This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32019R0624
Commission Delegated Regulation (EU) 2019/624 of 8 February 2019 concerning specific rules for the performance of official controls on the production of meat and for production and relaying areas of live bivalve molluscs in accordance with Regulation (EU) 2017/625 of the European Parliament and of the Council (Text with EEA relevance.)
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/624 (2019. gada 8. februāris), ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (Dokuments attiecas uz EEZ.)
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/624 (2019. gada 8. februāris), ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (Dokuments attiecas uz EEZ.)
C/2019/10
OV L 131, 17.5.2019, p. 1–17
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force: This act has been changed. Current consolidated version: 08/12/2022
17.5.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 131/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2019/624
(2019. gada 8. februāris),
ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Regulu (ES) 2017/625 par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 18. panta 7. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēti noteikumi par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, ko dalībvalstu kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību Savienības tiesību aktiem tādās jomās kā pārtikas nekaitīgums visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas procesa posmos. Konkrēti, tajā ir paredzēta oficiālu kontroļu veikšana attiecībā uz lietošanai pārtikā paredzētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai pārbaudītu atbilstību prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004l (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1069/2009 (4) un Padomes Regulā (EK) Nr. 1099/2009 (5). |
(2) |
Ar Regulu (ES) 2017/625 no 2019. gada 14. decembra tiek atcelta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 854/2004 (6). Regulā (EK) Nr. 854/2004 pašlaik ir paredzēti īpaši noteikumi par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, lai pārbaudītu atbilstību Regulas (EK) Nr. 852/2004, (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 1069/2009 prasībām. Tajā ir paredzēta arī iespēja piešķirt noteiktas atkāpes no šīm prasībām. |
(3) |
Šajā regulā paredzētajiem noteikumiem būtu jānodrošina pašlaik Regulā (EK) Nr. 854/2004 noteikto prasību turpināšana, ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš minētā akta pieņemšanas dienas, kā arī jaunus zinātniskus pierādījumus un paziņotos valstu noteikumus, lai nodrošinātu tradicionālo metožu turpmāku izmantošanu visos pārtikas ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos. |
(4) |
Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēta deleģētu aktu pieņemšana par kritērijiem un nosacījumiem attiecībā uz atkāpēm no dažām minētās regulas prasībām, lai pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi varētu veikt oficiālā veterinārārsta atbildībā un tā nebūtu jāveic oficiālajam veterinārārstam vai viņa uzraudzībā. Šajos deleģētajos aktos būtu arī jānosaka kritēriji un nosacījumi, saskaņā ar kuriem oficiālās kontroles gaļas sadalīšanas uzņēmumos var veikt citi kompetento iestāžu norīkoti darbinieki. |
(5) |
Pirmskaušanas apskatei ir būtiska nozīme cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aizsardzībā, tāpēc par to joprojām ir atbildīgs oficiālais veterinārārsts. Tomēr dažus ikdienišķus uzdevumus pirmskaušanas apskatē kautuvēs varētu veikt oficiālais palīgs, neapdraudot Regulas (ES) 2017/625 mērķu sasniegšanu, ja tiek ievēroti noteikti kritēriji un nosacījumi. |
(6) |
Jo īpaši gadījumos, kad oficiālais veterinārārsts ir veicis pirmskaušanas apskati izcelsmes saimniecībā, būtu jānodrošina lielāka elastība, lai pirmskaušanas apskati pēc ievešanas kautuvē varētu veikt oficiālā veterinārārsta atbildībā. Tomēr, ja pirmskaušanas apskate izcelsmes saimniecībā nav veikta, uzdevumu deleģēšana būtu pieļaujama tikai tad, ja pārbaudi uzrauga oficiālais veterinārārsts, ievērojot noteiktus kritērijus un nosacījumus attiecībā uz sugām, kas nav mājputni un zaķveidīgie. |
(7) |
Ārkārtas kaušanas gadījumā pirmskaušanas apskati nevar veikt kautuvē. Lai izvairītos no nevajadzīgu ciešanu radīšanas dzīvniekiem, transportējot tos uz kautuvi, ierobežotu operatoru ekonomiskos zaudējumus un mazinātu pārtikas atkritumus, būtu jānosaka kritēriji un nosacījumi, saskaņā ar kuriem ārkārtas kaušanas gadījumā pirmskaušanas apskati būtu pieļaujams veikt ārpus kautuves. Dzīvnieki, kas nokauti ārkārtas kaušanā, var būt derīgi lietošanai pārtikā, ja pēc gaļas pārbaudes tiek sniegts labvēlīgs atzinums. Šīm pārbaudēm būtu jānodrošina maksimālas garantijas par derīgumu lietošanai pārtikā, ja tiek atļauta ārkārtas kaušana ārpus kautuves. |
(8) |
Cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības prasību novērtēšanu, iespējams, varētu veikt efektīvāk, ja pirmskaušanas apskate notiktu izcelsmes saimniecībā, nevis kautuvē. Tāpēc atkāpes no pirmskaušanas apskates kautuvē būtu jāatļauj attiecībā uz visām sugām, ievērojot noteiktus kritērijus. |
(9) |
