1.   Ar šo regulu nosaka Savienības ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām.

2.   Šā panta 1. punktā minētās zvejas iespējas ietver:

a)	nozvejas limitus 2019. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2020. gadam;

b)	zvejas piepūles limitus laikposmam no 2019. gada 1. februāra līdz 2020. gada 31. janvārim, izņemot gadījumus, kad zvejas piepūles limitiem 27., 28. un 41. pantā vai attiecībā uz noteikumiem par zivju pievilināšanas ierīcēm (ZPI) ir noteikti citi laikposmi;

c)	dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2018. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim;

d)	dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā, kas 29. pantā noteiktas minētā pantā norādītajiem 2019. un 2020. gada laikposmiem.

1.   Šo regulu piemēro šādiem kuģiem:

a)	Savienības zvejas kuģiem;

b)	trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

2.   Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to konkrēti norādīts.

1.   Savienības zvejas kuģu KPN Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādu KPN sadalījums starp dalībvalstīm un – vajadzības gadījumā – ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir noteikti I pielikumā.

2.   Savienības zvejas kuģiem šīs regulas I pielikumā noteikto KPN robežās ir atļauts zvejot ūdeņos, kas ir Fēru Salu, Grenlandes un Norvēģijas jurisdikcijā, un zvejas zonā ap Jana Majena salu, ievērojot šīs regulas 15. pantā un III pielikumā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2403 (28) izklāstītos nosacījumus un minētās regulas īstenošanas noteikumus.

1.   Dažu zivju krājumu KPN nosaka attiecīgā dalībvalsts. Minētie krājumi ir norādīti I pielikumā.

2.   KPN, kas jānosaka dalībvalstij:

a)	atbilst KZP principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu; un

b)

nodrošina šādu rezultātu: i) ja ir pieejami analītiski novērtējumi, krājuma izmantošana no 2019. gada ar lielāko iespējamo varbūtību atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam; vai ii) ja analītiski novērtējumi nav pieejami vai tie ir nepilnīgi, krājuma izmantošana notiek saskaņā ar piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā.

3.   Līdz 2019. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	pieņemtās KPN;

b)	attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtās KPN;

c)	ziņas par to, kā pieņemtās KPN atbilst 2. punktam.

1.   Nozvejas, uz kurām neattiecas izkraušanas pienākums, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā, tiek paturētas uz kuģa vai tiek izkrautas tikai tad; ja:

a)	tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)	tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

2.   Šīs regulas I pielikumā ir norādīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā minētie drošās bioloģiskās robežās esošie nemērķa sugu krājumi, lai tādējādi varētu piemērot minētajā pantā paredzēto atkāpi no pienākuma uzskaitīt nozvejas attiecībā pret attiecīgajām kvotām.

1.   Lai ņemtu vērā izkraušanas pienākuma ieviešanu un nodrošinātu kvotas tām dalībvalstīm, kurām nav kvotu dažām piezvejām, šajā pantā definētu kvotu apmaiņas mehānismu piemēro IA pielikumā noteiktajai KPN.

2.   6 % no katras KPN kvotas mencām Ķeltu jūrā, mencām ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, merlangiem Īrijas jūrā un jūras zeltplekstei ICES 7.h, 7.j un 7.k rajonā un 3 % no katras no KPN kvotas merlangiem uz rietumiem no Skotijas, kuras piešķirtas katrai dalībvalstij, tiek darīti pieejami kvotu apmaiņas kopumam, kurš tiks atvērts no 2019. gada 1. janvāra. Dalībvalstīm, kurām nav kvotu, būs ekskluzīva pieeja kvotu kopumam līdz 2019. gada 31. martam.

3.   No kopuma paņemtās kvotas nevar apmainīt vai pārcelt uz nākamo gadu. Neizmantotos daudzumus pēc 2019. gada 31. marta atgriež tām dalībvalstīm, kuras sākotnēji iesniedza kvotas kvotu apmaiņas kopumā.

4.   Kā atlīdzību sniegtās kvotas, vēlams, ņemt no saraksta ar KPN, kuru noteikusi katra dalībvalsts, kas iesniedza kvotas kopumā, kā uzskaitīts IA pielikuma papildinājumā.

5.   Šīs kvotas ir ar līdzvērtīgu komerciālo vērtību, kas noteikta, izmantojot tirgus maiņas kursu vai citu savstarpēji pieņemamu maiņas kursu. Ja nav citu alternatīvu, izmanto līdzvērtīgu ekonomisko vērtību saskaņā ar vidējām Savienības cenām pagājušajā gadā, kā nosaka Eiropas zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centrs.

