This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32021R0379
Regulation (EU) 2021/379 of the European Central Bank of 22 January 2021 on the balance sheet items of credit institutions and of the monetary financial institutions sector (recast) (ECB/2021/2)
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/2)
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/379 (2021. gada 22. janvāris) par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/2)
OV L 73, 3.3.2021, p. 16–85
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
3.3.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 73/16 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) 2021/379
(2021. gada 22. janvāris)
par kredītiestāžu un monetāro finanšu iestāžu sektora bilances posteņiem (pārstrādāta redakcija) (ECB/2021/2)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5. pantu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2531/98 (1998. gada 23. novembris) par obligāto rezervju piemērošanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (2), un īpaši tās 6. panta 4. punktu,
Tā kā:
(1) |
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) (3) ir grozīta, un tajā jāveic turpmāki būtiski grozījumi, jo īpaši ņemot vērā nesenos grozījumus Eiropas Centrālās Regulā (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1131 (5) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2033 (6). Tāpēc tā jāpārstrādā skaidrības nolūkā. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2533/98 5. panta 2. punktu notikusi apspriešanās ar Eiropas Komisiju par grozījumiem statistikas prasībās, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33). |
(3) |
Turklāt Regulas (EK) Nr. 2533/98 3. pantā Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir paredzēts precizēt faktiskos ziņotājus pārskata grupas ietvaros, kā arī noteiktas ECB tiesības pilnībā vai daļēji atbrīvot dažas ziņotāju kategorijas no to statistikas ziņošanas prasībām. Regulas 6. panta 4. punktā noteikts, ka ECB var pieņemt noteikumus, sīkāk norādot nosacījumus, ar kādiem var īstenot tiesības pārbaudīt vai piespiedu kārtā vākt statistisko informāciju. |
(4) |
Regulas (EK) Nr. 2533/98 4. pantā dalībvalstīm ir paredzēts uzdevums pašām organizēt darbu statistikas jomā un pilnībā sadarboties ar Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS), lai nodrošinātu pienākumu izpildi, kas izriet no ECBS Statūtu 5. panta. |
(5) |
ECBS savu uzdevumu veikšanai pieprasa statistisko informāciju par finanšu aktīviem un pasīviem atlikumu un darījumu izteiksmē attiecībā uz monetāro finanšu iestāžu (MFI) sektoru un kredītiestādēm, kā noteikts Savienības tiesību aktos. Lai sniegtu ECB visaptverošu statistisko ainu par monetārajām norisēm dalībvalstīs, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), ko uzskata par vienu ekonomikas teritoriju, jāsagatavo MFI sektora konsolidētā bilance, pamatojoties uz pilnīgu un viendabīgu pārskatu sniedzēju grupu. Pietiekami detalizēta statistiskā informācija vajadzīga arī, lai nodrošinātu attiecībā uz šo teritoriju aprēķināto monetāro rādītāju un bilances posteņu turpmākās analīzes lietderīgumu. |
(6) |
Ar Regulu (ES) 2019/2033 cita starpā grozīta “kredītiestāžu” definīcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (7), lai tajā iekļautu sistēmiskas ieguldījumu brokeru sabiedrības. Līdz ar to atsauce Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) sniegtajā “monetārās finanšu iestādes” definīcijā jāpielāgo attiecīgajai grozītajai Regulas (ES) Nr. 575/2013 normai, lai saglabātu kopējo standartu, definīciju un klasifikāciju konsekvenci noguldījumus pieņemošo sabiedrību statistiskajā klasifikācijā un MFI sektora viendabīgumu. Tomēr jānodrošina arī statistiskās informācijas pastāvīga pieejamība par visām kredītiestādēm, kas definētas grozītās Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, tostarp rezervju bāzes aprēķināšanai minētajām kredītiestādēm saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) (8). Tāpēc pārstrādātās redakcijas darbības jomā iekļautas ne-MFI kredītiestādes. |
(7) |
Lai samazinātu vispārējo pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu, vēlams, lai statistiskā informācija par kredītiestāžu mēneša bilanci tiktu izmantota regulārai obligāto rezervju aprēķināšanai kredītiestādēm, kas iekļautas ECB obligāto rezervju sistēmā saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1). Turklāt pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz rezervju bāzi būtu jāpielāgo, lai ņemtu vērā pārskatu sniegšanu par noguldījumiem kredītiestādēs, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, bez atsauces uz īpašu statistisko klasifikāciju. |
(8) |
Lai atvieglotu saistītu pārskatu sniedzēju grupu statistisko prasību izpildi, MFI var tikt atļauts sniegt pārskatus citu pārskatu sniedzēju vārdā, kas arī ir tās pašas dalībvalsts rezidentes MFI. Tomēr nepieciešams, lai statistiskā informācija, ko sniedz par šādām grupām, attiecīgā gadījumā būtu pietiekama, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1). Tāpēc jāsniedz statistiskā informācija, kas vajadzīga katra šādu grupu dalībnieka rezervju bāzes aprēķināšanai, izņemot gadījumus, kad grupai atļauts sniegt pārskatus par rezervēm apkopotā veidā par grupu kopumā saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1). |
(9) |
ECB statistikas prasību izpildei vajadzīgās statistiskās informācijas vākšana no faktiskajiem pārskatu sniedzējiem ir nacionālo centrālo banku (NCB) uzdevums, kas ir plašāka statistikas pārskatu sniegšanas regulējuma daļa, kuru NCB izveido savā atbildībā atbilstoši Savienības vai nacionālajiem tiesību aktiem vai iedibinātai praksei un kurš paredzēts arī citām statistikas vajadzībām ar nosacījumu, ka netiek apdraudēta ECB statistikas prasību izpilde. Tas var arī samazināt pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu. Lai veicinātu pārskatāmību, šādos gadījumos ziņotājus jāinformē par to, ka dati tiek vākti citiem statistikas mērķiem. Konkrētos gadījumos ECB var izmantot šādām citām vajadzībām savāktu statistisko informāciju savu prasību izpildei. |
(10) |
ECB jāuzrauga monetārās politikas transmisija un jo īpaši galvenajām refinansēšanas operācijām un ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijām piemēroto procentu likmju pārmaiņu ietekme, kā arī saskaņā ar aktīvu iegādes programmu veikto iegāžu ietekme uz mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību kreditēšanas nosacījumiem. Lai ECB varētu efektīvāk un savlaicīgāk uzraudzīt kreditēšanas nosacījumus reālajā ekonomikā un tās kā monetāro rādītāju darījuma partnera lomu, katru mēnesi jāvāc papildu statistiskā informācija par vērtspapīrošanu un citiem MFI veiktiem pārvedumiem, jo īpaši attiecībā uz kredītiem mājsaimniecībām mērķu dalījumā un kredītiem nefinanšu sabiedrībām termiņu dalījumā. |
(11) |
ECB pieprasa statistisko informāciju par naudas līdzekļu apvienošanu virtuālā grupas kontā, lai, analizējot monetārās un kredītu attīstības tendences, virtuālā grupas kontā apvienotos naudas līdzekļos iekļauto noguldījumu un kredītu ietekmi varētu nošķirt no citu noguldījumu un kredītu ietekmes. |
(12) |
Lai atvieglotu kreditēšanas norišu analīzi, dažas definīcijas un pārskatu sniegšanas prakse būtu jāsaskaņo ar definīcijām un praksi citās ECB noteiktajās regulatīvajās pārskatu sniegšanas prasībās. |
(13) |
Tāpat nepieciešams saskaņot naudas tirgus fondu (NTF) definīciju statistikas vajadzībām ar uzraudzības noteikumiem, lai palielinātu tirgus caurredzamību un atvieglotu pārskatu sniegšanu, ciktāl kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas saņēmuši atļauju saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1131, emitē finanšu instrumentus, kurus uzskata par noguldījumu tuviem aizstājējiem. |
(14) |
Lai uzlabotu MFI sektora bilances analīzi euro zonā kopumā, jāveicina pārskatu sniegšanas prasību saskaņošana attiecībā uz dažiem posteņiem, papildinot statistisko informāciju, ko sniedz NCB saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādni ECB/2014/15 (9). |
(15) |
Lai ECB varētu efektīvi uzraudzīt starpbanku aktivitāti, jāvāc informācija par aktīviem un pasīviem MFI darījuma partneru dalījumā un jāuzlabo reizi mēnesī un reizi ceturksnī apkopotās darījuma partneru informācijas konsekvence. |
(16) |
Turklāt, lai precizētu attiecības starp MFI un citām finanšu sektora daļām, tostarp finanšu starpniekiem, kas nav monetārās finanšu iestādes, un lai atbalstītu monetārās savienības finanšu kontu apkopošanu, nepieciešams vākt statistisko informāciju par noguldījumiem un kapitāla vērtspapīriem darījuma partneru apakšsektoru dalījumā. |
(17) |
Informācija par MFI turētajiem parāda vērtspapīriem, ko emitējušas katras dalībvalsts valdības, jāvāc savlaicīgi, lai precīzi uzraudzītu riska darījumus ar šiem vērtspapīriem. Informācija par dalībvalstīm būtu jāpapildina ar informāciju par Savienības iestāžu, tostarp Vienotā noregulējuma valdes (VNV) un Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), aktīviem un pasīviem. Turklāt pārskatu sniegšanas prasības jāatjaunina pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības. |
(18) |
Jāvāc arī informācija par kopējiem nekustamā īpašuma turējumiem, lai uzraudzītu MFI īpašumtiesību uz šādiem aktīviem apmēru un labāk izprastu to vispārējo nefinanšu aktīvu attīstību. |
(19) |
Pēdējās mēneša un ceturkšņa prasības būtu jāievieš attiecībā uz pārskata periodiem, kas ietilpst kalendārajā ceturksnī, lai pārskatu sniedzējiem atvieglotu to izpildi. Līdz ar to pirmā pārskatu sniegšana atbilstoši mēneša prasībām attiecas uz 2022. gada janvāra pārskata periodu, un pirmā pārskatu sniegšana atbilstoši ceturkšņa prasībām attiecas uz 2022. gada pirmo ceturksni. Lai nodrošinātu vajadzīgo datu nepārtrauktu pieejamību, ceturkšņa datu prasības būtu jāsaglabā attiecībā uz 2021. gada ceturtā ceturkšņa pārskata periodu. Tāpēc pārskatu sniegšanas prasības, kas noteiktas saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro pēc mēneša informācijas attiecīgā pārskata perioda, proti, pēc 2022. gada 1. februāra. |
(20) |
Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs regulas pielikumos, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un nepalielina esošos pārskatu sniegšanas pienākumus. Piemērojot šo procedūru, būtu jāņem vērā ECBS Statistikas komitejas (“STK”) viedoklis. NCB ar Statistikas komitejas palīdzību būtu jāierosina šādi tehniski grozījumi šīs regulas pielikumos. |
(21) |
Tomēr, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, nepieciešams, lai šīs regulas noteikumi, kas tieši izriet no “kredītiestāžu” definīcijas grozījuma saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2033, tiktu piemēroti vienlaikus ar minēto grozījumu 2021. gada 26. jūnijā. |
(22) |
Konsekvences un juridiskās noteiktības labad arī nepieciešams, lai šīs regulas normas, kas atsaucas uz Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1), tiktu piemēroti no tās pašas dienas kā minētās regulas normas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un piemērošanas joma
Ar šo regulu attiecībā uz bilances posteņu statistisko informāciju tiek noteiktas pārskatu sniegšanas prasības šādiem pārskatu sniedzējiem, kas ir rezidenti euro zonas dalībvalstu teritorijā:
a) |
monetārajām finanšu iestādēm (MFI), izņemot kredītiestādes; |
b) |
kredītiestādēm, kuras:
|
c) |
kredītiestāžu filiālēm, tostarp euro zonas dalībvalstīs reģistrētām tādu kredītiestāžu filiālēm, kuru juridiskā adrese un galvenais birojs neatrodas kādā no euro zonas dalībvalstīm, bet neskaitot ārpus euro zonas dalībvalstīm reģistrētas tādu kredītiestāžu filiāles, kuras reģistrētas euro zonas dalībvalstī. |
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“monetārā finanšu iestāde” (MFI) ir struktūra, kas piederīga kādam no šiem sektoriem:
|
2) |
“kredītiestāde” ir “kredītiestāde”, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā; |
3) |
“noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālās bankas” ir:
|
4) |
“ne-MFI kredītiestāde” ir kredītiestāde, kuras uzņēmējdarbība nav Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1) apakšpunkta a) punktā minētās darbības; |
5) |
“naudas tirgus fondi” jeb “NTF” ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuriem piešķirta atļauja saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1131 4. pantu un kuri emitē akcijas vai daļas, kas ir noguldījumu tuvi aizstājēji, kā norādīts šīs regulas I pielikuma 1. daļā; |
6) |
“pārskatu sniedzēji” ir pārskatu sniedzēji, kas definēti Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 2. punktā; |
7) |
“rezidents” ir rezidents, kas definēts Regulas (EK) Nr. 2533/98 1. panta 4. punktā; |
8) |
“attiecīgā NCB” ir tās euro zonas dalībvalsts nacionālā centrālā banka, kuras rezidents ir pārskatu sniedzējs; |
9) |
“finanšu instrumentsabiedrība” jeb “FIS” ir finanšu instrumentsabiedrība, kas definēta Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) (12) 1. pantā; |
10) |
“vērtspapīrošana” ir darījums, kas ir: tradicionālā vērtspapīrošana, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 (13) 2. panta 9. punktā, vai vērtspapīrošana, kas definēta Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 2. punktā un kurā notiek vērtspapīrojamo kredītu nodošana FIS; |
11) |
“elektroniskās naudas iestāde” ir “elektroniskās naudas iestāde”, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (14) 2. panta 1. punktā; |
12) |
“elektroniskā nauda” ir elektroniskā nauda, kas definēta Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 2. punktā; |
13) |
“daļēja norakstīšana” ir tieša kredīta summas samazināšana bilancē tā vērtības samazināšanās dēļ; |
14) |
“pilnīga norakstīšana” ir visas kredīta summas norakstīšana, kā rezultātā tas tiek izņemts no bilances; |
15) |
“pakalpojumu sniedzējs” ir MFI, kas pārvalda vērtspapīrošanas pamatā esošos kredītus vai citādi pārvestus kredītus, saņemot no parādniekiem pamatsummas un procentu maksājumus; |
16) |
“grupas iekšējās pozīcijas” ir kredīti tādām euro zonas noguldījumus pieņemošām sabiedrībām, kas ietilpst vienā grupā, ko veido mātesuzņēmums un visi tā tieši vai netieši kontrolētie euro zonas rezidentu grupas dalībnieki, vai noguldījumi tajās; |
17) |
“mazietekmīgā iestāde” ir MFI, kurai piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 1. un 2. punktu, vai ne-MFI kredītiestāde, kurai piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 9. panta 5. punkta a) apakšpunktu; |
18) |
“uzkrājumi nedrošiem parādiem” ir atskaitījumi, ko pārskatu sniedzējs rezervējis kredītu zaudējumiem saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības praksi; |
19) |
“pašu turētie vērtspapīri” ir emitētāja pārskatu sniedzēja turēti vērtspapīri, kas radušies:
|
20) |
“naudas līdzekļu apvienošana virtuālā grupas kontā” ir naudas līdzekļu apvienošana, ko MFI vai vairākas MFI nodrošina iestāžu grupai (“virtuālā grupas konta dalībniekiem”), ja procentus, kas MFI jāmaksā vai jāsaņem, aprēķina, pamatojoties uz visu apvienošanā iekļauto kontu “nosacītu” neto pozīciju, un ja katrs virtuālā grupas konta dalībnieks:
|
21) |
“filiāle” ir “filiāle”, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 17) apakšpunktā; |
22) |
“izslēgšana” ir kredīta vai tā daļas izņemšana no atlikumiem, par kuriem dati sniegti saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu; |
23) |
“kredīta pārvedums” ir pārskatu sniedzēja veikta kredīta vai kredītu portfeļa iegāde vai atsavināšana, ko veic ar īpašumtiesību nodošanu vai pakārtotu līdzdalību; |
24) |
“apvienošanās” ir darbība, ar kuru viena vai vairākas iestādes (pārņemtās iestādes), kuras sadala bez likvidācijas, nodod visus aktīvus un saistības citai iestādei (pārņēmēja iestāde), kas var būt jaundibināta iestāde. |
3. pants
Faktiskie pārskatu sniedzēji
1. Faktiskie pārskatu sniedzēji ir MFI un ne-MFI kredītiestādes, kas ir rezidentes euro zonas dalībvalstu teritorijā.
2. Ja NCB saskaņā ar šīs regulas 5. panta 4. punktu vāc statistisko informāciju par NTF akciju/daļu turētāju rezidenci no citiem finanšu starpniekiem, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (CFS), kā definēts Regulas (ES) Nr. 549/2013 A pielikuma 2.86.–2.94. punktā, šīs NCB var iekļaut šādus CFS faktiskajos pārskatu sniedzējos šīs regulas 5. panta 4. punkta vajadzībām.
4. pants
MFI saraksts statistikas vajadzībām
1. ECB Valde izveido un uztur MFI sarakstu, pamatojoties uz statistisko informāciju, ko iegrāmatojušas NCB, kā norādīts Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes (ES) 2018/876 (ECB/2018/16) (15) 4. pantā.
2. ECB publicē, t. sk. elektroniski, atjauninātu MFI sarakstu statistikas vajadzībām.
3. Ja saraksta jaunākais pieejamais variants nav pareizs, ECB nepiemēro sankcijas pārskatu sniedzējam, kas pienācīgi nepilda šajā regulā noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, ja pārskatu sniedzējs labticīgi paļāvies uz nepareizu sarakstu.
Pārskatu sniedzēji sniedz saskaņā ar šo regulu prasīto statistisko informāciju, ja to izslēgšana no saraksta ir acīmredzama kļūda.
5. pants
Statistikas pārskatu sniegšanas prasības
1. MFI sniedz attiecīgajai NCB visu šādu statistisko informāciju:
a) |
mēneša beigu atlikumi, kas noteikti I pielikuma 2. daļas 1. tabulā; |
b) |
mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas kā obligātās prasības noteiktas I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā, un citas mēneša pārvērtēšanas korekcijas minētajā tabulā, ja to pieprasa attiecīgā NCB; |
c) |
mēneša neto kredītu pārvedumi, kas noteiktas I pielikuma 5. daļas 5.a tabulā; |
d) |
kredītu pārvedumu mēneša beigu atlikumi un mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas I pielikuma 5. daļas 5.b tabulā; |
e) |
ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti I pielikuma 3. daļas 2., 3. un 4. tabulā; |
f) |
ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas kā obligātās prasības I pielikuma 4. daļas 2.A tabulā, un citas ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas minētajā tabulā, ja to pieprasa attiecīgā NCB. |
NCB var vākt pirmās daļas e) un f) apakšpunktā noteikto ceturkšņa statistisko informāciju katru mēnesi, ja šāda vākšana atvieglo datu sagatavošanas procesu.
2. Ne-MFI kredītiestādes sniedz attiecīgajai NCB visu šādu statistisko informāciju:
a) |
mēneša beigu atlikumi, kas noteikti I pielikuma 2. daļas 1. tabulā, izņemot:
|
b) |
mēneša pārvērtēšanas korekcijas, kas kā obligātās prasības noteiktas I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā, un citas mēneša pārvērtēšanas korekcijas minētajā tabulā, ja to pieprasa attiecīgā NCB, izņemot:
|
c) |
ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti I pielikuma 3. daļas 2. tabulā, izņemot posteņus, kas attiecas uz kredītu dalījumu pēc atlikušā termiņa; |
d) |
ceturkšņa beigu atlikumi, kas noteikti I pielikuma 3. daļas 3. un 4. tabulā; |
e) |
ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas, kas noteiktas kā obligātās prasības I pielikuma 4. daļas 2.A tabulā, un citas ceturkšņa pārvērtēšanas korekcijas minētajā tabulā, ja to pieprasa attiecīgā NCB. |
NCB var vākt pirmās daļas c)–e) apakšpunktā noteikto ceturkšņa statistisko informāciju katru mēnesi, ja šāda vākšana atvieglo datu sagatavošanas procesu.
3. NCB saskaņā ar 1. un 2. punktu var vākt statistisko informāciju par emitētajiem un turētajiem vērtspapīriem vērtspapīru dalījumā, ja šo statistikas informāciju iegūst saskaņā ar IV pielikumā noteiktajiem obligātajiem standartiem.
4. NCB var vākt statistisko informāciju par MFI emitēto NTF akciju/daļu turētāju rezidenci no citiem pieejamiem avotiem, kā noteikts I pielikuma 2. daļas 5.7. iedaļā, ja šī informācija atbilst IV pielikumā noteiktajiem obligātajiem standartiem.
6. pants
MFI sniegtie grupu pārskati
1. Ja mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir MFI, kas ir vienas dalībvalsts rezidentes, mātesuzņēmums statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar 5. panta 1. punktu, var konsolidēt statistisko informāciju par šo meitasuzņēmumu darbību. Ja grupā ietilpst kredītiestādes un citas MFI, šādu statistisko informāciju sniedz atsevišķi par kredītiestādēm un citām MFI.
2. Attiecīgā NCB var ļaut kredītiestādei sniegt 5. panta 1. punktā norādīto statistisko informāciju kredītiestāžu grupas vārdā apkopotā veidā, ja piemērojami visi turpmāk minētie nosacījumi:
a) |
kredītiestāde atbilstoši 1. punktam nekonsolidē statistisko informāciju par šo meitasuzņēmumu uzņēmējdarbību statistiskajā informācijā, ko sniedz saskaņā ar 5. panta 1. punktu; |
b) |
attiecīgā NCB piešķīrusi atļauju turēt obligātās rezerves ar šīs kredītiestādes palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 10. panta 5. punktu un ja šī kredītiestāde ir starpniekiestāde minētās regulas 10. panta 1. punkta nozīmē; |
c) |
visi grupas dalībnieki ir MFI, kas ir vienas dalībvalstīs rezidentes. |
Ja attiecīgā NCB piešķīrusi kredītiestādei atļauju saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, šāda kredītiestāde sniedz statistisko informāciju par savu bilanci un par katra grupas dalībnieka bilanci apkopotā veidā saskaņā ar 5. panta 1. punktu.
3. Ja MFI sniedz pārskatus grupas vārdā saskaņā ar 1. un 2. punktu, tās sniedz vismaz III pielikuma 1. daļas 1. tabulā noteikto informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu katra grupas dalībnieka rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu.
Ja MFI, kas sniedz pārskatus par grupu saskaņā ar 1. un 2. punktu, piešķirta atļauja sniegt datus par rezervju bāzi apkopotā veidā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 11. pantu, pirmo daļu nepiemēro.
4. Visus 1. un 2. punktā minētos grupu locekļus atsevišķi iekļauj 4. pantā minētajā MFI sarakstā.
7. pants
Savlaicīgums
1. NCB nosaka biežumu un savlaicīgumu, kādā tās saskaņā ar šo regulu saņem statistisko informāciju no pārskatu sniedzējiem, lai ievērotu 2. un 3. punktā minētos pārskatu sniegšanas termiņus, un par to attiecīgi informē pārskatu sniedzējus.
2. Mēneša statistiku NCB nosūta ECB līdz darba dienas beigām 15 darbadienā pēc tā mēneša beigām, uz ko attiecas šī statistika.
3. Ceturkšņa statistiku NCB nosūta ECB līdz darba dienas beigām 28 darbadienā pēc tā ceturkšņa beigām, uz ko attiecas šī statistika.
8. pants
Grāmatvedības noteikumi statistikas pārskatu sniegšanas vajadzībām
1. Lai sniegtu pārskatus saskaņā ar šo regulu un ja vien nav noteikts citādi, pārskatu sniedzēji ievēro grāmatvedības noteikumus, kas noteikti Padomes Direktīvā 86/635/EEK (16) un jebkuros citos piemērojamos starptautiskajos standartos.
Šīs regulas vajadzībām pārskatu sniedzēji sniedz pārskatus par visiem finanšu aktīviem un pasīviem, ievērojot bruto principu.
2. Pārskatu sniedzējiem sniedzot datus par noguldījumu saistībām un kredītiem, piemēro šādus noteikumus:
a) |
pārskatu sniedzēji sniedz datus par noguldījumu saistību un kredītu mēneša beigu atlikumiem; |
b) |
pārskatu sniedzēji no a) apakšpunktā minētās summas izslēdz vērtības daļēju norakstīšanu un pilnīgu norakstīšanu, kuru nosaka attiecīgā grāmatvedības prakse; |
c) |
pārskatu sniedzēji neveic noguldījumu saistību un kredītu ieskaitu pret jebkuriem citiem aktīviem vai pasīviem. |
3. NCB var ļaut visiem pārskatu sniedzējiem sniegt datus par kredītiem, atskaitot uzkrājumus nedrošiem parādiem, ja tās ļāvušas visiem pārskatu sniedzējiem to darīt pirms šīs regulas pieņemšanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 8. panta 4. punktu.
4. MFI no attiecīgajām aktīvu un pasīvu summām izslēdz pašu turētos parāda vērtspapīrus un kapitāla vērtspapīrus, ko tās emitējušas. NCB var atļaut MFI sniegt datus par pašu turētajiem vērtspapīriem attiecīgajos aktīvos un pasīvos, t. sk. vērtspapīru dalījumā saskaņā ar 5. panta 3. punktu, ja NCB var iegūt I pielikumā noteikto vajadzīgo aktīvu un pasīvu dalījumu, izslēdzot pašu turēto vērtspapīru summas.
9. pants
Atbrīvojumi
1. NCB var piešķirt mazām MFI atbrīvojumus no 5. panta 1. punktā minētajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām, ja piemērojami abi turpmāk norādītie nosacījumi:
a) |
visu mazo MFI, kurām piešķirts atbrīvojums, kopējais devums valsts MFI bilances kopējo aktīvu atlikumā nepārsniedz 5 %; |
b) |
visu NTF, kuriem piešķirts atbrīvojums, kopējais devums nepārsniedz kādu no šādām robežvērtībām:
|
Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar pirmo daļu, tās vāc vismaz visu turpmāk norādīto statistisko informāciju:
a) |
kopējo aktīvu atlikums katru gadu; |
b) |
statistiskā informācija, kas minēta III pielikumā un kas vajadzīga, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu. |
2. NCB var piešķirt mazām MFI, kas ir kredītiestādes, atbrīvojumus no I pielikumā noteiktajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām saskaņā ar minētā pielikuma 6. daļu, ja piemērojami abi šie nosacījumi:
a) |
visu kredītiestāžu, kurām piešķirts atbrīvojums, kopējais devums valsts MFI bilances kopējo aktīvu atlikumā nepārsniedz 10 %; un |
b) |
visu kredītiestāžu, kurām piešķirts atbrīvojums, kopējais devums euro zonas MFI kopsavilkuma bilances kopējo aktīvu atlikumā nepārsniedz 1 %. |
3. Mazietekmīgās iestādes var piemērot atbrīvojumus, ko NCB piešķīrušas saskaņā ar 1. un 2. punktu vai 5. punkta a) apakšpunktu, vai sniegt statistisko informāciju saskaņā ar 5. pantu.
4. NCB var piešķirt NTF atbrīvojumus no šādām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām:
a) |
prasības, kas noteiktas 5.panta 1. punktā, ja piemērojami visi turpmāk norādītie nosacījumi:
|
b) |
jebkura no šādām I pielikumā noteiktajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām:
|
c) |
statistikas pārskatu sniegšanas prasības attiecībā uz I pielikuma 2. daļas 5.7. iedaļā minēto NTF akciju vai daļu turētāju rezidenci, ja piemērojams kāds no turpmāk norādītajiem nosacījumiem:
|
Ja NCB piešķir atbrīvojumus NTF saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunkta i), ii), v) vai vi) punktu, tās nodrošina, ka atbrīvojumu kopējais devums valsts MFI bilances katra attiecīgā posteņa kopējā atlikumā nepārsniedz 5 %.
Ja NCB piešķir atbrīvojumus NTF saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunkta iii) punktu, tās nošķir atsevišķus blokus aktīvu un pasīvu pozīcijām un iekšzemes rezidentiem un citu euro zonas dalībvalstu rezidentiem un nodrošina, ka apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu sektoru kopējais devums katrā blokā, uz kuru attiecas atbrīvojums, nepārsniedz 5 % no valsts NTF bilances attiecīgā bloka.
Ja NCB piešķir atbrīvojumus NTF saskaņā ar pirmās daļas c) apakšpunkta i) un iii) punktu, šos atbrīvojumus piemēro 12 mēnešus.
5. NCB var piešķirt ne-MFI kredītiestādēm atbrīvojumus no šādām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām:
a) |
prasības, kas norādītas 5. panta 2. punktā, ja pārskatu sniedzēja kopējo aktīvu atlikumi ir mazāki par 350 milj. euro vai vienādi ar tiem; |
b) |
jebkura no šādām I pielikumā noteiktajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām:
|
Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar pirmās daļas a) apakšpunktu, tās vāc vismaz visu turpmāk norādīto statistisko informāciju:
a) |
kopējo aktīvu atlikums katru gadu; |
b) |
statistiskā informācija, kas minēta III pielikumā un kas vajadzīga, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu. |
6. NCB var piešķirt MFI un ne-MFI kredītiestādēm turpmāk norādītos atbrīvojumus no prasības sniegt datus par pārvērtēšanas korekcijām saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu:
a) |
atbrīvojums NTF no I pielikuma 4. daļā noteiktās prasības sniegt datus par pārvērtēšanas korekcijām; |
b) |
atbrīvojums MFI un ne-MFI kredītiestādēm no prasības reizi mēnesī sniegt datus par pārvērtēšanas korekcijām attiecībā uz vērtspapīriem, kā noteikts I pielikuma 4. daļas 1.A tabulā. Ja saskaņā ar šo punktu piešķirts atbrīvojums, pārskatu sniedzēji par šīm pārvērtēšanas korekcijām datus sniedz reizi ceturksnī un pēc pieprasījuma sniedz NCB abus turpmāk norādītos:
|
c) |
NCB var piešķirt MFI un ne-MFI kredītiestādēm atbrīvojumus no prasības sniegt datus par pārvērtēšanas korekcijām, kas noteiktas I pielikuma 4. daļā, ja pārskatu sniedzējs sniedz pārskatu par vērtspapīru atlikumiem mēneša beigās vērtspapīru dalījumā. Ja saskaņā ar šo punktu piešķir atbrīvojumu, piemēro abus turpmāk norādītos noteikumus:
|
7. NCB var piešķirt MFI atbrīvojumus no I pielikuma 3. daļas 7.–9. iedaļā minētajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz ārpus euro zonas esošu dalībvalsti, ja piemērojams kāds no šādiem nosacījumiem:
a) |
augstākā apkopojuma līmenī savāktā statistiskā informācija liecina, ka pozīcijas ar darījuma partneriem, kas ir attiecīgās ārpus euro zonas dalībvalsts rezidenti, ir nenozīmīgas; |
b) |
augstākā apkopojuma līmenī savāktā statistiskā informācija liecina, ka pozīcijas attiecīgās ārpus euro zonas dalībvalsts valūtā ir nenozīmīgas. |
Ja NCB saskaņā ar pirmo daļu piešķir MFI atbrīvojumus attiecībā uz valsti, kas pievienojas Savienībai, NCB var atsaukt šos atbrīvojumus 12 mēnešus pēc tam, kad tā informējusi MFI par savu nodomu atsaukt šos atbrīvojumus.
Ja NCB piešķir MFI atbrīvojumus saskaņā ar pirmo daļu, tās var piešķirt tādus pašus atbrīvojumus arī ne-MFI kredītiestādēm.
8. NCB var piešķirt MFI atbrīvojumus no statistikas pārskatu sniegšanas prasībām attiecībā uz naudas līdzekļu apvienošanu virtuālā grupas kontā, kā noteikts I pielikuma 2. daļā, šādos gadījumos:
a) |
ja virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu noguldījumu vai kredītu euro zonas rezidentiem (izņemot MFI) atlikumi valsts MFI bilancē nepārsniedz 2 mljrd. euro; |
b) |
ja a) apakšpunktā minētā robežvērtība ir pārsniegta, NCB var piešķirt MFI atbrīvojumus, ja virtuālā grupas kontā apvienotu naudas līdzekļu noguldījumu vai kredītu euro zonas rezidentiem (izņemot MFI) atlikumi tās bilancē nepārsniedz 500 milj. euro. |
9. NCB var piešķirt MFI atbrīvojumus attiecībā uz prasību atsevišķi identificēt kredītus vienīpašnieka uzņēmumiem/līgumsabiedrībām bez juridiska statusa, kas norādītas I pielikuma 2. daļas 3. iedaļā, ja šie kredīti veido mazāk nekā 5 % no kopējiem kredītiem mājsaimniecībām valsts MFI bilancē.
Ja NCB piešķir MFI atbrīvojumus saskaņā ar pirmo daļu, tās piešķir tādus pašus atbrīvojumus arī ne-MFI kredītiestādēm.
10. Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar 1., 2., 4., 5. un 9. punktu, tās pārbauda, vai nav pārsniegtas tajos norādītās robežvērtības. Šādu pārbaudi veic pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā nākamā gada sākumā.
Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar 8. punktu, tās pārbauda, vai nav pārsniegtas tajā norādītās robežvērtības. Šādu pārbaudi veic vismaz reizi divos gados un pietiekamu laiku iepriekš, lai varētu piešķirt vai vajadzības gadījumā atsaukt atbrīvojumu, tam stājoties spēkā nākamā gada sākumā.
10. pants
Obligātie standarti un nacionālais pārskatu sniegšanas regulējums
1. Pārskatu sniedzēji pilda statistikas pārskatu sniegšanas prasības, kas uz tiem attiecas saskaņā ar IV pielikumā noteiktajiem obligātajiem datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartiem.
2. Pārskatu sniegšanas prasības, kuras jāievēro faktiskajiem pārskatu sniedzējiem, NCB definē un īsteno saskaņā ar nacionālajām prasībām. NCB nodrošina, ka šī pārskatu sniegšanas kārtība nodrošina prasīto statistisko informāciju un ļauj pareizi pārbaudīt IV pielikumā izklāstīto obligāto datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu standartu ievērošanu.
11. pants
Apvienošanās, sadalīšanās un reorganizācija
1. Faktiskais pārskatu sniedzējs paziņo attiecīgajai NCB par apvienošanos, sadalīšanos vai citu reorganizāciju, ja:
a) |
apvienošanās, sadalīšanās vai cita reorganizācija varētu ietekmēt faktiskā pārskatu sniedzēja pārskatu sniegšanas prasību izpildi; un |
b) |
nodoms īstenot a) apakšpunktā minēto darbību ir zināms publiski. |
2. Šā panta 1. punktā minētais paziņojums:
a) |
tiek sniegts pietiekamu laiku pirms apvienošanās, sadalīšanās vai citas reorganizācijas spēkā stāšanās; |
b) |
norāda procedūras, kas tiks izmantotas, lai izpildītu šajā regulā noteiktās statistikas pārskatu sniegšanas prasības. |
3. Ja pārskatu sniedzēju apvienošanās notiek laikā starp pārskata perioda beigām un statistiskās informācijas sniegšanas par šo pārskata periodu termiņu, ko attiecīgā NCB noteikusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu, pārņēmēja iestāde šajā pārskata periodā izpilda pārņemto iestāžu pārskatu sniegšanas prasības tā, it kā apvienošanās nebūtu notikusi.
4. Ja pārskatu sniedzēju apvienošanās notiek pārskata periodā, NCB var atļaut pārņēmējai iestādei statistisko informāciju par pārņemtajām iestādēm sniegt atsevišķi no savas statistikas informācijas par šo pārskata periodu un turpmākajiem pārskata periodiem.
Pirmās daļas vajadzībām NCB nedrīkst ļaut pārņēmējai iestādei statistisko informāciju par pārņemtajām iestādēm sniegt atsevišķi no savas statistikas informācijas par laikposmu, kas pārsniedz sešus mēnešus pēc apvienošanās.
12. pants
Statistiskās informācijas sniegšana par rezervju bāzi
1. Kredītiestādes attiecīgajai NCB sniedz III pielikumā norādīto statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu.
2. Kredītiestādes reizi ceturksnī sniedz vismaz III pielikuma 1. daļas 1. tabulā norādīto statistisko informāciju, ja piemērojami šādi nosacījumi:
a) |
kredītiestāde ir mazietekmīga iestāde; |
b) |
kredītiestāde sniedz pārskatus tādas grupas vārdā saskaņā ar 6. pantu, kuru veido tikai mazietekmīgās iestādes. |
13. pants
Pārbaude un piespiedu vākšana
NCB realizē tiesības pārbaudīt vai vākt piespiedu kārtā informāciju, kas pārskatu sniedzējiem jāsniedz saskaņā ar šo regulu, neierobežojot ECB tiesības pašai īstenot šādas tiesības. Šīs tiesības NCB jo īpaši īsteno, ja faktiskie pārskatu sniedzēji neievēro šīs regulas IV pielikumā noteiktos datu nosūtīšanas, precizitātes, konceptuālās atbilstības un labojumu obligātos standartus.
14. pants
Pirmā pārskatu sniegšana
1. Pirmā ikmēneša statistiskās informācijas sniegšana saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu sākas ar 2022. gada janvāra datiem.
2. Pirmo ceturkšņa statistiskas informācijas sniegšana saskaņā ar 5. panta 1. un 2. punktu sākas ar datiem par 2022. gada pirmo ceturksni.
15. pants
Vienkāršotā grozīšanas procedūra
ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas viedokli, veic jebkādus vajadzīgos tehniskos grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos ar noteikumu, ka šie grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniedzējiem radīto slogu dalībvalstīs. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem minētiem grozījumiem.
16. pants
Atcelšana
1. Regula (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) tiek atcelta ar 2021. gada 26. jūniju.
2. Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu VI pielikumā.
17. pants
Pārejas noteikumi
1. MFI, kas norādītas 2. panta 1. punktā, piemēro Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) noteikumus no 2021. gada 26. jūnija līdz 2022. gada 1. februārim.
2. Šīs regulas 2. panta 4. punktā minētās ne-MFI kredītiestādes, piemēro Regulā (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) MFI noteiktās pārskatu sniegšanas prasības no 2021. gada 26. jūnija līdz 2022. gada 1. februārim, izņemot minētās regulas 6. pantā noteiktās pārskatu sniegšanas prasības. Izņemot III pielikumā norādīto statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu, NCB var noteikt datumu, kurā ne-MFI kredītiestādēm, jāsniedz informācija saskaņā ar šo punktu. Minētais datums nav vēlāks par 2022. gada 31. martu.