Pēckaušanas veterinārā ekspertīze un revīzijas darbības ir būtiskas, lai aizsargātu cilvēka veselību, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, tāpēc par tām joprojām būtu jāatbild oficiālajam veterinārārstam, tomēr dažus uzdevumus varētu veikt oficiālais palīgs, ja tiek nodrošinātas pietiekamas garantijas attiecībā uz šiem mērķiem un ir izpildīti noteikti kritēriji un nosacījumi. Šiem kritērijiem un nosacījumiem jo īpaši būtu jāļauj turpināt pašreizējo praksi mazjaudas kautuvēs un mazjaudas medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos, kuros kaušana nenotiek nepārtraukti. |
(10) |
Ir jānosaka noteikti kritēriji un nosacījumi atkāpei no pamatprasībām attiecībā uz pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi kautuvēs un medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos. Ražošanas slieksnis ir nediskriminējošs kritērijs, ņemot vērā vismazākos uzņēmumus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 16. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Tā kā šo uzņēmumu struktūra dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga, šā sliekšņa pamatā būtu jābūt nokauto vai apstrādāto dzīvnieku skaitam vai apliecinājumam, ka šis slieksnis atbilst ierobežotai un noteiktai procentuālai daļai no gaļas, kas laista tirgū. Regulā (EK) Nr. 1099/2009 ir definētas nosacītās liellopu vienības un noteiktas konversijas likmes dažu sugu dzīvnieku skaita izteikšanai šajās nosacītajās liellopu vienībās. Šie noteikumi būtu jāizmanto, lai noteiktu sliekšņus un saskaņotu atkāpes no dažām prasībām, pamatojoties uz kautuves lielumu. |
(11) |
Konkrētus uzdevumus gaļas sadalīšanas uzņēmumos varētu veikt kompetento iestāžu norīkoti darbinieki, neapdraudot cilvēka veselības, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aizsardzības mērķus, ja tiek ievēroti daži kritēriji un nosacījumi. |
(12) |
Gliemeņu ražošanas oficiālās kontroles ir vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstību Savienības tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem un mērķiem. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas II nodaļas A daļu dzīvas gliemenes ir jāievāc no ražošanas teritorijām, kuras kompetentās iestādes ir klasificējušas un no kurām tās atļauj gliemenes ievākt. Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēta deleģētu aktu pieņemšana par kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem nosaka, kad ķemmīšgliemeņu, jūras vēderkāju un jūras gurķu ražošanas un pārvietošanas teritorijas nav jāklasificē. |
(13) |
Būtu jānosaka arī vieta, kur jāveic oficiālās kontroles attiecībā uz šo ķemmīšgliemeņu un tādu jūras vēderkāju un jūras gurķu, kuri nav filtrētāji, ražošanu. |
(14) |
Regulā (ES) 2017/625 ir paredzēta arī iespēja noteikt konkrētas atkāpes no oficiālajām kontrolēm attiecībā uz Rangifer tarandus tarandus (ziemeļbrieži), Lagopus lagopus un Lagopus mutus (rubeņi), lai ļautu turpināt īstenot senas vietējās un tradicionālās paražas un praksi. |
(15) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 17. panta 3. punktu dalībvalstīm bija atļauts pieņemt valsts pasākumus, lai varētu turpināt izmantot tradicionālās metodes vai lai apmierinātu tādu pārtikas uzņēmumu vajadzības, kam ir neliels apgrozījums vai kas atrodas reģionos ar īpašiem ģeogrāfiskiem apgrūtinājumiem. Pamatojoties uz to, Zviedrija un Somija ir paziņojušas Komisijai un pārējām dalībvalstīm valsts pasākumus, kuros attiecībā uz ziemeļbriežu gaļu un rubeņu gaļu ir paredzētas konkrētas atkāpes no dažām prasībām par oficiālajām kontrolēm. Tā kā saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 dalībvalstis vairs nevar šādi pielāgot savus pasākumus, šajā regulā būtu jāparedz atkāpes attiecībā uz ziemeļbriežu un rubeņu gaļas oficiālajām kontrolēm, lai ļautu turpināt senas vietējās un tradicionālās paražas un praksi, kas neietekmē Regulas (ES) 2017/625 mērķu sasniegšanu. |
(16) |
Regulā (ES) 2017/625 ir paredzētas konkrētas minimālās prasības kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem, oficiālajiem veterinārārstiem un oficiālajiem palīgiem, kas piedalās oficiālo kontroļu un dažu citu oficiālo darbību veikšanā. Tajā ir paredzētas arī minimālās apmācības prasības kautuvju darbiniekiem, kas piedalās oficiālo kontroļu un dažu citu kontroles darbību veikšanā. |
(17) |
Būtu jānosaka konkrētas minimālās prasības oficiālajiem veterinārārstiem, oficiālajiem palīgiem un citiem kompetento iestāžu norīkotiem darbiniekiem, lai saglabātu augstu un pienācīgu viņu uzdevumu izpildes līmeni un tādējādi nodrošinātu augstu patērētāju, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aizsardzības līmeni. Tām būtu jāietver konkrētas minimālās apmācības prasības. Būtu jāparedz pietiekama elastība, lai pielāgotu prasības veicamajiem uzdevumiem, ņemot vērā darba pieredzi. |
(18) |
Lai saglabātu augstu un pienācīgu izpildes līmeni, būtu jānosaka atbilstošas minimālās apmācības prasības arī kautuvju darbiniekiem, kas palīdz veikt ar oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām kontroles darbībām saistītus uzdevumus saskaņā ar minēto regulu. |
(19) |
Ar Regulu (ES) 2017/625 no 2019. gada 14. decembra tiek atcelta Regula (EK) Nr. 854/2004, tāpēc šī regula arī būtu jāpiemēro no minētās dienas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Šajā regulā ir paredzēti konkrēti noteikumi par Regulas (ES) 2017/625 18. panta 1. punktā minēto oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem.