6.   Gadījumos, kad iepriekš minētais mehānisms dalībvalstīm neļauj nosegt nenovēršamo piezveju līdzvērtīgā apmērā, dalībvalstis cenšas vienoties par kvotu apmaiņu, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, nodrošinot, ka kvotām, ar kurām notiek apmaiņa, ir līdzvērtīga komerciālā vērtība.

1.   Savienības zvejas kuģiem, kā arī jebkurām komerciālām zvejniecībām no krasta ir aizliegts zvejot jūrasasarus (labrakus) ICES 4.b un 4.c rajonā un ICES 7. apakšapgabalā. Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, 2019. gada janvārī un no 2019. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi ICES 4.b, 4.c, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h rajonā un ICES 7.a un 7.g rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas drīkst zvejot jūrasasarus (labrakus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas minētajā apgabalā nozvejoti ar šādiem zvejas rīkiem un ievērojot šādus limitus:

a)	ja izmanto grunts traļus (29), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 400 kg divos mēnešos un 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā atsevišķā dienā;

b)	ja izmanto zvejas vadus (30), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 210 kg mēnesī un 1 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara katrā atsevišķā dienā;

c)	ja izmanto āķus un āķu rindas (31), nepārsniedz 5,5 tonnas (vienam kuģim gadā);

d)	ja izmanto fiksētos žaunu tīklus (32), nenovēršamās piezvejas nepārsniedz 1,4 tonnas gadā uz katru kuģi.

Atkāpes, kas izklāstītas šā punkta pirmajā daļā, attiecas uz tiem Savienības zvejas kuģiem, kuri laikposmā no 2015. gada 1. jūlija līdz 2016. gada 30. septembrim ir reģistrējuši jūrasasaru (labraku) nozvejas: c) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot āķus un āķu rindas, un d) apakšpunktā – reģistrētās nozvejas, izmantojot fiksētos žaunu tīklus. Ja Savienības zvejas kuģis tiek aizstāts, dalībvalstis var atļaut atkāpi piemērot citam zvejas kuģim ar noteikumu, ka to Savienības zvejas kuģu skaits, uz kuriem attiecas atkāpe, un to kopējā zvejas kapacitāte nepalielinās.

3.   Šā panta 2. punktā noteiktie nozvejas limiti nav nododami citam kuģim un – ja piemēro ikmēneša limitu – no viena mēneša uz citu. Savienības zvejas kuģiem, kuri vienā kalendārajā mēnesī izmanto vairāk nekā vienu zvejas rīku, piemēro zemāko nozvejas limitu, kas attiecībā uz katru zvejas rīku noteikts 2. punktā.

Dalībvalstis ne vēlāk kā 15 dienas pēc katra mēneša beigām paziņo Komisijai visas ar katra tipa zvejas rīkiem gūtās jūrasasara (labraka) nozvejas.

4.   Atpūtas zvejā, arī no krasta, ICES 4.b, 4.c, 6.a, 7.a–7.k rajonā:

a)

no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. novembra līdz 31. decembrim atļauta vienīgi nozveja ar atbrīvošanu, kas nodrošina augstus jūrasasara (labraka) izdzīvotības rādītājus. Minētajā periodā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut jūrasasarus (labrakus), kas nozvejoti minētajā apgabalā;

b)	no 2019. gada 1. aprīļa līdz 31. oktobrim viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā vienu jūrasasara (labraka) īpatni dienā.

5.   Atpūtas zvejā ICES 8.a un 8.b rajonā viens zvejnieks drīkst paturēt ne vairāk kā trīs jūrasasara (labraka) īpatņus dienā.

1.   Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

a)	zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)	zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)	zvejas iespēju pārdali, kas veikta, ievērojot Padomes Regulas (ES) 2017/2403 12. un 47. pantu;

d)	papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)	daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)	atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)	kvotu nodošanu un apmaiņu, kas veikta, ievērojot šīs regulas 17. pantu.

2.   Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas I pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.

3.   Ja vien šīs regulas I pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4.   Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

1.   Porkupīnas sēklī no 2019. gada 1. maija līdz 31. maijam ir aizliegts zvejot vai paturēt uz kuģa šādu sugu īpatņus: menca, megrimi, jūrasvelns, pikša, merlangs, heks, Norvēģijas omārs, jūras zeltplekste, pollaks, saida, rajveidīgās zivis, parastā jūrasmēle, brosme, zilā jūraslīdaka, jūraslīdaka un dzelkņu haizivs.

