1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Šī pamatnostādne nosaka pārskatu sniegšanas prasības nacionālajām centrālajām bankām (“NCB”) saistībā ar vērtspapīru emisijām, ko veic to dalībvalstu rezidenti, kuru valūta ir euro. Ar šo pamatnostādni jo īpaši nosaka ECB iesniedzamo statistisko informāciju, pārskatu sniegšanas biežumu un standartus, kas jāpiemēro šādai pārskatu sniegšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē piemēro Regulas (ES) Nr. 2533/98 1. pantā noteiktās definīcijas.

3. pants

Par vērtspapīru emisijām sniedzamā statistiskā informācija

4. pants

Pārskatu sniegšanas biežums

5. pants

Retrospektīvo datu pārskatu sniegšanas prasības euro ieviešanas gadījumā

Ja dalībvalsts, kuras valūta nav euro, ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, šādas dalībvalsts NCB, cik vien iespējams, sniedz ECB pielikumā norādīto statistisko informāciju par pieciem gadiem, t. sk. pēdējo pārskata gadu.

6. pants

Pārbaude

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 2533/98 prasības, NCB uzrauga un pārbauda saskaņā ar šo pamatnostādni ECB iesniegtās statistiskās informācijas kvalitāti un ticamību.

7. pants

Labojumi

NCB var veikt labojumus saskaņā ar 3. pantu sniegtajā statistiskajā informācijā 4. panta 1. punktā minētās regulārās pārskatu sniegšanas laikā.

8. pants

Nosūtīšanas standarti

9. pants

Publicēšana

Ja NCB publicē nacionālos datus, kas sniegti, lai sagatavotu euro zonas kopējos mēneša rādītājus, tie ir tie paši dati, kas saskaņā ar šo pamatnostādni sniegti ECB. Ja NCB reproducē ECB publicētos apkopotos euro zonas rādītājus, tās reproducē tos patiesi.

10. pants

Vienkāršotā grozījumu procedūra

ECB Valde, ņemot vērā Statistikas komitejas viedokli, veic jebkādus vajadzīgos tehniskos grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumā ar noteikumu, ka šie grozījumi nemaina konceptuālo pamatsistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas pienākumu apjomu pārskatu sniedzējiem dalībvalstīs. ECB Valde bez liekas kavēšanās informē ECB Padomi par jebkādiem šādiem grozījumiem.

11. pants

Stāšanās spēkā

12. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

PIELIKUMS

PĀRSKATU SNIEGŠANAS KĀRTĪBA

1. iedaļa. Ievads

Vērtspapīru emisijas statistikā attiecībā uz euro zonu tiek sniegti divi galvenie rādītāji:

—	visas euro zonas rezidentu emisijas jebkurā valūtā un

—	visas emisijas euro pasaulē kopumā, gan iekšzemes, gan starptautiskās.

Principiāla atšķirība jānorāda, pamatojoties uz emitenta rezidenci, Eurosistēmas NCB kolektīvi aptverot visas rezidentu emisijas euro zonā (1). Starptautisko norēķinu banka (SNB) sniedz pārskatu par “pārējās pasaules” (PP) emisijām, kas attiecas uz visiem ārpus euro zonas rezidentiem (t. sk. starptautiskajām organizācijām).

Šī tabula apkopo pārskatu sniegšanas prasības.

	Vērtspapīru emisijas
	Euro zonas rezidentu (katra NCB sniedz pārskatu par tās iekšzemes rezidentiem)	PP rezidentu (SNB)
		Ārpus euro zonas dalībvalstis	Pārējās valstis
Euro/nacionālajās denominācijās	A bloks	B bloks
Pārējās valūtās  (*1)	C bloks	D bloks netiek prasīts

2. iedaļa. Pārskatu sniegšanas prasības

1. tabula. A bloka pārskatu sniegšanas veidne NCB

	EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS
	Atlikumi	Emisiju bruto apjoms	Dzēšana	Neto emisijas  (*3)
	A1	A2	A3	A4
1. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI  (*2)
Kopā	S1	S68	S135	S202
Centrālā banka	S2	S69	S136	S203
MFI, izņemot centrālās bankas	S3	S70	S137	S204
CFS	S4	S71	S138	S205
t.sk. FIS	S5	S72	S139	S206
Finanšu palīgsabiedrības	S6	S73	S140	S207
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S7	S74	S141	S208
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S8	S75	S142	S209
Nefinanšu sabiedrības	S9	S76	S143	S210
Centrālā valdība	S10	S77	S144	S211
Pavalstu un vietējā valdība	S11	S78	S145	S212
Sociālās nodrošināšanas fondi	S12	S79	S146	S213
2. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI  (*2)
Kopā	S13	S80	S147	S214
Centrālā banka	S14	S81	S148	S215
MFI, izņemot centrālās bankas	S15	S82	S149	S216
CFS	S16	S83	S150	S217
t.sk. FIS	S17	S84	S151	S218
Finanšu palīgsabiedrības	S18	S85	S152	S219
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S19	S86	S153	S220
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S20	S87	S154	S221
Nefinanšu sabiedrības	S21	S88	S155	S222
Centrālā valdība	S22	S89	S156	S223
Pavalstu un vietējā valdība	S23	S90	S157	S224
Sociālās nodrošināšanas fondi	S24	S91	S158	S225
2.1. t.sk., fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S25	S92	S159	S226
Centrālā banka	S26	S93	S160	S227
MFI, izņemot centrālās bankas	S27	S94	S161	S228
CFS	S28	S95	S162	S229
t.sk. FIS	S29	S96	S163	S230
Finanšu palīgsabiedrības	S30	S97	S164	S231
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S31	S98	S165	S232
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S32	S99	S166	S233
Nefinanšu sabiedrības	S33	S100	S167	S234
Centrālā valdība	S34	S101	S168	S235
Pavalstu un vietējā valdība	S35	S102	S169	S236
Sociālās nodrošināšanas fondi	S36	S103	S170	S237
2.2. t.sk., mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S37	S104	S171	S238
Centrālā banka	S38	S105	S172	S239
MFI, izņemot centrālās bankas	S39	S106	S173	S240
CFS	S40	S107	S174	S241
t.sk. FIS	S41	S108	S175	S242
Finanšu palīgsabiedrības	S42	S109	S176	S243
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S43	S110	S177	S244
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S44	S111	S178	S245
Nefinanšu sabiedrības	S45	S112	S179	S246
Centrālā valdība	S46	S113	S180	S247
Pavalstu un vietējā valdība	S47	S114	S181	S248
Sociālās nodrošināšanas fondi	S48	S115	S182	S249
2.3 t.sk., nulles kupona obligācijas:
Kopā	S49	S116	S183	S250
Centrālā banka	S50	S117	S184	S251
MFI, izņemot centrālās bankas	S51	S118	S185	S252
CFS	S52	S119	S186	S253
t.sk. FIS	S53	S120	S187	S254
Finanšu palīgsabiedrības	S54	S121	S188	S255
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S55	S122	S189	S256
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S56	S123	S190	S257
Nefinanšu sabiedrības	S57	S124	S191	S258
Centrālā valdība	S58	S125	S192	S259
Pavalstu un vietējā valdība	S59	S126	S193	S260
Sociālās nodrošināšanas fondi	S60	S127	S194	S261
3. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS  ((†))
Kopā	S61	S128	S195	S262
Centrālā banka	S62	S129	S196	S263
MFI, izņemot centrālās bankas	S63	S130	S197	S264
CFS	S64	S131	S198	S265
Finanšu palīgsabiedrības	S65	S132	S199	S266
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S66	S133	S200	S267
Nefinanšu sabiedrības	S67	S134	S201	S268

2. tabula. C bloka pārskatu sniegšanas veidne NCB

	EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//PĀRĒJĀS VALŪTAS
	Atlikumi	Emisiju bruto apjoms	Dzēšana	Neto emisijas
	C1	C2	C3	C4
4. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI
Kopā	S269	S335	S401	S467
Centrālā banka	S270	S336	S402	S468
MFI, izņemot centrālās bankas	S271	S337	S403	S469
CFS	S272	S338	S404	S470
t.sk. FIS	S273	S339	S405	S471
Finanšu palīgsabiedrības	S274	S340	S406	S472
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S275	S341	S407	S473
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S276	S342	S408	S474
Nefinanšu sabiedrības	S277	S343	S409	S475
Centrālā valdība	S278	S344	S410	S476
Pavalstu un vietējā valdība	S279	S345	S411	S477
Sociālās nodrošināšanas fondi	S280	S346	S412	S478
5. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI
Kopā	S281	S347	S413	S479
Centrālā banka	S282	S348	S414	S480
MFI, izņemot centrālās bankas	S283	S349	S415	S481
CFS	S284	S350	S416	S482
t.sk. FIS	S285	S351	S417	S483
Finanšu palīgsabiedrības	S286	S352	S418	S484
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S287	S353	S419	S485
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S288	S354	S420	S486
Nefinanšu sabiedrības	S289	S355	S421	S487
Centrālā valdība	S290	S356	S422	S488
Pavalstu un vietējā valdība	S291	S357	S423	S489
Sociālās nodrošināšanas fondi	S292	S358	S424	S490
5.1. t.sk., fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S293	S359	S425	S491
Centrālā banka	S294	S360	S426	S492
MFI, izņemot centrālās bankas	S295	S361	S427	S493
CFS	S296	S362	S428	S494
t.sk. FIS	S297	S363	S429	S495
Finanšu palīgsabiedrības	S298	S364	S430	S496
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S299	S365	S431	S497
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S300	S366	S432	S498
Nefinanšu sabiedrības	S301	S367	S433	S499
Centrālā valdība	S302	S368	S434	S500
Pavalstu un vietējā valdība	S303	S369	S435	S501
Sociālās nodrošināšanas fondi	S304	S370	S436	S502
5.2. t.sk., mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S305	S371	S437	S503
Centrālā banka	S306	S372	S438	S504
MFI, izņemot centrālās bankas	S307	S373	S439	S505
CFS	S308	S374	S440	S506
t.sk. FIS	S309	S375	S441	S507
Finanšu palīgsabiedrības	S310	S376	S442	S508
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S311	S377	S443	S509
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S312	S378	S444	S510
Nefinanšu sabiedrības	S313	S379	S445	S511
Centrālā valdība	S314	S380	S446	S512
Pavalstu un vietējā valdība	S315	S381	S447	S513
Sociālās nodrošināšanas fondi	S316	S382	S448	S514
5.3. t.sk., nulles kupona obligācijas:
Kopā	S317	S383	S449	S515
Centrālā banka	S318	S384	S450	S516
MFI, izņemot centrālās bankas	S319	S385	S451	S517
CFS	S320	S386	S452	S518
t.sk. FIS	S321	S387	S453	S519
Finanšu palīgsabiedrības	S322	S388	S454	S520
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S323	S389	S455	S521
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S324	S390	S456	S522
Nefinanšu sabiedrības	S325	S391	S457	S523
Centrālā valdība	S326	S392	S458	S524
Pavalstu un vietējā valdība	S327	S393	S459	S525
Sociālās nodrošināšanas fondi	S328	S394	S460	S526
6. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS
Kopā	S329	S395	S461	S527
MFI, izņemot centrālās bankas	S330	S396	S462	S528
CFS	S331	S397	S463	S529
Finanšu palīgsabiedrības	S332	S398	S464	S530
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S333	S399	S465	S531
Nefinanšu sabiedrības	S334	S400	S466	S532

3. tabula. A bloka ārpusbilances posteņu pārskatu sniegšanas veidne NCB

	EMITENTI, KAS IR IEKŠZEMES REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS
	Atlikumi	Emisiju bruto apjoms	Dzēšana	Neto emisijas
	A1	A2	A3	A4
6. BIRŽAS SARAKSTĀ IEKĻAUTAS AKCIJAS
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S533	S544	S555	S566
7. BIRŽAS SARAKSTĀ NEIEKĻAUTAS AKCIJAS
Kopā	S534	S545	S556	S567
MFI, izņemot centrālās bankas	S535	S546	S557	S568
CFS	S536	S547	S558	S569
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S537	S548	S559	S570
Nefinanšu sabiedrības	S538	S549	S560	S571
8. PĀRĒJIE KAPITĀLA VĒRTSPAPĪRI
Kopā	S539	S550	S561	S572
MFI, izņemot centrālās bankas	S540	S551	S562	S573
CFS	S541	S552	S563	S574
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S542	S553	S564	S575
Nefinanšu sabiedrības	S543	S554	S565	S576

1.   Emitenta rezidence

Pārskatu sniedzējas valsts nerezidentiem piederošu meitasuzņēmumu, kuri darbojas pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā, emisijas klasificē kā pārskatu sniedzējas valsts rezidējošu vienību emisijas.

Galveno biroju, kas atrodas pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā un kas darbojas starptautiskā mērogā, emisijas arī uzskata par rezidējošu vienību emisijām. Galveno biroju vai meitasuzņēmumu, kas atrodas ārpus pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskās teritorijas, bet kas pieder pārskatu sniedzējas valsts rezidentiem, uzskata par nerezidentu emisijām. Piemēram, Volkswagen Brazil emisijas uzskata par tādām, ko veikušas vienības, kuras reģistrētas Brazīlijā, nevis pārskatu sniedzējas valsts teritorijā. Ja uzņēmumam nepiemīt jebkāda fiziskā komponente, tā rezidenci nosaka pēc tās ekonomiskās teritorijas, saskaņā ar kuras likumiem šāds uzņēmums nodibināts vai reģistrēts (2).

Lai novērstu divkāršu uzskaiti vai nepilnības, pārskatu sniegšanu par īpaša mērķa vienību (SPE) emisijām aplūko divpusēji, iesaistot attiecīgos pārskatu sniedzējus. NCB, nevis SNB, jāsniedz dati par tādu īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību emisijām, kuras atbilst Eiropas nacionālo un reģionālo kontu pārskatītās sistēmas (“EKS 2010”) rezidences kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (3) A pielikumā un klasificēti kā euro zonas rezidenti..

2.   Emitentu sektoru dalījums

Emisijas klasificē pēc sektoriem, kuri uzņemas saistības par emitētajiem vērtspapīriem. Sektoru klasifikācija aptver šādus divpadsmit emitentu veidus:

—	Centrālā banka,

—	pārējās MFI (4),

—

CFS (5),

—	t.sk. vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības,

—	finanšu palīgsabiedrības,

—	piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji,

—	apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi (6),

—	nefinanšu sabiedrības,

—	centrālā valdība,

—	pavalsts un vietējā valdība,

—	sociālā nodrošinājuma fondi,

—	starptautiskās institūcijas.

Vērtspapīri, kas emitēti, izmantojot SPE un atbildībai par emisiju gulstoties uz mātesuzņēmumu un nevis uz SPE, jāsaista ar mātesuzņēmumu un nevis ar SPE. Piemēram, A valstī atrodošas euro zonas nefinanšu sabiedrības AJAX Electronics SPE emisijas iedala nefinanšu sabiedrību sektorā un par tām datus sniedz A valstī. Tomēr SPE un tās mātesuzņēmumam jābūt rezidentiem tajā pašā valstī. Tātad, ja mātesuzņēmums nav pārskatu sniedzējas valsts rezidents, FIS uzskata par nosacītu rezidentu pārskatu sniedzējā valstī, un emitenta sektors ir CFS. Piemēram, ja ACME Motors ir automobiļus ražojoša nefinanšu sabiedrība, kas rezidē Japānā un ACME Motor Finance ir filiāle, kas rezidē euro zonas B valstī, ACME Motor Finance emisijas pieskaita B valsts piesaistītām finanšu iestādēm un naudas aizdevējiem, jo ACME Motors sabiedrība nerezidē tajā pašā valstī. Vienīgais izņēmums pastāv, ja SPE pieder valdībai, kā gadījumā vērtspapīru grāmato kā mātesuzņēmuma valstī emitētu valdības vērtspapīru (7).

Ja valsts sabiedrība tiek privatizēta, emitējot biržas sarakstā iekļautas akcijas, to iekļauj nefinanšu sabiedrību sektorā. Līdzīgi, ja valsts kredītiestāde (VI) tiek privatizēta, to iekļauj MFI, izņemot centrālās bankas, sektorā. Mājsaimniecību vai bezpeļņas organizāciju, kas apkalpo mājsaimniecības, emisijas klasificē kā “nefinanšu sabiedrību” emisijas.

3.   Emisiju termiņi

Īstermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir viens gads vai mazāk, pat ja tie ir emitēti kā ilgāka termiņa instrumenti.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri ietver vērtspapīrus, kuru sākotnējais termiņš ir vairāk nekā viens gads. Emisijas ar izvēles atmaksāšanas termiņiem, no kuriem vēlākais ir vairāk nekā pēc viena gada, un emisijas ar nenoteiktiem atmaksāšanas datumiem klasificē kā ilgtermiņa.

Divu gadu iedalījums pēc termiņa, kā tas ir MFI bilances statistikā, netiek uzskatīts par nepieciešamu.

4.   Ilgtermiņa parāda vērtspapīru klasifikācija pēc procentu likmes

Ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas iedala šādi:

Parāda vērtspapīri ar fiksētu procentu likmi, t. sk. parāda vērtspapīri, kurus emitē un izpērk par nominālvērtību, un parāda vērtspapīri, kurus emitē ar diskontu vai prēmiju no to nominālvērtības.

Parāda vērtspapīri ar mainīgu procentu likmi, t. i., parāda vērtspapīri, kuru kupona likme vai pamatā esošais aktīvs saistīts ar vispārējo preču un pakalpojumu cenu indeksu (t. sk. patēriņa cenu indeksu), procentu likmi vai aktīva cenu, kā rezultātā vērtspapīru pastāvēšanas laikā tiem ir mainīgs nominālais kupona maksājums. No vērtspapīru emisijas statistikas viedokļa parāda vērtspapīrus ar jaukto procentu likmi klasificē kā parāda vērtspapīrus ar mainīgo procentu likmi (8).

Ar diskontu emitētās nulles kupona obligācijas, t. i., instrumenti, par ko nemaksā procentus un kurus emitē ar diskontu no tā nominālvērtības. Lielākā diskonta daļa ir līdzvērtīga obligācijas pastāvēšanas laikā uzkrātajiem procentiem.

5.   Emisiju klasifikācija

Emisijas analizē divās plašās grupās: a) parāda vērtspapīri (9), un b) biržas sarakstā iekļautas akcijas (10). Pēc iespējas tiek aptverti privāti izvietoti vērtspapīri. Naudas tirgus vērtspapīrus iekļauj kā daļu no parāda vērtspapīriem. Datus par biržas sarakstā neiekļautām akcijām (11) un pārējiem pašu kapitāla vērtspapīriem (12) sniedz uz brīvprātības pamata kā divus atsevišķus ārpusbilances posteņus. Netiek iekļautas akcijas/daļas, kuras emitējuši naudas tirgus un citi ieguldījumu fondi.

Šāds ir nepilns instrumentu saraksts vērtspapīru emisijas statistikā:

a)

parāda vērtspapīri i) īstermiņa parāda vērtspapīri Iekļauj vismaz šādus instrumentus: — valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes un citus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējusi valdība, — apgrozāmus īstermiņa vērtspapīrus, ko emitējušas finanšu un nefinanšu sabiedrības. Šādu vērtspapīru apzīmēšanai izmanto daudzus terminus, t. sk. īstermiņa parāda vērtspapīri, komercvekseļi, vekseļi, tirdzniecības vekseļi, pārvedu vekseļi un depozītu sertifikāti, — īstermiņa vērtspapīrus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa apdrošināšanas parāda vērtspapīru izdošanas līdzekļiem, — bankas akceptētus pārvedu vekseļus; ii) ilgtermiņa parāda vērtspapīri Piemēram, iekļauj vismaz šādus instrumentus: — uzrādītāja obligācijas, — pakārtotās obligācijas, — obligācijas ar maksājuma termiņa datumiem pēc izvēles, no kuriem vēlākais iestājas vairāk nekā pēc gada, — nedatētas vai beztermiņa obligācijas, — mainīgas likmes parādzīmes, — konvertējamas obligācijas, — nodrošinātās obligācijas, — indeksētus vērtspapīrus, kuru pamatsummas vērtība piesaistīta cenas indeksam, preces cenai vai valūtas maiņas kursa indeksam, — augsta diskonta obligācijas ar zemu kupona maksājumu un kuras emitē ar diskonta vai norādīto vērtību, — nulles kupona obligācijas, — euroobligācijas, — globālās obligācijas, — privāti emitētas obligācijas, — vērtspapīrus, kas rodas kredītu konversijas rezultātā, — kredītus, kas de facto kļuvuši apgrozāmi, — emitentsabiedrības vai kādas citas sabiedrības akcijās konvertējamas parādzīmes un aizdevumu kapitālu, ciktāl tie vēl nav konvertēti. Ja tā nošķirama no pamatā esošās obligācijas, izslēdz konvertācijas iespēju, kuru uzskata par atvasināto finanšu instrumentu, — akcijas vai kapitāla daļas, kas dod tiesības uz fiksētu ienākumu, bet kas neparedz dalību sabiedrības atlikumvērtības sadalē tās likvidācijas gadījumā, t. sk. priekšrocību akcijas, kas nav iekļautas tādā dalībā, — finanšu aktīvus, kas emitēti kā daļa no kredītu, hipotēku, kredītkaršu parādu, debitoru parādu un citu aktīvu pārvēršanas vērtspapīros. Neiekļauj šādus instrumentus: — vērtspapīru darījumus, kas ir repo darījumu daļa, — neapgrozāmu vērtspapīru turējumus, — neapgrozāmus kredītus;

b)

biržas sarakstā iekļautas akcijas Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir: — sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās kapitāla daļas, — sabiedrību ar ierobežotu atbildību dzēstās daļas, — sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās dividenžu daļas, — priekšrocību akcijas, kas sabiedrības likvidācijas gadījumā ļauj piedalīties atlikušās vērtības sadalē. Tās var būt atzītās biržas sarakstā iekļautas akcijas vai atzītas biržas sarakstā neiekļautas akcijas, — privāti kapitālieguldījumi, ja iespējams. Ja uzņēmums ir privatizēts un daļa akciju paliek valdības īpašumā, bet pārējās tiek kotētas regulētā tirgū, visu uzņēmuma kapitāla vērtību grāmato kā apgrozībā esošās kotētās akcijas, jo akcijas iespējams jebkurā laikā pārdot par to tirgus vērtību. Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja daļa akciju pārdota investoriem un tikai atlikusī daļa tiek tirgota biržā. Biržas sarakstā iekļautas akcijas neietver: — akcijas, ko piedāvā pārdošanai, bet kas nav parakstītas emisijas laikā, — akcijās konvertējamas parādzīmes un aizdevumu kapitālu, kurus iekļauj tad, kad tie pārvērsti akcijās, — partneru pašu kapitālu ar neierobežotu atbildību reģistrētās personālsabiedrībās, — valdības ieguldījumus starptautisku organizāciju kapitālā, kas juridiski izveidotas kā sabiedrības ar akciju kapitālu, — prēmijakcijuas emisijas brīdī un akciju dalīto emisiju; prēmijakcijas un dalītās emisijas akcijas tomēr bez izšķirības iedala kopējā biržas sarakstā iekļauto akciju krājumā.

6.   Emisijas valūta

Paralēlo valūtu obligācijas klasificē pēc obligācijas valūtas. Paralēlo valūtu obligācijas definē kā obligācijas, kuras dzēš vai kuru kuponu maksā valūtā, kas atšķiras no obligācijas denominācijas valūtas. Ja globālā obligācija emitēta vairāk nekā vienā valūtā, par katru emisijas daļu sniedz pārskatu kā par atsevišķu emisiju atbilstoši tās emisijas valūtai. Ja emisijas denominētas divās valūtās, piemēram, 70 % euro un 30 % ASV dolāros, attiecīgās emisijas daļas, ja iespējams, norāda atsevišķi saskaņā ar denominācijas valūtu. Proti, par 70 % emisijas sniedz pārskatu kā par emisiju euro/nacionālajās denominācijās (13) un par 30 % sniedz pārskatu kā par emisiju citās valūtās. Ja emisijas valūtas komponentu nav iespējams identificēt atsevišķi, pārskatu sniedzējas valsts veikto faktisko dalījumu norāda attiecīgās valsts paskaidrojumā.

7.   Emisijas grāmatošanas laiks

Uzskata, ka emisija notikusi tad, kad emitents saņēmis maksājumu, nevis tad, kad sindikāts uzņēmies saistības.

