(1)

Saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 (2) 9. panta 3. punktu dalībvalstīm katru gadu līdz 15. jūlijam jāiesniedz Komisijai ziņojums par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz brīvprātīgā saistītā atbalsta administrēšanu un kontroli iepriekšējā kalendārajā gadā. Pieredze rāda, ka pašreizējā integrētajā administrācijas un kontroles sistēmā šī prasība katru gadu ziņot par minētajiem pasākumiem ir novecojusi. Vienkāršošanas labad minētā prasība būtu jāsvītro.

(2)

Ja saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 40.a pantu tiek veiktas uzraudzības [monitorējošas] pārbaudes, dalībvalstis iegūst informāciju, kura var norādīt arī uz iespējamām neatbilstībām, kas saistītas ar atbalsta shēmām un atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas parastās pārbaudes uz vietas. Minētā informācija būtu jāizmanto, lai panāktu atbilstību un uzlabotu pārvaldības un kontroles sistēmas datu pareizību. Turklāt būtu jādod saņēmējiem iespēja vienoto pieteikumu, atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu grozīt, lai labotu nepareizības un nesaņemtu sodu. Vienkāršošanas un lielākas pārliecības nodrošināšanas labad tas būtu jāatspoguļo Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 11. panta 4. punktā.

(3)

Kā liecina pieredze, lai labāk ņemtu vērā dalībvalstu īpašos apstākļus un jo īpaši mainīgos klimatiskos un laika apstākļus, būtu jādod dalībvalstīm lielāka elastība Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 13. panta 1. punktā minēto vienotā pieteikuma, atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas galīgo termiņu noteikšanā. Minētā pieeja būtu jāpiemēro arī grozījumu iesniegšanas termiņiem, kas minēti tās pašas regulas 15. panta 2. punktā.

(4)

Ja dalībvalsts piemēro bezpieprasījumu sistēmu, saņēmēji būtu jāinformē, ka atbalsta aprēķināšanā un administratīvo sodu piemērošanā būtu jāņem vērā visu potenciāli atbalsttiesīgo dzīvnieku neatbilstības liellopu, aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmai. Taču neatbilstības gadījumi būtu jānovērtē, ņemot vērā īpašos noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 (3)30. panta 4. punktā, un administratīvo sodu uzlikšanā jāvadās pēc minētās regulas 31. panta.

(5)

Ņemot vērā to, ka Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 33.a panta 1. punktā paredzētās pēckontroles var attiekties uz ļoti nelielām summām, tātad radīt nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jāatļauj dalībvalstīm ierobežot to lauksaimnieku ģenerālkopu, kuriem veic minētās pēckontroles. Šajā nolūkā par pārredzamu un nediskriminējošu kritēriju būtu jāizmanto Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā noteiktā robežvērtība, līdz kādai summu atgūšanu neturpina.

(6)

Pieredze rāda, ka uzraudzības [monitorējošo] pārbaužu pakāpeniska ieviešana, ko veic saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 40.a pantu, atkarībā no attiecīgās platības lieluma vai procesa sarežģītības var ilgt vairāk nekā divus gadus. Tāpēc būtu jādod dalībvalstīm ilgāks laiks, kurā tās var pakāpeniskai virzīties uz minēto pārbaužu ieviešanu visā to teritorijā.

(7)

Lai palīdzētu dalībvalstīm labāk sagatavot lēmumus par monitorējošo pārbaužu piemērošanu, attiecīgo paziņojumu sagatavošanai ir jāatvēl papildu laiks. Tāpēc termiņš, kādā iesniedzami minētie paziņojumi gan attiecībā uz atbalsttiesīguma nosacījumu pārbaudēm, gan savstarpējo atbilstību, būtu jāpagarina.

(8)

Lai ar dzīvniekiem saistīto atbalsta shēmu pārbaudes uz vietas būtu rezultatīvas, ir jānodrošina, ka gadījumā, ja dalībvalsts turēšanas periodu nepiemēro vai ja turēšanas periodu nevar noteikt iepriekš, vai ja turēšanas periods sākas pirms atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, minētās pārbaudes veic laikposmā, kurā par dzīvniekiem ir tiesības pretendēt uz maksājumu vai atbalstu. Turklāt Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014 42. panta 1. punktā būtu jākonkretizē, ka šis pienākums attiecīgā gadījumā ir piemērojams arī pārbaudēm uz vietas, ko veic minētās regulas 35. pantā paredzētās kontroles intensitātes palielināšanas rezultātā.

(9)

Tāpēc Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Lai šajā regulā paredzētie noteikumi būtu pēc iespējas efektīvāki, tā būtu jāpiemēro tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, lauku attīstības atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti par pieprasījumu gadiem vai piemaksu periodiem, kuri sākas 2021. gada 1. janvārī vai vēlāk.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu komitejas un Lauku attīstības komitejas atzinumu,

1)

regulas 9. panta 3. punktu svītro;

2)

regulas 11. panta 4. punkta pirmās daļas otro un trešo teikumu aizstāj ar šādiem:

“Lai palīdzētu saņēmējiem izpildīt atbalsttiesīguma kritērijus, saistības un citus pienākumus, rezultātus tiem paziņo laikus. 40.a panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētos provizoriskos rezultātus zemesgabala līmenī dalībvalstis var izmantot par informāciju, kas ir relevanta tādu atbalsta shēmu un atbalsta pasākumu priekškontrolēm, uz kuriem uzraudzības [monitorējošās] pārbaudes neattiecas. Ja dalībvalsts nolemj to darīt, informācijai, kas saņēmējiem paziņota priekškontroļu satvarā, 40.a panta 4. punktu nepiemēro.”;

3)

regulas 13. panta 1. punkta pirmās daļas otro un trešo teikumu svītro;

4)

regulas 15. panta 2. punktu groza šādi:

5)

regulas 21. panta 4. punkta trešās daļas b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

6)

regulas 33.a panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis var nolemt no šīm pēckontrolēm uz vietas izslēgt saņēmējus, kuriem samazinātais administratīvais sods būtu atbilstošs summām, par kādām dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu var pieņemt lēmumu atgūšanu neturpināt.”;

7)

regulas 40.a panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Kompetentā iestāde var nolemt atbalsta shēmas vai atbalsta pasākuma saņēmējiem piemērot uzraudzības [monitorējošās] pārbaudes platībās, kas izvēlētas, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Kompetentā iestāde minētās platības katrā nākamajā gadā būtiski paplašina.”;

8)

regulas 40.b pantu aizstāj ar šādu:

9)

regulas 42. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja dalībvalsts saskaņā ar 21. panta 1. punkta d) apakšpunktu ir noteikusi laikposmu, vismaz 50 % uz vietas veicamo pārbaužu daudzuma, kas paredzēts, attiecīgi, 32., 33. un 35. pantā, sadala pa visu minēto laikposmu, kas noteikts attiecīgajai dzīvnieku atbalsta shēmai vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumam. Tomēr, ja turēšanas periodu nepiemēro, ja turēšanas periodu nevar noteikt iepriekš vai ja turēšanas periods sākas pirms atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma iesniegšanas, visas 32., 33. un 35. pantā minētās pārbaudes uz vietas sadala pa visu laikposmu, kurā par dzīvnieku ir tiesības pretendēt uz maksājumu vai atbalstu.”;

10)

regulas 70.b pantu aizstāj ar šādu: