Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021R1237

Komisijas Regula (ES) 2021/1237 (2021. gada 23. jūlijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2021/5336

OV L 270, 29.7.2021, pp. 39–75 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2021/1237/oj

29.7.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 270/39


KOMISIJAS REGULA (ES) 2021/1237

(2021. gada 23. jūlijs),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2015/1588 (2015. gada 13. jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (1), un jo īpaši tās 1. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

apspriedusies ar Valsts atbalsta padomdevēju komiteju,

tā kā:

(1)

Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2) ir svarīgs izņēmums no vispārējā noteikuma, ka dalībvalstīm ir jāpaziņo Komisijai visi plāni piešķirt jaunu atbalstu pirms to īstenošanas, ja vien ir izpildīti konkrēti iepriekš noteikti nosacījumi.

(2)

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un finansiālās sekas uzņēmumiem un lai nodrošinātu atbilstību Komisijas vispārējai politiskajai reakcijai, jo īpaši laikā no 2020. līdz 2021. gadam, būtu jāpielāgo Regula (ES) Nr. 651/2014. Uzņēmumiem, kas Covid-19 pandēmijas dēļ kļuvuši par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, būtu uz ierobežotu laiku, proti, no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, jāsaglabā tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 651/2014. Turklāt reģionālā ieguldījumu atbalsta saņēmēji, kuri Covid-19 pandēmijas dēļ ir uz laiku vai pastāvīgi atlaiduši darbiniekus laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam, nebūtu jāuzskata par tādiem, kas ir pārkāpuši pienākumu saglabāt šīs darbvietas attiecīgajā apgabalā piecus gadus vai mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) gadījumā trīs gadus no amata vietas pirmās aizpildīšanas dienas.

(3)

Valsts atbalstam, kas piešķirts uzņēmumiem, kuri piedalās lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupu projektos, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (3) 35. pants, vai sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (4) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (5), ir maza ietekme uz konkurenci, jo īpaši ņemot vērā atbalsta pozitīvo lomu zināšanu apmaiņā, it sevišķi vietējām un lauksaimniecības kopienām, kā arī to, ka atbalsts bieži vien ir kolektīvs un salīdzinoši mazs. Šie projekti ir integrēti, tajos ir daudz dalībnieku un aptvertas vairākas nozares, un tas var radīt zināmas grūtības tos klasificēt atbilstoši valsts atbalsta tiesību aktiem. Ņemot vērā atsevišķu EIP darba grupu un SVVA projektu vietējo raksturu un to, ka šie projekti tiek atlasīti, pamatojoties uz daudzgadu vietējās attīstības stratēģiju, kuru nosaka un īsteno publiskā un privātā sektora partnerība, un to orientāciju uz interesēm tādās jomās kā sabiedrība, sociālā sfēra, vide un klimats, šai regulai būtu jānovērš konkrētas grūtības, ar kurām saskaras EIP darba grupu un SVVA projekti, lai veicinātu to atbilstību valsts atbalsta noteikumiem.

(4)

Ņemot vērā ierobežoto ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci, ko rada nelielas atbalsta summas, kuras piešķirtas MVU, kas tieši vai netieši gūst labumu no EIP darba grupu un SVVA projektiem, būtu jānosaka vienkārši noteikumi gadījumiem, kad atbalsta kopējā summa viena projekta ietvaros nepārsniedz noteiktu robežlielumu.

(5)

Uzņēmumi, kas iesaistīti Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) projektos, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (6) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1059 (7), bieži saskaras ar grūtībām finansēt papildu izmaksas, kas rodas no sadarbības starp partneriem, kuri atrodas dažādos reģionos un dažādās dalībvalstīs vai trešās valstīs. Ņemot vērā ETS nozīmi kohēzijas politikā, jo ETS nodrošina satvaru dažādu dalībvalstu vai trešo valstu valsts, reģionālo un vietējo dalībnieku kopīgo pasākumu īstenošanai un viedokļu apmaiņai par politiku, būtu jānovērš dažas grūtības, ar kurām saskaras ETS projekti, lai tādējādi veicinātu to atbilstību valsts atbalsta noteikumiem. Ņemot vērā Komisijas pieredzi, Regula (ES) Nr. 651/2014 būtu jāpiemēro ETS projektu atbalstam neatkarīgi no saņēmēju uzņēmumu lieluma.

(6)

Turklāt, ņemot vērā ierobežoto ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci, ko rada nelielas atbalsta summas, kas piešķirtas uzņēmumiem, kuri piedalās ETS projektos, jo īpaši, ja šie uzņēmumi saņem minēto atbalstu netieši, būtu jānosaka vienkārši noteikumi gadījumiem, kad atbalsta kopējā summa vienam uzņēmumam viena projekta ietvaros nepārsniedz noteiktu robežlielumu.

(7)

Pētniecības un attīstības projektus vai priekšizpēti, kam pēc neatkarīgu ekspertu veiktas izvērtēšanas un sarindošanas piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums un kas tiek uzskatīti par izciliem un cienīgiem saņemt publisko finansējumu, bet ko nevar finansēt pamatprogrammas “Apvārsnis” ietvaros pieejamā budžeta trūkuma dēļ, var atbalstīt no valsts resursiem, tostarp no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 2014.–2020. gadam un no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus 2021.–2027. gadam. Valsts atbalsts, kuru piešķir šādiem pētniecības un attīstības projektiem, ko īsteno MVU, būtu, ievērojot konkrētus nosacījumus, jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu un būtu jāatbrīvo no paziņošanas prasības. Turklāt nebūtu jāpieprasa vēlreiz izvērtēt atbilstības nosacījumus, kas jau ir izvērtēti Savienības līmenī saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem pirms izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājuma piešķiršanas. No konkurences tiesību viedokļa nav svarīgi, vai projektus īstenojošie subjekti ir peļņu nesoši vai bezpeļņas subjekti.

(8)

Valsts atbalsts, kuru piešķir noteiktu augsta snieguma fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai, un valsts atbalsts, kuru piešķir noteiktu augsta snieguma mobilo sakaru pasīvo tīklu izvēršanai, būtu, ievērojot konkrētus nosacījumus, jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu un jāatbrīvo no paziņošanas prasības, lai palīdzētu pārvarēt digitālo plaisu tirgus nepilnību zonās, vienlaikus mazinot konkurences kropļošanas un privāto investīciju izstumšanas riskus.

(9)

Valsts atbalsts, kuru piešķir savienotības vaučeru veidā patērētājiem, lai atvieglotu tāldarbu, tiešsaistes izglītību un apmācības pakalpojumus, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, būtu, ievērojot konkrētus nosacījumus, jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu un jāatbrīvo no paziņošanas prasības, lai palīdzētu pārvarēt digitālo plaisu tirgus nepilnību zonās, vienlaikus mazinot konkurences kropļošanas un privāto investīciju izstumšanas riskus.

(10)

Valsts atbalsts, kuru Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā piešķir noteiktiem kopīgu interešu projektiem, kurus finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 (8) vai kuriem saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, būtu, ievērojot konkrētus nosacījumus, jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu un jāatbrīvo no paziņošanas prasības, lai palīdzētu pārvarēt digitālo plaisu tirgus nepilnību zonās, vienlaikus mazinot konkurences kropļošanas un privāto investīciju izstumšanas riskus.

(11)

Dotācijas, ko pētniekiem piešķir par Eiropas Pētniecības padomes (EPP) koncepcijas pamatojuma darbībām un Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām (MSCA), kuras kvalificējamas kā saimnieciskās darbības, arī būtu jāuzskata par saderīgām ar iekšējo tirgu, ja attiecīgajām darbībām ir piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums.

(12)

Apvienots publiskais finansējums no valsts resursiem un Savienības tieši pārvaldītajiem resursiem, kas tiek nodrošināts pētniecības un attīstības projektiem (piemēram, projektiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar Eiropas institucionalizēto partnerību, kuras pamatā ir Līguma 185. vai 187. pants, vai programmas kopfonda darbībām, kas definētas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”), var palīdzēt uzlabot Eiropas pētniecības un attīstības konkurētspēju, jo šādi pētniecības un attīstības projekti atbilst Eiropas kopīgu interešu mērķiem un novērš skaidri noteiktas tirgus nepilnības. Par tādiem uzskatāmi gadījumi, kad šos projektus transnacionālu konkursu rezultātā, pamatojoties uz izvērtējumu un sarindojumu, atlasa neatkarīgi eksperti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem, ja piedalās vismaz trīs dalībvalstis (divas dalībvalstis komandsadarbības pasākumu gadījumā) vai, alternatīvi, divas dalībvalstis un vismaz viena asociētā valsts. Dalībvalstu finanšu iemaksas, tostarp līdzekļi no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem 2014.–2020. gadam un no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus 2021.–2027. gadam, kas paredzētas minētajiem līdzfinansētajiem pētniecības un attīstības projektiem, būtu, ievērojot konkrētus nosacījumus, jāuzskata par saderīgām ar iekšējo tirgu un jāatbrīvo no paziņošanas prasības. Turklāt nebūtu jāpieprasa vēlreiz izvērtēt atbilstības nosacījumus, kurus pirms pētniecības un attīstības projekta atlases neatkarīgi eksperti jau ir izvērtējuši transnacionālā līmenī saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem.

(13)

Pamatprogrammās “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” ir noteikts, kuri pētniecības un inovācijas pasākumi ir tiesīgi saņemt finansējumu. Šajā saistībā pamatprogrammā “Apvārsnis” definētie pētniecības un inovācijas pasākumi parasti atbilst Regulā (ES) Nr. 651/2014 definētajiem fundamentālajiem pētījumiem un rūpnieciskajiem pētījumiem. Turklāt inovācijas pasākumi, kurus atbalsta no pamatprogrammas “Apvārsnis”, parasti atbilst Regulā (ES) Nr. 651/2014 sniegtajai eksperimentālās izstrādes definīcijai. Tomēr šajā regulā paredzētos vienkāršojumus pētniecības un attīstības jomā nedrīkstētu izmantot, lai ieviestu atbalsta pasākumus tādu darbību finansēšanai, kuras nav atbalstāmas saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem pētniecības un attīstības jomā, proti, darbības, kuras nav uzskatāmas par eksperimentālās izstrādes darbībām. Šajā nolūkā dalībvalstis var ņemt vērā arī definīcijas, kas attiecas uz tehnoloģiju gatavības līmeni (TGL). Valsts atbalsts pētniecības un attīstības pasākumiem 9. tehnoloģiju gatavības līmenī nav uzskatāms par atbilstošu eksperimentālās izstrādes definīcijai un līdz ar to būtu jāizslēdz no Regulas (ES) Nr. 651/2014 piemērošanas jomas.

(14)

Atbalstu energoefektivitātes pasākumiem noteiktās ēkās no fonda InvestEU finansējuma saskaņā ar vienkāršotiem nosacījumiem var apvienot ar atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un tās akumulēšanai objektā, transportlīdzekļu uzlādes punktiem objektā un šo ēku digitalizācijai. Šo apvienoto atbalstu ar vienkāršotiem nosacījumiem var sniegt attiecībā uz dzīvojamām ēkām, ēkām, kuras paredzētas izglītībai vai sociālajiem pakalpojumiem, ēkām, kuras paredzētas ar publisko pārvaldi vai ar justīcijas, policijas vai ugunsdzēsības dienestiem saistītām darbībām, un ēkām, kurās saimnieciskā darbība tiek veikta mazāk nekā 35 % no iekštelpu platības. Ņemot vērā šādās ēkās veicamo darbību raksturu, atbalsts šādu ēku energosnieguma uzlabošanai mazākā mērā ietekmē konkurenci. Lai nodrošinātu konsekventu attieksmi pret projektiem, ko finansē no fonda InvestEU, un tiem, ko finansē tikai no valsts līdzekļiem, ir lietderīgi grozīt Regulas (ES) Nr. 651/2014 noteikumus par ieguldījumu atbalstu energoefektivitātes pasākumiem un ieviest saderības nosacījumus, lai vienā un tajā pašā projektā veicinātu ieguldījumu energoefektivitātes pasākumos apvienošanu ar ieguldījumiem, ar kuriem uzlabo ēkas energosniegumu (t. i., integrētām iekārtām objektā, kuras ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, aprīkojumam objektā, kuru izmanto ēkas lietotāju elektrisko transportlīdzekļu uzlādei), un ieguldījumiem ēkas digitalizācijā, jo īpaši, lai palielinātu tās viedgatavību. Šajā nolūkā visas energoefektivitātes pasākuma un dažādo aprīkojuma elementu ieguldījumu izmaksas būtu jāuzskata par attiecināmajām izmaksām, un būtu jāpiemēro vienota atbalsta maksimālā intensitāte.

(15)

Lai nodrošinātu konsekventu attieksmi pret projektiem, ko finansē no fonda InvestEU, un tiem, ko finansē tikai no valsts līdzekļiem, ir lietderīgi grozīt Regulu (ES) Nr. 651/2014, ieviešot saderības nosacījumus attiecībā uz ieguldījumu atbalstu dažu veidu mazemisiju mobilitātes infrastruktūrai autotransporta līdzekļiem. Ieguldījumu atbalsts publiski pieejamai autotransporta līdzekļu uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu un jāatbrīvo no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ciktāl tas ļauj paaugstināt vides aizsardzības līmeni un nepamatoti nekropļo konkurenci. Attiecībā uz uzpildes infrastruktūru – tā kā nav saskaņotas mazoglekļa ūdeņraža definīcijas, grupu atbrīvojums būtu jāattiecina tikai uz ieguldījumu atbalstu uzpildes infrastruktūrai, kas autotransporta līdzekļus apgādā ar atjaunīgo ūdeņradi. Komisija apsvērs iespēju paplašināt attiecīgo noteikumu darbības jomu, iekļaujot tajā arī mazoglekļa ūdeņradi, tiklīdz būs pieņemta saskaņota definīcija. Turklāt attiecībā uz uzlādes un uzpildes infrastruktūru būtu jāievieš daži aizsargpasākumi, lai ierobežotu konkurences izkropļojumus. Saderības nosacījumiem būtu jo īpaši jānodrošina, ka atbalsts rada papildu ieguldījumus un novērš tirgus nepilnības vai neoptimālas ieguldījumu situācijas, ka atbalsts netraucē tirgus attīstību un jo īpaši ka piekļuve infrastruktūrai ir atvērta un nediskriminējoša. Turklāt ieguldījumu atbalsts uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai būtu jāpiešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, lai nodrošinātu samērīgumu un līdz minimumam samazinātu infrastruktūras tirgus kropļojumus. Visbeidzot, lai veicinātu efektīvu konkurenci, būtu jānosaka maksimālais atbalsta apjoms, ko vienam un tam pašam saņēmējam var piešķirt katra pasākuma ietvaros.

(16)

Lai palielinātu sviras efektu un atbalstītu papildu ieguldījumus Savienībā, finanšu produkti, kurus atbalsta no fonda InvestEU, var ietvert dalībvalstu kontrolētos līdzekļus, tostarp Savienības dalīti pārvaldītos līdzekļus, finansējumu no Atveseļošanas un noturības mehānisma vai citu dalībvalstu finansējumu. Piemēram, dalībvalstīm ir iespēja daļu no Savienības dalīti pārvaldītajiem līdzekļiem vai Atveseļošanas un noturības mehānisma resursiem piešķirt fonda InvestEU ietvaros sniegtās ES garantijas dalībvalstu nodalījumam. Turklāt dalībvalstis var finansēt no fonda InvestEU nodrošinātos finanšu produktus, izmantojot savus līdzekļus vai valsts attīstību veicinošas bankas. Šādu finansējumu var uzskatīt par “valsts līdzekļiem”, un to var attiecināt uz valsti, ja dalībvalstīm ir rīcības brīvība attiecībā uz minēto līdzekļu izmantošanu. Savukārt, ja dalībvalstīm nav rīcības brīvības attiecībā uz minēto līdzekļu izmantošanu vai tās rīkojas atbilstoši parastajiem tirgus nosacījumiem, šo līdzekļu izmantošanu nevar uzskatīt par valsts atbalstu.

