmantošanu, īpaši ar mērķi novērst oglekļa zudumus un siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī saglabāt trauslās ekosistēmas. Augu augšanas substrātos kūdru daļēji varētu aizstāt ar augu šķiedrām. Tomēr, lai kāpinātu neapstrādātu augu šķiedru potenciālu, tās ir jāpārveido par smalkāku daļiņu šķiedrām, jo tas uzlabo to bionoārdāmību, mijiedarbību ar barības elementiem un ūdensietilpību. Neapstrādātu augu šķiedru kondicionēšana, kurā izmanto dažādas fizikālas priekšapstrādes metodes ar mērķi veicināt šķiedru veidošanos, būtu jāiekļauj komponentmateriālu kategorijas CMC 2 (“augi, augu daļas un augu ekstrakti”) izsmeļošajā apstrādes procesu sarakstā. Kā aizsargpasākums apstrādes metodēm būtu jāpievieno noteikti ierobežojumi, tādi kā maksimālā temperatūra un aizliegums izmantot piedevas, izņemot ūdeni.

(18)

Attiecībā uz CMC 3 (“komposts”) un CMC 5 (“digestāts, kas nav svaigs kultūraugu digestāts”) ir noteikts izsmeļošs izmantojamo ielaidmateriālu saraksts. Šajā sarakstā ir iekļauti atvasināti produkti, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (16) 32. pantā, un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kurus var uzskatīt par nedzīviem organismiem, gadījumos, kad beigu punkts ražošanas ķēdes noteikts saskaņā ar minētās regulas 5. panta 2. punkta trešo daļu.

(19)

Regula (ES) 2019/1009 pirmo reizi nosaka saskaņošanas noteikumus attiecībā uz kompostu un digestātu kā ES mēslošanas līdzekļu komponentmateriāliem. Taču šie materiāli tiek laisti tirgū, pamatojoties uz valstu noteikumiem. Patlaban dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kurus nevar uzskatīt par nedzīviem organismiem (īpaši neapstrādātus kūtsmēslus), bieži izmanto par komposta un digestāta ielaidmateriāliem. Tā šādi materiāli tiek pārveidoti par mēslošanas līdzekļiem ar ekonomisko un vidisko neto pievienoto vērtību. Kompostēti dzīvnieku ekskrementi, t. sk. mājputnu kūtsmēsli un kompostēti pakaišu kūtsmēsli, kā arī digestāts, kas satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri sajaukti ar augu vai dzīvnieku izcelsmes materiālu, ir iekļauti Komisijas Regulas (EK) Nr. 889/2008 (17) I pielikuma izsmeļošajā sarakstā, kurā uzskaitīti mēslošanas līdzekļi, augsnes ielabotāji un barības elementi, kurus atļauts izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tāpēc ir lietderīgi mēslošanas līdzekļiem, kas satur kompostu vai digestātu, kura ielaidmateriāli ir šādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, piešķirt piekļuvi iekšējam tirgum. Tas nodrošinātu arī saskanību ar ielaidmateriāliem, kuru izmantošana ir atļauta nesen ieviestajās kategorijās CMC 12 (“izgulsnētie fosfāti un to atvasinājumi”), CMC 13 (“termiski oksidētie materiāli un to atvasinājumi”) un CMC 14 (“pirolīzē un gazifikācijā iegūti materiāli”).

(20)

