Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32021L1270

    Komisijas Deleģētā direktīva (ES) 2021/1270 (2021. gada 21. aprīlis), ar ko Direktīvu 2010/43/ES groza attiecībā uz ilgtspējas riskiem un ilgtspējas faktoriem, kas jāņem vērā attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (Dokuments attiecas uz EEZ)

    C/2021/2617

    OV L 277, 2.8.2021, p. 141–144 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dir_del/2021/1270/oj

    2.8.2021   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 277/141


    KOMISIJAS DELEĢĒTĀ DIREKTĪVA (ES) 2021/1270

    (2021. gada 21. aprīlis),

    ar ko Direktīvu 2010/43/ES groza attiecībā uz ilgtspējas riskiem un ilgtspējas faktoriem, kas jāņem vērā attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvu ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (1) un jo īpaši tās 12. panta 3. punktu, 14. panta 2. punktu un 51. panta 4. punktu,

    tā kā:

    (1)

    Pārejai uz mazoglekļa, ilgtspējīgāku, resursu ziņā efektīvāku un aprites ekonomiku, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Savienība 2016. gadā noslēdza Parīzes nolīgumu (2). Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts mērķis stiprināt reakciju uz klimata pārmaiņām, cita starpā saskaņojot finanšu plūsmas ar virzību uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.

    (2)

    Atzīstot šo problēmu, Komisija 2019. gada decembrī nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu (3). Minētais zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un labklājīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, sākot no 2050. gada, būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Lai sasniegtu šo mērķi, ieguldītājiem jādod skaidri signāli attiecībā uz viņu ieguldījumiem, lai novērstu aktīvu kļūšanu par balastu un piesaistītu ilgtspējīgu finansējumu.

    (3)

    Komisija 2018. gada martā publicēja savu rīcības plānu “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (4), ar ko izveido vērienīgu un visaptverošu stratēģiju attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu. Viens no rīcības plānā minētajiem mērķiem ir pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ietekmes novērtējums, kas bija pamatā turpmākajām likumdošanas iniciatīvām, kuras tika publicētas 2018. gada maijā (5), liecināja par nepieciešamību precizēt, ka pārvaldības sabiedrībām, pildot savus pienākumus pret ieguldītājiem, būtu jāņem vērā ilgtspējas faktori. Tāpēc pārvaldības sabiedrībām būtu pastāvīgi jānovērtē ne tikai visi attiecīgie finanšu riski, bet arī visi attiecīgie ilgtspējas riski, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2088 (6), kuri, ja tādi rodas, varētu radīt faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz ieguldījuma vērtību. Komisijas Direktīvā 2010/43/ES (7) nav skaidras atsauces uz ilgtspējas riskiem. Šā iemesla dēļ un lai nodrošinātu, ka iekšējās procedūras un organizatoriskā kārtība tiek pienācīgi īstenota un ievērota, ir jāprecizē, ka pārvaldības sabiedrību procesi, sistēmas un iekšējā kontrole atspoguļo ilgtspējas riskus un ka minēto risku analīzei ir nepieciešamas tehniskās spējas un zināšanas.

    (4)

    Lai novērstu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus pārvaldības sabiedrībām un ieguldījumu sabiedrībām, kas nav izraudzījušās pārvaldības sabiedrību, un lai izvairītos no saistītas sadrumstalotības, nekonsekvences un neparedzamības iekšējā tirgus darbībā, noteikumi par ilgtspējas risku integrāciju būtu jāpiemēro arī ieguldījumu sabiedrībām, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

    (5)

    Lai uzturētu augstus ieguldītāju aizsardzības standartus, pārvaldības sabiedrībām, identificējot interešu konfliktu veidus, kuru pastāvēšana var kaitēt PVKIU interesēm, būtu jāietver interešu konflikti, kas var rasties, ilgtspējas riskus integrējot to procesos, sistēmās un iekšējā kontrolē. Šie konflikti var ietvert konfliktus, kas izriet no attiecīgo darbinieku atalgojuma vai personīgiem darījumiem, interešu konfliktus, kas varētu izraisīt zaļmaldināšanu, ieguldījumu stratēģiju maldinošu pārdošanu vai nepareizu atspoguļojumu, un interešu konfliktus starp dažādiem PVKIU, kurus pārvalda viena un tā pati pārvaldības sabiedrība.