8.   Krājumu un plūsmu saskaņošana

NCB iesniedz informāciju par īstermiņa un ilgtermiņa parāda vērtspapīru nenomaksātajām summām, bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām, kā arī par kotētajām akcijām.

Tabula ilustrē saikni starp krājumiem (t. i., nenomaksātajām summām) un plūsmām (t. i., bruto emisijām, dzēšanu un neto emisijām). Praksē šī saikne ir sarežģītāka sakarā ar cenas un valūtas kursa novērtējuma izmaiņām, reinvestētajiem (uzkrātajiem) procentiem, pārklasificēšanu, pārskatīšanu un citām korekcijām.

i)	Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās	≈	Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās	+	Bruto emisijas pārskata periodā	-	Dzēšana pārskata periodā	+	Pārklasificēšanas un citas korekcijas
ii)	Nedzēstās emisijas pārskata perioda beigās	≈	Nedzēstās emisijas iepriekšējā pārskata perioda beigās	+	Neto emisijas pārskata periodā			+	Pārklasificēšanas un citas korekcijas

a)   bruto emisijas

Bruto emisijas, kas veiktas pārskata periodā, ietver visas parāda vērtspapīru un kotēto akciju emisijas, ja emitents jaunus vērtspapīrus pārdod par skaidru naudu. Tās attiecas uz regulāru jaunu instrumentu veidošanu. Brīdi, kurā emisijas ir noslēgtas, nosaka kā laiku, kad tiek veikts maksājums; tādēļ emisiju reģistrācija iespējami tuvu atspoguļo laiku, kad tiek veikts maksājums par attiecīgo emisiju.

Bruto emisijas aptver jaunas akcijas, ko sabiedrības emitējušas pārdošanai par skaidru naudu un ko pirmoreiz kotē biržā, tostarp jaunizveidotu sabiedrību vai privātu sabiedrību, kas kļūst par atklātām sabiedrībām, akcijas. Bruto emisijas aptver arī jaunas akcijas, ko emitē pārdošanai par skaidru naudu atklāto sabiedrību privatizācijas gaitā, sabiedrības akcijām tiekot kotētām biržā. Prēmijakciju emisija netiek iekļauta (14). Datus par bruto emisijām nav jāsniedz, sabiedrību iekļaujot biržas sarakstā, ja netiek piesaistīts jauns kapitāls.

Esošo vērtspapīru apmaiņa vai nodošana pārņemšanas vai apvienošanās laikā netiek iekļauta (15) bruto emisijā vai dzēšanā, izņemot jaunus instrumentus, kurus euro zonā rezidējoša struktūra radījusi un emitējusi pārdošanai par naudu.

Tādu vērtspapīru emisijas, kurus vēlāk var pārvērst citos instrumentos, reģistrē kā emisijas to sākotnējo instrumentu kategorijā; pārvēršot tās reģistrē kā tādas, kas dzēstas no šīs instrumentu kategorijas, identisku summu vēlāk uzskatot par bruto emisijām jaunajā kategorijā (16).

b)   dzēšana

Dzēšana pārskata periodā ietver visus emitenta veiktas parāda vērtspapīru un kotēto akciju atpirkšanas gadījumus, kad ieguldītājs saņem par vērtspapīriem skaidru naudu. Tie attiecas uz instrumentu regulāru dzēšanu. Tie aptver visus parāda vērtspapīrus, kam pienācis dzēšanas termiņš, kā arī pirmstermiņa dzēšanu. Šeit iekļauj arī sabiedrību akciju atpirkšanu, ja sabiedrība atpērk visas akcijas par skaidru naudu pirms tās juridiskās formas maiņas vai daļu akciju par skaidru naudu, kā rezultātā samazinās kapitāls. Sabiedrību akciju atpirkšanu šeit neaplūko, ja tie ir ieguldījumi pašu akcijās (17).

Dzēšanu datus nesniedz gadījumā, ja sabiedrība tiek svītrota no biržas saraksta.

c)   neto emisijas

Neto emisijas ir visu veikto emisiju atlikums, atskaitot visas dzēšanas, kas notikušas pārskata periodā.

Apgrozījumā esošo kotēto akciju summa aptver rezidējošo struktūru visu kotēto akciju tirgus vērtību. Tādēļ euro zonas valsts norādītā apgrozībā esošo kotēto akciju summa var palielināties vai samazināties, biržas sarakstā esošai struktūrai mainot atrašanās vietu. Tas attiecas arī uz pārņemšanas vai apvienošanās gadījumiem, ja instrumenti tiek radīti un emitēti pārdošanai par skaidru naudu un/vai dzēsti par skaidru naudu un anulēti. Lai novērstu dubulto uzskaiti vai nepilnības attiecībā uz parāda vērtspapīriem un kotētajām akcijām, emitentam pārceļoties uz citu rezidences valsti, NCB koordinē šāda notikuma divpusējas paziņošanas laiku.

9.   Novērtēšana

Vērtspapīru emisiju vērtība ietver cenas komponentu un, ja emisijas ir izteiktas valūtās, kas atšķiras no pārskata valūtas, – valūtas kursa komponentu.

NCB sniedz datus par visiem īstermiņa parāda vērtspapīriem pēc norādītās vērtības (18) un par biržas sarakstā iekļautām akcijām pēc tirgus vērtībās. Ilgtermiņa vērtspapīrus var novērtēt ar dažādām metodēm atkarībā no procentu likmes veida, kā rezultātā kopsummai tiek izmantots jaukts novērtējums. Piemēram, nemainīgas un mainīgas likmes emisijas parasti novērtē pēc norādītās vērtības un nulles kupona obligācijas – pēc spēkā esošās samaksātās summas. Parasti relatīvais nulles kupona obligāciju daudzums ir mazs, līdz ar to kodu sarakstā nav paredzēts jaukts novērtējums; ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopsummu norāda pēc norādītās vērtības. Gadījumos, ja ir būtisks fenomena apmērs, izmanto vērtību “nav noteikts” (Z). Visās situācijās, kad notiek jaukts novērtējums, valstu centrālās bankas sniedz ziņas raksturlielumu līmenī.

a)   cenas novērtēšana

Datus par biržas sarakstā iekļauto akciju krājumiem un plūsmām sniedz pēc tirgus vērtības.

Izņēmumu parāda vērtspapīru krājumu un plūsmu reģistrēšanai pēc norādītās vērtības pieļauj attiecībā uz augsta diskonta un nulles kupona obligācijām, ja emisijas tiek reģistrētas pēc spēkā esošās samaksātās summas, proti, pēc diskontētās cenas pirkuma brīdī un dzēšanas termiņā par norādīto vērtību. Nulles kupona obligāciju nominālvērtību aprēķina, kā norādīts tālāk:

kur:

A	=	faktiski samaksātā summa un uzkrātie procenti,
E	=	diskontētā cena emisijas brīdī (summa, kas samaksāta emisijas brīdī),
P	=	norādītā vērtība (kas tiek atmaksāta termiņa beigās),
T	=	laiks līdz termiņam no emisijas dienas (dienās),
t	=	laiks, kas pagājis kopš emisijas dienas (dienās).

Cenas novērtēšanas procedūra dažādās valstīs var atšķirties.

Šajā sakarā nepiemēro cenu novērtēšanu saskaņā ar EKS 2010, kas attiecībā uz parāda vērtspapīriem un akcijām pieprasa reģistrēt plūsmas pēc darījuma vērtības un krājumus – pēc tirgus vērtības.

Augsta diskonta un nulles kupona obligācijām pārskatu sniedzējai NCB, ja iespējams, jāaprēķina uzkrātie procenti.

b)   pārskata valūta un valūtas kursa novērtēšana

NCB sniedz ECB visus datus euro, tostarp attiecībā uz vēsturiskām sērijām. Lai pārvērstu euro vērtspapīrus, ko iekšzemes rezidenti emitējuši citās valūtās (C bloks) (19), valstu centrālās bankas iespējami cieši ievēro valūtas kursa novērtēšanas principus, kuru pamatā ir EKS 2010 (20).

i)	apgrozībā esošās emisijas ir jāpārvērš euro/nacionālajās valūtās pēc attiecīga tirgus vidus valūtas kursa, kas dominē pārskata perioda beigās, proti, pārskata perioda pēdējās darbdienas beigās.

ii)	bruto emisijas un dzēšanas jāpārvērš euro/nacionālajās valūtās, izmantojot tirgus vidus valūtas kursu, kas dominē maksājuma brīdī. Ja nav iespējams identificēt precīzo valūtas kursu, kas piemērojams pārvēršanai, var izmantot valūtas kursu, kas ir iespējami tuvs tirgus vidus kursam maksājuma brīdī.

