(1)

Padome ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 412/2013 (2) (“sākotnējā regula”), kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/1932 (3), noteica galīgo antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” vai “ĶTR”) izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu. Spēkā esošie individuālie antidempinga maksājumi ir 13,1–23,4 % robežās. Visiem minētās regulas pielikumā uzskaitītajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, tika piemērots 17,9 % maksājums un visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem – atlikušais maksājums 36,1 %. Šie pasākumi turpmāk tekstā būs minēti kā “sākotnējie pasākumi”, un izmeklēšana, kuras rezultātā ar sākotnējo regulu noteica pasākumus, turpmāk tekstā būs minēta kā “sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 803/2014 (4) četriem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika noteikts 17,9 % maksājums, kurš tika noteikts ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un tie tika iekļauti sākotnējās regulas pielikuma Ķīnas ražotāju eksportētāju sarakstā.

(3)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/2207 (5) vēl četriem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika noteikts 17,9 % maksājums, kurš tika noteikts ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un minētie četri Ķīnas ražotāji eksportētāji tika iekļauti sākotnējās regulas pielikuma Ķīnas ražotāju eksportētāju sarakstā.

(4)

Ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu , Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1198 (6) saglabāja sākotnējos pasākumus. Turpmāk šie pasākumi tiks dēvēti par “spēkā esošajiem pasākumiem”, bet termiņbeigu izmeklēšana – par “pēdējo izmeklēšanu”.

(5)

2019. gada sākumā Komisija analizēja pierādījumus, kas bija pieejami par keramikas galda piederumu un virtuves piederumu tirdzniecības modeļiem un pārdošanas kanāliem kopš sākotnējo pasākumu noteikšanas. Par šādu novirzīšanas praksi liecina tas, ka, salīdzinot eksporta skaitļus laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam, dažu ražotāju eksportētāju eksports strauji palielinās vai samazinās. Turklāt dažos gadījumos dažu ražotāju eksportētāju faktiskais eksporta apjoms pārsniedz deklarēto ražošanas apjomu. Vēl bija jautājums par uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu ļaunprātīgu izmantošanu.

(6)

No minētajiem rādītājiem izriet, ka daži ražotāji eksportētāji, kuriem patlaban noteikts 36,1 % atlikušais maksājums, un ražotāji eksportētāji, kuriem noteikts individuālais maksājums, ir pārdevuši keramikas galda piederumus un virtuves piederumus ar citu ražotāju eksportētāju starpniecību, kuriem noteikts zemāks maksājums.

(7)

Pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas vērojamās no Ķīnas eksportēto keramikas galda piederumu un virtuves piederumu tirdzniecības modeļa pārmaiņas, kam bez maksājuma uzlikšanas nebija pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma, varētu būt izraisījusi minētā novirzīšanas prakse. Turklāt Komisijas rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka attiecīgajam ražojumam noteikto spēkā esošo antidempinga pasākumu koriģējošā ietekme tiek mazināta gan daudzuma, gan cenu ziņā. Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam dažiem ražotājiem eksportētājiem būtiski palielinājās 15. apsvērumā noteiktā izmeklējamā ražojuma importa apjoms. Turklāt atsevišķos gadījumos dažu ražotāju eksportētāju faktiskais eksporta apjoms pārsniedz to deklarēto ražošanas apjomu. Turklāt bija pietiekami pierādījumi tam, ka izmeklējamā ražojuma imports bija par cenām, kas bija zemākas par izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, noteikto cenu, kas nerada kaitējumu.

(8)

Visbeidzot Komisijas rīcībā ir pietiekami pierādījumi, ka izmeklējamo ražojumu eksportē par dempinga cenām attiecībā pret iepriekš noteikto normālo vērtību.

(9)

Tādējādi Komisija, informējusi dalībvalstis, konstatēja, ka ir pietiekami pierādījumi izmeklēšanas sākšanai, ievērojot pamatregulas 13. pantu. Līdz ar to Komisija pieņēma Regulu (ES) 2019/464 (7) (“sākotnējā regula”), ar ko pēc savas iniciatīvas sāka izmeklēšanu par iespējamu tādu antidempinga pasākumu apiešanu, kas noteikti Ķīnas izcelsmes keramikas galda piederumiem un virtuves piederumiem, kuri importēti ar sākotnējās regulas pielikumā uzskaitītajiem 50 Taric papildu kodiem. Minētie Taric papildu kodi piešķirti 50 ražotājiem eksportētājiem, kuri bija uzņēmumu grupas vai arī atsevišķi uzņēmumi no ĶTR (“uzņēmumi”).

(10)

Komisija arī deva rīkojumu muitas dienestiem reģistrēt tādu keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu, kuriem deklarācijā norādīti sākotnējās regulas pielikumā uzskaitītie 50 Taric papildu kodi.

(11)

Komisija paziņoja ĶTR iestādēm, sākotnējās regulas pielikumā uzskaitītajiem 50 ražotājiem eksportētājiem un Savienības ražošanas nozarei par izmeklēšanas sākšanu. Šajā pielikumā uzskaitītajiem 50 ražotājiem eksportētājiem tā nosūtīja arī anketas, lūdzot sniegt ziņas arī par ikvienu saistīto uzņēmumu, kurš atrodas Ķīnas Tautas Republikā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli, kā arī pieprasīt uzklausīšanu.

(12)

Minētajiem sākotnējās regulas pielikumā uzskaitītajiem 50 ražotājiem eksportētājiem tika noteikti šādi antidempinga maksājumi:

(13)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2015. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim (“IP”). Lai izmeklētu arī iespējamās pārmaiņas tirdzniecības modelī un praksi, procesu vai darbu, kas tās izraisījuši, tika savākti dati par IP. Lai pārbaudītu, vai varētu būt mazinājusies spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme un vai pastāv dempings, par laikposmu no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim (“pārskata periods” jeb “PP”) tika vākti detalizētāki dati.

(14)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 1. punktu, Komisija analizēja, vai attiecībā uz individuāliem ražotājiem eksportētājiem ĶTR bija pārmaiņas tirdzniecības modelī, vai tās izriet no prakses, procesa vai darba un vai tām nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma noteikšana, vai bija pierādījumi par kaitējumu vai arī pierādījumi par to, ka maksājuma koriģējošā ietekme mazinās izmeklējamā ražojuma cenu un/vai daudzumu izteiksmē, un vai bija pierādījumi par dempinga turpināšanos.

