(1)

Pārejai uz mazoglekļa, ilgtspējīgāku, resursu ziņā efektīvāku un aprites ekonomiku, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas ilgtermiņa konkurētspēju. Savienība 2016. gadā noslēdza Parīzes nolīgumu (2). Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts mērķis stiprināt reakciju uz klimata pārmaiņām, cita starpā saskaņojot finanšu plūsmas ar virzību uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.

(2)

Atzīstot šo problēmu, Komisija 2019. gada decembrī nāca klajā ar Eiropas zaļo kursu (3). Minētais zaļais kurss ir jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par taisnīgu un labklājīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas, sākot no 2050. gada, būtu nulle un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Lai sasniegtu šo mērķi, ieguldītājiem jādod skaidri signāli attiecībā uz viņu ieguldījumiem, lai novērstu aktīvu kļūšanu par balastu un piesaistītu ilgtspējīgu finansējumu.

(3)

Komisija 2018. gada martā publicēja savu rīcības plānu “Ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (4), ar ko izveido vērienīgu un visaptverošu stratēģiju attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu. Viens no rīcības plānā minētajiem mērķiem ir pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgākiem ieguldījumiem, lai panāktu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ietekmes novērtējums, kas bija pamatā turpmākajām likumdošanas iniciatīvām, kuras tika publicētas 2018. gada maijā (5), liecināja par nepieciešamību precizēt, ka pārvaldības sabiedrībām, pildot savus pienākumus pret ieguldītājiem, būtu jāņem vērā ilgtspējas faktori. Tāpēc pārvaldības sabiedrībām būtu pastāvīgi jānovērtē ne tikai visi attiecīgie finanšu riski, bet arī visi attiecīgie ilgtspējas riski, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2088 (6), kuri, ja tādi rodas, varētu radīt faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz ieguldījuma vērtību. Komisijas Direktīvā 2010/43/ES (7) nav skaidras atsauces uz ilgtspējas riskiem. Šā iemesla dēļ un lai nodrošinātu, ka iekšējās procedūras un organizatoriskā kārtība tiek pienācīgi īstenota un ievērota, ir jāprecizē, ka pārvaldības sabiedrību procesi, sistēmas un iekšējā kontrole atspoguļo ilgtspējas riskus un ka minēto risku analīzei ir nepieciešamas tehniskās spējas un zināšanas.

(4)

Lai novērstu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus pārvaldības sabiedrībām un ieguldījumu sabiedrībām, kas nav izraudzījušās pārvaldības sabiedrību, un lai izvairītos no saistītas sadrumstalotības, nekonsekvences un neparedzamības iekšējā tirgus darbībā, noteikumi par ilgtspējas risku integrāciju būtu jāpiemēro arī ieguldījumu sabiedrībām, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

(5)

Lai uzturētu augstus ieguldītāju aizsardzības standartus, pārvaldības sabiedrībām, identificējot interešu konfliktu veidus, kuru pastāvēšana var kaitēt PVKIU interesēm, būtu jāietver interešu konflikti, kas var rasties, ilgtspējas riskus integrējot to procesos, sistēmās un iekšējā kontrolē. Šie konflikti var ietvert konfliktus, kas izriet no attiecīgo darbinieku atalgojuma vai personīgiem darījumiem, interešu konfliktus, kas varētu izraisīt zaļmaldināšanu, ieguldījumu stratēģiju maldinošu pārdošanu vai nepareizu atspoguļojumu, un interešu konfliktus starp dažādiem PVKIU, kurus pārvalda viena un tā pati pārvaldības sabiedrība.

(6)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088 pārvaldības vai ieguldījumu sabiedrībām, kurām ir pienākums ņemt vērā ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem vai brīvprātīgi ņemt vērā šo svarīgāko negatīvo ietekmi, ir pienākums atklāt informāciju par to, kā to uzticamības pārbaudes politikā ir ņemta vērā šī svarīgākā negatīvā ietekme. Lai nodrošinātu konsekvenci starp Regulu (ES) 2019/2088 un Direktīvu 2010/43/ES, minētais pienākums būtu jāatspoguļo Direktīvā 2010/43/ES.

(7)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2010/43/ES,

1)

direktīvas 3. pantam pievieno šādu 11. un 12. punktu:

(*1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).”;"

2)

direktīvas 4. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka pārvaldības sabiedrības, izpildot pirmajā daļā noteiktās prasības, ņem vērā ilgtspējas riskus.”;

3)

direktīvas 5. pantam pievieno šādu 5. punktu:

4)

iekļauj šādu 5.a pantu:

5)

direktīvas 9. panta 2. punktam pievieno šādu g) apakšpunktu:

6)

direktīvas 17. pantam pievieno šādu 3. punktu:

7)

direktīvas 23. pantam pievieno šādu 5. un 6. punktu:

8)

direktīvas 38. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Riska pārvaldības politikā ietver procedūras, kas vajadzīgas, lai pārvaldības sabiedrība varētu novērtēt katra pārvaldītā PVKIU tirgus, likviditātes, ilgtspējas un darījumu partnera risku un visus pārējos riskus, tostarp operacionālo risku, kuri var būt būtiski katram PVKIU, ko tā pārvalda.”