10.   Konceptuālā atbilstība

Vērtspapīru emisiju statistika un MFI bilances statistika ir saistītas tiktāl, ciktāl tas attiecas uz MFI apgrozāmo instrumentu emisijām. Instrumentu un MFI, kas tos emitē, aptvērums ir konceptuāli atbilstīgs, tāpat arī instrumentu iedalījums pēc termiņu grupām un valūtas dalījuma. Atšķirības vērtspapīru emisiju statistikas un MFI bilances statistikas starpā pastāv attiecībā uz novērtēšanas principiem (t. i., attiecībā uz parāda vērtspapīriem, nominālvērtību vērtspapīru emisijas statistikai un tirgus vērtību MFI bilances statistikai). Izņemot novērtēšanas atšķirības, katrai valstij MFI emitēto vērtspapīru neatmaksātā summa, ko norāda vērtspapīru statistikas nolūkā, atbilst 11. (“emitētie parāda vērtspapīri”) postenim MFI bilances pasīvu daļā. Īstermiņa emisijas, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikai, atbilst viena gada laikā emitētu naudas tirgus vērtspapīru un parāda vērtspapīru summai. Ilgtermiņa vērtspapīri, ko nosaka vērtspapīru emisiju statistikas nolūkā, ir vienādi ar parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs viena gada un līdz diviem gadiem, un parāda vērtspapīru, kas emitēti ar termiņu virs diviem gadiem, summu.

Valstu centrālās bankas pārskata vērtspapīru emisijas statistikas un MFI bilances statistikas aptveramību un norāda ECB jebkādas konceptuālas atšķirības. Tiek veiktas triju veidu atbilstības pārbaudes emisijām, ko veic: a) NCB euro/nacionālajās valūtās; b) MFI, izņemot centrālās bankas, euro/nacionālajās valūtās; un c) MFI, izņemot centrālās bankas, citās valūtās. Nelielas atšķirības ir iespējamas, tā kā vērtspapīru emisijas statistiku un MFI bilances statistiku iegūst no pārskatu sniegšanas sistēmām valsts līmenī, kas kalpo dažādiem mērķiem.

11.   Pieprasītie dati

Statistikas pārskatus sagaida no katras valsts katrai piemērotajai laikrindai. NCB sniedz ECB rakstiskus paskaidrojumus, ja kāds postenis konkrētajā valstī nav piemērojams. Ja attiecīgais fenomens nepastāv, NCB laikrindu var pagaidām nesniegt. NCB paziņo par šādu notikumu, kā arī par jebkurām citām izmaiņām šajā pielikumā aprakstītajās kodu shēmās. Turklāt tās informē ECB, nosūtot labojumus līdz ar paskaidrojumiem, par šo labojumu raksturu.

3. iedaļa. Nacionālās paskaidrojošās piezīmes

Katra NCB iesniedz ziņojumu, kurā aprakstīti šīs pārskatu sniegšanas sakarā iesniegtie dati. Ziņojums aptver tālāk izklāstītās tēmas, un tajā iespējami stingri ievērots piedāvātais izkārtojums. NCB sniedz papildu informāciju par gadījumiem, kuros sniegtie dati neatbilst šai pamatnostādnei, vai kad dati netiek sniegti, un tā iemesliem Ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā datus.

1.

Datu avoti/datu vākšanas sistēma: tiek sniegtas ziņas par datu avotiem, kuri izmantoti vērtspapīru emisiju statistikas apkopošanai: administratīvie avoti valdības emisijām, tiešie ziņojumi no MFI un citām iestādēm, laikraksti un tādi datu sniedzēji kā Starptautiskais finanšu pārskats u. tml. NCB norāda, vai dati tiek vākti un glabāti katrai emisijai atsevišķi un, ja tā, tad kādi kritēriji tiek piemēroti. Kā alternatīvu norāda, vai dati ir vākti un glabāti, atsevišķi neizdalot, kā daudzumi, ko pārskata periodā emitējuši atsevišķi emitenti, piemēram, tiešās datu vākšanas sistēmu gadījumā. NCB sniedz informāciju par kritērijiem, kas tiešajā pārskatu sniegšanā izmantoti, lai identificētu pārskatu sniedzējus un iesniedzamo informāciju.

2.

Apkopošanas procedūras: īsi apraksta datu apkopošanai izmantoto metodi, piemēram, informācijas apkopošana par atsevišķām vērtspapīru emisijām, esošo laikrindu kārtība neatkarīgi no tā, vai tās publicē.

3.

Emitenta rezidence: NCB precizē, vai emisiju klasifikācijā ir iespējams pilnībā piemērot EKS 2010 (un SVF) rezidences definīciju. Ja tas nav iespējams vai ir iespējams tikai daļēji, NCB sniedz pilnu faktiski izmantoto kritēriju skaidrojumu.

4.

Emitentu sektoru dalījums: NCB norāda atkāpes no emitentu klasifikācijas pēc 2. sadaļas 2. punktā noteiktā sektoru dalījuma. Piezīmēs paskaidro identificētās atkāpes un jebkādas pelēkās zonas.

5.

Emisijas valūta: ja nav iespējams atsevišķi identificēt emisijas valūtu komponentus, NCB izskaidro atkāpes no noteikumiem. Turklāt NCB, kuras attiecībā uz visiem vērtspapīriem nevar nodalīt emisijas vietējās valūtās, citās euro/valstu valūtās un citās valūtās, sniedz aprakstu tur, kur šādas emisijas ir klasificētas, un norāda to emisiju kopējo apjomu, kas nav tikušas pienācīgi iedalītas, lai ilustrētu nepilnību apjomu.

6.

Emisiju klasifikācija: NCB sniedz visaptverošu informāciju par vērtspapīru veidu, uz ko attiecas valsts dati, tostarp valsts noteikumiem attiecībā uz tiem. Ja zināms, ka aptveramība ir daļēja, NCB paskaidro esošās nepilnības. Jo īpaši NCB sniedz šādu informāciju: — privātie kapitālieguldījumi: NCB norāda, vai tie ir ietverti sniegtajos datos, — bankas akceptēti pārvedu vekseļi: ja bankas akceptēti pārvedu vekseļi ir apgrozāmi un iekļauti sniegtajos datos par īstermiņa parāda vērtspapīriem, pārskatu sniedzēja valsts paskaidrojumos izskaidro valsts procedūras šo instrumentu reģistrēšanai un šo instrumentu raksturu, — biržas sarakstā iekļautas akcijas: NCB norāda, vai sniegtajos datos ir ietvertas nekotētas akcijas vai citi kapitāla vērtspapīri, sniedzot nekotēto akciju un/vai citu kapitāla vērtspapīru summas provizorisko aprēķinu, lai ilustrētu nepilnību apjomu. NCB savos paskaidrojumos norāda jebkādas zināmas nepilnības kotēto akciju aptveramībā.

7.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīru instrumentu analīze: ja nemainīgās likmes, mainīgās likmes un nulles kupona obligāciju summa neveido ilgtermiņa parāda vērtspapīru kopumu, NCB norāda ilgtermiņa vērtspapīru, par kuriem nav pieejams šāds dalījums, veidu un daudzumu.

8.

Emisiju termiņi: ja nav iespējams stingri ievērot īstermiņa un ilgtermiņa definīcijas, NCB norāda, kur sniegtajos datos ir atkāpes.

9.

Dzēšana: NCB norāda, kā tās iegūst informāciju par dzēšanu un vai informāciju vāc tieši no pārskatiem vai aprēķina pēc atlikuma.

10.

Cenas novērtēšana: NCB savos paskaidrojumos sīki precizē novērtēšanas procedūru, kuru izmanto a) īstermiņa parāda vērtspapīriem; b) ilgtermiņa parāda vērtspapīriem; c) diskonta obligācijām; un d) biržas sarakstā iekļautām akcijām. Krājumu un plūsmu novērtēšanas starpību paskaidro.

11.

Pārskatu sniegšanas biežums, laicīgums un laika diapazons: NCB norāda to, ciktāl šā pārskata nolūkā apkopotos datus bija iespējams sniegt atbilstoši lietotāja prasībām, t. i., mēneša datiem – ar piecu nedēļu laicīgumu. Norāda arī sniegto laikrindu garumu. Paziņo par jebkādiem pārrāvumiem sērijās, piemēram, atšķirībām vērtspapīru aptveramības ziņā laika gaitā.