Šie konkrētie noteikumi attiecas uz:
a) |
kritērijiem un nosacījumiem, pēc kuriem nosaka,
|
b) |
konkrētām atkāpēm attiecībā uz Rangifer tarandus tarandus, Lagopus lagopus un Lagopus mutus, lai ļautu turpināt īstenot senas vietējās un tradicionālās paražas un praksi; |
c) |
konkrētām minimālajām prasībām, tostarp apmācības prasībām, ko piemēro oficiālajiem veterinārārstiem, oficiālajiem palīgiem un kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2017/625 18. pantā paredzēto uzdevumu pienācīgu izpildi; |
d) |
atbilstošām minimālajām apmācības prasībām, ko piemēro kautuvju darbiniekiem, kuri palīdz veikt Regulas (ES) 2017/625 18. panta 3. punktā aprakstītos uzdevumus. |
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1) |
“kautuve” ir kautuve, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.16. punktā; |
2) |
“izcelsmes saimniecība” ir saimniecība, kurā dzīvnieki atradušies pēdējā audzēšanas posmā. Attiecībā uz daļēji pieradinātiem briežu dzimtas dzīvniekiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 (7) I pielikuma 2. punkta q) apakšpunktā, tas ietver aplokus, kas paredzēti kaujamo dzīvnieku atlasei; |
3) |
“ražošanas teritorija” ir ražošanas apgabals, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.5. punktā; |
4) |
“pārvietošanas teritorija” ir izklāšanas teritorija, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.6. punktā; |
5) |
“kompetento iestāžu norīkots darbinieks” ir persona, kas nav oficiālais palīgs un oficiālais veterinārārsts un kas saskaņā ar šo regulu ir tiesīga darboties šādā amatā gaļas sadalīšanas uzņēmumos, un kam kompetentās iestādes uzdod veikt konkrētas darbības; |
6) |
“riska analīze” ir riska analīze, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (8) 3. panta 10. punktā; |
7) |
“gaļas sadalīšanas uzņēmums” ir gaļas sadalīšanas uzņēmums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.17. punktā; |
8) |
“mājputni” ir mājputni, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.3. punktā; |
9) |
“zaķveidīgie” ir zaķveidīgie, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.4. punktā; |
10) |
“pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs” ir uzņēmējs, kas iesaistīts pārtikas apritē, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 3. punktā; |
11) |
“mājas nagaiņi” ir mājas nagaiņi, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.2. punktā; |
12) |
“gaļa” ir gaļa, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.1. punktā; |
13) |
“saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki” ir saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.6. punktā; |
14) |
“galapatērētājs” ir galapatērētājs, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 18. punktā; |
15) |
“mazumtirdzniecība” ir mazumtirdzniecība, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 7. punktā; |
16) |
“uzņēmums” ir uzņēmums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā; |
17) |
“mazjaudas kautuve” ir kautuve, kuru, pamatojoties uz riska analīzi, izraugās kompetentās iestādes un kurā kaušana notiek tikai nepilnu darba dienu vai notiek pilnu darba dienu, bet nenotiek visās nedēļas darba dienās; |
18) |
“mazjaudas medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums” ir medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums, kuru, pamatojoties uz riska analīzi, izraugās kompetentās iestādes un kurā medījamo dzīvnieku gaļas apstrāde notiek tikai nepilnu darba dienu vai notiek pilnu darba dienu, bet nenotiek visās nedēļas darba dienās; |
19) |
“nosacītā liellopu vienība” ir mājlopu vienība, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1099/2009 17. panta 6. punktā; |
20) |
“mazie savvaļas medījamie dzīvnieki” ir mazie medījamie dzīvnieki, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.7. punktā; |
21) |
“medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums” ir savvaļas dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmums, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.18. punktā; |
22) |
“nosūtīšanas centrs” ir nosūtīšanas centrs, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.7. punktā; |
23) |
“gliemenes” ir gliemenes, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 2.1. punktā; |
24) |
“pārstrāde” ir pārstrāde, kā definēts Regulas (EK) Nr. 852/2004 2. panta 1. punkta m) apakšpunktā; |
25) |
“iekšējie orgāni” ir iekšējie orgāni, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.12. punktā; |
26) |
“primārā ražošana” ir primārā ražošana, kā definēts Regulas (EK) Nr. 178/2002 3. panta 17. punktā; |
27) |
“piena ražošanas saimniecība” ir piena ražošanas saimniecība, kā definēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 4.2. punktā. |
3. pants
Kritēriji un nosacījumi, pēc kuriem nosaka, kad pirmskaušanas apskati noteiktās kautuvēs var veikt oficiālais palīgs
1. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a) apakšpunkta, oficiālais palīgs oficiālā veterinārārsta uzraudzībā var veikt pirmskaušanas apskati attiecībā uz sugām, kas nav mājputni un zaķveidīgie, ja kautuvē izmanto procedūras, kuras atbilst šādiem kritērijiem un nosacījumiem:
a) |
pirmskaušanas apskatē tiek veikti tikai praktiski uzdevumi, un tie attiecas tikai uz vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:
|
b) |
oficiālais palīgs, kas veic apskati, nekavējoties informē oficiālo veterinārārstu, ja tiek konstatētas iespējamas anomālijas vai ir aizdomas par iespējamām anomālijām, un tādā gadījumā oficiālais veterinārārsts personīgi veic pirmskaušanas apskati; un |
c) |