(15)

Attiecīgais ražojums ir keramikas galda piederumi un virtuves piederumi, kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 6911 10 00, ex 6912 00 21, ex 6912 00 23, ex 6912 00 25 un ex 6912 00 29 (Taric kodi 6911100090, 6912002111, 6912002191, 6912002310, 6912002510 un 6912002910) un ir ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā (“attiecīgais ražojums”).

Nav iekļauti šādi ražojumi:

(16)

Izmeklējamais ražojums ir tāds pats kā iepriekšējā apsvērumā definētais “attiecīgais ražojums”, to patlaban klasificē ar tādiem pašiem KN un Taric kodiem kā attiecīgo ražojumu un importē ar sākotnējās regulas pielikumā uzskaitītajiem Taric papildu kodiem (“izmeklējamais ražojums”).

(17)

No 50 ražotājiem eksportētājiem atbildes uz anketas jautājumiem neiesniedza 13.

(18)

Šos 13 ražotājus eksportētājus Komisija, ievērojot pamatregulas 18. panta 1. punktu, uzskatīja par tādiem, kas nesadarbojās, un tāpēc, kā tas paskaidrots nākamajā apsvērumā, savus konstatējumus par tiem balstīja uz pieejamajiem faktiem.

(19)

Visi 13 ražotāji eksportētāji, kam noteica 17,9 % maksājumu, laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam strauji palielināja eksportu vai pārsniedza savu eksporta jaudu, kuru tie pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā bija norādījuši atlases procesā. Bez apiešanas prakses nav cita ekonomiskā pamatojuma, tāpēc Komisija secināja, ka minētie ražotāji eksportētāji piedalās novirzīšanas praksē. Tādējādi ir lietderīgi, ka to uzņēmuma īpašie Taric papildu kodi tiktu atcelti un uz minētajiem ražotājiem eksportētājiem tiktu attiecināta atlikusī maksājuma likme 36,1 %.

(20)

Turklāt trīs no trīspadsmit ražotājiem eksportētājiem bija saistīti ar trim citiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem to individuālā Taric papildu koda dēļ tika noteikta 17,9 % maksājuma likme, ko noteica uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(21)

Tāpēc Komisija sākotnēji secināja, ka ir lietderīgi noteikt, ka būtu jāatceļ uzņēmuma īpašais Taric papildu kods, lai izvairītos no riska, ka caur minētajiem saistītajiem uzņēmumiem tiek praktizēta novirzīšana. Arī uz trim saistītajiem ražotājiem eksportētājiem būtu jāattiecina atlikusī maksājuma likme 36,1 %.

(22)

Pēc informācijas atklāšanas pieteicās viens no trim uzņēmumiem un apgalvoja, ka tas nav saistīts ar vienu no uzņēmumiem, kurš neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. 2019. gada 10. oktobra uzklausīšanā un tad 2019. gada 21. oktobra vēstulē šis uzņēmums paskaidroja, ka termiņbeigu pārskatīšanas atlases atbildē bija norādīts nepareizi, ka abi uzņēmumi ir saistīti, lai gan patiesībā tie ir tikai darījumdarbības partneri. Uzņēmums pēc Komisijas pieprasījuma iesniedza dokumentus par savu uzņēmuma struktūru un akcionāriem, kuri parādīja, ka nekādas saistības tik tiešām nav. Tā kā šādas saistības nav un uzņēmums pierādīja, ka tā eksporta darbības kāpums atbilda tā ražošanas jaudai 2016. gadā, Komisija secināja, ka uzņēmuma īpašais Taric papildu kods šim uzņēmumam nebija jāatceļ.

(23)

Tāpēc Komisija pēc informācijas izpaušanas galīgi secināja, ka atlikusī maksājuma likme 36,1 % būtu jāpiemēro:

(24)

Nākamajos apsvērumos paskaidrots, ka, analizējot 37 ražotāju eksportētāju iesniegtās atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija konstatēja, ka 18 no tiem bija iesnieguši ļoti nepilnīgas atbildes.

(25)

Pirmais ražotājs eksportētājs iesniedza nepilnīgu informāciju un 2019. gada 28. aprīlī paziņoja, ka tas 2018. gada augustā bija pārtraucis ražot attiecīgo ražojumu. 2019. gada 3. jūnijā Komisija informēja uzņēmumu, ka tikai ražotāji eksportētāji ir tiesīgi saņemt individuālu Taric papildu kodu. Tādējādi Komisija plāno atcelt tā Taric papildu kodu un uzņēmumam turpmāk piemērot tādu pašu režīmu kā citiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecina Taric papildu kodu “B999”. Uzņēmums papildu piezīmes nesniedza.

(26)

Otrais ražotājs eksportētājs, kuram arī noteikts antidempinga maksājums 17,9 %, 2019. gada aprīlī iesniedza vairākus dokumentus un maijā – atbildes uz anketas jautājumiem. Šī atbilde liecināja, ka ražotājam eksportētājam bija viens saistītais uzņēmums. Komisija šo atbildi pārbaudīja, salīdzinot to ar citiem brīvi pieejamiem informācijas avotiem. Tā konstatēja, ka šajā grupā bija citi saistītie uzņēmumi, kurus uzņēmums savās atbildēs uz anketas jautājumiem nebija izpaudis. Par minēto konstatējumu ražotājs eksportētājs tika informēts 2019. gada 24. jūnija vēstulē par trūkstošo informāciju. Pēc tam, 2019. gada 28. jūnijā, ražotājs eksportētājs atzina, ka tas bija saistīts ar vēl vienu citu uzņēmumu. Tomēr ražotāja eksportētāja grupa prasītās atbildes uz anketas jautājumiem par minēto uzņēmumu noteiktajā termiņā nesniedza. Tādējādi 2019. gada 8. jūlijā Komisija informēja ražotāju eksportētāju, ka tā izdarīs konstatējumus uz pieejamo faktu pamata (8) un uzņēmums ir tiesīgs pieprasīt, lai to uzklausa tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Ražotājs eksportētājs papildu piezīmes nesniedza.

(27)

2019. gada 5. jūlijā trešais ražotājs eksportētājs informēja Komisiju, ka tas nevar atbildēt uz Komisijas vēstuli par trūkstošo informāciju un ļoti labi apzinās neatbildēšanas negatīvās sekas. Tādējādi 2019. gada 9. jūlijā Komisija informēja ražotāju eksportētāju, ka tā izdarīs konstatējumus uz pieejamo faktu pamata (9) un uzņēmums ir tiesīgs pieprasīt, lai to uzklausa tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Ražotājs eksportētājs papildu piezīmes nesniedza.

(28)

Katrs no atlikušajiem 15 ražotājiem eksportētājiem, kuri bija iesnieguši ļoti nepilnīgas atbildes, laikā no 2019. gada 27. maija līdz 18. jūlijam saņēma vēstuli, kurā bija izklāstīti iemesli Komisijas sākotnējam secinājumam par to, ka atbildes ir ļoti nepilnīgas. To, ka minētās 15 atbildes ir ļoti nepilnīgas, Komisija sākotnēji secināja šādu atkārtotu problēmu dēļ, piemēram:

(29)

Katrs no minētajiem 15 ražotājiem eksportētājiem tajā pašā vēstulē tika informēts arī par to, ka:

(30)

Tāpēc trīs no minētajiem 15 ražotājiem eksportētājiem:

(31)

Divi citi (no minētajiem 15) ražotāji eksportētāji pēc tam iesniedza vēl dažus dokumentus, lai arī to atbildes joprojām nevarēja uzskatīt par izsmeļošām. Komisija nolēma tomēr veikt pārbaudes apmeklējumus abu minēto ražotāju eksportētāju telpās. Minēto pārbaudes apmeklējumu laikā Komisija abiem ražotājiem eksportētājiem konstatēja problēmas, proti, netika izpausta informācija par saistītajiem uzņēmumiem un nebija pareizi deklarēta konkrētu attiecīgā ražojuma veidu pārveidošana. Tādējādi 2019. gada 7. augustā Komisija informēja abus ražotājus eksportētājus, ka tā joprojām plāno piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija norādīja uz faktu, ka ražotāji eksportētāji nevarēja pierādīt, ka 2018. gadā tā eksportam bez citu Ķīnas ražotāju eksportētāju produkcijas novirzīšanas bija kāds cits ekonomiskais pamatojums. Minētajā vēstulē Komisija abus ražotājus eksportētājus informēja arī par to, ka tiem vēlākais līdz 2019. gada 16. augustam ir tiesības pieprasīt, lai tos uzklausītu tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Neviens no abiem uzņēmumiem nepieprasīja uzklausīšanu noliktajā termiņā.

(32)

2019. gada 1. augustā cits ražotājs eksportētājs, atbildot uz Komisijas sākotnējo novērtējumu par to, ka tā atbildes uz anketas jautājumiem nebija izsmeļošas, iesniedza papildu informāciju. Komisija šo papildu informāciju izvērtēja. Tomēr netika novērstas atsevišķas problēmas, piemēram, netika sniegta pilnīga informācija par tā visiem saistītajiem uzņēmumiem. Tādējādi 2019. gada 13. augustā Komisija informēja ražotāju eksportētāju, ka tā joprojām plāno piemērot pamatregulas 18. pantu. Šai sakarā Komisija uzsvēra, ka ražotājs eksportētājs nav sniedzis pierādījumus par tā eksportu 2018. gada laikā, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedza ražotāja eksportētāja tai pašā periodā faktiski saražoto daudzumu [tonnās]. Minētajā vēstulē Komisija ražotāju eksportētāju informēja arī par to, ka tam vēlākais līdz 2019. gada 23. augustam ir tiesības pieprasīt, lai to uzklausītu tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Ražotājs eksportētājs noliktajā termiņā neatbildēja.

(33)

Komisija 2019. gada 18. maija un 26. jūnija vēstulēs informēja citu ražotāju eksportētāju par nepilnībām tā atbildēs uz prasīto dokumentāciju un ka Komisija plāno piemērot pamatregulas 18. pantu. 2019. gada 2. jūlijā ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka tas sniedzis visu prasīto informāciju un vēlreiz iesniedza finanšu pārskatus par 2015.–2018. gada periodu, bet neatbildēja uz anketas jautājumiem par tā saistīto uzņēmumu. 2019. gada 12. un 22. augustā ražotājs eksportētājs ar šo problēmu vērsās pie uzklausīšanas amatpersonas. Komisija 2019. gada 27. augusta vēstulē ražotājam eksportētājam darīja zināmus iemeslus, kādēļ tā 2. jūlijā sniegtā papildu informācija joprojām ir ļoti nepilnīga, un to informēja, ka Komisija tādējādi plāno piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija norādīja uz faktu, ka minētais ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt, ka bez citu Ķīnas ražotāju eksportētāju produkcijas novirzīšanas tā eksportam 2018. gadā būtu kāds cits ekonomiskais pamatojums. Minētajā vēstulē Komisija informēja ražotāju eksportētāju, ka tas vēlākais līdz 2019. gada 2. septembrim var iesniegt uzklausīšanas pieprasījumu. Ražotājs eksportētājs noliktajā termiņā neatbildēja. 2019. gada 10. septembrī tas nosūtīja Komisijai e-pastu, kam pievienots dokuments, no kura izrietēja, ka tas vairs nebija saistīts ar savu saistīto uzņēmumu. Komisija 2019. gada 13. septembra vēstulē atkārtoti uzsvēra, ka tā plāno piemērot pamatregulas 18. pantu, jo jaunākajos iesniegtajos dokumentos jaunas informācijas nebija un atbilde joprojām bija ļoti nepilnīga. Rezultātā tika secināts, ka šis ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt, ka bez novirzīšanas 2018. gadā tā eksportam bija kāds cits ekonomiskais pamatojums.

(34)

Visbeidzot, viens ražotājs eksportētājs pieprasīja Komisijas dienestiem uzklausīšanu, kas notika 2019. gada 18. jūlijā. Minētās uzklausīšanas laikā ražotājs eksportētājs iesniedza sava Honkongas tirgotāja atbildes uz anketas jautājumiem un papildu dokumentāciju un skaidrojumus. Pēc uzklausīšanas minētais ražotājs eksportētājs pēc Komisijas konkrētā pieprasījuma sniedza visus prasītos dokumentus, kuri parādīja, ka tas neīstenoja novirzīšanu, citu nesaistīto ražotāju eksportētāju attiecīgo ražojumu pārdodot ar savu Taric papildu kodu. Rezultātā Komisija šim ražotājam eksportētājam neplānoja piemērot pamatregulas 18. pantu.

(35)

Sākotnējās regulas 21.–23. apsvērumā par daļējas sadarbošanās vai nesadarbošanās sekām pienācīgi tika informēti pavisam 17 ražotāji eksportētāji no 18 ražotājiem eksportētājiem. Tādējādi, ievērojot pamatregulas 18. panta 1. punktu, Komisija savus konstatējumus par minētajiem 17 uzņēmumiem pamatoja ar pieejamajiem faktiem, ieskaitot datus par eksporta tendencēm uz Savienību (sīkākai informācijai sk. 36. apsvērumu), un ar savu novērtējumu par anketas atbilžu nepilnībām.

(36)

15 ražotājiem eksportētājiem no minētajiem 17:

Bez apiešanas prakses nav cita ekonomiskā pamatojuma, tāpēc Komisija secināja, ka minētie ražotāji eksportētāji piedalās novirzīšanā.

(37)

Tāpēc ir lietderīgi, ka 36,1 % atlikusī maksājuma likme tiktu piemērota minētajiem 17 ražotājiem eksportētājiem, kuriem sākotnēji tika noteikts zemāks maksājums, kā tas paskaidrots 12. apsvērumā, un tiktu atcelts to uzņēmuma īpašais Taric papildu kods. Kā paskaidrots 34. apsvērumā, tika konstatēts, ka apiešanas praksē nebija iesaistīts tikai viens ražotājs eksportētājs, un tāpēc būtu jāsaglabā tā individuālais Taric papildu kods un tam noteiktā 17,9 % maksājuma likme.

(38)

Pēc informācijas izpaušanas trīs no minētajiem 17 uzņēmumiem iesniedza piezīmes, kuras Komisija 39.–41. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ nepieņēma.

(39)

Viens uzņēmums apgalvoja, ka tas atbildes uz anketas jautājumiem nebija sniedzis pienācīgi, jo “nebija pilnībā sapratis anketas jautājumus” un “tam nebija pietiekamas izpratnes par uzņēmuma ražošanas pamatceha darbu”. Uzņēmums tāpēc pieprasīja iespēju atbildes uz anketas jautājumiem iesniegt atkārtoti. Šai sakarā būtu jānorāda, ka uzņēmumam bija visas iespējas pieteikties izmeklēšanas laikā. 2019. gada 3. jūnijā Komisija paziņoja, ka konstatēto nepilnību dēļ tā plāno atcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu. Komisija uzņēmumam norādīja, ka tam ir tiesības sniegt sīkākus skaidrojumus. Atbildi nesaņēmusi, 2019. gada 26. jūnijā Komisija paziņoja: “Jūsu uzņēmums noliktajā termiņā nav sniedzis informāciju, kas anketas jautājumos prasīta arī par finanšu, pārdošanas apjoma un ražošanas datiem.” Pēc informācijas izpaušanas uzņēmumam bija vēl trīs nedēļas laika iesniegt prasītos datus un piezīmes. Noliktajā termiņā papildu informācija netika saņemta. Tādējādi, kā tas uzņēmumam jau tika paziņots 2019. gada 3. jūnijā un 26. jūnijā, ir lietderīgi atcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu.

(40)

Pēc informācijas izpaušanas otrais uzņēmums 2019. gada 11. oktobra e-pastā apgalvoja, ka tas sadarbojies pilnībā, un šai sakarā atsaucās uz savām 2019. gada 28. aprīlī un 6. jūnijā iesniegtajām piezīmēm. Piedevām tas minētajā e-pastā apstiprināja, ka darījumdarbības atļaujā norādīts, ka uzņēmums ir tirdzniecības uzņēmums, un tas novirzīšanu neīstenoja. Te būtu jānorāda, ka uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu var saņemt tikai ražotāji eksportētāji. Tā kā pats uzņēmums atzina, ka ir tirgotājs, ir lietderīgi atcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu, kā tas uzņēmumam jau tika paziņots 2019. gada 3. jūnijā un 26. jūnijā.

(41)

Visbeidzot trešais uzņēmums apgalvoja, ka tas sadarbojies pilnībā un nav iesaistīts novirzīšanas praksē. Šai ziņā būtu jāatgādina, ka 2019. gada 28. maijā un 26. jūnijā Komisija uzņēmumam jau norādīja uz nepilnībām tā atbildēs uz anketas jautājumiem. Turklāt 2019. gada 27. augustā Komisija uzņēmumam vēlreiz paskaidroja, ka nav sniegtas atbildes uz daudziem citiem jautājumiem, kas izklāstīti pirmajā 28. maija vēstulē. Kad bija pagājis pēdējais termiņš, 2019. gada 13. septembrī Komisija informēja uzņēmumu, ka tas nav iesniedzis prasītos dokumentus. Rezultātā uzņēmums nesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka eksporta kāpums uz Savienību 2018. gadā ir ekonomiski pamatots, nevis to izraisījusi citu Ķīnas galda piederumu ražotāju produkcijas novirzīšana. Tādējādi, kā tas uzņēmumam jau tika paziņots 2019. gada 28. maijā, 2019. gada 26. jūnijā un 2019. gada 13. augustā, ir lietderīgi atcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu.

(42)

Pirms informācijas izpaušanas Komisija vēl norādīja, ka trīs no 17 ražotājiem eksportētājiem bija saistīti ar citiem četriem uzņēmumiem, kuriem bija individuālais Taric papildu kods un līdz ar to tiem bija noteikta 17,9 % maksājuma likme, ko noteica uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(43)

Tāpēc, lai izvairītos no riska, ka caur minētajiem saistītajiem uzņēmumiem tiek īstenota novirzīšana, minētajā posmā Komisija secināja, ka ir lietderīgi atcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu. 36,1 % atlikušais maksājums būtu jānosaka arī četriem saistītajiem uzņēmumiem, kuriem sākotnēji tika noteikta zemākā likme –17,9 % (kā uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē).

