EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R0411

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/411 (2019. gada 19. novembris), ar ko attiecībā uz drošības prasībām pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 83, 19.3.2020, p. 1–236 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2020/411/oj

19.3.2020   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 83/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2020/411

(2019. gada 19. novembris),

ar ko attiecībā uz drošības prasībām pasažieru kuģiem, kas veic vietējos reisus, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (1) un jo īpaši tās 10. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2009/45/EK 2. panta a) punktā minētās starptautiskās konvencijas ir grozītas. Tehnisko elementu detalizēta pārskatīšana ir arī parādījusi, ka daži no iepriekšējiem starptautisko konvenciju grozījumiem nav ņemti vērā.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/2108 (2) tika grozīta jēdziena “līdzvērtīgs materiāls” definīcija, lai Direktīvas 2009/45/EK darbības jomā iekļautu alumīnija kuģus. Lai nodrošinātu saskaņotu īstenošanu, Direktīvas 2009/45/EK pielikumos attiecībā uz alumīnija kuģiem ir jāizdara vairāki tehniski precizējumi.

(3)

Turklāt ar Direktīvu (ES) 2017/2108 no Direktīvas 2009/45/EK darbības jomas ir izslēgti pasažieru kuģi, kuru garums ir mazāks par 24 metriem. Tāpēc minēto kuģu tehniskās prasības būtu jāsvītro no Direktīvas 2009/45/EK I pielikuma.

(4)

Pieredze rāda, ka tehniskajās prasībās ir vairākas neskaidrības un pretrunas, kas saistītas ar trūkstošām vai nepareizām atsaucēm.

(5)

Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT) konstatēja, ka novecojušais Direktīvas 2009/45/EK I pielikuma formāts nozīmē to, ka pasažieru kuģu, kas veic vietējos reisus, drošības standarti ir kļuvuši ārkārtīgi sarežģīti, salīdzinot ar esošajām starptautiskajām prasībām. REFIT atbilstības pārbaudē tika iekļauts ieteikums vienkāršot šo pielikumu, lai to padarītu saprotamāku.

(6)

Lai panāktu šādu vienkāršošanu un palielinātu saprotamību, vienlaikus atjauninot dažas tehniskās prasības, tiek uzskatīts par lietderīgu Direktīvas 2009/45/EK I pielikumu strukturēt divās iedaļās, no kurām viena attiecas uz kuģiem, kuriem ķīlis bija ielikts vai kuri bija līdzīgā būvniecības posmā pirms 2021. gada 19. septembra, un otra ir piemērojama kuģiem, kuriem ķīlis bija ielikts vai kuri bija līdzīgā būvniecības posmā 2021. gada 19. septembrī. I pielikuma 1. iedaļā ir iekļauti visbūtiskākie atjauninājumi attiecībā uz visu to noteikumu atcelšanu, kas attiecas uz pasažieru kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 m, kā arī noteikumi par aizsardzību pret troksni, avārijas vilkšanas procedūrām un prasības attiecībā uz kuģiem, kuri izmanto degvielu ar zemu uzliesmošanas temperatūru.

(7)

Pieredze ar Direktīvu 2009/45/EK rāda, ka varētu paiet līdz 30 mēnešiem, kamēr katru starptautisko standartu atjauninājumu transponē valstu tiesību aktos. Tāpēc REFIT atbilstības pārbaude ir ieteikusi izpētīt, vai pašreizējo atjaunināšanas procedūru var paātrināt, lai samazinātu dalībvalstu transponēšanas izmaksas. Pieredze, kas gūta, īstenojot citas direktīvas šajā jomā, liecina, ka tehnisko prasību atjaunināšana ar regulu samazina laiku, kas nepieciešams, lai pielāgotos Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) pārskatītajām prasībām, un novērš transponēšanas izmaksas dalībvalstīm. Tāpēc tehniskās drošības prasības un atbilstošās sertifikātu veidlapas, kas noteiktas Direktīvas 2009/45/EK I, II un III pielikumā, būtu jānosaka ar regulu.

(8)

Lai uzņēmējiem dotu pietiekami daudz laika pielāgoties šīs regulas pielikumos iekļautajām tehniskajām prasībām, kā arī lai dotu iespēju dalībvalstīm atcelt valsts pasākumus, ar kuriem transponē Direktīvas 2009/45/EK pielikumus, un pielāgot savus valstu noteikumus, lai nodrošinātu minēto grozīto tehnisko prasību pilnīgu efektivitāti, piemērošanu vajadzētu atlikt.

(9)

Tādēļ Direktīva 2009/45/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvu 2009/45/EK groza šādi:

1)

I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

2)

II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

3)

III pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 19. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2019. gada 19. novembrī

Komisijas vārdā –

Priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 163, 25.6.2009., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. novembra Direktīva (ES) 2017/2108, ar ko groza Direktīvu 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem (OV L 315, 30.11.2017., 40. lpp.).


SATURS

I PIELIKUMS 13
1. IEDAĻA 13
Drošības prasības jauniem un esošiem pasažieru kuģiem, kas veic vietējus reisus un kuru ķīlis tika ielikts vai kuri atradās līdzīgā būvniecības posmā pirms 2021. gada 19. septembra 13
I NODAĻA 13
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 13
II-1 NODAĻA 14
UZBŪVE – SADALĪJUMS UN NOTURĪBA, MAŠĪNTELPA UN ELEKTROINSTALĀCIJAS 14
A DAĻA 14
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 14

1.

Noteikums II-1/A/1. Definīcijas, kas attiecas uz B daļu (R 2) 14

2.

Noteikums II-1/A/2. Definīcijas, kas attiecas uz C, D un E daļu (R 3) 15
A-1 DAĻA 16
KUĢU UZBŪVE 16

1.

Noteikums II-1/A-1/1. Azbestu saturošu materiālu jauna uzstādīšana (R 3-5) 16

2.

Noteikums II-1/A-1/2. Konstrukciju rasējumi, ko uztur uz kuģa un krastā (R 3-7) 16

3.

Noteikums II-1/A-1/3. Vilkšanas un pietauvošanās aprīkojums (R 3-8) 16

4.

Noteikums II-1/A-1/4. Aizsardzība pret trokšņiem (R 3-12) 17

5.

Noteikums II-1/A-1/5. Avārijas vilkšanas procedūras (R 3-4) 17
B DAĻA 17
NEBOJĀTA KUĢA NOTURĪBA, SADALĪJUMS UN AVĀRIJAS NOTURĪBA 17
B-1. daļa 17
Kuģi, kas uzbūvēti 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk – iespēja piemērot Rezolūciju MSC.216(82) 17
B-2. daļa 17
Kuģi, kas uzbūvēti pirms 2009. gada 1. janvāra 17

1.

Noteikums II-1/B-2/1. Nebojāta kuģa noturība, Rezolūcija A.749(18), kura grozīta ar Rezolūciju MSC.75(69) 17

2.

Noteikums II-1/B-2/2. Ūdensnecaurlaidīgi nodalījumi 18

3.

Noteikums II-1/B-2/3. Applūdināmais robežgarums (R 4) 18

4.

Noteikums II-1/B-2/4. Pieļaujamais nodalījumu garums (R 6) 19

5.

Noteikums II-1/B-2/5. Caurlaidība (R 5) 19

6.

Noteikums II-1/B-2/6. Sadalījuma faktors 19

7.

Noteikums II-1/B-2/7. Īpašas prasības attiecībā uz kuģa sadalījumu (R 7) 19

8.

Noteikums II-1/B-2/8. Noturība bojātā stāvoklī (R 8) 20

8-1

Noteikums II-1/B-2/8-1. Ro-ro pasažieru kuģu noturība bojātā stāvoklī (R 8-1) 24

8-2

Noteikums II-1/B-2/8-2. Īpašas prasības attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem, kas pārvadā 400 vai vairāk cilvēku (R 8-2) 24

8-3

Noteikums II-1/B-2/8-3. Īpašas prasības attiecībā uz pasažieru kuģiem, izņemot ro-ro pasažieru kuģus, kas pārvadā 400 vai vairāk cilvēku 25

9.

Noteikums II-1/B-2/9. Pīķa un mašīntelpas starpsienas (R 10) 25

10.

Noteikums II-1/B-2/10. Dubultdibeni (R 12) 26

11.

Noteikums II-1/B-2/11. Sadalījuma kravas līniju noteikšana, marķēšana un reģistrēšana (R 13) 27

12.

Noteikums II-1/B-2/12. Ūdensnecaurlaidīgu starpsienu u. c. būve un sākotnējā testēšana (R 14) 27

13.

Noteikums II-1/B-2/13. Ūdensnecaurlaidīgu starpsienu atveres (R 15) 28

14.

Noteikums II-1/B-2/14. Kuģi, kas pārvadā kravas automobiļus un pavadošo personālu (R 16) 33

15.

Noteikums II-1/B-2/15. Atveres kuģa korpusa apšuvumā zem iegrimes robežlīnijas (R 17) 33

16.

Noteikums II-1/B-2/16. Pasažieru kuģu ūdensnecaurlaidība virs iegrimes robežlīnijas (R 20) 35

17.

Noteikums II-1/B-2/17. Kravas nodalījuma iekraušanas durvju noslēgšana (R 20-1) 35

17-1

Noteikums II-1/B-2/17-1. Ūdensnecaurlaidība no ro-ro kuģu klāja (starpsienu klāja) līdz telpām zem tā (R 20-2) 36

17-2

Noteikums II-1/B-2/17-2. Piekļūšana ro-ro kuģu klājiem (R 20-3) 36

17-3

Noteikums II-1/B-2/17-3. Ro-ro kuģu klāja starpsienu noslēgšana (R 20-4) 36

18.

Noteikums II-1/B-2/18. Informācija par noturību (R 22) 37

19.

Noteikums II-1/B-2/19. Bojājuma vadības plāni (R 23) 37

20.

Noteikums II-1/B-2/20. Korpusa un virsbūves viengabalainība, bojājumu novēršana un kontrole (R 23-2) 37

21.

Noteikums II-1/B-2/21. Ūdensnecaurlaidīgu durvju u. c. marķēšana, regulāra izmantošana un pārbaude (R 24) 38

22.

Noteikums II-1/B-2/22. Ieraksti kuģa žurnālā (R 25) 38

23.

Noteikums II-1/B-2/23. Paceļamas platformas un rampas automašīnām 38

24.

Noteikums II-1/B-2/24. Margas 38
C DAĻA 38
MAŠĪNTELPA 38

1.

Noteikums II-1/C/1. Vispārīgi noteikumi (R 26) 38

2.

Noteikums II-1/C/2. Iekšdedzes dzinēji (R 27) 39

3.

Noteikums II-1/C/3. Sateces atsūknēšanas sistēma (R 21) 39

4.

Noteikums II-1/C/4. Sateces sūkņu skaits un veids (R 21) 41

5.

Noteikums II-1/C/5. Līdzekļi braukšanai atpakaļgaitā (R 28) 42

6.

Noteikums II-1/C/6. Stūres mehānisms (R 29) 42

7.

Noteikums II-1/C/7. Papildu prasības attiecībā uz elektrisko un elektrohidraulisko stūres mehānismu (R 30) 44

8.

Noteikums II-1/C/8. Ventilācijas sistēmas mašīntelpā (R 35) 45

9.

Noteikums II-1/C/9. Sakaru sistēma starp komandtiltiņu un mašīntelpu (R 37) 45

10.

Noteikums II-1/C/10. Mehāniķa izsaukšanas signalizācija (R 38) 45

11.

Noteikums II-1/C/11. Avārijas aprīkojuma atrašanās vieta (R 39) 45

12.

Noteikums II-1/C/12. Mehānismu vadības ierīces (R 31) 46

13.

Noteikums II-1/C/13. Tvaika cauruļvadu sistēmas (R 33) 48

14.

Noteikums II-1/C/14. Saspiesta gaisa sistēmas (R 34) 48

15.

Noteikums II-1/C/15. Aizsardzība pret trokšņiem (R 36) 48

16.

Noteikums II-1/C/16. Lifti 48
D DAĻA 49
ELEKTROINSTALĀCIJAS 49

1.

Noteikums II-1/D/1. Vispārīgi noteikumi (R 40) 49

2.

Noteikums II-1/D/2. Galvenais elektroenerģijas un apgaismojuma avots (R 41) 49

3.

Noteikums II-1/D/3. Avārijas elektroenerģijas avots (R 42) 50

4.

Noteikums II-1/D/4. Avārijas papildu apgaismojums ro-ro kuģiem (R 42-1) 51

5.

Noteikums II-1/D/5. Piesardzības pasākumi pret elektriskās strāvas triecienu, ugunsgrēku un citiem elektriskas izcelsmes apdraudējumiem (R 45) 51
E DAĻA 53
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS UZBŪVĒTI AR MAŠĪNTELPĀM, KO PERIODISKI ATSTĀJ BEZ UZRAUDZĪBAS 53
Īpaši apsvērumi (R 54) 53

1.

Noteikums II-1/E/1. Vispārīgi noteikumi (R 46) 53

2.

Noteikums II-1/E/2. Piesardzības pasākumi attiecībā uz ugunsgrēku (R 47) 53

3.

Noteikums II-1/E/3. Aizsardzība pret applūšanu (R 48) 53

4.

Noteikums II-1/E/4. Dzinēju vadība no komandtiltiņa (R 49) 54

5.

Noteikums II-1/E/5. Sakari (R 50) 54

6.

Noteikums II-1/E/6. Signalizācijas sistēma (R 51) 54

7.

Noteikums II-1/E/7. Drošības sistēmas (R 52) 55

8.

Noteikums II-1/E/8. Īpašas prasības attiecībā uz mašīntelpas un katlu ierīcēm un elektroierīcēm (R 53) 55

9.

Noteikums II-1/E/9. Automātiskā vadības un signalizācijas sistēma (R 53.4) 55
G DAĻA 56
Kuģi, kuri izmanto degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru 56

1.

Noteikums II-1/G/1. Prasības kuģiem, kuri izmanto degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru (R 57) 56
II-2 NODAĻA 56
UGUNSDROŠĪBA, UGUNSGRĒKA ATKLĀŠANA UN UGUNSDZĒŠANA 56
A DAĻA 56
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 56

1.

Noteikums II-2/A/1. Pamatprincipi (R 2) 56

2.

Noteikums II-2/A/2. Definīcijas (R 3) 57

3.

Noteikums II-2/A/3. Ugunsdzēsības sūkņi, ugunsdzēsības maģistrāles, hidranti, šļūtenes un sprauslas (R 4) 62

4.

Noteikums II-2/A/4. Stacionāras ugunsdzēsības sistēmas (R 5 + 8 + 9 + 10) 64

5.

Noteikums II-2/A/5. Pārnēsājami ugunsdzēšamie aparāti (R 6) 68

6.

Noteikums II-2/A/6. Ugunsdzēsības sistēmas mašīntelpā (R 7) 69

7.

Noteikums II-2/A/7. Īpašas sistēmas mašīntelpā (R 11) 71

8.

Noteikums II-2/A/8. Automātiskas sprinkleru, ugunsgrēka signalizācijas un uguns detektorsistēmas (R 12) 71

9.

Noteikums II-2/A/9. Stacionārās ugunsgrēka signalizācijas un uguns detektorsistēmas (R 13) 73

10.

Noteikums II-2/A/10. Risinājumi attiecībā uz šķidro degvielu, smēreļļu un citām uzliesmojošām eļļām (R 15) 76

11.

Noteikums II-2/A/11. Ugunsdzēsēja ietērps un piederumi (R 17) 80

12.

Noteikums II-2/A/12. Dažādi (R 18) 81

13.

Noteikums II-2/A/13. Ugunsvadības plāni (R 20) 84

14.

Noteikums II-2/A/14. Gatavība ekspluatācijai un apkope 84

15.

Noteikums II-2/A/15. Instrukcijas, mācības uz kuģiem un mācību trauksmes 85

16.

Noteikums II-2/A/16. Darbības 86
B DAĻA 86
UGUNSDROŠĪBAS PASĀKUMI 86

1.

Noteikums II-2/B/1. Uzbūve (R 23) 86

2.

Noteikums II-2/B/2. Galvenās vertikālās un horizontālās zonas (R 24) 87

3.

Noteikums II-2/B/3. Starpsienas galvenajā vertikālajā zonā (R 25) 88

4.

Noteikums II-2/B/4. Starpsienu un klāju ugunsizturība uz jauniem kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus (R 26) 88

5.

Noteikums II-2/B/5. Starpsienu un klāju ugunsizturība uz jauniem kuģiem, kas pārvadā ne vairāk kā 36 pasažierus, un esošajiem B klases kuģiem, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus (R 27) 94

6.

Noteikums II-2/B/6. Evakuācijas līdzekļi (R 28) 99

6-1

Noteikums II-2/B/6-1. Evakuācijas ceļi uz ro-ro pasažieru kuģiem (R 28-1) 103

7.

Noteikums II-2/B/7. Šķērsojumi un atvērumi A un B klases pārsegumos (R 30, 31) 104

8.

Noteikums II-2/B/8. Kāpņu un liftu aizsardzība dzīvojamajās un dienesta telpās (R 29) 107

9.

Noteikums II-2/B/9. Ventilācijas sistēmas kuģos, kas uzbūvēti pirms 2018. gada 1. janvāra (R 32) 108

9.a

Noteikums II-2/B/9a. Ventilācijas sistēmas kuģos 112

10.

Noteikums II-2/B/10. Logi un borta iluminatori (R 33) 115

11.

Noteikums II-2/B/11. Degošu materiālu izmantošanas ierobežošana (R 34) 116

12.

Noteikums II-2/B/12. Konstrukcijas detaļas (R 35) 117

13.

Noteikums II-2/B/13. Stacionāras ugunsgrēka signalizācijas un uguns detektorsistēmas un automātiska sprinkleru, ugunsgrēka signalizācijas un uguns detektorsistēma (R 14) (R 36) 118

14.

Noteikums II-2/B/14. Īpašas kategorijas telpu aizsardzība (R 37) 119

15.

Noteikums II-2/B/15. Ugunsdrošības uzraudzības patruļas, ugunsgrēka atklāšana, signalizācija un skaļruņu sakaru sistēma (R 40) 122

16.

Noteikums II-2/B/16. Esošo B klases kuģu, kas pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus, modernizācija (R 41-1) 123

17.

Noteikums II-2/B/17. Īpašas prasības attiecībā uz kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas (R 41) 125

18.

Noteikums II-2/B/18. Īpašas prasības attiecībā uz helikopteru pacelšanās un nolaišanās iekārtām 125
III NODAĻA 125
GLĀBŠANAS LĪDZEKĻI 125

1.

Noteikums III/1. Definīcijas (R 3) 125

2.

Noteikums III/2. Sakari, glābšanas laivas un plosti, dežūrlaivas, individuālie glābšanas līdzekļi (R 6 + 7 + 18 + 21 + 22) 125

3.

Noteikums III/3. Avārijas signalizācijas sistēma, skaļruņu sakaru sistēma, pulcēšanās saraksts un instrukcijas rīcībai avārijas gadījumā, radiosakaru personāls, ekspluatācijas instrukcijas, apmācību rokasgrāmata un apkopes instrukcijas (R 6 + 8 + 9 + 19 + 20) 127

4.

Noteikums III/4. Glābšanas laivu un plostu apkalpes komplektēšana un uzraudzība (R 10) 129

5.

Noteikums III/5. Kārtība, kādā pulcēties un sakāpt glābšanas laivās un plostos (R 11 + 23 + 25) 129

5-1

Noteikums III/5-1. Prasības attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem (R 26) 130

5-2

Noteikums III/5-2. Helikopteru nolaišanās un pacelšanās vietas (R 28) 132

5-3

Noteikums III/5-3. Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma kapteiņiem (R 29) 132

6.

Noteikums III/6. Glābšanas līdzekļu nolaišanas vietas (R 12) 133

7.

Noteikums III/7. Glābšanas laivu un plostu nostiprināšana (R 13 + 24) 133

8.

Noteikums III/8. Dežūrlaivu nostiprināšana (R 14) 134

8.a

Noteikums III/8a. Jūras evakuācijas sistēmu nostiprināšana (R 15) 134

9.

Noteikums III/9. Glābšanas laivu un plostu nolaišanas un pacelšanas kārtība (R 16) 134

10.

Noteikums III/10. Kārtība, kādā notiek sakāpšana dežūrlaivās, dežūrlaivu nolaišana un pacelšana (R 17) 135

10.a

Noteikums III/10a. Cilvēku izcelšana no ūdens 136

11.

Noteikums III/11. Instrukcijas rīcībai avārijas gadījumā (R 19) 136

12.

Noteikums III/12. Gatavība ekspluatācijai, apkope un pārbaudes (R 20) 136

13.

Noteikums III/13. Apmācība par to, kā pamest kuģi, un mācību trauksmes vingrinājumi (R 19 + R 30) 136

14.

Noteikums III/14. Pieraksti (R 19.5) 137
IV NODAĻA 138
RADIOSAKARI 138

1.

Noteikums IV/1. Radiosakaru aprīkojums 138
2. IEDAĻA. 138
Drošības prasības jauniem pasažieru kuģiem, kas veic vietējus reisus un kuru ķīlis tika ielikts vai kuri atradās līdzīgā būvniecības posmā 2021. gada 19. septembrī vai pēc šā datuma 138
I NODAĻA 138
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 138
II-1 NODAĻA 139
UZBŪVE – KONSTRUKCIJA, SADALĪJUMS UN NOTURĪBA, MAŠĪNTELPA UN ELEKTROINSTALĀCIJAS 139
A DAĻA 139
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 139
Not. II-1/A/3. Definīcijas, kas attiecas uz A-1, C, D un E daļu 139
A-1 DAĻA 140
KUĢU UZBŪVE 140
Noteikums II-1/A-1/3-2. Jūras ūdenim paredzētu balasta tvertņu aizsargpārklājums 140
Noteikums II-1/A-1/3-4. Avārijas vilkšanas procedūras 140
Noteikums II-1/A-1/3-5. Azbestu saturošu materiālu jauna uzstādīšana 140
Noteikums II-1/A-1/3-7. Konstrukciju rasējumi, ko uztur uz kuģa un krastā 141
Noteikums II-1/A-1/3-8. Vilkšanas un pietauvošanās aprīkojums 141
Noteikums II-1/A-1/3-9. Līdzekļi iekāpšanai kuģī un izkāpšanai no kuģa 141
Noteikums II-1/A-1/3-12. Aizsardzība pret trokšņiem 141
B DAĻA 142
NEBOJĀTA KUĢA NOTURĪBA, SADALĪJUMS UN AVĀRIJAS NOTURĪBA 142
C DAĻA 142
MAŠĪNTELPA 142
Noteikums II-1/C/26. Vispārīgi noteikumi 142
Noteikums II-1/C/27. Iekšdedzes dzinēji 142
Noteikums II-1/C/28. Līdzekļi braukšanai atpakaļgaitā 142
Noteikums II-1/C/29. Stūres mehānisms 142
Noteikums II-1/C/30. Papildu prasības attiecībā uz elektrisko un elektrohidraulisko stūres mehānismu 145
Noteikums II-1/C/31. Mehānismu vadības ierīces 145
Noteikums II-1/C/33. Tvaika cauruļvadu sistēmas 146
Noteikums II-1/C/34. Saspiesta gaisa sistēmas 147
Noteikums II-1/C/35. Ventilācijas sistēmas mašīntelpā 147
Noteikums II-1/C/35-1. Sateces atsūknēšanas sistēma 147
Noteikums II-1/C/37. Sakaru sistēma starp komandtiltiņu un mašīntelpu 150
Noteikums II-1/C/38. Mehāniķa izsaukšanas signalizācija 150
Noteikums II-1/C/39. Avārijas aprīkojuma atrašanās vieta 150
D DAĻA 151
ELEKTROINSTALĀCIJAS 151
Noteikums II-1/D/40. Vispārīgi noteikumi 151
Noteikums II-1/D/41. Galvenais elektroenerģijas un apgaismojuma avots 151
Noteikums II-1/D/42. Avārijas elektroenerģijas avots 151
Noteikums II-1/D/42-1. Avārijas papildu apgaismojums ro-ro kuģiem 153
Noteikums II-1/D/44. Palaišanas sistēma avārijas ģeneratoriekārtām 153
Noteikums II-1/D/45. Piesardzības pasākumi pret elektriskās strāvas triecienu, ugunsgrēku un citiem elektriskas izcelsmes apdraudējumiem 154
E DAĻA 155
PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS UZBŪVĒTI AR MAŠĪNTELPĀM, KO PERIODISKI ATSTĀJ BEZ UZRAUDZĪBAS 155
Noteikums II-1/E/46. Vispārīgi noteikumi 155
Noteikums II-1/E/47. Piesardzības pasākumi attiecībā uz ugunsgrēku 155
Noteikums II-1/E/48. Aizsardzība pret applūšanu 155
Noteikums II-1/E/49. Dzinēju vadība no komandtiltiņa 156
Noteikums II-1/E/50. Sakari 156
Noteikums II-1/E/51. Signalizācijas sistēma 156
Noteikums II-1/E/52. Drošības sistēmas 157
Noteikums II-1/E/53. Īpašas prasības attiecībā uz mašīntelpas un katlu ierīcēm un elektroierīcēm 157
Noteikums II-1/E/54. Īpaši apsvērumi 157
G DAĻA 158
Kuģi, kuri izmanto degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru 158
Noteikums II-1/G/57. Prasības kuģiem, kuri izmanto degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru 158
Z DAĻA 158
DIREKTĪVAS 2009/45/EK ĪPAŠAS PRASĪBAS 158
Noteikums II-1/Z/100. Paceļamas platformas un rampas automašīnām 158
Noteikums II-1/Z/101. Margas 158
Noteikums II-1/Z/102. Lifti 158
II-2 NODAĻA 158
UGUNSDROŠĪBA, UGUNSGRĒKA ATKLĀŠANA UN UGUNSDZĒŠANA 158
A DAĻA 158
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 158
Noteikums II-2/A/1. Piemērošana 158
Noteikums II-2/A/2. Ugunsdrošības mērķi un funkcionālās prasības 159
Noteikums II-2/A/3. Definīcijas 159
B DAĻA 163
UGUNSGRĒKA UN SPRĀDZIENA NOVĒRŠANA 163
Noteikums II-2/B/4. Aizdegšanās varbūtība 163
Noteikums II-2/B/5. Uguns izplatīšanās iespēja 168
Noteikums II-2/B/6. Dūmu veidošanās iespēja un toksiskums 169
C DAĻA 170
UGUNSGRĒKA APSLĀPĒŠANA 170
Noteikums II-2/C/7. Signalizācija un detektori 170
Noteikums II-2/C/8. Dūmu izplatīšanās kontrole 172
Noteikums II-2/C/9. Ugunsgrēka ierobežošana 173
Noteikums II-2/C/10. Ugunsdzēsība 195
Noteikums II-2/C/11. Strukturālā viengabalainība 203
D DAĻA 204
EVAKUĀCIJA 204
Noteikums II-2/D/12. Apkalpes un pasažieru informēšana 204
Noteikums II-2/D/13. Evakuācijas līdzekļi 205
E DAĻA 210
EKSPLUATĀCIJAS PRASĪBAS 210
Noteikums II-2/E/14. Gatavība ekspluatācijai un apkope 210
Noteikums II-2/E/15. Instrukcijas, mācības uz kuģiem un mācību trauksmes 211
Noteikums II-2/E/16. Darbības 212
G DAĻA 213
ĪPAŠAS PRASĪBAS 213
Noteikums II-2/G/18. Īpašas prasības attiecībā uz helikopteru pacelšanās un nolaišanās iekārtām 213
Noteikums II-2/G/19. Īpašas prasības attiecībā uz kuģiem, kas pārvadā bīstamas kravas 213
Noteikums II-2/G/20. Īpašas kategorijas un ro-ro kravas telpu aizsardzība 213
III NODAĻA 217
GLĀBŠANAS LĪDZEKĻI 217
Noteikums III/1. Definīcijas (R 3) 217
Noteikums III/2. Sakari, glābšanas laivas un plosti, dežūrlaivas, individuālie glābšanas līdzekļi (R 6 + 7 + 18 + 21 + 22) 217
Noteikums III/3.Avārijas signalizācijas sistēma, skaļruņu sakaru sistēma, pulcēšanās saraksts un instrukcijas rīcībai avārijas gadījumā, radiosakaru personāls, ekspluatācijas instrukcijas, apmācību rokasgrāmata un apkopes instrukcijas (R 6 + 8 + 9 + 19 + 20) 219
Noteikums III/4. Glābšanas laivu un plostu apkalpes komplektēšana un uzraudzība (R 10) 221
Noteikums III/5. Kārtība, kādā pulcēties un sakāpt glābšanas laivās un plostos (R 11 + 23 + 25) 221
Noteikums III/5-1. Prasības attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem (R 26) 222
Noteikums III/5-2. Helikopteru nolaišanās un pacelšanās vietas (R 28) 223
Noteikums III/5-3. Lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma kapteiņiem (R 29) 223
Noteikums III/6. Glābšanas līdzekļu nolaišanas vietas (R 12) 224
Noteikums III/7. Glābšanas laivu un plostu nostiprināšana (R 13 + 24) 224
Noteikums III/8. Dežūrlaivu nostiprināšana (R 14) 225
Noteikums III/8a. Jūras evakuācijas sistēmu nostiprināšana (R 15) 225
Noteikums III/9. Glābšanas laivu un plostu nolaišanas un pacelšanas kārtība (R 16) 225
Noteikums III/10. Kārtība, kādā notiek sakāpšana dežūrlaivās, dežūrlaivu nolaišana un pacelšana (R 17) 226
Noteikums III/10a. Cilvēku izcelšana no ūdens 226
Noteikums III/11. Instrukcijas rīcībai avārijas gadījumā (R 19) 226
Noteikums III/12. Gatavība ekspluatācijai, apkope un pārbaudes (R 20) 227
Noteikums III/13. Apmācība par to, kā pamest kuģi, un mācību trauksmes vingrinājumi (R 19 + R 30) 227
Noteikums III/14. Pieraksti (R 19.5) 228
IV NODAĻA 228
RADIOSAKARI 228
Noteikums IV/1. Radiosakaru aprīkojums 228

I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

1. IEDAĻA

DROŠĪBAS PRASĪBAS JAUNIEM UN ESOŠIEM PASAŽIERU KUĢIEM, KAS VEIC VIETĒJUS REISUS UN KURU ĶĪLIS TIKA IELIKTS VAI KURI ATRADĀS LĪDZĪGĀ BŪVNIECĪBAS POSMĀ PIRMS 2021. GADA 19. SEPTEMBRA

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.

1. iedaļa attiecas uz jauniem un esošiem pasažieru kuģiem, kuru ķīlis tika ielikts vai kuri atradās līdzīgā būvniecības posmā pirms 2021. gada 19. septembra.

4.

Esošajiem C un D klases kuģiem nav jāatbilst šīs iedaļas II-1 un II-2. nodaļas noteikumiem, ja tās karoga valsts administrācija, ar kuras karogu šiem kuģiem ir tiesības kuģot, nodrošina to atbilstību karoga valsts noteikumiem un ja šie noteikumi garantē līdzvērtīgu drošības līmeni kā tie noteikumi, kas piemērojami jauniem C un D klases kuģiem, kā arī esošajiem B klases kuģiem.

6.

Neatkarīgi no 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā D klases kuģiem, kuru reisi netiek veikti ārpus A 1 jūras rajona, kas definēts 1974. gada SOLAS konvencijas noteikumā IV/2.12, nav jāatbilst 1974. gada SOLAS konvencijas IV nodaļā paredzētajiem pārvadāšanas noteikumiem, bet jāizpilda vismaz šā pielikuma IV nodaļā ietvertie noteikumi.

7.

Noteikumi par redzamību uz komandtiltiņa, kas iestrādāti 1974. gada SOLAS konvencijas noteikumā V/22, ciktāl tas ir praktiski iespējams un pamatoti, ir piemērojami arī tiem kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 55 metri, kur “garums” atbilst 1974. gada SOLAS konvencijas noteikuma V/2 definīcijai.

8.

Ja šī iedaļa paredz SJO rezolūcijas piemērošanu esošajiem kuģiem, šī rezolūcija neattiecas uz kuģiem, kas uzbūvēti divu gadu laikā pēc attiecīgās SJO rezolūcijas pieņemšanas, ja šie kuģi atbilst iepriekšējai(-ām) piemērojamajai(-ām) rezolūcijai(-ām), ja tāda(-s) ir.

10.

Šajā sadaļā burts “(R…)”, kas norādīts aiz vairākiem noteikumu nosaukumiem, attiecas uz tiem 1974. gada SOLAS konvencijas noteikumiem, uz kuru pamata ir sagatavots iepriekšminētais, proti:

.1.

II-1. nodaļa: A-1. daļa, kurā iekļautas atsauces uz SOLAS konvenciju, tostarp tās 2006. gada grozījumiem.

.2.

II-1. nodaļa: A un B daļa, kurā iekļautas atsauces uz SOLAS konvenciju, tostarp 1996./1998. gada grozījumiem.

.3.

II-2. nodaļa: A daļa, noteikumi II-2/A/1 un II-2/A/2, kuros iekļautas atsauces uz SOLAS konvenciju, tostarp 1999./2000. gada grozījumiem. Noteikums II-2/A/1, 3. punkts, kurā iekļauta atsauce uz 1974. gada SOLAS konvencijas pārskatītās II-2. nodaļas (2000. gada grozījumi) F daļu (alternatīva konstrukcija un sistēmas), kas attiecas uz jauniem kuģiem, kuri uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk. II-2. nodaļa: A daļa, noteikumi II-2/A/3 līdz II-2/A/16, kā arī B daļa, noteikumi II-2/B/1 līdz II-2/B/18, kuros iekļautas atsauces uz SOLAS konvenciju, tostarp tās 1996./1998. gada grozījumiem.

.4.

III nodaļa. Atsauces uz SOLAS konvencijas 1996./1998. gada grozījumiem un 2001.–2003. gada grozījumiem.

11.

Noteikumi, kas piemērojami A KLASES KUĢIEM, ir pieejami šādos dokumentos:

II-1/A-1. nodaļa, noteikums II-1/A-1/1,

II-1/B-2. nodaļa, noteikumi II-1/B-2/1, II-1/B-2/23 un II-1/B-2/24,

II-1/C nodaļa, noteikumi II-1/C/1, II-1/C/3 un II-1/C/16,

II-2/A nodaļa, noteikumi II-2/A/4, II-2/A/9 un II-2/A/12, kā arī

II-2/B nodaļa, noteikums II-2/B/6.

12.

Noteikumi, kas piemērojami A KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢIEM:

II-1/B-2. nodaļa, noteikumi II-1/B-2/17-2 un II-1/B-2/20.

II-1 NODAĻA

UZBŪVE – SADALĪJUMS UN NOTURĪBA, MAŠĪNTELPA UN ELEKTROINSTALĀCIJAS

A DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Noteikums II-1/A/1. Definīcijas, kas attiecas uz B daļu (R 2)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

.1.

Sadalījuma kravas līnija ir ūdenslīnija, ko izmanto, lai noteiktu kuģa sadalījumu.

.2.

Sadalījuma augšējā kravas līnija ir ūdenslīnija, kas atbilst dziļākajai iegrimei, ko pieļauj piemērojamās prasības attiecībā uz sadalījumu.

.2.

Kuģa garums ir garums starp perpendikuliem, kas novilkti sadalījuma augšējās kravas līnijas abos galos.

.3.

Kuģa platums ir maksimālais platums no vienas sānu brangas ārpuses līdz otrai sānu brangai vai arī platums zem sadalījuma augšējās kravas līnijas.

.4.

Iegrime ir attālums pa vertikāli no teorētiskās pamatplaknes kuģa vidusdaļā līdz attiecīgajai sadalījuma kravas līnijai.

.5.

Pilnā kravnesība ir tonnās izteikta starpība starp tukša kuģa svaru un kuģa ūdensizspaidu ūdenī ar blīvumu 1,025 iegrimes līnijas līmenī, kas atbilst noteiktajam vasaras brīvsānam.

.6.

Tukša kuģa svars ir kuģa ūdensizspaids, izteikts tonnās, bez kravas, degvielas, smēreļļām, balasta ūdens, saldūdens un dzeramā ūdens rezervuāros, bez patēriņa krājumiem, pasažieriem un apkalpes un viņu personīgajām mantām.

.7.

Starpsienu klājs ir augšējais klājs, līdz kuram sniedzas ūdensnecaurlaidīgas šķērssienas.

.8.

Iegrimes robežlīnija ir līnija, kas novilkta uz apšuvuma vismaz 76 mm zem starpsienu klāja virsmas.

.9.

Telpas pieļaujamā ūdenscaurlaidība ir šīs telpas tilpums, izteikts procentos, ko var aizņemt ūdens. Tādas telpas tilpumu, kas sniedzas virs iegrimes robežlīnijas, mēra tikai līdz šai līnijai.

.10.

Mašīntelpa atrodas starp teorētisko pamatplakni un iegrimes robežlīniju un starp galējām galvenajām ūdensnecaurlaidīgajām šķērssienām, un šajā telpā atrodas galvenie dzinēji un palīgdzinēji, kā arī katli, ko izmanto dzinēju vajadzībām.

.11.

Pasažieru telpas ir telpas, kas paredzētas pasažieru izvietošanai un lietošanai, izņemot bagāžas, noliktavas, provīzijas un pasta sūtījumu telpas.

.12.

Ūdensnecaurlaidība attiecībā uz konstrukciju nozīmē, ka konstrukcija ne no vienas, ne otras puses nelaiž cauri ūdeni, ko rada ūdens spiediens nebojātā vai avārijas stāvoklī.

.13.

Izturīgums jūras apstākļos nozīmē, ka ūdens neiekļūst kuģī neatkarīgi no laika apstākļiem jūrā.

.14.

Ro-ro pasažieru kuģis ir pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām vai īpašas kategorijas telpām, kas definētas noteikumā II-2/A/2.

2.   Noteikums II-1/A/2. Definīcijas, kas attiecas uz C, D un E daļu (R 3)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

.1.

Stūres mehānisma vadības sistēma ir ierīce, ar ko pārraida rīkojumus no komandtiltiņa uz stūres mehānisma energoapgādes agregātiem. Stūres mehānisma vadības sistēmā ietilpst raidītāji, uztvērēji, hidrauliskie kontrolsūkņi un ar tiem savienotie motori, motora vadības ierīces, cauruļu sistēma un kabeļi.

.2.

Galvenais stūres mehānisms ir ierīces, stūres spēka pievadi, stūres mehānisma energoapgādes agregāti, ja tādi ir, palīgiekārtas un līdzekļi, ar ko pielikt griezes momentu stūres vārpstai (piemēram, stūres grozīklis vai sektors), lai iekustinātu stūri un vadītu kuģi normālas ekspluatācijas apstākļos.

.2.

Stūres mehānisma spēka pievads ir:

.1.

elektriskā stūres mehānisma gadījumā – elektromotors un ar to savienotās elektroiekārtas;

.2.

elektrohidrauliskā stūres mehānisma gadījumā – elektromotors un ar to savienotās elektroiekārtas un pieslēgtais sūknis;

.3.

pārējo hidraulisko stūres mehānismu gadījumā – dzinējs un ar to savienotais sūknis.

.3.

Stūres palīgmehānisms ir iekārta, izņemot visas galvenā stūres mehānisma daļas, kas vajadzīga kuģa stūrēšanai, ja notiek galvenā stūres mehānisma atteice, bet tā neietver stūres grozīkli, kvadrantu un citus šim nolūkam paredzētus elementus.

.4.

Normāli ekspluatācijas un apdzīvojamības apstākļi ir apstākļi, kādos kuģis kopumā, mehānismi, funkcijas, piedziņas, stūrēšanas iespējas, drošas kuģošanas, ugunsdrošības un nenogremdējamības nodrošināšanas līdzekļi un palīglīdzekļi, iekšējie un ārējie sakari un signāli, evakuācijas līdzekļi un avārijas laivu vinčas, kā arī paredzētie ērtie apdzīvojamības apstākļi ir darba kārtībā un darbojas normāli.

.5.

Avārijas stāvoklis ir stāvoklis, kurā galvenā elektroenerģijas avota atteices dēļ nedarbojas neviena funkcija, kas vajadzīga normālu ekspluatācijas un apdzīvojamības apstākļu nodrošināšanai.

.6.

Galvenais elektroenerģijas avots, no kura elektroenerģiju piegādā galvenajam sadales skapim, kur to sadala visām funkcijām, kas vajadzīgas, lai uz kuģa uzturētu normālus ekspluatācijas un apdzīvojamības apstākļus.

.7.

Kuģis bez gaitas ir tad, kad barošanas trūkuma dēļ nedarbojas galvenie dzinēji, katli un palīgdzinēji.

.8.

Galvenā elektrostacija ir telpa, kurā atrodas galvenais elektroenerģijas avots.

.9.

Galvenais sadales skapis ir sadales skapis, kam elektroenerģiju piegādā tieši no galvenā elektroenerģijas avota un kurā elektroenerģiju sadala kuģa funkciju veikšanai.

.10.

Avārijas sadales panelis ir sadales panelis, kam galvenā elektroenerģijas avota atteices gadījumā elektroenerģiju piegādā elektroenerģijas avārijas avots vai elektroenerģijas pagaidu avots, un kurā sadala elektroenerģiju ārkārtas funkciju veikšanai.

.11.

Elektroenerģijas avārijas avots ir elektroenerģijas avots, no kura piegādā elektroenerģiju avārijas sadales panelim, ja netiek veikta elektroenerģijas piegāde no galvenā elektroenerģijas avota.

.12.

Maksimālais kuģa ekspluatācijas ātrums priekšgaitā ir kuģim vislielākais paredzētais ātrums, kuģojot jūrā ar visdziļāko iegrimi.

.13.

Maksimālais kuģa ātrums atpakaļgaitā ir ātrums, ko kuģis var sasniegt ar maksimālo paredzēto jaudu atpakaļgaitā, kuģojot jūrā ar visdziļāko iegrimi.

.14.a)

Mašīntelpas ir visas A kategorijas mašīntelpas un visas pārējās telpas, kurās ir mašīntelpas galvenie mehānismi, katli, šķidrās degvielas sagatavošanas agregāti, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori un svarīgākie elektriskie mehānismi, degvielas uzpildes vietas, saldēšanas, stabilizācijas, ventilācijas un kondicionēšanas iekārtas, un tamlīdzīgas telpas un šahtas, kas ved uz šīm telpām.

.14.b)

A kategorijas mašīntelpas ir telpas un ar tām savienotās šahtas, kurās ir:

.1.

iekšdedzes mehānismi, ko izmanto galvenajos dzinējos; vai

.2.

iekšdedzes mehānismi, ko izmanto citiem nolūkiem, nevis galvenajos dzinējos, ja šo mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW; vai

.3.

jebkurš šķidrā kurināmā katls vai šķidrās degvielas sagatavošanas agregāts.

.15.

Piedziņas sistēma ir hidrauliska iekārta, ar ko piegādā enerģiju stūres vārpstas griešanai un kurā ietilpst stūres mehānisma spēka pievads vai pievadi, kā arī attiecīgās caurules un piederumi, un stūres spēka pievads. Piedziņas sistēmām var būt kopīgi mehāniski elementi, piemēram, stūres grozīklis, kvadrants un stūres vārpsta vai elementi, ko izmanto tādam pašam nolūkam.

.16.

Kontrolpunkti ir telpas, kurās atrodas kuģa radioiekārta vai galvenās navigācijas iekārtas, vai ārkārtas enerģijas avots, vai kur ir izvietots ugunsgrēka reģistrēšanas vai ugunsvadības aprīkojums.

A-1 DAĻA

KUĢU UZBŪVE

1.   Noteikums II-1/A-1/1. Azbestu saturošu materiālu jauna uzstādīšana (R 3-5)

VISI KUĢI

.1.

Šis noteikums II-1/A-1/1 attiecas uz materiāliem, ko izmanto kuģu konstrukcijās, mehānismos, elektroinstalācijās un aprīkojumā, kam piemēro šajā pielikumā ietvertos noteikumus.

.2.

Visos kuģos ir aizliegta tādu materiālu jauna uzstādīšana, kas satur azbestu.

2.   Noteikums II-1/A-1/2. Konstrukciju rasējumi, ko uztur uz kuģa un krastā (R 3-7)

B, C UN D KLASES KUĢI, KURI UZBŪVĒTI 2012. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

.1.

Esošo konstrukciju rasējumu un citu plānu kopums, kur norādītas jebkādas vēlākas konstrukciju izmaiņas, glabā uz kuģiem, kuri uzbūvēti 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk.

.2.

Sabiedrībai, kā definēts 1974. gada SOLAS konvencijas noteikumā IX/1.2, krastā jāglabā šādu rasējumu papildu eksemplārs.

.3.

Ievēro SJO MSC/Circ.1135 “Uz kuģa un krastā uzglabājamie esošo konstrukciju rasējumi”.

3.   Noteikums II-1/A-1/3. Vilkšanas un pietauvošanās aprīkojums (R 3-8)

B, C UN D KLASES KUĢI, KURI UZBŪVĒTI 2012. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

.1.

Kuģiem ierīko pietiekami drošas darba slodzes sistēmas, aprīkojumu un piederumus, lai drošā veidā veiktu visas vilkšanas un pietauvošanās darbības, kas saistītas ar parastu kuģa ekspluatāciju.

.2.

Sistēmas, aprīkojums un piederumi, ko nodrošina saskaņā ar 1. punktu, atbilst klases standartiem, kas norādīti atzītas organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko administrācija izmanto saskaņā ar Direktīvas 2009/15/EK 11. panta 2. punktu.

.3.

Ievēro SJO MSC/Circ.1175 “Norādījumi par vilkšanas un pietauvošanās aprīkojumu uz kuģa”.

.4.

Ikvienu aprīkojuma piederumu vai daļu, ko nodrošina saskaņā ar šo noteikumu II-1/A-1/3, skaidri marķē ar norādēm par drošu ekspluatāciju, ņemot vērā to, cik stipri piederumi vai daļas ir piestiprinātas pie kuģa konstrukcijas.

4.   Noteikums II-1/A-1/4. Aizsardzība pret trokšņiem (R 3-12)

B, C un D KLASES KUĢI, KURI UZBŪVĒTI 2018. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

.1.

Kuģus, kuru bruto tonnāža ir 1600 tonnas vai vairāk, būvē tā, lai uz kuģa samazinātu troksni un aizsargātu personālu no trokšņa saskaņā ar SJO kodeksu par trokšņa līmeni uz kuģiem, kuru Kuģošanas drošības komiteja pieņēmusi ar Rezolūciju MSC.337(91) un kurā var būt SJO izdarīti grozījumi.

5.   Noteikums II-1/A-1/5. Avārijas vilkšanas procedūras (R 3-4)

B KLASES KUĢI

.1.

Kuģiem nodrošina tiem īpaši paredzētu avārijas vilkšanas procedūru. Šādu procedūru veic kuģī avārijas situācijās, tai jāpamatojas uz esošajām sistēmām un aprīkojumu, kas pieejams kuģī.

.2.

Procedūrai (sk. “Vadlīnijas īpašniekiem/operatoriem par avārijas vilkšanas procedūru sagatavošanu” (MSC.1/Circ.1255)) jāietver:

.1.

priekšējā un aizmugurējā klāja rasējumi, norādot iespējamo avārijas vilkšanas kārtību;

.2.

uz klāja esošā tā aprīkojuma saraksts, ko var izmantot avārijas vilkšanai;

.3.

sakaru līdzekļi un metodes; un

.4.

paraugprocedūras, lai sekmētu sagatavošanos avārijas vilkšanas darbībām un veiktu tās.

B DAĻA

NEBOJĀTA KUĢA NOTURĪBA, SADALĪJUMS UN AVĀRIJAS NOTURĪBA

B-1. daļa

Kuģi, kas uzbūvēti 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk – iespēja piemērot Rezolūciju MSC.216(82)

B, C un D klases kuģiem, kuriem ķīlis ielikts 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk vai kuri šajā datumā atradās līdzīgā būvniecības posmā, piemēro B-2. daļā noteiktās prasības vai arī attiecīgos SOLAS konvencijas II-I nodaļas B daļas noteikumus, kā paredzēts Rezolūcijas MSC.216(82) 2. pielikumā.

B-2. daļa

Kuģi, kas uzbūvēti pirms 2009. gada 1. janvāra

1.   Noteikums II-1/B-2/1. Nebojāta kuģa noturība, Rezolūcija A.749(18), kura grozīta ar Rezolūciju MSC.75(69)

JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI

Visu klašu jaunajiem kuģiem piemēro attiecīgos noteikumus, kas pasažieru kuģiem paredzēti Kodeksā par nebojātu kuģu noturību, ko SJO pieņēma ar grozīto Rezolūciju A.749(18).

Ja dalībvalstis uzskata grozītās SJO Rezolūcijas A.749(18) laika apstākļu kritērija piemērošanu par nepiemērotu, var piemērot alternatīvu pieeju, kas nodrošina labu noturību. Šajā nolūkā ir jāiesniedz pierādījumi Komisijai, kas apliecina, ka ir panākts līdzvērtīgs drošības līmenis.

ESOŠIE A un B KLASES KUĢI

Visiem esošajiem A un B klases kuģiem jebkuros iekraušanas apstākļos jāatbilst turpmāk minētajiem noturības kritērijiem (pēc attiecīgām korekcijām), ņemot vērā šķidruma atklāto virsmu tvertnēs saskaņā ar SJO Rezolūcijas A.749(18) 3.3. punkta pieņēmumiem vai līdzvērtīgiem kritērijiem.

a)

Laukums zem noturības pleca (GZ) līknes nav mazāks par:

i)

0,055 metrradiāniem pie sānsveres leņķa līdz 30°;

ii)

0,09 metrradiāniem pie sānsveres leņķa līdz 40° vai pie kuģa piesmelšanās leņķa, t. i., sānsveres leņķa, pie kura iegrimst apakšējās malas visām korpusa, virsbūves vai darba klāju atverēm, ko nevar noslēgt jūras apstākļos – ja šis leņķis ir mazāks par 40°;

iii)

0,03 metrradiāniem pie sānsveres leņķa starp 30° un 40° vai starp 30° un kuģa piesmelšanās leņķi, ja šis leņķis ir mazāks par 40°.

b)

Noturības plecs (GZ) ir vismaz 0,20 metri pie sānsveres leņķa, kas ir vienāds ar 30°vai lielāks par to.

c)

Maksimālais noturības plecs (GZ) veidojas pie sānsveres leņķa, kas pārsniedz 30°, bet nav mazāks par 25°.

d)

Sākotnējais šķērseniskais metacentriskais augstums nav mazāks par 0,15 metriem.

Iekraušanas nosacījumi, kas jāņem vērā, pārbaudot atbilstību iepriekšminētajiem noturības kritērijiem, ietver vismaz grozītās SJO Rezolūcijas A.749(18) 3.5.1.1. punktā uzskaitītos nosacījumus.

Visiem esošajiem A un B klases kuģiem jāatbilst arī papildu kritērijiem, kas sniegti grozītās SJO Rezolūcijas A.749(18) 3.1.2.6. pantā (papildu kritēriji pasažieru kuģiem) un 3.2. pantā (laika apstākļu kritērijs).

Ja dalībvalstis uzskata par nepiemērotu grozītās SJO Rezolūcijas A.749(18) laika apstākļu kritērija piemērošanu, var piemērot alternatīvu pieeju, kas nodrošina labu noturību. Šajā nolūkā ir jāiesniedz pierādījumi Komisijai, kas apliecina, ka ir panākts līdzvērtīgs drošības līmenis.

2.   Noteikums II-1/B-2/2. Ūdensnecaurlaidīgi nodalījumi

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Ar starpsienām, kas ir ūdensnecaurlaidīgas līdz starpsienu klājam, katru kuģi sadala ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos, kuru maksimālo garumu aprēķina saskaņā ar turpmāk izklāstītajām īpašajām prasībām.

Minēto prasību vietā var izmantot pasažieru kuģu sadalījuma un noturības noteikumus, piemēram, 1960. gada Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras II nodaļas B daļas ekvivalentu, kā norādīts SJO Rezolūcijā A.265(VIII), ja šos noteikumus piemēro pilnībā.

Visām pārējām iekšējās konstrukcijas daļām, kas ietekmē sadalījuma efektivitāti, jābūt ūdensnecaurlaidīgām.

3.   Noteikums II-1/B-2/3. Applūdināmais robežgarums (R 4)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Applūdināmais robežgarums konkrētā punktā ir maksimālā kuģa garuma daļa, kuras centrs ir attiecīgajā punktā un kuru var applūdināt, kuģim neiegrimstot zem iegrimes robežlīnijas, pieņemot, ka caurlaidība atbilst turpmāk norādītajai.

.2.

Ja kuģim nav vienlaidu starpsienu klāja, applūdināmo robežgarumu jebkurā punktā var noteikt pie izvēlētas iegrimes robežlīnijas, kas nevienā punktā neatrodas augstāk par 76 mm no klāja virsmas tajā pusē, ar kuru ūdensnecaurlaidīgā veidā ir savienotas attiecīgās starpsienas un korpuss.

.3.

Ja izvēlētās iegrimes robežlīnijas daļa atrodas ievērojami zemāk par klāju, ar ko savienotas starpsienas, karoga valsts administrācija var atļaut ierobežotā apmērā samazināt to starpsienu daļu ūdensnecaurlaidību, kas atrodas virs iegrimes robežlīnijas un tieši zem augstākā klāja.

4.   Noteikums II-1/B-2/4. Pieļaujamais nodalījumu garums (R 6)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Tāda nodalījuma maksimālo pieļaujamo garumu, kura centrs atrodas jebkurā kuģa garuma punktā, iegūst no applūdināmā robežgaruma, reizinot to ar atbilstīgu faktoru, ko dēvē par sadalījuma faktoru.

5.   Noteikums II-1/B-2/5. Caurlaidība (R 5)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Šīs daļas noteikumā II-1/B-2/3 minētie noteiktie pieņēmumi attiecas uz to telpu caurlaidību, kas atrodas zem iegrimes robežlīnijas.

Nosakot applūdināmo robežgarumu, to telpu izvēlētā vidējā caurlaidība, kas atrodas zem iegrimes robežlīnijas, ir norādīta noteikuma II-1/B-2/8.3 tabulā.

6.   Noteikums II-1/B-2/6. Sadalījuma faktors

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI

Sadalījuma faktors ir šāds:

1,0, ja kuģis drīkst pārvadāt mazāk nekā 400 pasažierus, un

1,0, ja kuģis drīkst pārvadāt 400 pasažierus vai vairāk un ja tā garums ir L < 55, un

0,5, ja kuģis drīkst pārvadāt 400 pasažierus vai vairāk.

Esošajiem B klases ro-ro kuģiem šo prasību piemēro ne vēlāk kā atbilstības dienā, kas noteikta noteikuma II-1/B-2/8-2 2. punktā.

ESOŠIE B KLASES PASAŽIERU KUĢI, KAS NAV RO-RO KUĢI

Sadalījuma faktors ir šāds: 1,0.

7.   Noteikums II-1/B-2/7. Īpašas prasības attiecībā uz kuģa sadalījumu (R 7)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Ja kādā kuģa daļā vai daļās ūdensnecaurlaidīgās starpsienas sniedzas līdz augstākam klājam nekā pārējā kuģī un ja ir vēlme izmantot šādu starpsienu pagarinājumu applūdināmā robežgaruma aprēķināšanā, katrai šādai kuģa daļai var izmantot atsevišķas iegrimes robežlīnijas, ja:

.1.

kuģa sānus pagarina visā kuģa garumā līdz klājam, kas atbilst augšējai iegrimes robežlīnijai, un uzskata, ka visas atveres korpusa apšuvumā zem šā klāja visā kuģa garumā atrodas zem iegrimes robežlīnijas atbilstoši noteikumam II-1/B-2/15; un

.2.

abi nodalījumi blakus “pakāpienam” starpsienu klājā ir pieļaujamā garumā, kas atbilst to attiecīgajām iegrimes robežlīnijām, un to kopējais garums nepārsniedz divkāršu pieļaujamo garumu, pamatojoties uz apakšējo iegrimes robežlīniju.

.2.

Nodalījuma garums var pārsniegt pieļaujamo garumu, ko nosaka noteikuma II-1/B-2/4 normas – ja katra tāda blakus esošo nodalījumu pāra kopējais garums, kam ir kopīgs attiecīgais nodalījums, nepārsniedz applūdināmo robežgarumu vai divkāršu pieļaujamo garumu atkarībā no tā, kurš ir mazāks.

.3.

Galvenajā šķērseniskajā starpsienā var būt padziļinājums, ja visas padziļinājuma daļas atrodas kuģa abu sānu vertikālo virsmu iekšpusē tādā attālumā no korpusa apšuvuma, kas vienāds ar vienu piektdaļu no kuģa platuma, un ja tās atrodas taisnā leņķī pret viduslīniju augšējās kravas līnijas līmenī. Visas padziļinājuma daļas, kas atrodas ārpus šīm noteiktajām robežām, ir jāuzskata par “pakāpienu” saskaņā ar 6. punktu.

.4.

Ja galvenajā šķērseniskajā starpsienā ir padziļinājums vai “pakāpiens”, sadalījuma noteikšanai izmanto ekvivalentu plakanu starpsienu.

.5.

Ja galvenajā šķērseniskajā ūdensnecaurlaidīgajā nodalījumā ir nodalījumi un karoga valsts administrācija pieņem, ka pēc iespējamiem sānu bojājumiem, kas pārsniedz 3,0 m garumā plus 3 % no kuģa garuma vai 11,0 metrus, vai 10 % no kuģa garuma atkarībā no tā, kas ir mazāk, viss galvenais nodalījums netiks applūdināts, var proporcionāli palielināt pieļaujamo garumu, kas citos gadījumos ir obligāts šādam nodalījumam. Šādā gadījumā pieņemtās efektīvās peldspējas apjoms nebojātajā sānā nav lielāks par pieņemto peldspēju bojātajā sānā.

Pielaidi saskaņā ar šo punktu izdara tikai tad, ja šāda pielaide netraucē panākt atbilstību noteikumam II-1/B-2/8.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.6.

Galvenajā šķērseniskajā starpsienā var ierīkot “pakāpienu”, ja tas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

.1.

abu to nodalījumu kopējais garums, ko nodala attiecīgā starpsiena, nepārsniedz 90 % no applūdināmā garuma vai divkāršu pieļaujamo garumu, izņemot kuģus, kuru sadalījuma faktors ir 1, jo tiem abu attiecīgo nodalījumu kopējais garums nepārsniedz pieļaujamo garumu;

.2.

lai panāktu tādu pašu drošības līmeni kā plakanas starpsienas gadījumā, nodrošina papildu sadalījumu “pakāpiena” veidā;

.3.

nodalījums, virs kura plešas “pakāpiens”, nepārsniedz pieļaujamo garumu, kas atbilst iegrimes robežlīnijai, kuru mēra 76 mm zem “pakāpiena”.

.7.

Kuģos, kuru garums ir 100 m un vairāk, vienu no galvenajām šķērseniskajām starpsienām priekšpīķa aizmugurē ierīko tādā attālumā no priekšējā perpendikula, kas nepārsniedz pieļaujamo garumu.

.8.

Ja attālums starp divām blakus esošām šķērseniskām starpsienām vai tām ekvivalentām plakanām starpsienām, vai attālums starp šķērseniskām plaknēm, kas šķērso starpsienu tuvākās “pakāpiena” daļas, ir mazāks par 3,0 m plus 3 % no kuģa garuma vai 11,0 m, vai 10 % no kuģa garuma atkarībā no tā, kas ir mazāk, tikai vienu no šīm starpsienām var uzskatīt par kuģa sadalījuma daļu.

.9.

Ja prasītais sadalījuma faktors ir 0,50, jebkuru divu blakus esošu nodalījumu kopējais garums nepārsniedz applūdināšanas robežgarumu.

8.   Noteikums II-1/B-2/8. Noturība bojātā stāvoklī (R 8)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.1.

Pietiekamu noturību nebojātā stāvoklī nodrošina visos darba apstākļos, lai kuģis varētu izturēt jebkura tāda galvenā nodalījuma galīgu applūdināšanu, kam jābūt iekļautam applūdināmajā robežgarumā.

.1.2.

Ja divus blakus esošus nodalījumus atdala starpsiena, kam ir “pakāpiens” saskaņā ar noteikuma II-1/B-2/7 6.1. apakšpunkta nosacījumiem, nebojāta kuģa noturībai jābūt pietiekamai, ja applūst šie divi blakus esošie nodalījumi.

.1.3.

Ja vajadzīgais sadalījuma faktors ir 0,50, nebojāta kuģa noturībai jābūt pietiekamai, ja applūst jebkuri divi blakus esoši nodalījumi.

.2.1.

Prasības 1. apakšpunktā nosaka ar aprēķiniem, ko veic saskaņā ar 3., 4. un 6. punktu un kuros ņem vērā kuģa izmērus un tehniskās īpašības, kā arī bojāto nodalījumu izkārtojumu un konfigurāciju. Veicot šos aprēķinus, pieņem, ka noturības ziņā kuģis ir vissliktākajos iespējamajos ekspluatācijas apstākļos.

.2.2.

Ja ir paredzēts ierīkot klājus, iekšējo apšuvumu vai gareniskās starpsienas, kas ir pietiekami cieši noslēgtas, lai ievērojami ierobežotu ūdens plūsmu, aprēķinos pienācīgi ņem vērā šādus ierobežojumus.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI, ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI UN ESOŠIE B KLASES PASAŽIERU KUĢI, KAS NAV RO-RO KUĢI, KURI UZBŪVĒTI 1990. GADA 29. APRĪLĪ VAI VĒLĀK

.2.3.

Vajadzīgo noturību pēc avārijas un izlīdzināšanas, ja tā ir paredzēta, nosaka, kā norādīts turpmāk.

.2.3.1.

Pozitīvās atlikušās noturības pleca līknes minimālais loks ir 15° virs līdzsvara leņķa. Šo loku var samazināt līdz ne vairāk kā 10°, ja laukums zem noturības pleca līknes ir 2.3.2. apakšpunktā norādītais laukums, ko reizina ar attiecību 15/loks, kur loku izsaka grādos.

.2.3.2.

Laukums zem noturības pleca līknes ir vismaz 0,015 metrradiāni, ko mēra no līdzsvara leņķa līdz mazākajam no turpmāk minētajiem leņķiem:

.1.

leņķis, pie kura notiek pakāpeniska applūšana,

.2.

22° (mēra no vertikāla stāvokļa) viena nodalījuma applūšanas gadījumā vai 27° (mēra no vertikāla stāvokļa) divu blakus esošu nodalījumu vienlaicīgas applūšanas gadījumā.

.2.3.3.

Atlikušais noturības plecs ir atrodams pozitīvās noturības lokā, ņemot vērā vislielāko no turpmāk minētajiem sānsveres momentiem:

.1.

visu pasažieru sadrūzmēšanās vienā kuģa pusē,

.2.

visu ar laivceltni nolaižamu un pilnībā piekrautu glābšanas laivu un plostu nolaišana vienā pusē,

.3.

vēja spiediena dēļ,

ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Image 1

Tomēr noturības plecs nedrīkst būt mazāks par 0,10 metriem.

.2.3.4.

Lai aprēķinātu 2.3.3. punktā minētos sānsveres momentus, izdara šādus pieņēmumus:

.1.

sānsveres moments, ko izraisa pasažieru drūzmēšanās:

.1.1.

četras personas uz vienu kvadrātmetru;

.1.2.

viena pasažiera masa ir 75 kg;

.1.3.

pasažierus sadala pieejamajās klāju zonās kuģa vienā pusē uz klājiem, kur atrodas pulcēšanās vietas, radot visnegatīvāko sānsveres momentu.

.2.

Sānsveres moments, ko izraisa visu ar laivceltni nolaižamu un pilnībā piekrautu glābšanas laivu un plostu nolaišana vienā pusē:

.2.1.

pieņem, ka visas glābšanas laivas un dežūrlaivas, kas nostiprinātas tajā pusē, uz kuru sasvēries kuģis pēc avārijas, ir izbīdītas, pilnībā piekrautas un gatavas nolaišanai;

.2.2.

ja pilnībā piekrautas glābšanas laivas ir paredzēts nolaist no nostiprināta stāvokļa, maksimālo sānsveres momentu nosaka nolaišanas laikā;

.2.3.

pieņem, ka pilnībā piekrauts ar laivceltni nolaižams glābšanas plosts, kas piestiprināts katram laivceltnim tajā pusē, uz kuru sasvēries kuģis pēc avārijas, ir izbīdīts nolaišanai;

.2.4.

cilvēki, kas neatrodas nolaišanai izbīdītajos glābšanas līdzekļos, nerada papildu sānsveres vai noturības momentu;

.2.5.

pieņem, ka glābšanas līdzekļi, kas atrodas pretējā kuģa pusē, ir nostiprinātā stāvoklī.

.3.

Sānsveres momenti, ko izraisa vēja spiediens:

.3.1.

B klase: piemēro vēja spiedienu 120 N/m2;

C un D klases: piemēro vēja spiedienu 80 N/m2;

.3.2.

piemērojamais laukums ir kuģa projicētais sānu virsmas laukums virs ūdenslīnijas nebojātā stāvoklī;

.3.3.

momenta plecs ir vertikālais attālums no punkta, kas atrodas uz puses no kuģa vidējās iegrimes nebojātā stāvoklī, līdz sānu virsmas laukuma smaguma centram.

.2.4.

Ja notiek liela pakāpeniska applūšana, proti, kad tā izraisa strauju noturības pleca samazināšanos par 0,04 metriem vai vairāk, jāuzskata, ka noturības pleca līkne beidzas pie leņķa, kādā sākas pakāpeniska applūšana, un 2.3.1. un 2.3.2. punktā minētais loks un laukums ir jāmēra pie šā leņķa.

.2.5.

Ja pakāpeniskā applūšana ir neliela, neturpina netraucēti palielināties un izraisa samērā lēnu noturības pleca samazināšanos par mazāk nekā 0,04 metriem, atlikušo līkni daļēji nošķeļ, pieņemot, ka pakāpeniski applūdinātā telpa ir applūdusi jau sākumā.

.2.6.

Applūšanas starpstadijās maksimālais noturības plecs ir vismaz 0,05 metri un pozitīvo noturības plecu loks ir vismaz 7. Visos gadījumos jāpieņem, ka ir tikai viens bojājums korpusā un tikai viena brīva virsma.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.3.

Lai aprēķinātu bojāta kuģa noturību, izmanto šādu tilpuma un virsmas caurlaidību:

Telpas

Caurlaidība

(%)

Kravas vai preču uzglabāšanas telpas

60.

Dzīvošanai paredzētas telpas

95.

Mašīntelpas

85.

Šķidrumiem paredzētas telpas

0 vai 95 (1)

Pieņem, ka virsmas caurlaidība ir augstāka tajās telpās, kurās bojātas peldvirsmas tuvumā neatrodas ievērojams daudzums dzīvošanai vai mehānismiem paredzētu telpu, un telpās, kurās parasti neatrodas ievērojams daudzums kravas vai preču.

.4.

Pieņem, ka bojājumu apjoms ir šāds:

.1.

gareniski: 3,0 metri plus 3 % no kuģa garuma vai 11,0 metri, vai 10 % no kuģa garuma atkarībā no tā, kas ir mazāk;

.2.

šķērseniski (mēra no kuģa sāna iekšpuses taisnā leņķī līdz viduslīnijai sadalījuma augšējās kravas līnijas līmenī): viena piektdaļa no kuģa platuma; un

.3.

vertikāli: no pamatnes augšup pa vertikāli bez ierobežojumiem;

.4.

ja bojājums, kas ir mazāks, nekā norādīts 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktā, izraisītu nopietnākas sekas attiecībā uz sānsveri vai metacentriskā augstuma zudumu, šis bojājums ir jāparedz aprēķinos.

.5.

Nesimetriska applūšana ir pēc iespējas jāsamazina, veicot efektīvus pasākumus. Ja ir jākoriģē lieli sānsveres leņķi, izvēlētajiem līdzekļiem, ja tas praktiski iespējams, jādarbojas automātiski, taču jebkurā gadījumā, ja ir pārteces ierīces kontrole, tiem jābūt vadāmiem, atrodoties virs starpsienu klāja. Jauniem B, C un D klases kuģiem maksimālais sānsveres leņķis pēc applūšanas, bet pirms izlīdzināšanas nepārsniedz 15°. Ja ir pārteces ierīces, izlīdzināšanas laiks nepārsniedz 15 minūtes. Kuģa kapteinim sniedz pietiekamu informāciju par pārteces ierīču izmantošanu.

.6.

Kuģa galīgais stāvoklis pēc avārijas un – nesimetriskas applūšanas gadījumā – pēc izlīdzināšanas pasākumu veikšanas, ir šāds:

.1.

simetriskas applūšanas gadījumā pozitīvais atlikušais metacentriskais augstums ir vismaz 50 mm, kas aprēķināts ar pastāvīgā ūdensizspaida metodi;

.2.a

ja 6.2.b punktā nav paredzēts citādi, nesimetriskas applūšanas gadījumā sānsveres leņķis, applūstot vienam nodalījumam, nepārsniedz 7° B klases kuģiem (jauni un esošie kuģi) un 12 °C un D klases kuģiem (jauni kuģi).

Ja vienlaikus applūst divi blakus esoši nodalījumi, esošajiem un jaunajiem B klases kuģiem var pieļaut 12° sānsveri, ja sadalījuma faktors applūdinātajā kuģa daļā nekur nav lielāks par 0,50;

.2.b

esošajiem B klases pasažieru kuģiem, kas nav ro-ro tipa kuģi un ir būvēti pirms 1990. gada 29. aprīļa, nesimetriskas applūšanas gadījumā leņķis nepārsniedz 7°, izņemot ārkārtas gadījumus, kad karoga valsts administrācija var atļaut papildu sānsveri nesimetriskas applūšanas dēļ, bet galīgā sānsvere nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 15°;

.3.

iegrimes robežlīnija applūšanas pēdējā stadijā nedrīkst iegrimt. Ja uzskata, ka iegrimes robežlīnija var iegrimt applūšanas starpstadijā, karoga valsts administrācija var pieprasīt tādas izpētes un pasākumu veikšanu, ko tā atzīst par vajadzīgiem kuģa drošībai.

.7.

Kuģa kapteinim iesniedz datus, kas vajadzīgi, lai saglabātu pietiekamu noturību, ekspluatējot kuģi nebojātā stāvoklī, lai kuģis varētu izturēt nopietnus bojājumus. Ja kuģiem ir vajadzīga pārteces ierīce, kuģa kapteini informē par noturības nosacījumiem, uz kuru pamata ir veikti sānsveres aprēķini, un brīdina viņu, ka var rasties pārlieku liela sānsvere, ja kuģis gūst bojājumus, atrodoties mazāk labvēlīgos apstākļos.

.8.

Iepriekšējā 7. punktā minētie dati, kas ļauj kapteinim saglabāt pietiekamu kuģa noturību nebojātā stāvoklī, ietver informāciju par maksimālo pieļaujamo kuģa smaguma centra augstumu virs ķīļa (KG) vai arī par minimālo pieļaujamo metacentrisko augstumu (GM) pie dažādām iegrimēm vai ūdensizspaidiem, kas atspoguļo visus ekspluatācijas apstākļus. Informācijā ietver datus par dažādu galsveru ietekmi, ņemot vērā ekspluatācijas ierobežojumus.

.9.

Katra kuģa priekšgalā un pakaļgalā ir skaidri atzīmēta iegrimes marka. Ja iegrimes markas nav atzīmētas tur, kur tās ir viegli salasāmas, vai arī ekspluatācijas ierobežojumi konkrētā darbības veidā apgrūtina iegrimes marku nolasīšanu, kuģi aprīko arī ar drošu iegrimes nolasīšanas sistēmu, ar kuras palīdzību var noteikt kuģa priekšgala un pakaļgala iegrimi.

.10.

Kad ir pabeigta kuģa iekraušana, pirms kuģa atiešanas kapteinis nosaka kuģa galsveri un noturību, kā arī pārbauda un reģistrē to, ka kuģis atbilst attiecīgajos noteikumos paredzētajiem noturības kritērijiem. Kuģa noturību vienmēr nosaka, izmantojot aprēķinus. Šim nolūkam var izmantot elektronisku kravas novietojuma un noturības datoru vai līdzvērtīgu ierīci.

.11.

Karoga valsts administrācija nedrīkst noteikt atvieglotas prasības attiecībā uz noturību avārijas stāvoklī, ja vien netiek apliecināts, ka šo prasību izpildei vajadzīgais nebojāta kuģa metacentriskais augstums jebkuros ekspluatācijas apstākļos ir pārlielu liels paredzētajai ekspluatācijai.

.12.

Atvieglotas prasības attiecībā uz avārijas noturību pieļauj tikai ārkārtas gadījumos ar nosacījumu, ka karoga valsts administrācija atzīst, ka kuģa izmēri, uzbūve un citas īpašības, ko var praktiski un pamatoti pieņemt konkrētos ekspluatācijas apstākļos, vislabāk nodrošina noturību avārijas gadījumā.

8-1.   Noteikums II-1/B-2/8-1. Ro-ro pasažieru kuģu noturība bojātā stāvoklī (R 8-1)

ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI

.1.

Esošajiem B klases ro-ro pasažieru kuģiem piemēro noteikumu II-1/B-2/8 ne vēlāk kā pirmās regulārās pārbaudes dienā pēc turpmāk noteiktās atbilstības dienas saskaņā ar A/Amax vērtību, kura definēta MSC/Circ.574 pielikumā “Aprēķina procedūru, ar ko novērtē esošo ro-ro pasažieru kuģu derīgās lietošanas ilgumu, izmantojot vienkāršotu metodi, kuras pamatā ir Rezolūcija A.265(VIII)”.

A/Amax vērtība:

Atbilstības diena:

mazāk par 85 %

1998. gada 1. oktobris

85 % vai vairāk, bet mazāk par 90 %

2000. gada 1. oktobris

90 % vai vairāk, bet mazāk par 95 %

2002. gada 1. oktobris

95 % vai vairāk, bet mazāk par 97,5 %

2004. gada 1. oktobris

97,5 % vai vairāk

2005. gada 1. oktobris

8-2.   Noteikums II-1/B-2/8-2. Īpašas prasības attiecībā uz ro-ro pasažieru kuģiem, kas pārvadā 400 vai vairāk cilvēku (R 8-2)

JAUNI B, C UN D KLASES UN ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI

Neatkarīgi no noteikumiem II-1/B-2/8 un II-1/B-2/8-1:

.1.

jaunajiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas drīkst pārvadāt 400 cilvēkus vai vairāk, piemēro noteikuma II-1/B-2/8 2.3. punktu, pieņemot, ka bojājums ir skāris kādu vietu kuģa garumā L; un

.2.

esošajiem ro-ro pasažieru kuģiem, kas drīkst pārvadāt 400 cilvēkus un vairāk, piemēro 1. punkta prasības ne vēlāk kā pirmās regulārās pārbaudes dienā pēc 2.1., 2.2. vai 2.3. apakšpunktā paredzētās atbilstības dienas – atkarībā no tā, kura no dienām ir vēlāk:

.2.1.

A/Amax vērtība:

Atbilstības diena:

mazāk par 85 %

1998. gada 1. oktobris

85 % vai vairāk, bet mazāk par 90 %

2000. gada 1. oktobris

90 % vai vairāk, bet mazāk par 95 %

2002. gada 1. oktobris

95 % vai vairāk, bet mazāk par 97,5 %

2004. gada 1. oktobris

97,5 % vai vairāk

2010. gada 1. oktobris

.2.2.

Atļautais pārvadājamo pasažieru skaits:

1500 vai vairāk 2002. gada 1. oktobris

 

1000 vai vairāk, bet mazāk par 1500

2006. gada 1. oktobris

600 vai vairāk, bet mazāk par 1000

2008. gada 1. oktobris

400 vai vairāk, bet mazāk par 600

2010. gada 1. oktobris

.2.3.

Kuģa vecums ir 20 gadi vai vairāk:

kur kuģa vecums ir laikposms no ķīļa ielikšanas dienas vai līdzīga būvniecības posma dienas, vai no dienas, kurā kuģi pārbūvē par ro-ro pasažieru kuģi.

8-3.   Noteikums II-1/B-2/8-3. Īpašas prasības attiecībā uz pasažieru kuģiem, izņemot ro-ro pasažieru kuģus, kas pārvadā 400 vai vairāk cilvēku

B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK UN KAS NAV RO-RO PASAŽIERU KUĢI

Neatkarīgi no noteikuma II-I/B-2/8 pasažieru kuģiem, izņemot ro-ro pasažieru kuģus, kas drīkst pārvadāt 400 vai vairāk cilvēku, piemēro noteikuma II-1/B-2/8 2.3. un 2.6. punktu, pieņemot, ka bojājums ir skāris kādu vietu kuģa garumā L.

9.   Noteikums II-1/B-2/9. Pīķa un mašīntelpas starpsienas (R 10)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Ierīko priekšpīķi vai triecienstarpsienu, kas ir ūdensnecaurlaidīga līdz pat starpsienu klājam. Attālums starp šo starpsienu un kuģa priekšgala perpendikulu ir vismaz 5 % no kuģa garuma un ne vairāk kā 3 metri plus 5 % no kuģa garuma.

.2.

Ja kāda no kuģa daļām, piemēram, izliekts priekšgals, zem ūdenslīnijas atrodas pirms kuģa priekšgala perpendikula, 1. punktā noteiktos attālumus mēra:

.1.

no minētā izvirzījuma vidus; vai

.2.

1,5 % attālumā no kuģa garuma, kas ir priekšā priekšgala perpendikulam; vai

.3.

3 metrus priekšā no priekšgala perpendikula, atkarībā no tā, kurš garums ir vismazākais.

.3.

Ja priekšā ir ierīkota gara virsbūve, priekšpīķi vai triecienstarpsienu jūras apstākļiem izturīgā veidā pagarina līdz nākamajam pilnajam klājam virs starpsienu klāja. Pagarinājumu veido tā, lai izslēgtu iespēju, ka to var sabojāt kuģa priekšgala durvis, ja tās sabojājas vai atdalās.

.4.

Iepriekšējā 3. punktā paredzētais pagarinājums nav jāierīko tieši virs starpsienas, kas atrodas apakšā, ja visas pagarinājuma daļas nav izvirzītas aiz 1. vai 2. punktā noteiktās priekšējās robežas.

Taču esošajos B klases kuģos:

.1.

ja slīpā iekraušanas rampa ietilpst triecienstarpsienas pagarinājumā virs starpsienu klāja, tā rampas daļa, kas ir vairāk nekā 2,3 metrus virs starpsienu klāja, var būt izvirzīta ne vairāk kā 1,0 metru aiz priekšējās robežas, kā noteikts 1. un 2. punktā;

.2.

ja esošā rampa kā triecienstarpsienas izvirzījums neatbilst attiecīgajām prasībām un rampas atrašanās vieta neļauj šo pagarinājumu ietilpināt 1. vai 2. punktā noteiktajās robežās, izvirzījumu var ietilpināt ierobežotā attālumā aiz kuģa aizmugurējās robežas, kas noteikta 1. vai 2. punktā. Ierobežotajam attālumam pakaļgalā nav jābūt lielākam par to, kas vajadzīgs, lai netraucētu rampas darbību. Triecienstarpsienas izvirzījums atveras uz priekšu, atbilst 3. punkta prasībām un ir ierīkots tā, lai rampa to nevarētu sabojāt, ja rampa tiek bojāta vai atdalās.

.5.

Rampas, kas neatbilst iepriekšminētajām prasībām, neuzskata par triecienstarpsienas izvirzījumu.

.6.

Jāierīko arī pakaļpīķa starpsiena un starpsienas, kas atdala mašīntelpu no kravas un pasažieru telpām kuģa priekšgalā un pakaļgalā, un tām jābūt ūdensnecaurlaidīgām līdz starpsienu klājam. Pakaļpīķa starpsiena tomēr var veidot “pakāpienu” zem starpsienu klāja, ja šāda risinājuma dēļ nemazinās kuģa drošība attiecībā uz sadalījumu.

.7.

Visos gadījumos pakaļgala caurules ievieto ūdensnecaurlaidīgās telpās. Pakaļgala blīvslēgs atrodas tādā ūdensnecaurlaidīgā dzenvārpstas tunelī vai citā ūdensnecaurlaidīgā vietā atsevišķi no pakaļgala caurules nodalījuma, kura tilpums ir tāds, ka, to appludinot ar noplūdi no pakaļgala blīvslēga, neiegrimst iegrimes robežlīnija.

10.   Noteikums II-1/B-2/10. Dubultdibeni (R 12)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Kuģiem, kuru garums nepārsniedz 50 metrus, ir dubultdibens, kas sniedzas no priekšpīķa starpsienas līdz pakaļpīķa starpsienai, ciktāl tas ir iespējams un savietojams ar kuģa konstrukciju un pareizu ekspluatāciju.

.2.

Kuģiem, kuru garums ir 50 metri un vairāk, bet nepārsniedz 61 metru, dubultdibens sniedzas vismaz no mašīntelpas līdz priekšpīķa starpsienai vai pēc iespējas tuvāk tai.

.3.

Kuģiem, kuru garums ir 61 metrs un vairāk, bet nepārsniedz 76 metrus, dubultdibens sniedzas vismaz no mašīntelpas ārpuses līdz priekšpīķa un pakaļpīķa starpsienām vai pēc iespējas tuvāk tām.

.4.

Kuģiem, kuru garums ir 76 metri un vairāk, dubultdibens ir kuģa vidusdaļā un sniedzas līdz priekšpīķa un pakaļpīķa starpsienām vai pēc iespējas tuvāk tām.

.5.

Ja ir vajadzīgs dubultdibens, tā augstumam jāatbilst atzītas organizācijas noteiktajiem standartiem, un iekšējam dibenam jāsniedzas līdz kuģa sāniem, lai aizsargātu kuģa dibenu līdz nosēdtilpnēm. Šo aizsardzību uzskata par pietiekamu, ja ķimeņu kalsiņa ārējās malas un ķimeņu ārējā apšuvuma krustošanās līnija neatrodas zem horizontālas plaknes, kas iet caur mideļbrangas un 25° leņķī pret pamatlīniju novietotas šķērseniskas diagonāles krustpunktu un pāršķeļ to punktā, kas atbilst pusei no kuģa teorētiskā borta augstuma, mērot no viduslīnijas.

.6.

Mazās sateču akas, kas ierīkotas dubultdibenā saistībā ar kravas telpu atsūknēšanas ierīcēm, nesniedzas lejup, vairāk nekā vajadzīgs. Akas dziļums nedrīkst pārsniegt dubultdibena dziļumu viduslīnijā mīnus 460 mm, un aka nedrīkst stiepties zem 5. punktā minētās horizontālās plaknes. Tomēr aka, kas sniedzas līdz ārējām dibenam, ir atļauta dzenvārpstas tuneļa pakaļējā galā. Karoga valsts administrācija var atļaut citu aku ierīkošanu (piemēram, smēreļļām zem galvenajiem dzinējiem), ja tā atzīst, ka šādas sistēmas panāktā aizsardzība ir līdzvērtīga noteikumam II-1/B-2/10 atbilstīga dubultdibena panāktajai aizsardzībai.

.7.

Dubultdibens nav vajadzīgs neliela izmēra ūdensnecaurlaidīgiem nodalījumiem, ko izmanto vienīgi šķidrumu pārvadāšanai, ja karoga valsts administrācijas ieskatā kuģa dibena vai sānu bojājuma gadījumā šā iemesla dēļ nemazinās šā kuģa drošība.

.8.

Neatkarīgi no noteikuma II-1/B-2/10 1. punkta karoga valsts administrācija var atļaut neierīkot dubultdibenu tajā kuģa daļā, kuras sadalījuma faktors nepārsniedz 0,5, ja tā atzīst, ka dubultdibena ierīkošana attiecīgajā kuģa daļā nav savietojama ar kuģa konstrukciju un pareizu ekspluatāciju.

11.   Noteikums II-1/B-2/11. Sadalījuma kravas līniju noteikšana, marķēšana un reģistrēšana (R 13)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Lai saglabātu vajadzīgo sadalījuma pakāpi, uz kuģa sāniem kuģa vidusdaļā nosaka un marķē kravas līniju saskaņā ar apstiprināto sadalījuma iegrimi. Kuģim, uz kura ir telpas, kas īpaši pielāgotas pasažieru izmitināšanai un kravas pārvadāšanai, pēc īpašnieku vēlēšanās var noteikt un marķēt vienu vai vairākas papildu kravas līnijas, kas atbilst sadalījuma iegrimēm, ko karoga valsts administrācija var apstiprināt dažādiem ekspluatācijas apstākļiem.

.2.

Noteiktās un marķētās sadalījuma kravas līnijas ieraksta pasažieru kuģa drošības sertifikātā un identificē ar atzīmi C.1, ja ir tikai viena sadalījuma kravas ūdenslīnija.

Ja ir vairāk nekā viena sadalījuma kravas līnija, atšķirīgos apstākļus identificē ar atzīmēm C.2, C.3, C.4 utt. (2).

.3.

Katrai no šīm kravas līnijām atbilstīgo brīvsānu mēra tādā pašā stāvoklī un no tās pašas klāja līnijas, kā brīvsānus, kas noteikti saskaņā ar spēkā esošo Starptautisko konvenciju par kravas zīmi.

.4.

Pasažieru kuģa drošības sertifikātā ir skaidri jānorāda brīvsāns, kas atbilst katrai apstiprinātajai sadalījuma kravas līnijai un ekspluatācijas apstākļiem, kādiem šī līnija ir apstiprināta.

.5.

Sadalījuma kravas līnijas marķējums nedrīkst atrasties sālsūdenī virs augšējās kravas līnijas, ko nosaka kuģa izturība vai spēkā esošā Starptautiskā konvencija par kravas zīmi.

.6.

Neatkarīgi no sadalījuma kravas līnijas marķējuma atrašanās vietas kuģi nedrīkst piekraut tiktāl, ka iegrimst gadalaikam un vietai atbilstošais kravas līnijas marķējums, kā noteikts saskaņā ar spēkā esošo Starptautisko konvenciju par kravas zīmi.

.7.

Kuģi nedrīkst piekraut tiktāl, ka iegrimst sadalījuma kravas līnijas marķējums, kas atbilst konkrētam reisam un ekspluatācijas apstākļiem.

12.   Noteikums II-1/B-2/12. Ūdensnecaurlaidīgu starpsienu u. c. būve un sākotnējā testēšana (R 14)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Visas šķērseniskās vai gareniskās ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu starpsienas būvē tā, lai tās ar atbilstīgu pretestību varētu izturēt maksimālo spiedienu, ko rada ūdens masa kuģa avārijas gadījumā, un vismaz tādas ūdens masas spiedienu, kas sasniedz iegrimes robežlīniju. Šo starpsienu būve jāveic saskaņā ar atzītas organizācijas noteiktajiem standartiem.

.2.1.

Starpsienu “pakāpieni” un padziļinājumi ir ūdensnecaurlaidīgi un tikpat izturīgi kā pārējā starpsiena.

.2.2.

Ja ūdensnecaurlaidīgu klāju vai starpsienu šķērso brangas vai šķērssijas, šo klāju vai starpsienu konstrukcijas padara ūdensnecaurlaidīgas, neizmantojot koku vai cementu.

.3.

Galveno nodalījumu testēšana, piepildot tos ar ūdeni, nav obligāta. Ja neveic testēšanu, piepildot ar ūdeni, ja iespējams, veic pārbaudi ar ūdens strūklu no šļūtenes. Šo testu veic kuģa būvēšanas pēdējā posmā. Ja pārbaude ar ūdens strūklu no šļūtenes nav iespējama, jo var sabojāt mehānismus, elektroiekārtu izolāciju vai iekārtojumu, tās vietā var veikt metināto savienojumu rūpīgu vizuālu pārbaudi, vajadzības gadījumā izmantojot, piemēram, hermētiskuma pārbaudes krāsvielas metodi vai hermētiskuma pārbaudes ultraskaņas metodi, vai līdzvērtīgu pārbaudi. Jebkurā gadījumā veic ūdensnecaurlaidīgo starpsienu rūpīgu pārbaudi.

.4.

Priekšpīķi, dubultdibenus (tajā skaitā tuneļķīļus) un iekšējo apšuvumu pārbauda ar ūdens spiedienu atbilstīgi.1. punkta prasībām.

.5.

To tilpņu necaurlaidīgumu, kas paredzētas šķidrumu uzglabāšanai un kas veido kuģa sadalījumu, pārbauda ar ūdens masu, kas sniedzas līdz sadalījuma augšējai kravas līnijai vai līdz divām trešdaļām no kuģa augstuma, ko mēra no ķīļa augšpuses gar tilpnēm – atkarībā no tā, kas ir vairāk, un ar noteikumu, ka ūdens masa nedrīkst būt zemāk par 0,9 m virs tilpnēm; ja pārbaude ar ūdeni nav iespējama, var izmantot gaisa noplūdes pārbaudi, pakļaujot tilpnes gaisa spiedienam, kas nepārsniedz 0,14 bārus.

.6.

Pārbaudes, kas minētas 4. un 5. punktā, rīko, lai pārliecinātos par sadalījuma konstrukcijas elementu ūdensnecaurlaidību, un tās nav jāuzskata par pārbaudēm, ar ko nosaka nodalījuma piemērotību šķidrās degvielas uzglabāšanai vai citiem nolūkiem, jo tam var būt vajadzīgas stingrākas pārbaudes atkarībā no šķidruma līmeņa tilpnē vai caurulēs, kas ar to savienotas.

13.   Noteikums II-1/B-2/13. Ūdensnecaurlaidīgu starpsienu atveres (R 15)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Atveru skaits ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās ir jāsamazina līdz minimumam, kas atbilst kuģa konstrukcijai un pareizai ekspluatācijai; jāparedz piemēroti līdzekļi šo atveru noslēgšanai.

.2.1.

Ja ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu starpsienās ir ierīkotas caurules, notekas, elektriskie kabeļi u. c., jāveic pasākumi, lai nodrošinātu starpsienu ūdensnecaurlaidību.

.2.2.

Ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu starpsienās nedrīkst ierīkot vārstus, kas nav daļa no cauruļvadu sistēmas.

.2.3.

Sistēmās, kas šķērso ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu starpsienas, neizmanto svinu vai citus termiski jutīgus materiālus, ja šo sistēmu bojājumi ugunsgrēka gadījumā ietekmētu starpsienu ūdensnecaurlaidību.

.3.1.

Durvis, līdlūkas vai piekļuves atveres nedrīkst ierīkot:

.1.

triecienstarpsienā zem iegrimes robežlīnijas;

.2.

šķērseniskajās ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās, kas atdala kravas telpu no blakus esošās kravas telpas, izņemot gadījumus, kas paredzēti.10.1. punktā un noteikumā II-1/B-2/14.

.3.2.

Izņemot.3.3. punktā paredzētos gadījumus, triecienstarpsienu zem iegrimes robežlīnijas drīkst šķērsot ne vairāk kā viena caurule, kas paredzēta priekšpīķa tilpnes šķidrumam, ja šī caurule ir aprīkota ar aizskrūvējamu vārstu, kuru var darbināt, atrodoties virs starpsienu klāja, un vārsta kaste ir piestiprināta pie triecienstarpsienas priekšpīķa iekšpusē. Šo vārstu tomēr var ierīkot triecienstarpsienas aizmugurē ar noteikumu, ka vārsts ir viegli pieejams jebkuros kuģa ekspluatācijas apstākļos un telpa, kurā tas atrodas, nav kravas telpa.

.3.3.

Ja priekšpīķī ir paredzēts uzglabāt divu dažādu veidu šķidrumus, triecienstarpsienu zem iegrimes robežlīnijas var šķērsot divas caurules, kas iebūvētas atbilstīgi.3.1. punkta prasībām, ja praktiski nav iespējams iztikt bez otras caurules iebūvēšanas un ja kuģis joprojām ir drošs, ņemot vērā papildu nodalījumu priekšpīķī.

.4.

Attiecībā uz telpām, kurās atrodas galvenie dzinēji un palīgdzinēji, tajā skaitā dzinējiem paredzētie katli, katrā galvenajā šķērseniskajā starpsienā nedrīkst ierīkot vairāk par vienām durvīm, izņemot durvis, kas ved uz dzenvārpstas tuneļiem. Ja kuģim ir divas dzenvārpstas vai vairāk, dzenvārpstu tuneļus savieno ar savstarpēji savienotu eju. Ja kuģim ir divas dzenvārpstas, starp mašīntelpu un tuneļiem ir tikai vienas durvis, un, ja dzenvārpstas ir vairāk nekā divas – durvis ir tikai divas. Visas šīs durvis ir bīdāmas un ierīkotas tā, lai to sliekšņi būtu pēc iespējas augstāki. Rokas pievads šo durvju darbināšanai, atrodoties virs starpsienu klāja, atrodas ārpus mašīntelpām.

.5.1.

ESOŠIE B KLASES KUĢI UN JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

Ūdensnecaurlaidīgas durvis ir bīdāmas durvis vai eņģu durvis, vai līdzīga veida durvis. Noņemamas plātņu durvis, kas ir noslēdzamas vienīgi ar aizslēgiem, un durvis, kas aizveramas ar kritiena spēku, nav atļautas.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

Ūdensnecaurlaidīgas durvis, izņemot,10.1. punktā vai noteikumā II-1/B-2/14 paredzētos gadījumus, ir mehāniski darbināmas bīdāmas durvis, kas atbilst 7. punkta prasībām un ko var vienlaikus aizvērt no centrālās vadības pults uz komandtiltiņa ne vairāk kā 60 sekundēs, kuģim atrodoties vertikāli..

.5.2.

ESOŠIE B KLASES KUĢI

Bīdāmas durvis var būt:

tikai ar rokas piedziņu, vai

ar mehānisku piedziņu, kā arī ar rokas piedziņu.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

Kuģiem, kam ūdensnecaurlaidīgo durvju kopskaits nav lielāks par divi, un šīs durvis atrodas mašīntelpā vai mašīntelpu ietverošajās starpsienās, karoga valsts administrācija var atļaut šīs divas durvis darbināt vienīgi ar rokas piedziņu. Ja ir ierīkotas bīdāmas durvis ar rokas piedziņu, šīs durvis ir jānoslēdz, pirms kuģis atstāj piestātni, lai dotos reisā ar pasažieriem, un kuģošanas laikā šīm durvīm jāpaliek noslēgtām.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.5.3.

Neatkarīgi no tā, vai bīdāmās ūdensnecaurlaidīgās durvis darbina ar mehānisko piedziņu vai nē, visām šīm durvīm jābūt aizveramām, izmantojot mehānisko piedziņu vai rokas piedziņu, ja kuģis ir sasvēries 15° leņķī uz vienu vai otru pusi. Jāņem vērā arī spēks, kas var iedarboties uz durvīm no vienas vai otras puses, kā tas notiek, kad pa atveri ieplūst ūdens, radot statisku spiedienu, kas vienāds ar ūdens līmeni vismaz 1 metra augstumā virs sliekšņa iepretī durvju viduslīnijai.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.5.4.

Ūdensnecaurlaidīgo durvju vadības sistēmas, tajā skaitā hidrauliskās cauruļu sistēmas un elektroenerģijas kabeļi, jāierīko pēc iespējas tuvāk starpsienai, kurā ir ierīkotas durvis, lai samazinātu to bojājuma iespēju kuģa avārijas gadījumā. Ūdensnecaurlaidīgās durvis un to vadības sistēmas ierīko tā, lai tad, ja kuģis gūst bojājumus, kuru apjoms nepārsniedz vienu piektdaļu no kuģa platuma (šo attālumu mēra taisnā leņķī līdz viduslīnijai sadalījuma augšējās kravas līnijas līmenī), netiek skarta to ūdensnecaurlaidīgo durvju darbība, kas neatrodas bojātajā kuģa daļā.

.5.5.

Visas bīdāmās durvis ar mehānisko vai rokas piedziņu aprīko ar indikatoru, kas visos tālvadības posteņos rāda, vai durvis ir atvērtas vai aizvērtas. Tālvadības posteņi atrodas tikai uz komandtiltiņa, kā to nosaka.7.1.5. punkts, un virs starpsienu klāja, no kurienes atbilstoši.7.1.4. punktam jānodrošina mehāniskā vadība.

ESOŠIE B KLASES KUĢI

.5.6.

Ūdensnecaurlaidīgās durvis, kas neatbilst.5.1. līdz.5.5. punkta noteikumiem, pirms reisa sākuma aizver un kuģošanas laikā patur aizvērtas; kuģa žurnālā ieraksta, cikos šīs durvis atver pēc kuģa ienākšanas ostā un cikos tās aizver pirms kuģa izbraukšanas no ostas.

ESOŠIE B KLASES KUĢI

.6.1.

Bīdāmās durvis ar rokas piedziņu var būt bīdāmas horizontāli vai vertikāli. Jābūt iespējai darbināt durvju mehānismu no abām durvju pusēm un no viegli pieejamas vietas virs starpsienu klāja, pagriežot rokturi ar rotējošu vai citu kustību, kas garantē tādu pašu drošību un kas ir apstiprināta. Ja izmanto rokas pievadu, durvju pilnīgai aizvēršanai vajadzīgais laiks, kuģim esot vertikālā stāvoklī, nedrīkst pārsniegt 90 sekundes.

ESOŠIE B KLASES KUĢI

.6.2.

Bīdāmās durvis ar mehānisku piedziņu var būt bīdāmas horizontāli vai vertikāli. Ja durvis darbina ar mehānisko piedziņu, izmantojot centrālās vadības sistēmu, mehānisms jāierīko tā, lai durvis ar to pašu mehānisko piedziņu var darbināt arī no abām durvju pusēm. Vietējās vadības sistēmas rokturus, kas savienoti ar spēka pievadu, ierīko abās starpsienas pusēs tādā veidā, lai cilvēki, kuri izmanto durvis, varētu turēt abus rokturus atvērtā stāvoklī un nevarētu nejauši iedarbināt durvju aizvēršanas mehānismu. Bīdāmās durvis ar mehānisku piedziņu aprīko ar rokas pievadu, ko var darbināt no abām durvju pusēm un no viegli pieejamas vietas virs starpsienu klāja, pagriežot rokturi ar rotējošu ai citu kustību, kas garantē tādu pašu drošību un kas ir apstiprināta. Jāparedz skaņas brīdinājuma signāls, ka ir sākusies durvju aizvēršana, un šim signālam jāskan tik ilgi, kamēr durvis ir pilnībā aizvērtas. Turklāt telpās ar skaļu fona troksni ir vajadzīgs skaņas signāls, ko papildina mirgojošs gaismas signāls pie durvīm.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.7.1.

Visas bīdāmās ūdensnecaurlaidīgās durvis ar mehānisko piedziņu ir:

.1.

bīdāmas vertikāli vai horizontāli;

.2.

ievērojot.11. punktu, parasti nepārsniedz 1,2 metrus platumā. Karoga valsts administrācija var atļaut platāku durvju ierīkošanu tikai tad, ja to uzskata par vajadzīgu kuģa efektīvai ekspluatācijai, ja tiek ņemti vērā pārējie drošības pasākumi, tajā skaitā:

.2.1.

īpaši jāņem vērā durvju un to aizvēršanas ierīču izturība, lai nepieļautu sūces;

.2.2.

durvīm jāatrodas ārpus bojājumu zonas B/5;

.2.3.

kad kuģis ir jūrā, durvīm jābūt aizvērtām, izņemot ierobežotus laikposmus, kad to atvēršana ir pilnīgi nepieciešama, kā nosaka karoga valsts administrācija;

.3.

aprīkojamas ar ierīcēm, kas vajadzīgas, lai durvis varētu atvērt, izmantojot elektroenerģiju, hidraulisko enerģiju vai citu enerģijas veidu, kas ir pieņemams karoga valsts administrācijai;

.4.

aprīkotas ar atsevišķu mehānismu ar rokas piedziņu. Jābūt iespējai atvērt un aizvērt durvis ar roku no abām durvju pusēm un turklāt aizvērt durvis no viegli pieejamas vietas virs starpsienu klāja, pagriežot rokturi ar rotējošu vai citu kustību, kas garantē tādu pašu drošību un ir pieņemama karoga valsts administrācijai. Visās ekspluatācijas zonās ir skaidri jānorāda rotācijas kustības vai citas kustības virziens. Laiks, kas vajadzīgs, lai pilnīgi aizvērtu durvis ar rokas pievadu, nepārsniedz 90 sekundes, kuģim esot vertikālā stāvoklī;

.5.

aprīkojamas ar vadības sistēmu durvju mehāniskai atvēršanai un aizvēršanai no abām durvju pusēm, kā arī durvju mehāniskai aizvēršanai no centrālās vadības pults uz komandtiltiņa;

.6.

aprīkojamas ar skaņas signālu, kas atšķiras no citiem attiecīgajā zonā dzirdamajiem signāliem un kas atskan katru reizi, kad notiek durvju mehāniska aizvēršana ar tālvadību, un kas pirms durvju aizvēršanās sākuma skan vismaz 5 sekundes, bet ne ilgāk kā 10 sekundes, un turpina skanēt līdz durvju pilnīgai aizvēršanai. Ja durvis darbina ar tālvadību, izmantojot rokas piedziņu, pietiek, ja skaņas signāls skan tikai durvju kustības laikā. Turklāt karoga valsts administrācija var pieprasīt, lai pasažieru telpās un telpās ar skaļu fona troksni skaņas signālu papildinātu ar mirgojošu gaismas signālu pie durvīm; un

.7.

ar aptuveni vienādu aizvēršanās ātrumu mehāniskās piedziņas gadījumā. Aizvēršanās laiks, sākot no durvju iekustināšanas līdz durvju pilnīgai aizvēršanai, nedrīkst būt mazāks par 20 sekundēm un nedrīkst pārsniegt 40 sekundes, kuģim atrodoties vertikālā stāvoklī.

.7.2.

Elektroenerģiju, kas vajadzīga bīdāmajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm ar mehānisko piedziņu, piegādā no avārijas sadales paneļa tieši vai izmantojot šim nolūkam paredzētu sadales pulti, kas atrodas virs starpsienu klāja; attiecīgos vadības, norāžu un signalizācijas slēgumus nodrošina tieši no avārijas sadales paneļa vai no šim nolūkam paredzētas sadales pults, kas atrodas virs starpsienu klāja, un tos automātiski baro elektroapgādes pagaidu avārijas avots, ja rodas galvenā vai avārijas enerģijas avota atteice.

.7.3.

Bīdāmajām ūdensnecaurlaidīgajām durvīm ar mehānisko piedziņu ir:

.1.

centralizēta hidrauliska sistēma ar diviem neatkarīgiem enerģijas avotiem, sastāvošiem no dzinēja un sūkņa, kas var vienlaikus aizvērt visas durvis. Turklāt visai sistēmai kopumā ir paredzēti hidrauliski akumulatori, kuru jauda ir pietiekama, lai visas durvis varētu iedarbināt vismaz trīs reizes, t. i., aizvērt–atvērt–aizvērt, ja kuģis ir sasvēries pretējā 15° grādu leņķī. Šim ciklam jābūt izpildāmam, ja uz akumulatoru iedarbojas spiediens, pie kura notiek sūkņa ieslēgšanās. Izmantojamo šķidrumu izvēlas, ņemot vērā temperatūru, kādā notiks sistēmas ekspluatācija. Mehāniskās piedziņas sistēmu veido tā, lai samazinātu iespēju, ka viens hidraulisko cauruļu sistēmas bojājums varētu ietekmēt vairāk nekā vienu durvju darbību. Hidraulisko sistēmu aprīko ar signalizāciju, kas brīdina par zemu līmeni hidrauliskā šķidruma rezervuāros, no kuriem piegādā šķidrumu mehāniskās piedziņas sistēmai, un ar signalizāciju vai citu efektīvu līdzekli, kas brīdina par zemu gāzes spiedienu, lai kontrolētu uzkrātās enerģijas zudumus hidrauliskajos akumulatoros. Tai jābūt skaņas un gaismas signalizācijai un jāatrodas centrālās vadības pultī uz komandtiltiņa; vai

.2.

neatkarīga hidrauliska sistēma katrām durvīm, un katru enerģijas avotu veido dzinējs un sūknis, ar ko var atvērt un aizvērt durvis. Turklāt jābūt arī hidrauliskam akumulatoram, kura jauda ir pietiekama, lai durvis varētu iedarbināt vismaz trīs reizes, t. i., aizvērt–atvērt–aizvērt, ja kuģis ir sasvēries pretējā 15° grādu leņķī. Šim ciklam jābūt izpildāmam, ja uz akumulatoru iedarbojas spiediens, pie kura notiek sūkņa ieslēgšanās. Izmantojamo šķidrumu izvēlas, ņemot vērā temperatūru, kādā notiks sistēmas ekspluatācija. Centrālajā vadības pultī uz komandtiltiņa ierīko kopēju signalizāciju vai citu efektīvu līdzekli, kas brīdina par zemu spiediena līmeni, lai kontrolētu uzkrātās enerģijas zudumus hidrauliskajos akumulatoros. Visas lokālās ekspluatācijas vietas arī aprīko ar uzkrātās enerģijas zudumu indikatoru; vai

.3.

neatkarīga elektriska sistēma un dzinējs katrām durvīm, un katru enerģijas avotu veido dzinējs un sūknis, ar ko var atvērt un aizvērt durvis. Elektroenerģijas avotu var automātiski apgādāt ar enerģiju no elektroenerģijas pagaidu avārijas avota, ja rodas galvenā vai avārijas elektroenerģijas avota atteice, un tā jauda ir pietiekama, lai durvis varētu iedarbināt vismaz trīs reizes, t. i., aizvērt-atvērt-aizvērt, ja kuģis ir sasvēries pretējā 15° grādu leņķī.

Sistēmām, kas aprakstītas.7.3.1.,.7.3.2. un.7.3.3. punktā, nodrošina turpmāk minēto.

Mehāniskās piedziņas ūdensnecaurlaidīgo bīdāmo durvju enerģijas ieguves sistēmas ir nodalītas no pārējās enerģijas ieguves sistēmas. Viens bojājums elektriskajās vai hidrauliskajās mehāniskās piedziņas sistēmās, izņemot hidraulisko izpildmehānismu, netraucē durvju darbināšanu ar rokas piedziņu.

.7.4.

Vadības sistēmas rokturus ierīko abās starpsienas pusēs vismaz 1,6 metrus virs grīdas tādā veidā, lai cilvēki, kuri izmanto durvis, varētu turēt abus rokturus atvērtā stāvoklī un nevarētu nejauši iedarbināt durvju aizvēršanas mehānismu. Atverot un aizverot durvis, rokturu kustības virziens ir tāds pats, kā durvju kustības virziens, un tas ir skaidri jānorāda. Ja jāveic tikai viena kustība, lai notiktu durvju aizvēršanās, dzīvošanai paredzētajās telpās ūdensnecaurlaidīgo durvju hidrauliskās vadības sistēmas novieto tā, lai tās nevarētu darbināt bērni, piemēram, aiz paneļdurvīm ar aizbīdni, kas atrodas vismaz 170 cm virs klāja.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

Abās durvju pusēs novieto plāksnīti ar norādi, kā darbināt durvju sistēmu. Abās durvju pusēs novieto arī plāksnīti ar tekstu vai attēliem, kas brīdina par to, cik bīstami ir atrasties durvju ailē, kad ir sākusies durvju aizvēršana. Šīs plāksnītes izgatavo no izturīga materiāla un cieši piestiprina. Tekstā uz norāžu vai brīdinājuma plāksnītes informē par attiecīgo durvju aizvēršanas laiku.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.7.5.

Ciktāl iespējams, ūdensnecaurlaidīgo durvju elektriskās iekārtas un sastāvdaļas izvieto virs starpsienu klāja ārpus bīstamām zonām un telpām.

.7.6.

To elektrisko sastāvdaļu kastes, kas noteikti jānovieto zem starpsienu klāja, pietiekami aizsargā no saskares ar ūdeni.

.7.7.

Elektroenerģijas, vadības, indikatoru un signalizācijas slēgumus aizsargā no bojājuma tādā veidā, lai vienu durvju slēguma bojājums neizraisītu bojājumu citu durvju slēgumā. Īsslēgums vai cits durvju signalizācijas vai indikatoru slēguma bojājums neizraisa durvju mehāniskās piedziņas zudumu. Sistēmu ierīko tā, lai ūdens iekļūšana elektroiekārtās, kas atrodas zem starpsienu klāja, neizraisītu durvju atvēršanos.

.7.8.

Viens energoapgādes traucējums, kas radies bīdāmo ūdensnecaurlaidīgo mehāniskās piedziņas durvju vadības vai mehāniskās piedziņas sistēmā, neizraisa aizvērtu durvju atvēršanos. Energoapgādi pastāvīgi uzrauga tādā elektriskās ķēdes vietā, kas atrodas pēc iespējas tuvāk visiem dzinējiem, kā noteikts.7.3. punktā. Energoapgādes pārtraukšanas gadījumā jāiedarbojas skaņas un gaismas signālam, kas atrodas centrālās vadības pultī uz komandtiltiņa.

.8.1.

Centrālajai vadības pultij uz komandtiltiņa ir “priviliģētā režīma slēdzis” ar diviem vadības režīmiem: “vietējās vadības” režīms, kas ļauj lokāli atvērt un lokāli aizvērt visas durvis pēc to izmantošanas, nepaļaujoties uz automātisko aizvēršanu, un “aizvērto durvju” režīms, kurā automātiski aizveras visas atvērtās durvis. “Aizvērto durvju” režīms ļauj atvērt durvis lokāli un automātiski atkal aizver durvis, atbrīvojot lokālo vadības mehānismu. “Priviliģētā režīma” slēdzis parasti ir ieslēgts “vietējās vadības” režīmā. “Aizvērto durvju” režīmu izmanto tikai ārkārtas situācijā vai pārbaudes nolūkā.

.8.2.

Komandtiltiņa centrālajai vadības pultij nodrošina diagrammu ar visu durvju atrašanās vietām un gaismas indikatoriem, kas rāda, vai durvis ir aizvērtas vai atvērtas. Sarkana gaisma nozīmē, ka durvis ir pilnībā atvērtas, un zaļa gaisma nozīmē, ka durvis ir pilnībā aizvērtas. Ja durvis aizver ar tālvadību, mirgo sarkanā gaisma, norādot, ka notiek durvju aizvēršanās. Indikatoru slēgumu nesavieno ar durvju vadības sistēmas slēgumu.

.8.3.

Ar tālvadību no centrālās vadības pults nevienas durvis nav iespējams atvērt.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.9.1.

Visas ūdensnecaurlaidīgās durvis kuģošanas laikā ir aizvērtas, izņemot gadījumus, kad tās var atvērt kuģošanas laikā, kā norādīts 9.2. un 9.3. punktā. Ūdensnecaurlaidīgas durvis, kuru platums 11. punktā atļautajos gadījumos pārsniedz 1,2 metrus, drīkst atvērt tikai minētajā punktā aprakstītajos apstākļos. Visas durvis, ko atver saskaņā ar šo punktu, ir gatavas tūlītējai aizvēršanai.

.9.2.

Ūdensnecaurlaidīgas durvis kuģošanas laikā var atvērt, lai pa tām izietu pasažieri vai apkalpe vai arī tad, ja durvis nepieciešams atvērt to tiešā tuvumā veicama darba dēļ. Kad iziešana pa durvīm ir notikusi vai ir pabeigts darbs, kura dēļ durvis bija jāatver, durvis tūlīt aizver.

.9.3.

Dažas ūdensnecaurlaidīgas durvis var palikt atvērtas kuģošanas laikā vienīgi tad, ja tas ir absolūti nepieciešams; proti, atvērtām durvīm ir būtiska nozīme, lai kuģa iekārtas varētu darboties droši un efektīvi vai arī lai pasažieriem nodrošinātu parasti neierobežotu piekļuvi pasažieru telpām. To nosaka karoga valsts administrācija tikai pēc tam, kad ir rūpīgi apskatīta durvju atvēršanas ietekme uz kuģa ekspluatāciju un derīgās lietošanas ilgumu. Ūdensnecaurlaidīgās durvis, kas drīkst palikt atvērtas, skaidri norāda informācijā par kuģa noturību, un tām pastāvīgi jābūt gatavām aizvēršanai.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.10.1.

Ja karoga valsts administrācija uzskata, ka šādas durvis ir būtiskas, atbilstīgas konstrukcijas ūdensnecaurlaidīgas durvis var ierīkot ūdensnecaurlaidīgajās starpsienās, kas atdala kravas un klāja telpas. Tās var būt eņģu durvis, durvis uz veltnīšiem vai bīdāmas durvis, taču šādas durvis nav vadāmas ar tālvadību. Tās ierīko visaugstākajā līmenī un pēc iespējas tālāk no korpusa apšuvuma, un to ārējo vertikālo malu attālums no korpusa apšuvuma nedrīkst būt mazāks par vienu piektdaļu no kuģa platuma, un šo attālumu mēra taisnā leņķī līdz viduslīnijai sadalījuma augšējās kravas līnijas līmenī.

.10.2.

Šīs durvis aizver pirms reisa sākuma, un kuģošanas laikā tās tur aizvērtas; kuģa žurnālā ieraksta, cikos šīs durvis atver pēc kuģa ienākšanas ostā un cikos tās aizver pirms kuģa izbraukšanas no ostas. Ja kādām durvīm ir jābūt pieejamām reisa laikā, tās aprīko ar ierīci, kas nepieļauj durvju neatļautu atvēršanu. Ja saņem priekšlikumu ierīkot šādas durvis, karoga valsts administrācija īpaši izskata šo durvju skaitu un izkārtojumu.

.11.

Starpsienās, izņemot mašīntelpu, nedrīkst ierīkot noņemamas plāksnes. Pirms kuģa iziešanas no ostas minētās plāksnes vienmēr novieto tām paredzētajā vietā un kuģošanas laikā tās nenoņem, izņemot neatliekamas vajadzības gadījumus, kad to dara pēc kapteiņa ieskatiem. Karoga valsts administrācija katrā galvenajā šķērseniskajā starpsienā drīkst atļaut aizstāt ne vairāk kā vienas bīdāmas ūdensnecaurlaidīgas durvis ar mehānisku piedziņu, kas ir lielākas par.7.1.2. punktā minētajām durvīm, ar minētajām noņemamajām plātnēm, ja šīs durvis aizver pirms kuģa iziešanas no ostas un tās paliek aizvērtas kuģošanas laikā, izņemot neatliekamas vajadzības gadījumus, kad to dara pēc kapteiņa ieskatiem. Šīm durvīm nav jāatbilst.7.1.4. punkta prasībām attiecībā uz pilnīgu aizvēršanu 90 sekunžu laikā, izmantojot rokas piedziņas pievadu. Neatkarīgi no tā, vai kuģis ir jūrā vai ostā, šo durvju atvēršanas un aizvēršanas laiku ieraksta kuģa žurnālā.

14.   Noteikums II-1/B-2/14. Kuģi, kas pārvadā kravas automobiļus un pavadošo personālu (R 16)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Šis noteikums II-1/B-2/14 attiecas uz pasažieru kuģiem, kas paredzēti vai pielāgoti kravas automobiļu un pavadošā personāla pārvadāšanai.

.2.

Ja uz šāda kuģa kopējais pasažieru skaits, tajā skaitā to personu skaits, kas pavada transportlīdzekļus, nepārsniedz N = 12 + A/25, kur A = kopējais klāja virsmas laukums (kvadrātmetros) telpās, kas pieejamas kravas automobiļu novietošanai, un kur novietnes un ieejas lietderīgais augstums nav mazāks par 4 metriem, piemēro noteikuma II-1/B-2/13 10. punktu attiecībā uz ūdensnecaurlaidīgām durvīm, izņemot to, ka durvis var ierīkot jebkurā to ūdensnecaurlaidīgo starpsienu līmenī, kas atdala kravas telpas. Turklāt uz komandtiltiņa jābūt indikatoriem, kas automātiski parāda, ka visas durvis ir aizvērtas un nostiprinātas.

.3.

Piemērojot šīs nodaļas noteikumus šādam kuģim, uzskata, ka N ir maksimālais pasažieru skaits, kādu kuģis drīkst pārvadāt saskaņā ar šo noteikumu II-1/B-2/14.

15.   Noteikums II-1/B-2/15. Atveres kuģa korpusa apšuvumā zem iegrimes robežlīnijas (R 17)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Atveru skaits korpusa apšuvumā ir jāsamazina līdz minimumam, kas atbilst kuģa konstrukcijai un pareizai ekspluatācijai.

.2.1.

Korpusa apšuvuma atveru aizvēršanas līdzekļu sistēma un efektivitāte atbilst šo atveru nolūkam un vietai, kurā tās ierīkotas.

.2.2.

Ievērojot spēkā esošās Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi prasības, nevienu borta iluminatoru neierīko tā, ka tā apakšējā mala atrodas zem līnijas, kas kuģa sānos novilkta paralēli starpsienas klājam, un zemākā punkta augstums virs sadalījuma augšējās kravas ūdenslīnijas ir 2,5 % no kuģa platuma vai 500 mm – atkarībā no tā, kurš attālums ir lielāks.

.2.3.

Visi borta iluminatori, kuru apakšējās malas ir zem iegrimes robežlīnijas, ir konstruēti tā, lai neviens tos nevarētu atvērt bez kuģa kapteiņa piekrišanas.

.2.4.

Ja pirms kuģa iziešanas no ostas starpklājā jebkura.2.3. punktā minētā borta iluminatora apakšējā mala atrodas zem līnijas, kas kuģa sānos novilkta paralēli starpsienas klājam, un zemākā punkta augstums virs ūdens ir 1,4 metri plus 2,5 % no kuģa platuma, visus borta iluminatorus minētajā starpklājā aizver, lai tie būtu ūdensnecaurlaidīgi, un aizslēdz pirms kuģa iziešanas no ostas, un tos neatver, iekams kuģis nav ieradies nākamajā ostā. Attiecīgā gadījumā, piemērojot šo punktu, var ņemt vērā kuģa atrašanos saldūdenī.

.2.5.

Borta iluminatorus un to vētras vākus, kas kuģošanas laikā nav atverami, aizver un nostiprina pirms kuģa iziešanas no ostas.

.3.

Noteku, sanitāro izplūdes cauruļu un citu tamlīdzīgu atveru skaitu korpusa apšuvumā samazina līdz minimumam, katru izplūdes cauruli savienojot ar pēc iespējas lielāku skaitu kanalizācijas un citu atveru vai citā pieņemamā veidā.

.4.

Visas ieplūdes atveres un izplūdes caurules korpusa apšuvumā aprīko ar efektīvu un viegli pieejamu sistēmu, lai nepieļautu nejaušu ūdens ieplūšanu kuģī.

.4.1.

Ievērojot spēkā esošās Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi prasības un izņemot.5. punktā paredzētos gadījumus, katru atsevišķo izplūdes cauruli, kas šķērso korpusa apšuvumu no telpām, kas atrodas zem iegrimes robežlīnijas, aprīko ar vienu automātisku vienvirziena vārstu, ko iespējams tieši aizvērt no vietas virs starpsienu klāja, vai ar diviem automātiskiem vienvirziena vārstiem bez tiešas aizvēršanas iespējas, ja iekšējais vārsts atrodas virs sadalījuma augšējās kravas ūdenslīnijas un kuģa ekspluatācijas laikā to vienmēr var pārbaudīt.

Ja ir ierīkots vārsts, ko iespējams tieši aizvērt, ekspluatācijas zonai virs starpsienu klāja vienmēr jābūt viegli pieejamai, un tajā jābūt indikatoram, kas rāda, vai vārsts ir atvērts vai aizvērts.

.4.2.

Spēkā esošās Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi prasības piemēro izplūdes caurulēm, kas šķērso korpusa apšuvumu no telpām virs iegrimes robežlīnijas.

.5.

Mašīntelpas ieplūdes un izplūdes galvenās caurules un palīgcaurules, kas saistītas ar mašīntelpas iekārtu ekspluatāciju, aprīko ar viegli pieejamiem vārstiem starp caurulēm un korpusa apšuvumu vai starp caurulēm un īpašām kārbām, kas piestiprinātas pie kuģa apšuvuma. Vārstus var kontrolēt lokāli, un ir ierīkoti indikatori, kas rāda, vai vārsti ir atvērti vai aizvērti.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.1.

Kingstonu sviras un rokturi ir viegli pieejami darbināšanai. Visus vārstus, ko izmanto kā kingstonus, aizver, pagriežot to sviras pulksteņa rādītāja kustības virzienā.

.2.

Katlu caurpūtes ūdens izplūdes krānus vai vārstus kuģa sānos ierīko viegli pieejamās vietās, kas neatrodas zem klāja apšuvuma. Krānu vai vārstu konstrukcija ļauj tūlīt redzēt, vai tie atvērti vai aizvērti. Krāni ir aprīkojami ar drošības vairogiem, kuru konstrukcija neļauj noņemt atslēgu, ja krāns ir vaļā.

.3.

Visus cauruļu sistēmu, piemēram, atsūknēšanas un balasta sistēmu, mazuta un smēreļļu sistēmu, ugunsdzēšanas un slūžu sistēmu, ūdens dzesēšanas un sanitāro sistēmu u. c. vārstus un krānus skaidri marķē, norādot to funkciju.

.4.

Citas izplūdes caurules, ja to atveres atrodas zem sadalījuma augšējās kravas līnijas, aprīko ar līdzvērtīgām aizvēršanas ierīcēm kuģa sānos; ja to atveres atrodas virs sadalījuma augšējās kravas līnijas, tās aprīko ar parastu vētras vārstu. Abos gadījumos vārstus var neierīkot, ja izmantoto cauruļu sienu biezums ir tāds pats, kā tualešu un izlietņu tiešo izeju un vannas istabu grīdas izeju u. c. apšuvumam, un tās ir aprīkotas ar vētras vākiem vai cita veida aizsardzību pret ūdens ieplūdi. Minēto cauruļu sieniņu biezumam tomēr nav jāpārsniedz 14 mm.

.5.

Ja ierīko vārstu ar tiešu aizvēršanas mehānismu, vietai, no kurienes to var darbināt, jābūt viegli pieejamai, kā arī jāierīko indikators, kas rāda, vai vārsts ir atvērts vai aizvērts.

.6.

Ja mašīntelpās ievieto vārstus ar tiešu aizvēršanas mehānismu, pietiek, ja tos var darbināt no to atrašanās vietas, ja šī vieta ir viegli pieejama visos apstākļos.

.6.

Visa armatūra un vārsti, ko pieprasa šis noteikums II-1/B-2/15, ir izgatavoti no tērauda, bronzas vai cita apstiprināta elastīga materiāla. Vārsti no parastā čuguna vai līdzīga materiāla nav pieņemami. Visas caurules, uz ko attiecas šis noteikums II-1/B-2/15, ir izgatavotas no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla, ko atzīst karoga valsts administrācija.

.7.

Ejas un kravas lūkas, kas atrodas zem iegrimes robežlīnijas, ir pietiekami izturīgas. Pirms kuģa iziešanas no ostas lūkas cieši aizver un nostiprina, lai tās būtu ūdensnecaurlaidīgas, un kuģošanas laikā saglabā aizvērtas.

.8.

Šīs lūkas nedrīkst ierīkot tā, ka to zemākais punkts atrodas zem sadalījuma augšējās kravas līnijas.

16.   Noteikums II-1/B-2/16. Pasažieru kuģu ūdensnecaurlaidība virs iegrimes robežlīnijas (R 20)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Veic visus pamatotos un iespējamos pasākumus, lai ierobežotu ūdens iekļūšanu un izplatīšanos virs starpsienu klāja. Šie pasākumi var ietvert daļējas starpsienas vai rāmbrangas. Ja uz starpsienu klāja galveno sadalījuma starpsienu tiešā tuvumā vai virs tām ierīko daļējas ūdensnecaurlaidīgas starpsienas, tās ar ūdensnecaurlaidīgiem savienojumiem savieno ar korpusu un starpsienu klāju, lai ierobežotu ūdens plūšanu pa klāju, ja kuģis ir bojāts un sasvēries. Ja daļējās ūdensnecaurlaidīgās starpsienas atrašanās vieta neatbilst apakšējai starpsienai, to starpā esošo starpsienu klāju padara ūdensnecaurlaidīgu.

.2.

Starpsienu klājs vai klājs virs tā ir ūdensnecaurlaidīgs. Visām atverēm uz atklātā klāja ir ļoti augstas un izturīgas apmales, un tās ir aprīkotas ar efektīvu mehānismu ātrai un jūras apstākļos izturīgai aizvēršanai. Pēc vajadzības nodrošina jūras vārtus, vaļējus reliņus un notekas, lai jebkuros laika apstākļos atklāto klāju varētu ātri atbrīvot no ūdens.

.3.

Esošo B klases kuģu gaisa vadu atvērtais gals, kas beidzas virsbūvē, ir vismaz 1 metru virs ūdenslīnijas, ja kuģa sānsveres leņķis ir 15° vai maksimālais sānsveres leņķis applūšanas laikā, ko nosaka ar tiešiem aprēķiniem – atkarībā no tā, kas ir lielāks. Izplūde no tilpņu gaisa vadiem, izņemot naftas tilpnes, var notikt virsbūves sānos. Šā punkta noteikumi neskar spēkā esošās Starptautiskās konvencijas par kravas zīmi noteikumus.

.4.

Borta iluminatoru, eju, kravas lūku un citu tādu korpusa apšuvuma atveru, kas atrodas virs iegrimes robežlīnijas, aizvēršanas ierīču konstrukcija ir efektīva un pietiekami izturīga, ņemot vērā vietu, kur tās ir ierīkotas, un izvietojumu attiecībā pret sadalījuma augšējo kravas līniju.

.5.

Visiem borta iluminatoriem, kas atrodas zem pirmā klāja virs starpsienu klāja, ierīko vētras vākus, ko var viegli un efektīvi aizvērt un nostiprināt, lai tie būtu ūdensnecaurlaidīgi.

17.   Noteikums II-1/B-2/17. Kravas nodalījuma iekraušanas durvju noslēgšana (R 20-1)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Turpmāk minētās durvis, kas atrodas virs iegrimes līnijas, aizver un aizslēdz pirms kuģa došanās reisā, un tās paliek aizvērtas un aizslēgtas, līdz kuģis ierodas nākamajā piestātnē:

.1.

kravas iekraušanas durvis korpusā vai norobežotas virsbūves sienās;

.2.

priekšgala vizieri, kas ierīkoti.1.1. punktā norādītajās vietās;

.3.

kravas iekraušanas durvis triecienstarpsienā;

.4.

jūras apstākļos izturīgas rampas, kas nodrošina alternatīvu.1.1. līdz.1.3. punktā (to ieskaitot) definētajai aizvēršanai. Ja ir ierīkotas durvis, ko nevar atvērt vai aizvērt, kamēr kuģis atrodas piestātnē, tās var atvērt vai atstāt vaļā, kamēr kuģis tuvojas piestātnei vai dodas prom no tās, bet tikai tiktāl, cik tas vajadzīgs, lai durvis varētu tūlīt darbināt. Iekšējām priekšgala durvīm jebkurā gadījumā jābūt aizvērtām.

.2.

Neatkarīgi no.1.1. un.1.4. punkta prasībām karoga valsts administrācija var atļaut konkrēto durvju atvēršanu pēc kapteiņa ieskatiem, ja tas vajadzīgs kuģa ekspluatācijai vai pasažieru uzņemšanai un izsēdināšanai, kamēr kuģis ir droši noenkurots, un ar noteikumu, ka kuģa drošība nemazinās.

.3.

Kapteinis nodrošina to, ka tiek īstenota efektīva uzraudzības un atskaites sistēma attiecībā uz.1. punktā minēto durvju aizvēršanu un atvēršanu.

.4.

Pirms kuģa došanās reisā kapteinis nodrošina to, ka kuģa žurnālā atbilstīgi noteikuma II-1/B-2/22 prasībām tiek ierakstīts laiks, cikos ir notikusi.1. punktā minēto durvju pēdējā aizvēršana, un laiks, cikos konkrētās durvis ir tikušas atvērtas saskaņā ar.2. punktu.

17-1   Noteikums II-1/B-2/17-1. Ūdensnecaurlaidība no ro-ro kuģu klāja (starpsienu klāja) līdz telpām zem tā (R 20-2)

JAUNI B, C UN D KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI

.1.1.

Ievērojot.1.2. un.1.3. punkta noteikumus, visu to telpu ieeju, kas atrodas zem starpsienu klāja, zemākais punkts ir vismaz 2,5 metri virs starpsienu klāja.

.1.2.

Ja ir ierīkotas transportlīdzekļu rampas, lai nodrošinātu piekļūšanu telpām zem starpsienu klāja, šo rampu atverēm jābūt izturīgi noslēdzamām jūras apstākļos, lai nepieļautu ūdens iekļūšanu, un jābūt aprīkotām ar signālierīci un indikatoru, kas uz komandtiltiņa ļauj noteikt atveru stāvokli.

.1.3.

Karoga valsts administrācija var atļaut ierīkot īpašas pieejas telpām zem starpsienu klāja ar noteikumu, ka tās ir vajadzīgas kuģa pamatekspluatācijai, proti, mehānismu un krājumu pārvietošanai, un tām ir jābūt ūdensnecaurlaidīgām, aprīkotām ar signālierīci un indikatoru, kas uz komandtiltiņa ļauj noteikt šo pieeju stāvokli.

.1.4.

Pieejas, kas ir minētas.1.2. un.1.3. punktā, aizver pirms kuģa došanās reisā un neatver, iekams kuģis nav sasniedzis nākamo piestātni.

.1.5.

Kapteinis nodrošina, ka tiek īstenota efektīva uzraudzības un atskaites sistēma attiecībā uz.1.2. un.1.3. punktā minēto pieeju aizvēršanu un atvēršanu, un

.1.6.

Kapteinis nodrošina, ka pirms kuģa došanās reisā saskaņā ar noteikumu II-1/B-2/22 kuģa žurnālā ieraksta.1.2. un.1.3. punktā minēto pieeju pēdējās aizvēršanas laiku.

.1.7.

Tā vietā, lai ievērotu.1.1. līdz.1.6. punkta noteikumus, jauni C klases ro-ro pasažieru kuģi, kuru garums ir mazāks par 40 metriem, un jauni D klases ro-ro pasažieru kuģi var atbilst.2.1. līdz.2.3. punktam, ja atveru apmales un sliekšņi ir vismaz 600 mm augsti uz atklāta ro-ro kuģu kravas klāja un vismaz 380 mm augsti uz slēgta ro-ro kuģu kravas klāja.

ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI

.2.1.

Visas pieejas, pa kurām no ro-ro kuģa klāja nokļūst telpās zem starpsienu klāja, padara izturīgas jūras apstākļos, un uz komandtiltiņa ierīko indikatoru, kas ļauj noteikt, vai pieeja ir atvērta vai slēgta.

.2.2.

Visas šīs pieejas aizver pirms kuģa došanās reisā un neatver, iekams kuģis nav sasniedzis nākamo piestātni.

.2.3.

Neatkarīgi no.2.2. punkta prasībām karoga valsts administrācija var dot atļauju dažu pieeju atvēršanai reisa laikā, taču tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai tām izietu cauri, un vajadzības gadījumā – kuģa pamatekspluatācijas nolūkā.

17-2   Noteikums II-1/B-2/17-2. Piekļūšana ro-ro kuģu klājiem (R 20-3)

VISI RO-RO PASAŽIERU KUĢI

Kapteinis vai atbildīgais kuģa virsnieks nodrošina to, ka bez kapteiņa vai atbildīgā kuģa virsnieka skaidras piekrišanas pasažieriem nav atļauts iekļūt slēgtajā ro-ro kuģa klājā, kamēr kuģis ir ceļā.

17-3   Noteikums II-1/B-2/17-3. Ro-ro kuģu klāja starpsienu noslēgšana (R 20-4)

JAUNI B, C UN D KLASES UN ESOŠIE B KLASES RO-RO PASAŽIERU KUĢI

.1.

Visas šķērseniskās un garenvirziena starpsienas, kas efektīvi aiztur uz ro-ro klāja sakrājušos jūras ūdeni, atrodas tām paredzētajā vietā un ir noslēgtas pirms kuģa atiešanas no piestātnes, un paliek savā vietā noslēgtā stāvoklī, iekams kuģis nesasniedz nākamo piestātni.

.2.

Neatkarīgi no.1. punkta prasībām karoga valsts administrācija var dot atļauju reisa laikā atvērt dažas pieejas šajās starpsienās, taču tikai tik ilgi, cik vajadzīgs, lai tām izietu cauri, un vajadzības gadījumā – kuģa pamatekspluatācijas nolūkā.

18.   Noteikums II-1/B-2/18. Informācija par noturību (R 22)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Visiem pasažieru kuģiem pēc to uzbūvēšanas veic noturības pārbaudi un nosaka to noturības elementus. Kapteinim iesniedz karoga valsts administrācijas apstiprinātu informāciju, kas vajadzīga, lai kapteinis varētu ātri un vienkārši iegūt precīzas ziņas par kuģa noturību dažādos ekspluatācijas apstākļos.

.2.

Ja kuģa pārbūves dēļ būtiski mainās kapteinim iesniegtā informācija par noturību, viņam iesniedz šīs informācijas labojumus. Vajadzības gadījumā veic atkārtotu kuģa noturības pārbaudi.

.3.

Regulāros intervālos, kas nepārsniedz piecus gadus, veic tukša kuģa apsekojumu, lai noteiktu tukša kuģa ūdensizspaida un garenvirziena smaguma centra stāvokļa izmaiņas. Kuģa noturību pārbauda atkārtoti katru reizi, kad konstatē vai paredz tukša kuģa ūdensizspaida novirzi par vairāk nekā 2 % vai garenvirziena smaguma centra stāvokļa novirzi par vairāk nekā 1 % no kuģa garuma, salīdzinot ar apstiprinātajā noturības informācijā minētajiem datiem.

.4.

Karoga valsts administrācija var dot atļauju neveikt atsevišķa kuģa noturības testu, ja pamatdati par noturību ir pieejami pēc cita tāda paša kuģa noturības testa, un karoga valsts administrācija atzīst, ka no šiem pamatdatiem var iegūt drošu informāciju par noturību attiecībā uz kuģi, kas atbrīvots no noturības testa. Ievēro MSC/Circ.1158.

.5.

Ja precīza sasvēršana nav iespējama, tukša kuģa ūdensizspaidu un smaguma centru nosaka, veicot tukša kuģa apsekojumu un precīzus aprēķinus. Ievēro Kodeksa par ātrgaitas kuģiem 2000 2.7. noteikumā ietverto informāciju.

19.   Noteikums II-1/B-2/19. Bojājuma vadības plāni (R 23)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Par kuģi atbildīgā kuģa virsnieka informēšanai pastāvīgi ir izlikti plāni, kuros katram klājam un kravas telpai ir skaidri norādīti ūdensnecaurlaidīgo nodalījumu norobežojumi, to atveres ar noslēgšanas ierīcēm un vadības sistēmu atrašanās vietu, kā arī pasākumi kuģa sānsveres iztaisnošanai, ko izraisījusi applūšana. Turklāt kuģa virsnieku rīcībā ir brošūras, kurās ir iepriekšminētā informācija.

20.   Noteikums II-1/B-2/20. Korpusa un virsbūves viengabalainība, bojājumu novēršana un kontrole (R 23-2)

.1.

Uz komandtiltiņa uzstāda visu to korpusa durvju, iekraušanas durvju un citu aizvēršanas ierīču indikatorus, kuru neaizvēršanas vai pienācīgas nenoslēgšanas dēļ var applūst īpašas kategorijas telpas vai ro-ro kravas telpas. Indikatoru sistēmas pamatā ir bezatteices princips, un ar gaismas signālu tā norāda, ka durvis nav pilnībā aizvērtas vai nav nostiprinātas un pilnībā noslēgtas, bet ar skaņas signālu tā norāda, ka attiecīgās durvis vai aizvēršanas ierīces ir atvērušās vai vairs nav nostiprinātas. Komandtiltiņa indikatoru paneli aprīko ar režīma izvēles funkciju “osta/reiss jūrā”, lai uz komandtiltiņa atskanētu skaņas signāls, ja kuģis atstāj ostu ar neaizvērtām priekšgala durvīm, iekšējām durvīm, pakaļgala rampu vai citām korpusa durvīm vai arī tad, ja noslēgšanas ierīces nav pareizā stāvoklī. Indikatoru sistēmas elektroapgāde nav saistīta ar durvju atvēršanas un nostiprināšanas elektroapgādi. Nav jāmaina karoga valsts administrācijas apstiprinātās indikatoru sistēmas, kas ir uzstādītas esošajos kuģos.

.2.

Ierīko novērošanas kameras un ūdens sūces noteikšanas sistēmu, lai brīdinātu komandtiltiņu un dzinēja kontrolpunktu par sūci kuģa priekšgala iekšējās un ārējās durvīs, pakaļgala durvīs vai citās korpusa durvīs, kā dēļ varētu applūst īpašas kategorijas telpas vai ro-ro kravas telpas.

.3.

Īpašas kategorijas telpas un ro-ro kravas telpas pastāvīgi patrulē vai efektīvi uzrauga, piemēram, ar novērošanas kameru sistēmu, lai pamanītu jebkādu transportlīdzekļu kustību sliktos laika apstākļos un pasažieru neatļautu atrašanos šajās telpās, kamēr kuģis ir ceļā.

.4.

Atbilstīgā vietā uz kuģa glabā dokumentus par darba procedūrām, kas apraksta, kā aizvērt un nostiprināt visas korpusa durvis, iekraušanas durvis un citas aizvēršanas ierīces, kuru vaļā atstāšanas vai pienācīgas nenostiprināšanas gadījumā var applūst īpašas kategorijas telpas vai ro-ro kravas telpas.

21.   Noteikums II-1/B-2/21. Ūdensnecaurlaidīgu durvju u. c. marķēšana, regulāra izmantošana un pārbaude (R 24)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Katru nedēļu rīko ūdensnecaurlaidīgo durvju, borta iluminatoru, vārstu un noteku aizvēršanas mehānismu darbināšanas mācības.

.2.

Katru dienu darbina visas ūdensnecaurlaidīgās durvis galvenajās šķērseniskajās starpsienās, ko izmanto, kuģim esot jūrā.

.3.

Jūrā vismaz reizi nedēļā regulāri pārbauda ūdensnecaurlaidīgās durvis un visus ar tām saistītos mehānismus un indikatorus, visus vārstus, kuri jāaizver, lai nodalījums būtu ūdensnecaurlaidīgs, un visus vārstus, ar kuriem darbina līdzsvarošanas šķērssavienojumus avārijas gadījumā.

.4.

Minētie vārsti, durvis un mehānismi ir atbilstīgi marķēti, lai nodrošinātu to pareizu izmantošanu maksimālas drošības panākšanai.

22.   Noteikums II-1/B-2/22. Ieraksti kuģa žurnālā (R 25)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Durvis ar virām, noņemamas plātnes, borta iluminatorus, eju un kravas lūkas un citas atveres, kas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem ir jātur aizvērtas kuģošanas laikā, aizver pirms kuģa izbraukšanas no ostas. Kuģa žurnālā ieraksta aizvēršanas laiku un atvēršanas laiku (ja tas ir atļauts saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem).

.2.

Kuģa žurnālā ieraksta visas mācības un pārbaudes, kas paredzētas noteikumā II-1/B-2/21, sīki aprakstot visus defektus, kādi var tikt konstatēti.

23.   Noteikums II-1/B-2/23. Paceļamas platformas un rampas automašīnām

JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Uz kuģiem, kas aprīkoti ar piekaramiem klājiem pasažieru transportlīdzekļu pārvadāšanai, būvēšanas, instalācijas un ekspluatācijas darbus veic saskaņā ar karoga valsts administrācijas noteiktajiem pasākumiem. Būvdarbiem piemēro atbilstīgus atzītas organizācijas noteikumus.

24.   Noteikums II-1/B-2/24. Margas

JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

1.

Uz ārējiem klājiem, uz kuriem var atrasties pasažieri un kuriem nav atbilstīga augstuma drošības reliņu, ierīko margas, kuru augstums virs klāja ir vismaz 1100 mm un kuru konstrukcija neļauj pasažieriem kāpt uz šīm margām un nejauši nokrist no minētā klāja.

2.

Kāpnes un kāpņu laukumiņus uz ārējiem klājiem aprīko ar līdzīgas konstrukcijas margām.

C DAĻA

MEHĀNISMI

1.   Noteikums II-1/C/1. Vispārīgi noteikumi (R 26)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Mehānismus, katlus un citus spiediena traukus, ar tiem saistītās cauruļu sistēmas un cauruļu piederumus uzstāda un aizsargā tā, lai uz kuģa esošo cilvēku apdraudējumu samazinātu līdz minimumam, pievēršot pienācīgu uzmanību kustīgajām daļām, karstām virsmām un citiem apdraudējumiem.

.2.

Nodrošina iespēju uzturēt vai atjaunot dzinēju normālu darbību arī tad, ja pārstāj darboties kāds no būtiskiem palīgmehānismiem.

.3.

Nodrošina to, ka mehānismus bez ārējas palīdzības var iedarbināt arī tad, ja kuģis ir bez gaitas.

JAUNI B UN C KLASES KUĢI

.4.

Paredzēts, ka galvenie dzinēji un visi palīgdzinēji, kam ir būtiska nozīme kuģa piedziņas un drošības panākšanā, uzstādītajā stāvoklī darbojas, ja kuģis atrodas vertikāli vai sasvēries uz vienu vai uz otru pusi leņķī, kas ir mazāks vai vienāds ar 15° statiskā stāvoklī vai 22,5° dinamiskā stāvoklī, šūpojoties no viena sāna uz otru (sānsvere) un vienlaikus dinamiski sasveroties 7,5° uz priekšu vai atpakaļ (garensvere).

JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.5.

Paredz dzinēju un dzenskrūves apturēšanu ārkārtas gadījumos no atbilstīgām vietām, kas atrodas ārpus mašīntelpas/dzinēju vadības telpas, piemēram, no atklātā klāja vai stūres mājas.

B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

.6.

Šķidrā kurināmā, nostādināšanas un smēreļļu tilpņu ventilācijas cauruļu atrašanās vieta un stāvoklis ventilācijas caurules bojājumu gadījumā nerada tiešu jūras ūdens vai lietus ūdens iekļūšanas risku. Katram šķidrā kurināmā veidam, ko izmanto kuģa dzinējos un būtiskās sistēmās vai līdzīgās sistēmās, uz katra kuģa paredz divas šķidrā kurināmā tilpnes, kuras B klases kuģiem nodrošina jaudu vismaz 8 stundas un C un D klases kuģiem – vismaz 4 stundas pie dzinēju maksimāla pastāvīga izejas sprieguma un normāla ģeneratora ekspluatācijas režīma jūrā.

2.   Noteikums II-1/C/2. Iekšdedzes dzinēji (R 27)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Iekšdedzes dzinējus, kuru cilindra diametrs ir 200 mm vai kartera tilpums ir 0,6 m3 un vairāk, aprīko ar piemērota tipa kartera eksplozijas pārplūdes vārstiem, kam ir pietiekama caurplūdes atvere. Pārplūdes vārstus ierīko vai attiecīgi aprīko, nodrošinot tādu izplūdes virzienu, lai samazinātu iespēju, ka personāls gūst traumas.

3.   Noteikums II-1/C/3. Sateces atsūknēšanas sistēma (R 21)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.1.

Ierīko efektīvu sateces atsūknēšanas sistēmu, ar ko praktiskas lietošanas apstākļos var atsūknēt un novadīt ūdeni no visiem ūdensnecaurlaidīgajiem nodalījumiem, izņemot telpas, kas aprīkotas pastāvīgai saldūdens, ūdens balasta, šķidrās degvielas vai šķidro kravu pārvadāšanai un kam ir paredzēti citi sūkņi. Paredz iespēju efektīvi novadīt ūdeni no izolētām tilpnēm.

.1.2.

Sanitāro, balasta un vispārējas lietošanas sūkņus var uzskatīt par neatkarīgiem kravas telpu motorsūkņiem, ja tiem ir vajadzīgie savienojumi ar atsūknēšanas sistēmu.

.1.3.

Visas sateces caurules, ko izmanto kurināmā uzglabāšanas tilpnēs vai zem tām, vai katlu telpās, vai mašīntelpās, kurās atrodas nostādināšanas tilpnes vai šķidrās degvielas atsūknēšanas tilpnes, ir izgatavotas no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla.

.1.4.

Sateces un balasta sūkņu sistēmas izkārtojums neļauj ūdenim no jūras un no ūdens balasta telpām iekļūt kravas telpās un mašīntelpās, ne arī no viena nodalījuma otrā. Nepieļauj diptanku, kas savienoti ar sateces atsūknēšanas un balasta cauruļu sistēmu, nejaušu applūdināšanu ar jūras ūdeni, ja diptankos ir krava, ne arī izsūknēšanu ar sateces sūkni, ja tajos ir ūdens balasts.

.1.5.

Visas sadales kastes un manuāli darbināmie vārsti, kas saistīti ar sateces atsūknēšanas sistēmu, atrodas vietās, kas parastos apstākļos ir viegli pieejamas.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.1.6.

Nodrošina starpsienu klāja slēgtajās kravas telpās esošā ūdens novadīšanu.

.1.6.1.

Ja starpsienu klājam ir tādi brīvsāni, ka klāja mala applūst, kuģim sasveroties par vairāk nekā 5°, drenāžu veic, izmantojot pietiekamu skaitu piemērota lieluma noteku, pa kurām ūdens notek tieši aiz borta un kas ierīkotas saskaņā ar noteikuma II-1/B-2/15 prasībām.

.1.6.2.

Ja ir tādi brīvsāni, ka starpsienu klāja mala applūst, kuģim sasveroties par 5° vai mazāk, ūdeni no slēgtām starpsienu klāja kravas telpām novada citā atbilstīga tilpuma telpā vai telpās, kas aprīkotas ar augsta ūdens līmeņa signalizācijas sistēmu un piemērotu sistēmu ūdens novadīšanai aiz borta. Turklāt jānodrošina, ka:

.1.

noteku skaits, izmēri un atrašanās vieta nepieļauj nepamatotu brīva ūdens uzkrāšanos;

.2.

šajā noteikumā II-1/C/3 pieprasītā atsūknēšanas sistēma atbilst prasībām attiecībā uz stacionārām ūdens izsmidzināšanas ugunsdzēsības spiedsistēmām;

.3.

ūdeni, kas piesārņots ar degvielu vai citām bīstamām vielām, nenovada uz mašīntelpām vai citām telpām, kurās var atrasties aizdegšanās avoti; un

.4.

klāja notekas ir aprīkotas tā, lai nepieļautu smacējošu gāzu noplūdi, ja slēgtās kravas telpas aizsargā ugunsdzēsības sistēmas, kas darbojas ar oglekļa dioksīdu.

JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI

.1.6.3.

Ro-ro klāju un automobiļu klāju ūdens novadīšanas sistēmai ir pietiekama jauda, lai labā un kreisā borta notekas, ūdensvārti u. c. var novadīt ūdens daudzumu, kas izplūst no drenčeru un ugunsdzēšanas sūkņiem, ņemot vērā kuģa garensveri un sānsveri.

.1.6.4.

Ja ir uzstādītas sprinkleru sistēmas un hidranti, pasažieru un apkalpes telpās jābūt atbilstīgam noteku skaitam, ar ko pietiek, lai novadītu ūdens daudzumu, kas ugunsdzēšanas laikā izplūst no sprinklergalviņām un divām ugunsdzēsības šļūtenēm ar strūklu. Notekas atrodas visiedarbīgākajās vietās, piemēram, katrā stūrī.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.2.1.

Sateces atsūknēšanas sistēma, kas paredzēta.1.1. punktā, var darboties visos praktiski iespējamos apstākļos pēc avārijas neatkarīgi no tā, vai kuģis ir vertikālā vai sānsveres stāvoklī. Šim nolūkam parasti ierīko sānu iesūknēšanas cauruļvadus, izņemot šaurus nodalījumus kuģa pakaļgalā, kur var pietikt ar vienu iesūknēšanas cauruļvadu. Īpašas formas nodalījumiem var būt vajadzīgi papildu iesūknēšanas cauruļvadi. Nodrošina, lai ūdens no nodalījuma nokļūtu iesūknēšanas cauruļvados.

.2.2.

Ja iespējams, kravas telpu motorsūkņus ierīko atsevišķos ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos, pieslēdzot vai izvietojot tā, lai šie nodalījumi neapplūstu viena un tā paša bojājuma dēļ. Ja galvenie dzinēji, palīgdzinēji un katli atrodas divos vai vairāk ūdensnecaurlaidīgos nodalījumos, pēc iespējas vairāk atsūknēšanai paredzēto sūkņu izvieto šajos nodalījumos.

.2.3.

Izņemot papildu sūkņus, ko var ierīkot vienīgi pīķa nodalījumos, katru vajadzīgo sateces sūkni uzstāda tā, lai varētu atsūknēt ūdeni no visām telpām, kurās ūdens atsūknēšanu paredz.1.1. punkts.

.2.4.

Katrs kravas telpu motorsūknis var sūknēt ūdeni pa vajadzīgo galveno sateces cauruli ar ātrumu, kas nav mazāks par 2 m/sek. Neatkarīgiem sateces motorsūkņiem, kas atrodas mašīntelpās, ir tieši pieslēgti iesūknēšanas cauruļvadi no šīm telpām, tomēr katrā no šādām telpām ir vajadzīgi ne vairāk kā divi iesūknēšanas cauruļvadi. Ja ierīko divus iesūknēšanas cauruļvadus vai vairāk, vismaz vienu uzstāda katrā kuģa sānā. Ierīko piemērotus tiešos iesūknēšanas cauruļvadus, un mašīntelpas iesūknēšanas cauruļvadu diametrs nav mazāks par sateces atsūknēšanas maģistrālēm vajadzīgo diametru.

.2.5.

Papildus.2.4. punktā paredzētajam tiešajam kravas telpu iesūknēšanas cauruļvadam vai cauruļvadiem no lielākā pieejamā neatkarīgā motorsūkņa līdz mašīntelpas ūdens novadīšanas līmenim ierīko tiešu avārijas sateces iesūknēšanas cauruļvadu ar vienvirziena vārstu; iesūknēšanas cauruļvada diametrs ir tāds pats kā izmantoto sūkņu galvenās ieplūdes atveres diametrs.

.2.6.

Izplūdes un tiešo iesūknēšanas cauruļvadu vārstu vārpstas sniedzas krietni virs mašīntelpas platformas.

.2.7.

Visai sateces iesūknēšanas cauruļvadu sistēmai līdz pat savienojumam ar sūkņiem ir jābūt neatkarīgai no citām cauruļvadu sistēmām.

.2.8.

Sateces atsūknēšanas maģistrāļu un cauruļu diametru “d” aprēķina saskaņā ar turpmāk norādīto formulu. Faktisko iekšējo diametru tomēr var noapaļot līdz tuvākajam standartizmēram, kas ir pieņemams karoga valsts administrācijai:

sateces atsūknēšanas maģistrāle:

Image 2

sateces atsūknēšanas caurules, kas savieno kolektorus un iesūknēšanas cauruļvadu sistēmu:

Image 3

kur:

d

ir sateces atsūknēšanas maģistrāles iekšējais diametrs (milimetros),

L un B

ir kuģa garums un platums (metros),

L1

ir nodalījuma garums un

D

ir teorētiskais borta augstums līdz starpsienu klājam (metros), ja kuģim ar slēgtu kravas telpu uz starpsienu klāja, ko atsūknē no iekšpuses saskaņā ar.1.6.2. punkta prasībām un kas stiepjas visā kuģa garumā, “D” nosaka uz nākamā klāja virs starpsienu klāja. Ja slēgto kravas telpu garums ir mazāks, “D” ir teorētiskais borta augstums līdz starpsienu klājam plus lh/L, kur “l” un “h” attiecīgi ir slēgto kravas telpu kopējais garums un augstums.

.2.9.

Paredz pasākumus, lai nepieļautu, ka applūst nodalījums, kas aprīkots ar sateces atsūknēšanas cauruli, ja sadursmes vai uzskriešanas uz sēkļa dēļ tiek pārrauta vai citādi bojāta attiecīgā caurule citā nodalījumā. Šajā nolūkā, ja kādā kuģa daļā caurules attālums no kuģa sāniem ir mazāks par vienu piektdaļu no kuģa platuma (mēra taisnā leņķī līdz viduslīnijai sadalījuma augšējās kravas līnijas līmenī) vai caurule atrodas tuneļķīlī, nodalījumā, kurā atrodas caurules gals, cauruli aprīko ar vienvirziena vārstu.

.2.10.

Ar sateces atsūknēšanas sistēmu saistītās sadales kārbas, vārstus un krānus ierīko tā, lai applūšanas gadījumā vienu no sateces sūkņiem varētu izmantot jebkurā nodalījumā; turklāt sateces atsūknēšanas sistēma nepārstāj darboties, ja tiek bojāts sūknis vai caurule, kas to savieno ar galveno kolektoru, kura attālums no kuģa borta ir mazāks par vienu piektdaļu no kuģa platuma. Ja visiem sūkņiem ir viena kopīga cauruļu sistēma, sateces atsūknēšanas cauruļu kontrolei vajadzīgie vārsti ir darbināmi no vietas, kas atrodas virs starpsienu klāja. Ja papildus galvenajai sateces atsūknēšanas sistēmai ir ierīkota arī avārijas atsūknēšanas sistēma, tā ir neatkarīga no galvenās sistēmas un iekārtota tā, ka.2.1. punktā norādītajos applūšanas apstākļos sūkni var izmantot visos nodalījumos; šādā gadījumā no vietas, kas atrodas virs starpsienu klāja, jābūt darbināmiem tikai tiem vārstiem, kas vajadzīgi avārijas sistēmas ekspluatācijai.