oficiālais veterinārārsts regulāri pārbauda, vai oficiālais palīgs pienācīgi veic savus uzdevumus. |
2. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a) apakšpunkta, oficiālais palīgs oficiālā veterinārārsta atbildībā var veikt pirmskaušanas apskati kautuvē attiecībā uz visām sugām, ja tiek ievēroti šādi kritēriji un nosacījumi:
a) |
oficiālais veterinārārsts jau ir veicis pirmskaušanas apskati izcelsmes saimniecībā saskaņā ar 5. pantu; |
b) |
oficiālais palīgs, kas veic apskati, nekavējoties informē oficiālo veterinārārstu, ja tiek konstatētas iespējamas anomālijas vai ir aizdomas par iespējamām anomālijām, un tādā gadījumā oficiālais veterinārārsts personīgi veic pirmskaušanas apskati; un |
c) |
oficiālais veterinārārsts regulāri pārbauda, vai oficiālais palīgs pienācīgi veic savus uzdevumus. |
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās atkāpes neattiecas uz:
a) |
dzīvniekiem, ko nokauj ārkārtas (piespiedu) kaušanā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VI nodaļā; |
b) |
dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir slimi vai ir tādā stāvoklī, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību; |
c) |
liellopiem no ganāmpulkiem, kuri nav deklarēti kā oficiāli brīvi no tuberkulozes vai kuru oficiāli brīvais statuss ir apturēts; |
d) |
liellopiem no ganāmpulkiem un aitām un kazām no saimniecībām, kuras nav deklarētas kā oficiāli brīvas no brucelozes vai kuru oficiāli brīvais statuss ir apturēts; |
e) |
dzīvnieku slimību uzliesmojuma gadījumā dzīvniekiem no reģiona, kā definēts Padomes Direktīvas 64/432/EEK (9) 2. pantā, kurā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem piemēro dzīvnieku veselības ierobežojumus; |
f) |
dzīvniekiem, uz kuriem attiecas stingrākas kontroles sakarā ar no jauna radušos slimību vai konkrētu Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas sarakstā iekļautu slimību izplatīšanos. |
4. pants
Kritēriji un nosacījumi, pēc kuriem nosaka, kad ārkārtas kaušanas gadījumā pirmskaušanas apskati var veikt ārpus kautuves
Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a) apakšpunkta, ārkārtas kaušanas gadījumā oficiālais veterinārārsts var veikt pirmskaušanas apskati ārpus kautuves tikai mājas nagaiņiem, ja tiek ievērotas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VI nodaļas 1., 2. un 6. punktā noteiktās prasības par ārkārtas kaušanu.
Kaušanai derīgiem dzīvniekiem izdod veselības sertifikātu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 (10) V pielikumā sniegto paraugu. Veselības sertifikātu nosūta uz kautuvi kopā ar dzīvniekiem vai nosūta iepriekš jebkurā formātā. Visus konstatējumus, kas attiecas uz gaļas turpmāku pārbaudi, reģistrē veselības sertifikātā.
5. pants
Vispārīgie kritēriji un nosacījumi, pēc kuriem nosaka, kad pirmskaušanas apskati var veikt izcelsmes saimniecībā
1. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkta, kompetentā iestāde var atļaut kaušanai paredzētu dzīvnieku pirmskaušanas apskati veikt izcelsmes saimniecībā saskaņā ar 2. punktā un 6. pantā izklāstītajiem kritērijiem un nosacījumiem.
2. Visām sugām piemēro šādus kritērijus un nosacījumus:
a) |
izcelsmes saimniecībā veic uzskaites datu vai dokumentācijas verifikāciju, tostarp verificē pārtikas aprites informāciju; |
b) |
pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs vajadzības gadījumā atvieglo dzīvnieku individuālo pārbaudi; |
c) |
pirmskaušanas apskate izcelsmes saimniecībā ietver dzīvnieku fizisku pārbaudi, lai noteiktu, vai:
|
d) |
šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās pārbaudes un pirmskaušanas apskati izcelsmes saimniecībā veic oficiālais veterinārārsts; |
e) |
kaušanai derīgus dzīvniekus pienācīgi identificē, nošķir no citiem dzīvniekiem un nosūta uz kautuvi tieši no izcelsmes saimniecības; |
f) |
kaušanai derīgiem dzīvniekiem izdod veselības sertifikātu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 IV pielikuma I daļā sniegto paraugu. Veselības sertifikātu nosūta uz kautuvi kopā ar dzīvniekiem vai nosūta iepriekš jebkurā formātā. Visus konstatējumus, kas attiecas uz gaļas turpmāku pārbaudi, reģistrē veselības sertifikātā. |
3. Kautuvē veic šādas papildu pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un šīs regulas 3. pantu:
a) |
regulāri pārbauda, vai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji izpilda pienākumu nodrošināt, ka dzīvnieki ir pienācīgi identificēti; |
b) |
regulāri pārbauda, vai transportēšanas laikā un pēc ievešanas kautuvē ir ievēroti dzīvnieku labturības noteikumi un vai nav pazīmes, kuras liecina par stāvokli, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka vai dzīvnieku veselību. |
4. Ja gadījumos, kas minēti 6. panta 5. punktā, dzīvnieki netiek nokauti trīs dienu laikā vai 28 dienu laikā no 2. punkta f) apakšpunktā minētā veselības sertifikāta izdošanas dienas:
a) |
dzīvniekiem, kas nav nosūtīti no izcelsmes saimniecības uz kautuvi, veic papildu pirmskaušanas apskati un izdod jaunu veselības sertifikātu; |
b) |
tādu dzīvnieku, kas jau ir ceļā uz kautuvi vai atrodas kautuvē, kaušanu var atļaut, tiklīdz ir izvērtēts kavēšanās iemesls, ar noteikumu, ka dzīvniekiem veic papildu pirmskaušanas apskati saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/627 (11) 11. pantu. |
6. pants
Sugām specifiskie kritēriji un nosacījumi, pēc kuriem nosaka, kad pirmskaušanas apskati var veikt izcelsmes saimniecībā
1. Kompetentās iestādes piemēro šajā pantā noteiktos specifiskos kritērijus un nosacījumus attiecīgi mājputniem un saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem.