(44)

Pēc informācijas izpaušanas visi četri saistītie uzņēmumi sniedza piezīmes par Komisijas sākotnējo novērtējumu, ka tie esot saistīti ar uzņēmumiem, kuri iesniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, kā tas izklāstīts 45. un 46. apsvērumā.

(45)

Trīs no minētajiem četriem uzņēmumiem sniedza pierādījumus, ka tie nebija saistīti ar uzņēmumiem, kuri iesniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Komisija dokumentāciju izvērtēja un secināja, ka trīs uzņēmumi tik tiešām nebija saistīti. Tādējādi ir lietderīgi neatcelt uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu minētajiem trim uzņēmumiem.

(46)

Pieteicās arī atlikušais ceturtais uzņēmums (uzņēmums “A”). 2019. gada 10. oktobra uzklausīšanā un tai sekojošā 2019. gada 18. oktobra vēstulē tas apgalvoja, ka uzņēmuma īpašā Taric papildu koda atcelšana nebija ne juridiski pamatota, ne faktoloģiski attaisnota. Savās piezīmēs tas norādīja arī, ka nav riska novirzīšanai starp uzņēmumiem – pašu uzņēmumu un tā saistītajiem uzņēmumiem (to vidū uzņēmumiem “B” un “C” (10)). Turklāt tas interesējās par papildu garantijām un saistībām, kas ļautu Komisijai uzraudzīt uzņēmuma ražotos un ar tā uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu importētos keramikas galda piederumus.

(47)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Atbilstīgi saistītu uzņēmumu definīcijai Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 127. pantā (11) ceturtais uzņēmums (uzņēmums “A”) ir saistīts ar uzņēmumu, kurš sniedza ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem (uzņēmums “B”). Procedūras sākšanas brīdī pastāvēja cieša finansiāla saikne, un, kad neilgi pēc tam bija notikusi akciju atsavināšana, šī saistība saglabājās ģimenes saišu dēļ. Turklāt uzņēmums “A”2019. gada 18. oktobra vēstulē rakstīja, ka starp vienu no minētā uzņēmuma pašreizējiem akcionāriem un vienu no citu uzņēmumu pašreizējiem akcionāriem “joprojām pastāv ģimenes saites (proti, vīrs un sieva)”, ar to apstiprinot abu saistību. No tā izriet, ka visu saistīto uzņēmumu neziņošana atbildēs uz anketas jautājumiem notikusi ne tikai uzņēmuma “B”, bet arī uzņēmuma “A” dēļ. Abi uzņēmumi kopā nebija izmantojuši iespēju paziņot Komisijai svarīgus faktus, lai gan uzņēmums “B”2019. gada 28. maija vēstulē tika aicināts to darīt. Turklāt uzņēmuma “A” agrākā uzvedība rāda, ka ir liels risks novirzīšanai starp saistītajiem uzņēmumiem. Minētais uzņēmuma eksports palielinājās no 1 657 t 2014. gadā līdz 3929 t 2018. gadā; šādam kāpumam nebija ekonomiskā pamatojuma. Komisija galu galā norādīja, ka atbilstīgi pamatregulas 13. pantam pretapiešanas lietās nav iespējas piedāvāt saistības, ievērojot pamatregulas 8. pantu. Tāpēc ir lietderīgi atcelt uzņēmuma “A” uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu.

(48)

Turklāt pēc informācijas izpaušanas pieteicās arī viens (uzņēmums “C”) no diviem uzņēmumiem (uzņēmumi “B” un “C”), kuri bija iesnieguši ļoti nepilnīgas atbildes un bija saistīti ar 46. apsvērumā minēto atlikušo ceturto uzņēmumu “A”. Tas pieprasīja Komisijai no jauna apsvērt savu nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu. Šai sakarā tas apgalvoja, ka galvenais juridiskais pamats Komisijas nodomam piemērot pamatregulas 18. pantu ir tas, ka tā esot identificējusi vēl vienu saistīto uzņēmumu. Uzņēmums vēl apgalvoja, ka starp abiem uzņēmumiem bijusi tikai attāla saistība.

(49)

To pašu 47. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ uzņēmums “C” nebija izmantojis iespēju darīt zināmus Komisijai faktus, lai gan uzņēmums 2019. gada 28. maija vēstulē tika aicināts to darīt. Turklāt nav pareizi pamatregulas 18. panta kontekstā apgalvot, ka 2019. gada 27. septembra konkrētā informācijas izpaušanas vēstule attiecās galvenokārt uz saistību starp uzņēmumu “A” un uzņēmumu “C”. Konkrētajā informācijas izpaušanas vēstulē īpaši ir norādīts, ka galvenie iemesli pamatregulas 18. panta piemērošanai ir izklāstīti uzņēmumam adresētajā 2019. gada 28. maija vēstulē un 2019. gada 11. jūnija vēstulē, kur minēti visi gadījumi, kad nav pierādīta apiešanas neesība.

(50)

Tādējādi pēc informācijas izpaušanas Komisija, lai izvairītos no riska, ka ar saistīto uzņēmumu starpniecību tiek īstenota novirzīšana, galu galā secināja, ka ir lietderīgi atcelt arī 46. apsvērumā minēto uzņēmuma īpašo Taric papildu kodu, kas piešķirts minētajam uzņēmumam. 36,1 % atlikušais maksājums būtu jānosaka arī pēdējam saistītajam uzņēmumam, kuram sākotnēji tika noteikta zemākā likme –17,9 % (kā uzņēmumam, kas sadarbojās, bet netika iekļauts izlasē).

(51)

Pārējie 19 ražotāji eksportētāji iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, un pēc tam to telpās notika pārbaudes apmeklējumi laikposmā no 2019. gada jūlija līdz septembrim.

(52)

Tika konstatēts, ka apiešanas praksē nebija iesaistīti 17 no minētajiem 19 ražotājiem eksportētājiem. Lielākā daļa no tiem bija dibināti pirms pasākumu noteikšanas pret ĶTR. Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi, kas attiecās arī uz ražošanas un jaudas datiem, ražotnēm, ražošanas izmaksām, izejvielu iegādi, pusfabrikātiem un gatavām precēm un eksporta pārdošanu uz Savienību, apstiprināja, ka visi 17 ražotāji eksportētāji eksportēja tikai pašu ražotas preces.