(17)

Ja valsts līdzekļi, tostarp Savienības dalīti pārvaldītie līdzekļi, ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, būtu jāparedz nosacījumu kopums, uz kuru pamata atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu un atbrīvot no paziņošanas prasības, lai atvieglotu fonda InvestEU īstenošanu.

(18)

Fonda InvestEU koncepcijā ir iekļauti vairāki svarīgi konkurences aizsargpasākumi, piemēram, atbalsts ieguldījumiem, kas ļauj īstenot Savienības politikas mērķus un rada Savienības pievienoto vērtību, un prasība, ka fondam InvestEU ir jābūt papildinošam un jānovērš tirgus nepilnības un neoptimālas ieguldījumu situācijas. Turklāt pārvaldības sistēma un lēmumu pieņemšanas process pirms ES garantijas sniegšanas nodrošinās, ka no fonda InvestEU atbalstītās darbības atbilst iepriekš minētajām prasībām. Visbeidzot, no fonda InvestEU sniegtais atbalsts būs pārredzams, un tā ietekme tiks izvērtēta. Tādējādi valsts atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu un jāatbrīvo no paziņošanas prasības, pamatojoties uz ierobežotu nosacījumu kopumu.

(19)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 651/2014,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 651/2014 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu groza šādi:

i)

minētā punkta m) un n) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“m)

atbalsts reģionālajām lidostām;

n)

atbalsts ostām;”;

ii)

pievieno šādu o) un p) apakšpunktu:

“o)

atbalsts Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem; un

p)

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU.”;

b)

panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

shēmām saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 1. iedaļu (izņemot 15. pantu), 2., 3., 4., 7. iedaļu (izņemot 44. pantu) un 10. iedaļu un atbalstam, kuru īsteno kā finanšu produktus saskaņā ar minētās nodaļas 16. iedaļu, kad pagājuši seši mēneši no to stāšanās spēkā, ja valsts atbalsta vidējais gada budžets katrā dalībvalstī pārsniedz EUR 150 miljonus. Attiecībā uz atbalstu saskaņā ar šīs regulas III nodaļas 16. iedaļu, lai novērtētu, vai attiecīgās dalībvalsts valsts atbalsta vidējais gada budžets attiecībā uz konkrēto finanšu produktu pārsniedz EUR 150 miljonus, ņem vērā tikai noteiktam finanšu produktam iezīmētās dalībvalsts iemaksas ES garantijas dalībvalsts nodalījumā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/523 (*) 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Komisija, izvērtējusi novērtējuma plānu, ko attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Komisijai 20 darbdienu laikā no shēmas stāšanās spēkā, var nolemt, ka šo regulu jebkurai no šīm atbalsta shēmām turpina piemērot ilgāku laikposmu. Ja Komisija attiecībā uz šādām shēmām jau ir pagarinājusi šīs regulas piemērošanas termiņu uz laiku, kas pārsniedz sākotnējos sešus mēnešus, dalībvalstis var nolemt pagarināt minētās shēmas līdz šīs regulas piemērošanas termiņa beigām ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi novērtējuma ziņojumu saskaņā ar Komisijas apstiprināto novērtējuma plānu. Tomēr reģionālo atbalstu, kuru piešķir saskaņā ar šo regulu, izņēmuma kārtā var pagarināt līdz attiecīgo reģionālā atbalsta plānu spēkā esības perioda beigām;

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).”;"

c)

panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a)

atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (*), izņemot atbalstu mācībām, atbalstu MVU piekļuvei finansējumam, atbalstu pētniecības un attīstības jomā, inovācijas atbalstu MVU, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalstu lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerība (EIP) darba grupu projektiem, atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem, atbalstu Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ar izņēmumu attiecībā uz darbībām, kas uzskaitītas Komisijas Regulas (ES) Nr. 717/2014 (**) 1. panta 1. punktā;

b)

atbalstam primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot reģionālo ieguldījumu atbalstu tālākajos reģionos, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalstu konsultācijām MVU, riska finansējuma atbalstu, atbalstu pētniecībai un attīstībai, inovācijas atbalstu MVU, vides aizsardzības atbalstu, atbalstu mācībām, atbalstu nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti, atbalstu lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerība (EIP) darba grupu projektiem, atbalstu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem, atbalstu Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU;

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.)."

(**)  Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.).”;"

d)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Šo regulu nepiemēro:

a)

atbalsta shēmām, no kurām nav īpaši izslēgti individuāla atbalsta maksājumi uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts, kuru piešķīrusi tā pati dalībvalsts, atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai un atbalsta shēmas, uz ko attiecas III nodaļas 19.b pants, 2.a iedaļa un 16. iedaļa;

b)

ad hoc atbalstam uzņēmumam, kas minēts a) apakšpunktā;

c)

atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, izņemot atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai, darbības sākšanas atbalsta shēmas, reģionālā darbības atbalsta shēmas, atbalsta shēmas, uz ko attiecas 19.b pants, atbalstu MVU saskaņā ar 56.f pantu un atbalstu finanšu starpniekiem saskaņā ar 16., 21., 22. un 39. pantu un III nodaļas 16. iedaļu ar nosacījumu, ka grūtībās nonākušiem uzņēmumiem nav paredzēti labvēlīgāki nosacījumi nekā citiem uzņēmumiem. Tomēr šo regulu izņēmuma kārtā piemēro uzņēmumiem, kuri 2019. gada 31. decembrī nebija nonākuši grūtībās, taču kļuva par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem laikā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim.”;

2)

regulas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 63), 64) un 65) punktu svītro;

b)

pantā iekļauj šādu 102.a), 102.b) un 102.c) punktu:

“102.a)

“uzlādes infrastruktūra” ir fiksēta vai mobila infrastruktūra, kas autotransporta līdzekļus apgādā ar elektroenerģiju;

102.b)

“uzpildes infrastruktūra” ir fiksēta vai mobila infrastruktūra, kas autotransporta līdzekļus apgādā ar ūdeņradi;

102.c)

“atjaunīgais ūdeņradis” ir ūdeņradis, kas saražots ūdens elektrolīzes procesā (ar atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju darbināmā elektrolīzerī) vai biogāzes riformingā, vai biomasas bioķīmiskā pārveidē, ar nosacījumu, ka tiek izpildīti ilgtspējas kritēriji, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/2001 (*) 29. pantā.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).”;"

c)

pantā iekļauj šādu 103.a) līdz 103.e) punktu:

“103.a)

“dzīvojamā ēka” ir ēka, kurā ir tikai vienģimenes vai daudzģimeņu mājokļi;

103.b)

“sociālie pakalpojumi” ir skaidri noteikti pakalpojumi, kas apmierina sociālās vajadzības, jo īpaši attiecībā uz veselību un ilgtermiņa aprūpi, bērnu aprūpi, piekļuvi darba tirgum un reintegrāciju darba tirgū, sociālajiem mājokļiem (mājokļi nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem vai sociāli mazāk labvēlīgā situācijā esošām grupām, kuras maksātspējas ierobežojumu dēļ nespēj iegūt mājokli atbilstoši tirgus nosacījumiem) un neaizsargāto grupu aprūpi un sociālo iekļaušanu (kā paskaidrots Komisijas Lēmuma 2012/21/ES (*) 11. apsvērumā);

103.c)

“digitalizācija” ir tādu tehnoloģiju ieviešana ar elektronisku ierīču un/vai sistēmu palīdzību, kas sniedz iespēju palielināt produktu funkcionalitāti, pilnveidot tiešsaistes pakalpojumus, modernizēt procesus vai pāriet uz darījumdarbības modeļiem, kuri balstās uz atteikšanos no starpniecības preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, galu galā radot transformējošu ietekmi;

103.d)

“viedgatavība” ir ēku (vai ēkas daļu) spēja pielāgot savu funkcionēšanu iemītnieku vajadzībām, tostarp optimizējot energoefektivitāti un kopējo sniegumu, un pielāgot savu funkcionēšanu, reaģējot uz signāliem no energotīkla;

103.e)

“mazs vidējas kapitalizācijas uzņēmums” ir uzņēmums, kurš nav MVU un kura darbinieku skaits nepārsniedz 499 darbiniekus, to aprēķinot saskaņā ar I pielikuma 3.–6. pantu, un kura gada apgrozījums nepārsniedz EUR 100 miljonus vai kura gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 86 miljonus; vairākus subjektus uzskata par vienu uzņēmumu, ja ir izpildīts kāds no I pielikuma 3. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem;

(*)  Komisijas Lēmums 2012/21/ES (2011. gada 20. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 7, 11.1.2012., 3. lpp.).”;"

d)

panta 133) punktu svītro;

e)

panta 137) punktu aizstāj ar šādu:

“137)

“pasīvais tīkls” ir tīkls, kurā nav aktīvo komponentu, piemēram: inženiertehniskā infrastruktūra, caurules, kabeļu kanalizācija, kontrolakas, kanalizācijas atveres, tumšā optiskā šķiedra, skapji, elektroapgāde, antenu iekārtas, pasīvās antenas, masti, balsti un torņi;”;

f)

panta 138) punktu svītro;

g)

pantā iekļauj šādu 139.a), 139.b) un 139.c) punktu:

“139.a)

“apkalpojamās telpas” ir telpas, kurās galalietotājam var izveidot pieslēgumu īsā laikposmā par parasto aktivizēšanas maksu neatkarīgi no tā, vai šīs telpas ir pieslēgtas tīklam. Norādīt, ka telpas ir apkalpojamas, operators var tikai gadījumā, ja tas apņemas pēc galalietotāja pieprasījuma izveidot telpās pieslēgumu par parasto aktivizēšanas maksu, proti, bez papildu vai neparedzētām izmaksām, taču jebkurā gadījumā nepārsniedzot vidējo aktivizēšanas maksu attiecīgajā dalībvalstī. Elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājam jāspēj pakalpojumu konkrētajās telpās pieslēgt un aktivizēt četru nedēļu laikā no pieprasījuma dienas;

139.b)

“sociālekonomiskie virzītājspēki” ir subjekti, kuri ar savu uzdevumu, pēc savas būtības vai ar atrašanās vietu var tieši vai netieši radīt svarīgus sociālekonomiskus labumus iedzīvotājiem, uzņēmumiem un vietējām kopienām, kas atrodas to apkārtējā teritorijā vai to ietekmes zonā, tostarp publiskās iestādes, publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, kā noteikts Līguma 106. panta 2. punktā, kā arī digitāli intensīvie uzņēmumi;

139.c)

“5G koridors” ir transporta maģistrāle, autoceļš, dzelzceļš vai iekšzemes ūdensceļš, ko pilnībā aptver digitālās savienotības infrastruktūra, jo īpaši 5G sistēmas, un kas ļauj nepārtraukti nodrošināt sinerģijas digitālos pakalpojumus, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1153 (*), piemēram, satīklotu un automatizētu mobilitāti, līdzīgus viedās mobilitātes pakalpojumus dzelzceļiem vai digitālo savienotību iekšzemes ūdensceļos;

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (OV L 249, 14.7.2021., 38. lpp.).”;"

h)

pievieno šādu virsrakstu un 166) līdz 172) punktu:

Definīcijas saistībā ar atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU (terminiem, kas definēti zem citiem šā panta virsrakstiem, tāda pati nozīme ir arī attiecībā uz atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU)

166)

“fonds InvestEU”, “ES garantija”, “finanšu produkts”, “valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes” un “īstenošanas partneris” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda noteikta Regulas (ES) 2021/523 2. pantā;

167)

“finanšu starpnieks” 16. iedaļas nolūkos ir finanšu starpnieks 34) punkta nozīmē, izņemot īstenošanas partnerus;

168)

“komerciāls finanšu starpnieks” ir finanšu starpnieks, kurš darbojas peļņas gūšanas nolūkā un uzņemas pilnu pašu risku bez publiskās garantijas, izņemot valsts attīstību veicinošas bankas vai iestādes, kuras netiek uzskatītas par komerciāliem finanšu starpniekiem;

169)

TEN-T pilsētas mezgls” ir tāds pilsētas mezgls, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1315/2013 (*) 3. panta p) punktā;

170)

“jaunienācējs” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/34/ES (**) 3. panta 1. punktā un kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tas attiecīgajā tirgus segmentā ir saņēmis licenci saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 17. panta 3. punktu mazāk nekā divdesmit gadus pirms atbalsta piešķiršanas;

b)

tas nav šīs regulas I pielikuma 3. panta 3. punkta nozīmē saistīts ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kas licenci Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 14. punkta nozīmē saņēmis pirms 2010. gada 1. janvāra;

171)

“pilsētas transports” ir transports pilsētā vai aglomerācijā un tās svārstsatiksmes zonās;

172)

“ekosistēma”, “bioloģiskā daudzveidība” un “ekosistēmas labs stāvoklis” ir ar tādu pašu nozīmi, kāda noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (***) 2. pantā.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.)."

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp.)."

(***)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).”;"

3)

regulas 4. panta 1. punktu groza šādi:

a)

punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

atbalsts uzņēmumiem, kuri piedalās Eiropas teritoriālās sadarbības projektos – atbalsts saskaņā ar 20. pantu: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 20.a pantu: 20.a panta 2. punktā noteiktās summas vienam uzņēmumam vienā projektā;”;

b)

punkta i) apakšpunktā iekļauj šādu vii) līdz x) punktu:

“vii)

atbalsts MVU pētniecības un attīstības projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums un kurus īsteno saskaņā ar 25.a pantu: 25.a pantā minētā summa;

viii)

atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām, ko īsteno saskaņā ar 25.b pantu: 25.b pantā minētās summas;

ix)

atbalsts līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem, ko īsteno saskaņā ar 25.c pantu: 25.c pantā minētās summas;

x)

atbalsts komandsadarbības pasākumiem: 25.d pantā minētās summas;”;

c)

punkta s) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“s)

ieguldījumu atbalsts vides aizsardzībai, izņemot ieguldījumu atbalstu publiski pieejamai bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai, ieguldījumu atbalstu piesārņotu vietu attīrīšanai un atbalstu, ko energoefektīvas centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas projektu ietvaros sniedz sadales tīklam: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā ieguldījumu projektā; EUR 30 miljoni atbalstam ieguldījumiem tādu konkrētu ēku energoefektivitātē, kas ietilpst 38. panta 3.a punkta darbības jomā; EUR 30 miljoni no kopējā sniegtā finansējuma nominālās summas atbalstam ieguldījumiem tādu konkrētu ēku energoefektivitātē, kas ietilpst 38. panta 7. punkta darbības jomā;”;

d)

iekļauj šādu s a) apakšpunktu:

“s a)

ieguldījumu atbalsts publiski pieejamai bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai: EUR 15 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā un – shēmu gadījumā – vidējais gada budžets līdz EUR 150 miljoniem;”;

e)

punkta t) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“t)

ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes projektiem: 39. panta 5. punktā noteiktās summas;”;

f)

panta y) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“y)

atbalsts, ko fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai piešķir dotācijas veidā: kopējās izmaksas EUR 100 miljoni vienam projektam; atbalsts, ko fiksētajai platjoslas infrastruktūrai piešķir finanšu instrumenta veidā: kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam vienā projektā un kas ir EUR 150 miljoni;”;

g)

iekļauj šādu y a), y b) un y c) apakšpunktu:

“y a)

atbalsts, ko 4G vai 5G mobilo sakaru tīklu izvēršanai piešķir dotācijas veidā: kopējās izmaksas EUR 100 miljoni vienam projektam; atbalsts, ko 4G vai 5G mobilo sakaru tīkliem piešķir finanšu instrumenta veidā: kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam vienā projektā un kas ir EUR 150 miljoni;

y b)

atbalsts, ko noteiktiem kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā dotācijas veidā finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 vai kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums: kopējās izmaksas EUR 100 miljoni vienam projektam; atbalsts, ko noteiktiem kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā piešķir finanšu instrumenta veidā: kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam vienā projektā un kas ir EUR 150 miljoni;

y c)

atbalsts savienotības vaučeru shēmu veidā: kopējais valsts atbalsta budžets 24 mēnešu laikā visām savienotības vaučeru shēmām dalībvalstī, kas ir EUR 50 miljoni (kopējā summa, kas ietver valsts un reģionālās vai vietējās vaučeru shēmas);”;

h)

pievieno šādu gg) un hh) apakšpunktu:

“gg)

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU: III nodaļas 16. iedaļā noteiktās summas;

hh)

atbalsts MVU attiecībā uz izmaksām par dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos un lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupu projektos – atbalsts saskaņā ar 19.a pantu: EUR 2 miljoni vienam uzņēmumam vienā projektā; atbalsts saskaņā ar 19.b pantu: summas, kas vienam projektam noteiktas 19.b panta 2. punktā.”;

4)

regulas 5. panta 2. punktu groza šādi:

a)

iekļauj šādu e a) apakšpunktu:

“e a)

atbalsts uzņēmumiem to dalībai Eiropas teritoriālās sadarbības projektos saskaņā ar 20.a pantu, ja tas paredz maksimālo robežu, kas nodrošina, ka netiek pārsniegta 20.a pantā noteiktā piemērojamā robežvērtība;”;

b)

punktā pievieno šādu l) apakšpunktu:

“l)

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ja ir izpildīti III nodaļas 16. iedaļas nosacījumi.”;

5)

regulas 6. panta 5. punktā pievieno šādu i), j), k) un l) apakšpunktu:

“i)

atbalsts uzņēmumiem, kas piedalās Eiropas teritoriālās sadarbības projektos, ja ir izpildīti attiecīgie 20. vai 20.a panta nosacījumi;

j)

atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, atbalsts līdzfinansētiem projektiem un līdzfinansētiem komandsadarbības pasākumiem, ja ir izpildīti attiecīgie 25.a, 25.b, 25.c vai 25.d panta nosacījumi;

k)

atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU, ja ir izpildīti III nodaļas 16. iedaļas nosacījumi;

l)

atbalsts MVU, kas piedalās sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektos un lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupu projektos vai gūst labumu no tiem, ja ir izpildīti attiecīgie 19.a vai 19.b panta nosacījumi.”;

6)

regulas 7. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Attiecināmo izmaksu summas var aprēķināt saskaņā ar vienkāršoto izmaksu iespējām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 (*) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1060 (**) atkarībā no tā, kura ir piemērojama, ar nosacījumu, ka darbību vismaz daļēji finansē no Savienības fonda, kas ļauj izmantot minētās vienkāršoto izmaksu iespējas, un ka atbilstoši attiecīgajam atbrīvojuma noteikumam konkrētā izmaksu kategorija ir attiecināma.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.)."

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).”;"

7)

regulas 8. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tādā gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar šo regulu piemērojamā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa.

Nosakot atbilstību šā punkta pirmajā teikumā minētajiem kumulācijas noteikumiem, neņem vērā finansējumu, kuru galīgajiem saņēmējiem piešķir no fonda InvestEU atbalsta atbilstoši III nodaļas 16. iedaļai, un no šā finansējuma segtās izmaksas. Tā vietā summu, pēc kuras nosaka atbilstību šā punkta pirmā teikuma kumulācijas noteikumiem, aprēķina šādi. Pirmkārt, no kopējām attiecināmajām projekta izmaksām atskaita no fonda InvestEU atbalstītā finansējuma nominālo summu, iegūstot kopējās atlikušās attiecināmās izmaksas; otrkārt, atbalsta maksimālo summu aprēķina, attiecīgo lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu piemērojot tikai kopējām atlikušajām attiecināmajām izmaksām.

Attiecībā uz pantiem, kuros paziņošanas robežvērtība ir izteikta kā atbalsta maksimālā summa, nolūkā noteikt, vai ir ievērotas 4. pantā noteiktās paziņošanas robežvērtības, neņem vērā arī tā finansējuma nominālo summu, kas galīgajiem saņēmējiem sniegts ar fonda InvestEU atbalstu.

Alternatīvi, attiecībā uz prioritārajiem aizdevumiem vai prioritāro aizdevumu garantijām, ko atbalsta no fonda InvestEU saskaņā ar III nodaļas 16. iedaļu, var saskaņā ar 5. panta 2. punkta b) vai attiecīgi c) apakšpunktu aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu atbalstam, kuru satur šie aizdevumi vai garantijas, ko sniedz galīgajiem saņēmējiem. Atbalsta dotācijas bruto ekvivalentu var izmantot, lai saskaņā ar šā punkta pirmo teikumu nodrošinātu, ka kumulācija ar jebkuru citu atbalstu, kas attiecas uz tām pašām nosakāmajām attiecināmajām izmaksām, neliek pārsniegt lielāko atbalsta intensitāti vai atbalsta summu, kura piemērojama atbalstam saskaņā ar šo regulu, vai attiecīgo paziņošanas robežvērtību saskaņā ar šo regulu.”;

b)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šīs regulas 19.b, 20.a, 21., 22. vai 23. pantu, 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) punktu, 56.e panta 8. punkta d) apakšpunktu, 56.e panta 10. punktu un 56.f pantu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, nepārsniedzot attiecīgo lielāko kopējā finansējuma robežvērtību, kas konkrētā gadījuma īpašajiem apstākļiem noteikta šajā vai citā Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram saskaņā ar šīs regulas 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) vai iii) punktu, 56.e panta 8. punkta d) apakšpunktu, 56.e panta 10. punktu un 56.f pantu piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas un kuram piešķirts atbrīvojums saskaņā ar minētajiem pantiem.”;

8)

regulas 9. pantu groza šādi:

a)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka visaptverošā valsts vai reģionāla līmeņa valsts atbalsta tīmekļa vietnē publicē:

a)

kopsavilkuma informāciju, kas minēta 11. pantā, izmantojot II pielikumā noteikto standartizēto formātu, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi šai informācijai;

b)

katra atbalsta pasākuma pilnu tekstu, kā minēts 11. pantā, vai saiti, kas nodrošina piekļuvi pilnajam tekstam;

c)

informāciju, kas minēta III pielikumā, par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 500 000, vai – attiecībā uz saņēmējiem, kuri darbojas primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē, izņemot tos, uz kuriem attiecas 2.a iedaļa, – par katru šādai ražošanai piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 60 000, un attiecībā uz saņēmējiem, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē, izņemot tos, uz kuriem attiecas 2.a iedaļa, – par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 30 000.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir 20. pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, šajā punktā minēto informāciju ievieto tās dalībvalsts tīmekļa vietnē, kurā atrodas attiecīgā vadošā iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 (*) 21. panta vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1059 (**) 45. panta nozīmē atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama. Alternatīvi, iesaistītās dalībvalstis var nolemt, ka katra no tām informāciju par savā teritorijā īstenojamiem atbalsta pasākumiem sniedz savā attiecīgajā tīmekļa vietnē.

Šā punkta pirmajā daļā noteiktie publicēšanas pienākumi neattiecas uz atbalstu, ko piešķir 20.a pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un 19.b pantā minētajiem lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupu projektiem un sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem.

2.   Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā un shēmām, uz kurām attiecas 16. un 21. pants (***), šā panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta nosacījumus uzskata par izpildītiem, ja dalībvalstis prasīto informāciju par individuālā atbalsta summām publicē pa šādiem diapazoniem (miljonos euro):

 

0,03–0,5 (tikai zvejniecībai un akvakultūrai);

 

0,06–0,5 (tikai primārās lauksaimnieciskās ražošanas nozarē);

 

0,5–1;

 

1–2;

 

2–5;

 

5–10;

 

10–30; un

 

30 un vairāk.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība" (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.)."

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1059 (2021. gada 24. jūnijs) par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (OV L 231, 30.6.2021., 94. lpp.)."

(***)  Attiecībā uz shēmām, uz kurām attiecas 16. un 21. pants, prasību publicēt informāciju par katru piešķirto individuālo atbalstu, kurš pārsniedz EUR 500 000, var atcelt attiecībā uz MVU, kuri nevienā tirgū nav veikuši nevienu komerciālas pārdošanas darījumu.”;"

b)

pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a   Ja finanšu produktu ir īstenojusi dalībvalsts no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma vai valsts attīstību veicinoša banka, kas darbojas kā īstenošanas partneris vai finanšu starpnieks InvestEU ietvaros, dalībvalstij ir pienākums nodrošināt 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteiktās informācijas publicēšanu. Tomēr šo pienākumu uzskata par izpildītu, ja īstenošanas partneris 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto informāciju iesniedz Komisijai ne vēlāk kā tā gada 30. jūnijā, kas seko finanšu gadam, kurā atbalsts piešķirts, un ja Komisijas un īstenošanas partnera parakstītajā garantijas nolīgumā ir paredzēta prasība sniegt Komisijai 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteikto informāciju.”

9)

regulas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir 20. pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde Regulas (ES) Nr. 1299/2013 21. panta vai (ES) 2021/1059 45. panta nozīmē atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama, Komisijai nosūta:

a)

izmantojot Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu, 20 darbdienu laikā no atbalsta pasākuma stāšanās spēkā – kopsavilkuma informāciju II pielikumā noteiktajā standartizētajā formātā par katru atbalsta pasākumu, kuram saskaņā ar šo regulu piešķirts atbrīvojums, kopā ar saiti, kura nodrošina piekļuvi atbalsta pasākuma pilnam tekstam, tostarp tā grozījumiem; un

b)

elektroniskā veidā – Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (*) minēto gada ziņojumu par šīs regulas piemērošanu katrā pilnā gadā vai katrā gada daļā, kurā piemēro šo regulu, ziņojumā ietverot minētajā regulā norādīto informāciju. Attiecībā uz finanšu produktiem, kurus īsteno dalībvalsts no fonda InvestEU dalībvalsts nodalījuma vai valsts attīstību veicinoša banka, kas darbojas kā īstenošanas partneris vai finanšu starpnieks fonda InvestEU ietvaros, šo dalībvalsts pienākumu uzskata par izpildītu, ja īstenošanas partneris iesniedz Komisijai gada ziņojumus saskaņā ar attiecīgajām ziņošanas prasībām, kas noteiktas Komisijas un īstenošanas partnera parakstītajā garantijas nolīgumā.

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz atbalstu, ko piešķir 20.a pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un 19.b pantā minētajiem lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupu projektiem un sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem.

(*)  Komisijas Regula (EK) Nr. 794/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.).”;"

10)

regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Lai Komisija varētu uzraudzīt atbalstu, kas ar šo regulu atbrīvots no paziņošanas prasības, dalībvalstis vai, alternatīvi, attiecībā uz atbalstu, ko piešķir 20. pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, tā dalībvalsts, kurā atrodas vadošā iestāde, uztur detalizētu dokumentāciju ar informāciju un apliecinošajiem dokumentiem, kas nepieciešami, lai noteiktu, ka ir izpildīti visi šajā regulā paredzētie nosacījumi. Šo dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts ad hoc atbalsts vai kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar shēmu.

Šā punkta pirmā daļa neattiecas uz atbalstu, ko piešķir 20.a pantā minētajiem Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem un 19.b pantā minētajiem lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovāciju partnerības (EIP) darba grupu projektiem un sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) projektiem.”;

11)

regulas 14. pantu groza šādi:

a)

panta 9. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

katru darbvietu, kas radīta ieguldījuma rezultātā, attiecīgajā apgabalā saglabā vismaz piecus gadus vai MVU gadījumā trīs gadus no dienas, kad attiecīgā amata vieta pirmo reizi aizpildīta, izņemot, ja darbvieta ir zaudēta laikposmā no 2020. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam.”;

b)

panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15.   Attiecībā uz sākotnēju ieguldījumu saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības projektiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013 vai Regula (ES) 2021/1059, visiem projektā iesaistītajiem saņēmējiem piemēro tā apgabala atbalsta intensitāti, kurā veic sākotnējo ieguldījumu. Ja sākotnējo ieguldījumu veic divos vai vairākos atbalstāmajos apgabalos, kā atbalsta maksimālo intensitāti izmanto to intensitāti, ko piemēro atbalstāmajā apgabalā, kur radusies lielākā attiecināmo izmaksu summa. Atbalstāmos apgabalos, kas ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, šo noteikumu lieliem uzņēmumiem piemēro tikai tad, ja sākotnējais ieguldījums attiecas uz jaunu saimniecisko darbību.”;

12)

regulas 16. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Attiecināmās izmaksas ir pilsētu attīstības projekta kopējās izmaksas, ciktāl tās atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. un 65. pantam vai Regulas (ES) 2021/1060 67. un 68. pantam atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama.”;

13)

regulā iekļauj šādu 19.a un 19.b pantu:

“19. a pants

Atbalsts MVU izmaksām saistībā ar dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) vai lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovācijas partnerības (EIP) darba grupu projektos

1.   Atbalsts MVU izmaksām saistībā ar dalību SVVA projektos, kas noteikti par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai LEADER vietējās attīstības projektiem un uz ko attiecas Regula (ES) Nr. 1303/2013 vai Regula (ES) 2021/1060, un EIP darba grupu projektos, uz ko attiecas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. pants, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecībā uz SVVA un EIP darba grupu projektiem attiecināmas ir šādas izmaksas, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punktā vai Regulas (ES) 2021/1060 34. panta 1. punktā atkarībā no tā, kura no tām ir piemērojama:

a)

izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanās atbalstu, spēju veidošanu, apmācībām un tīklošanos nolūkā sagatavot un īstenot SVVA stratēģiju vai EIP darba grupas projektu;

b)

apstiprināto darbību īstenošana;

c)

grupas sadarbības pasākumu sagatavošana un īstenošana;

d)

pamatdarbības izmaksas, kas saistītas ar SVVA stratēģijas vai EIP darba grupas projekta īstenošanas pārvaldību;

e)

EIP kopienas vai SVVA stratēģijas iedzīvināšana nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai sniegtu informāciju un popularizētu stratēģiju un projektus, un sniegt atbalstu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

3.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz maksimālās līdzfinansējuma likmes, kas paredzētas konkrēto fondu regulās par atbalstu SVVA un EIP darba grupām.

19.b pants

Ierobežota apmēra atbalsts MVU, kuri gūst labumu no sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) vai lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovācijas partnerības (EIP) darba grupu projektiem

1.   Atbalsts uzņēmumiem, kas piedalās 19.a panta 1. punktā minētajos SVVA vai EIP darba grupu projektos vai gūst labumu no tiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta kopsumma vienam projektam nepārsniedz EUR 200 000 SVVA projektiem un EUR 350 000 EIP darba grupu projektiem.”;

14)

aiz regulas 19.b panta iekļauj šādu iedaļas virsrakstu:

2.a IEDAĻA

Atbalsts Eiropas teritoriālajai sadarbībai ”;

15)

regulas 20. pantu aizstāj ar šādu:

“20. pants

Atbalsts uzņēmumu izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos

1.   Atbalsts uzņēmumu izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013 vai Regula (ES) 2021/1059, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir šādas izmaksas, ciktāl tās ir saistītas ar sadarbības projektu, tādā nozīmē, kā paredzēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 481/2014 (*) vai Regulas (ES) 2021/1059 38. līdz 44. pantā atkarībā no tā, kura regula ir piemērojama:

a)

personāla izmaksas;

b)

biroja un administratīvie izdevumi;

c)

ceļa un uzturēšanās izmaksas;

d)

ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas;

e)

aprīkojuma izdevumi;

f)

infrastruktūras un būvdarbu izmaksas.