2. Attiecībā uz mājputniem, ko audzē “tauko aknu” (foie gras) ražošanai, kā arī izcelsmes saimniecībā nokautiem un aizkavēti izķidātiem mājputniem 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā sertifikāta vietā aizpilda sertifikātu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 IV pielikuma II daļā sniegto veselības sertifikāta paraugu un nosūta uz kautuvi vai gaļas sadalīšanas uzņēmumu kopā ar neķidātajiem liemeņiem vai nosūta iepriekš jebkurā formātā.
3. Attiecībā uz saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem, kas nokauti izcelsmes saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma III sadaļas 3. punktu, 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā sertifikāta vietā aizpilda sertifikātu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 IV pielikuma III daļā sniegto veselības sertifikāta paraugu un nosūta uz kautuvi kopā ar dzīvniekiem vai nosūta iepriekš jebkurā formātā.
4. Attiecībā uz saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem, kas nokauti izcelsmes saimniecībā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma III sadaļas 3. punkta a) apakšpunktu:
a) |
šīs regulas 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā sertifikāta vietā aizpilda sertifikātu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 IV pielikuma IV daļā sniegto veselības sertifikāta paraugu un nosūta uz kautuvi kopā ar dzīvniekiem vai nosūta iepriekš jebkurā formātā; |
b) |
oficiālais veterinārārsts regulāri pārbauda, vai darbinieki, kas veic kaušanu un atasiņošanu, pienācīgi pilda savus uzdevumus. |
5. Atkāpjoties no 5. panta 4. punkta, dalībvalstis var atļaut saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku nokaušanu līdz 28 dienām no 5. panta 2. punkta f) apakšpunktā minētā veselības sertifikāta izdošanas dienas, ja:
a) |
ražotājs tikai mazos daudzumos tieši piegādā saimniecībā audzētu medījamo dzīvnieku gaļu galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētājus; un |
b) |
katrā izcelsmes saimniecībā gadā nokauj ne vairāk kā 50 dzīvniekus. |
7. pants
Kritēriji un nosacījumi pēckaušanas veterinārās ekspertīzes veikšanai oficiālā veterinārārsta atbildībā, kā minēts Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā
1. Pēckaušanas veterināro ekspertīzi, kas minēta Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā, var veikt oficiālais palīgs oficiālā veterinārārsta atbildībā, ievērojot šīs regulas II pielikuma II nodaļas prasības, ja ir izpildīti šādi kritēriji un nosacījumi:
a) |
kaušanas vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes darbības veic mazjaudas kautuvē vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā, kas nokauj vai apstrādā:
|
b) |
kompetentā iestāde var paaugstināt a) apakšpunktā noteiktos sliekšņus, nodrošinot, ka atkāpi piemēro vismazākajās kautuvēs un medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos, kas atbilst mazjaudas kautuves vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma definīcijai, un ar nosacījumu, ka šo uzņēmumu kopējā gada produkcija nepārsniedz 5 % no kopējā dalībvalstī saražotā svaigas gaļas daudzuma šādās kategorijās:
šādā gadījumā kompetentās iestādes paziņo par šo atkāpi un pierādījumiem, kas to pamato, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (12) paredzēto procedūru; |
c) |
attiecīgajam uzņēmumam ir pietiekami daudz telpu, kur uzglabāt gaļu, kurai konstatētas anomālijas, atsevišķi no pārējās gaļas, līdz oficiālais veterinārārsts personīgi var pārbaudīt gaļu, kurai konstatētas anomālijas; |
d) |
oficiālais veterinārārsts apmeklē uzņēmumu vismaz reizi dienā, tostarp regulāri kaušanas darbību laikā; |
e) |
kompetentā iestāde ir noteikusi procedūru oficiālo palīgu darba regulārai novērtēšanai šajos uzņēmumos, kas ietver:
|
f) |
kompetentā iestāde ir veikusi riska analīzi, ņemot vērā vismaz šādus aspektus:
|
2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā izmanto Regulas (EK) Nr. 1099/2009 17. panta 6. punktā noteiktās konversijas likmes. Tomēr attiecībā uz aitām, kazām un nelieliem briežu dzimtas dzīvniekiem (dzīvsvarā līdz 100 kg), izmanto konversijas likmi 0,05 nosacītās liellopu vienības un attiecībā uz citiem lieliem medījamiem dzīvniekiem izmanto konversijas likmi 0,2 nosacītās liellopu vienības.
8. pants
Pēckaušanas veterinārā ekspertīze, ko veic oficiālais veterinārārsts
Oficiālais veterinārārsts veic pēckaušanas veterināro ekspertīzi šādos gadījumos:
a) |
dzīvniekiem, ko nokauj ārkārtas kaušanā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VI nodaļā; |
b) |
dzīvniekiem, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir slimi vai ir tādā stāvoklī, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka veselību; |
c) |
liellopiem no ganāmpulkiem, kas nav deklarēti kā oficiāli brīvi no tuberkulozes; |
d) |
liellopiem, aitām un kazām no ganāmpulkiem, kas nav deklarēti kā oficiāli brīvi no brucelozes; |
e) |
tādu slimību uzliesmojuma gadījumā, attiecībā uz kurām Savienības tiesību aktos ir paredzēti dzīvnieku veselības noteikumi. Tas attiecas uz dzīvniekiem, kas ir uzņēmīgi pret konkrēto attiecīgo slimību un kas ir no konkrēta reģiona, kā definēts Padomes Direktīvas 64/432/EEK 2. panta 2. punkta p) apakšpunktā; |
f) |
ja vajadzīgas stingrākas kontroles, lai ņemtu vērā no jauna radušās slimības vai konkrētas slimības, kas iekļautas Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas sarakstā; |
g) |
ja piemēro atkāpi attiecībā uz pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laiku saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/627 13. pantu. |
9. pants
Kritēriji un nosacījumi revīzijas darbību veikšanai kautuvēs un medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos
Oficiālie palīgi oficiālā veterinārārsta atbildībā kautuvēs un medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos var veikt Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta d) apakšpunkta iii) punktā minētās revīzijas darbības tikai attiecībā uz informācijas vākšanu par labu higiēnas praksi un HACCP procedūrām, ievērojot šīs regulas II pielikuma II nodaļas prasības.