(53)

Par pārējiem diviem ražotājiem eksportētājiem Komisija nekonstatēja, ka tie būtu iesaistīti apiešanas praksē, tomēr konstatēja šādas problēmas (tās izklāstītas 54. un 55. apsvērumā).

(54)

Par pirmo grupu Komisija norādīja, ka tai ir viens tirdzniecības uzņēmums, kas ir mātesuzņēmums, un divi ražotāji eksportētāji, un visi trīs atrodas vienās un tajās pašās telpās Ķīnā. Turklāt tiek norādīts, ka individuālais Taric papildu kods (ar 17,9 % maksājuma likmi) tika piešķirts tikai mātesuzņēmumam. Taric papildu kodi ir piešķirami ražotājiem eksportētājiem, tāpēc ir lietderīgi, ka tagad Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 1. punktu un 9. panta 5. punktu, tirdzniecības mātesuzņēmumam piešķirto Taric papildu kodu attiecina uz minētajiem diviem grupas ražotājiem eksportētājiem.

(55)

Noliktavas pārbaudes laikā Komisija konstatēja, ka otrā grupa, kurai arī ir cits saistītais uzņēmums ar savu individuālo Taric papildu kodu (ar 17,9 % maksājuma likmi), ir regulāri nepareizi deklarējusi izcelsmi. Darbinieki iepakoja attiecīgo ražojumu iekšējās un ārējās kastēs, uz kurām bija uzdrukāta maldinoša informācija par izcelsmes valsti un ražotāju. Norādītā izcelsmes valsts ir Singapūra, un ražotājs atrodas minētajā valstī. Pirkuma pasūtījums bija saņemts no Honkongā iedibināta tirgotāja. Sūtījuma mērķis bija trešā valsts, ārpus ES, kur attiecībā uz Ķīnas izcelsmes galda piederumiem ir spēkā arī antidempinga pasākumi. Uzņēmumu telpās Komisija pārbaudīja visus dokumentus, kas pamato dažus atlasītos eksporta pārdošanas darījumus uz Savienību, un arī analizēja datus par eksportu no Singapūras uz Savienību. Komisija nevarēja noteikt, ka saistībā ar eksporta pārdevumiem, kas paredzēti ES, tiktu īstenota šāda nelikumīga uzvedība. Tā kā nebija pierādījumu par krāpšanu, kas saistīta ar ES tirgu, Komisija tādējādi secināja, ka abu ražotāju eksportētāju ražoto, Eiropas Savienībai paredzēto preču Ķīnas izcelsme tika deklarēta pareizi un tāpēc tie neizvairījās no piemērojamajiem ES antidempinga maksājumiem.

(56)

Līdz ar to ir lietderīgi, ka no 19 ražotājiem eksportētājiem tie 18, kuri iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem un kuru telpās notika pārbaudes apmeklējums, saglabā savu 17,9 % maksājumu. Turklāt attiecībā uz vienu no minētajiem 19 ražotājiem eksportētājiem, kas minēts 54. apsvērumā, ir lietderīgi, ka Komisija, ievērojot pamatregulas 2. panta 1. punktu un 9. panta 5. punktu, tirdzniecības mātesuzņēmuma piešķirto Taric papildu kodu attiecinātu uz diviem grupas ražotājiem eksportētājiem.

(57)

Nesenajā termiņbeigu pārskatīšanā Komisija analizēja importa apjomu dinamiku no ĶTR Savienībā, atsaucoties uz Eurostat datiem par valstu rādītājiem. Pasākumu apiešanas pašreizējā izmeklēšanā bija jānovērtē konkrēto uzņēmumu dati. Šādi dati ir pieejami datubāzē, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 14. panta 6. punktam. Šajā datubāzē apkopoti izmeklējamo ražojumu importa dati par katru Taric papildu kodu, ko dalībvalstis katru mēnesi sūta Komisijai, kā arī pasākumi, ieskaitot reģistrāciju. Tādējādi Komisija izmantoja 14. panta 6. punkta datubāzes datus, lai ar salīdzinājumu starp ražotājiem eksportētājiem ar augstākiem maksājumiem un ražotājiem eksportētājiem ar zemākiem maksājumi šīs izmeklēšanas nolūkā apzinātu pārmaiņas tirdzniecības modelī.

(58)

14. panta 6. punkta datubāzē norādīts, ka ražotāji eksportētāji, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, pārstāv 26 % no izmeklējamā ražojuma kopējā Ķīnas eksporta apjoma uz Savienību pārskata perioda laikā. Četrdesmit astoņiem no minētajiem ražotājiem eksportētājiem tika noteikts 17,9 % maksājums, kuru noteica ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē.

(59)

51. apsvērumā paskaidrots, ka sadarbojās tikai 19 ražotāji eksportētāji, iesniedzot pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt 34. apsvērumā paskaidrots, ka vēl viens ražotājs eksportētājs, kurš vispirms bija iesniedzis ļoti nepilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, galu galā saglabāja savu 17,9 % individuālo maksājumu. Visiem minētajiem 20 ražotājiem eksportētājiem bija noteikts 17,9 % maksājums, kuru noteica ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un viņi pārstāv 10 % no kopējā Ķīnas importa apjoma pārskata perioda laikā.

(60)

1. tabulā redzams attiecīgā ražojuma importa kopapjoms no ĶTR uz Savienību laikposmā no 2015. gada 1. janvāra līdz pārskata perioda beigām.

1. tabula

Importa kopapjoms no ĶTR uz Savienību (tonnās)

(61)

Kopējais importa apjoms no ĶTR kopumā palielinājās par 11 % IP laikā, un no 348 003 t 2015. gadā palielinājās līdz 383 460 t PP laikā.