3. NCB var piešķirt ne-MFI kredītiestādēm atbrīvojumus no 1. punktā norādītajām statistikas pārskatu sniegšanas prasībām, ja pārskatu sniedzēja kopējo aktīvu atlikumi ir mazāki par 350 milj. euro vai vienādi ar tiem.
Ja NCB piešķir atbrīvojumus saskaņā ar pirmo daļu, tās vāc vismaz III pielikumā norādīto statistisko informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu kredītiestāžu rezervju bāzi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 5. pantu.
4. Šī panta 1. un 2. punkta vajadzībām pārskatu sniedzējiem nav jāsniedz dati par kredītu nekustamā īpašuma nodrošinājuma dalījumiem, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 3. daļas 1. iedaļā.
5. Pārskatu sniedzēji līdz 2022. gada 28. februārim turpina sniegt noteiktus bilances informācijas posteņus reizi ceturksnī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 5. panta 1. punkta trešo teikumu un kā norādīts minētās regulas I pielikumā.
6. Par laikposmu no 2021. gada 26. jūnija līdz 2022. gada 1. februārim, ja 1. un 2. punktā minētie pārskatu sniedzēji sniedz datus par saistībām pret kredītiestādēm, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības saskaņā ar Regulu (ES) 2021/378 (ECB/2021/1), tie minētajos pārskatos iekļauj savas saistības pret ne-MFI kredītiestādēm.
18. pants
Nobeiguma noteikums
Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To piemēro ar 2021. gada 26. jūniju.
Tomēr 5., 8. un 9. pantu piemēro ar 2022. gada 1. februāri.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 22. janvārī
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidente
Christine LAGARDE
(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.
(2) OV L 318, 27.11.1998., 1. lpp.
(3) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1071/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.).
(4) Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1745/2003 (2003. gada 12. septembris) par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.). Jaunākie grozījumi Eiropas Centrālās bankas Regulā (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) ir iekļauti minētās regulas pārstrādātajā redakcijā Eiropas Centrālās bankas Regulā (ES) 2021/378 (2021. gada 22. janvāris) par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2021/1) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1131 (2017. gada 14. jūnijs) par naudas tirgus fondiem (OV L 169, 30.6.2017., 8. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(8) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) 2021/378 (2021. gada 22. janvāris) par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2021/1) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).
(9) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2014/15 (2014. gada 4. aprīlis) par monetāro un finanšu statistiku (OV L 340, 26.11.2014., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).
(12) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1075/2013 (2013. gada 18. oktobris) par vērtspapīrošanas darījumos iesaistīto finanšu instrumentsabiedrību aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/40) (OV L 297, 7.11.2013., 107. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).
(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu, (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).
(15) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2018/876 (2018. gada 1. jūnijs) par Iestāžu un filiāļu datu reģistru (ECB/2018/16) (OV L 154, 18.6.2018., 3. lpp.).
(16) Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).
(17) Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1073/2013 (2013. gada 18. oktobris) par ieguldījumu fondu aktīvu un pasīvu statistiku (ECB/2013/38) (OV L 297, 7.11.2013., 73. lpp.).
I PIELIKUMS
STATISTIKAS PĀRSKATU SNIEGŠANAS PRASĪBAS
1. DAĻA
Dažu MFI identifikācija, pamatojoties uz noguldījumu aizvietojamības principiem
1.1. |
Finanšu iestādes, kas nav kredītiestādes, kuras emitē tādus finanšu instrumentus, ko uzskata par noguldījumu līdzvērtīgiem aizstājējiem, klasificē kā MFI, ja tās atbilst MFI definīcijai citos aspektos. Šīs klasifikācijas pamatā ir noguldījumu aizvietojamības kritēriji, t. i., vai saistības klasificē kā noguldījumus, ko nosaka pēc to likviditātes, apvienojot pārvedamības, konvertējamības, noteiktības un tirgojamības īpašības un vajadzības gadījumā ņemot vērā to emitēšanas termiņu.
Šos noguldījumu aizvietojamības kritērijus piemēro arī, lai noteiktu, vai saistības klasificējamas kā noguldījumi, ja vien šādām saistībām nav atsevišķas kategorijas. |
1.2. |
Lai definētu iepriekšējā punktā minēto noguldījumu aizvietojamību un klasificētu saistības kā noguldījumus:
|
1.3. |
Akcijas/daļas, ko emitējuši kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri darbojas tikai kā darbinieku uzkrājumu shēmas un kuros saskaņā ar šīm shēmām ieguldītājiem savus ieguldījumus atļauts atgūt tikai saskaņā ar ierobežojošiem atgūšanas noteikumiem, kas nav saistīti ar notikumiem tirgū, neuzskata par noguldījumu tuviem aizstājējiem. |
2. DAĻA
Bilance (mēneša atlikumi)
Lai apkopotu monetāros rādītājus un bilances posteņus par attiecīgās euro zonas dalībvalsts teritoriju, ECB prasa sniegt datus 1. tabulā. ECB obligāto rezervju sistēmas vajadzībām vajadzīgi papildu dati. Mēneša prasības ir šādas:
1. Instrumentu kategorijas
a) Pasīvi
Attiecīgās instrumentu kategorijas ir: apgrozībā esošā skaidrā nauda, noguldījumu saistības, emitētās NTF akcijas/daļas, emitētie parāda vērtspapīri, kapitāls un rezerves un pārējie pasīvi. Lai nodalītu monetārās saistības no nemonetārajām, arī noguldījumu saistības iedala noguldījumos uz nakti, noguldījumos ar noteiktu termiņu, noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un atpirkšanas līgumos (repo līgumos). Sk. definīcijas II pielikumā.
b) Aktīvi
Attiecīgās instrumentu kategorijas ir: skaidrā nauda, kredīti, parāda vērtspapīri turējumā, pašu kapitāls, ieguldījumu fondu akcijas, nefinanšu aktīvi un pārējie aktīvi. Sk. definīcijas II pielikumā.
2. Iedalījums pēc termiņa
Ja dažādos tirgos finanšu instrumenti nav pilnībā salīdzināmi, sākotnējo termiņu iedalījumu var aizstāt ar instrumentu iedalījumu.
a) Pasīvi
Termiņu vai brīdinājuma termiņu par izņemšanu iedalījuma grupu robežas ir:: noguldījumiem ar noteiktu termiņu – 1 gads un 2 gadi; un noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu – 3 mēneši un 2 gadi. Atpirkšanas līgumi jeb repo līgumi netiek dalīti pēc termiņa, jo tie parasti ir īstermiņa finanšu instrumenti, t. i., parasti ar termiņu līdz 3 mēnešiem. MFI emitētos parāda vērtspapīrus iedala pēc termiņa viens gads un divi gadi. Termiņu iedalījums netiek prasīts attiecībā uz MFI emitētajām akcijām/daļām.
b) Aktīvi
Termiņu dalījuma grupu robežas ir: kredītiem euro zonas rezidentiem (izņemot MFI) pēc apakšsektora un kredītiem mājsaimniecībām pēc mērķa – 1 gads un 5 gadi; ar papildu 2 gadu robežu kredītiem euro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām pēc mērķa, kas denominēts euro; un euro zonā esošo MFI emitēto parāda vērtspapīru turējumiem – 1 gads un 2 gadi.
3. Iedalījums pēc mērķa un kredītu vienīpašnieka uzņēmumiem un līgumsabiedrībām bez juridiska statusa, atsevišķa identifikācija
Kredītus mājsaimniecībām un mājsaimniecības apkalpojošām bezpeļņas organizācijām sīkāk iedala pēc kredīta mērķa (patēriņa kredīti, kredīti mājokļa iegādei, citi kredīti). Kategorijā “citi kredīti” kredīti, kas piešķirti vienīpašnieka uzņēmumiem/līgumsabiedrībām bez juridiska statusa, jānorāda atsevišķi.
4. Valūtu dalījums
Bilances posteņos, kurus var izmantot monetāro radītāju apkopošanai, atlikumi euro ir jānorāda atsevišķi, lai ECB būtu iespēja monetāros radītājus definēt tā, lai tie ietvertu posteņu atlikumus, kas izteikti visās valūtās kopā vai tikai euro.
5. Darījuma partneru sektora un rezidences dalījums
5.1. |
Lai apkopotu monetāros rādītājus un bilances posteņus, kuri attiecas uz euro zonas dalībvalstīm, jāidentificē euro zonas dalībvalstīs esošie darījuma partneri, kuri veido naudas glabāšanas sektoru. Šajā nolūkā darījuma partnerus, kas nav MFI, saskaņā ar pārstrādāto Eiropas Kontu sistēmu (turpmāk – “EKS 2010”), kas noteikta Regulā (ES) Nr. 549/2013 (sk. II pielikuma 3. daļu), iedala sektorā “vispārējā valdība” (S.13), kur atsevišķi nodalīta centrālā valdība (S.1311) attiecībā uz kopējām noguldījumu saistībām, un citos rezidentu sektoros. Lai aprēķinātu monetāro rādītāju un atbilstošo kredīta rādītāju mēneša dalījumu pa sektoriem, citus rezidentu sektorus sīkāk iedala šādos apakšsektoros: nefinanšu sabiedrības (S.11), mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (S.14 + S.15), apdrošināšanas sabiedrības (S.128), pensiju fondi (S.129), ieguldījumu fondi, kas nav naudas tirgus fondi (S.124), citi finanšu starpnieki (S.125), finanšu palīgsabiedrības (S.126) un piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.127). Lai sniegtu pārskatu par dažiem bilances posteņiem, piem., kredītiem un parāda vērtspapīriem, pēdējos trīs sektorus apvieno (S.125 + S.126 + S.127). Citu finanšu starpnieku sektorā (S.125) papildus tiek norādīti darījuma partneri, kas ir FIS un centrālie klīringa darījuma partneri. Attiecībā uz vienīpašnieka uzņēmumiem/līgumsabiedrībām bez juridiska statusa, sk. 3. iedaļu.
ECB obligāto rezervju sistēmas vajadzībām 1. tabulā ir nodalīta centrālā valdība attiecībā uz kopējām noguldījumu saistībām un noguldījumu kategorijām “noguldījumi ar noteiktu termiņu ilgāku par 2 gadiem”, “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 2 gadiem” un “repo līgumi”. Tāpat rezervju bāzes aprēķināšanai tiek vākta informācija par saistībām pret citām kredītiestādēm, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, kā norādīts III pielikuma 1. daļā. |
5.2. |
MFI darījuma partneri iedalīti centrālajās bankās (S.121), atsevišķi identificējot ECB, noguldījumus pieņemošajās sabiedrības, izņemot centrālās bankas (S.122), un NTF (S.123). Tas nepieciešams, lai labāk izprastu kreditēšanas un finansēšanas politiku banku nozarē un labāk uzraudzītu starpbanku darbības. |
5.3. |
Lai varētu identificēt vienā grupā (vietējās un citas euro zonas dalībvalstis) ietilpstošo iestāžu savstarpējo sadarbību, attiecībā uz grupas iekšējām pozīcijām atsevišķi jānodala pārskatu sniedzēju kredītu un noguldījumu pozīcijas un darījumi ar noguldījumus pieņemošajām sabiedrībām, izņemot centrālās bankas (S.122). |
5.4. |
Lai sniegtu labāku priekšstatu par valdību un banku savstarpējo sadarbību, attiecībā uz parāda vērtspapīru turējumiem ar sākotnējo termiņu līdz 1 gadam, kas norādīti valūtu iedalījumā, atsevišķi jānodala vispārējā valdība (S.13). |
5.5. |
Daži noguldījumi/kredīti, kas izriet no repo/reversā repo līgumiem vai līdzīgām operācijām, var attiekties uz darījumiem ar centrālajiem darījuma partneriem. Centrālais darījuma partneris ir struktūra, kas juridiskā izpratnē ir starp finanšu tirgos tirgoto līgumu darījuma pusēm, kļūstot par pircēju attiecībā pret katru pārdevēju un pārdevēju attiecībā pret katru pircēju. Saskaņā ar 8. panta 2. punktu par šādiem darījumiem datus jāsniedz kā par noguldījumiem un kredītiem neatkarīgi no tā, kādu procedūru piemēro citām pārskatu sniegšanas vajadzībām. Tā kā šādi darījumi bieži aizstāj MFI divpusējos darījumus, papildus nodala repo līgumus un reversā repo līgumus, kuros iesaistīti centrālie darījuma partneri, kas klasificēti kā citi finanšu starpnieki (S.125). |
5.6. |
Statistikas iedalījumos “iekšzemes” darījuma partnerus nodala no “euro zona, izņemot iekšzemi” darījuma partneriem. Dalībvalstīs esošos darījuma partnerus identificē atbilstoši to iekšzemes sektoram vai institucionālajai klasifikācijai saskaņā ar ECB sarakstiem statistikas vajadzībām, ECB “MFI Bilances statistikas rokasgrāmatu” un EKS 2010. Par ES iestādēm, kas ir euro zonas rezidenti, bet nav dalībvalsts rezidenti (piem., ECB), datus sniedz kā par “euro zonas, izņemot iekšzemi” darījumu partneriem. Darījumu partnerus, kas atrodas ārpus dalībvalstīm, klasificē saskaņā ar Nacionālo kontu sistēmu (turpmāk – “NKS 2008”). |
5.7. |
Euro zonas dalībvalsts MFI emitēto NTF akciju/daļu gadījumā pārskatu sniedzēji sniedz datu minimumu par to turētāju rezidenci saskaņā ar iekšzemes/citu euro zonas dalībvalstu/pārējās pasaules iedalījumu, lai nodrošinātu iespēju izslēgt euro zonas dalībvalstu nerezidentu turējumus. NCB var iegūt nepieciešamo statistisko informāciju no datiem, kas savākti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1011/2012 (ECB/2012/24), ciktāl dati atbilst šīs regulas 7. pantā noteiktajām savlaicīguma prasībām un IV pielikumā noteiktajiem minimālajiem standartiem.
|
6. Kapitāla un rezervju dalījums
Šis dalījums vajadzīgs, lai sniegtu informāciju par kapitāla un rezervju grāmatvedības komponentiem un uzraudzītu šā posteņa mijiedarbību ar citām bilances tendencēm.