10. pants
Kritēriji un nosacījumi oficiālo kontroļu, tostarp revīzijas darbību, veikšanai gaļas sadalīšanas uzņēmumos
Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta d) apakšpunktā noteiktajām prasībām, oficiālās kontroles, tostarp revīzijas darbības, kas minētas 18. panta 2. punkta d) apakšpunktā, gaļas sadalīšanas uzņēmumos var veikt arī citi kompetento iestāžu norīkoti darbinieki, ar nosacījumu, ka kompetentās iestādes regulāri pārbauda šo darbinieku darbu. Šīs darbības var veikt, ievērojot šīs regulas II pielikuma III nodaļas prasības.
11. pants
Oficiālās kontroles attiecībā uz ķemmīšgliemenēm un tādiem jūras vēderkājiem un jūras gurķiem, kuri nav filtrētāji, un ko ievāc ražošanas teritorijās, kuras nav klasificētas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punktu
Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punkta, attiecībā uz ķemmīšgliemeņu un tādu jūras vēderkāju un jūras gurķu, kuri nav filtrētāji, ievākšanu ražošanas un pārvietošanas teritorijas nav jāklasificē, ja kompetentās iestādes veic šo dzīvnieku oficiālās kontroles zivju izsolēs, nosūtīšanas centros un apstrādes uzņēmumos.
Šajās oficiālajās kontrolēs verificē atbilstību:
a) |
sanitārajiem standartiem attiecībā uz dzīvām gliemenēm, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļā; |
b) |
minētās sadaļas IX nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz ķemmīšgliemenēm un tādiem jūras vēderkājiem un jūras gurķiem, kuri nav filtrētāji, un ko ievāc ārpus klasificētajām ražošanas teritorijām. |
12. pants
Konkrētas atkāpes attiecībā uz Rangifer tarandus tarandus, Lagopus lagopus un Lagopus mutus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 7. punkta h) apakšpunktu
1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 7. punkta h) apakšpunktu Zviedrija un Somija šīs regulas I pielikuma sarakstā norādītajās minēto dalībvalstu teritorijās attiecībā uz Rangifer tarandus tarandus (ziemeļbrieži) var piešķirt šādas konkrētas atkāpes no prasībām par oficiālajām kontrolēm, kas noteiktas minētās regulas 18. pantā, neietekmējot minētās regulas mērķu sasniegšanu:
a) |
atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 1. punkta, oficiālās kontroles nav jāveic gaļai, kas iegūta no Rangifer tarandus tarandus, ja ražotājs to mazos daudzumos tieši piegādā galapatērētājiem vai vietējiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas tieši apgādā galapatērētājus; |
b) |
atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta, pirmskaušanas apskate nav obligāti jāveic klaiņojošiem ziemeļbriežiem, kas nokauti atsevišķos gadījumos no 1. maija līdz 30. septembrim; |
c) |
atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta c) apakšpunkta un 3. punkta, kautuvju darbinieki, kas saņēmuši šim uzdevumam atbilstošu apmācību saskaņā ar 14. pantu, var pārbaudīt:
|
2. Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 1. punkta, oficiālās kontroles nav jāveic gaļai, kas iegūta no Lagopus lagopus un Lagopus mutus (rubeņi), ja šie putni ziemas medību sezonā ir nogalināti ar slazdiem Zviedrijā Norbotenas, Vesterbotenas un Jemtlandes lēnē un Dālarnas lēnes Elvdālenas komūnā.
13. pants
Konkrētas minimālās prasības, ko piemēro oficiālajiem veterinārārstiem, oficiālajiem palīgiem un kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem
1. Oficiālie veterinārārsti, kas veic Regulas (ES) 2017/625 18. pantā paredzētos uzdevumus, atbilst šīs regulas II pielikuma I nodaļā noteiktajām konkrētajām minimālajām prasībām.
Atkāpjoties no II pielikuma I nodaļas 1. līdz 6. punkta noteikumiem, dalībvalstis var paredzēt konkrētus noteikumus attiecībā uz:
a) |
oficiālajiem veterinārārstiem, kas strādā nepilnu slodzi un ir atbildīgi par mazo uzņēmumu inspicēšanu vai tikai par oficiālo kontroļu veikšanu primārajā ražošanā, jo īpaši par kontrolēm piena ražošanas saimniecībās un pirmskaušanas apskati ārpus kautuvēm; un |
b) |
veterinārmedicīnas studentiem, kas sekmīgi nokārtojuši eksāmenus II pielikuma I nodaļas 3. punktā minētajos priekšmetos un īslaicīgi strādā kautuvē oficiālā veterinārārsta klātbūtnē. |
2. Veterinārārstiem, kas iecelti par oficiālajiem veterinārārstiem pirms šīs regulas piemērošanas dienas, ir atbilstošas zināšanas šīs regulas II pielikuma I nodaļas 3. punktā minētajos priekšmetos. Vajadzības gadījumā kompetentā iestāde nodrošina, ka šīs zināšanas tiek iegūtas tālākapmācībā.
3. Oficiālie palīgi, kas veic Regulas (ES) 2017/625 18. pantā paredzētos uzdevumus, atbilst šīs regulas II pielikuma II nodaļā noteiktajām konkrētajām minimālajām prasībām.