.2.11.

Visiem krāniem un vārstiem, kas minēti.2.10. punktā un ko var darbināt no vietas, kura atrodas virs starpsienu klāja, to ekspluatācijas vietā ir ierīkotas skaidri marķētas vadības ierīces un indikatori, pēc kuriem nosaka, vai tie ir atvērti vai aizvērti.

4.   Noteikums II-1/C/4. Sateces sūkņu skaits un veids (R 21)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

līdz 250 pasažieriem:

viens galvenais dzinēja sūknis un viens neatkarīgs motorsūknis, kurš atrodas ārpus mašīntelpas un kura barošana neatrodas mašīntelpā.

vairāk nekā 250 pasažieri:

viens galvenais dzinēja sūknis un divi neatkarīgi motorsūkņi, no kuriem viens atrodas ārpus mašīntelpas un kura barošana neatrodas mašīntelpā.

Galveno dzinēja sūkni var aizstāt ar vienu neatkarīgu motorsūkni.

Ūdeni no ļoti maziem nodalījumiem var atsūknēt ar pārnēsājamiem rokas sūkņiem.

5.   Noteikums II-1/C/5. Līdzekļi braukšanai atpakaļgaitā (R 28)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Nodrošina pietiekamu jaudu braukšanai atpakaļgaitā, lai varētu pareizi vadīt kuģi jebkuros normālos apstākļos.

.2.

Ir uzskatāmi jāparāda un jāreģistrē mehānismu spējas mainīt dzenskrūves vārpstas griešanās virzienu uz pretējo pusi, kad kuģis virzās ar maksimālu kuģa ekspluatācijas ātrumu priekšgaitā, lai tas apstātos pēc pieņemama attāluma nobraukšanas.

.3.

Kapteiņa vai atbildīgā personāla lietošanai uz kuģa ir pieejami izmēģinājumos reģistrētie dati par kuģa apstādināšanai vajadzīgo laiku, kuģa kursu un attālumiem, kā arī to izmēģinājumu rezultāti, kuros nosaka, kā kuģi ar vairākām dzenskrūvēm var kuģot un izdarīt manevrus, vienai vai vairākām dzenskrūvēm nedarbojoties.

6.   Noteikums II-1/C/6. Stūres mehānisms (R 29)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Visiem kuģiem ir efektīva galvenā stūres iekārta un palīgiekārta. Galveno stūres iekārtu un stūres palīgiekārtu ierīko tā, lai vienas vai otras iekārtas atteice neizraisītu otras iekārtas darbības apstāšanos.

.2.

Galvenais stūres mehānisms un stūres vārpsta, ja uzstādīta:

.2.1.

ir pietiekami izturīgi, un ar tiem var stūrēt kuģi ar maksimālu kuģa ekspluatācijas ātrumu priekšgaitā, un to konstrukcija nepieļauj šo mehānismu sabojāšanos, ja kuģis ar maksimālu ātrumu virzās atpakaļgaitā;

.2.2.

ja kuģis kuģo jūrā ar visdziļāko iegrimi un maksimālu kuģa ekspluatācijas ātrumu priekšgaitā, var sagriezt stūri, kas pagriezta 35° leņķī uz vienu pusi, 35° leņķī uz otru pusi, un tādos pašos apstākļos stūri, kas pagriezta 35° leņķī uz vienu vai otru pusi, var sagriezt 30° leņķī uz pretējo pusi ne ilgāk kā 28 sekundēs. Ja ar izmēģinājumiem jūrā, kuģim kuģojot ar visdziļāko iegrimi un tādu ātrumu priekšgaitā, kas atbilst galvenā dzinēja maksimālo pastāvīgo apgriezienu skaitam un maksimālajam projektētajam solim, nav iespējams pierādīt atbilstību šai prasībai, kuģi, neatkarīgi no to uzbūvēšanas datuma, var pierādīt atbilstību šai prasībai, izmantojot vienu no šīm metodēm:

.1.

ar izmēģinājumiem jūrā, kad, vienmērīgi kuģojot priekšgaitā ar ātrumu, kas atbilst galvenā dzinēja maksimālo pastāvīgo apgriezienu skaitam un maksimālajam projektētajam solim, kuģa stūre ir pilnībā iegremdēta, vai

.2.

ja, veicot izmēģinājumus jūrā, stūri nav iespējams pilnībā iegremdēt, atbilstošo priekšgaitas ātrumu aprēķina, izmantojot iegremdēto stūres lāpstiņas laukumu ierosinātajā jūras izmēģinājuma slodzes stāvoklī. Ar aprēķināto priekšgaitas ātrumu nosaka galvenajam stūres mehānismam pielikto spēku un griezes momentu, kas ir vismaz tikpat liels kā tad, ja to testētu ar kuģi, kurš kuģo ar visdziļāko iegrimi un tādu ātrumu priekšgaitā, kas atbilst galvenā dzinēja maksimālo pastāvīgo apgriezienu skaitam un maksimālajam projektētajam solim, vai

.3.

stūres spēks un griezes moments jūras izmēģinājuma slodzes stāvoklī ir ticami prognozēts un ekstrapolēts pilnas slodzes stāvoklim. Kuģa ātrums atbilst galvenā dzinēja maksimālo pastāvīgo apgriezienu skaitam un maksimālajam projektētajam dzenskrūves solim;

.2.3.

darbina ar mehānisko piedziņu, ja to vajag, lai izpildītu.2.2.2. punkta prasības, kā arī visos gadījumos, kad, ievērojot.2.2.1. punkta prasības, vajadzīga stūres vārpsta, kuras diametrs pie stūres grozīkļa pārsniedz 120 mm, neņemot vērā nostiprinājumu kuģošanai aizsalušos ūdeņos.

.3.

Ja ir ierīkota stūres palīgiekārta:

.1.

tā ir pietiekami izturīga un ar to var stūrēt kuģi kuģošanai piemērotā ātrumā, un ārkārtas situācijā to var ātri iedarbināt;

.2.

ar to var pagriezt stūri, kas sagriezta 15° leņķī uz vienu pusi, 15° leņķī uz otru pusi ne ilgāk kā 60 sekundēs, ja kuģis kuģo jūrā ar visdziļāko iegrimi un pusi no kuģa maksimālā ekspluatācijas ātruma priekšgaitā vai ar ātrumu septiņi mezgli atkarībā no tā, kurš ātrums lielāks. Ja ar izmēģinājumiem jūrā, kuģim kuģojot ar visdziļāko iegrimi un pusi no tāda ātruma priekšgaitā, kas atbilst galvenā dzinēja maksimālo pastāvīgo apgriezienu skaitam un maksimālajam projektētajam solim, vai ar ātrumu septiņi mezgli atkarībā no tā, kurš ātrums lielāks, nav iespējams pierādīt atbilstību šai prasībai, kuģi, neatkarīgi no kuģu uzbūvēšanas datuma, atbilstību šai prasībai var pierādīt, izmantojot vienu no šīm metodēm:

.1.

ar izmēģinājumiem jūrā, kad, vienmērīgi kuģojot priekšgaitā ar pusi no ātruma, kas atbilst galvenā dzinēja maksimālo pastāvīgo apgriezienu skaitam un maksimālajam projektētajam solim, vai ar ātrumu septiņi mezgli atkarībā no tā, kurš ātrums lielāks, kuģa stūre ir pilnībā iegremdēta; vai

.2.

ja, veicot izmēģinājumus jūrā, stūri nav iespējams pilnībā iegremdēt, atbilstošo priekšgaitas ātrumu aprēķina, izmantojot iegremdēto stūres lāpstiņas laukumu ierosinātajā jūras izmēģinājuma slodzes stāvoklī. Ar aprēķināto priekšgaitas ātrumu nosaka stūres palīgmehānismam pielikto spēku un griezes momentu, kas ir vismaz tikpat liels kā tad, ja to testētu ar kuģi, kurš kuģo ar visdziļāko iegrimi un pusi no tāda ātruma priekšgaitā, kas atbilst galvenā dzinēja maksimālo pastāvīgo apgriezienu skaitam un maksimālajam projektētajam solim, vai ar ātrumu septiņi mezgli atkarībā no tā, kurš ātrums lielāks; vai

.3.

stūres spēks un griezes moments jūras izmēģinājuma slodzes stāvoklī ir ticami prognozēts un ekstrapolēts pilnas slodzes stāvoklim.

.3.

to darbina ar mehānisko piedziņu, ja tas vajadzīgs.3.2. punkta prasību izpildīšanai, kā arī visos gadījumos, kad stūres vārpstas diametrs pie stūres grozīkļa pārsniedz 230 mm, neņemot vērā nostiprinājumu kuģošanai aizsalušos ūdeņos.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.4.

Stūres mehānisma spēka pievadi:

.1.

automātiski atsāk darbu, kad ir atjaunota elektroenerģijas padeve pēc tās pārrāvuma; un

.2.

ir iedarbināmi no komandtiltiņa. Ja tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve kādam no stūres mehānisma spēka pievadiem, uz komandtiltiņa atskan skaņas un gaismas signāls.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.5.

Ja galvenajam stūres mehānismam ir divi identiski spēka pievadi vai vairāk, stūres palīgmehānisms nav jāierīko, ja:

.1.

ar galveno stūres mehānismu var darbināt stūri atbilstīgi.2.2.2. punkta prasībām, kamēr nedarbojas kāds no spēka pievadiem;

.2.

galvenais stūres mehānisms ir ierīkots tā, lai pēc viena bojājuma šā mehānisma cauruļu sistēmā vai vienā no spēka pievadiem šo defektu varētu izolēt, saglabājot vai ātri atjaunojot stūrēšanas iespējas.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.6.

Stūres mehānisma vadības sistēmu nodrošina:

.1.

galvenajam stūres mehānismam uz komandtiltiņa un stūres telpā;

.2.

ja galvenais stūres mehānisms ir ierīkots saskaņā ar.5. punktu – ar divām neatkarīgām vadības sistēmām, kuras abas var darbināt no komandtiltiņa. Šim nolūkam nav vajadzīgi divi stūres rati vai stūres vadības rokturi. Ja vadības sistēma sastāv no hidrauliska tālvadības motora, nav jāierīko otra neatkarīga sistēma;

.3.

stūres palīgmehānismam stūres mehānisma nodalījumā un – ja tam ir mehāniskā piedziņa, – šai sistēmai jābūt darbināmai arī no komandtiltiņa un nav jābūt saistītai ar galvenā stūres mehānisma kontroles sistēmu.

.7.

Visas galvenā stūres mehānisma un stūres palīgmehānisma vadības sistēmas, ko darbina no komandtiltiņa, atbilst šādām prasībām:

.1.

ja tās ir elektriskas vadības sistēmas, tām ir savs atsevišķs slēgums, kas tiek barots no stūres mehānisma elektriskās ķēdes stūres mehānisma nodalījumā vai tieši no sadales skapja kopnes, no kurienes elektroenerģiju piegādā stūres mehānisma elektriskajai ķēdei – no tāda punkta sadales skapī, kas atrodas blakus punktam, no kura tiek barota stūres mehānisma elektriskā ķēde;

.2.

stūres mehānisma nodalījumā no stūres mehānisma ir iespējams atvienot šā mehānisma vadības sistēmu, kas ir darbināma no komandtiltiņa;

.3.

sistēmu var iedarbināt no komandtiltiņa;

.4.

ja tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve vadības sistēmai, uz komandtiltiņa atskan skaņas signāls un parādās gaismas signāls; un

.5.

aizsardzību pret īsslēgumu nodrošina vienīgi stūres mehānisma vadības sistēmas elektroenerģijas piegādes ķēdēm.

.8.

Elektriskās ķēdes un stūres mehānisma vadības sistēmas, kā arī to komponentus, kabeļus un caurules, kas paredzētas šajā noteikumā II-1/C/6, kā arī noteikumā II-1/C/7, visā to garumā izvieto pēc iespējas lielākā attālumā vienu no otras.

.9.

Starp komandtiltiņu un stūres mehānisma nodalījumu vai alternatīvu stūres vietu ierīko sakaru sistēmu.

.10.

Stūres (stūru) leņķiskais stāvoklis:

.1.

ir norādīts uz komandtiltiņa, ja galvenajam stūres mehānismam ir mehāniskā piedziņa. Stūres leņķa indikators nav atkarīgs no stūres mehānisma vadības sistēmas;

.2.

ir nolasāms stūres mehānisma nodalījumā.

.11.

Hidraulisko stūres mehānismu ar mehānisko piedziņu nodrošina ar:

.1.

iekārtu hidrauliskā šķidruma tīrības uzturēšanai, ņemot vērā hidrauliskās sistēmas tipu un konstrukciju;

.2.

signalizāciju, kas brīdina par zemu šķidruma līmeni katrā hidrauliskā šķidruma rezervuārā, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu signālu par hidrauliskā šķidruma noplūdi. Skaņas un gaismas signālus saņem uz komandtiltiņa un mašīntelpā, kur tos var viegli pamanīt; un

.3.

pastāvīgi uzstādītu glabāšanas tvertni, kuras tilpums ir pietiekams, lai uzpildītu vismaz vienu piedziņas sistēmu, tajā skaitā rezervuāru, ja galvenajam stūres mehānismam ir vajadzīga mehāniska piedziņa. Glabāšanas tvertne ar cauruļu sistēmu ir pastāvīgi savienota ar hidrauliskajām sistēmām, lai tās varētu viegli uzpildīt no stūres mehānisma nodalījuma, un tā ir aprīkota ar mēraparātu satura daudzuma noteikšanai.

.12.

Stūres mehānisma nodalījumi ir:

.1.

viegli pieejami un atrodas pēc iespējas tālāk no mašīntelpām; un

.2.

ir atbilstīgi aprīkoti, lai nodrošinātu pieeju stūres mehānisma iekārtām un vadības sistēmai ekspluatācijas nolūkā. Atbilstīgs aprīkojums ietver margas un režģus vai citas neslidenas virsmas, lai nodrošinātu piemērotus darba apstākļus hidrauliskā šķidruma noplūdes gadījumā.

7.   Noteikums II-1/C/7. Papildu prasības attiecībā uz elektrisko un elektrohidraulisko stūres mehānismu (R 30)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Uz komandtiltiņa un piemērotā galveno mehānismu vadības telpā uzstāda elektrisko un elektrohidraulisko stūres mehānismu dzinēju darbības indikatorus.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.2.

Katrai elektriskajai vai elektrohidrauliskajai stūres sistēmai, kam ir viens vai vairāki spēka pievadi, ir vismaz divi īpaši šīm nolūkam paredzēti slēgumi, kam tiešu energoapgādi nodrošina galvenais sadales skapis; tomēr viens no slēgumiem var saņemt elektroenerģiju no avārijas sadales paneļa. Ar galveno elektrisko vai elektrohidraulisko stūres sistēmu saistītu elektrisku vai elektrohidraulisku stūres palīgsistēmu var savienot ar vienu no slēgumiem, no kura elektroenerģiju saņem galvenā stūres sistēma. Slēgumiem, no kuriem tiek barota elektriskā vai elektrohidrauliskā stūres sistēma, ir pietiekama jauda, lai tie varētu nodrošināt energoapgādi visiem dzinējiem, ko tiem var vienlaikus pieslēgt un vienlaikus darbināt.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.3.

Aizsardzību pret īsslēgumu un pārslodzes signalizāciju ierīko stūres mehānisma elektriskajiem un elektrohidrauliskajiem slēgumiem un dzinējiem. Aizsardzībai pret strāvu, kas pārsniedz pieļaujamo lielumu, tostarp palaišanas strāvu, ja tāda ir, jāiedarbojas, ja strāvas stiprums vismaz divas reizes pārsniedz aizsargājamā dzinēja vai slēguma pilnas slodzes strāvas stiprumu, un tai nav jākavē atbilstīga palaišanas strāva.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

Saskaņā ar šo punktu, kā arī ievērojot noteikuma II-1/E/6 prasības, jābūt gan skaņas, gan gaismas signalizācijai, kas uzstādīta labi redzamā vietā galvenajā mašīntelpā vai vadības telpā, no kurienes parasti vada galvenos mehānismus.

.4.

Ja stūres palīgmehānismu, kam saskaņā ar noteikuma II-1/C/6.3.3. apakšpunktu ir vajadzīga mehāniskā piedziņa, nedarbina ar elektroenerģiju vai darbina ar elektromotoru, kas galvenokārt paredzēts citām vajadzībām, galvenā stūres sistēma var saņemt elektroenerģiju ar viena slēguma palīdzību no galvenā sadales skapja. Ja elektromotoru, kas galvenokārt paredzēts citām vajadzībām, izmanto minētās stūres palīgsistēmas darbināšanai, karoga valsts administrācija var nepiemērot.3. punkta prasības, ja to apmierina aizsardzības sistēma, kā arī stūres palīgsistēmām piemērojamā noteikuma II-1/C/6.4. punkta izpilde.

8.   Noteikums II-1/C/8. Ventilācijas sistēmas mašīntelpā (R 35)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

A kategorijas mašīntelpas atbilstīgi vēdina, lai jebkuros laika apstākļos, tostarp sliktos laika apstākļos, kad iekārtas un katli darbojas ar pilnu jaudu, nodrošinātu pietiekamu gaisa padevi mašīntelpā personāla drošības un labsajūtas un mehānismu darbības nolūkā.

9.   Noteikums II-1/C/9. Sakaru sistēma starp komandtiltiņu un mašīntelpu (R 37)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Rīkojumu nodošanai no komandtiltiņa uz mašīntelpu vai vadības telpu, no kurienes parasti vada dzenskrūves ātrumu un vilces virzienu, ierīko vismaz divas neatkarīgas sakaru sistēmas: viena no tām ir mašīntelpas telegrāfs, kas vizuāli pārraida rīkojumus un atbildes gan uz mašīntelpu, gan uz komandtiltiņu. Ierīko atbilstīgas sakaru sistēmas no komandtiltiņa un mašīntelpas uz visām pārējām ekspluatācijas vietām, no kurām var vadīt dzenskrūves vilces ātrumu vai virzienu.

10.   Noteikums II-1/C/10. Mehāniķa izsaukšanas signalizācija (R 38)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Mehāniķa izsaukšanas signalizāciju ierīko, lai to varētu vadīt no dzinēju vadības telpas vai attiecīgā gadījumā no manevrēšanas platformas, un tā ir skaidri dzirdama mehāniķa kajītē un/vai attiecīgā gadījumā uz komandtiltiņa.

11.   Noteikums II-1/C/11. Avārijas aprīkojuma atrašanās vieta (R 39)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Triecienstarpsienas priekšā neuzstāda elektroenerģijas avārijas avotus, ugunsdzēšanas sūkņus, sateces sūkņus, izņemot tos, kas īpaši paredzēti telpām pirms triecienstarpsienas, un II-2. nodaļā paredzētās nostiprinātās ugunsdzēsības iekārtas, kā arī citas avārijas iekārtas, kas ir būtiskas kuģa drošībai, izņemot enkurspilves.

12.   Noteikums II-1/C/12. Mehānismu vadības ierīces (R 31)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.1.

Galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kas ir būtiski kuģa piedziņai un drošībai, aprīko ar efektīvām ekspluatācijas un vadības ierīcēm.

.2.

Ja uz komandtiltiņa ierīko dzinēju tālvadības sistēmu un ir paredzēts, ka mašīntelpā strādās apkalpes locekļi, piemēro šādas prasības:

.1.

visos kuģošanas apstākļos, tajā skaitā manevru laikā, dzenskrūves ātrumam, virzošā spēka virzienam un attiecīgā gadījumā dzenskrūves solim jābūt pilnībā vadāmam no komandtiltiņa;

.2.

katras neatkarīgās dzenskrūves tālvadību veic ar vadības ierīci, kas konstruēta tā, lai tās izmantošanā īpaša uzmanība nav jāpievērš mehānismu darbības detaļām. Ja paredzēts, ka vairākas dzenskrūves darbojas vienlaikus, tās var vadīt ar vienu vadības ierīci;

.3.

uz komandtiltiņa ierīko galveno dzinēju avārijas apturēšanas ierīci, kas nav saistīta ar komandtiltiņa vadības sistēmu;

.4.

rīkojumi, ko no komandtiltiņa dod attiecībā uz dzinējiem, ir redzami galvenajā mehānismu vadības telpā vai attiecīgā gadījumā uz manevrēšanas platformas;

.5.

dzinēju tālvadība vienlaikus ir iespējama tikai no vienas vietas; šādās vietās var uzstādīt saistītus kontroles posteņus. Katra minētā vieta ir aprīkota ar indikatoru, kas rāda, no kuras vietas tiek vadīti dzinēji. Vadības nodošana komandtiltiņa un mašīntelpas starpā ir iespējama vienīgi galvenajā mašīntelpā vai galvenajā mehānismu vadības telpā. Šī sistēma ietver iespēju nepieļaut dzenskrūves virzošā spēka būtiskas izmaiņas laikā, kad viena vieta nodod vadību otrai;

.6.

jābūt lokālai dzinēju vadīšanas iespējai arī tad, ja notiek kāda tālvadības sistēmas posma atteice;

.7.

tālvadības sistēmas konstrukcija ir tāda, ka atteices gadījumā atskan trauksmes signāls. Līdz lokālās vadības pārņemšanai jāsaglabā priekšiestatītais dzenskrūves virzošā spēka ātrums un virziens.

.8.

uz komandtiltiņa ierīko indikatorus, kas rāda:

.1.

dzenskrūves ātrumu un griešanās virzienu fiksēta soļa dzenskrūves gadījumā;

.2.

dzenskrūves ātrumu un soļa stāvokli regulējama soļa dzenskrūves gadījumā;

.9.

uz komandtiltiņa un mašīntelpā ierīko signalizāciju, kas brīdina par zemu palaišanas gaisa spiedienu un kas jānoregulē tā, lai ir iespējams veikt turpmākas dzinēju palaišanas darbības. Ja dzinēju tālvadības sistēmas paredzēts palaist automātiski, nosaka nesekmīgo automātisko secīgo palaišanas mēģinājumu skaitu, kas nav pārsniedzams, lai saglabātu pietiekamu palaišanas gaisa spiedienu dzinēju lokālai iedarbināšanai.

.3.

Ja galvenie dzinēji un palīgdzinēji, tajā skaitā galvenie energoapgādes avoti, ir aprīkoti ar dažādas pakāpes automātiskām un tālvadības sistēmām un tos pastāvīgi uzrauga vadības telpas personāls, šīm sistēmām un vadības sistēmām jābūt attiecīgi konstruētām, aprīkotām un uzstādītām, lai mehānismu darbība būtu tikpat droša un efektīva kā tiešas uzraudzības gadījumā; šim nolūkam attiecīgā gadījumā piemēro noteikumus II-1/E/1 līdz II-1/E/5. Īpašu uzmanību pievērš šādu telpu aizsardzībai pret ugunsgrēku un applūšanu.

.4.

Kopumā automātiskās palaišanas, ekspluatācijas un vadības sistēmām jāietver iespēja manuāli ignorēt automātisko vadību. Minēto sistēmu daļu atteice nekavē manuālas ignorēšanas izmantošanu.

B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

.5.

Galvenos mehānismus un palīgmehānismus, kas ir būtiski kuģa piedziņai, vadībai un drošībai, aprīko ar efektīvām ekspluatācijas un vadības ierīcēm. Visas vadības sistēmas, kas ir būtiskas kuģa piedziņai, vadībai un drošībai, ir neatkarīgas vai konstruētas tā, ka vienas sistēmas atteice neietekmē citas sistēmas darbību.

.6.

Ja uz komandtiltiņa ierīko dzinēju tālvadības sistēmu, piemēro šādas prasības:

.1.

visos kuģošanas apstākļos, tajā skaitā manevru laikā, dzenskrūves ātrumam, virzošā spēka virzienam un attiecīgā gadījumā dzenskrūves solim jābūt pilnībā vadāmam no komandtiltiņa;

.2.

katru neatkarīgo dzenskrūvi vada ar vienu vadības ierīci, un visas saistītās darbības tiek veiktas automātiski, tajā skaitā pēc vajadzības – dzinēju pārslodzes nepieļaušana. Ja paredzēts, ka vairākas dzenskrūves darbojas vienlaikus, tās var vadīt ar vienu vadības ierīci;

.3.

uz komandtiltiņa ierīko galveno dzinēju avārijas apturēšanas ierīci, kas nav saistīta ar komandtiltiņa vadības sistēmu;

.4.

rīkojumi, ko no komandtiltiņa dod attiecībā uz dzinējiem, ir redzami galvenajā mehānismu vadības telpā un uz manevrēšanas platformas;

.5.

dzinēju tālvadība vienlaikus ir iespējama tikai no vienas vietas; šādās vietās var uzstādīt saistītus kontroles posteņus. Katra minētā vieta ir aprīkota ar indikatoru, kas rāda, no kuras vietas tiek vadīti dzinēji. Vadības nodošana komandtiltiņa un mašīntelpas starpā ir iespējama vienīgi galvenajā mašīntelpā vai galvenajā mehānismu vadības telpā. Šī sistēma ietver iespēju nepieļaut dzenskrūves virzošā spēka būtiskas izmaiņas laikā, kad viena vieta nodod vadību otrai;

.6.

jābūt lokālai dzinēju vadīšanas iespējai arī tad, ja notiek kāda tālvadības sistēmas posma atteice. Jābūt iespējai kontrolēt palīgmehānismus, kas ir būtiski kuģa piedziņai un drošībai, pie attiecīgā mehānisma vai tā tuvumā;

.7.

tālvadības sistēmas konstrukcija ir tāda, ka atteices gadījumā atskan trauksmes signāls. Līdz lokālās vadības pārņemšanai jāsaglabā priekšiestatītais dzenskrūves virzošā spēka ātrums un virziens.

.8.

uz komandtiltiņa, galvenajā mehānismu vadības telpā un uz manevrēšanas platformas uzstāda indikatorus, kas rāda:

.8.1.

dzenskrūves ātrumu un griešanās virzienu fiksēta soļa dzenskrūves gadījumā; un

.8.2.

dzenskrūves ātrumu un soļa stāvokli regulējama soļa dzenskrūves gadījumā;

.9.

uz komandtiltiņa un mašīntelpā ierīko signalizāciju, kas brīdina par zemu palaišanas gaisa spiedienu un kas jānoregulē tā, lai ir iespējams veikt turpmākas dzinēju palaišanas darbības. Ja dzinēju tālvadības sistēmas paredzēts palaist automātiski, nosaka nesekmīgo automātisko secīgo palaišanas mēģinājumu skaitu, kas nav pārsniedzams, lai saglabātu pietiekamu palaišanas gaisa spiedienu dzinēju lokālai iedarbināšanai.

.7.

Ja galvenie dzinēji un palīgdzinēji, tajā skaitā galvenie energoapgādes avoti, ir aprīkoti ar dažādas pakāpes automātiskām un tālvadības sistēmām un tos pastāvīgi uzrauga vadības telpas personāls, šīm sistēmām un vadības sistēmām jābūt attiecīgi konstruētām, aprīkotām un uzstādītām, lai mehānismu darbība būtu tikpat droša un efektīva kā tiešas uzraudzības gadījumā; šim nolūkam attiecīgā gadījumā piemēro noteikumus II-1/E/1 līdz II-1/E/5. Īpašu uzmanību pievērš šādu telpu aizsardzībai pret ugunsgrēku un applūšanu.

.8.

Kopumā automātiskās palaišanas, ekspluatācijas un vadības sistēmām jāietver iespēja manuāli ignorēt automātisko vadību. Minēto sistēmu daļu atteice nekavē manuālas ignorēšanas izmantošanu.

B, C UN D KLASES KUĢI, KURI UZBŪVĒTI 2012. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

.9.

Jaunos B, C un D klases kuģos, kuri uzbūvēti 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk, automatizētās sistēmas izveido tādā veidā, lai virsniekam, kurš atbild par navigācijas sardzi, sākotnējais brīdinājums par gaidāmo vai draudošo dzinēju sistēmas darbības palēnināšanos vai izslēgšanos tiktu nodots savlaicīgi, lai ārkārtas situācijā varētu novērtēt navigācijas apstākļus. Jo īpaši sistēmas kontrolē, uzrauga, ziņo, brīdina un veic drošības pasākumus, lai palēninātu vai apstādinātu dzinējus, lai virsniekam, kurš atbild par navigācijas sardzi, nodrošinātu iespēju iejaukties manuāli, izņemot tos gadījumus, kad manuāla iejaukšanās īsā laika posmā izraisītu motora un/vai dzinēja iekārtu pilnīgu atteici, piemēram, pārlieku augsta dzinēju apgriezienu skaita gadījumā.

13.   Noteikums II-1/C/13. Tvaika cauruļvadu sistēmas (R 33)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.1.

Visas tvaika caurules un ar tām savienotās detaļas, caur kurām var plūst tvaiks, konstruē un uzstāda tā, lai tās var izturēt maksimālo darba slodzi, kam tās var tikt pakļautas.

.2.

Jābūt iespējai iztukšot visas tvaika caurules, kurās citādi var veidoties bīstams hidraulisks trieciens.

.3.

Ja tvaika caurulē vai tās detaļās var ieplūst tvaiks no cita avota, kura spiediens ir augstāks par paredzēto, ierīko piemērotu spiediena pazemināšanas vārstu, pārplūdes vārstu un manometru.

14.   Noteikums II-1/C/14. Saspiesta gaisa sistēmas (R 34)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.1.

Jābūt iespējai nepieļaut pārspiediena veidošanos saspiesta gaisa sistēmās, kā arī tad, ja gaisa kompresoru un gaisdzeses iekārtu ūdens apvalki vai ietvari var tikt pakļauti bīstamam pārspiedienam dēļ noplūdes no tām iekārtu daļām, kur atrodas saspiests gaiss. Visām sistēmām paredz piemērotu spiediena pazemināšana iespēju.

.2.

Galveno piedziņas iekšdedzes dzinēju galvenās palaišanas gaisa ierīces ir atbilstīgi jāaizsargā no sekām, ko var izraisīt atpakaļaizdedze un iekšēja eksplozija palaišanas gaisa caurulēs.

.3.

Visas palaišanas gaisa kompresoru izplūdes caurules ir tieši savienotas ar palaišanas gaisa savācējiem, un visas gaisa savācēju palaišanas gaisa caurules, kas savienotas ar galvenajiem dzinējiem un palīgdzinējiem, ir pilnīgi nodalītas no kompresora izplūdes cauruļu sistēmas.

.4.

Paredz iespēju līdz minimumam samazināt eļļas ieplūdi saspiesta gaisa sistēmās, kā arī iespēju iztukšot šīs sistēmas.