No CMC 3 un CMC 5 kategorijas ielaidmateriāliem ir izslēgti dzīvi vai nedzīvi organismi, kas iegūti no jauktu sadzīves mājsaimniecības atkritumu organiskās frakcijas. Turpretī no CMC 12, CMC 13 un CMC 14 kategorijas ielaidmateriāliem ir izslēgti dzīvi vai nedzīvi organismi, kas iegūti no jauktiem sadzīves atkritumiem, un ne tikai no mājsaimniecības atkritumiem. Šo noteikumu mērķis ir, nedodot iespēju izmantot jauktus atkritumus, veicināt atkritumu dalītu savākšanu pašvaldībās. Argumenti ir tādi paši gan gadījumos, kad atkritumus radījušas mājsaimniecības, gan gadījumos, kad tos radījuši restorāni vai citi uzņēmēji pašvaldībās. Nav nekāda pamata noteikt, ka par komposta un digestāta ielaidmateriālu nedrīkst izmantot tikai jauktus mājsaimniecības atkritumus. Tāpēc, lai nodrošinātu saskaņotu un stingru pieeju jautājumā par resurusu atgūšanu no jauktiem sadzīves atkritumiem un tādā veidā pastiprinātu vides aizsardzību, noteikumi par CMC 3 un CMC 5 ir jāsalāgo ar noteikumiem par nesen ieviestajām kategorijām CMC 12, CMC 13 un CMC 14.

(21)

Regula (ES) 2019/1009 uzliek ražotājam pienākumu uz etiķetes norādīt visas sastāvdaļas, kuru daudzums pārsniedz 5 masas %. Tomēr lielums, uz kuru šī 5 % robežvērtība attiecas, būtu jāpielāgo atkarībā no attiecīgā mēslošanas līdzekļa fizikālajām īpašībām, tātad būtu jāatļauj deklarēt sastāvdaļas, kuru daudzums veido 5 tilpuma %. Jo īpaši attiecībā uz līdzekļiem, kuru daudzums ir norādīts tilpuma izteiksmē, ir ieteicams uzskaitīt sastāvdaļas, kas veido 5 tilpuma %, jo sastāvdaļu relatīvā masa attiecībā pret līdzekļa masu ne vienmēr ir zināma. Tas atvieglotu šādu mēslošanas līdzekļu piekļuvi iekšējam tirgum. Lai nerastos situācijas, kurās vienīgā norādītā sastāvdaļa būtu ūdens, šķidro ES mēslošanas līdzekļu gadījumā ir lietderīgi uz etiķetes norādīt sastāvdaļas, kuru daudzums pārsniedz 5 % pēc sausmasas. Tas nodrošinātu, ka piekļuve iekšējam tirgum uz Regulas (ES) 2019/1009 pamata mēslošanas līdzekļiem tiek dota tikai tad, ja lietotāji tiek pienācīgi informēti par šo līdzekļu sastāvdaļām un var tos droši lietot.

(22)

Organominerālā mēslošanas līdzekļa, cieta vai šķidra neorganiska makroelementu mēslošanas līdzekļa un neorganiska mikroelementu mēslošanas līdzekļa etiķetē ir jānorāda deklarēto mikroelementu nosaukumi un ķīmiskie simboli, kuriem seko to pretjonu nosaukumus. Dažos gadījumos deklarētais mikroelementu saturs var būt dabiski sastopams ES mēslošanas līdzekļu komponentmateriālos. Tas jo īpaši attiecas uz mēslošanas līdzekļiem no izrakteņiem, jo tiem mikroelementu pretjonu nosaukumus to dabiskās izcelsmes dēļ ne vienmēr var noteikt analītisku vai tehnisku ierobežojumu dēļ. Tāpēc mikroelementus, kas nav tīši pievienoti ES mēslošanas līdzeklim, būtu jāatļauj deklarēt arī tad, ja noteikt attiecīgos pretjonus nav iespējams. Pretējā gadījumā no izrakteņiem iegūtus neorganiskos mikroelementu mēslošanas līdzekļus nevarētu laist tirgū saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1009, jo ražotājs šo marķēšanas prasību nevarētu izpildīt. Turklāt tas, ka mikroelementu saturu organominerālajos un neorganiskajos makroelementu mēslošanas līdzekļos atļauts norādīt arī tad, ja atbilstošos pretjonus norādīti nevar, ir izdevīgi gan galalietotājam, kurš šādā gadījumā varēs pielāgot mēslošanas plānu, ņemot vērā mikroelementu saturu, gan videi, jo tādējādi tiks novērsta pārmēslošana. Tas, ka uz etiķetes netiek norādīti pretjoni, mēslošanas līdzekļa efektivitāti vai drošību neietekmē.