12.

Korekcijas: NCB īsos paskaidrojumos norāda korekciju iemeslu un apjomu.

13.

Aplēstā aptveramība katram iekšzemes rezidentu emitētajam instrumentam: NCB sniedz provizoriskos aprēķinus katrai iekšzemes rezidentu emisiju kategorijai, proti, īstermiņa vērtspapīru, ilgtermiņa vērtspapīru un kotēto akciju emisijām, vietējā valūtā, citās euro/valstu valūtās, tostarp ECU, un citās valūtās saskaņā ar tālāk norādīto tabulu. Provizoriskie “procentuālās aptveramības” aprēķini norāda katrā instrumentu kategorijā aplūkoto vērtspapīru daļu procentuāli no visas emisijas, par kuru pārskatu jāsniedz attiecīgā sadaļā, ievērojot pārskatu sniegšanas noteikumus. Īsus aprakstus var sniegt “piezīmēs”. NCB arī norāda jebkādas izmaiņas aptveramībā, kas radušās, pievienojoties monetārajai savienībai.       Aptveramība %: Piezīmes: Emisijas euro/nacionālajās valūtās Vietējā nominālvērtība STS     LTS     QUS     Euro/nacionālās valūtas, izņemot vietējo valūtu, t. sk. ECU STS     LTS     Citās valūtās   STS     LTS     STS = īstermiņa parāda vērtspapīri. LTS = ilgtermiņa parāda vērtspapīri. QUS = biržas sarakstā iekļautas akcijas.

4. iedaļa. Prasības Starptautisko norēķinu bankai

SNB pārskatu sniegšanas prasībām piemēro tādus pašus principus, kādi attiecināti uz NCB, kas izklāstīti 1.–3. iedaļā, izņemot sekojošo:

4. tabula. B bloka pārskatu sniegšanas veidlapa SNB

	EMITENTI, KAS IR PP REZIDENTI//EURO/NACIONĀLĀS DENOMINĀCIJAS
	Atlikumi	Emisiju bruto apjoms	Dzēšana
	B1	B2	B3
9. ĪSTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI
Kopā	S577	S642	S707
Centrālā banka	S578	S643	S708
MFI, izņemot centrālās bankas	S579	S644	S709
CFS	S580	S645	S710
t.sk. FIS	S581	S646	S711
Finanšu palīgsabiedrības	S582	S647	S712
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S583	S648	S713
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S584	S649	S714
Nefinanšu sabiedrības	S585	S650	S715
Centrālā valdība	S586	S651	S716
Pavalstu un vietējā valdība	S587	S652	S717
Sociālās nodrošināšanas fondi	S588	S653	S718
Starptautiskās organizācijas	S589	S654	S719
10. ILGTERMIŅA PARĀDA VĒRTSPAPĪRI
Kopā	S590	S655	S720
Centrālā banka	S591	S656	S721
MFI, izņemot centrālās bankas	S592	S657	S722
CFS	S593	S658	S723
t.sk. FIS	S594	S659	S724
Finanšu palīgsabiedrības	S595	S660	S725
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S596	S661	S726
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S597	S662	S727
Nefinanšu sabiedrības	S598	S663	S728
Centrālā valdība	S599	S664	S729
Pavalstu un vietējā valdība	S600	S665	S730
Sociālās nodrošināšanas fondi	S601	S666	S731
Starptautiskās organizācijas	S602	S667	S732
10.1. t.sk., fiksētas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S603	S668	S733
Centrālā banka	S604	S669	S734
MFI, izņemot centrālās bankas	S605	S670	S735
CFS	S606	S671	S736
t.sk. FIS	S607	S672	S737
Finanšu palīgsabiedrības	S608	S673	S738
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S609	S674	S739
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S610	S675	S740
Nefinanšu sabiedrības	S611	S676	S741
Centrālā valdība	S612	S677	S742
Pavalstu un vietējā valdība	S613	S678	S743
Sociālās nodrošināšanas fondi	S614	S679	S744
Starptautiskās organizācijas	S615	S680	S745
10.2. t.sk., mainīgas procentu likmes vērtspapīru emisijas:
Kopā	S616	S681	S746
Centrālā banka	S617	S682	S747
MFI, izņemot centrālās bankas	S618	S683	S748
CFS	S619	S684	S749
t.sk. FIS	S620	S685	S750
Finanšu palīgsabiedrības	S621	S686	S751
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S622	S687	S752
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S623	S688	S753
Nefinanšu sabiedrības	S624	S689	S754
Centrālā valdība	S625	S690	S755
Pavalstu un vietējā valdība	S626	S691	S756
Sociālās nodrošināšanas fondi	S627	S692	S757
Starptautiskās organizācijas	S628	S693	S758
10.3. t.sk., nulles kupona obligācijas:
Kopā	S629	S694	S759
Centrālā banka	S630	S695	S760
MFI, izņemot centrālās bankas	S631	S696	S761
CFS	S632	S697	S762
t.sk. FIS	S633	S698	S763
Finanšu palīgsabiedrības	S634	S699	S764
Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji	S635	S700	S765
Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi	S636	S701	S766
Nefinanšu sabiedrības	S637	S702	S767
Centrālā valdība	S638	S703	S768
Pavalstu un vietējā valdība	S639	S704	S769
Sociālās nodrošināšanas fondi	S640	S705	S770
Starptautiskās organizācijas	S641	S706	S771

Emisiju termiņi

Starptautisko norēķinu banka uzskata euro īstermiņa parāda vērtspapīrus un citas euro parādzīmes, kas emitētas saskaņā ar īstermiņa programmu, par īstermiņa vērtspapīriem un visus instrumentus, kas emitēti saskaņā ar ilgtermiņa dokumentāciju, par ilgtermiņa vērtspapīriem neatkarīgi no to sākotnējā termiņa.

Emitentu sektoru dalījums

SNB ievēro izkārtojumu starp SNB datu bāzē pieejamo emitentu sektoru dalījumu un pārskata veidlapās prasīto dalījumu, kā tas norādīts tālāk.

Sektoru iedalījums SNB datu bāzē		Klasifikācija pārskatu sniegšanas veidlapās
Centrālā banka	→	Centrālā banka
Komercbankas	→	MFI
CFS	→	CFS
Centrālā valdība	→	Centrālā valdība
Pārējā valdība Valsts aģentūras	→	Pavalstu un vietējā valdība
Sabiedrības	→	Nefinanšu sabiedrības
Starptautiskās organizācijas	→	Starptautiskās organizācijas (PP)

Emisiju klasifikācija

Šādus SNB datubāzē iekļautus instrumentus vērtspapīru emisijas statistikā klasificē kā parāda vērtspapīrus:

—	noguldījumu sertifikātus,

—	īstermiņa parāda vērtspapīrus,

—	valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes,

—	obligācijas,

—	euro īstermiņa parāda vērtspapīrus,

—	vidēja termiņa parādzīmes,

—	citus īstermiņa vērtspapīrus.

Novērtēšana

Pašreizējie SNB novērtēšanas noteikumi paredz norādīto vērtību parāda vērtspapīriem un emisijas cenu kotētajām akcijām.

Starptautisko norēķinu banka sniedz pārskatu ECB par visām pārējo valstu rezidentu emisijām euro/valstu valūtās (B bloks) ASV dolāros, izmantojot perioda beigu valūtas kursus neatmaksātajām summām un perioda vidējo valūtas kursu emisijām un izpirkumiem. ECB pārvērš visus datus euro, izmantojot to pašu principu, ko sākumā piemēroja SNB. Līdz 1999. gada 1. janvārim kā tuvinājumu izmanto valūtas kursu starp ECU un ASV dolāru.

VĀRDNĪCA

Kapitāla akcijas, ko emitējušas sabiedrības ar ierobežotu atbildību (capital shares issued by limited liability companies) ir vērtspapīri, kas dod to turētājiem līdzīpašnieku statusu un dod viņiem tiesības gan uz daļu kopējā sadalītajā peļņā, gan uz daļu tīrajos aktīvos likvidācijas gadījumā.

Piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji (captive financial institutions and money lenders) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nav iesaistītas finanšu starpniecībā un nesniedz finanšu palīgpakalpojumus un ar kuru aktīvu vai pasīvu lielāko daļu nenotiek darījumi atvērtā tirgū. Šis apakšsektors ietver kontrolakciju sabiedrības, kurām pieder meitasuzņēmumu grupas pašu kapitāla daļa, kas nodrošina kontroli, un kuru galvenā darbība ir grupas īpašumtiesību īstenošana, un tās nesniedz citus pakalpojumus uzņēmumiem, kuros kontrolakciju sabiedrībai pieder pašu kapitāls, t.i., tās neadministrē vai nepārvalda citas vienības (EKS 2010, 2.98.–2.99. punkts).

Centrālā banka (central bank) ir finanšu sabiedrība un kvazisabiedrība, kuras pamatfunkcija ir valūtas emisija, valūtas iekšējās un ārējās vērtības uzturēšana un valsts starptautisko rezervju vai to daļas turēšana.

Centrālā valdība (central government) sastāv no valsts un citu centrālo aģentūru administratīvajiem departamentiem, kuru kompetencē ir visa ekonomikas zona, izņemot sociālās apdrošināšanas fondu administrēšanu (EKS 2010, 2.114. punkts).

Parāda vērtspapīri (debt securities) ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū vai kurus var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē.

Sabiedrību ar ierobežotu atbildību emitētās dividenžu akcijas (dividend shares issued by limited liability companies) ir vērtspapīri, kam atkarībā no valsts un apstākļiem, kuros tie radušies, ir dažādi nosaukumi, piemēram, dibinātāju akcijas, peļņas akcijas, dividenžu akcijas utt. Šie vērtspapīri: a) nav daļa no reģistrētā kapitāla; b) to turētājiem strikti interpretējot nenodrošina kopīpašnieku statusu; c) turētājiem nedod tiesības uz jebkuras tādas peļņas daļu, kura paliek pēc dividenžu par reģistrēto kapitālu izmaksas, un daļu no pārpalikuma likvidācijas gadījumā.

Euro obligācijas (euro bonds) ir obligācijas, kuras laiž tirgū vienlaikus vismaz divās valstīs un kas denominētas valūtā, kam nav jābūt kādai no minēto valstu valūtām, parasti ar vairāku valstu starptautisku finanšu sabiedrību sindikāta starpniecību.

Finanšu palīgsabiedrības (financial auxiliaries) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kuras galvenokārt veic darbības, kas cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet pašas nav finanšu starpnieki. Finanšu palīgsabiedrības ir arī centrālie biroji, kuru visi meitasuzņēmumi vai to lielākā daļa ir finanšu sabiedrības (EKS 2010, 2.95.–2.97. punkts).

Finanšu instrumentsabiedrības, kas iesaistītas vērtspapīrošanas darījumos (FIS) (financial vehicle corporations engaged in securitisation transactions (FVCs)) definētas Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 1. punktā.

Fiksētas likmes emisijas (fixed rate issues) ietver visas emisijas, kuru kupona maksājums, kas balstās uz vērtspapīra galveno procentu likmi, nemainās šīs emisijas vērtspapīru pastāvēšanas laikā.

Vispārējā valdība (general government) ietver institucionālās vienības, kas ir ārpustirgus ražotāji, kuru produkcija ir paredzēta individuālajam un kolektīvajam patēriņam un kuras finansē no citos sektoros ietilpstošu vienību obligātajiem maksājumiem, kā arī institucionālās vienības, kas nodarbojas galvenokārt ar nacionālā ienākuma un bagātības pārdali (EKS 2010, 2.111.–2.113. punkts) Vispārīgā valdība ietver centrālo valdību, pavalsts valdību, pašvaldību un sociālās nodrošināšanas fondus (EKS 2010, 2.114.–2.117. punkts).

Globālās obligācijas (global bonds) ir obligācijas, ko emitē reizē gan iekšzemes, gan euro tirgū.

Mājsaimniecības (households) ir indivīdi vai indivīdu grupas, kas ir patērētāji un uzņēmēji, kuri ražo preces tirgum un sniedz nefinanšu un finanšu pakalpojumus (tirgus ražotāji), ar nosacījumu, ka preču ražošana un pakalpojumu sniegšanu neveic atsevišķas vienības, ko uzskata par kvazisabiedrībām. Šis sektors ietver tādas personas vai personu grupas kā preču ražotājus un nefinanšu pakalpojumu sniedzējus tikai pašu vajadzībām (EKS 2010, 2.118.–2.128. punkts)

Apdrošināšanas sabiedrības (insurance corporations) ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas nodarbojas galvenokārt ar finanšu starpniecību risku apvienošanas rezultātā, galvenokārt tiešās apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas veidā (EKS 2010, 2.100.–2.104. punkts).

Starptautiskās institūcijas (international institutions) ietver pārvalstiskas un starptautiskas organizācijas, piemēram, Eiropas Investīciju banku, SVF un Pasaules Banku.

Vērtspapīru emitentus (issuers of securities) definē kā tās sabiedrības un kvazisabiedrības, kas iesaistās vērtspapīru emisijā un uzņemas juridiskas saistības pret šo instrumentu uzrādītājiem saskaņā ar emisijas noteikumiem.

Bonus akciju emisija (issue of bonus shares) ir jaunu akciju izsniegšana akcionāriem proporcionāli to esošajiem turējumiem.

Biržas sarakstā iekļautas akcijas, sauktas arī par kotētām akcijām, izņemot ieguldījumu fondu akcijas/daļas (listed shares, also referred to as quoted shares, excluding investment fund’s shares/units), ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti biržas sarakstā. Šāda birža var būt atzīta fondu birža vai ikviens cits sekundārā tirgus veids. Biržas sarakstā iekļautas akcijas dēvē arī par kotētām akcijām. Kotācijas cenas esamība biržas sarakstā iekļautām akcijām nozīmē, ka pašreizējā tirgus cena parasti ir viegli pieejama.

Ilgtermiņa parāda vērtspapīri (long-term debt securities) aptver visas vērtspapīru emisijas ar sākotnējo termiņu, kas ir ilgāks par vienu gadu; ilgtermiņa vērtspapīrus parasti emitē ar kuponu.

Monetārās finanšu iestādes (MFI), izņemot centrālās bankas (monetary financial institutions (MFIs) other than central banks), definētas Eiropas Centrālās bankas Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 1. pantā.

Nefinanšu sabiedrības (non-financial corporations) ir institucionālās vienības, kas ir neatkarīgas juridiskās personas un tirgus veidotāji, kuru pamatdarbība ir preču ražošana un nefinanšu pakalpojumi. Šis sektors ietver arī nefinanšu kvazisabiedrības (EKS 2010, 2.45.–2.54. punkts).

Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas (non-profit institutions serving households) ir bezpeļņas iestādes, kas ir patstāvīgas juridiskas personas, kuras apkalpo mājsaimniecības un ir privāti ārpus tirgus ražotāji. To galvenie resursi tiek gūti no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, ko kā patērētāji veic mājsaimniecības, no vispārējās valdības maksājumiem un no īpašuma ienākuma (EKS 2010, 2.129.–2.130. punkts)

Nerezidējoši emitenti (non-resident issuers) ietver vienības, kuras: a) atrodas pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā, bet kuras neveic un neplāno veikt saimniecisko darbību vai darījumus pārskatu sniedzējas valsts teritorijā vienu gadu vai ilgāk, vai arī b) atrodas ārpus pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskās teritorijas.

Nosacītās rezidentu vienības (notional resident units) definē kā: a) nerezidentu vienību daļas, kurām valsts ekonomiskajā teritorijā ir galveno ekonomisko interešu centrs (kas parasti nozīmē, ka tās veic saimnieciskos darījumus gadu vai ilgāk); b) nerezidentu vienības kā zemes vai ēku īpašnieki valsts ekonomiskajā teritorijā, bet tikai attiecībā uz darījumiem, kas skar šādu zemi vai ēkas.

Pārējais pašu kapitāls (other equity) ir visi darījumi ar citu pašu kapitālu, uz ko neattiecas biržas sarakstā iekļautas un biržas sarakstā neiekļautas akcijas.

Citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (CFS) (other financial intermediaries, except insurance corporations and pension funds (OFIs)), ir finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas ir galvenokārt iesaistītas finanšu starpniecībā, uzņemoties pret institucionālām vienībām saistības veidos, kas nav valūta, noguldījumi (vai to tuvi aizstājēji), ieguldījumu fondu akcijas/daļas vai saistīti ar apdrošināšanas, pensiju un standarta garantiju shēmām (EKS 2010, 2.86.–2.94. punkts)

Pensiju fondi (pension funds) ir visas finanšu sabiedrības un kvazisabiedrības, kas galvenokārt nodarbojas ar finanšu starpniecību, kas ir sociālo risku un apdrošināto vajadzību (sociālās apdrošināšanas) apkopošanas rezultāts. Pensiju fondi ir sociālās apdrošināšanas shēmas, kas nodrošina ienākumus pēc pensionēšanās, un bieži izmaksā pabalstus nāves un invaliditātes gadījumā (EKS 2010, 2.105.–2.110. punkts).

Privāti izvietoti vērtspapīri (private placements) ir pašu kapitāla emisijas pārdošana vienam pircējam vai ierobežotam pircēju skaitam bez publiskā piedāvājuma.

Privāti emitētas obligācijas (privately issued blonds) ir obligācijas, kas ar divpusēja līguma palīdzību ierobežotas noteiktiem ieguldītājiem, ja obligācijas vismaz potenciāli ir pārvedamas.

Dzēstās daļas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (redeemed shares in limited liability companies) ir daļas, kuru kapitāls ir atmaksāts, bet ko patur to turētāji, kuri turpina būt par līdzīpašniekiem un saglabā tiesības gan uz daļu peļņā, kas paliek pēc dividenžu samaksas par atlikušo reģistrēto kapitālu, gan uz daļu jebkurā pārpalikumā, kas var palikt likvidācijas gadījumā,

Emitenta rezidence (residency of issuer): emitējošo vienību definē kā pārskatu sniedzējas valsts rezidentu, ja tai pārskatu sniedzējas valsts ekonomiskajā teritorijā ir ekonomisko interešu centrs, tas ir, ja tā ilgstoši (vienu gadu vai ilgāk) šajā teritorijā veic saimniecisko darbību.

Vērtspapīrošana (securitisation) definēta Regulas (ES) Nr. 1075/2013 (ECB/2013/40) 1. panta 2. punktā.

Īstermiņa parāda vērtspapīri (short-term debt securities) aptver visas vērtspapīru emisijas ar sākotnējo termiņu, kas ir viens gads vai īsāks par vienu gadu; īstermiņa vērtspapīrus parasti emitē ar diskontu. Šajā apakšpozīcijā neietilpst vērtspapīri, kuru apgrozāmība, lai gan teorētiski ir iespējama, praksē ir ļoti ierobežota.

Sociālās nodrošināšanas fondi (social security funds) ir centrālās, pavalsts un vietējās institucionālās vienības, kuru galvenā darbība ir nodrošināt sociālos pabalstus un kuri atbilst abiem šiem kritērijiem: a) likumi vai noteikumi noteiktām sabiedrības grupām uzliek par pienākumu piedalīties shēmā vai veikt iemaksas un b) vispārējā valdība atbild par iestādes pārvaldību attiecībā uz iemaksu un izmaksu veikšanu vai apstiprināšanu neatkarīgi no tās uzraudzības iestādes vai darba dēvēja statusa (EKS 2010, 2.117. punkts).

Dalītās akciju emisijas (split share issues) ir akciju emisijas, kurās sabiedrība vai kvazisabiedrība akciju skaitu palielina, izmantojot koeficientu vai reizinātāju.

Pavalsts un vietējā valdība (state and local government): pavalsts valdība ir valsts pārvaldes iestādes, kas kā atsevišķas institucionālās vienības īsteno daļu no valdības funkcijām, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu pārvaldi, līmenī, kas zemāks par centrālās valdības līmeni un augstāks par valdības institucionālajām vienībām vietējā līmenī. Vietējā valdība ir tās valsts pārvaldes iestādes, kuru kompetencē ietilpst tikai vietējā ekonomikas daļa, izņemot sociālās nodrošināšanas fondu vietējās aģentūras (EKS 2010, 2.115.–2.116. punkts).

Pakārtotās obligācijas, bieži sauktas par pakārtotajiem parāda instrumentiem (subordinated bonds, often referred to as subordinated debt) nodrošina pakārtotus prasījumus pret iestādi emitenti, kuras var īstenot tikai pēc tam, kad apmierināti visi augstāka statusa prasījumi (piemēram, noguldījumi/aizdevumi vai parāda vērtspapīri), tādējādi dažos gadījumos tās tie iegūst dažas „akciju un cita pašu kapitāla” īpašības.

Meitasuzņēmumi (subsidiaries) ir atsevišķas reģistrētas vienības, kurās citai vienībai ir vairākuma vai pilna līdzdalība.

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas (unlisted shares, excluding investment fund shares), ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas nav iekļauti biržas sarakstā.

Mainīgas likmes emisijas (variable rate issues) ir visas kuponus maksājošās emisijas, kurās kuponu vai pamatsummu periodiski nosaka pa jaunam, atsaucoties uz neatkarīgu procentu likmi vai indeksu.

Nulles kupona obligācijas (zero coupon bonds) ietver visas emisijas bez kuponu izmaksām. Šādas obligācijas parasti emitē ar diskontu un dzēš par nominālvērtību. Šeit ir iekļautas arī obligācijas, ko emitē par nominālvērtību un dzēš ar uzcenojumu, piem., obligācijas, kuru dzēšanas vērtība ir piesaistīta valūtas kursam vai indeksam. Lielākā daļa diskonta vai uzcenojuma atbilst obligācijas darbības laikā uzkrāto procentu ekvivalentam.

---

(1)  Ja pārskatu sniedzēji saskaras ar metodoloģisku problēmu, kas nav skaidri noteikta šajā pamatnostādnē, tiem būtu jāpiemēro pārskatītā Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma (“EKS 2010”), kas noteikta A pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(*1)  “Pārējās valūtas” ir visas citas valūtas, t. sk. ārpus euro zonas dalībvalstu nacionālās valūtas.

(*2)  Neakciju parāda vērtspapīri ir “neakciju vērtspapīri, izņemot atvasinātos finanšu instrumentus”.

(*3)  Neto emisijas sniedz tikai tad, ja NCB nespēj sniegt emisiju bruto apjomu vai dzēsto apjomu.

((†))  Biržas sarakstā iekļautas akcijas ir “biržas sarakstā iekļautas akcijas, izņemot ieguldījumu fondu akcijas un naudas tirgus fondu akcijas/daļas”.

(2)  Sk. EKS 2010 2.07. punktu.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(4)  Par naudas tirgus fondu sektoru dati netiek vākti.

(5)  Par ieguldījumu fondu sektoru dati netiek vākti.

(6)  Praksē pensiju fondi neemitē parāda vērtspapīrus.

(7)  Sk. EKS 2010 2.17.–2.20. punktu.

(8)  Sk. EKS 2010 5.102. punktu.

(9)  EKS 2010 F.3 kategorija

(10)  EKS 2010 F.511 kategorija

(11)  EKS 2010 F.512 kategorija

(12)  EKS 2010 F.519 kategorija

(13)  A bloks attiecībā uz NCB un B bloks attiecībā uz SNB.

(14)  Nedefinē kā finanšu darījumu; skatīt EKS 2010, 5.158. un 6.59. punktu un šī pielikuma 2. iedaļas 5. punkta b) apakšpunktu.

(15)  Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.

(16)  Uzskata par diviem finanšu darījumiem; sk. EKS 2010 5.96. un 6.25. punktu un šī pielikuma 2. iedaļas 5. punkta a) apakšpunkta ii) punktu.

(17)  Darījumus otrreizējā tirgū, kas ietver turētāja maiņu, šajā statistikā neaplūko.

(18)  Vairāk par definīcijām “norādītā vērtība”, “tirgus vērtība” un “nominālvērtība” sk. EKS 2010 5.90., 7.38. un 7.39. punktu.

(19)  Kopš 1999. gada 1. janvāra vērtspapīriem, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro (A bloka daļa), netiek prasīts valūtas kursa novērtējums, un vērtspapīrus, kurus emitējuši iekšzemes rezidenti euro/valstu valūtās (A bloka atlikusī daļa), pārvērš euro, piemērojot neatsaucamas konvertācijas likmes no 1998. gada 31. decembra.

(20)  Sk. EKS 2010 6.64. punktu.