3.   Atbalsta intensitāte nepārsniedz maksimālo līdzfinansējuma likmi, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1303/2013 vai Regulā (ES) 2021/1060 un/vai Regulā (ES) 2021/1059 atkarībā no tā, kura ir piemērojama.

(*)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 481/2014 (2014. gada 4. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īpašiem noteikumiem par sadarbības programmu izdevumu atbilstību (OV L 138, 13.5.2014., 45. lpp.).”;"

16)

regulā iekļauj šādu 20.a pantu:

“20.a pants

Ierobežota apmēra atbalsts uzņēmumiem saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos

1.   Atbalsts uzņēmumiem saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 1299/2013 vai Regula (ES) 2021/1059, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Saskaņā ar šo pantu piešķirtā atbalsta kopsumma vienam uzņēmumam vienā projektā nepārsniedz EUR 20 000.”;

17)

regulas 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem, tostarp pētniecības un attīstības projektiem, kuri saņēmuši izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājumu saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”, un līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem, un attiecīgā gadījumā līdzfinansētiem komandsadarbības pasākumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.”;

18)

regulā iekļauj šādu 25.a līdz 25.d pantu:

“25.a pants

Atbalsts projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums

1.   Atbalsts MVU pētniecības un attīstības projektiem un priekšizpētei, kam piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstāmā pētniecības un attīstības projekta vai priekšizpētes atbalsttiesīgās darbības ir tās, kas noteiktas par atbalsttiesīgām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos, izņemot darbības, kuras nav uzskatāmas par eksperimentālās izstrādes darbībām.

3.   Atbalstāmā pētniecības un attīstības projekta vai priekšizpētes attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes ir tās, kas noteiktas par attiecināmām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos.

4.   Atbalsta maksimālā summa nepārsniedz EUR 2,5 miljonus vienam MVU vienā pētniecības un attīstības projektā vai priekšizpētē.

5.   Katram pētniecības un attīstības projektam vai priekšizpētei paredzētais kopējais publiskais finansējums nepārsniedz finansējuma apmēru, kas konkrētā veida pētniecības un attīstības projektam vai priekšizpētei noteikts pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos.

25.b pants

Atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām

1.   Atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un EPP koncepcijas pamatojuma darbībām, kurām piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstāmās darbības atbalsttiesīgie pasākumi ir tie, kas noteikti par atbalsttiesīgiem pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos.

3.   Atbalstāmās darbības attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes ir tās, kas noteiktas par attiecināmām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos.

4.   Katrai atbalstāmajai darbībai paredzētais kopējais publiskais finansējums nepārsniedz maksimālo atbalsta apmēru, kas noteikts pamatprogrammās “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”.

25.c pants

Atbalsts līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem

1.   Atbalsts līdzfinansētam pētniecības un attīstības projektam vai priekšizpētei (ieskaitot pētniecības un attīstības projektus, kas tiek īstenoti saskaņā ar Eiropas institucionalizēto partnerību, kuras pamatā ir Līguma 185. vai 187. pants, vai programmas kopfonda darbības, kas definētas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumos), ko īsteno vismaz trīs dalībvalstis vai, alternatīvi, divas dalībvalstis un vismaz viena asociētā valsts, un ko transnacionālu konkursu rezultātā, pamatojoties uz izvērtējumu un sarindojumu, atlasa neatkarīgi eksperti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Atbalstāmā pētniecības un attīstības projekta vai priekšizpētes atbalsttiesīgās darbības ir tās, kas noteiktas par atbalsttiesīgām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos, izņemot darbības, kuras nav uzskatāmas par eksperimentālās izstrādes darbībām.

3.   Attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes ir tās, kas noteiktas par attiecināmām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos.

4.   Paredzētais kopējais publiskais finansējums nepārsniedz finansējuma apmēru, kas pētniecības un attīstības projektam vai priekšizpētei noteikts pēc atlases, sarindošanas un izvērtēšanas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem.

5.   Pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” finansējums sedz vismaz 30 % no pētniecības un inovācijas darbību vai inovācijas pasākumu kopējām attiecināmajām izmaksām, kas noteiktas pamatprogrammās “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa”.

25.d pants

Atbalsts komandsadarbības pasākumiem

1.   Atbalsts līdzfinansētiem komandsadarbības pasākumiem, kuros piedalās vismaz divas dalībvalstis un kurus transnacionālu konkursu rezultātā, pamatojoties uz izvērtējumu un sarindojumu, atlasa neatkarīgi eksperti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Līdzfinansēto komandsadarbības pasākumu atbalsttiesīgie pasākumi ir tie, kas noteikti par atbalsttiesīgiem pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos. Nav ietvertas darbības, kuras nav uzskatāmas par eksperimentālās izstrādes darbībām.

3.   Attiecināmo izmaksu kategorijas, maksimālās summas un aprēķina metodes ir tās, kas noteiktas par attiecināmām pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumos. Turklāt attiecināmās izmaksas ir arī izmaksas par ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas saistīti ar projektu.

4.   Paredzētais kopējais publiskais finansējums nepārsniedz finansējuma apmēru, kas komandsadarbības pasākumiem noteikts pēc atlases, sarindošanas un izvērtēšanas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” vai “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem. Turklāt atbalsts nepārsniedz 70 % no ieguldījumu izmaksām attiecībā uz ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas saistīti ar projektu.

5.   Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu infrastruktūrai komandsadarbības pasākuma ietvaros piemēro šādus papildu nosacījumus:

a)

ja infrastruktūras ietvaros veic gan saimniecisko, gan nesaimniecisko darbību, katra darbības veida finansējumu, izmaksas un ieņēmumus uzskaita atsevišķi, pamatojoties uz konsekventi piemērotiem un objektīvi pamatojamiem izmaksu uzskaites principiem;

b)

par infrastruktūras ekspluatāciju vai izmantošanu pieprasītā cena atbilst tirgus cenai;

c)

piekļuve infrastruktūrai ir nodrošināta vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kuri ir finansējuši vismaz 10 % no infrastruktūras ieguldījumu izmaksām, var piešķirt privileģētu piekļuvi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, nodrošina, ka šī piekļuve ir samērīga ar uzņēmuma daļu ieguldījumu izmaksās un attiecīgie nosacījumi ir publiskoti;

d)

ja publiskais finansējums infrastruktūrai piešķirts gan saimnieciskajai, gan nesaimnieciskajai darbībai, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja saimnieciskās darbības īpatsvars ir lielāks salīdzinājumā ar situāciju, kas prognozēta atbalsta piešķiršanas laikā, netiek pārsniegta piemērojamā atbalsta intensitāte.”;

19)

regulā iekļauj šādu 36.a pantu:

“36.a pants

Ieguldījumu atbalsts publiski pieejamai bezemisiju un mazemisiju autotransporta līdzekļu uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai

1.   Atbalsts tādas uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izvēršanai, kura paredzēta energoapgādei transporta vajadzībām bezemisiju un mazemisiju autotransporta līdzekļiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Šis pants attiecas tikai uz atbalstu, ko piešķir tādas uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izvēršanai, kura paredzēta transportlīdzekļu apgādei ar elektroenerģiju vai atjaunīgo ūdeņradi transporta vajadzībām. Dalībvalsts nodrošina, ka prasība apgādei izmantot atjaunīgo ūdeņradi tiek ievērota visā infrastruktūras saimnieciskās izmantošanas periodā.

3.   Attiecināmās izmaksas ir uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūves, uzstādīšanas vai modernizēšanas izmaksas. Tās var ietvert izmaksas par pašu uzlādes vai uzpildes infrastruktūru, elektrisko vai citu komponentu, tostarp transformatora, uzstādīšanu vai modernizāciju, kas nepieciešami nolūkā uzlādes vai uzpildes infrastruktūru pieslēgt energotīklam vai vietējai elektroenerģijas vai ūdeņraža ražošanas vai akumulēšanas vienībai, kā arī par citu saistīto tehnisko aprīkojumu, inženiertehniskajiem darbiem, zemes vai ceļu pielāgošanu, uzstādīšanas izmaksas un izmaksas par attiecīgo atļauju saņemšanu. Nav ietvertas izmaksas par vietējām ražošanas vai akumulēšanas vienībām, kas ražo vai uzglabā elektroenerģiju, un izmaksas par vietējām ūdeņraža ražošanas vienībām.

4.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, un atbalsta intensitāte var sasniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.

5.   Vienam saņēmējam piešķirtais atbalsts nepārsniedz 40 % no attiecīgās shēmas kopējā budžeta.

6.   Atbalstu saskaņā ar šo pantu piešķir tikai tādas uzlādes vai uzpildes infrastruktūras izbūvei, uzstādīšanai vai modernizēšanai, kura ir publiski pieejama un lietotājiem nodrošina nediskriminējošu piekļuvi, tostarp attiecībā uz tarifiem, autentificēšanos, maksāšanas metodēm un citiem lietošanas noteikumiem.

7.   Atbalsta nepieciešamību nolūkā stimulēt tādas pašas kategorijas uzlādes vai uzpildes infrastruktūras (piemēram, attiecībā uz uzlādes infrastruktūru – parastas jaudas vai lieljaudas) izvēršanu pārbauda, veicot atklātu ex ante sabiedrisko apspriešanu vai neatkarīgu tirgus pētījumu. Jo īpaši pārbauda, vai nav paredzams, ka šāda infrastruktūra varētu uz komerciāliem pamatiem tikt izvērsta triju gadu laikā no brīža, kad publicēta informācija par atbalsta pasākumu.

8.   Atkāpjoties no 7. punkta, uzlādes vai uzpildes infrastruktūras atbalsta nepieciešamību var prezumēt, ja akumulatora elektrotransportlīdzekļi (attiecībā uz uzlādes infrastruktūru) vai ūdeņraža transportlīdzekļi (attiecībā uz uzpildes infrastruktūru) veido mazāk nekā 2 % no attiecīgajā dalībvalstī reģistrēto tās pašas kategorijas transportlīdzekļu kopējā skaita. Piemērojot šo punktu, uzskata, ka vieglie pasažieru automobiļi un vieglie komerciālie automobiļi pieder pie tās pašas transportlīdzekļu kategorijas.

9.   Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz atbalstāmās uzlādes vai uzpildes infrastruktūras ekspluatāciju piešķir konkurenci veicinošā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pienācīgi ievērojot piemērojamos iepirkuma noteikumus.”;

20)

regulas 38. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni. Tās nosaka šādi:

a)

ja izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, šīs ar energoefektivitāti saistītās izmaksas ir uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām;

b)

ja ieguldījums attiecas uz energoefektivitātes uzlabošanu i) dzīvojamās ēkās, ii) ēkās, kuras paredzētas izglītībai vai sociālajiem pakalpojumiem, iii) ēkās, kuras paredzētas ar publisko pārvaldi vai ar justīcijas, policijas vai ugunsdzēsības dienestiem saistītām darbībām, vai iv) ēkās, kuras minētas i), ii) vai iii) punktā un kurās darbības, kas nav minētas minētajos punktos, tiek veiktas mazāk nekā 35 % no iekštelpu platības, attiecināmās izmaksas ir visas ieguldījumu izmaksas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu augstāku energoefektivitātes līmeni, ar noteikumu, ka energoefektivitātes uzlabojumu rezultātā primārās enerģijas pieprasījums samazinās vismaz par 20 % renovācijas gadījumā un primārās enerģijas ietaupījums ir vismaz 10 % salīdzinājumā ar robežvērtību, kas attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām noteikts valsts pasākumos, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES (*), attiecībā uz jaunām ēkām. Sākotnējo primārās enerģijas pieprasījumu un paredzamo uzlabojumu nosaka, pamatojoties uz energoefektivitātes sertifikātu, kas definēts Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 12) punktā;

c)

visos pārējos gadījumos izmaksas saistībā ar energoefektivitātes ieguldījumiem nosaka, salīdzinot ar līdzīgu, mazāk energoefektīvu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta. Attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar energoefektivitāti saistītās izmaksas.

Izmaksas, kas nav tieši saistītas ar augstāka energoefektivitātes līmeņa sasniegšanu, nav attiecināmās izmaksas.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).”;"

b)

pantā iekļauj šādu 3.a punktu:

“3.a   Attiecībā uz ēkām, kuras minētas 3. punkta b) apakšpunktā, ieguldījumus ēkas energoefektivitātes uzlabošanā var apvienot ar ieguldījumiem kādā vai visos no turpmāk minētajiem risinājumiem:

a)

integrētas atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtas objektā, kuras ražo elektroenerģiju un/vai siltumu;

b)

aprīkojums, kurā akumulē objektā esošā atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtā saražoto enerģiju;

c)

ēkā iebūvētais aprīkojums un ar to saistītā infrastruktūra ēkas lietotāju elektrotransportlīdzekļu uzlādei;

d)

ieguldījumi ēkas digitalizācijā, jo īpaši ar mērķi palielināt tās viedgatavību. Attiecināmie ieguldījumi var ietvert tikai pasākumus, kas attiecas uz pasīvajām iekšējām instalācijām vai strukturēto kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām un, ja nepieciešams, pasīvā tīkla palīgdaļu privātīpašumā ārpus ēkas. Nav ietverta instalācija vai kabeļu ievilkšana datu tīklu vajadzībām ārpus privātīpašuma.

Jebkuru šādu kombinēto darbu gadījumā, kas ietver pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktā paredzētos ieguldījumus, attiecināmās izmaksas ir visas dažādo aprīkojuma elementu ieguldījumu izmaksas.

Atbalstu var piešķirt vai nu ēkas īpašniekam(-iem), vai īrniekam(-iem) atkarībā no tā, kurš pasūta energoefektivitātes darbus.”;

c)

pantā iekļauj šādu 7. punktu:

“7.   Atbalsts ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem var attiekties arī uz energoefektivitātes līgumu noslēgšanas veicināšanu, ievērojot šādus kumulatīvos nosacījumus:

a)

atbalsts izpaužas kā aizdevums vai garantija energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu sniedzējam saskaņā ar energoefektivitātes līgumu vai kā finanšu produkts, kura mērķis ir refinansēt attiecīgo sniedzēju (piemēram, faktorings, forfeitings);

b)

saskaņā ar šo punktu piešķirtā kopējā sniegtā finansējuma nominālā summa vienam saņēmējam nepārsniedz EUR 30 miljonus;

c)

atbalstu sniedz MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem;

d)

atbalstu sniedz attiecībā uz energoefektivitātes līgumu noslēgšanu Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27) punkta nozīmē;

e)

energoefektivitātes līgumi attiecas uz tādu ēku, kas minēta 3. punkta b) apakšpunktā.”;

21)

regulas 39. pantu groza šādi:

a)

nosaukumu aizstāj ar šādu:

“39. pants

Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem finanšu instrumentu veidā”;

b)

pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a   Ja ieguldījums attiecas uz energoefektivitātes uzlabošanu i) dzīvojamās ēkās, ii) ēkās, kuras paredzētas izglītībai vai sociālajiem pakalpojumiem, iii) ēkās, kuras paredzētas ar publisko pārvaldi vai ar justīcijas, policijas vai ugunsdzēsības dienestiem saistītām darbībām, vai iv) ēkās, kuras minētas i), ii) vai iii) punktā un kurās darbības, kas nav minētas minētajos punktos, tiek veiktas mazāk nekā 35 % no iekštelpu platības, energoefektivitātes projektus saskaņā ar šo pantu var apvienot arī ar jebkuru no šādiem ieguldījumiem:

a)

integrētas atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtas objektā, kuras ražo elektroenerģiju un/vai siltumu;

b)

aprīkojums, kurā akumulē objektā esošā atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtā saražoto enerģiju;

c)

ēkā iebūvētais aprīkojums un ar to saistītā infrastruktūra ēkas lietotāju elektrotransportlīdzekļu uzlādei;

d)

ieguldījumi ēkas digitalizācijā, jo īpaši ar mērķi palielināt tās viedgatavību. Attiecināmie ieguldījumi var ietvert tikai pasākumus, kas attiecas uz pasīvajām iekšējām instalācijām vai strukturēto kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām un, ja nepieciešams, pasīvā tīkla palīgdaļu privātīpašumā ārpus ēkas. Nav ietverta instalācija vai kabeļu ievilkšana datu tīklu vajadzībām ārpus privātīpašuma.”;

c)

panta 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Attiecināmās izmaksas ir energoefektivitātes projekta kopējās izmaksas, izņemot attiecībā uz 2.a punktā minētajām ēkām, kuru attiecināmās izmaksas ir energoefektivitātes projekta kopējās izmaksas un 2.a punktā uzskaitīto dažādo aprīkojuma elementu ieguldījumu izmaksas.