(23)

Cieta neorganiska makroelementu mēslošanas līdzekļa ražotājam ir pienākums etiķetē norādīt fiziskās vienības formu, atsaucoties uz vienu no četrām regulā uzskaitītajām atšķirīgajām formām, t. i., pulveris, granulas, mikrogranulas un tabletes. Tomēr dažos gadījumos izmantot tikai vienu no iepriekš minētajām konkrētajām formām nav iespējams, jo līdzekļa fiziskā forma apvieno divas no četrām formām. Tāpēc, lai ražotājs šo marķēšanas prasību varētu izpildīt, fiziskās vienības aprakstā nevajadzētu aprobežoties tikai ar vienu iespējamo formu un būtu jāatļauj izmantot arī šo formu kombināciju. Fiziskās vienības definīcijām būtu jāattiecas uz visiem mēslošanas līdzekļu veidiem, un tām nevajadzētu ierobežot tādu līdzekļu laišanu tirgū, kuri citos aspektos atbilst Regulā (ES) 2019/1009 izklāstītajām prasībām.

(24)

Regula (ES) 2019/1009 katrai PFC nosaka pielaides noteikumus, kas attiecas uz dažādām vērtībām, ko deklarē uz etiķetes. Regula (ES) 2019/1009 nosaka gan negatīvās pielaides (faktiskajai vērtībai nevajadzētu būt zemākai par deklarēto vērtību, no kuras atņemta negatīvā pielaide), gan pozitīvās pielaides (faktiskā vērtība nevar būt augstāka par deklarēto vērtību, kurai pieskaitīta attiecīgā pielaide). Īpaši svarīgi tas ir saistībā ar barības elementu deklarēšanu gadījumos, kad sakarā ar vajadzību nepieļaut nepietiekamu vai pārmērīgu mēslošanu ražotājam ir jānodrošina, ka deklarētais barības elementu saturs nav ne zemāks, ne augstāks par deklarēto vērtību ar pielaidēm.

(25)

Pašreizējo tehnisko spēju aspektā raugoties, dažas pielaides neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem ir noteiktas ļoti šaurā diapazonā. Tas jo īpaši attiecas uz tādiem deklarētajiem barības elementiem, kuru saturs varētu būt relatīvi zems, salīdzinot ar visu līdzekli. Zems barības elementa saturs nozīmē to, ka arī deklarētās vērtības novirze ir maza, jo to deklarē procentos no barības elementa satura. Tātad dažu prasību gadījumā neorganiskiem mēslošanas līdzekļiem noteiktās pielaides būtu jāpaplašina, lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp ražotāju tehniskajām spējām un vajadzību sniegt pareizu informāciju galalietotājam.

(26)

Turklāt būtu jāpaplašina arī augsnes ielabotāju organiskā oglekļa satura pielaide absolūtā izteiksmē. Augsnes ielabotājos var būt nozīmīgs organiskā oglekļa saturs, kas pats par sevi problēmas nerada, jo organiskais ogleklis faktiski uzlabo augsnes kvalitāti, bagātinot tās organiskā materiāla saturu. Šādos gadījumos noteikums, ka pieļaujamā novirze absolūtā izteiksmē ir tikai viens procentpunkts, ir ļoti ierobežojošs. Tāpēc ir lietderīgi pieļaut lielāku novirzi absolūtā izteiksmē, bet esošo relatīvo novirzi saglabāt.