7. Pārējos aktīvos un pasīvos ietverto atvasināto instrumentu un uzkrāto procentu par kredītiem un noguldījumiem identificēšana.
Šis dalījums nepieciešams, lai uzlabotu statistikas konsekvenci.
8. Pašu turētie vērtspapīri
1. tabulā prasīta informācija par MFI pašu turētajiem parāda vērtspapīriem un kapitāla vērtspapīriem, kas izslēgti no aktīviem un pasīviem saskaņā ar 8. panta 4. punktu.
3. DAĻA
Bilance (ceturkšņa atlikumi)
Monetārās attīstības sīkākai analīzei un citiem statistikas mērķiem, ECB pieprasa šādus datus par pamatrādītājiem:
1. |
Euro zonas ne-MFI izsniegto kredītu apakšsektoru un termiņa dalījums (sk. 2. tabulu) Tas vajadzīgs, lai varētu uzraudzīt pilnībā visu kopējā kredītu finansējuma apakšsektoru un termiņu struktūru (kredīti un vērtspapīri) attiecībā uz naudas tirgus sektoru. Nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem euro ar sākotnējo termiņu ilgāku par 1 gadu un sākotnējo termiņu ilgāku par 2 gadiem nepieciešamas papildu “t. sk.” pozīcijas, lai norādītu dažus atlikušos termiņus un procentu likmju maiņas periodus (sk. 2. tabulu). Ar procentu likmes maiņu saprot kredīta procentu likmes pārmaiņas, kas paredzētas spēkā esošajā kredīta līgumā. Kredīti, uz kuriem attiecas procentu likmes maiņa, ietver arī kredītus ar procentu likmēm, kas periodiski tiek pārskatītas saskaņā ar indeksa attīstību, piemēram, EURIBOR, kredītus ar procentu likmēm, kas tiek pārskatītas nepārtraukti, t. i., mainīgās procentu likmes, un kredītus ar procentu likmēm, kas tiek pārskatītas pēc kreditora ieskatiem. |
2. |
Noguldījumu saistību iedalījums apakšsektoros attiecībā pret euro zonas dalībvalstu vispārējo valdību (izņemot centrālo valdību) (sk. 2. tabulu). Tas tiek prasīts kā papildinoša informācija ikmēneša pārskatiem. |
3. |
Sektoru dalījums pēc pozīcijām ar darījuma partneriem, kuri atrodas ārpus euro zonas dalībvalstīm (t.i., dalībvalstis, kuru valūta nav euro, un pārējā pasaule) (sk. 2. tabulu). Ja EKS 2010 nav spēkā, piemēro sektoru klasifikāciju saskaņā ar NKS 2008. |
4. |
Nekustamā īpašuma identifikācija nefinanšu aktīvos. Šis dalījums vajadzīgs, lai sniegtu papildu informāciju par nefinanšu aktīviem un uzraudzītu banku sektora nekustamā īpašuma turējumu relatīvo nozīmi. |
5. |
Pārējos aktīvos un pasīvos (sk. 2. tabulu) ietverto atvasināto instrumentu bilances pozīciju identificēšana sektoru dalījumā. Šis dalījums vajadzīgs, lai uzlabotu statistikas konsekvenci, un tas papildina mēneša pārskatus. |
6. |
Turēto kapitāla vērtspapīru dalījums biržas sarakstā iekļautās akcijās, biržas sarakstā neiekļautās akcijās un citā pašu kapitālā (sk. 2. tabulu). Tas papildina mēneša pārskatus, sniedzot informāciju par to, kā var tikt tirgoti kapitāla vērtspapīri. |
7. |
Valstu dalījums un pozīcijas Eiropas Investīciju bankā, Eiropas Stabilizācijas mehānismā, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentā un Vienotā noregulējuma valdē (sk. 3. tabulu). Šis dalījums vajadzīgs, lai analizētu turpmākās norises monetārajā jomā, sniegtu statistisko informāciju par dalībvalstīm, kuras var ieviest euro, un veiktu datu kvalitātes pārbaudes. Valstu dalījums jāsniedz attiecībā uz katru dalībvalsti. Ja valsts pievienojas Savienībai, datu sniegšana par dalījumu attiecībā uz šādu dalībvalsti sākas ar to ceturkšņa pārskata periodu, kas ietver dalībvalsts pievienošanās datumu. Valstu dalījums jāsniedz arī attiecībā uz valstīm, kas izstājas no Savienības vai ir izstājušās no tās, t. i., kā atsevišķs dalījums kategorijā “Pārējā pasaule (izņemot ES)”. |
8. |
Sektoru iedalījums pēc euro zonas iekšzemes pārrobežu noguldījumiem iestādēs, kas nav MFI un kredītiem no iestādēm, kas nav MFI (sk. 3. tabulu). Šis dalījums nepieciešams, lai novērtētu pārskatu sniedzēju pozīcijas katrā atsevišķā dalībvalstī attiecībā uz darījuma partneriem, kas ir citu euro zonas dalībvalstu rezidenti. Ja dalībvalsts ievieš euro, datu sniegšana par dalījumu attiecībā uz šo dalībvalsti sākas ar to ceturkšņa pārskata periodu, kas ietver euro ieviešanas dienu. |
9. |
Valūtu dalījums (sk. 4. tabulu). Valūtu dalījums vajadzīgs kredītiem attiecībā uz katras ārpus euro zonas esošās dalībvalsts valūtu, kā arī noguldījumiem, kredītiem un parāda vērtspapīriem, ko tur noteiktās valūtās (GBP, USD, CHF un JPY). Šis dalījums nepieciešams, lai varētu veikt darījumu aprēķināšanu monetāro rādītāju un bilances posteņu, kas koriģēti atbilstoši valūtas kursa pārmaiņām, vajadzībām, ja šādi rādītāji aptver visas valūtas kopā. |
3. tabula
Ceturkšņa atlikumi (valstu dalījumā)
BILANCES POSTEŅI |
ES |
Pārējā pasaule (ārpus ES) |
|||||
|
|||||||
|
Citas euro zonas dalībvalstis |
Ārpus euro zonas dalībvalstis |
Noteiktas ES iestādes (*1) |
|
t. sk.: Apvienotā Karaliste |
||
PASĪVI |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
no MFI |
|
|
|
|
|
||
no ne-MFI |
|
|
|
|
|
||
vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
||
citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
|
|
|
|
|
||
apdrošināšanas sabiedrības |
|
|
|
|
|
||
pensiju fondi |
|
|
|
|
|
||
ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
|
|
|
|
|
||
nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
||
mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
MFI |
|
|
|
|
|
||
ne-MFI |
|
|
|
|
|
||
vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
||
citi finanšu starpnieki + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (S.125+S.126+S.127) |
|
|
|
|
|
||
apdrošināšanas sabiedrības |
|
|
|
|
|
||
pensiju fondi |
|
|
|
|
|
||
ieguldījumu fondi, izņemot NTF (S.124) |
|
|
|
|
|
||
nefinanšu sabiedrības |
|
|
|
|
|
||
mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
||
1–2 gadi |
|
|
|
|
|
||
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
|
|
|
|
|
||
līdz 1 gadam |
|
|
|
|
|
||
1–2 gadi |
|
|
|
|
|
||
ilgāk par 2 gadiem |
|
|
|
|
|
||
ne-MFI emitēti |
|
|
|
|
|
||
t. sk. vispārējā valdība |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
NTF akcijas/daļas |
|
|
|
|
|
||
Akcijas/daļas ieguldījumu fondos, izņemot NTF |
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
4. tabula
Ceturkšņa atlikumi (valūtu dalījumā)
BILANCES POSTEŅI |
Visas valūtas kopā |
Euro |
ES valūtas, izņemot euro |
Ārpus ES valstu valūtas |
Noteiktas valūtas |
||||||
|
|
|
Kopā |
Katra ES dalībvalsts valūta |
|
GBP |
USD |
JPY |
CHF |
||
PASĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
no MFI |
M |
M |
|
|
|
|
|
|
|
||
no ne-MFI |
M |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
no MFI |
M |
M |
|
|
|
|
|
|
|
||
no ne-MFI |
M |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
līdz 1 gadam |
M |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
ilgāk par 1 gadu |
M |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
no MFI |
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
no ne-MFI |
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
M |
M |
|
|
|
|
|
|
|
||
AKTĪVI |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
MFI |
M |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
ne-MFI |
M |
M |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
MFI |
M |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
ne-MFI |
M |
M |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
līdz 1 gadam |
M |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
ilgāk par 1 gadu |
M |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
MFI |
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
ne-MFI |
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
M |
M |
|
|
|
|
|
|
|
||
ne-MFI emitēti |
M |
M |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
M |
M |
|
|
|
|
|
|
|
||
ne-MFI emitēti |
M |
M |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
MFI emitēti |
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
ne-MFI emitēti |
Q |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
||||||||||
M |
Mēneša datu prasības, sk. 1. tabulu. |
||||||||||
Q |
Ceturkšņa datu prasības, sk. 2. tabulu. |
4. DAĻA
Pārvērtēšanas korekciju sniegšana darījumu apkopošanai
Pārvērtēšanas korekcijas nepieciešamas, lai ECB varētu aprēķināt finanšu darījumus. Tās sniedz informāciju par cenu izmaiņu vai citu vērtējumu ietekmi uz perioda beigu aktīvu un pasīvu atlikumiem, kas uzrādīti bilancē. Atlikumu izmaiņas, ko rada ārvalstu valūtas kursa izmaiņu ietekme uz aktīviem un pasīviem, kas nav denominēti euro, neiekļauj uzrādītajās pārvērtēšanas korekcijās (valūtas kursa korekcijas darījumu apkopošanas nolūkā iegūst atsevišķi).
Obligātās prasības datu sniegšanai par pārvērtēšanas korekcijām noteiktas 1.A un 2.A tabulā. Īpaši apsvērumi attiecībā uz pārskatu sniegšanu par kredītu un vērtspapīru pārvērtēšanas korekcijām izklāstīti turpmāk tekstā.
1. Kredītu pārvērtēšana (t. sk. daļēja norakstīšana/pilnīga norakstīšana)
Pārvērtēšanas korekcijas atspoguļo pārmaiņas saskaņā ar 2. un 3. daļu sniegtajos kredītu atlikumos, kas radušās, piemērojot daļēju norakstīšanu, t. sk. visas kredīta neatmaksātās summas norakstīšanu (pilnīgu norakstīšanu), un daļējas norakstīšanas/pilnīgas norakstīšanas reversēšanu. Korekcijai jāatspoguļo arī izmaiņas uzkrājumos nedrošiem parādiem, ja NCB pieļauj, ka bilances atlikumus uzrāda, atskaitot uzkrājumus nedrošiem parādiem saskaņā ar 8. panta 3. punktu. Pārvērtēšanas korekcija jāuzrāda arī, lai uzskaitītu starpību starp izmaiņām kredītu atlikumos, kas izriet no kredītu atsavināšanas (ar izslēgšanu no bilances), un darījuma vērtību (t. i., pārdošanas cenu). Tāpat arī kredītu iegāde par cenu, kas ir mazāka par norādītajiem atlikumiem, izraisa pozitīvu pārvērtēšanu.
2. Vērtspapīru cenas pārvērtēšana
Vērtspapīru cenas pārvērtēšanas korekcija attiecas uz vērtspapīru vērtības svārstībām, kas rodas sakarā ar pārmaiņām cenā, ar kādu vērtspapīrus grāmato vai tirgo. Korekcija ietver pārmaiņas, kas vērtspapīru grāmatošanas vērtības pārmaiņu dēļ laika gaitā notikušas perioda beigu bilances atlikuma vērtībā, t. i., iespējamo peļņu vai zaudējumus. Tā var ietvert arī vērtības pārmaiņas, kas rodas vērtspapīru darījumu dēļ, t. i., realizēto peļņu vai zaudējumus.
Attiecībā uz emitētajiem parāda vērtspapīriem nav noteikta obligāta pārskatu sniegšanas prasība. Tomēr, ja tās novērtēšanas prakses rezultātā, kuru pārskatu sniedzēji piemēro emitētajiem parāda vērtspapīriem, mainās to perioda beigu atlikums, NCB ir atļauts vākt datus par šādām pārmaiņām.