4.   Atbalstu piešķir kā piešķīrumu, pašu kapitālu, garantiju vai aizdevumu energoefektivitātes fondam vai citam finanšu starpniekam, kurš to pēc iespējas lielākā apmērā nodod galīgajiem saņēmējiem – ēku īpašniekiem vai īrniekiem – lielāku finansējuma apjomu, zemāku nodrošinājuma prasību, zemāku garantijas prēmiju vai zemāku procentu likmju veidā.

5.   Atbalsts, kuru energoefektivitātes fonds vai cits finanšu starpnieks sniedz atbalstāmajiem energoefektivitātes projektiem, var izpausties kā aizdevumi vai garantijas. Aizdevuma nominālvērtība vai garantētā summa vienam projektam galīgo saņēmēju līmenī nepārsniedz EUR 15 miljonus, izņemot 2.a punktā minētos apvienotos ieguldījumus, kuru gadījumā tā nepārsniedz EUR 30 miljonus. Garantija nepārsniedz 80 % no attiecīgā aizdevuma;”;

22)

regulas 52. pantu aizstāj ar šādu:

“52. pants

Atbalsts fiksētajiem platjoslas tīkliem

1.   Atbalsts fiksēto platjoslas tīklu izvēršanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir visas fiksētā platjoslas tīkla izbūves, pārvaldības un ekspluatācijas izmaksas. Atbalsta maksimālo summu projektam nosaka, pamatojoties uz konkursa procedūru, kā noteikts 6. punkta a) apakšpunktā. Ja ieguldījumu veic saskaņā ar 6. punkta b) apakšpunktu bez konkursa procedūras, atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām ex ante saskaņā ar pamatotām prognozēm un pārbauda ex post, izmantojot atgūšanas mehānismu.

3.   Atbalsttiesīgi ir šādi alternatīvi ieguldījumu veidi:

a)

fiksēto platjoslas tīklu izvēršana ar mērķi savienot mājsaimniecības un sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros nav esoša tīkla, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 30 Mb/s (robežvērtības ātrums), vai tādu nav ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nav īsāks par diviem gadiem. To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu. Nav ietverti apgabali ar vismaz vienu esošu vai ticami plānotu tīklu, kurš spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 30 Mb/s. Atbalstāmais tīkls nodrošina vismaz divkāršu lejupielādes un augšupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai ticami plānotajiem tīkliem un spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 30 Mb/s (mērķa ātrums);

b)

fiksēto platjoslas tīklu izvēršana ar mērķi savienot mājsaimniecības un sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros nav esoša tīkla, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s (robežvērtības ātrums), vai tādu nav ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nav īsāks par diviem gadiem. To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu. Nav ietverti apgabali ar vismaz vienu esošu vai ticami plānotu tīklu, kurš spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 100 Mb/s. Atbalstāmais tīkls nodrošina vismaz divkāršu lejupielādes un augšupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai ticami plānotajiem tīkliem un spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 300 Mb/s, un augšupielādes ātrumu, kas ir vismaz 100 Mb/s (mērķa ātrumi);

c)

fiksēto platjoslas tīklu izvēršana ar mērķi savienot tikai sociālekonomiskos virzītājspēkus apgabalos, kuros ir tikai viens tīkls, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, bet mazāks par 300 Mb/s (robežvērtības ātrumi), vai tādu ir ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nav īsāks par diviem gadiem. To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu. Nav ietverti apgabali ar vismaz vienu esošu vai ticami plānotu tīklu, kurš spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 300 Mb/s. Nav ietverti arī apgabali ar vismaz diviem esošiem vai ticami plānotiem tīkliem, kuri spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 100 Mb/s. Atbalstāmais tīkls nodrošina vismaz divkāršu lejupielādes un augšupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai ticami plānotajiem tīkliem un spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 1 Gb/s (mērķa ātrums).

4.   Kartografēšana un sabiedriskā apspriešana, kas minētas 3. punktā, atbilst visām šādām prasībām:

a)

kartē norāda ģeogrāfiskos mērķapgabalus, uz kuriem paredzēts attiecināt publisko pasākumu, un atkarībā no ieguldījumu veida ņem vērā visus esošos publiskos un privātos tīklus, kuri spēj uzticami nodrošināt 3. punktā noteiktos robežvērtības ātrumus. Kartografēšanu veic: i) tīri fiksētiem tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām, un ii) fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 x 100 metriem. Gan i), gan ii) punktā paredzētajā gadījumā kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā;

b)

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, atbilstīgā tīmekļa vietnē (tostarp valsts līmenī) publicējot plānotā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par pasākumu un iesniegt pamatotu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu attiecībā uz mērķapgabalā esošajiem vai tādiem 3. punktā noteiktos robežvērtības ātrumus uzticami nodrošinošiem tīkliem, kurus ir ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža. Ja piešķīrēja iestāde subsidētās infrastruktūras izvēršanai nosaka īsāku vai ilgāku termiņu nekā trīs gadus, tas pats termiņš, kurš nevar būt īsāks par diviem gadiem, ir jāizmanto arī, novērtējot, vai ir ticami plānots izvērst iepriekšējā teikumā minētos tīklus. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

5.   Atbalstāmais projekts nodrošina ievērojamu uzlabojumu (krasas pārmaiņas) salīdzinājumā ar esošajiem tīkliem vai tīkliem, kurus ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas dienas vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana, kas nevar būt īsāks par diviem gadiem, saskaņā ar 4. punktu. Krasas pārmaiņas ir tad, ja subsidētā pasākuma rezultātā tiek veikti ievērojami jauni ieguldījumi platjoslas tīklā un subsidētais tīkls tirgū sniedz ievērojamas jaunas iespējas platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu pieejamības un jaudas, ātruma un konkurences ziņā salīdzinājumā ar esošajiem vai ticami plānotajiem tīkliem. Projektā jābūt iekļautiem būtiskiem ieguldījumiem pasīvajā infrastruktūrā, kas nav nebūtiski ieguldījumi vienīgi tīkla aktīvo elementu modernizēšanai.

6.   Atbalstu piešķir šādi:

a)

atbalstu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu, neskarot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Konkursa procedūras vajadzībām atbalsta piešķīrēja iestāde iepriekš nosaka objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus kvalitatīvos piešķiršanas kritērijus, kuri, piekārtojot svarus, ir jāsamēro ar pieprasīto atbalsta summu. Līdzīgas kvalitātes apstākļos atbalstu piešķir pretendentam ar mazāko pieprasītā atbalsta summu;

b)

ja atbalstu bez konkursa procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu fiksētu platjoslas tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Publiskā iestāde nodrošina, ka tīkla ekspluatācijai izmantoto līdzekļu uzskaite ir nošķirta no citu tās rīcībā esošo līdzekļu uzskaites. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu, neskarot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

7.   Subsidētā tīkla ekspluatācija piedāvā iespējami plašāko aktīvo un pasīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, ievērojot 2. panta 139) punktu, saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, kas ietver fizisko atsaisti. Projekts var nodrošināt virtuālo atsaisti fiziskās atsaistes vietā, ja valsts regulatīvā iestāde virtuālās piekļuves produktu ir atzinusi par līdzvērtīgu fiziskajai atsaistei. Aktīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir vismaz uz septiņiem gadiem, bet vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve fiziskajai infrastruktūrai, tostarp kabeļu kanalizācijai un stabiem, ir beztermiņa. Visam subsidētajam tīklam, tostarp tādām tīkla daļām, kurās ir izmantota esošā infrastruktūra, piemēro vienādus piekļuves nosacījumus. Piekļuves nodrošināšanas pienākumi paliek spēkā neatkarīgi no izmaiņām subsidētā tīkla īpašumtiesībās, pārvaldībā vai ekspluatācijā. Attiecībā uz atbalstu kabeļu kanalizācijas izbūvei – kabeļu kanalizācijai jābūt pietiekami ietilpīgai, lai tajā būtu vieta vismaz trijiem tīkliem un dažādām tīkla topoloģijām.

8.   Vairumtirdzniecības piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem: i) vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas citos salīdzināmos attiecīgās dalībvalsts vai Savienības apgabalos, kuros ir izteiktāka konkurence; vai, ii) ja šādu publicētu cenu nav – regulētās cenas, ko valsts regulatīvā iestāde jau ir noteikusi vai apstiprinājusi attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem; vai, iii) ja šādu publicēto vai regulēto cenu nav – cenu noteikšanā vadās pēc izmaksām un metodikas, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu. Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par piekļuves noteikumiem un nosacījumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.

9.   Ja projektam piešķiramā atbalsta summa pārsniedz EUR 10 miljonus, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu.”;

23)

regulā iekļauj šādu 52.a, 52.b un 52.c pantu:

“52.a pants

Atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīkliem

1.   Atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīkla izvēršanai ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Attiecināmās izmaksas ir visas pasīvā mobilo sakaru tīkla izbūves, pārvaldības un ekspluatācijas izmaksas. Atbalsta maksimālo summu projektam nosaka, pamatojoties uz konkursa procedūru, kā noteikts 7. punkta a) apakšpunktā. Ja ieguldījumu veic saskaņā ar 7. punkta b) apakšpunktu bez konkursa procedūras, atbalsta summa nepārsniedz starpību starp attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma. Pamatdarbības peļņu atskaita no attiecināmajām izmaksām ex ante saskaņā ar pamatotām prognozēm un pārbauda ex post, izmantojot atgūšanas mehānismu.

3.   5G ieguldījumus veic apgabalos, kuros nav izvērsti mobilo sakaru tīkli vai kuros ir pieejami tikai mobilo sakaru tīkli, kas spēj atbalstīt mobilo sakaru pakalpojumus līdz 3G, un kuros nav esošu vai tādu 4G vai 5G mobilo sakaru tīklu, ko ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas dienas vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nav īsāks par diviem gadiem. To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu. 4G ieguldījumus veic apgabalos, kuros nav izvērsti mobilo sakaru tīkli vai kuros ir pieejami tikai mobilo sakaru tīkli, kas spēj atbalstīt mobilo sakaru pakalpojumus līdz 2G, un kuros nav esošu vai tādu 3G, 4G vai 5G mobilo sakaru tīklu, ko ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas dienas vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nav īsāks par diviem gadiem. To pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu saskaņā ar 4. punktu.

4.   Kartografēšana un sabiedriskā apspriešana, kas minētas 3. punktā, atbilst visām šādām prasībām:

a)

kartē skaidri norāda ģeogrāfiskos mērķapgabalus, uz kuriem paredzēts attiecināt publisko pasākumu, un atkarībā no ieguldījumu veida ņem vērā visus esošos mobilo sakaru tīklus. Kartografēšanu veic, pamatojoties uz kartes režģiem, kas nav lielāki par 100x100 metriem. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā;

b)

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, atbilstīgā tīmekļa vietnē (tostarp valsts līmenī) publicējot plānotā pasākuma galvenos raksturlielumus un saskaņā ar a) apakšpunktu kartografēšanā noteikto ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par pasākumu un iesniegt pamatotu informāciju saskaņā ar a) apakšpunktu attiecībā uz mērķapgabalā esošajiem vai tādiem mobilo sakaru tīkliem, kurus ir ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža. Ja piešķīrēja iestāde subsidētās infrastruktūras izvēršanai nosaka īsāku vai ilgāku termiņu nekā trīs gadus, tas pats termiņš, kurš nevar būt īsāks par diviem gadiem, ir jāizmanto arī, novērtējot, vai ir ticami plānots izvērst iepriekšējā teikumā minētos tīklus. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

5.   Nosakot, vai ir izpildītas mobilo sakaru tīklu operatoru pārklājuma nodrošināšanas saistības, kas izriet no 4G un 5G spektra izmantošanas tiesību nosacījumiem, atbalstāmo infrastruktūru neņem vērā.

6.   Atbalstāmais projekts nodrošina ievērojamu uzlabojumu (krasas pārmaiņas) salīdzinājumā ar esošajiem mobilo sakaru tīkliem vai mobilo sakaru tīkliem, kurus ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas dienas vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana, kas nevar būt īsāks par diviem gadiem, saskaņā ar 4. punktu. Krasas pārmaiņas ir tad, ja subsidētā pasākuma rezultātā tiek veikti ievērojami jauni ieguldījumi mobilo sakaru tīklā un subsidētais tīkls tirgū sniedz ievērojamas jaunas iespējas mobilo sakaru pakalpojumu pieejamības, jaudas, ātruma un konkurences ziņā salīdzinājumā ar esošajiem vai ticami plānotajiem tīkliem. Projektā jābūt iekļautiem būtiskiem ieguldījumiem pasīvajā infrastruktūrā, kas nav nebūtiski ieguldījumi vienīgi tīkla aktīvo elementu modernizēšanai.

7.   Atbalstu piešķir šādi:

a)

atbalstu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu, neskarot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Konkursa procedūras vajadzībām atbalsta piešķīrēja iestāde iepriekš nosaka objektīvus, pārredzamus un nediskriminējošus kvalitatīvos piešķiršanas kritērijus, kuri, piekārtojot svarus, ir jāsamēro ar pieprasīto atbalsta summu. Līdzīgas kvalitātes apstākļos atbalstu piešķir pretendentam ar mazāko pieprasītā atbalsta summu;

b)

ja atbalstu bez konkursa procedūras piešķir publiskai iestādei, lai tieši vai ar iekšēja subjekta starpniecību izvērstu un pārvaldītu pasīvo mobilo sakaru tīklu, publiskā iestāde vai attiecīgā gadījumā iekšējais subjekts, izmantojot subsidēto tīklu, sniedz tikai vairumtirdzniecības pakalpojumus. Publiskā iestāde nodrošina, ka tīkla ekspluatācijai izmantoto līdzekļu uzskaite ir nošķirta no citu tās rīcībā esošo līdzekļu uzskaites. Koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām attiecībā uz tīkla izbūvi vai ekspluatāciju piešķir atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa procedūrā saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumu principiem un tehnoloģiju neitralitātes principu, neskarot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam.

8.   Subsidētā tīkla ekspluatācija piedāvā iespējami plašāko aktīvo un pasīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, ievērojot 2. panta 139) punktu, saskaņā ar taisnīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem. Aktīvo vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi piešķir vismaz uz septiņiem gadiem, bet vairumtirdzniecības līmeņa piekļuve fiziskajai infrastruktūrai, tostarp kabeļu kanalizācijai un stabiem, ir beztermiņa. Visam subsidētajam tīklam, tostarp tādām šāda tīkla daļām, kurās ir izmantota esošā infrastruktūra, piemēro vienādus piekļuves nosacījumus. Piekļuves nodrošināšanas pienākumi paliek spēkā neatkarīgi no izmaiņām subsidētā tīkla īpašumtiesībās, pārvaldībā vai ekspluatācijā. Attiecībā uz atbalstu kabeļu kanalizācijas izbūvei – kabeļu kanalizācijai jābūt pietiekami ietilpīgai, lai tajā būtu vieta vismaz visu esošo mobilo sakaru operatoru tīkliem.

