1.   Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (“Iestādes”) katras budžeta procedūras un attiecīgā gada budžeta izpildes laikā ievēro DFS noteikto gada izdevumu maksimālo apjomu, kas noteikts I pielikumā (“DFS maksimālie apjomi”).

Pakārtotais maksimālais apjoms 3. izdevumu kategorijā, kā norādīts I pielikumā, tiek noteikts, neskarot elastību starp abiem kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pīlāriem. Koriģēto maksimālo apjomu, ko piemēro KLP I pīlāram, pēc pārvedumiem starp Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un tiešajiem maksājumiem nosaka ar atbilstošu tiesību aktu, un DFS attiecīgi pielāgo saskaņā ar šīs regulas 4. pantā paredzētajām tehniskajām korekcijām.

2.   Ja ir nepieciešams izmantot līdzekļus no īpašajiem instrumentiem, kas paredzēti 8., 9., 10. un 12. pantā, saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus.

Ja ir nepieciešams izmantot līdzekļus no vienotā rezerves instrumenta, kā paredzēts 11. pantā, saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas iekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus konkrētajam gadam.

3.   Ja ir nepieciešams izmantot garantiju finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Finanšu regulas 220. panta 1. punktu, izmanto tādu nepieciešamo summu, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus.

1.   Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas un pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta trešo daļu (“Pašu resursu lēmums”).

2.   Vajadzības gadījumā DFS maksimālos apjomus samazina, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts Pašu resursu lēmumā.

1.   Komisija katru gadu pirms budžeta procedūras n+1 gadam veic šādas tehniskās korekcijas DFS:

2.   Komisija veic šā panta 1. punktā minētās tehniskās korekcijas, balstoties uz fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā.

3.   Šā panta 1. punktā minēto tehnisko korekciju iznākumu un to pamatā esošās ekonomikas prognozes Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

4.   Neskarot 6. un 7. pantu, attiecībā uz attiecīgo gadu netiek veiktas citas tehniskās korekcijas ne attiecīgajā gadā, ne arī kā ex post korekcijas turpmākajos gados.

1.   Summu, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti no soda naudām, ko Savienības iestādes piemērojušas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2003 (3) un (EK) Nr. 139/2004 (4), un kas saskaņā ar Finanšu regulas 107. pantu ir iekļauta n-1 gada budžetā pēc tam, kad ir atskaitīta Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (5) 141. panta 1. punktā minētā summa n-1 gadam, ir pieejama, lai papildus piešķirtu:

Kopējā papildu piešķīrumu summa laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijām ir 11 000 miljoni EUR (2018. gada cenās). Attiecībā uz katru gadu laikposmā no 2022. līdz 2026. gadam papildu piešķīruma gada summa attiecīgi saistību un maksājumu apropriācijām ir vismaz 1 500 miljoni EUR (2018. gada cenās) un tā nepārsniedz 2 000 miljonus EUR (2018. gada cenās).

Kopējā papildu piešķīrumu summa saistību apropriācijām programmām laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam ir norādīta II pielikuma tabulas slejā “Kopējais saistību apropriāciju papildu piešķīrums saskaņā ar 5. pantu”.

2.   Saistību apropriāciju maksimālos apjomus attiecīgajās izdevumu kategorijās n+ 1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam, koriģē augšupēji ar summām, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem papildu piešķīrumiem, saskaņā ar procentuālajām daļām, kas šīm izdevumu kategorijām noteiktas II pielikuma tabulas slejā “Sadales koeficients”. Maksājumu apropriāciju maksimālo apjomu n+ 1 gadam, sākot no 2022. gada līdz 2027. gadam, automātiski koriģē augšupēji ar summām, kas atbilst 1. punktā noteiktajiem papildu piešķīrumiem.

1.   Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Savienības līdzekļiem saistībā ar pareizas ekonomikas pārvaldības pasākumiem vai ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, summas, kuras atbilst apturētajām saistībām, pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgi koriģē DFS atbilstošos maksimālos apjomus.

2.   Jebkuru 1. punktā minēto korekciju iznākumus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut Savienības vispārējā budžetā pēc n+2 gada.

1.   Ja pēc 2021. gada 1. janvāra tiek pieņemti jauni noteikumi vai programmas saskaņā ar dalīto pārvaldību attiecībā uz struktūrfondiem, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Integrētās robežu pārvaldības fonda Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu, summas, kas atbilst 2021. gadā neizmantotajiem piešķīrumiem, līdzvērtīgās daļās pārnes uz katru gadu 2022.–2025. gada laikposmā, un attiecīgi koriģē DFS atbilstošos maksimālos apjomus.

2.   Jebkuru 1. punktā minēto korekciju iznākumus Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

1.   Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, kura mērķi un darbības joma ir definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu, nepārsniedz maksimālo gada summu 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās).

2.   Apropriācijas Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

1.   Rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos var izmantot, lai finansētu:

2.   Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos nepārsniedz maksimālo gada summu 1 200 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās). Jebkuru ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Jebkura tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta.

3.   Rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos apropriācijas iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

4.   Katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no 2. punktā minētās ikgadējās summas, lai segtu vajadzības, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām.

Neskarot pirmo daļu, no kopējās summas, kas pieejama līdz katra gada 1. septembrim, var izmantot ne vairāk kā šādu maksimālo procentuālo daļu:

Neskarot pirmo daļu, sākot no katra gada 1. septembra, pieejamās summas atlikušo daļu var izmantot jebkurai otrajā daļā minētajai palīdzībai, lai segtu vajadzības, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām.