(62)

Kā paskaidrots 2.3.1. un 2.3.2. iedaļā, Komisija norādīja, ka laikposmā no 2014. gada līdz 2018. gadam ražotāji eksportētāji strauji palielināja eksportu vai eksportēja pāri savai jaudai, kā tas pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas laikā tika norādīts atlases procesā. Bez apiešanas prakses nav cita ekonomiskā pamatojuma, tāpēc Komisija savus konstatējumus par minētajiem 30 ražotājiem eksportētājiem pamatoja uz pieejamajiem faktiem, ieskaitot datus par to eksporta uz Savienību tendencēm, un uz šo ražotāju eksportētāju anketā nepilnīgi sniegtajām atbildēm, ievērojot pamatregulas 18. panta 1. punktu, un secināja, ka tie visi ir iesaistīti apiešanas praksē. Minētie 30 ražotāji eksportētāji pārstāvēja 16 % no kopējā Ķīnas importa PP laikā.

(63)

Apiešanā iesaistītie 30 ražotāji eksportētāji palielināja savus pārdošanas apjomus uz Savienību no 52 497 t 2015. gadā līdz 63 227 t 2018. gadā. Šis pieaugums pārsniedz 20 % un ir skaidrā pretrunā ar aptuveni 11 % lielo pieaugumu, kas bijis kopējam Ķīnas importam Savienībā, kā tas redzams šīs regulas 60. apsvēruma tabulā.

(64)

Turklāt, grupējot minētos 30 ražotājus eksportētājus pēc tiem piemērojamās maksājuma likmes, tika novērotas šādas pārmaiņas tirdzniecības modelī par 2015.–2018. gada laikposmu:

(65)

Minētās pārmaiņas tirdzniecības plūsmā uz Savienību ir pārmaiņas tirdzniecības modelī starp individuāliem ražotājiem eksportētājiem valstī, kas pakļauta pasākumiem, un Savienību, kuras izriet no prakses, procesa vai darba, par kurām bez izvairīšanās no atlikušā vai augstākā maksājuma, kas ir spēkā Ķīnas izcelsmes galda piederumiem un virtuves piederumiem, izmeklēšanā netika atklāts pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums.

(66)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba un kam nav cita pietiekama izskaidrojuma vai ekonomiskā pamatojuma kā vien maksājuma uzlikšana. Prakse, process vai darbs, inter alia, ietver eksportētāju vai ražotāju veiktu savu tirdzniecības modeļu vai pārdošanas kanālu reorganizāciju valstī, kas pakļauta pasākumiem, lai vēlāk savus ražojumus eksportētu uz Savienību caur ražotājiem, kuri gūst labumu no atsevišķām individuāla maksājuma, kas ir zemāks nekā attiecīgā ražotāja izstrādājumiem piemērojamais maksājums.

(67)

2.3.1. un 2.3.2. iedaļā paskaidrots, ka Komisija secināja, ka novirzīšanas praksē ir iesaistīti 30 no 50 ražotājiem eksportētājiem. Minētie ražotāji eksportētāji pārstāvēja 16 % no kopējā importa apjoma Savienībā pārskata periodā, kā tas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē.

(68)

2018. gadā Komisija no Slovēnijas muitas dienestiem saņēma arī pierādījumus tam, ka attiecīgo ražojumu Savienībā bija importējis cits ražotājs eksportētājs (ar zemāku maksājumu), nevis tas, kurš to faktiski ražojis (ar augstāku maksājumu). Turklāt Komisija analīzes laikā, kas notika jauna eksportētāja pārskatīšanas ietvaros, arī savāca pierādījumus par līdzīgu novirzīšanas praksi, kad attiecīgo ražojumu Savienībā atbilstīgi marķējumam uz iepakojuma bija importējis cits ražotājs eksportētājs (ar zemāku maksājumu), nevis tā faktiskais ražotājs (ar augstāku maksājumu). Tas apstiprina izmeklēšanā konstatēto.

(69)

Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, Komisija secināja, ka izmeklējamā ražojuma novirzīšanas prakse notika plašā mērogā.

(70)

Bez izvairīšanās no atlikušā vai augstākā maksājuma, kas ir spēkā ĶTR izcelsmes galda piederumiem un virtuves piederumiem, izmeklēšanā novirzīšanas praksei netika atklāts pietiekams cēlonis vai ekonomiskais pamatojums.

(71)

Atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punktam Komisija pārbaudīja, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

(72)

Dempings tika konstatēts gan sākotnējā regulā, gan jaunākajā, nesen veiktajā termiņbeigu pārskatīšanā. Lai noteiktu normālo vērtību, Komisija nolēma izmantot nesenajā termiņbeigu pārskatīšanā gūtos datus.

(73)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktam vidējā normālā vērtība, kas noteikta termiņbeigu pārskatīšanas regulā, tika salīdzināta ar pārskatīšanas perioda vidējām svērtām eksporta cenām 30 ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka tie apiet pasākumus, kā tas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē.

(74)

Minētās eksporta cenas nepārsniedz normālo vērtību, tāpēc dempinga esība ir apstiprināta.

(75)

Visbeidzot atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punktam Komisija pārbaudīja, vai no 30 ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēja, ka tie iesaistīti apiešanas praksē, importētie ražojumi daudzuma un cenas ziņā mazināja spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi.

(76)

Kā minēts 4. apsvērumā, jaunākajā termiņbeigu pārskatīšanas regulas 205. apsvērumā Komisija konstatēja, ka termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (2017. gada 1. aprīlis–2018. gada 31. marts) Savienības patēriņš sasniedza 634 255 t, kas ir jaunākais Komisijai pieejamais Savienības patēriņa rādītājs, un tas ir lietderīgs rādītājs Savienības patēriņam 2018. gadā. Izmantojot šo lielumu, apiešanas praksē iesaistīto 30 ražotāju eksportētāju importa tirgus daļa, kas saskaņā ar 14. panta 6. punktu 2018. gadā sasniedza 63 227 t, ir aptuveni 10 % no kopējā Savienības tirgus, kas ir ievērojams procentuālais rādītājs.

(77)

Attiecībā uz cenām, termiņbeigu pārskatīšanā netika noteikta vidējā cena, kas kaitējumu nerada. Tādējādi termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā noteiktās Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas tika salīdzinātas ar vidējo svērto CIF cenu 30 ražotājiem, par kuriem konstatēja, ka tie izmeklēšanas pārskata periodā apiet pasākumus, kā tas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē.

(78)

CIF cenas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares vidējām ražošanas izmaksām, tāpēc apejošais imports cenu ziņā mazināja maksājuma koriģējošo ietekmi.