9.   Vairumtirdzniecības piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem: i) vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas citos salīdzināmos attiecīgās dalībvalsts vai Savienības apgabalos, kuros ir izteiktāka konkurence; vai, ii) ja šādu publicētu cenu nav – regulētās cenas, ko valsts regulatīvā iestāde jau ir noteikusi vai apstiprinājusi attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem; vai, iii) ja šādu publicēto vai regulēto cenu nav – cenu noteikšanā vadās pēc izmaksām un metodikas, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu. Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par piekļuves noteikumiem un nosacījumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.

10.   Ja projektam piešķiramā atbalsta summa pārsniedz EUR 10 miljonus, dalībvalstis izveido uzraudzības un atgūšanas mehānismu.

11.   Publiski finansēta 4G vai 5G tīkla izmantošana fiksēto bezvadu piekļuves pakalpojumu sniegšanai ir atļauta tikai šādi:

a)

apgabalos, kuros nav esoša tīkla, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 30 Mb/s, vai tādu nav ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nevar būt īsāks par diviem gadiem, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi: i) kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā ņem vērā arī esošos vai ticami plānotos fiksētos platjoslas tīklus, kas noteikti saskaņā ar 52. panta 4. punktu; ii) atbalstāmais 4G vai 5G fiksētais bezvadu piekļuves risinājums spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 30 Mb/s, un vismaz divkāršu lejupielādes un augšupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai tādiem fiksētajiem tīkliem, kas ir ticami plānoti šajos apgabalos;

b)

apgabalos, kuros nav esoša tīkla, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, vai tādu nav ticami plānots izvērst trīs gadu laikā no plānotā atbalsta pasākuma publicēšanas brīža vai tādā pašā termiņā kā subsidētā tīkla izvēršana un kas nevar būt īsāks par diviem gadiem, ja ir izpildīti šādi kumulatīvie nosacījumi: i) kartografēšanā un sabiedriskajā apspriešanā ņem vērā arī esošos vai ticami plānotos fiksētos platjoslas tīklus, kas noteikti saskaņā ar 52. panta 4. punktu; ii) atbalstāmais 4G vai 5G fiksētais bezvadu piekļuves risinājums spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kas ir vismaz 300 Mb/s, un augšupielādes ātrumu, kas ir vismaz 100 Mb/s, un vismaz divkāršu lejupielādes un augšupielādes ātrumu salīdzinājumā ar esošajiem vai tādiem fiksētajiem tīkliem, kas ir ticami plānoti šajos apgabalos.

52.b pants

Kopīgu interešu projekti Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā

1.   Atbalsts kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 vai kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Projekti atbilst visiem vispārīgajiem kumulatīvajiem saderības nosacījumiem, kas noteikti 3. punktā. Turklāt tie ietilpst vienā no 4. punktā minētajām atbilstīgo projektu kategorijām un atbilst visiem īpašajiem saderības nosacījumiem, kas attiecīgajai kategorijai noteikti minētajā punktā. Šā panta 1. punktā paredzētā atbrīvojuma tvērumā ietilpst tikai tie projekti, kuri ietver tikai elementus un subjektus, kas norādīti katrā attiecīgajā 4. punktā minētajā kategorijā.

3.   Vispārīgie kumulatīvie saderības nosacījumi ir šādi:

a)

saņēmējs nodrošina finansiālu ieguldījumu vismaz 25 % apmērā no attiecināmajām izmaksām, izmantojot pašu līdzekļus vai ārējo finansējumu, kas neietver nekādu publisko finansiālo atbalstu. Ja saņēmēja 25 % ieguldījums tiek nodrošināts no ārējā finansējuma, izmantojot ieguldījumu platformu, kurā apvienoti dažādi finansējuma avoti, iepriekšējā teikumā paredzēto nosacījumu, ka ārējais finansējums nedrīkst ietvert publisko finansiālo atbalstu, aizstāj ar prasību, ka minētajā platformā privātajiem ieguldījumiem jābūt vismaz 30 % apmērā;

b)

atbalsttiesīgas ir tikai tās izmaksas, kas ir attiecināmas ieguldījumu izmaksas infrastruktūras izvēršanai atbilstoši Regulai (ES) 2021/1153;

c)

saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 projekta atlasi veic:

i)

neatkarīgs finanšu starpnieks, ko iecēlusi Komisija, pamatojoties uz kopīgi pieņemtām ieguldījumu pamatnostādnēm;

ii)

Komisija konkurenci veicinošā konkursa procedūrā, pamatojoties uz skaidriem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem;

iii)

neatkarīgi eksperti, kurus iecēlusi Komisija;

d)

projekts nodrošina savienotības spēju, kas pārsniedz prasības saistībā ar esošajiem juridiskajiem pienākumiem, piemēram, spektra izmantošanas tiesībām piemērojamās prasības;

e)

projekts nodrošina trešām personām atvērtu vairumtirdzniecības līmeņa piekļuvi, ieskaitot atsaisti, saskaņā ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem atbilstoši attiecīgi 52. panta 7. un 8. punktam vai 52.a panta 8. un 9. punktam.

4.   Atbilstīgo projektu kategorijas un tiem piemērojamie konkrētie kumulatīvie saderības nosacījumi ir šādi:

a)

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu 5G koridora pārrobežu posmu transporta koridorā, kas noteikts Regulā (ES) Nr. 1315/2013 paredzētajās Eiropas transporta tīkla (TEN-T koridoru) pamatnostādnēs, atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

i)

projekts attiecas uz tāda 5G koridora pārrobežu posmu, kurš šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežas vai kurš šķērso vismaz vienas dalībvalsts un vismaz vienas Eiropas Ekonomikas zonas valsts robežu;

ii)

kopējais dalībvalsts 5G koridoru pārrobežu posmu apmērs nepārsniedz 15 % no kopējā tādu 5G koridoru garuma attiecīgajā dalībvalstī esošajā Eiropas transporta pamattīklā, uz kuriem neattiecas spēkā esošie juridiskie pienākumi, piemēram, tie, kas piemērojami spektra izmantošanas tiesībām. Izņēmuma kārtā, ja dalībvalsts atbalsta 5G pārrobežu koridoru izvēršanu tās Eiropas transporta visaptverošajā tīklā, kopējais dalībvalsts 5G koridoru pārrobežu posmu apmērs nepārsniedz 15 % no kopējā tādu 5G koridoru garuma attiecīgajā dalībvalstī esošajā Eiropas transporta visaptverošajā tīklā, uz kuriem neattiecas spēkā esošie juridiskie pienākumi, piemēram, tie, kas piemērojami spektra izmantošanas tiesībām;

iii)

projekts 5G mobilo sakaru tīklā, kas ir piemērots satīklotas un automatizētas mobilitātes pakalpojumiem, nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus, kas nav tikai nebūtiski ieguldījumi, kuri paredzēti vienīgi tīkla aktīvo elementu modernizēšanai;

iv)

projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru;

b)

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu Eiropas terabitu pamattīkla pārrobežu posmu, kas sekmē Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma mērķu sasniegšanu, savienojot noteiktus datošanas centrus, superdatošanas centrus un datu infrastruktūru atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

i)

projektā izvērš vai iegādājas savienotības aktīvus, tostarp neatsaucamas lietošanas tiesības, tumšo optisko šķiedru vai aprīkojumu, lai izveidotu pārrobežu posmu Eiropas pamattīklā, kurš atbalsta starpsavienojumu ar neierobežotu gala-gala savienotību, kas nodrošina vismaz 1 Tb/s, ar vismaz diviem datošanas centriem, superdatošanas centriem vai datu infrastruktūrām, kas: 1) ir Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma, kurš izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2018/1488 (*), mitinātāji vai kas ir pētniecības infrastruktūras un citas datošanas un datu infrastruktūras, kuras atbalsta pētniecības pamatiniciatīvas un uzdevumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/695 (**) un Regulā (EK) Nr. 723/2009, un kas palīdz sasniegt Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma mērķus; un 2) atrodas vismaz divās dalībvalstīs vai vismaz vienā dalībvalstī un vismaz vienā Eiropas Pētniecības telpas dalībvalstī;

ii)

projekts nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus pamattīklā, kas nav tikai nebūtiski ieguldījumi, piemēram, ieguldījumi, kuri paredzēti vienīgi programmatūras jaunināšanai vai licencēšanai;

iii)

savienotības aktīvus iegādājas publiskā iepirkumā;

iv)

projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru;

c)

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu pamattīkla pārrobežu posmu, kas savieno noteiktu sociālekonomisko virzītājspēku mākoņa infrastruktūru, atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

i)

projekts starpsavieno tādu sociālekonomisko virzītājspēku mākoņdatošanas infrastruktūras, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus Līguma 106. panta 2. punkta nozīmē;

ii)

projekts attiecas uz tādu jaunu pārrobežu pamattīklu pārrobežu posmu izvēršanu vai tādu esošu pamattīklu ievērojamu modernizēšanu, 1) kuri šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežas vai 2) kuri šķērso vismaz vienas dalībvalsts un vismaz vienas Eiropas Ekonomikas zonas valsts robežu;

iii)

projekts attiecas vismaz uz diviem atbalsttiesīgiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem saskaņā ar i) apakšpunktu, kas katrs darbojas citā dalībvalstī vai vienā dalībvalstī un vienā Eiropas Ekonomikas zonas valstī;

iv)

projekts nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus pamattīklā, kas nav tikai nebūtiski ieguldījumi, piemēram, ieguldījumi, kuri paredzēti vienīgi programmatūras jaunināšanai vai licencēšanai. Projekts spēj uzticami nodrošināt simetrisku lejupielādes un augšupielādes ātrumu, kas ir vismaz 10 Gb/s daudzkārtnis;

v)

projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru;

d)

ieguldījumi, ko veic, lai izvērstu zemūdens kabeļu tīklu atbilstoši šādiem kumulatīviem konkrētajiem nosacījumiem:

i)

projekts attiecas uz tāda zemūdens kabeļu tīkla pārrobežu posmu, kurš 1) šķērso divu vai vairāku dalībvalstu robežas vai 2) šķērso vismaz vienas dalībvalsts un vismaz vienas Eiropas Ekonomikas zonas valsts robežu. Alternatīva iespēja – subjekts, kas saņem atbalstu, nodrošina tikai vairumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu, un atbalstāmā infrastruktūra uzlabo Eiropas tālāko reģionu, aizjūras teritoriju vai salu reģionu savienotību, arī tad, ja tikai vienā dalībvalstī;

ii)

projekts nedrīkst attiekties uz trasēm, kuras jau apkalpo vai apkalpos vismaz divas esošas vai tādas pamattīkla infrastruktūras, kas ir ticami ieplānotas;

iii)

projekts nodrošina ievērojamus jaunus ieguldījumus zemūdens kabeļu tīklā tādējādi, ka paredz ierīkot jaunu zemūdens kabeli vai pieslēgumu esošam zemūdens kabelim, kas risina redundances problēmas un nav tikai nebūtiski ieguldījumi. Projekts spēj uzticami nodrošināt simetrisku lejupielādes un augšupielādes ātrumu, kas ir vismaz 1 Gb/s;

iv)

projekts atbalsta jaunas pasīvās infrastruktūras izvēršanu tikai tad, ja nevar izmantot jau esošo pasīvo infrastruktūru.

52.c pants

Savienotības vaučeri

1.   Atbalsts savienotības vaučeru shēmas veidā patērētājiem ar mērķi atvieglot tāldarbu, tiešsaistes izglītību un apmācības pakalpojumus vai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti šajā pantā un I nodaļā paredzētie nosacījumi.

2.   Vaučeru shēmas ilgums nepārsniedz 24 mēnešus.

3.   Atbalsttiesīgas ir šādas vaučeru shēmu kategorijas:

a)

vaučeru shēmas, kas patērētājiem dod iespēju abonēt jaunu platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu vai arī pašreizējā abonementa ietvaros pāriet uz pakalpojumu, kas nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 30 Mb/s, ar noteikumu, ka vaučeru shēmā ir tiesīgi piedalīties visi elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 30 Mb/s, savukārt vaučerus nepiešķir, lai mainītu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina tādu pašu ātrumu, vai esošā abonementa ietvaros, kam lejupielādes ātrums ir vismaz 30 Mb/s, pārietu uz ātrāku;

b)

vaučeru shēmas, kas MVU dod iespēju abonēt jaunu platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu vai arī pašreizējā abonementa ietvaros pāriet uz pakalpojumu, kas nodrošina lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, ar noteikumu, ka vaučeru shēmā ir tiesīgi piedalīties visi pakalpojumu sniedzēji, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, savukārt vaučerus nepiešķir, lai mainītu pakalpojumu sniedzēju, kas nodrošina tādu pašu ātrumu, vai esošā abonementa ietvaros, kam lejupielādes ātrums ir vismaz 100 Mb/s, pārietu uz ātrāku.

4.   Vaučeri sedz līdz 50 % no kopējām ierīkošanas izmaksām un mēneša abonēšanas maksas par platjoslas interneta piekļuves pakalpojumu ar 3. punktā noteikto ātrumu neatkarīgi no tā, vai tas ir atsevišķs pakalpojums vai daļa no pakalpojumu komplekta, kas ietver vismaz nepieciešamo galiekārtu (modemu/maršrutētāju) piekļuvei internetam ar 3. punktā noteikto ātrumu. Publiskās iestādes atlīdzina vaučera summu tieši galalietotājam vai tieši pakalpojumu sniedzējam, ko izvēlējies galalietotājs, pēdējā gadījumā vaučera summu atskaitot no galalietotāja rēķina.

5.   Vaučeri patērētājiem vai MVU ir pieejami tikai tajos apgabalos, kur ir vismaz viens tīkls, kurš spēj uzticami nodrošināt 3. punktā norādītos ātrumus, ko pārbauda, veicot kartografēšanu un sabiedrisko apspriešanu. Kartografēšanas procesā un sabiedriskajā apspriešanā nosaka ģeogrāfiskos mērķapgabalus, kuros ir vismaz viens tīkls, kas spēj ticami nodrošināt 3. punktā noteiktos ātrumus visā vaučeru shēmas darbības laikā, un atbalsttiesīgos pakalpojumu sniedzējus, kuri darbojas konkrētajā apgabalā, un vāc informāciju, lai aprēķinātu to tirgus daļu. Kartografēšanu veic: i) fiksētajiem vadu tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām, un ii) fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem vai mobilo sakaru tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 x 100 metriem. Kartografēšanu vienmēr pārbauda sabiedriskajā apspriešanā. Sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, atbilstīgā tīmekļa vietnē, tostarp valsts līmenī, publicējot plānotā pasākuma galvenos raksturlielumus un kartografēšanā noteikto ģeogrāfisko mērķapgabalu sarakstu. Ieinteresētās personas sabiedriskajā apspriešanā tiek aicinātas izteikt piezīmes par pasākuma projektu un iesniegt pamatotu informāciju par esošajiem tīkliem, kas spēj uzticami nodrošināt 3. punktā noteiktos ātrumus. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

6.   Vaučeru shēma atbilst tehnoloģiju neitralitātes principam tādā nozīmē, ka vaučerus var izmantot jebkuru tādu operatoru pakalpojumu abonēšanai, kuri spēj uzticami nodrošināt 3. punktā noteiktos ātrumus esošā platjoslas tīklā neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām. Lai atvieglotu patērētāju vai MVU izvēli, atbalsttiesīgo pakalpojumu sniedzēju sarakstu par katru ģeogrāfisko mērķapgabalu publicē tiešsaistē, un visi ieinteresētie pakalpojumu sniedzēji var pieteikties iekļaušanai sarakstā, pamatojoties uz atklātiem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem.