15.   Noteikums II-1/C/15. Aizsardzība pret trokšņiem (R 36) (3)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI, UZ KURIEM NEATTIECAS NOTEIKUMS II-1/A-1/4

Veic pasākumus, lai mašīntelpās līdz pieņemamam līmenim samazinātu mehānismu radīto troksni. Ja minēto troksni nevar samazināt pietiekamā apmērā, pārmērīga trokšņa avotu piemērotā veidā izolē vai arī nodrošina patvērumu no trokšņa, ja attiecīgajā telpā jāstrādā cilvēkiem. Personālam, kam jāatrodas šādās telpās, izsniedz ausu aizsargus.

16.   Noteikums II-1/C/16. Lifti

JAUNI A, B, C UN D KLASES KUĢI

.1.

Pasažieru un preču lifti attiecībā uz izmēriem, izvietojumu, pasažieru skaitu un/vai preču daudzumu atbilst karoga valsts administrācijas paredzētajiem noteikumiem katrā konkrētajā gadījumā vai katram konkrētajam ietaises veidam.

.2.

Karoga valsts administrācija apstiprina ietaises rasējumus un uzturēšanas instrukcijas, tajā skaitā noteikumus, kas reglamentē periodiskās pārbaudes, un pārbauda un apstiprina ietaisi pirms ekspluatācijas uzsākšanas.

.3.

Pēc apstiprināšanas karoga valsts administrācija izdod sertifikātu, ko glabā uz kuģa.

.4.

Karoga valsts administrācija var atļaut veikt periodiskās pārbaudes administrācijas pilnvarotam ekspertam vai atzītai organizācijai.

D DAĻA

ELEKTROINSTALĀCIJAS

1.   Noteikums II-1/D/1. Vispārīgi noteikumi (R 40)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Elektroinstalācijas ir tādas, ka:

.1.

visus elektroenerģijas palīgpakalpojumus, kas vajadzīgi, lai uz kuģa uzturētu normālus ekspluatācijas un apdzīvojamības apstākļus, nodrošina, neizmantojot elektroenerģijas avārijas avotu;

.2.

drošībai būtiskus elektropakalpojumus nodrošina dažādos avārijas apstākļos; un

.3.

pasargā pasažierus, apkalpi un kuģi no elektroenerģijas radīta apdraudējuma.

.2.

Karoga valsts administrācija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu šīs daļas noteikumu vienotu īstenošanu un piemērošanu attiecībā uz elektroiekārtām (4).

2.   Noteikums II-1/D/2. Galvenais elektroenerģijas un apgaismojuma avots (R 41)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Uz jauniem C un D klases kuģiem, kam elektroenerģija ir vienīgais enerģijas veids, lai uzturētu kuģa drošībai būtiskus palīglīdzekļus, un uz jauniem un esošajiem B klases kuģiem, kam elektroenerģija ir vienīgais enerģijas veids, lai uzturētu kuģa drošībai un piedziņai būtiskus palīglīdzekļus, uzstāda divas vai vairākas galvenās ģeneratoriekārtas, kuru jauda ļauj ekspluatēt iepriekšminētos līdzekļus arī tad, ja viena no ģeneratoriekārtām nedarbojas.

.2.1.

Elektroenerģijas padevi galvenajai elektriskā apgaismojuma sistēmai, kas apgaismo tās kuģa daļas, kurās parasti var iekļūt vai kurās uzturas pasažieri vai apkalpe, nodrošina galvenais elektroenerģijas avots.

.2.2.

Galvenā elektriskā apgaismojuma sistēma ir ierīkota tā, lai ugunsgrēks vai cits nelaimes gadījums telpās, kurās ir galvenais elektroenerģijas avots, ar to saistītās transformatoriekārtas, ja tādas ir, galvenais sadales skapis un galvenais apgaismojuma sadales skapis, nesabojātu noteikumā II-1/D/3 paredzēto avārijas apgaismojuma sistēmu.

.2.3.

Avārijas elektriskā apgaismojuma sistēma ir ierīkota tā, lai ugunsgrēks vai cits nelaimes gadījums telpās, kurās ir avārijas elektroenerģijas avots, ar to saistītās transformatoriekārtas, ja tādas ir, avārijas sadales panelis un avārijas apgaismojuma sadales skapis, nesabojātu šajā noteikumā II-1/D/2 paredzēto galveno elektriskā apgaismojuma sistēmu.

.3.

Galvenais sadales skapis attiecībā pret ģeneratoriekārtu ir novietots tā, ka, ciktāl iespējams, parastās elektroapgādes nepārtrauktību var ietekmēt tikai ugunsgrēks vai cits nelaimes gadījums telpā, kurā ir uzstādīta ģeneratoriekārta un sadales skapis.

B, C UN D KLASES KUĢI, KURI UZBŪVĒTI 2012. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

.4.

Visās tādu B, C un D klases kuģu kajītēs, kuri uzbūvēti 2012. gada 1. janvārī vai vēlāk, ierīko papildu apgaismojumu, lai skaidri norādītu uz izeju, lai to iemītnieki varētu atrast izejas durvis. Šāds apgaismojums, kas var būt pievienots avārijas elektroapgādes avotam vai kam katrā kajītē var būt autonoms elektroapgādes avots, ieslēdzas automātiski, ja tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve kabīnes parastajam apgaismojumam; papildu apgaismojumam jāpaliek ieslēgtam vismaz 30 minūtes.

3.   Noteikums II-1/D/3. Avārijas elektroenerģijas avots (R 42)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Uz katra kuģa virs starpsienu klāja viegli pieejamā vietā ierīko autonomu avārijas elektroenerģijas avotu un avārijas sadales paneli, lai tas neatrastos blakus A kategorijas mašīntelpu norobežojumam vai to telpu norobežojumam, kurās ir galvenais elektroenerģijas avots vai galvenais sadales skapis.

.1.

Pirmajā punktā iestrādātā prasība nav jāpiemēro, ja kuģi ir konstruēti ar divām pilnībā dublējošām mašīntelpām, kas nodalītas vismaz ar vienu ūdensnecaurlaidīgu un ugunsdrošu nodalījumu un divām starpsienām vai alternatīvām konstrukcijām, kas nodrošina tādu pašu drošības līmeni, un ja katrā mašīntelpā ir vismaz viens ģenerators ar saistītiem sadales skapjiem u. c.

.2.

Avārijas elektroenerģijas avots var būt akumulatora baterija, kas atbilst.5. punkta prasībām, ko neuzlādē un kam nerodas būtisks sprieguma kritums, vai ģenerators, kas atbilst.5. punkta prasībām, ko darbina iekšdedzes tipa mehānisms ar neatkarīgu tādas degvielas padevi, kuras uzliesmošanas temperatūra ir vismaz 43 °C, ar automātisku palaišanas sistēmu uz jauniem kuģiem un ar apstiprinātu palaišanas sistēmu uz esošajiem kuģiem, un kas saskaņā ar.6. punktu ir aprīkots ar avārijas elektroenerģijas pagaidu avotu.

.3.

Elektroenerģijas avārijas avotu ierīko tā, lai tas efektīvi darbotos, ja kuģa sānsvere ir 22,5° un kuģa galsvere ir 10°, rēķinot no ķīļa rāmā ūdenī. Avārijas ģeneratoriekārtas var nekavējoties iedarbināt visos iespējamajos auksta laika apstākļos, un uz jauniem kuģiem to iedarbināšana var notikt automātiski.

.4.

Avārijas sadales panelis atrodas pēc iespējas tuvāk avārijas elektroenerģijas avotam.

.5.

Avārijas elektroenerģijas avots, kas paredzēts.1. punktā:

.1.

parasti var darboties:

12 stundas uz B klases kuģiem (jaunajiem un esošajiem),

6 stundas uz C klases kuģiem (jaunajiem),

3 stundas uz D klases kuģiem (jaunajiem);

.2.

jo īpaši var vienlaikus darbināt turpmāk uzskaitītās patērētājierīces iepriekšminētajā laikposmā, kas norādīts atbilstīgi kuģa klasei:

a)

viens autonoms sateces motorsūknis un viens no ugunsdzēsības sūkņiem;

b)

avārijas apgaismojums:

1.

katrā pulcēšanās vai iekāpšanas vietā un pāri sāniem saskaņā ar noteikuma III/5.3. punktu;

2.

visos gaiteņos, kāpnēs un izejās, no kurienes var nokļūt pulcēšanās vai iekāpšanas vietās;

3.

mašīntelpās un telpā, kur uzstādīts avārijas ģenerators;

4.

kontrolpunktos, kur atrodas radio un galvenās navigācijas iekārtas;

5.

kā paredzēts noteikuma II-2/B/16.1.3.7. apakšpunktā un noteikuma II-2/B/6.1.7. apakšpunktā;

6.

visās vietās, kur glabājas ugunsdzēsēja ietērps un piederumi;

7.

pie autonoma sateces motorsūkņa un viena no ugunsdzēsības sūkņiem, kas minēti a) apakšpunktā, un pie šo sūkņu motoru palaišanas vietas;

c)

kuģa navigācijas ugunis;

d)

1.

visas sakaru iekārtas;

2.

vispārējā signalizācijas sistēma;

3.

ugunsgrēka detektoru sistēma; un

4.

visi signāli, kas var būt vajadzīgi avārijas laikā, ja tos darbina ar elektroenerģiju no kuģa galvenajām ģeneratoriekārtām;

e)

kuģa sprinkleru sūknis, ja tāds ir un ja to darbina ar elektroenerģiju; un

f)

kuģa dienasgaismas signāllampa, ja to darbina kuģa galvenais elektroenerģijas avots;

.3.

pusstundu var darbināt mehāniskās piedziņas ūdensnecaurlaidīgās durvis, kā arī ar tām saistītos vadības, indikatoru un signalizācijas slēgumus.

.6.

.2. punktā paredzētais avārijas elektroenerģijas pagaidu avots sastāv no piemērotā vietā uzstādītas akumulatora baterijas, ko izmanto avārijas apstākļos un kas bez uzlādēšanas vai pārmērīga sprieguma samazināšanās pusstundu darbina:

a)

šā noteikuma II-1/D/3.2. punkta b) apakšpunkta 1. daļā paredzēto apgaismojumu;

b)

noteikuma II-1/B-2/13.7.2. un.7.3. punktos paredzētās ūdensnecaurlaidīgās durvis, lai gan visas durvis nav obligāti darbināt vienlaikus, ja vien nav nodrošināts neatkarīgs pagaidu uzkrātās enerģijas avots; un

c)

noteikuma II-1/B-2/13.7.2. punktā paredzētos vadības, indikatoru un signalizācijas slēgumus.

.7.

B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

Ja piedziņas atjaunošanai ir vajadzīga elektroenerģija, jaudai jābūt pietiekamai, lai 30 minūšu laikā pēc elektriskās strāvas atslēgšanās kuģim bez gaitas atjaunotu piedziņu – attiecīgā gadījumā kopā ar citiem mehānismiem.

4.   Noteikums II-1/D/4. Avārijas papildu apgaismojums ro-ro kuģiem (R 42-1)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Papildus noteikuma II-1/D/3.5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajam avārijas apgaismojumam uz katra kuģa ar ro-ro kravas telpām vai īpašas kategorijas telpām:

.1.

visas pasažieru sabiedriskās telpas un gaiteņus aprīko ar papildu elektrisko apgaismojumu, kas var darboties vismaz trīs stundas pēc tam, kad visi pārējie elektroenerģijas avoti ir sabojājušies, kā arī pie jebkuras sānsveres. Nodrošina tādu apgaismojumu, lai var viegli saskatīt pieeju evakuācijas līdzekļiem. Papildu apgaismojuma elektroenerģijas avotu veido akumulatora baterijas, kas atrodas apgaismojuma elementā, kuru pastāvīgi uzlādē no avārijas sadales paneļa, ja tas iespējams. Karoga valsts administrācija var atļaut citus apgaismes līdzekļus, kas ir vismaz tikpat efektīvi. Papildu apgaismojums ir tāds, lai tūlīt varētu pamanīt nedegošu lampu. Visas uzstādītās akumulatora baterijas regulāri nomaina, ņemot vērā konkrēto derīgās lietošanas ilgumu tajos apstākļos, kādos tās izmanto; un

.2.

visās apkalpes telpās, atpūtas telpās un darba telpās, kurās parasti ir cilvēki, ierīko pārnēsājamu un ar uzlādējamu bateriju darbināmu lampu, ja vien nav ierīkots.1. punktā paredzētais papildu avārijas apgaismojums.

5.   Noteikums II-1/D/5. Piesardzības pasākumi pret elektriskās strāvas triecienu, ugunsgrēku un citiem elektriskas izcelsmes apdraudējumiem (R 45)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Elektroiekārtu vai aprīkojuma atklātās metāla daļas, kam nav jābūt spriegumaktīvām, bet kas tādas var kļūt bojājuma dēļ, iezemē, ja vien nav tā, ka iekārtas vai aprīkojumu:

.1.

baro pie sprieguma, kas nepārsniedz 50 V līdzstrāvas, vai pie 50 V (vidējā ģeometriskā vērtība) starp elektriskajiem vadītājiem; lai sasniegtu minēto spriegumu, neizmanto autotransformatorus; vai

.2.

baro pie sprieguma, kas nepārsniedz 250 V, droši izolējot transformatorus, kas apgādā tikai vienu patērētājierīci; vai

.3.

konstruēti saskaņā ar divkāršās izolācijas principu.

.2.

Visas elektroierīces konstruē un uzstāda tā, lai tās neradītu traumu, kad ar tām rīkojas vai tām pieskaras parastā veidā.

.3.

Piemērotā veidā aizsargā sadales skapju sānus, aizmuguri un vajadzīgas gadījumā – priekšpusi. Minēto sadales skapju priekšpusē neierīko atklātas spriegumaktīvās daļas, kuru iezemētais spriegums pārsniedz.1.1. punktā norādīto spriegumu. Vajadzības gadījumā sadales skapja priekšā un aizmugurē uzklāj elektroenerģiju nevadošus paklājus vai režģus.

.4.

Sadales sistēmās, kam nav savienojuma ar zemi, ierīko ietaisi, ar kuru var uzraudzīt izolācijas līmeni attiecībā uz iezemējumu un kurš brīdina par ārkārtīgi zemu izolācijas pakāpi, raidot skaņas vai gaismas signālu.

.5.1.

Visi kabeļu metāla apvalki un bruņu appinums ir nepārtraukti un iezemēti.

.5.2.

Visi elektriskie kabeļi un elektroinstalācijas, kas atrodas ārpus iekārtām, ir vismaz liesmas aizkavējoši, un tos ierīko, nebojājot to sākotnējās liesmas aizkavējošās īpašības. Ja vajadzīgs, konkrētā gadījumā karoga valsts administrācija var atļaut izmantot īpaša tipa kabeļus, piemēram, radio frekvences kabeļus, kas neatbilst iepriekšminētam.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.5.3.

Kabeļus un elektroinstalāciju, kas paredzēti avārijas elektroenerģijas padevei, apgaismojumam, iekšējiem sakariem vai signāliem, ierīko, pēc iespējas apejot kambīzes, veļas mazgātavas, A kategorijas mašīntelpas un to korpusu, kā arī cita veida augsta apdraudējuma zonas. Uz jaunajiem un esošajiem ro-ro pasažieru kuģiem avārijas trauksmes un skaļruņu sakaru sistēmu kabeļus, kas ierīkoti 1998. gada 1. jūlijā vai vēlāk, apstiprina karoga valsts administrācija, ņemot vērā SJO izstrādātos ieteikumus. Kabeļi, kas savieno ugunsdzēsības sūkņus ar avārijas sadales paneli, ir ugunsizturīgi vietās, kur tie šķērso augsta ugunsgrēka riska zonas. Ja iespējams, visus šos kabeļus ievelk tā, lai tie nevarētu kļūt lietošanai nederīgi starpsienu sakaršanas dēļ, ko var izraisīt ugunsgrēks blakus telpā.

.6.

Kabeļus un elektroinstalācijas ierīko un atbalsta tādā veidā, lai izvairītos no sasilšanas berzes dēļ un citiem bojājumiem. Visos elektriskajos vadītājos izvadus un savienojumus ierīko tā, lai saglabātu to sākotnējās elektriskās un mehāniskās uguns aizsargīpašības un vajadzības gadījumā – ugunsizturību.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.7.1.

Katru atsevišķo slēgumu aizsargā pret īsslēgumu un pārslodzi, izņemot noteikumos II-1/C/6 un II-1/C/7 minētos gadījumus.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.7.2.

Apgaismes piederumus ierīko tā, lai nepieļautu temperatūras celšanos, kas varētu sabojāt kabeļus un elektroinstalācijas, un apkārtējo materiālu pārmērīgu sakaršanu.

.8.1.

Akumulatora baterijas tur piemērotās vietās, un nodalījumi, ko izmanto galvenokārt dzīvošanai, ir pareizi uzbūvēti un tiek efektīvi vēdināti.

.8.2.

Šajos nodalījumos nedrīkst uzstādīt elektroiekārtas un citas iekārtas, kas var būt uzliesmojošu tvaiku aizdegšanās avots.

.9.

Sadales sistēmas ierīko tā, lai vertikālajā zonā izcēlies ugunsgrēks, kā definēts noteikuma II-2/A/2.9. punktā, netraucētu drošības pasākumu veikšanu citā šādā zonā. Šī prasība ir izpildīta, ja galvenās un ārkārtas barotājlīnijas šajās zonās tiek izvietotas pēc iespējas tālāk viena no otras gan vertikāli, gan horizontāli.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2012.GADA 1.JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

.10.

Elektoriekārtas nedrīkst uzstādīt telpā, kurā var uzkrāties uzliesmojoši maisījumi, piemēram, nodalījumos, kas galvenokārt paredzēti akumulatoru baterijām, krāsu skapju telpās, acetilēna noliktavās vai līdzīgās telpās, izņemot tad, ja administrācija piekrīt, ka šādas iekārtas ir:

.1.

būtiskas ekspluatācijas vajadzībām;

.2.

tāda veida, ka tās neizraisīs attiecīgā maisījuma aizdegšanos;

.3.

piemērotas attiecīgajai telpai; un

.4.

atbilstīgi sertificētas drošai lietošanai putekļos, tvaikos vai gāzēs, kas var rasties.

E DAĻA

PAPILDU PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KUĢIEM, KAS UZBŪVĒTI AR MAŠĪNTELPĀM, KO PERIODISKI ATSTĀJ BEZ UZRAUDZĪBAS

Īpaši apsvērumi (R 54)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Karoga valsts administrācija īpaši apsver visus jaunos B, C un D klases kuģus, lai nolemtu, vai šo kuģu mašīntelpas var periodiski atstāt bez uzraudzības, un ja jā – vai ir vajadzīgas prasības, kas papildina šo noteikumu prasības, lai panāktu drošību, kas ir līdzvērtīga parastā kārtībā uzraudzītu mašīntelpu drošībai.

1.   Noteikums II-1/E/1. Vispārīgi noteikumi (R 46)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Paredz pasākumus, lai nodrošinātu to, ka kuģa drošība visos kuģošanas apstākļos, tajā skaitā manevrēšanas laikā, ir līdzvērtīga tāda kuģa drošībai, kura mašīntelpās visu laiku uzturas personāls.

.2.

Veic pasākumus, lai nodrošinātu to, ka iekārtas darbojas droši un ka ir paredzētas periodiskās pārbaudes un testi, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu ekspluatāciju.

.3.

Visiem kuģiem ir dokumentāli pierādījumi par to piemērotību ekspluatācijai ar periodiski bez uzraudzības atstātām mašīntelpām.

2.   Noteikums II-1/E/2. Piesardzības pasākumi attiecībā uz ugunsgrēku (R 47)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.1.

Paredz iespēju atklāt ugunsgrēku un sacelt trauksmi ugunsgrēka sākumā:

.1.

katlu gaisa padeves šahtās un izplūdes ierīcēs; un

.2.

dzinēju caurpūtes kamerās, ja vien konkrētā gadījumā to neuzskata par nevajadzīgu.

.2.

Iekšdedzes dzinējus, kuru jauda ir 2250 kW vai lielāka, vai kuru cilindra diametrs pārsniedz 300 mm, aprīko ar kartera eļļas migliņas koncentrācijas detektoriem vai dzinēja gultņu temperatūras kontrolierīcēm, vai līdzīgām ierīcēm.

3.   Noteikums II-1/E/3. Aizsardzība pret applūšanu (R 48)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Sateču akas periodiski bez uzraudzības atstātās mašīntelpās izvieto un uzrauga tā, lai konstatētu šķidruma uzkrāšanos pie parastiem galsveres un sānsveres leņķiem, un tās ir pietiekami lielas, lai tajās varētu satilpt šķidrums, kas parasti sakrājas mašīntelpas neuzraudzīšanas laikā.

.2.

Ja sateces sūkņus var iedarbināt automātiski, uzstāda ierīci, kas rāda, ka šķidruma ieplūde pārsniedz sūkņa jaudu vai ka sūknis darbojas biežāk, nekā parasti varētu gaidīt. Šādos gadījumos pamatotā laikposmā var atļaut izmantot mazākas sateču akas. Ja ierīko automātiskus sateces sūkņus, īpašu uzmanību pievērš prasībām attiecībā uz naftas piesārņojuma novēršanu.

.3.

Jūras ūdens ieplūdes, izplūdes zem ūdenslīnijas vai sateces atsūknēšanas ežektoru sistēmu vārstu vadības ierīces ir izvietotas tā, lai pietiktu laika šo vārstu darbināšanai, ja telpā ieplūst ūdens, ņemot vērā iespējami vajadzīgo laiku, lai sasniegtu un izmantotu minētās vadības ierīces. Atkarībā no telpas iespējamā applūšanas līmeņa, ja kuģis ir pilnībā piekrauts, paredz iespēju darbināt minētās vadības ierīces no vietas, kas atrodas virs šā līmeņa.

4.   Noteikums II-1/E/4. Dzinēju vadība no komandtiltiņa (R 49)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI

.1.

Visos kuģošanas apstākļos, tajā skaitā manevru laikā, dzenskrūves ātrumam, virzošā spēka virzienam un attiecīgā gadījumā dzenskrūves solim jābūt pilnībā vadāmam no komandtiltiņa.

.1.

Šo katras neatkarīgās dzenskrūves tālvadību nodrošina ar atsevišķu vadības ierīci, un visas saistītās darbības tiek veiktas automātiski, tajā skaitā pēc vajadzības – dzinēju pārslodzes nepieļaušana.

.2.

Uz komandtiltiņa ierīko galveno dzinēju avārijas apturēšanas ierīci, kas nav saistīta ar komandtiltiņa vadības sistēmu.

.2.

Rīkojumi, ko no komandtiltiņa dod attiecībā uz dzinējiem, ir redzami galvenajā mehānismu vadības telpā vai attiecīgā gadījumā dzinēju kontroles postenī.

.3.

Dzinēju tālvadība vienlaikus ir iespējama tikai no vienas vietas; šādās vietās var uzstādīt saistītus kontroles posteņus. Katra minētā vieta ir aprīkota ar indikatoru, kas rāda, no kuras vietas tiek vadīti dzinēji. Vadības nodošana komandtiltiņa un mašīntelpas starpā ir iespējama vienīgi galvenajā mašīntelpā vai galvenajā mehānismu vadības telpā. Šī sistēma ietver iespēju nepieļaut dzenskrūves virzošā spēka būtiskas izmaiņas laikā, kad vadību nodod no vienas vietas otrai.

.4.

Jābūt iespējai visus kuģa drošai ekspluatācijai būtiskus mehānismus vadīt no lokāla posteņa arī tad, ja daļēji sabojājas automātiskās vai tālvadības sistēmas.

.5.

Automātiskās tālvadības sistēmas konstrukcija ir tāda, ka sabojāšanās gadījumā atskan signāls. Ja tas netiek uzskatīts par praktiski neiespējamu, līdz lokālās vadības pārņemšanai jāsaglabā priekšiestatītais dzenskrūves virzošā spēka ātrums un virziens.

.6.

Uz komandtiltiņa ierīko indikatorus, kas rāda:

.1.

dzenskrūves ātrumu un griešanās virzienu fiksēta soļa dzenskrūves gadījumā; vai

.2.

dzenskrūves ātrumu un soļa stāvokli regulējama soļa dzenskrūves gadījumā.

.7.

Nosaka nesekmīgo automātisko secīgo palaišanas mēģinājumu skaitu, kas nav pārsniedzams, lai nodrošinātu pietiekamu palaišanas gaisa spiedienu. Ierīko signalizāciju, kas brīdina par zemu palaišanas gaisa spiedienu, kas noregulēts tā, lai ir iespējams veikt dzinēju palaišanas darbības.

5.   Noteikums II-1/E/5. Sakari (R 50)

JAUNI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI UN JAUNI C UN D KLASES KUĢI

Galveno mehānismu vadības telpu vai attiecīgā gadījumā dzinēju kontroles posteni, komandtiltiņu un mehāniķa kajīti savieno ar uzticamu balss sakaru sistēmu.

6.   Noteikums II-1/E/6. Signalizācijas sistēma (R 51)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Ierīko signalizācijas sistēmu, kas brīdina par kļūmi, kam jāpievērš uzmanība, un kas:

.1.

spēj dot skaņas signālu galvenajā mehānismu vadības telpā vai dzinēju kontroles postenī un attiecīgajā postenī ar gaismas signālu norāda, ka ir atskanējis skaņas signāls;

.2.

izmantojot selektora slēdzi, ir savienota ar mehāniķu koptelpām un katra mehāniķa kajīti, lai nodrošinātu savienojumu vismaz ar vienu no minētajām telpām. Var atļaut alternatīvu sistēmu ierīkošanu, ja tās uzskata par ekvivalentām;

.3.

iedarbina skaņas un gaismas signālu uz komandtiltiņa visās situācijās, kad vajadzīga sardzes virsnieka rīcība vai uzmanība;

.4.

ciktāl iespējams, ir ierīkota, pamatojoties uz bezatteices principu; un

.5.

iedarbina mehāniķa izsaukšanas signalizāciju, kas paredzēta noteikumā II-1/C/10, ja noteiktā laikposmā skaņas signālam lokāli nav pievērsta uzmanība.

.2.1.

Signalizācijas sistēmu nodrošina ar pastāvīgu elektroapgādi, un tā automātiski pārslēdzas uz rezerves enerģijas apgādes režīmu, ja tiek pārtraukta parastā energoapgāde.

.2.2.

Par signalizācijas sistēmas parastās energoapgādes pārrāvumu brīdina trauksmes signāls.

.3.1.

Signalizācijas sistēma vienlaikus var brīdināt par vairāk nekā vienu kļūmi, un viena trauksmes signāla pieņemšana netraucē skanēt citam trauksmes signālam.

.3.2.

Ja viens no.1. punktā minētajiem posteņiem ir pieņēmis trauksmes signālu, to norāda pārējos posteņos, kuros bija atskanējis trauksmes signāls. Trauksmes signālam jāskan tik ilgi, kamēr to pieņem, un atsevišķo trauksmes signālu gaismas signāli turpina degt, kamēr kļūme nav novērsta, kad signalizācijas sistēma automātiski pārslēdzas uz parasto darba režīmu.

7.   Noteikums II-1/E/7. Drošības sistēmas (R 52)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Ierīko drošības sistēmu, lai nodrošinātu, ka nopietnu mehānismu vai katlu darbības traucējumu gadījumā, kas rada tiešas briesmas, attiecīgā mehānisma daļa automātiski izslēdzas un atskan trauksmes signāls. Dzinēju sistēma automātiski neizslēdzas, izņemot gadījumus, kad var rasties nopietni bojājumi, pilnīga avārija vai sprādziens. Ja paredzēta sistēma galveno dzinēju izslēgšanas ignorēšanai, nedrīkst pieļaut šīs sistēmas nejaušu izmantošanu. Par ignorēšanas sistēmas iedarbināšanu brīdina gaismas signāls. Vadības ierīces mehānismu automātiskai izslēgšanai un darbības palēnināšanai, kas tiek veikta drošības nolūkā, ierīko atsevišķi no signalizācijas sistēmas.

8.   Noteikums II-1/E/8. Īpašas prasības attiecībā uz mašīntelpas un katlu ierīcēm un elektroierīcēm (R 53)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Elektroenerģijas galvenais avots atbilst šādām prasībām:

.1.

ja elektroenerģiju parasti piegādā viens ģenerators, paredz piemērotu slodzes nomešanas ierīci, lai nodrošinātu integrētu apgādi kuģa piedziņas un vadības, kā arī drošības vajadzībām. Ja notiek ģeneratora atteice, jāparedz pietiekamas jaudas ģeneratora automātiska palaišana un pieslēgšana galvenajam sadales skapim, lai nodrošinātu piedziņu, vadību un kuģa drošību, automātiski no jauna palaižot būtiskus palīgmehānismus, tajā skaitā pēc vajadzības secīgas darbības;

.2.

ja elektroenerģiju parasti piegādā vairāki ģeneratori, kas darbojas paralēli, jāpanāk, piemēram, izmantojot slodzes nomešanu, lai vienas ģeneratoriekārtas atteices gadījumā pārējās ģeneratoriekārtas turpinātu darboties bez pārslodzes, nodrošinot kuģa piedziņu, vadību un drošību.

.2.

Ja rezerves mehānismi ir vajadzīgi citiem palīgmehānismiem, kas ir būtiski piedziņas nodrošināšanai, uzstāda automātiskas pārslēgšanas ierīces.

9.   Noteikums II-1/E/9. Automātiskā vadības un signalizācijas sistēma (R 53.4)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Vadības sistēma nodrošina galveno dzinēju un palīgmehānismu ekspluatāciju, izmantojot vajadzīgās automātiskās sistēmas.

.2.

Automātiskas pārslēgšanās gadījumā atskan trauksmes signāls.

.3.

Signalizācijas sistēmu atbilstīgi noteikumam II-1/E/6 paredz visiem svarīgajiem spiediena līmeņiem, temperatūrām un šķidruma līmeņiem, kā arī citiem būtiskiem parametriem.

.4.

Centrālo kontroles posteni aprīko ar vajadzīgajiem signalizācijas paneļiem un instrumentiem, kas pārraida visus trauksmes signālus.

.5.

Paredz līdzekļus palaišanas gaisa spiediena uzturēšanai vajadzīgajā līmenī, ja iekšdedzes dzinējus, kas ir būtiski galvenajai piedziņai, palaiž ar saspiestu gaisu.

G DAĻA

KUĢI, KURI IZMANTO DEGVIELAS AR ZEMU UZLIESMOŠANAS TEMPERATŪRU

1.   Noteikums II-1/G/1. Prasības kuģiem, kuri izmanto degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru (R 57)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

Neatkarīgi no uzbūvēšanas datuma kuģiem, kuri ir pārveidoti, lai lietotu, vai kuros sāk lietot gāzveida vai šķidru degvielu, kuras uzliesmošanas temperatūra ir zemāka, nekā atļauts atbilstīgi noteikuma II-2/A/10.1.1. apakšpunktam, ir jāatbilst IGF kodeksa prasībām, kā definēts SOLAS konvencijas noteikumā II-1/2.28.