(79)

Tādējādi Komisija secina, ka iepriekš minētā novirzīšanas prakse spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi mazināja gan daudzuma, gan cenu ziņā.

(80)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka ir notikusi ĶTR izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importam noteiktā galīgā antidempinga maksājuma apiešana, apiešanas praksi īstenojot ar konkrētu Ķīnas ražotāju eksportētāju, kuriem noteikts zemāks maksājums, starpniecību.

(81)

Tāpēc, ievērojot pamatregulas 13. panta 1. punktu, ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam noteiktais atlikušais antidempinga maksājums būtu jāpaplašina, to attiecinot arī uz tā paša ražojuma importu, kas deklarēts kā tādu konkrētu uzņēmumu ražots, kuriem noteikts zemāks maksājums, jo minētos ražojumus faktiski ražo uzņēmumi, kuriem noteikts augstāks individuālais maksājums vai 36,1 % atlikušais maksājums.

(82)

Tādējādi ir lietderīgi paplašināt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/1198 (13) 1. panta 2. punktā “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto pasākumu, kas ir 36,1 % galīgs antidempinga maksājums, kas piemērojams neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(83)

Ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas nosaka, ka visi paplašinātie pasākumi būtu jāpiemēro importam, kas nonācis Savienībā atbilstoši sākotnējā regulā noteiktajai registrācijai, būtu jāiekasē maksājumi par reģistrētu ĶTR izcelsmes keramikas galda piederumu un virtuves piederumu importu, kurš importēts Savienībā ar tiem Taric papildu kodiem, kas piešķirti 30 ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie īsteno novirzīšanu. Ar atpakaļejošu spēku iekasējamo antidempinga maksājumu summai būtu jābūt 36,1 % atlikušā maksājuma un minētā uzņēmuma samaksātās summas starpībai.

(84)

Komisija salīdzināja eksporta datus, kas sniegti atbildēs uz anketas jautājumiem, kā tas reģistrēts 14. panta 6. punkta datubāzē. Tā norāda, ka 14. panta 6. punkta datubāzes dati par dažiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija lielāki par atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtajiem datiem.

(85)

Komisija pārbaudes apmeklējumos salīdzināja anketas atbildēs sniegtos datus arī ar citiem avotiem, piemēram, ienākumu un PVN nodokļa deklarācijām. Daudzos gadījumos tā konstatēja atšķirības starp atbildēs uz anketas jautājumiem iesniegtajiem un vēlāk pārbaudītajiem eksporta datiem, no vienas puses, un 14. panta 6. punkta datubāzē ziņotajiem datiem, no otras puses.

(86)

5. apsvērumā Komisija norādīja uz Taric papildu kodu, kas ir uzņēmumu īpašie kodi, ļaunprātīgu izmantošanu. Šāda ļaunprātīga izmantošana varētu izskaidrot iepriekš minētās eksporta datu atšķirības, kas izklāstītas 71. un 72. apsvērumā.

(87)

Tādējādi Komisija jautājumu par uzņēmumu īpašo Taric papildu kodu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu pārrunāja ar to ražotāju eksportētāju pārstāvjiem, kurus Komisija, pamatojoties uz savām pārbaudēm, neuzskatīja par tieši iesaistītiem novirzīšanas praksē, bet kuru Taric papildu kodus ļaunprātīgi izmanto citi uzņēmumi.

(88)

2019. gada 4. jūlijāTaric papildu kodu iespējama ļaunprātīga izmantošana tika pārrunāta arī ar Ķīnas iestādēm un Ķīnas Vieglās rūpniecības un amatniecības ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātu (turpmāk “palāta”).

(89)

Uz minēto diskusiju pamata Komisija uzskata, ka vajag īpašus pasākumus, kas mazinātu uzņēmumu īpašo Taric papildu kodu ļaunprātīgas izmantošanas risku, it īpaši izvirzot stingrākas prasības importam un uzraudzībai attiecībā uz Ķīnas virtuves piederumu un galda piederumu importu uz ES. Daudzi Ķīnas ražotāji eksportē uz ES tikai ar nesaistītu tirgotāju starpniecību, tāpēc pašreizējo sistēmu ir lietderīgi uzlabot šādā veidā.

(90)

Būtu jāprasa, ka importētājs dalībvalsts muitas dienestiem iesniedz šādus dokumentus:

(91)

Kaut arī minēto dokumentu uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīga, lai importam piemērotu antidempinga maksājuma individuālās likmes, minētie dokumenti nav vienīgais elements, kas jāņem vērā muitas dienestiem. Pat tad, ja uzrādītie minētie dokumenti atbilst visām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka nākamais pieprasījums piemērot zemāko maksājuma likmi ir pamatots.

(92)

Turklāt, noslēdzoties 88. apsvērumā minētajām diskusijām, 2019. gada 9. augustā Komisija nosūtīja Ķīnas iestādēm un palātai vēstuli ar ierosinājumu sadarboties stingrāku importa prasību izstrādē un uzraudzības sistēmas pilnveidē. 2019. gada 1. septembrī Ķīnas iestādes un palāta pieņēma uzaicinājumu piedalīties šādā jaunā izpildes sistēmā: katrs ražotājs eksportētājs, kam nav noteikts 36,1 % maksājums, tiks aicināts sava komercrēķina eksemplāru nosūtīt palātai, kas savukārt iesniegs Komisijai minēto ražotāju eksportētāju uz ES veiktā eksporta datu gada pārskatu.

(93)

Pēc informācijas izpaušanas Eiropas Keramikas ražošanas nozares apvienība norādīja, ka tā atzinīgi vērtē vispārīgās informācijas izpaušanas dokumentā sniegtos detalizētos konstatējumus un atbalsta ierosinātās darbības, piemēram, uzraudzīt importu un pieprasīt virkni dokumentu, kurus dalībvalstis apkopos muitā.

(94)

Komisija informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuri ļāva izdarīt iepriekš minētos secinājumus, un aicināja personas izteikt piezīmes. Tika ņemtas vērā personu rakstiskās un mutvārdos izteiktās piezīmes. Neviens no sniegtajiem argumentiem nebija pietiekams, lai mainītu galīgos konstatējumus.

(95)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu izveidotā komiteja,