7.   Lai varētu pretendēt uz atbalstu gadījumos, kad platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma sniedzējs ir vertikāli integrēts un tā mazumtirdzniecības tirgus daļa pārsniedz 25 %, tam attiecīgajā vairumtirdzniecības piekļuves tirgū ikvienam elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējam jāpiedāvā vismaz viens vairumtirdzniecības piekļuves produkts, kas spēj nodrošināt, ka piekļuves prasītājs varēs uzticami sniegt mazumtirdzniecības pakalpojumu ar 3. punktā noteiktajiem ātrumiem, ievērojot atklātus, pārredzamus un nediskriminējošus nosacījumus. Vairumtirdzniecības piekļuves cenas pamatā ir viens no šādiem salīdzinošajiem rādītājiem: i) vidējās publicētās vairumtirdzniecības cenas citos salīdzināmos attiecīgās dalībvalsts vai Savienības apgabalos, kuros ir izteiktāka konkurence; vai, ii) ja šādu publicētu cenu nav – regulētās cenas, ko valsts regulatīvā iestāde jau ir noteikusi vai apstiprinājusi attiecīgajiem tirgiem un pakalpojumiem; vai, iii) ja šādu publicēto vai regulēto cenu nav – cenu noteikšanā vadās pēc izmaksām un metodikas, kas paredzēta saskaņā ar nozares tiesisko regulējumu. Neskarot valsts regulatīvās iestādes kompetenci saskaņā ar tiesisko regulējumu, ar valsts regulatīvo iestādi apspriežas par piekļuves noteikumiem un nosacījumiem, tostarp par cenām, un par strīdiem, kas saistīti ar šā panta piemērošanu.

(*)  Padomes Regula (ES) 2018/1488 (2018. gada 28. septembris) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi (OV L 252, 8.10.2018., 1. lpp.)."

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).”;"

24)

aiz regulas 56.c panta iekļauj šādu 16. iedaļu:

16. IEDAĻA

Atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU

56.d pants

Darbības joma un kopīgie nosacījumi

1.   Šī iedaļa attiecas uz atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU un kuri nodrošina atbalstu īstenošanas partneriem, finanšu starpniekiem vai galīgajiem saņēmējiem.

2.   Atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta nozīmē un ir atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā noteiktās paziņošanas prasības, ja ir izpildīti I nodaļā, šajā pantā un 56.e vai 56.f pantā paredzētie nosacījumi.

3.   Atbalstam jāatbilst visiem piemērojamajiem nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES) 2021/523 un InvestEU ieguldījumu pamatnostādnēs, kuras sniegtas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/1078 (*) pielikumā.

4.   Maksimālās robežvērtības, kas noteiktas 56.e un 56.f pantā, piemēro kopējam sniegtajam finansējumam, ciktāl minētais finansējums, kas sniegts visu to finanšu produktu ietvaros, kurus atbalsta no fonda InvestEU, satur atbalstu. Maksimālās robežvērtības ir piemērojamas:

a)

uz vienu projektu tāda atbalsta gadījumā, uz kuru attiecas 56.e panta 2. un 4. punkts, 5. punkta a) apakšpunkta i) punkts, 6. un 7. punkts, 8. punkta a) un b) apakšpunkts un 9. punkts;

b)

uz vienu galīgo saņēmēju tāda atbalsta gadījumā, uz kuru attiecas 56.e panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punkts, 8. punkta d) apakšpunkts un 10. punkts, un 56.f pants.

5.   Atbalstu nepiešķir kā refinansējumu vai garantijas esošajiem finanšu starpnieku portfeļiem.

56.e pants

Nosacījumi attiecībā uz atbalstu, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU

1.   Atbalsts, ko piešķir galīgajam saņēmējam tāda finanšu produkta ietvaros, ko atbalsta no fonda InvestEU, atbilst šādām prasībām:

a)

tas atbilst attiecīgajiem šā panta 2. līdz 9. punkta nosacījumiem; un

b)

ja finansējums tiek sniegts kā aizdevums galīgajam saņēmējam, – tā procentu likme atbilst vismaz atsauces pamatlikmei, kas piemērojama aizdevuma piešķiršanas brīdī.

2.   Atbalstu kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā, ko finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 vai kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums, piešķir tikai projektiem, kuri atbilst visiem vispārīgajiem un īpašajiem saderības nosacījumiem, kas noteikti 52.b pantā. Kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 150 miljonus vienam projektam.

3.   Atbalsts ieguldījumiem fiksētajos platjoslas tīklos ar mērķi savienot tikai noteiktus atbalsttiesīgus sociālekonomiskos virzītājspēkus atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

atbalstu piešķir tikai projektiem, kas atbilst visiem 52. pantā paredzētajiem saderības nosacījumiem, ja vien šā punkta c) un d) apakšpunktā nav norādīts citādi;

b)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 150 miljonus vienam projektam;

c)

projekts savieno tikai sociālekonomiskos virzītājspēkus, kas ir valsts pārvaldes iestādes vai publiski vai privāti subjekti, kuriem uzticēts sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus vai vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus Līguma 106. panta 2. punkta nozīmē. Nav ietverti projekti, kas iekļauj elementus vai subjektus, kādi nav norādīti šajā apakšpunktā;

d)

atkāpjoties no 52. panta 4. punkta, konstatētā tirgus nepilnība ir jāpārbauda vai nu ar atbilstīgu kartografēšanu, vai, ja attiecīgā karte nav pieejama, ar sabiedrisko apspriešanu, šādi:

i)

karti var uzskatīt par atbilstīgu, ja tās vecums nepārsniedz18 mēnešus un tā ietver visus tīklus, kas spēj uzticami nodrošināt datu lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, bet mazāks par 300 Mb/s (robežvērtības ātrumi), un kas apkalpo c) apakšpunktā norādītā atbalsttiesīgā sociālekonomiskā virzītāja telpas. Karti jābūt sagatavojušai kompetentajai valsts iestādei, tajā jābūt ņemtiem vērā visiem esošajiem vai tādiem robežvērtības ātrumus uzticami nodrošinošiem tīkliem, kurus ticami plānots izvērst nākamajos trīs gados vai tādā pašā termiņā kā plānotajam atbalstāmajam pasākumam un kas nevar būt īsāks par diviem gadiem, un tai jābūt sagatavotai i) tīri fiksētiem tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām, un ii) fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 x 100 metriem;

ii)

sabiedrisko apspriešanu veic kompetentā publiskā iestāde, publicējot to atbilstīgā tīmekļa vietnē un aicinot ieinteresētās personas izteikt piezīmes par pasākuma projektu un iesniegt pamatotu informāciju par esošajiem tīkliem, kas spēj uzticami nodrošināt lejupielādes ātrumu, kurš ir vismaz 100 Mb/s, bet mazāks par 300 Mb/s (robežvērtības ātrumi), vai tādiem, kas ticami plānoti nākamajos trīs gados vai tādā pašā termiņā kā plānotajam atbalstāmajam pasākumam un kurš nevar būt īsāks par diviem gadiem, un kas apkalpo c) apakšpunktā norādītā atbalsttiesīgā sociālekonomiskā virzītājspēka telpas, un tajā izmanto informāciju: i) tīri fiksētiem tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām, un ii) fiksētajiem bezvadu piekļuves tīkliem – adrešu līmenī, pamatojoties uz apkalpojamajām telpām vai kartes režģiem, kas nav lielāki par 100 x 100 metriem. Sabiedriskā apspriešana ilgst vismaz 30 dienas.

4.   Atbalsts enerģijas ražošanai un energoinfrastruktūrai atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

atbalstu piešķir tikai tādiem ieguldījumiem gāzes un elektroenerģijas energoinfrastruktūrā, uz kuriem neattiecas atbrīvojums attiecībā uz trešo personu piekļuvi, tarifu regulēšanu un atsaisti, pamatojoties uz iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem, šādās projektu kategorijās:

i)

attiecībā uz gāzes infrastruktūru – projekti, kas ietverti spēkā esošajā Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 347/2013 (**) VII pielikumā;

ii)

attiecībā uz elektroenerģijas infrastruktūru:

(1)

viedtīkli, tostarp ieguldījumi elektroenerģijas pārvades un sadales infrastruktūras attīstīšanā, viedināšanā un modernizācijā,

(2)

citi projekti:

kuri atbilst kādam no Regulas (ES) Nr. 347/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, vai

kuri ietverti spēkā esošajā Savienības kopīgu interešu projektu sarakstā Regulas (ES) Nr. 347/2013 VII pielikumā,

(3)

citi projekti atbalstāmajos apgabalos, izņemot elektroenerģijas akumulēšanu;

iii)

elektroenerģijas akumulēšanas projekti, kuru pamatā ir jauna un inovatīva tehnoloģija, neatkarīgi no tā, kāds ir sprieguma līmenis tīkla pieslēgumā;

b)

ieguldījumu atbalsts enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem atbilst šādām prasībām:

i)

atbalstu piešķir tikai jaunām iekārtām, kas atlasītas konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā;

ii)

atbalstu var piešķirt jaunām iekārtām, arī apvienojumā ar akumulēšanas aprīkojumu vai ūdeņraža elektrolīzeriem, ar nosacījumu, ka elektroenerģijas vai ūdeņraža akumulēšanas aprīkojumam un ūdeņraža elektrolīzeriem izmanto tikai atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtas(-u) saražoto enerģiju;

iii)

atbalstu nepiešķir hidroenerģijas iekārtām, kas neatbilst Direktīvā 2000/60/EK paredzētajiem nosacījumiem;

iv)

biodegvielu ražošanas iekārtu gadījumā atbalstu piešķir vienīgi iekārtām, kurās ražo ilgtspējīgas biodegvielas, kas nav no pārtikas kultūraugiem ražotas biodegvielas;

c)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts a) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 150 miljonus. Kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts b) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 75 miljonus.

5.   Atbalsts sociālajai, izglītības, kultūras un dabas mantojuma infrastruktūrai un darbībām atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz:

i)

EUR 100 miljonus vienam projektam ieguldījumiem infrastruktūrā, ko izmanto sociālo pakalpojumu sniegšanai un izglītībai, EUR 150 miljonus vienam projektam kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas mērķiem un darbībām, kas paredzētas 53. panta 2. punktā, tostarp dabas mantojuma jomā;

ii)

EUR 30 miljonus ar sociālajiem pakalpojumiem saistītām darbībām;

iii)

EUR 75 miljonus darbībām, kas saistītas ar kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; un

iv)

EUR 5 miljonus izglītībai un apmācībai;

b)

atbalstu nepiešķir apmācībai, kuras mērķis ir panākt atbilstību obligātās valsts apmācības prasībām.

6.   Atbalsts transportam un transporta infrastruktūrai atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

izņemot attiecībā uz ostām, atbalstu infrastruktūrai piešķir tikai šādiem projektiem:

i)

kopīgu interešu projekti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1315/2013 3. panta a) punktā, izņemot projektus, kas attiecas uz ostu vai lidostu infrastruktūru;

ii)

savienojumi ar Eiropas transporta tīkla pilsētu mezgliem;

iii)

ritošais sastāvs tikai tādu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, uz ko neattiecas pakalpojumu valsts līgums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (***) nozīmē, ar nosacījumu, ka saņēmējs ir jaunienācējs;

iv)

pilsētas transports;

v)

uzlādes vai uzpildes infrastruktūra, kas paredzēta transportlīdzekļu apgādei ar elektroenerģiju vai atjaunīgo ūdeņradi;

b)

atbalsts ostu infrastruktūras projektiem atbilst šādām prasībām:

i)

atbalstu var piešķirt tikai ieguldījumiem piekļuves infrastruktūrā un ostas infrastruktūrā, kuras pieejamību ieinteresētajiem lietotājiem nodrošina vienlīdzīgā un nediskriminējošā veidā atbilstoši tirgus nosacījumiem;

ii)

koncesijas vai cita veida pilnvarojumus trešām personām izbūvēt, modernizēt, ekspluatēt vai nomāt atbalstītu ostu infrastruktūru piešķir konkurenci veicinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu veidā;

iii)

atbalstu nepiešķir ieguldījumiem ostu būvēs;

c)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 150 miljonus vienam projektam.

7.   Atbalsts citai infrastruktūrai atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

atbalstu piešķir tikai šādiem projektiem:

i)

ieguldījumi sabiedrībai paredzētā ūdensapgādes un notekūdeņu infrastruktūrā;

ii)

ieguldījumi atkritumu reciklēšanā un sagatavošanā atkārtotai izmantošanai saskaņā ar 47. panta 1. līdz 6. punktu, ciktāl to mērķis ir apsaimniekot atkritumus, ko radījuši citi uzņēmumi;

iii)

ieguldījumi pētniecības infrastruktūrā;

iv)

ieguldījumi inovācijas kopu infrastruktūras būvniecībā vai modernizācijā;

b)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 100 miljonus vienam projektam.

8.   Atbalsts vides aizsardzībai, tostarp klimata aizsardzībai, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

atbalstu piešķir tikai šādiem projektiem:

i)

ieguldījumi, kas uzņēmumiem dod iespēju labot vai novērst saņēmēja darbības radītu kaitējumu fiziskajai videi (tostarp klimata pārmaiņas) vai dabas resursiem, ciktāl šie ieguldījumi ļauj pārsniegt Savienības vides aizsardzības standartus vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav, vai ļauj laicīgi pielāgoties turpmākiem Savienības vides aizsardzības standartiem;

ii)

uzņēmuma energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, ciktāl energoefektivitātes uzlabojumi netiek veikti, lai nodrošinātu, ka uzņēmums atbilst jau pieņemtiem Savienības standartiem, pat ja tie vēl nav spēkā;

iii)

piesārņotu vietu attīrīšana ar nosacījumu, ka nav noteikta neviena juridiskā vai fiziskā persona, kas ir atbildīga par kaitējumu videi saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, atbilstoši principam “piesārņotājs maksā”, kā minēts 45. panta 3. punktā;

iv)

pētījumi vides jomā;

v)

bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu stiprināšana un atjaunošana, ja attiecīgais pasākums veicina bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, saglabāšanu vai atjaunošanu un laba ekosistēmu stāvokļa sasniegšanu vai tādu ekosistēmu aizsardzību, kuras jau ir labā stāvoklī;

b)

neskarot a) apakšpunktu, ja atbalsta pasākums attiecas uz energoefektivitātes uzlabošanu 1) dzīvojamās ēkās, 2) ēkās, kuras paredzētas izglītībai vai sociālajiem pakalpojumiem, vai ar justīcijas, policijas vai ugunsdzēsības dienestiem saistītām darbībām, 3) ēkās, kuras paredzētas ar publisko pārvaldi saistītām darbībām, vai 4) ēkās, kuras minētas 1), 2) vai 3) punktā un kurās darbības, kas nav minētas 1), 2) vai 3) punktā, tiek veiktas mazāk nekā 35 % no iekštelpu platības, atbalstu var piešķirt arī šādiem pasākumiem, kas uzlabo energoefektivitāti un vienlaikus integrē kādu vai visus no šādiem ieguldījumiem:

i)

integrētām iekārtām, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju ēkā, uz kuru attiecas energoefektivitātes atbalsta pasākums. Integrētā atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārta objektā ir paredzēta elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanai. Tā var būt apvienota ar aprīkojumu objektā saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas akumulēšanai;

ii)

akumulēšanas iekārtām objektā;

iii)

ēkā iebūvētam aprīkojumam un ar to saistītai infrastruktūrai ēkas lietotāju elektrotransportlīdzekļu uzlādei;

iv)

ieguldījumiem ēkas digitalizācijā, jo īpaši ar mērķi palielināt tās viedgatavību. Ieguldījumi ēkas digitalizācijā var ietvert tikai pasākumus, kas attiecas uz pasīvajām iekšējām instalācijām vai strukturēto kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām un, ja nepieciešams, pasīvā tīkla palīgdaļu privātīpašumā ārpus ēkas. Nav ietverta instalācija vai kabeļu ievilkšana datu tīklu vajadzībām ārpus privātīpašuma.

