(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (2) (turpmāk “Kodekss”), visa informācijas apmaiņa muitas dienestu starpā un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī šādas informācijas glabāšana jāveic, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes.

(2)

Kodeksā tomēr ļauts izmantot informācijas apmaiņas un uzglabāšanas līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas tā 6. panta 1. punktā, pārejas periodā, ciktāl elektroniskās sistēmas, kas vajadzīgas Kodeksa noteikumu piemērošanai, vēl nedarbojas. Minētajam pārejas periodam jābeidzas vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim.

(3)

Saskaņā ar Kodeksu dalībvalstīm ir jāsadarbojas ar Komisiju, lai izveidotu, uzturētu un izmantotu elektroniskas sistēmas muitas informācijas apmaiņai un glabāšanai, un Komisijai ir jāizstrādā darba programma par minēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu.

(4)

Darba programma tika izveidota ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/578 (3). Tā ietver tādu 17 elektronisku sistēmu sarakstu, kuras jāizstrādā Kodeksa piemērošanai, un to veic pašas dalībvalstis (ja sistēmas tiks pārvaldītas valstu līmenī – “valstu sistēmas”) vai to veic, dalībvalstīm un Komisijai cieši sadarbojoties (Savienības mēroga sistēmas, dažas no kurām ietver gan Savienības mēroga komponentus, gan valstu komponentus – “transeiropas sistēmas”).

(5)

Darba programmā ir izklāstīts plānošanas grafiks minēto valstu un transeiropas sistēmu ieviešanai.

(6)

Pāreja uz elektronisko sistēmu pilnīgu izmantošanu mijiedarbībai starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī muitas dienestu starpā ļaus pilnībā izmantot Kodeksā paredzētos vienkāršojumus, kā rezultātā tiks panākta labāka informācijas apmaiņa starp dalībniekiem, efektīvāka preču atvešanas, tranzīta un izvešanas reģistrācija, centralizēta muitošana un saskaņota muitas kontrole visā Savienības muitas teritorijā, tādējādi samazinot administratīvās izmaksas, birokrātiju, kļūdas un krāpšanu muitas deklarācijās un ievešanas punkta izraudzīšanos.

(7)

Veidojot elektroniskās sistēmas, Komisijai un dalībvalstīm ir nepieciešams saskaņot datu elementus, pamatojoties uz starptautiski pieņemtiem datu modeļiem, kā noteikts Kodeksā, veikt ieguldījumus gan finansiālā ziņā, gan laika ziņā, un dažos gadījumos pilnībā pārprogrammēt esošās elektroniskās sistēmas. Dalībvalstis minēto elektronisko sistēmu izstrādi ir plānojušas atšķirīgi, un tas Savienībā ir radījis atšķirības minēto sistēmu īstenošanas grafikā. Tā kā elektroniskās sistēmas ir savstarpēji cieši saistītas, ir svarīgi tās ieviest pareizajā secībā. Tāpēc vienas sistēmas izstrādes aizkavēšanās nenovēršami aizkavēs citu sistēmu izstrādi. Kodekss (tostarp pārejas pasākumu beigu datums – 2020. gada 31. decembris) tika pieņemts 2013. gadā, bet noteikumi, ar ko to papildina un īsteno, proti, Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (4), Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 (5) un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/341 (6), tika publicētas tikai 2015. un 2016. gadā. Tas aizkavēja elektronisko sistēmu izstrādei nepieciešamo funkcionālo un tehnisko specifikāciju noteikšanu.

(8)

Lai gan Kodeksa 278. pantā tika noteikts, ka 2020. gada 31. decembris ir vienots termiņš visu minētajā pantā norādīto sistēmu ieviešanai, un neraugoties uz Savienības un dažu dalībvalstu budžeta un darbības līmenī īstenotajiem centieniem pabeigt darbu noteiktajā termiņā, ir kļuvis skaidrs, ka dažas sistēmas līdz minētajam datumam var ieviest tikai daļēji. Tas nozīmē to, ka dažas līdzšinējās sistēmas tiks joprojām izmantotas pēc minētā datuma. Neveicot tiesību aktu grozījumus minētā termiņa pagarināšanai, uzņēmumi un muitas dienesti nevarēs pildīt savus uzdevumus un juridiskās saistības attiecībā uz muitas operācijām.

(9)

Darbs pēc 2020. gada 31. decembra būtu jāturpina pie trim sistēmu grupām. Pirmajā grupā ietilpst valstu elektroniskās sistēmas, kas saistītas ar ierašanās paziņojumiem, uzrādīšanu, pagaidu uzglabāšanas deklarācijām un Savienības muitas teritorijā ievesto preču muitas deklarācijām (tostarp īpašās procedūras, izņemot izvešanu pārstrādei) un kas jāatjaunina vai jāpārveido tā, lai varētu ņemt vērā konkrētas Kodeksa prasības, piemēram, minētajās sistēmās ievadāmo datu prasību saskaņošanu. Otrajā grupā ietilpst esošās elektroniskās sistēmas, kuras nepieciešams jaunināt, lai ņemtu vērā konkrētas Kodeksa prasības, piemēram, sistēmās ievadāmo datu prasību saskaņošanu. Šajā grupā ir trīs transeiropas sistēmas (sistēma saistībā ar ievešanas kopsavilkuma deklarācijām, sistēma saistībā ar ārējo un iekšējo tranzītu un sistēma saistībā ar precēm, ko izved no Savienības muitas teritorijas), kā arī valstu eksporta kontroles sistēma (tostarp valstu īpašo procedūru sistēmas eksporta komponents). Trešajā grupā ietilpst trīs jaunas transeiropas elektroniskās sistēmas (sistēmas saistībā ar galvojumiem iespējamiem vai esošiem muitas parādiem, preču muitas statusu un centralizēto muitošanu). Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, ir izstrādājusi detalizētu grafiku, lai ieviestu minētās sistēmas laikposmā līdz 2025. gada beigām.

(10)

Saskaņā ar elektronisko sistēmu izstrādes jauno plānošanu Kodeksā paredzētais periods, kura laikā informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļus, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas Kodeksa 6. panta 1. punktā, var izmantot uz pagaidu laiku, attiecībā uz pirmo elektronisko sistēmu grupu arī būtu jāpagarina līdz 2022. gadam, savukārt attiecībā uz otro un trešo elektronisko sistēmu grupu – līdz 2025. gadam.

(11)

Attiecībā uz pārējām sistēmām, kas jāizveido, lai īstenotu Kodeksu, informācijas apmaiņas un glabāšanas līdzekļu, kas nav elektroniskas datu apstrādes metodes, kuras minētas Kodeksa 6. panta 1. punktā, izmantošanai būtu jāturpina piemērot vispārīgo beigu datumu, proti, 2020. gada 31. decembri.

(12)

Lai dotu iespēju Eiropas Parlamentam un Padomei uzraudzīt visu to elektronisko sistēmu ieviešanu, kas vajadzīgas Kodeksa 278. pantā minēto noteikumu piemērošanai, Komisijai būtu regulāri jāziņo par panākto progresu un par starpposma mērķu sasniegšanu plānotajā termiņā. Šajā nolūkā dalībvalstīm divas reizes gadā būtu jāsniedz Komisijai attiecīga informācija. Tiklīdz visas elektroniskās sistēmas sāk darboties, Komisijai būtu jānovērtē minēto sistēmu atbilstība paredzētajam mērķim, veicot atbilstības pārbaudi viena gada laikā pēc pirmās dienas, kad minētās sistēmas sāk darboties.

(13)

Tādēļ Kodekss būtu attiecīgi jāgroza,