4. Kompetento iestāžu norīkotie darbinieki, kas veic Regulas (ES) 2017/625 18. pantā paredzētos uzdevumus, atbilst šīs regulas II pielikuma III nodaļā noteiktajām konkrētajām minimālajām prasībām.
14. pants
Minimālās apmācības prasības, ko piemēro kautuvju darbiniekiem
Kautuvju darbiniekus, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 3. punktu palīdz veikt ar oficiālajām kontrolēm un citām kontroles darbībām saistītus uzdevumus, apmāca atbilstoši kompetento iestāžu prasībām. Viņi ievēro arī minimālās apmācības prasības, kas noteiktas šīs regulas II pielikuma II nodaļā, ciktāl tās attiecas uz viņu palīguzdevumiem.
15. pants
Stāšanās spēkā un piemērojamība
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2019. gada 14. decembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2019. gada 8. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).
(5) Padomes 2009. gada 24. septembra Regula (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (OV L 303, 18.11.2009., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).
(9) Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (OV 121, 29.7.1964., 1977. lpp.).
(10) Komisijas 2019. gada 8. aprīļa Īstenošanas regula (ES) 2019/628 par konkrētu dzīvnieku un preču oficiālo sertifikātu paraugiem un ar ko attiecībā uz minētajiem sertifikātu paraugiem groza Regulu (EK) Nr. 2074/2005 un Īstenošanas regulu (ES) 2016/759 (skatīt šā Oficiāla Vēstneša 101. lpp.).
(11) Komisijas 2019. gada 15. marta Īstenošanas regula (ES) 2019/627, ar ko nosaka vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un attiecībā uz oficiālajām kontrolēm groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2074/2005 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 51. lpp).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīva (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (OV L 241, 17.9.2015., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
KONKRĒTAS ATKĀPES ATTIECĪBĀ UZ ZIEMEĻBRIEŽU (RANGIFER TARANDUS TARANDUS) GAĻAS PĀRBAUDI
12. panta 1. punktā minētās konkrētās atkāpes piemēro tikai šādos apgabalos:
a) |
Zviedrijā:
|
b) |
Somijā, kā atļauts 2014. gada 31. decembrī:
|
II PIELIKUMS
KONKRĒTAS MINIMĀLĀS PRASĪBAS OFICIĀLAJIEM VETERINĀRĀRSTIEM, OFICIĀLAJIEM PALĪGIEM UN KOMPETENTO IESTĀŽU NORĪKOTAJIEM DARBINIEKIEM
I NODAĻA
OFICIĀLIE VETERINĀRĀRSTI
1. |
Kompetentās iestādes var iecelt par oficiālajiem veterinārārstiem vienīgi veterinārārstus, kas nokārtojuši pārbaudi, kura atbilst 3. punktā noteiktajām prasībām. |
2. |
Kompetentajām iestādēm jāveic pasākumi, kas vajadzīgi pārbaužu organizēšanai kandidātiem, kuri iesnieguši pieteikumu uz oficiālā veterinārārsta vietu. |
3. |
Pārbaudei, kas mērķtiecīgi orientēta atbilstoši oficiālā veterinārārsta uzdevumiem un iepriekšējai pieredzei un kvalifikācijai, vienlaikus izvairoties no tādu zināšanu un prasmju atkārtotas pārbaudes, kuras veterinārārstam vajadzīgas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (1) 38. panta 3. punktu, ir jāapliecina viņa zināšanas par šādiem jautājumiem:
Kandidāti nepieciešamās zināšanas var iegūt veterinārās pamatapmācības laikā vai arī pēc veterinārārsta kvalifikācijas iegūšanas īstenotās apmācībās vai profesionālajā darbībā. Ja kompetentās iestādes pārliecinās, ka kandidāts visas nepieciešamās zināšanas apguvis akadēmiskā grāda iegūšanas gaitā vai tālākizglītībā, iegūstot pēcdiploma kvalifikāciju, profesionālo pieredzi vai citu kvalifikāciju, tās prasību par pārbaudi var atcelt. Ja kandidāts nepieciešamās zināšanas apguvis daļēji, kompetentās iestādes noorganizē pārbaudes, kuras atšķiras no 2. punktā minētajām un kurās ņemta vērā kandidāta iepriekšējā pieredze. |
4. |
Oficiālajam veterinārārstam jāspēj sadarboties starpnozaru līmenī. |
5. |
Ikvienam oficiālajam veterinārārstam pirms patstāvīga darba sākšanas ir jāpiedalās praktiskā apmācībā pārbaudes laikā, kas ilgst vismaz 200 stundas. Pārbaudes laikā var ieskaitīt atbilstošu apmācību, kas notikusi veterinārmedicīnas studiju gaitā. Šajā laikā pārbaudāmajam jāstrādā amatā esoša oficiālā veterinārārsta uzraudzībā kautuvēs, gaļas sadalīšanas uzņēmumos un saimniecībās. Apmācībai jāattiecas uz labas higiēnas prakses revīzijām un jo īpaši procedūrām, kam pamatā ir HACCP principi. |
6. |
Oficiālajam veterinārārstam ir pastāvīgi jāatjaunina zināšanas un jābūt informētam par jaunāko notikumu gaitu 3. punktā minētajās jomās, regulāri iesaistoties tālākizglītības pasākumos un lasot profesionālo literatūru. Oficiālajam veterinārārstam, kad vien iespējams, jāiesaistās ikgadējos tālākizglītības pasākumos. |
7. |