5. DAĻA
Statistikas pārskatu sniegšanas prasības kredītu vērtspapīrošanai un citiem kredītu pārvedumiem
1. Vispārīgās prasības
1.1. |
Dati tiek ziņoti saskaņā ar 8. panta 2. punktu, attiecīgos gadījumos kvalificējot pēc 8. panta 3. punkta. Visi datu posteņi ir iedalīti pēc kredīta ņēmēju rezidences un apakšsektora, kā norādīts 5. tabulas aiļu virsrakstos. |
1.2. |
Tiek nošķirta vērtspapīrošana un citi kredītu pārvedumi. Kredītus, kas atsavināti vērtspapīrošanas pārejas fāzē, uzskata par tādiem, kas jau vērtspapīroti. Atsevišķa identificēšana vajadzīga vērtspapīrošanas darījumiem, kuros iesaistītas FIS, kas ir euro zonas rezidentes. Citiem kredītu pārvedumiem vajadzīga atsevišķa identificēšana, ja darījuma partneris ir iekšzemes MFI vai euro zonas MFI, kas nav iekšzemes MFI. |
1.3. |
Kredītu pārvedumus iedala arī pēc ietekmes uz kredītu atlikumiem, par kuriem dati sniegti saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu:
|
1.4. |
Attiecībā uz pārvedumiem, kas ietekmē norādītos kredītu atlikumus, MFI tālāk nodala tādus pārvedumus, attiecībā uz kuriem tās ir pārvesto kredītu atlikumu apkalpotājs. |
2. Pārskatu par kredītu pārvedumiem sniegšanas prasības
2.1. |
MFI aprēķina neto kredītu pārvedumus kā iegādes mēneša laikā, no kurām atņemta atsavināšana mēneša laikā. Šim nolūkam MFI piemēro iegādes un atsavināšanas darījumu vērtību (t. i., attiecīgi pirkšanas un pārdošanas vērtību). |
2.2. |
Datus par kredītu pārvedumiem MFI saskaņā ar 5.a tabulu sniedz šādi:
|
2.3. |
Attiecībā uz 2.2. iedaļas a) punktā minēto dalījumu NCB var dot rīkojumu MFI norādīt kredītu pārvedumus 1. blokā, nevis 2. blokā, ja pārvesto kredītu apkalpotāja ir cita iekšzemes MFI. NCB pieprasīs, lai šādi pārvedumi statistikas pārskatos tiktu identificēti atsevišķi no pārvedumiem, kurus veic un apkalpo viena MFI. |
3. Pārskatu par pārvesto kredītu atlikumiem sniegšanas prasības
3.1. |
Datus par kredītu atlikumiem mēneša beigās MFI saskaņā ar 5.b tabulu sniedz šādi:
|
3.2. |
Attiecībā uz 3.1. iedaļas a) punktā minēto dalījumu, ja NCB dod rīkojumu MFI norādīt kredītu pārvedumus saskaņā ar 2.3. iedaļu, MFI 1. blokā iekļauj kredītu atlikumus, ko pārvedušas citas iekšzemes MFI, attiecībā uz kurām tā darbojas kā apkalpotājs, ciktāl kredīti nav iekļauti Iekšzemes MFI atlikumos, par kuriem dati sniegti saskaņā ar I pielikuma 2. un 3. daļu. NCB pieprasīs, lai šādi atlikumi statistikas pārskatos tiktu identificēti atsevišķi no atlikumiem, kurus veic un apkalpo viena MFI. |
3.3. |
NCB var pieprasīt MFI papildu informāciju, lai izskaidrotu kredītu atlikumu dinamiku, jo īpaši attiecībā uz darījuma partnera, kas tur pārvestos kredītus, maiņu vai izmaiņām no bilances izslēgto kredītu apkalpošanas noteikumos, kas var radīt nepieciešamību pēc pārklasificēšanas korekcijām, lai ECB varētu pareizi veikt korekcijas kredītu dinamikā, ņemot vērā ietekmi, ko rada pārvēršana vērtspapīros un citi pārvedumi MFI bilancē. |
4. Prasības datu sniegšanai par pārvērtēšanas korekcijām, kas ietekmē pārvesto kredītu atlikumus
4.1. |
MFI saskaņā ar 5.b tabulu sniedz datus par pārvērtēšanas korekcijām, kas atspoguļo visas izmaiņas saskaņā ar 3. iedaļu sniegtajos datos par kredītu mēneša beigu atlikumiem, kuras radušās, piemērojot kredītu vērtības daļēju norakstīšanu vai pilnīgu norakstīšanu, un izmaiņas uzkrājumos kredītiem (ja atlikumus uzrāda, atskaitot uzkrājumus). Kredīta pārvešanas mēnesī pārvērtēšanas korekcijas atspoguļo arī starpību starp pārvesto kredītu atlikumiem un iegādes vai atsavināšanas darījuma vērtību, kā norādīts 2. iedaļā. |
4.2. |
Datus par pārvērtēšanas korekcijām MFI saskaņā ar 5.b tabulu sniedz šādi:
|
6. DAĻA
Vienkāršota pārskatu sniegšana mazām kredītiestādēm
Ja NCB piešķir atbrīvojumus kredītiestādēm saskaņā ar 9. panta 2. punktu, tās var atbrīvot šīs kredītiestādes no šādām prasībām:
1. |
Valūtu dalījums, kas minēts 2. daļas 4. iedaļā. |
2. |
Šādu pozīciju atsevišķa norādīšana:
|
3. |
Sektoru dalījums, kas minēts 3. daļas 3. iedaļā. |
4. |
Valstu dalījums, kas minēts 3. daļas 7. iedaļā. |
5. |
Valūtu dalījums, kas minēts 3. daļas 9. iedaļā. |
Turklāt šīs kredītiestādes var izpildīt 2., 4. un 5. daļā minētās statistikas pārskatu sniegšanas prasības, sniedzot tikai ceturkšņa datus un ievērojot savlaicīguma prasības, kas 7. panta 3. punktā noteiktas ceturkšņa statistikai.
7. DAĻA
Bilances posteņu statistikas pārskatu sniegšanas prasību kopsavilkums1
INSTRUMENTU UN TERMIŅU KATEGORIJAS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
BILANCES POSTEŅI |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AKTĪVI |
PASĪVI |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
DARĪJUMA PARTNERI UN MĒRĶA KATEGORIJAS |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
AKTĪVI |
PASĪVI |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
VALŪTA |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
(*1) Atsevišķi identificē datus attiecībā uz Eiropas Investīciju banku, Eiropas Stabilizācijas mehānismu, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu un Vienotā noregulējuma valdi.
(1) Mēneša datu iedalījums norādīts treknrakstā, ceturkšņa datu iedalījums norādīts parastajā rakstā.
(2) Mēneša termiņu iedalījums piemērojams kredītiem, kuri piešķirti galvenajiem rezidentu sektoriem, izņemot MFI, un euro zonas dalībvalstu vispārējām valdībām. Atbilstošais termiņu iedalījums kredītiem, kuri piešķirti vispārējai valdībai, kas nav euro zonas dalībvalstu centrālā valdība, ir ceturkšņa iedalījums.
(3) Kredītiem, kas piešķirti euro zonas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām. Turklāt tiek vākts termiņu dalījums attiecībā uz kredītiem mājsaimniecībām pēc kredītu mērķa.
(4) Mēnešu termiņu dalījums attiecas tikai uz tādu MFI emitēto vērtspapīru turējumiem, kuras atrodas euro zonā, un euro zonas vispārējās valdības emitēto vērtspapīru turējumi tiek norādīti dalījumā “līdz 1 gadam”. Ceturkšņa datos vērtspapīru turējumus, ko iesaistītajās dalībvalstīs emitējušas ne-MFI, iedala vērtspapīros ar termiņu “līdz 1 gadam” un “ilgāk par 1 gadu”.
(5) Tikai ar darījuma partneriem, kas ir pārējās pasaules rezidenti.
(6) Datu sniegšana postenī “noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāk par 2 gadiem” ir brīvprātīga līdz turpmākam paziņojumam.
(7) Mēneša dalījumu apakšsektoros pieprasa kredītiem un noguldījumiem.
(8) Repo un reversā repo līgumiem dalījums vajadzīgs centrālajiem darījuma partneriem, kas klasificēti S.125. apakšsektorā. Turklāt attiecībā uz kredītiem, noguldījumiem un parāda vērtspapīriem turējumā dalījums vajadzīgs darījuma partneriem, kas ir finanšu instrumentsabiedrības.
(9) Ceturkšņa dalījumu atbilstoši katras citas dalībvalsts valūtai pieprasa tikai atsevišķiem kredītu posteņiem. Atsevišķiem noguldījumu, kredītu un parāda vērtspapīru turējumu posteņiem vajadzīgs ceturkšņa dalījums attiecībā uz GBP, USD, JPY un CHF.
II PIELIKUMS
KONSOLIDĀCIJAS PRINCIPI UN DEFINĪCIJAS
1. DAĻA
Konsolidācija statistikas vajadzībām vienā dalībvalstī
1. |
Katrai dalībvalstij, kuras valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstij”) pārskatu sniedzēji ir rezidentu MFI, kas iekļautas MFI sarakstā statistikas vajadzībām, un rezidentu ne-MFI kredītiestādes. Tās ir:
Statistikas vajadzībām pārskatu sniedzēji konsolidē darbību visos savos iekšzemes birojos (reģistrēti biroji vai galvenais birojs un/vai filiāles), kas atrodas vienā dalībvalstī. Iestādes, kas atrodas ārzonas finanšu centros, statistikā uzskata par to teritoriju rezidentiem, kuros šie centri atrodas. |
2. |
Pārskatu sniedzēji sniedz pārskatus par visu savu ārvalstu biroju darbību šādi:
|
2. DAĻA
Instrumentu kategoriju definīcijas
1. |
Šī tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajā līmenī piemērojamās kategorijās. Šī tabula nav individuālu finanšu instrumentu saraksts, un apraksti nav visaptveroši. Definīcijas atsaucas uz EKS 2010. |
2. |
Sākotnējais termiņš, t. i., termiņš emisijas brīdī attiecas uz fiksētu finanšu instrumenta lietošanas laiku, pirms kura beigām šo instrumentu nevar atprasīt piemēram, parāda vērtspapīri, vai pirms kura to var atprasīt, tikai samaksājot attiecīgu soda naudu, piemēram, daži noguldījumu veidi. Paziņojuma termiņš atbilst laikposmam starp to brīdi, kad turētājs paziņo par savu nodomu dzēst instrumentu, un dienu, kad turētājam tiek atļauts pārvērst šo instrumentu skaidrā naudā, nepiemērojot soda naudu. Finanšu instrumentus klasificē saskaņā ar brīdinājuma termiņu tikai tad, ja tiem nav noteikts termiņš. |
3. |
Finanšu prasījumus iespējams iedalīt atbilstoši tam, vai tie ir vai nav apgrozāmi. Prasījums ir apgrozāms, ja tā īpašumtiesības iespējams nekavējoties nodot no vienas struktūras citai, veicot fizisku piegādi vai ar indosamentu, vai veicot ieskaitu (atvasināto finanšu instrumentu gadījumā). Lai gan ikvienu finanšu instrumentu potenciāli var tirgot, apgrozāmie instrumenti veidoti tā, lai tos tirgotu regulētā fondu biržā vai ārpus biržas, kaut gan faktiskā tirdzniecība nav obligāts apgrozāmības nosacījums. |
Tabula
Instrumentu kategorijas
AKTĪVU KATEGORIJAS
Kategorija |
Galveno pazīmju apraksts |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Apgrozībā esošu euro un ārvalstu valūtas banknošu un monētu, ko parasti izmanto norēķinos, turējumi. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Finanšu aktīvu turējumi, kas rodas, kad kreditori aizdod līdzekļus debitoriem, un kas nav apliecināti ar dokumentiem vai ir apliecināti ar neapgrozāmiem dokumentiem. Šajā postenī iekļauj arī aktīvus, kas ir pārskata sniedzēju veiktie noguldījumi. NCB var pieprasīt šī posteņa dalījumu pēc sektoriem.