Atbalsta galīgais saņēmējs var būt vai nu ēkas īpašnieks(-i), vai īrnieks(-i) atkarībā no tā, kas saņem projekta finansējumu;

c)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, vienam projektam, kas minēts a) apakšpunktā, nepārsniedz EUR 50 miljonus;

d)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko vienam projektam, kas minēts b) apakšpunktā, piešķir ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 50 miljonus vienam galīgajam saņēmējam un vienai ēkai;

e)

atbalsts b) apakšpunktā minēto ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem var attiekties arī uz energoefektivitātes līgumu noslēgšanas veicināšanu, ievērojot šādus nosacījumus:

i)

atbalsts izpaužas kā aizdevums vai garantija energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu sniedzējam saskaņā ar energoefektivitātes līgumu vai kā finanšu produkts, kura mērķis ir refinansēt attiecīgo sniedzēju (piemēram, faktorings, forfeitings);

ii)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 30 miljonus;

iii)

atbalstu sniedz MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem;

iv)

atbalstu sniedz attiecībā uz energoefektivitātes līgumu noslēgšanu Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 27) punkta nozīmē;

v)

energoefektivitātes līgumi attiecas uz tādu ēku, kas minēta 8. punkta b) apakšpunktā.

9.   Atbalsts pētniecībai, attīstībai, inovācijai un digitalizācijai atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

atbalstu var piešķirt:

i)

fundamentālajiem pētījumiem;

ii)

rūpnieciskajiem pētījumiem;

iii)

eksperimentālajai izstrādei;

iv)

MVU procesu inovācijai vai organizatoriskajai inovācijai;

v)

MVU inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem;

vi)

MVU digitalizācijai;

b)

projektiem, uz kuriem attiecas šā punkta a) apakšpunkta i), ii) un iii) punkts, kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 75 miljonus vienam projektam. Projektiem, uz kuriem attiecas šā punkta a) apakšpunkta iv), v) un vi) punkts, kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 30 miljonus vienam projektam.

10.   MVU vai attiecīgā gadījumā mazi vidējas kapitalizācijas uzņēmumi papildus 2. līdz 9. punktā paredzētajām atbalsta kategorijām var saņemt arī atbalstu fonda InvestEU atbalstīta finansējuma veidā, ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 15 miljonus, un to sniedz:

i)

nekotētiem MVU, kuri vēl nav darbojušies nevienā tirgū vai ir darbojušies mazāk nekā 7 gadus kopš to pirmā komerciālās pārdošanas darījuma;

ii)

nekotētiem MVU, kas ieiet jaunā produktu vai ģeogrāfiskajā tirgū, ar nosacījumu, ka sākotnējam ieguldījumam ienākšanai jaunā produktu vai ģeogrāfiskajā tirgū jābūt lielākam par 50 % no gada vidējā apgrozījuma iepriekšējos 5 gados;

iii)

MVU un maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuri ir novatoriski uzņēmumi, kas definēti 2. panta 80) punktā;

b)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 15 miljonus, un to piešķir MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, kuru galvenā darbība notiek atbalstāmajos apgabalos, ar nosacījumu, ka finansējums netiek izmantots darbību pārcelšanai, kas definēta 2. panta 61.a) punktā;

c)

kopējā finansējuma nominālā summa, ko piešķir vienam galīgajam saņēmējam ar fonda InvestEU atbalstu, nepārsniedz EUR 2 miljonus, un to sniedz MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem.

56.f pants

Nosacījumi attiecībā uz atbalstu, kas ietverts komerciāli orientētos starpnieciskajos finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU

1.   Finansējumu galīgajiem saņēmējiem sniedz komerciāli finanšu starpnieki, kuru atlasi veic atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

2.   Komerciālais finanšu starpnieks, kas sniedz finansējumu galīgajam saņēmējam, katrā finansēšanas darījumā patur vismaz 20 % no riska darījumu vērtības.

3.   Kopējā finansējuma nominālā summa, ko ar finanšu komercstarpnieku piešķir vienam galīgajam saņēmējam, nepārsniedz EUR 7,5 miljonus.

(*)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1078 (2021. gada 14. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523, nosakot investīciju pamatnostādnes fondam InvestEU (OV L 234, 2.7.2021., 18. lpp.)."

(**)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.)."

(***)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (2007. gada 23. oktobris) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp.).”;"

25)

regulas 58. panta 3.a punktu aizstāj ar šādu:

“3.a   Individuālais atbalsts, kas piešķirts laikā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 2. augustam saskaņā ar šīs regulas noteikumiem redakcijā, kas bija piemērojama atbalsta piešķiršanas brīdī, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības. Individuālais atbalsts, kas piešķirts līdz 2014. gada 1. jūlijam saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, izņemot 9. pantu, redakcijā, kas piemērojama vai nu pirms, vai pēc 2017. gada 10. jūlija, vai nu pirms, vai pēc 2021. gada 3. augusta, ir saderīgs ar iekšējo tirgu un atbrīvots no Līguma 108. panta 3. punktā paredzētās paziņošanas prasības.”;

26)

regulas II pielikuma II daļu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 23. jūlijā

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN


(1)   OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.

(2)  Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1059 (2021. gada 24. jūnijs) par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem (OV L 231, 30.6.2021., 94. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014 (OV L 249, 14.7.2021., 38. lpp.).


PIELIKUMS

“II DAĻA

Informācija, kuru sniedz, izmantojot Komisijas izveidoto elektroniskās paziņošanas sistēmu, kā noteikts 11. pantā

Norādīt vispārējās grupu atbrīvojuma regulas noteikumu, saskaņā ar kuru tiek īstenots konkrētais atbalsta pasākums.

Primārais mērķis – vispārīgie mērķi (saraksts)

Mērķi

(saraksts)

Atbalsta maksimālā intensitāte

procentos

vai atbalsta gada maksimālā summa valsts valūtā (pilnas summas)

MVU papildu atbalsts,

procentos

Reģionālais atbalsts – ieguldījumu atbalsts  (1) (14. pants)

Shēma

… %

… %

Ad hoc atbalsts

… %

… %

Reģionālais atbalsts – darbības atbalsts (15. pants)

Mazapdzīvotos apgabalos (15. panta 2. punkts)

… %

… %

Ļoti mazapdzīvotos apgabalos (15. panta 3. punkts)

… %

… %

Tālākajos reģionos (15. panta 4. punkts)

… %

… %

Reģionālais pilsētu attīstības atbalsts (16. pants)

… valsts valūta

… %

Atbalsts MVU (17. līdz 19.b pants)

Ieguldījumu atbalsts MVU (17. pants)

… %

… %

Atbalsts konsultācijām MVU (18. pants)

… %

… %

Atbalsts MVU dalībai tirdzniecības izstādēs (19. pants)

… %

… %

Atbalsts MVU izmaksām saistībā ar dalību sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) vai lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovācijas partnerības (EIP) darba grupu projektos (19.a pants)

… %

… %

Ierobežota apmēra atbalsts MVU, kuri gūst labumu no sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) vai lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai izveidotās Eiropas inovācijas partnerības (EIP) darba grupu projektiem (19.b pants)  (2)

… valsts valūta

… %

Atbalsts Eiropas teritoriālajai sadarbībai (20. līdz 20.a pants)

Atbalsts uzņēmumu izmaksām saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos (20. pants)

… %

… %

Ierobežota apmēra atbalsts uzņēmumiem saistībā ar dalību Eiropas teritoriālās sadarbības projektos (20.a pants)  (3)

… valsts valūta

… %

Atbalsts MVU – MVU piekļuve finansējumam (21. līdz 22. pants)

Riska finansējuma atbalsts (21. pants)

… valsts valūta

… %

Darbības sākšanas atbalsts (22. pants)

… valsts valūta

… %

Atbalsts MVU – atbalsts alternatīvām tirdzniecības platformām, kas specializējušās ar MVU (23. pants)

… %;

ja atbalsta pasākums ir atbalsts darbības sākšanai:

… valsts valūta

… %

Atbalsts MVU – izpētes izmaksu atbalsts (24. pants)

… %

… %

Atbalsts pētniecībai, attīstībai un inovācijai (25. līdz 30. pants)

Atbalsts pētniecības un attīstības projektiem (25. pants)

Fundamentālie pētījumi (25. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

… %

… %

Rūpnieciskie pētījumi (25. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

… %

… %

Eksperimentālā izstrāde (25. panta 2. punkta c) apakšpunkts)

… %

… %

Tehniski ekonomiskā priekšizpēte (25. panta 2. punkta d) apakšpunkts)

… %

… %

Atbalsts projektiem, kuriem piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums (25.a pants)

… valsts valūta

… %

Atbalsts Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām un Eiropas Pētniecības padomes koncepcijas pamatojuma darbībām (25.b pants)

… valsts valūta

… %

Atbalsts līdzfinansētiem pētniecības un attīstības projektiem (25.c pants)

… %

… %

Atbalsts komandsadarbības pasākumiem (25.d pants)

… %

… %

Ieguldījumu atbalsts pētniecības infrastruktūrai (26. pants)

… %

… %

Atbalsts inovācijas kopām (27. pants)

… %

… %

Inovācijas atbalsts MVU (28. pants)

… %

… %

Atbalsts procesu un organizatoriskajai inovācijai (29. pants)

… %

… %

Atbalsts pētniecībai un attīstībai zvejniecības un akvakultūras nozarē (30. pants)

… %

… %

Atbalsts mācībām (31. pants)

… %

… %

Atbalsts nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti (32. līdz 35. pants)

Atbalsts algu subsīdiju veidā nelabvēlīgākā situācijā esošu darba ņēmēju pieņemšanai darbā (32. pants)

… %

… %

Atbalsts algu subsīdiju veidā strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanai (33. pants)

… %

… %

Atbalsts, ar ko kompensē strādājošu personu ar invaliditāti nodarbināšanas papildu izmaksas (34. pants)

… %

… %

Atbalsts, ar ko kompensē nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem sniegtās palīdzības izmaksas (35. pants)

… %

… %

Atbalsts vides aizsardzībai (36. līdz 49. pants)

Ieguldījumu atbalsts, kas uzņēmumiem dod iespēju pārsniegt Savienības vides aizsardzības standartus vai paaugstināt vides aizsardzības līmeni, ja Savienības standartu nav (36. pants)

… %

… %

Ieguldījumu atbalsts publiski pieejamai bezemisiju un mazemisiju autotransporta līdzekļu uzlādes vai uzpildes infrastruktūrai (36.a pants)

… %

… %

Ieguldījumu atbalsts saistībā ar laicīgu pielāgošanos turpmākiem Savienības standartiem (37. pants)

… %

… %

Ieguldījumu atbalsts energoefektivitātes pasākumiem (38. pants)

… %

… %

Ieguldījumu atbalsts ēku energoefektivitātes projektiem finanšu instrumentu veidā (39. pants)

… valsts valūta

… %

Ieguldījumu atbalsts augstas efektivitātes koģenerācijai (40. pants)

… %

… %

Ieguldījumu atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem (41. pants)

… %

… %

Darbības atbalsts, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem (42. pants)

… %

… %

Darbības atbalsts, lai veicinātu enerģijas ražošanu no atjaunojamiem resursiem mazas jaudas iekārtās (43. pants)

… %

… %

Atbalsts dabas resursu nodokļa samazinājumu veidā saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/96/EK (šīs regulas 44. pants)

… %

… %

Ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai (45. pants)

… %

… %

Ieguldījumu atbalsts energoefektīvai centralizētajai siltumapgādei un dzesēšanai (46. pants)

… %

… %

Ieguldījumu atbalsts atkritumu pārstrādei un atkārtotai izmantošanai (47. pants)

… %

… %

Ieguldījumu atbalsts energoinfrastruktūrai (48. pants)

… %

… %

Atbalsts vides pētījumiem (49. pants)

… %

… %

Atbalsta shēmas atsevišķu dabas katastrofu radīto zaudējumu atlīdzināšanai (50. pants)

Atbalsta maksimālā intensitāte

… %

… %

Dabas katastrofas veids

zemestrīce

lavīna

zemes nogruvums

plūdi

viesuļvētra

orkāns

vulkāna izvirdums

savvaļas ugunsgrēks

Dabas katastrofas norises periods

dd/mm/gggglīdzdd/mm/gggg

Sociālais atbalsts transporta nodrošināšanai attālu reģionu iedzīvotājiem (51. pants)

… %

… %

Atbalsts fiksētajiem platjoslas tīkliem (52. pants)

… valsts valūta

… %

Atbalsts 4G un 5G mobilo sakaru tīkliem (52.a pants)

… valsts valūta

… %

Kopīgu interešu projekti Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā (52.b pants)

… valsts valūta

… %

Savienotības vaučeri (52.c pants)

… %

… %

Atbalsts kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai (53. pants)

… %

… %

Atbalsta shēmas audiovizuālajiem darbiem (54. pants)

 

 

… %

… %

Atbalsts sporta un daudzfunkcionālai atpūtas infrastruktūrai (55. pants)

… %

… %

Ieguldījumu atbalsts vietējai infrastruktūrai (56. pants)

… %

… %

Atbalsts reģionālajām lidostām (56.a pants)

… %

… %

Atbalsts jūras ostām (56.b pants)

… %

… %

Atbalsts iekšzemes ostām (56.c pants)

… %

… %

Atbalsts, kas ietverts finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU (56.d līdz 56.f pants)

56.e pants

Atbalsts kopīgu interešu projektiem Eiropas digitālās savienotības infrastruktūras jomā, ko finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1153 vai kam saskaņā ar minēto regulu piešķirts izcilības zīmoga kvalitātes apliecinājums (56.e panta 2. punkts)

… valsts valūta

… %

Atbalsts ieguldījumiem fiksētajos platjoslas tīklos ar mērķi savienot tikai noteiktus atbalsttiesīgus sociālekonomiskos virzītājspēkus (56.e panta 3. punkts)

… valsts valūta

… %

Atbalsts enerģijas ražošanai un energoinfrastruktūrai (56.e panta 4. punkts)

… valsts valūta

… %

Atbalsts sociālajai, izglītības, kultūras un dabas mantojuma infrastruktūrai un darbībām (56.e panta 5. punkts)

… valsts valūta

… %

Atbalsts transportam un transporta infrastruktūrai (56.e panta 6. punkts)

… valsts valūta

… %

Atbalsts citai infrastruktūrai (56.e panta 7. punkts)

… valsts valūta

… %

Atbalsts vides aizsardzībai, tostarp klimata aizsardzībai (56.e panta 8. punkts)

… valsts valūta

… %

Atbalsts pētniecībai, attīstībai, inovācijai un digitalizācijai (56.e panta 9. punkts)

… valsts valūta

… %

Atbalsts fonda InvestEU atbalstīta finansējuma veidā, ko sniedz MVU vai maziem vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem (56.e panta 10. punkts)

… valsts valūta

… %

Atbalsts, kas ietverts komerciāli orientētos starpnieciskajos finanšu produktos, kurus atbalsta no fonda InvestEU (56.f pants)

… valsts valūta

… %


(1)  Ja ad hoc reģionālais atbalsts papildina saskaņā ar atbalsta shēmu(-ām) piešķirto atbalstu, lūgums norādīt gan saskaņā ar shēmu piešķirtā atbalsta intensitāti, gan ad hoc atbalsta intensitāti.

(2)  Saskaņā ar 11. panta 1. punktu ziņošana par atbalstu, kas tiek piešķirts saskaņā ar 19.b pantu, nav obligāta. Līdz ar to ziņošana par šādu atbalstu ir fakultatīva.

(3)  Saskaņā ar 11. panta 1. punktu ziņošana par atbalstu, kas tiek piešķirts saskaņā ar 20.a pantu, nav obligāta. Līdz ar to ziņošana par šādu atbalstu ir fakultatīva.”


Top