Kad profesionāļi veic pārrobežu darbību vai vēlas reģistrēties citā dalībvalstī, uz oficiālo veterinārārstu pārbaudēm attiecas savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm. Šādā gadījumā pārbaudēm jāattiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas ir būtiski cilvēka veselībai un dzīvnieku veselības aizsardzībai nodarbinātības dalībvalstīs, bet nav ietverti izcelsmes dalībvalsts pārbaudēs. |
II NODAĻA
OFICIĀLAIS PALĪGS
1. |
Oficiālā palīga funkcijas ir atļauts veikt vienīgi personām, kas ir apmācītas un nokārtojušas pārbaudi saskaņā ar 5. punktā norādītajām prasībām. |
2. |
Kompetentajām iestādēm jāveic pasākumi 1. punktā minēto pārbaužu organizēšanai. Lai kandidāti būtu tiesīgi šīs pārbaudes kārtot, viņiem jāpierāda, ka viņi ir saņēmuši:
|
3. |
Praktiskajai apmācībai, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, jānotiek kautuvēs, medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos un/vai gaļas sadalīšanas uzņēmumos oficiālā veterinārārsta uzraudzībā. |
4. |
Apmācībai un pārbaudēm jāattiecas galvenokārt uz sarkano gaļu vai mājputnu gaļu. Tomēr personām, kas tiek apmācītas attiecībā uz vienu no šīm abām kategorijām un pārbaudi nokārto, vajadzīga tikai saīsināta apmācība, lai nokārtotu pārbaudi par otru kategoriju. Apmācībai un pārbaudēm jāattiecas uz savvaļas medījamiem dzīvniekiem, saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem un attiecīgā gadījumā zaķveidīgo kārtu. |
5. |
Oficiālo palīgu apmācībai jāattiecas uz šādiem jautājumiem, un pārbaudēm jāapliecina zināšanas par tiem:
|
6. |
Kompetentās iestādes var nolemt samazināt apmācību un testēšanu attiecībā uz:
|
7. |
Oficiālajam palīgam jāspēj sadarboties starpnozaru līmenī. |
8. |
Oficiālajiem palīgiem ir pastāvīgi jāatjaunina zināšanas un jābūt informētiem par jaunāko notikumu gaitu, regulāri iesaistoties tālākizglītības pasākumos un lasot profesionālo literatūru. Oficiālajam palīgam, kad vien iespējams, jāiesaistās ikgadējos tālākapmācības pasākumos. |
9. |
Ja oficiālie palīgi veic vienīgi paraugu ņemšanu un analīzes saistībā ar Trichinella pārbaudēm un mikrobioloģiskajiem kritērijiem, kompetentajām iestādēm ir tikai jānodrošina, lai viņi saņemtu šādiem uzdevumiem atbilstošu apmācību. |
10. |
Kad profesionāļi veic pārrobežu darbību vai vēlas reģistrēties citā dalībvalstī, uz oficiālo palīgu pārbaudēm attiecas savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm. Šādā gadījumā pārbaudēm jāattiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas ir būtiski cilvēka veselībai un dzīvnieku veselības aizsardzībai nodarbinātības dalībvalstīs, bet nav ietverti izcelsmes dalībvalsts pārbaudēs. |
III NODAĻA
KOMPETENTO IESTĀŽU NORĪKOTIE DARBINIEKI
1. |
Kompetentās iestādes var iecelt vienīgi darbiniekus, kas ir apmācīti un nokārtojuši pārbaudi saskaņā ar šīs nodaļas 5. punktā norādītajām prasībām. |
2. |
Kompetentajām iestādēm jāveic pasākumi 1. punktā minētās pārbaudes organizēšanai. Lai kandidāti būtu tiesīgi šo pārbaudi kārtot, viņiem jāpierāda, ka viņi ir saņēmuši:
|
3. |
Praktiskajai apmācībai, kas minēta 2. punkta a) apakšpunktā, jānotiek gaļas sadalīšanas uzņēmumos oficiālā veterinārārsta uzraudzībā. |
4. |
Apmācībai un pārbaudēm jāattiecas galvenokārt uz sarkano gaļu vai mājputnu gaļu. Tomēr personām, kas tiek apmācītas attiecībā uz vienu no šīm abām kategorijām un pārbaudi nokārto, vajadzīga tikai saīsināta apmācība, lai nokārtotu pārbaudi par otru kategoriju. Apmācībai un pārbaudēm jāattiecas uz savvaļas medījamiem dzīvniekiem, saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem un attiecīgā gadījumā zaķveidīgo kārtu. |
5. |
Kompetento iestāžu norīkoto darbinieku apmācībā jāiekļauj šādi jautājumi attiecībā uz gaļas sadalīšanas uzņēmumiem, un pārbaudēm jāapliecina zināšanas par tiem:
|
6. |
Kompetentās iestādes var nolemt samazināt apmācību un testēšanu attiecībā uz:
|
7. |
Kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem jāspēj sadarboties starpnozaru līmenī. |
8. |
Kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem ir pastāvīgi jāatjaunina zināšanas un jābūt informētiem par jaunāko notikumu gaitu, regulāri iesaistoties tālākizglītības pasākumos un lasot profesionālo literatūru. Kompetento iestāžu norīkotajiem darbiniekiem, kad vien iespējams, jāiesaistās ikgadējos tālākapmācības pasākumos. |
9. |
Kad profesionāļi veic pārrobežu darbību vai vēlas reģistrēties citā dalībvalstī, uz kompetento iestāžu norīkoto darbinieku pārbaudēm attiecas savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm. Šādā gadījumā pārbaudēm jāattiecas vienīgi uz tiem jautājumiem, kas ir būtiski cilvēka veselībai un dzīvnieku veselības aizsardzībai nodarbinātības dalībvalstīs, bet nav ietverti izcelsmes dalībvalsts pārbaudēs. |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).