    (6)

    Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088 pārvaldības vai ieguldījumu sabiedrībām, kurām ir pienākums ņemt vērā ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem vai brīvprātīgi ņemt vērā šo svarīgāko negatīvo ietekmi, ir pienākums atklāt informāciju par to, kā to uzticamības pārbaudes politikā ir ņemta vērā šī svarīgākā negatīvā ietekme. Lai nodrošinātu konsekvenci starp Regulu (ES) 2019/2088 un Direktīvu 2010/43/ES, minētais pienākums būtu jāatspoguļo Direktīvā 2010/43/ES.

    (7)

    Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2010/43/ES,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

    1. pants

    Grozījumi Direktīvā 2010/43/ES

    Direktīvu 2010/43/ES groza šādi:

    1)

    direktīvas 3. pantam pievieno šādu 11. un 12. punktu:

    “11)

    “ilgtspējas risks” ir ilgtspējas risks, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 (*1) 2. panta 22. punktā;

    12)

    “ilgtspējas faktori” ir ilgtspējas faktori, kā definēts Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 24. punktā.

    (*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).”;"

    2)

    direktīvas 4. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

    “Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības, izpildot pirmajā daļā noteiktās prasības, ņem vērā ilgtspējas riskus.”;

    3)

    direktīvas 5. pantam pievieno šādu 5. punktu:

    “5.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1., 2. un 3. punktā minētajos nolūkos pārvaldības sabiedrības uztur vajadzīgos resursus un kompetenci, lai efektīvi integrētu ilgtspējas riskus.”;

    4)

    iekļauj šādu 5.a pantu:

    “5.a pants

    Ieguldījumu sabiedrību pienākums integrēt ilgtspējas riskus PVKIU pārvaldībā

    Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu sabiedrības integrē ilgtspējas riskus PVKIU pārvaldībā, ņemot vērā ieguldījumu sabiedrību darbības būtību, apjomu un sarežģītību.”;

    5)

    direktīvas 9. panta 2. punktam pievieno šādu g) apakšpunktu:

    “g)

    ir atbildīga par ilgtspējas risku integrēšanu a) līdz f) apakšpunktā minētajās darbībās.”;

    6)

    direktīvas 17. pantam pievieno šādu 3. punktu:

    “3.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pārvaldības sabiedrības identificē interešu konfliktu veidus, kuru pastāvēšana var kaitēt PVKIU interesēm, minētās pārvaldības sabiedrības ietver minētos interešu konfliktu veidus, kas var rasties, ilgtspējas riskus integrējot to procesos, sistēmās un iekšējā kontrolē.”;

    7)

    direktīvas 23. pantam pievieno šādu 5. un 6. punktu:

    “5.   Dalībvalstis pieprasa, lai pārvaldības sabiedrības, izpildot 1. līdz 4. punktā noteiktās prasības, ņemtu vērā ilgtspējas riskus.

    6.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad pārvaldības sabiedrības vai attiecīgā gadījumā ieguldījumu sabiedrības apsver ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, kā aprakstīts Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā vai kā prasīts minētās regulas 4. panta 3. vai 4. punktā, minētās pārvaldības sabiedrības vai ieguldījumu sabiedrības ņem vērā šādu svarīgāko negatīvo ietekmi, izpildot šā panta 1. līdz 4. punktā noteiktās prasības.”;

    8)

    direktīvas 38. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

    “Riska pārvaldības politikā ietver procedūras, kas vajadzīgas, lai pārvaldības sabiedrība varētu novērtēt katra pārvaldītā PVKIU tirgus, likviditātes, ilgtspējas un darījumu partnera risku un visus pārējos riskus, tostarp operacionālo risku, kuri var būt būtiski katram PVKIU, ko tā pārvalda.”

    2. pants

    Transponēšana

    1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2022. gada 31. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.

    Tās piemēro minētos pasākumus no 2022. gada 1. augusta.

    Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

    2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

    3. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    4. pants

    Adresāti

    Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

    Briselē, 2021. gada 21. aprīlī

    Komisijas vārdā –

    Priekšsēdētāja

    Ursula VON DER LEYEN


    (1)  OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.

    (2)  Padomes Lēmums (ES) 2016/1841 (2016. gada 5. oktobris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp.).

    (3)  COM(2019) 640 final.

    (4)  COM(2018) 97 final.

    (5)  SWD(2018) 264 final.

    (6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).

    (7)  Komisijas Direktīva 2010/43/ES (2010. gada 1. jūlijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktiem, profesionālo ētiku, riska pārvaldību un starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās saturu (OV L 176, 10.7.2010., 42. lpp.).


    Top