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Parāda vērtspapīru turējumi, kas ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai kurus var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē. Šis postenis ietver:
Vērtspapīri, kas aizdoti, veicot vērtspapīru aizdošanas darījumu, vai pārdoti saskaņā ar repo līgumiem, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē), ja ir pienākums veikt reverso operāciju un nevis tikai iespēja to darīt. Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, un pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru portfelī. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Pašu kapitāls apliecina īpašuma tiesības sabiedrībās un kvazisabiedrībās; tas dod tiesības prasīt atlikušo vērtību pēc tam, kad apmierinātas visu kreditoru prasības. Šis postenis ietver šādus dalījumus:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Akcijas vai daļas, kuras emitējuši ieguldījumu fondi, kas ir kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl to mērķis ir publiski piesaistītā kapitāla ieguldīšana. Šis postenis ietver akcijas/daļas, ko emitējuši NTF saskaņā ar šo regulu, un akcijas/daļas, ko emitējuši ieguldījumu fondi, kas nav NTF, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. panta 1. punktā. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aktīvi, kas nav finanšu aktīvi, t. sk. pamatlīdzekļi (saražotie nefinanšu aktīvi, kurus atkārtoti vai nepārtraukti izmanto ražošanā ilgāk nekā 1 gadu). Šajā postenī var iekļaut:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Postenis “pārējie aktīvi” ir atlikuma postenis bilances aktīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti aktīvi”. NCB var pieprasīt sniegt pārskatus par konkrētām apakšpozīcijām, kas iekļautas šajā postenī (papildus tiem “t. sk.” posteņiem, kas prasīti saskaņā ar šo regulu). Pārējie aktīvi var ietvert:
Pārējie aktīvi neietver finanšu instrumentus finanšu aktīvu veidā (ko iekļauj citos bilances posteņos), dažus finanšu instrumentus, kas nav finanšu aktīvu veidā, piemēram, garantijas, saistības, pārvaldītos un trasta kredītus (grāmato ārpusbilancē) un nefinanšu aktīvus (iekļauj 6. kategorijā) |
PASĪVU KATEGORIJAS
Kategorija |
Galveno pazīmju apraksts |
||||||||||||||||||||||
|
Pasīvu kategorija “skaidrā nauda apgrozībā” ir apgrozībā esošās banknotes un monētas, ko emitējušas vai kuru emisiju atļāvušas monetārās iestādes. Šī kategorija ietver ECB un NCB emitētās banknotes. Apgrozībā esošās monētas ir monetāro rādītāju daļa, un tās arī iekļauj šajā kategorijā, pat ja juridiski monētas ir centrālās valdības, nevis NCB saistības. Ja apgrozībā esošās monētas emitē centrālā valdība, NCB uzrāda šo saistību atbilstošo posteni “pārējos aktīvos” (sk. 7. kategoriju). |
||||||||||||||||||||||
|
Summas (akcijas, noguldījumi vai citi), kas ir pārskata sniedzēju iestāžu parādi kreditoriem un kas atbilst I pielikuma 1. daļā aprakstītajām pazīmēm, izņemot tās, kas rodas no apgrozāmu vērtspapīru vai NTF akciju/daļu emisijas. Pārskatu shēmā šo kategoriju iedala šādi: noguldījumi uz nakti, noguldījumi ar noteiktu termiņu, noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu un atpirkšanas līgumi.
Šādu posteni neuzskata par noguldījumu: Līdzekļi (noguldījumi), kas saņemti uz trasta pamata, nav jāatspoguļo statistikas bilancē (sk. “Kredīti, kas piešķirti uz trasta pamata” 2. kategorijā) |
||||||||||||||||||||||
|
Noguldījumi, kas konvertējami naudā un/vai pārvedami pēc pieprasījuma ar čeku, bankas rīkojumu, debeta ierakstu vai tamlīdzīgi bez būtiskas kavēšanās, ierobežojumiem vai soda naudas. Šis postenis ietver:
|
||||||||||||||||||||||
|
Pārvedami noguldījumi ir tie kategorijas “noguldījumi uz nakti” noguldījumi, kas pēc pieprasījuma ir tieši pārvedami maksājumu veikšanai citiem uzņēmumiem, izmantojot parastos maksāšanas līdzekļus, piemēram, kredīta pārvedumu vai tiešo debetu, iespējams, izmantojot arī kredītkarti vai debetkarti, e-naudas pārvedumus, čekus vai līdzīgus paņēmienus, bez ievērojamas soda naudas vai ierobežojumiem. Noguldījumus, ko var izmantot tikai skaidrās naudas izņemšanai un/vai noguldījumus, no kuriem līdzekļus var izņemt vai pārvest, izmantojot vienīgi tā paša īpašnieka citu kontu, neiekļauj pārvedamu noguldījumu kategorijā. |
||||||||||||||||||||||
|
Nepārvedami noguldījumi, ko nevar konvertēt naudā pirms saskaņota noteiktā termiņa vai ko var konvertēt naudā pirms šā saskaņotā termiņa tikai ar noteikumu, ka turētājs samaksā attiecīgu soda naudu. Šajā postenī ietilpst arī administratīvi regulēti krājnoguldījumi, kam ar termiņu saistītais kritērijs nav būtisks; tie jāklasificē termiņu grupā “ilgāk par 2 gadiem”). Finanšu produkti, kuru termiņu saskaņā ar noteikumiem var turpināt pagarināt, jāklasificē atbilstoši īsākajam termiņam. Lai arī var būt iespēja noguldījumus ar noteikto termiņu izņemt agrāk, iepriekš par to brīdinot, vai arī tos var izņemt pēc pieprasījuma, samaksājot attiecīgu soda naudu, klasifikācijā šīs iespējas neuzskata par būtiskām. |
||||||||||||||||||||||
|
Šajos posteņos katrā termiņa dalījumā tiek ietverti:
Turklāt noguldījumos, kuru noteiktais termiņš ir ilgāks par 2 gadiem, tiek ietverti: atlikumi (neatkarīgi no to termiņa), kam procentu likmes un/vai nosacījumi konkretizēti attiecīgās valsts tiesību aktos un ko paredzēts turēt īpašiem mērķiem, piemēram, mājokļa finansējumam, kuri būs īstenojami pēc 2 gadiem, arī tad, ja tehniski tie ir izņemami pēc pieprasījuma. |
||||||||||||||||||||||
|
Nepārvedami noguldījumi bez noteikta termiņa, ko nevar konvertēt naudā bez iepriekšēja brīdinājuma termiņa, pirms kura beigām konvertēšana naudā nav iespējama vai iespējama, tikai samaksājot soda naudu. Tie ietver noguldījumus, kurus varbūt juridiski var izņemt pēc brīdinājuma, bet par kuriem būtu jāmaksā soda nauda un kuriem noteikti ierobežojumi saskaņā ar attiecīgās valsts praksi (klasificēti termiņa grupā “līdz 3 mēnešiem ieskaitot”), un ieguldījumu kontus bez brīdinājuma termiņa vai noteiktā termiņa, bet uz kuru izņemšanu attiecas ierobežojoši noteikumi (klasificēti termiņu grupā “ilgāku par 3 mēnešiem”) |
||||||||||||||||||||||
|
Šie posteņi ietver:
Turklāt noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu līdz 3 mēnešiem ieskaitot tiek ietverti nepārvedami pieprasījuma krājnoguldījumi un citi patērētāju noguldījumi, par kuriem, lai arī juridiski tie izņemami pēc pieprasījuma, jāmaksā nozīmīgas soda naudas. Noguldījumos ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu ilgāku par 3 mēnešiem, t. sk. ilgāku par 2 gadiem, tiek ietverti ieguldījumu konti, kam nav noteikts brīdinājuma laiks vai noteikts termiņš, bet uz kuru izņemšanu attiecas ierobežojoši noteikumi. |
||||||||||||||||||||||
|
Atbilstošais postenis skaidrajai naudai, kas saņemta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu pārdevuši pārskatu sniedzēji, stingri apņemoties atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē. Summas, ko pārskatu sniedzēji saņēmuši apmaiņā pret vērtspapīriem, kas nodoti trešai personai, t. i., “pagaidu pārņēmējam”, klasificējamas kā “atpirkšanas darījumi”, ja tās stingri apņēmušās veikt pretēju operāciju un ja šī operācija nav tikai iespēja. Tas nozīmē, ka pārskatu sniedzēji saglabā īpašumtiesību riskus un ieguvumus uz attiecīgajiem vērtspapīriem operācijas laikā Kā “atpirkšanas līgumus” klasificē šādus repo veida operāciju variantus:
Repo līgumu vērtspapīrus grāmato, ievērojot 3. aktīvu posteņa “parāda vērtspapīri” noteikumus. Šajā postenī iekļauj arī darījumus, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu skaidrā naudā tiek nodots zelts. |
||||||||||||||||||||||
|
NTF emitētas akcijas vai daļas. Šis postenis ir kopējās saistības pret NTF akcionāriem. Iekļauti ir arī līdzekļi, kas rodas no nesadalītās peļņas vai līdzekļi, ko NTF nošķīruši iespējamiem maksājumiem un saistībām nākotnē. |
||||||||||||||||||||||
|
Vērtspapīri, kas nav pārskatu sniedzēju emitēti kapitāla vērtspapīri un kas parasti ir tirgojami un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti, vai kas var tikt tirgū kompensēti, un kas turētājam nepiešķir īpašuma tiesības emitenta iestādē. Šis postenis ietver:
|
||||||||||||||||||||||
|
Šajos posteņos katrā termiņa dalījumā tiek ietverti:
|
||||||||||||||||||||||
|
Emitēti hibrīdinstrumenti ar sākotnējo termiņu līdz dieviem gadiem, kuriem termiņam iestājoties var būt līgumā paredzēta dzēšanas vērtība emisijas valūtā, kas ir zemāka par sākotnēji ieguldīto summu parāda un atvasinājumu komponentu kombinācijas dēļ |
||||||||||||||||||||||
|
Pārskatu sniegšanas shēmas vajadzībām šajā kategorijā ietilpst summas, kas rodas no pārskatu sniedzēju pašu kapitāla emisijas akcionāriem/dalībniekiem vai citiem īpašniekiem, kas atspoguļo turētāja īpašumtiesības pārskatu sniedzējā, un parasti tās ir tiesības uz peļņas daļu un likvidācijas gadījumā – uz daļu no pašu kapitāla. Šī kategorija ietver šādus dalījumus:
|
||||||||||||||||||||||
|
Postenis “pārējie pasīvi” ir atlikuma postenis bilances pasīvu pusē, kas definēts kā “citur neiekļauti pasīvi”. NCB var pieprasīt sniegt pārskatus par konkrētām apakšpozīcijām, kas iekļautas šajā postenī (papildus tiem “t. sk.” posteņiem, kas prasīti saskaņā ar šo regulu). Pārējie pasīvi ietver:
“Pārējos pasīvos” var neiekļaut gandrīz visus finanšu instrumentus finanšu pasīvu veidā (ko iekļauj citos bilances posteņos), finanšu instrumentus, kas nav finanšu pasīvu veidā, piem., garantijas, saistības, pārvaldītos un trasta kredītus (uzrāda ārpusbilancē), un tādus nefinanšu pasīvus kā, piem., kapitāla posteņus pasīvu pusē (iekļauti “kapitāla un rezervju” postenī). |
3. DAĻA
Sektoru definīcijas
EKS 2010 sniedz sektoru klasifikācijas dalībvalstīs standartu. Šī tabula sniedz sektoru detalizētu standarta aprakstu, ko NCB saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Darījuma partnerus, kas atrodas euro zonas dalībvalstu teritorijā, attiecīgos gadījumos identificē atbilstoši to sektoram saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzturētajiem sarakstiem statistikas vajadzībām un citiem ECB sniegtajiem norādījumiem par darījuma partneru statistisko klasifikāciju.
Darījuma partneru, kas atrodas ārpus dalībvalstīm, sektoru klasifikācija būtu jāveic saskaņā ar NKS 2008. Termins “MFI” attiecas tikai uz dalībvalstīm. Lai klasificētu ārpus ES valstu rezidentus, termins “MFI” jāinterpretē kā tāds, kas nozīmē NKS 2008 sektorus “centrālā banka”, “noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku” un “naudas tirgus fondi”.
