(1)

Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā iesniedza paziņojumu par tās nodomu izstāties no Savienības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 50. pantu. No izstāšanās līguma spēkā stāšanās datuma vai – gadījumā, ja tāds līgums netiks noslēgts, – divus gadus pēc paziņošanas, Apvienotajai Karalistei un tās iekšienē Līgumi vairs nebūs piemērojami, ja vien Eiropadome, vienojoties ar Apvienoto Karalisti, vienprātīgi nenolems šo termiņu pagarināt.

(2)

Izstāšanās līgumā, par kādu vienojušies sarunu vedēji, ir ietverta kārtība, kādā Savienības tiesību aktu noteikumi tiks piemēroti Apvienotajai Karalistei un tās iekšienē pēc dienas, kurā Līgumu piemērošana Apvienotajai Karalistei tiks pārtraukta. Ja minētais nolīgums stāsies spēkā, saskaņā ar to Regulu (ES) Nr. 648/2012, tostarp minētās regulas 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu, Apvienotajai Karalistei un tās iekšienē piemēros pārejas periodā, un minētā perioda beigās tā vairs nebūs piemērojama.

(3)

Ja vien netiks pieņemti īpaši noteikumi, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības nozīmētu, ka Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā noteiktais atbrīvojums attiecībā uz Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekiem un citām dalībvalstu struktūrām, kas veic līdzīgas funkcijas, un citām Savienības publiskajām struktūrām, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras iesaistās tajā, vairs nevarēs piemērot Apvienotās Karalistes centrālajai bankai vai citām publiskajām struktūrām, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras iesaistās tajā.

(4)

Komisija ir izvērtējusi starptautiskā līmeņa attieksmi pret centrālajām bankām un publiskajām struktūrām, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras iesaistās tajā saskaņā ar Apvienotajā Karalistē pēc tās izstāšanās no Savienības piemērojamajiem tiesību aktiem, un ir iesniegusi savus secinājumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Konkrēti, Komisija veica salīdzinošu analīzi par minēto attieksmi, kā arī par riska pārvaldības standartiem, ko piemēro atvasināto instrumentu darījumiem, kurus noslēgušas minētās struktūras un centrālās bankas Apvienotajā Karalistē.

(5)

Komisija savā novērtējumā secināja, ka Apvienotās Karalistes centrālā banka un publiskās struktūras, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras iesaistās tajā, būtu jāatbrīvo no tīrvērtes un ziņošanas prasībām un no prasības piemērot riska mazināšanas metodes darījumiem, kam nav veikta tīrvērte, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 648/2012.

(6)

Apvienotās Karalistes iestādes ir sniegušas apliecinājumus attiecībā uz ECBS dalībnieku statusu, tiesībām un pienākumiem, tai skaitā par savu nodomu ECSB dalībniekiem un citām dalībvalstu struktūrām, kas veic līdzīgas funkcijas, un Savienības publiskajām struktūrām, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras iesaistās tajā, piešķirt atbrīvojumu, kas līdzīgs Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. punktā noteiktajam atbrīvojumam.

(7)

Līdz ar to Apvienotās Karalistes centrālā banka un publiskās struktūras, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras iesaistās tajā, būtu jāiekļauj Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktajā to struktūru sarakstā, kurām piemēro atbrīvojumu.

(8)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 648/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(9)

Komisija turpina regulāri uzraudzīt attieksmi pret tām centrālajām bankām un publiskajām struktūrām, kuras ir atbrīvotas no tīrvērtes un ziņošanas prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 1. panta 4. punkta c) apakšpunkta sarakstā. Minēto sarakstu var atjaunināt, pieņemot zināšanai reglamentējošo noteikumu izmaiņas minētajās trešās valstīs un ņemot vērā visus attiecīgos jaunos informācijas avotus. Šādas pārskatīšanas rezultātā dažas trešās valstis varētu izslēgt no to struktūru saraksta, kurām piemēro atbrīvojumu.

(10)

Šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro no nākamās dienas pēc tam, kad Regula (ES) Nr. 648/2012 kļūst nesaistoša Apvienotajai Karalistei un tās iekšienē,