(27)

Būtu jāpievieno pielaides attiecībā uz augu biostimulatora daudzumu un mēslošanas līdzekļu maisījuma daudzumu, jo šī informācija ir jānorāda uz etiķetes. Kas attiecas uz mēslošanas līdzekļu maisījumiem, būtu jānošķir maisījums, kurā sajaukti divi ES mēslošanas līdzekļi un kuram var noteikt katra līdzekļa proporciju attiecīgajā maisījumā, tātad arī aprēķināt katram līdzeklim jau noteiktās pielaides vidējo lielumu atkarībā no to proporcijas šajā maisījumā, kā arī to piemērot attiecībā uz visu maisījumu, un funkcionālais maisījums, kura gadījumā vienam un tam pašam materiālam tiek veikts atbilstības novērtējums attiecībā uz diviem ES mēslošanas līdzekļiem, kas pieder pie divām dažādām PFC, un objektīvi noteikt katra proporciju maisījumā nav iespējams. Pēdējā minētajā gadījumā attiecībā uz visu maisījumu būtu jāpiemēro stingrākā daudzuma pielaide, kas piemērojama maisījumā ietilpstošajām PFC. Ražotājam ir jāpierāda atbilstība katras PFC prasībām, un tas nozīmē, ka jānorāda arī katras PFC daudzums saskaņā ar tās atbilstošo pielaidi. Tā kā šajā konkrētajā gadījumā katra PFC veido 100 % maisījuma, attiecībā uz šo maisījumu kopumā būs jāievēro stingrākā pielaide.

(28)

Pamatojoties uz Regulu (ES) 2019/1009, ES mēslošanas līdzekļiem ir piemērojamas četras atbilstības novērtēšanas procedūras ar dažādu sarežģītības pakāpi atkarībā no CMC un PFC: moduļi A, A1, B + C un D1.

(29)

D1 modulis ir pielāgots, lai atspoguļotu no atkritumiem iegūtu ES mēslošanas līdzekļu īpašos aspektus. Novērtējot inhibitora (PFC 5) vai augu biostimulatora (PFC 6) atbilstību, ražotājs var piemērot B + C moduli neatkarīgi no to komponentmateriāliem. Tāpēc Regulas (ES) 2019/1009 IV pielikuma izstrādes rezultātā ir radusies neplānota iespēja, ka nekas neliedz piemērot B + C moduli arī tad, kad tiek novērtēts inhibitors vai augu biostimulators, kas satur tādus komponentmateriālus, kuriem obligāti jāpiemēro stingrākais D1 modulis. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur komponentmateriālus, kas iegūti no atkritumiem, neatkarīgi no tā PFC ir jāpiemēro stingra atbilstības novērtēšanas procedūra. Tāpēc, lai nodrošinātu augstu un saskanīgu aizsardzības līmeni, B + C moduļa izmantošana inhibitoriem un augu biostimulatoriem būtu jāatļauj tikai tad, ja tie šādus komponentmateriālus nesatur.

(30)

Veicot atbilstības novērtēšanas procedūras, ražotājam tehniskajā dokumentācijā ir jāsniedz informācija, cita starpā arī par kopējo hromu, ja tā saturs pārsniedz 200 mg/kg. Regulā (ES) 2019/1009 nav norādīts, vai šī robežvērtība ir jāpiemēro attiecībā uz sausnu vai svaigu materiālu. Šo pienākumu Savienībā nav iespējams izpildīt vienveidīgi, ja nav skaidrs, kā minētie 200 mg/kg būtu jāaprēķina. Nevēlamu piemaisījumu, to vidū sešvērtīgā hroma (Cr VI), robežvērtību noteikšanā saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1009 tiek ņemta vērā sausna. Tāpēc saskaņotības apsvērumu dēļ kopējā hroma saturs būtu jāaprēķina, par atsauci ņemot sausnu.

(31)

Apspriešanās par grozījumiem Regulā (ES) 2019/1009 norisinājās saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (18). Ir notikusi apspriešanās ar Komisijas Ekspertu grupu jautājumos par mēslošanas līdzekļiem.

(32)

Ņemot vērā to, ka Regulas (ES) 2019/1009 I, II, III un IV pielikumā noteiktās prasības ir jāpiemēro no 2022. gada 16. jūlija, arī šīs regulas piemērošana būtu jāatliek līdz tam pašam datumam,