Tabula
Sektoru definīcijas
Sektors |
Definīcija |
MFI |
Sk. 1. pantu |
Vispārējā valdība |
Vispārējās valdības sektors (S.13) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts) |
Centrālā valdība |
Šis apakšsektors (S.1311) ietver visas valsts administratīvās struktūrvienības un citas centrālās iestādes, kuru kompetence parasti attiecas uz visu ekonomisko teritoriju, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu administrēšanu (EKS 2010, 2.114. punkts) Šajā regulā centrālā valdība ietver arī Savienības iestādes un struktūras, kas klasificētas vispārējās valdības sektorā (S.13). |
Pavalsts valdība |
Šo apakšsektoru (S.1312) veido valsts pārvaldes iestādes, kas kā atsevišķas institucionālās vienības īsteno daļu no valdības funkcijām, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu pārvaldi, līmenī, kas zemāks par centrālās valdības līmeni un augstāks par valdības institucionālajām vienībām vietējā līmenī (EKS 2010, 2.115. punkts) |
Vietējā valdība |
Šis apakšsektors (S.1313) ietver tās valsts pārvaldes iestādes, kuru kompetencē ietilpst tikai daļa no ekonomiskās teritorijas, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu vietējās aģentūras (EKS 2010, 2.116. punkts) |
Sociālās nodrošināšanas fondi |
Sociālās nodrošināšanas fondu apakšsektors (S.1314) ietver centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir nodrošināt sociālos pabalstus un kuri atbilst abiem šiem kritērijiem: a) likumi vai noteikumi noteiktām sabiedrības grupām uzliek par pienākumu piedalīties shēmā vai veikt iemaksas un b) vispārējā valdība atbild par iestādes pārvaldību attiecībā uz iemaksu un izmaksu veikšanu vai apstiprināšanu neatkarīgi no tās uzraudzības iestādes vai darba dēvēja statusa (EKS 2010, 2.117. punkts) |
Ieguldījumu fondi, izņemot NTF |
IF, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38). Apakšsektors ietver visus kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, izņemot NTF, kas iegulda finanšu un/vai nefinanšu aktīvos, ciktāl to uzdevums ir iedzīvotāju kapitāla ieguldīšana |
Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus + finanšu palīgsabiedrības + piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji |
Apakšsektors “citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus” (S.125) ietver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas ir galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties pret institucionālām vienībām saistības veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), ieguldījumu fondu akcijas/daļas vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (EKS 2010, 2.86.–2.94. punkts) Finanšu palīgsabiedrību apakšsektoru (S.126) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nodarbojas galvenokārt ar darbībām, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Šis apakšsektors ietver arī centrālos birojus, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.-2.97. punkts) Apakšsektors “piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji” (S.127) ietver visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras nenodarbojas ar finanšu starpniecību un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus, un kuru lielākā daļa aktīvu vai pasīvu nav iesaistīti darījumos atklātā tirgū. Šis apakšsektors cita starpā ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t. i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98. un 2.99. punkts) |
Apdrošināšanas sabiedrības |
Apdrošināšanas sabiedrību apakšsektoru (S.128) veido visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā (EKS 2010, 2.100.–2.104. punkts) |
Pensiju fondi |
Pensiju fondu apakšsektors (S.129) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir sociālo risku un apdrošināto vajadzību (sociālās apdrošināšanas) apkopošanas rezultāts. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pēc pensionēšanās, un bieži izmaksā pabalstus nāves un invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts) |
Nefinanšu sabiedrības |
Sektoru “nefinanšu sabiedrības” (S.11) veido institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus ražotāji, kuru pamatdarbība ir ražot preces un sniegt nefinanšu pakalpojumus. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts) |
Mājsaimniecības + mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas |
Mājsaimniecību sektoru (S.14) veido fiziskās personas vai personu grupas, kas ir patērētāji vai uzņēmēji, kas ražo preces vai sniedz nefinanšu/finanšu pakalpojumus tirgum, ar nosacījumu, ka preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Šis sektors ietver tādas personas vai personu grupas kā preču ražotājus un nefinanšu pakalpojumu sniedzējus tikai pašu vajadzībām (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts) Sektoru “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas” (S.15) veido bezpeļņas organizācijas kā atsevišķas juridiskās vienības, kas apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpustirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129. un 2.130. punkts) |
Vienīpašnieka uzņēmumi un līgumsabiedrības bez juridiska statusa (“Mājsaimniecības” apakšpozīcija) |
Vienīpašnieka uzņēmumi un līgumsabiedrības bez juridiska statusa, kas ir tirgus ražotājas, izņemot tās, kas ir kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.119.d punkts) |
III PIELIKUMS
PĀRSKATU SNIEGŠANA OBLIGĀTO REZERVJU VAJADZĪBĀM
1. DAĻA
Vispārīgi noteikumi
1. |
Ailes, kas I pielikuma 2. daļas 1. tabulā apzīmētas ar *, izmanto rezervju bāzes aprēķināšanai Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) vajadzībām. Attiecībā uz parāda vērtspapīriem kredītiestādes uzrāda pierādījumus, ka saistības tiks izslēgtas no rezervju bāzes, vai arī piemēro fiksētas procentuālas daļas standarta atvilkumu, ko noteikusi Eiropas Centrālā banka (ECB). Punktotos datu laukus aizpilda tikai tās kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības. |
2. |
Ailēs 1. tabulā par noguldījumiem “kredītiestādēs, uz kurām attiecas rezervju prasības” nedrīkst iekļaut pārskatu sniedzēju saistības pret iestādēm, kas uzskaitītas kā atbrīvotas no ECB obligāto rezervju sistēmas, t. i., iestādēm, kuras atbrīvotas tādu iemeslu dēļ, kas nav to reorganizācijas pasākumi. Iestādes, kas uz laiku atbrīvotas no obligāto rezervju prasībām sakarā ar to, ka uz tām attiecas reorganizācijas pasākumi, uzskata par iestādēm, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības, un tāpēc saistības pret šīm iestādēm ir iekļautas šīs daļas 1. tabulā. Turklāt šajā tabulā iekļauj arī saistības pret iestādēm, kurām faktiski netiek prasīta rezervju prasību izpilde Eiropas Centrālo banku sistēmā vienreizēja rezervju prasību atskaitījuma piemērošanas dēļ. |
3. |
Atkarībā no katras valsts statistiskās informācijas vākšanas sistēmas un neierobežojot pilnīgu atbilstību definīcijām un klasifikācijas principiem, kas izklāstīti šajā regulā, kredītiestādes, uz kurām attiecas rezervju prasības, var sniegt datus, kas nepieciešami rezervju bāzes aprēķināšanai, izņemot datus par apgrozāmiem instrumentiem, saskaņā ar šīs daļas 1. tabulu, ja vien netiek ietekmēti posteņi, kas I pielikuma 2. daļas 1. tabulā atzīmēti nepunktotajos laukos. |
4. |
Pārskatu sniegšanai saskaņā ar šo tabulu jāievēro stingra atbilstība I pielikuma 2. daļas 1. tabulai.
1. tabula Rezervju bāze
|
2. DAĻA
Īpaši noteikumi attiecībā uz apvienošanos, kurā iesaistītas kredītiestādes
1. |
Apvienojoties kredītiestādēm, pārņēmējas iestādes rezervju bāzi izpildes periodam, kas seko izpildes periodam, kurā notiek apvienošanās, saskaņā ar Regulas (ES) 2021/378 (ECB/2021/1) 12. pantu aprēķina kā tās rezervju bāzes un pārņemto iestāžu rezervju bāzes kopsummu tā, it kā apvienošanās nebūtu notikusi, izmantojot statistisko informāciju, kas sniegta saskaņā ar šo regulu. |
2. |
Ja 1. punktā minētā pārņēmēja iestāde apvienošanās procesā nav mazietekmīgā iestāde, tad 1. punktā minētā aprēķina vajadzībām izmantojamie saskaņā ar šo regulu sniegtās statistiskās informācijas attiecīgie pārskata periodi ir šādi:
|
3. |
Ja 1. punktā minētā pārņēmēja iestāde apvienošanās procesā ir mazietekmīgā iestāde, tad 1. punktā minētā aprēķina vajadzībām izmantojamie saskaņā ar šo regulu sniegtās statistiskās informācijas attiecīgie pārskata periodi ir šādi:
|
4. |
Aprēķins, kas minēts 1. punktā, attiecas arī uz turpmākiem izpildes periodiem, ja piemērojami abi turpmāk norādītie nosacījumi:
|
(1) Aprēķina, kā šādu aiļu summu:
|
Ailes (a)-(b)+(c)+(d)+(e)+(f)-(g)+(h)+(i)+(j)+(k) Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 2. daļas 1. tabulā (Pasīvi); vai |
|
Ailes (a)-(b)-(c)+(d)+(e)+(f)+(g)-(h)-(i)+(j)+(k)+(l)+(m) šīs regulas I pielikuma 2. daļas 1. tabulā (Pasīvi) |
(2) Pārskatu sniedzējiem ir iespēja šo pārskatu sniegšanas prasību izpildīt ar brīvprātīgās pārskatu sniegšanas palīdzību, t.i., tiem atļauts sniegt patiesos skaitļus (t.sk. nulles pozīcijas) vai norādīt "nav informācijas". Ja izdarīta izvēle sniegt patiesos skaitļus, pārskatu sniedzējiem vairs nav tiesību norādīt "nav informācijas".
(3) Aprēķina no:
|
Ailes (l) Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) I pielikuma 2. daļas 1. tabulā (Pasīvi); vai |
|
ailes (n) sīs regulas I pielikuma 2. daļas 1. tabulā (Pasīvi) |
IV PIELIKUMS
FAKTISKO PĀRSKATU SNIEDZĒJU PIEMĒROTIE OBLIGĀTIE STANDARTI
Pārskatu sniedzēji ievēro šādus obligātos standartus, lai atbilstu Eiropas Centrālās bankas (ECB) statistikas pārskatu sniegšanas prasībām.
1. |
Datu nosūtīšanas obligātie standarti:
|
2. |
Precizitātes obligātie standarti:
|
3. |
Konceptuālās atbilstības obligātie standarti:
|
4. |
Labojumu obligātie standarti: Tiek ievērota ECB un attiecīgās NCB noteiktā labojumu politika un procedūras. Labojumiem, kas veikti, atkāpjoties no parastās labojumu kārtības, sniedz paskaidrojuma piezīmes. |
V PIELIKUMS
Atceltā regula un tā grozījumi
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1071/2013 (2013. gada 24. septembris) par monetāro finanšu iestāžu sektora bilanci (pārstrādāta versija) (ECB/2013/33) (OV L 297, 7.11.2013., 1. lpp.). |
Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 1375/2014 (2014. gada 10. decembris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1071/2013 par monetāro finanšu iestāžu nozares bilanci (ECB/2014/51) (OV L 366, 20.12.2014., 77. lpp.). |
VI PIELIKUMS
Atbilstību tabula
Regula (ES) Nr. 1071/2013 |
Šī regula |
1. pants |
2. pants |
2. pants |
2. panta 5. punkts un I pielikuma 1. daļas 1.3. iedaļa |
3. panta 1. punkts |
3. panta 1. punkts |
3. panta 2. punkts |
— |
3. panta 3. punkts |
1. panta b) punkta ii) apakšpunkts |
3. panta 4. punkts |
3. panta 2. punkts |
4. pants |
4. pants |
5. panta 1. un 3. punkts |
5. panta 1. un 2. punkts |
5. panta 2. punkts |
5. panta 3. punkts |
5. panta 4. punkts |
— |
5. panta 5. punkts |
— |
6. panta a)–c) apakšpunkts |
5. panta 1. punkta pirmās daļas c) un d) apakšpunkts |
6. panta d) punkts |
— |
7. pants |
7. pants |
8. panta 1. punkts |
8. panta 1. punkts |
8. panta 2. un 3. punkts |
8. panta 2. punkts |
8. panta 4. punkts |
8. panta 3. punkts |
9. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
9. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts |
9. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
9. panta 1. punkta otrā daļa un 9. panta 5. punkta otrā daļa |
9. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
9. panta 1. punkta otrā daļa |
9. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
9. panta 2. punkts |
9. panta 1. punkta e) apakšpunkts |
9. panta 10. punkta pirmā daļa |
9. panta 1. punkta f) apakšpunkts |
9. panta 3. punkts |
9. panta 2. punkts |
9. panta 4. punkts |
9. panta 3. punkts |
9. panta 6. punkts |
9. panta 4. punkts |
— |
9. panta 5. punkts |
9. panta 7. punkta pirmā daļa |
10. pants |
10. pants |
11. pants |
11. pants |
12. pants |
12. pants |
13. pants |
13. pants |
14. panta 1. punkts |
14. pants |
14. panta 2. punkts |
I pielikuma 3. daļas 8. iedaļas trešā daļa |
14. panta 3. punkta pirmais teikums |
I pielikuma 3. daļas 7. iedaļas trešā daļas otrais teikums |
14. panta 3. punkta otrais teikums |
9. panta 7. punkta otrā daļa |
15. pants |
15. pants |
16. pants |
18. pants |
I pielikuma 1. daļas 1. iedaļa |
I pielikuma 1. daļa |
I pielikuma 1. daļas 1. iedaļa |
— |
I pielikuma 2. daļa |
I pielikuma 2. daļa |
I pielikuma 3. daļa |
I pielikuma 3. daļa |
I pielikuma 4. daļa |
I pielikuma 4. daļa |
I pielikuma 5. daļa |
I pielikuma 5. daļa |
I pielikuma 6. daļa |
I pielikuma 6. daļa |
I pielikuma 7. daļa |
I pielikuma 7. daļa |
II pielikuma 1. daļas 1. punkts |
II pielikuma 1. daļas 1. punkts |
II pielikuma 1. daļas 2. punkta a) apakšpunkts |
6. panta 1. punkts |
II pielikuma 1. daļas 2. punkta b) apakšpunkts |
II pielikuma 1. daļas 2. punkta a) un c) apakšpunkts |
II pielikuma 1. daļas 2. punkta c) apakšpunkts |
II pielikuma 1. daļas 2. punkta b) un d) apakšpunkts |
II pielikuma 2. daļa |
II pielikuma 2. daļa |
II pielikuma 2. daļas 3. iedaļas pēdējais teikums |
9. panta 9. punkts |
II pielikuma 3. daļa |
II pielikuma 3. daļa |
III pielikuma 1. daļas 1. iedaļa |
III pielikuma 1. daļa |
III pielikuma 2. daļas 1. iedaļa |
6. pants |
III pielikuma 2. daļas 2. iedaļas 2.1. punkts |
2. panta 24. punkts |
III pielikuma 2. daļas 2. iedaļas 2.2.–2.3. punkts un tabula |
III pielikuma 2. daļa |
III pielikuma 2. daļas 2. iedaļas 2.4. punkts |
11. panta 3. un 4. punkts |
IV pielikums |
IV pielikums |