II-2 NODAĻA

UGUNSDROŠĪBA, UGUNSGRĒKA ATKLĀŠANA UN UGUNSDZĒŠANA

A DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.   Noteikums II-2/A/1. Pamatprincipi (R 2)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Šajā nodaļā aprakstītie ugunsdrošības mērķi ir:

.1.

nepieļaut ugunsgrēku un eksploziju;

.2.

samazināt uguns radīto dzīvības apdraudējumu;

.3.

samazināt ugunsgrēka radīto kuģa, kravas un apkārtējās vides bojājumu risku;

.4.

ierobežot, kontrolēt un apslāpēt ugunsgrēku un sprādzienu nodalījumā, kurā tas izcēlies; un

.5.

nodrošināt atbilstīgus un viegli pieejamus pasažieru un apkalpes evakuācijas līdzekļus.

.2.

Lai sasniegtu.1. punktā izklāstītos ugunsdrošības mērķus, šīs nodaļas noteikumu pamatā ir turpmāk norādītie pamatprincipi, kas attiecīgā gadījumā ir ietverti noteikumos, ņemot vērā kuģa tipu un saistīto iespējamo ugunsbīstamību:

.1.

kuģa iedalījums galvenajās vertikālajās zonās ar termiskiem un strukturāliem norobežojumiem;

.2.

dzīvojamo telpu atdalīšana no pārējām kuģa daļām ar termiskiem un strukturāliem norobežojumiem;

.3.

degošu materiālu ierobežota izmantošana;

.4.

ugunsgrēka atklāšana zonā, kurā tas izcēlies;

.5.

ugunsgrēka ierobežošana un nodzēšana telpā, kurā tas izcēlies;

.6.

evakuācijas līdzekļu un ugunsdzēsības ekipējuma pieejas aizsardzība;

.7.

ugunsdzēsības iekārtu ērta pieejamība;

.8.

uzliesmojošas kravas tvaiku aizdegšanās iespējas samazināšana līdz minimumam.

.3.

Ugunsdrošības mērķus, kas izklāstīti.1. punktā, sasniedz, nodrošinot atbilstību šajā nodaļā paredzētajām prasībām vai ar alternatīvu konstrukciju un sistēmu, kas atbilst 1974. gada SOLAS konvencijas pārskatītās II-2. nodaļas F daļai, kas attiecas uz kuģiem, kuri uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk. Uzskata, ka kuģis atbilst.2. punktā minētajām funkcionālajām prasībām un ka.1. punktā minētie ugunsdrošības mērķi ir sasniegti, ja:

.1.

kuģa konstrukcijas un sistēmas kopumā atbilst attiecīgajām šīs nodaļas prasībām;

.2.

vai arī kuģa konstrukcijas un sistēmas kopumā ir pārskatītas un apstiprinātas saskaņā ar 1974. gada SOLAS konvencijas pārskatītās II-2. nodaļas F daļu, kas attiecas uz kuģiem, kuri būvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk;

.3.

vai arī kuģa konstrukcijas un sistēmu daļa(-s) ir pārskatīta(-s) un apstiprināta(s) saskaņā ar iepriekšminēto 1974. gada SOLAS konvencijas pārskatītās II-2. nodaļas F daļu, un pārējās kuģa daļas atbilst šīs nodaļas attiecīgajām prasībām.

.4.

Visiem kuģiem, kuru remonts, izmaiņas, pārveidošana un ar minēto saistīta iekārtošana nav būtiska saskaņā ar Direktīvas 2009/45/EK 2. panta zh) apakšpunktu, arī turpmāk jāatbilst vismaz tām prasībām, ko šiem kuģiem piemēroja iepriekš.

ESOŠIE B KLASES KUĢI

.5.

Neatkarīgi no.4. punkta noteikumiem esošiem B klases kuģiem, kuri pārvadā vairāk nekā 36 pasažierus un kurus remontē, izmaina, pārveido vai iekārto saistībā ar iepriekšminēto, piemēro šādas prasības:

.1.

visiem materiāliem, ko izmanto šajos kuģos, jāatbilst prasībām attiecībā uz materiāliem, ko piemēro jauniem B klases kuģiem; un

.2.

visi remonti, izmaiņas, pārveides un ar iepriekšminēto saistītas iekārtošanas, kas ietver materiālu nomaiņu 50 tonnu apmērā un vairāk, izņemot noteikumā II-2/B/16 paredzēto, atbilst prasībām, kuras piemēro jauniem B klases kuģiem.

2.   Noteikums II-2/A/2. Definīcijas (R 3)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.

Nedegošs materiāls ir materiāls, kas nedeg un neizdala uzliesmojošus tvaikus tādā daudzumā, lai tad, ja tie uzkarst līdz aptuveni 750 °C, notiktu pašaizdegšanās; to nosaka, veicot uguns pārbaudi saskaņā ar SJO Rezolūciju A.799(19) “Pārskatīti ieteikumi attiecībā uz testu metodēm kuģubūves materiālu klasificēšanai nedegošu materiālu kategorijā”. Jebkurš cits materiāls ir degošs materiāls.

.1.a

B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

Nedegošs materiāls ir materiāls, kas nedeg un neizdala ugunsnedrošus tvaikus tādā daudzumā, lai tad, ja tie uzkarst līdz aptuveni 750 °C, notiktu pašaizdegšanās; to nosaka saskaņā ar Uzliesmošanas testu metožu kodeksu. Jebkurš cits materiāls ir degošs materiāls.

.2.

Uzliesmošanas standarttestā testēšanas krāsnīs attiecīgo starpsienu vai klāju paraugus pakļauj temperatūrām, kas aptuveni atbilst standarta laika-temperatūras līknei. Paraugu virsma, kas pakļauta temperatūrai, ir vismaz 4,65 m2 liela, un tās augstums (vai klāja garums) ir 2,44 metri, un šī virsma ir pēc iespējas līdzīga paredzētajai konstrukcijai, un attiecīgā gadījumā tai ir vismaz viens savienojums. Laika-temperatūras standarta līkni nosaka, velkot vienmērīgu līkni caur šādiem krāsns iekšējās temperatūras punktiem:

sākotnējā iekšējās krāsns temperatūra:

20 °C

pēc pirmajām 5 minūtēm:

576 °C

pēc 10 minūtēm:

679 °C

pēc 15 minūtēm:

738 °C

pēc 30 minūtēm:

841 °C

pēc 60 minūtēm:

945 °C

.2.a

B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

Uzliesmošanas standarttestā testēšanas krāsnīs attiecīgo starpsienu vai klāju paraugus pakļauj temperatūrām, kas aptuveni atbilst standarta temperatūras līknei. Pārbaudes metodes atbilst Uzliesmošanas testu metožu kodeksam.

.3.

A klases pārsegumus veido starpsienas un klāji, un tie atbilst šādām prasībām:

.1.

būvēti no tērauda vai cita ekvivalenta materiāla;

.2.

pienācīgi nostiprināti;

.3.

būvēti tā, lai nepieļautu dūmu un liesmu izlaušanos līdz vienu stundu ilgā uzliesmošanas standarttesta beigām;

.4.

tos izolē ar apstiprinātiem nedegošiem materiāliem, lai testā neizmantotās puses vidējā temperatūra nepārsniegtu 140 °C virs sākotnējās temperatūras un lai nevienā punktā, tajā skaitā nevienā savienojumā, temperatūra nepārsniegtu 180 °C virs sākotnējās temperatūras turpmāk norādītajos laikposmos:

A-60 klase

60 minūtes

A-30 klase

30 minūtes

A-15 klase

15 minūtes

A-0 klase

0 minūtes

.5.

Karoga valsts administrācija pieprasa starpsienas vai klāja modeļa testēšanu, lai nodrošinātu tā atbilstību minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar SJO Rezolūciju A.754(18).

B, C un D klases kuģiem, kas uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk, tekstu “SJO Rezolūcija A.754 (18)” aizstāj ar tekstu “Uzliesmošanas testu metožu kodekss”.

.4.

B klases pārsegumus veido starpsienas, klāji, griesti vai apšuvums, kas atbilst šādām prasībām:

.1.

būvēti tā, lai nepieļautu dūmu un liesmu izlaušanos līdz vienu stundu ilgā uzliesmošanas standarttesta beigām;

.2.

tos izolē tā, lai testā neizmantotās puses vidējā temperatūra nepārsniegtu 140 °C virs sākotnējās temperatūras un lai nevienā punktā, tajā skaitā nevienā savienojumā, temperatūra nepārsniegtu 225 °C virs sākotnējās temperatūras turpmāk norādītajos laikposmos:

B-15 klase

15 minūtes

B-0 klase

0 minūtes

.3.

tie ir būvēti no apstiprinātiem nedegošiem materiāliem, un visiem materiāliem, ko izmanto B klases pārsegumu izbūvē, jābūt nedegošiem, izņemot degošu finieri, kura izmantošanu var atļaut, ja tas atbilst citām šīs nodaļas prasībām;

.4.

karoga valsts administrācija pieprasa pārseguma modeļa pārbaudi, lai nodrošinātu tā atbilstību minētajām prasībām attiecībā uz viengabalainību un temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar SJO Rezolūciju A.754(18).

B, C un D klases kuģiem, kas uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk, tekstu “SJO Rezolūcija A.754 (18)” aizstāj ar tekstu “Uzliesmošanas testu metožu kodekss”.

.5.

C klases pārsegumi ir būvēti no apstiprinātiem nedegošiem materiāliem. Tiem nav jāatbilst prasībām, kas attiecas uz dūmu un liesmu izlaušanos, ne arī temperatūras paaugstināšanās ierobežojumiem. Degoša finiera izmantošanu atļauj ar noteikumu, ka tas atbilst citām šīs nodaļas prasībām.

.6.

Nepārtraukti B klases griesti vai apšuvums ir tādi B klases griesti vai apšuvums, kas beidzas tikai pie A vai B klases pārseguma.

.8.

Zema liesmas izplatība nozīmē, ka šādi raksturota virsma pietiekami ierobežo liesmas izplatību, ko nosaka ar uguns testu saskaņā ar SJO Rezolūciju A.653(16) attiecībā uz starpsienu, griestu un klāja apdares materiāliem.

.8.a

B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

Zema liesmas izplatība nozīmē, ka šādi raksturota virsma pietiekami ierobežo liesmas izplatību, ko nosaka saskaņā ar Uzliesmošanas testu metožu kodeksu.

.9.

Galvenās vertikālās zonas ir sekcijas, kurās korpusu, virsbūvi un kabīnes sadala A klases pārsegumi un kuru vidējais garums un platums uz jebkura klāja parasti nepārsniedz 40 metrus.

.10.

Dzīvojamās telpas ir telpas, ko izmanto sabiedriskajām telpām, gaiteņiem, tualetēm, kajītēm, birojiem, slimnīcām, kinozālēm, spēļu un atpūtas telpām, frizētavām, pieliekamajiem, kuros nav virtuves iekārtu, un tamlīdzīgām telpām.

.11.

Sabiedriskas telpas ir tā dzīvojamo telpu daļa, kurā ir zāles, ēdamistabas, saloni un līdzīgas pastāvīgi norobežotas vietas.

.12.

Dienesta telpas ir telpas, kurās ir kambīzes, pieliekamie, virtuves iekārtas, slēdzami skapīši, pasta telpa un naudas glabātuve, noliktavas, darbnīcas, izņemot tās, kas ietilpst mašīntelpā, un līdzīgas telpas un gaiteņi, kas ved uz šīm telpām.

.13.

Kravas telpas ir visas telpas, ko izmanto kravai (tajā skaitā naftas kravas tilpnes), un gaiteņi, kas ved uz šīm telpām.

.13.-1.

Transportlīdzekļu telpas ir kravas telpas, ko paredzēts izmantot, lai pārvadātu mehāniskos transportlīdzekļus, kam degvielas tvertnēs ir degviela piedziņas nodrošināšanai.

.14.

Ro-ro kravas telpas ir telpas, ko parasti nesadala un kas stiepjas visa kuģa garumā vai aizņem lielu daļu no tā, un kurās parasti horizontālā virzienā var iekraut un no kurām var izkraut mehāniskos transportlīdzekļus, kam degvielas tvertnēs ir degviela piedziņas nodrošināšanai, un/vai preces (iesaiņotas vai neiesaiņotas, vagonos vai piekabēs, transportlīdzekļos (tajā skaitā autocisternās un dzelzceļa cisternās), piekabēs, konteineros, paliktņos, nomontējamos rezervuāros vai līdzīgās nostiprināmās konstrukcijās vai tvertnēs).

.15.

Atvērtas ro-ro telpas ir ro-ro kravas telpas, kas ir atvērtas abos galos vai vienā galā un kas nodrošinātas ar atbilstīgu dabisku ventilāciju visā garumā, izmantojot pastāvīgas atveres sānu apšuvumā vai klāja segumā, vai no augšas, un uz kuģiem, kas uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk, šo kravas telpu kopējais virsmas laukums ir vismaz 10 % no sienu kopējā virsmas laukuma.

.15-1.

Atvērtas transportlīdzekļu telpas ir transportlīdzekļu telpas, kas ir atvērtas abos galos vai vienā galā un kas nodrošinātas ar atbilstīgu dabisku ventilāciju visā garumā, izmantojot pastāvīgas atveres sānu apšuvumā vai klāja segumā, vai no augšas, un uz kuģiem, kas uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk, šo kravas telpu kopējais virsmas laukums ir vismaz 10 % no sienu kopējā virsmas laukuma.

.16.

Slēgtas ro-ro kravas telpas ir ro-ro kravas telpas, kas nav ne atvērtas ro-ro kravas telpas, ne arī atklātais klājs.

.16-1.

Slēgtas transportlīdzekļu telpas ir transportlīdzekļu telpas, kas nav ne atvērtas transportlīdzekļu telpas, ne arī atklātais klājs.

.17.

Atklātais klājs ir klājs, kas pilnībā pakļauts laika apstākļu iedarbībai no augšas un vismaz no diviem sāniem.

.18.

Īpašas kategorijas telpas ir tās slēgtās transportlīdzekļu telpas virs starpsienu klāja vai zem tā, kurās var iebraukt un no kurām var izbraukt transportlīdzekļus, un kurās var uzturēties pasažieri. Īpašas kategorijas telpas var ierīkot uz vairākiem klājiem, ja kopējais lietderīgais augstums transportlīdzekļiem nepārsniedz 10 metrus.

.19.1.

A kategorijas mašīntelpas ir telpas un gaiteņi, kas ved uz tām, kurās ir:

.1.

iekšdedzes mehānismi, ko izmanto galvenajos dzinējos; vai

.2.

iekšdedzes mehānismi, ko izmanto citiem nolūkiem, nevis galvenajos dzinējos, ja šo mehānismu kopējā jauda nav mazāka par 375 kW; vai

.3.

jebkurš šķidrā kurināmā katls vai šķidrās degvielas sagatavošanas agregāts.

.19.2.

Mašīntelpas ir visas A kategorijas mašīntelpas un visas pārējās telpas, kurās ir mašīntelpas galvenie mehānismi, katli, šķidrās degvielas sagatavošanas agregāti, tvaika un iekšdedzes dzinēji, ģeneratori un svarīgākie elektriskie mehānismi, degvielas uzpildes vietas, saldēšanas, stabilizācijas, ventilācijas un kondicionēšanas iekārtas, un tamlīdzīgas telpas un šahtas, kas ved uz šīm telpām.

.20.

Šķidrās degvielas sagatavošanas agregāts ir iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu šķidro degvielu padevei uz šķidrā kurināmā katlu, vai iekārta, ko izmanto, lai sagatavotu sakarsētas degvielas padevi iekšdedzes dzinējam, un tas sastāv no saspiestas degvielas sūkņiem, filtriem un sildītājiem, kas sagatavo degvielu pie spiediena, kas pārsniedz 0,18 N/mm2.

.21.

Kontrolpunkti ir telpas, kurās atrodas kuģa radioiekārta vai galvenās navigācijas iekārtas, vai ārkārtas enerģijas avots, vai kur ir izvietots ugunsgrēka reģistrēšanas vai ugunsvadības aprīkojums.

.21.1.

Centrālais kontrolpunkts ir kontrolpunkts, kurā ir koncentrētas šādas vadības un indikatoru funkcijas:

.1.

stacionāras ugunsgrēka signalizācijas un uguns detektorsistēmas;

.2.

automātiskas sprinkleru, ugunsgrēka signalizācijas un uguns detektorsistēmas;

.3.

ugunsdrošo durvju indikatoru paneļi;

.4.

ugunsdrošo durvju noslēgšana;

.5.

ūdensnecaurlaidīgo durvju indikatoru paneļi;

.6.

ūdensnecaurlaidīgo durvju noslēgšana;

.7.

ventilatori;

.8.

vispārējā/ugunsgrēka signalizācija;

.9.

sakaru sistēmas, tajā skaitā telefoni; un

.10.

skaļruņu sistēmu mikrofoni.

.21.2.

Pastāvīgi uzraudzīts centrālais kontrolpunkts ir centrālais kontrolpunkts, kurā pastāvīgi uzturas atbildīgais apkalpes loceklis.

.22.

Telpas, kurās ir mēbeles un aprīkojums ar ierobežotu aizdegšanās risku, atbilstīgi noteikumam II-2/B/4 ir telpas, kurās ir mēbeles un aprīkojums ar ierobežotu aizdegšanās risku (kajītes, sabiedriskās telpas, dienesta telpas vai citas dzīvošanai paredzētas telpas), kurās:

.1.

visas iebūvētās mēbeles, piemēram, rakstāmgaldi, skapji, tualetes galdiņi, pultis, skapīši ir izgatavoti vienīgi no apstiprinātiem nedegošiem materiāliem, izņemot degošu finieri, kura biezums nepārsniedz 2 mm un ko var izmantot minēto mēbeļu daba virsmām;

.2.

visām neiebūvētajām mēbelēm, piemēram, krēsliem, dīvāniem, galdiem, karkass ir izgatavots no nedegošiem materiāliem;

.3.

visu drapējumu, aizkaru un citu piekārtu tekstilizstrādājumu materiāli ir izturīgi pret liesmu izplatīšanos, un šī izturība nav mazāka par vilnas ar masu 0,8 kg/m2 izturību saskaņā ar grozīto SJO Rezolūciju A.471(XII).

B, C un D klases kuģiem, kas uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk, tekstu “grozīto SJO Rezolūciju A.471(XII)” aizstāj ar tekstu “Uzliesmošanas testu metožu kodeksu”;

.4.

visi grīdas segumi ir izturīgi pret liesmu izplatīšanos, un šī izturība nav mazāka par šim pašam nolūkam izmantota vilnas materiāla izturību.

B, C un D klases kuģiem, kas uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk, šo apakšpunktu aizstāj ar turpmāk norādīto:

visiem grīdas segumiem ir vāja uguns izplatīšanas spēja;

.5.

visām atklātajām starpsienu virsmām, apšuvumiem un griestiem ir vāja uguns izplatīšanas spēja; un

.6.

visas polsterētās mēbeles ir izturīgas pret aizdegšanos un liesmu izplatīšanos saskaņā ar SJO Rezolūcijas A.652(16) Polsterētu mēbeļu uzliesmošanas testu metodēm.

B, C un D klases kuģiem, kas uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk, tekstu “SJO Rezolūciju A.652(16)” aizstāj ar tekstu “Uzliesmošanas testu metožu kodeksu”.

B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

.7.

visi gultas piederumi ir izturīgi pret aizdegšanos un liesmu izplatīšanos, ko nosaka saskaņā ar Uzliesmošanas testu metožu kodeksu.

.23.

Ro-ro pasažieru kuģis ir pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām vai īpašas kategorijas telpām, kas definētas šajā noteikumā II-2/A/2.

.24.

Uzliesmošanas testu metožu kodekss ir Starptautiskais kodekss par ugunsdrošības testu metožu piemērošanu, kas pieņemts ar grozīto Rezolūciju MSC.61(67).

.25.

Ugunsdrošības sistēmu kodekss ir Starptautiskais ugunsdrošības sistēmu kodekss, kas pieņemts ar grozīto Rezolūciju MSC.98(73).

.26.

Uzliesmošanas temperatūra ir temperatūra Celsija grādos (slēgtā tīģeļa tests), pie kuras priekšmets izdala pietiekami daudz uzliesmojošu tvaiku, lai aizdegtos, ko nosaka ar apstiprinātu uzliesmošanas temperatūras aparātu.

.27.

Preskriptīvas prasības nozīmē konstrukcijas raksturīgās īpašības, ierobežotus izmērus vai ugunsdrošības sistēmas, kas norādītas šajā nodaļā.

.28.

Ugunsdrošības aizbīdnis noteikuma II-2/B/9a īstenošanas nolūkā ir ventilācijas cauruļvadā uzstādīta ierīce, kas normālos apstākļos paliek atvērta, netraucējot plūsmai cauruļvadā, un tiek aizvērta ugunsgrēka laikā, apturot plūsmu cauruļvadā, lai ierobežotu uguns pārnesi. Ar iepriekš sniegtās definīcijas izmantošanu var būt saistīti šādi termini:

.1.

automātisks ugunsdrošības aizbīdnis ir ugunsdrošības aizbīdnis, kas aizveras neatkarīgi, reaģējot uz sadegšanas produktu iedarbību;

.2.

ar roku darbināms ugunsdrošības aizbīdnis ir ugunsdrošības aizbīdnis, kura atvēršanu vai aizvēršanu apkalpe veic manuāli; un

.3.

ar tālvadību vadāms ugunsdrošības aizbīdnis ir ugunsdrošības aizbīdnis, kuru apkalpe aizver, izmantojot vadības ierīci, kas atrodas attālināti no vadāmā aizbīdņa.

.29.

Dūmu aizbīdnis noteikuma II-2/B/9.a īstenošanas nolūkā ir ventilācijas cauruļvadā uzstādīta ierīce, kas normālos apstākļos paliek atvērta, netraucējot plūsmai cauruļvadā, un tiek aizvērta ugunsgrēka laikā, apturot plūsmu cauruļvadā, lai ierobežotu dūmu un karstu gāzu pārnesi. Dūmu aizbīdnis nav paredzēts tā ugunsizturīgā pārseguma viengabalainības nodrošināšanai, kurā ierīkots ventilācijas cauruļvads. Iepriekš sniegtās definīcijas izmantošana var būt saistīta ar šādiem terminiem:

.1.

automātisks dūmu aizbīdnis ir dūmu aizbīdnis, kas aizveras neatkarīgi, reaģējot uz dūmu vai karstu gāzu iedarbību;

.2.

ar roku darbināms dūmu aizbīdnis ir dūmu aizbīdnis, kura atvēršanu vai aizvēršanu apkalpe veic manuāli; un

.3.

ar tālvadību vadāms dūmu aizbīdnis ir dūmu aizbīdnis, kuru apkalpe aizver, izmantojot vadības ierīci, kas atrodas attālināti no vadāmā aizbīdņa.

3.   Noteikums II-2/A/3. Ugunsdzēsības sūkņi, ugunsdzēsības maģistrāles, hidranti, šļūtenes un sprauslas (R 4)

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI

.1.1.

Uz katra kuģa nodrošina ugunsdzēsības sūkņus, ugunsdzēsības maģistrāles, krānus, šļūtenes un sprauslas, kas attiecīgi atbilst noteikumam II-2/A/3.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI, KURI UZBŪVĒTI PIRMS 2003. GADA 1. JANVĀRA

.1.2.

Ja ir vajadzīgi vairāki neatkarīgi ugunsdzēsības sūkņi, viegli pieejamā un drošā vietā ārpus mašīntelpas ierīko slēgvārstus, lai no pārējās ugunsdzēsības maģistrāles atdalītu to ugunsdzēsības maģistrāles daļu mašīntelpā, kurā ietilpst galvenais ugunsdzēsības sūknis vai sūkņi. Ugunsdzēsības maģistrāli ierīko tā, lai tad, kad ir aizvērti slēgvārsti, visiem kuģa hidrantiem, izņemot tos, kas atrodas iepriekšminētajā mašīntelpā, ūdeni var piegādāt ugunsdzēsības sūknis ārpus minētās mašīntelpas, izmantojot caurules, kas nešķērso mašīntelpu. Izņēmuma gadījumā neliela avārijas ugunsdzēsības sūkņa iesūkšanas un izsūknēšanas cauruļu sistēmas daļa var šķērsot mašīntelpu, ja to nav praktiski iespējams ierīkot, apejot mašīntelpu, ja ugunsdzēsības maģistrāles viengabalainību saglabā, ievietojot caurules pietiekami biezā tērauda apvalkā.

JAUNI B, C UN D KLASES KUĢI, KAS UZBŪVĒTI 2003. GADA 1. JANVĀRĪ VAI VĒLĀK

.1.3.

Viegli pieejamā un izturīgā vietā ārpus mašīntelpas ierīko slēgvārstus, lai no pārējās ugunsdzēsības maģistrāles atdalītu to ugunsdzēsības maģistrāles daļu mašīntelpā, kurā ietilpst galvenais ugunsdzēsības sūknis vai sūkņi. Ugunsdzēsības maģistrāli ierīko tā, lai tad, kad ir aizvērti slēgvārsti, visiem kuģa hidrantiem, izņemot tos, kas atrodas iepriekšminētajā mašīntelpā, ūdeni var piegādāt cits sūknis vai avārijas ugunsdzēsības sūknis. Avārijas sūkni, šā sūkņa jūras ūdens ieplūdes atveri un iesūknēšanas un izsūknēšanas caurules un slēgvārstus ierīko ārpus mašīntelpas. Ja tas nav iespējams, mašīntelpā var ierīkot jūras lādi, ja vārstu regulē ar tālvadību no posteņa tajā pašā nodalījumā, kur atrodas avārijas sūknis, un iesūknēšanas caurule ir pēc iespējas īsāka. Īsi iesūknēšanas vai izplūdes cauruļvadi var šķērsot mašīntelpu, ja tiem ir pietiekami biezs tērauda apvalks vai izolācija atbilstīgi A-60 standartiem. Cauruļu sieniņas ir pietiekami biezas, bet ne plānākas par 11 mm, un tās ir savienotas metinot, izņemot atloka savienojumu ar jūras ūdens ieplūdes vārstu.

JAUNI UN ESOŠIE B KLASES KUĢI UN JAUNI C UN D KLASES KUĢI

.2.

Ugunsdzēsības sūkņu jauda

.1.

Vajadzīgie ugunsdzēsības sūkņi ugunsdzēšanas nolūkā pie.4.2. punktā norādītā spiediena var piegādāt ūdens daudzumu, kas ir vismaz divas trešdaļas no daudzuma, kas jāizsūknē sateces sūkņiem, kad tos izmanto atsūknēšanā.

.2.

Uz katra kuģa, kur saskaņā ar šo noteikumu II-2/A/3 jābūt vairākiem ugunsdzēsības sūkņiem, katra vajadzīgā sūkņa jauda ir vismaz 80 % no kopējās vajadzīgās jaudas, izdalot ar vajadzīgo ugunsdzēsības sūkņu minimālo skaitu, bet jebkurā gadījumā tā nedrīkst būt mazāka par 25 m3/h un katram sūknim jāspēj piegādāt vismaz divas vajadzīgās ūdensstrūklas. Šiem ugunsdzēsības sūkņiem jāspēj apgādāt ugunsdzēsības maģistrāles sistēma atbilstīgi vajadzīgajiem apstākļiem.

.3.

Ja uz kuģiem, kas uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk, uzstādīto sūkņu skaits pārsniedz minimālo sūkņu skaitu, papildu sūkņu jauda ir vismaz 25 m3/h un tie var nodrošināt vismaz divas ūdensstrūklas, kā noteikts šā noteikuma II-2/A/3.5. punktā.

.3.

Ugunsdzēsības sūkņu, ugunsdzēsības maģistrāļu sistēmas un ūdens apgādes ērta pieejamība

.1.

Uz kuģiem uzstāda turpmāk norādīto mehāniskās piedziņas ugunsdzēsības sūkņu skaitu:

.1.

kuģi, kas drīkst pārvadāt vairāk nekā 500 pasažierus: vismaz trīs sūkņi, no kuriem viens var būt sūknis, ko darbina galvenais dzinējs;

.2.

kuģi, kas drīkst pārvadāt 500 pasažierus vai mazāk: vismaz divi sūkņi, no kuriem viens var būt sūknis, ko darbina galvenais dzinējs.

.2.

Kanalizācijas, balasta, kravas telpu vai vispārējas lietošanas sūkņus var uzskatīt par ugunsdzēsības sūkņiem, ja tos parasti neizmanto naftas sūknēšanai – ja tos reizēm izmanto šķidrās degvielas pārliešanai vai sūknēšanai, tos aprīko ar piemērotām pārslēgšanas ierīcēm.

.3.

Jūras savienojumu, ugunsdzēsības sūkņu un to enerģijas avotu sistēma ir tāda, lai, izceļoties ugunsgrēkam vienā nodalījumā uz kuģa, kas drīkst pārvadāt vairāk nekā 250 pasažierus, nepārstāj darboties visi ugunsdzēsības sūkņi.

Uz jauniem B klases kuģiem, kas drīkst pārvadāt 250 pasažierus vai mazāk, ja, izceļoties ugunsgrēkam vienā nodalījumā, var pārstāt darboties visi sūkņi, kā alternatīvu ūdens piegādei ugunsdzēšanas nolūkā izmanto neatkarīgi darbināmu, mehāniskas piedziņas avārijas ugunsdzēsības sūkni, kura enerģijas avots un jūras ūdens ieplūdes atvere atrodas ārpus mašīntelpas. Minētajam neatkarīgi darbināmajam mehāniskās piedziņas avārijas ugunsdzēsības sūknim jāatbilst Ugunsdrošības sistēmu kodeksa noteikumiem attiecībā uz kuģiem, kas uzbūvēti 2003. gada 1. janvārī vai vēlāk.

.4.

Uz jauniem B klases kuģiem, kas drīkst pārvadāt vairāk nekā 250 pasažierus, ērti pieejama ūdens apgādes sistēma ir tāda, ka no jebkura iekštelpās esoša hidranta uzreiz var iegūt vismaz vienu efektīvu ūdensstrūklu un turpmāko ūdens padevi nodrošina ar vajadzīgā ugunsdzēsības sūkņa automātisku palaišanu.

.5.

Uz kuģiem, kur mašīntelpu periodiski atstāj bez uzraudzības vai sardzē jāstāv tikai vienam apkalpes loceklim, ugunsdzēsības maģistrāles sistēma nekavējoties piegādā ūdeni zem piemērota spiediena, no komandtiltiņa un ugunsvadības punkta, ja tāds ir, ar tālvadību palaižot vienu no galvenajiem ugunsdzēsības tālvadības sūkņiem, vai arī izmantojot vienu galveno ugunsdzēsības sūkni, pastāvīgi turot zem spiediena ugunsdzēsības maģistrāles sistēmu.

.6.

Katra ugunsdzēsības sūkņa padeves vārstu aprīko ar vienvirziena vārstu.

.4.