5.   Izņēmuma gadījumos un gadījumā, ja rezervē solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos pieejamie atlikušie finanšu resursi katastrofas gadā nav pietiekami, lai segtu palīdzības apjomu, ko uzskata par vajadzīgu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, Komisija var ierosināt starpību finansēt no nākamajam gadam pieejamajām ikgadējām summām rezervē solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos, līdz maksimālajai summai – 400 miljoniem EUR (2018. gada cenās).

1.   Brexit korekcijas rezerve sniedz palīdzību, lai novērstu neparedzētas un nelabvēlīgas sekas dalībvalstīs un nozarēs, kuras visvairāk skārusi Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti attiecīgajā instrumentā, un saskaņā ar tiem.

2.   Brexit korekcijas rezerve nepārsniedz summu 5 000 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās).

3.   Apropriācijas Brexit korekcijas rezervei iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu.

1.   Vienotais rezerves instruments ietver:

Summas var izmantot saskaņā ar šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktu tikai tad, ja saskaņā ar attiecīgi minētās daļas a) un b) apakšpunktu pieejamās summas nav pietiekamas, un jebkurā gadījumā – kā galējo līdzekli, lai reaģētu uz neparedzētiem apstākļiem.

Pirmās daļas c) apakšpunkta izmantošanas rezultātā nedrīkst pārsniegt saistību un maksājumu apropriāciju kopējo maksimālo apjomu, kas DFS noteikts kārtējam finanšu gadam un nākamajiem finanšu gadiem. Tādēļ visas summas, kuras kompensētas saskaņā ar minēto punktu, turpmāk neizmanto saistībā ar DFS.

2.   Vienotā rezerves instrumenta izmantošana saskaņā ar 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktu nevienā konkrētā gadā nedrīkst pārsniegt:

Vienotā rezerves instrumenta izmantošana jebkurā konkrētā gadā atbilst pašu resursu maksimālajiem apjomiem, kas noteikti Pašu resursu lēmumā.

3.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās ikgadējās korekcijas nepārsniedz šādus maksimālos apjomus (2018. gada cenās) 2025.–2027. gadam salīdzinājumā ar maksājumu sākotnējo maksimālo summu attiecīgajos gados:

Summas, kas minētas 5. panta 2. punkta otrajā daļā, papildina šā punkta pirmajā daļā minētās maksimālās summas.

Ikvienu augšupēju korekciju pilnībā kompensē ar attiecīgu maksājumu maksimālā apjoma samazinājumu n-1 gadam.

4.   Eiropas Parlaments un Padome LESD 314. pantā paredzētās budžeta procedūras ietvaros var izmantot šā panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētās summas, lai varētu finansēt izdevumus, ko nevar finansēt, nepārsniedzot attiecīgajā gadā pieejamos DFS maksimālos apjomus.

Šā panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto augšupējo korekciju Komisija veic no 2022. gada kā daļu no 4. pantā minētās tehniskās korekcijas.

1.   Elastības instrumentu var izmantot, lai attiecīgajā finanšu gadā finansētu īpašus neparedzētus izdevumus saistību apropriācijās un atbilstošajās maksājumu apropriācijās, ko nevar finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām pieejamos maksimālos apjomus. Elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir 915 miljoni EUR (2018. gada cenās).

2.   Elastības instrumenta ikgadējās summas neizmantoto daļu var izmantot līdz n+2 gadam. Vispirms izmanto jebkuru ikgadējās summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējiem gadiem, sākot ar agrākajām summām. Jebkura n gada summas daļa, kas nav izmantota n+2 gadā, tiek dzēsta.

1.   Neskarot 3. panta 2. punktu un 14.–17. pantu, neparedzētu apstākļu gadījumā DFS var pārskatīt atbilstoši pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts Pašu resursu lēmumā.

2.   Visus priekšlikumus par DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu parasti iesniedz un pieņem, pirms tiek sākta kārtējā gada vai pirmā attiecīgā gada budžeta procedūra.

3.   Visos priekšlikumos par DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu izskata, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp programmām, kas iekļautas izdevumu kategorijās, uz kurām attiecas pārskatīšana, īpaši atsaucoties uz apropriāciju jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu.

4.   Veicot jebkādu DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu, ņem vērā to, kādā apjomā vienas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma palielinājumu var kompensēt ar kādas citas izdevumu kategorijas maksimālā apjoma samazinājumu.

5.   Veicot jebkādu DFS pārskatīšanu saskaņā ar 1. punktu, saglabā atbilstīgu attiecību starp saistību un maksājumu apropriācijām.

1.   No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa 13 202 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās) apjomīgiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības kosmosa programmas aģentūru–.

2.   No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa 5 000 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās) starptautiskā eksperimentālā kodoltermiskā reaktora (ITER) projektam.

1.   Iestādes veic pasākumus, lai sekmētu ikgadējās budžeta procedūras norisi.

2.   Iestādes godprātīgi sadarbojas visā procedūras laikā, lai saskaņotu savu nostāju. Iestādes visos procedūras posmos sadarbojas, izmantojot atbilstošus starpiestāžu kontaktus, lai uzraudzītu darba gaitu un analizētu sasniegto konverģences līmeni.

3.   Iestādes pēc iespējas ciešāk saskaņo savus darba grafikus, lai darbs noritētu saskaņoti un vienoti, nodrošinot Savienības vispārējā budžeta pieņemšanu galīgajā variantā.

4.   Trialogus var sasaukt visos procedūras posmos un dažādos pārstāvības līmeņos atkarībā no paredzamās apspriešanas rakstura. Katra iestāde saskaņā ar savu reglamentu norīko savus dalībniekus katrai sanāksmei, nosaka to sarunu pilnvaras un savlaicīgi informē parējās iestādes par sanāksmju organizēšanu.