Šā punkta īstenošanas vajadzībām Porkupīnas sēklis ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

Punkts	Ģeogrāfiskais platums	Ģeogrāfiskais garums
1	52° 27′ N	12° 19′ W
2	52° 40′ N	12° 30′ W
3	52° 47′ N	12° 39,600′ W
4	52° 47′ N	12° 56′ W
5	52° 13,5′ N	13° 53,830′ W
6	51° 22′ N	14° 24′ W
7	51° 22′ N	14° 03′ W
8	52° 10′ N	13° 25′ W
9	52° 32′ N	13° 07,500′ W
10	52° 43′ N	12° 55′ W
11	52° 43′ N	12° 43′ W
12	52° 38,800′ N	12° 37′ W
13	52° 27′ N	12° 23′ W
14	52° 27′ N	12° 19′ W

Atkāpjoties no pirmās daļas, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 50. panta 3., 4. un 5. punktu ir atļauts tranzītā šķērsot Porkupīnas sēkli, vedot uz kuģa minētajā daļā norādīto sugu īpatņus.

2.   Tūbīšu komerciāla zveja ar grunts trali, vadu vai tiem līdzīgiem velkamiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 16 mm, ICES 2.a, 3.a rajonā un ICES 4. apakšapgabalā ir aizliegta no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. martam un no 2019. gada 1. augusta līdz 31. decembrim.

Pirmajā daļā noteikto aizliegumu piemēro arī trešo valstu kuģiem, kuriem ir atļauts zvejot tūbītes un gūt ar tām saistīto piezveju Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā.

1.   Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis:

a)	ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)	baltā haizivs (Carcharodon carcharías) visos ūdeņos;

c)	pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

d)	baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

e)	milzu haizivs (Cetorhinus maximus) visos ūdeņos;

f)	melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

g)	gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

h)	parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

i)	lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1. un 14. apakšapgabalā;

j)	gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

k)	bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

l)	siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

m)

šādas Mobula ģints raju sugas visos ūdeņos: i) velnzivs (Mobula mobular); ii) mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei); iii) dzeloņastes raja (Mobula japanica); iv) gludastes raja (Mobula thurstoni); v) garragu raja (Mobula eregoodootenkee); vi) mūka velna raja (Mobula munkiana); vii) Čīles velna raja (Mobula tarapacana); viii) īsspuru velna raja (Mobula kuhlii); ix) mazā velna raja (Mobula hypostoma); x) rifu velnraja (Mobula alfredi); xi) divragainā velnraja (Mobula birostris);

n)	šādas zāģzivju dzimtas (Pristidae) sugas visos ūdeņos: i) šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata); ii) pundurzāģzivs (Pristis clavata); iii) sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata); iv) lielzobu zāģzivs (Pristis pristis); v) zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

o)	dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

p)	Norvēģijas raja (Dipturus nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.k rajonā;

q)	cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6. un 10. apakšapgabalā;

r)	vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

s)	parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

t)	baltā raja (Rostroraja alba) Savienības ūdeņos ICES 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

u)	ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 12. apakšapgabalā;

v)	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā, izņemot IA pielikumā izklāstītās piezvejas novēršanas programmas;

w)	eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Maksimālais zvejas atļauju skaits Savienības zvejas kuģiem, kuri zvejo kādas trešās valsts ūdeņos, ir noteikts III pielikumā.

2.   Ja, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu, viena dalībvalsts nodod kvotu citai dalībvalstij (“kvotu apmaiņa”) zvejas apgabalos, kas noteikti šīs regulas III pielikumā, tā attiecīgi nodod arī zvejas atļaujas un par nodošanu paziņo Komisijai. Tomēr nedrīkst pārsniegt zvejas atļauju kopējo skaitu, kas katram zvejas apgabalam noteikts šīs regulas III pielikumā.

1.   Ja saskaņā ar reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (“RZPO”) noteikumiem ir atļauta kvotu nodošana vai apmaiņa starp RZPO līgumslēdzējām pusēm, dalībvalsts (“attiecīgā dalībvalsts”) var apspriesties ar kādu RZPO līgumslēdzēju pusi un attiecīgi izstrādāt iespējamu iecerētas kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu.

2.   Komisija pēc attiecīgās dalībvalsts sniegta paziņojuma var apstiprināt iecerēto kvotu nodošanas vai apmaiņas plānu, ko dalībvalsts ir apspriedusi ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi. Pēc tam Komisija bez liekas kavēšanās pauž piekrišanu tam, ka šāda kvotu nodošana vai apmaiņa ar attiecīgo RZPO līgumslēdzēju pusi ir saistoša. Tad Komisija RZPO sekretariātam paziņo par šādu kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās, un to dara saskaņā ar minētās organizācijas noteikumiem.

3.   Komisija informē dalībvalstis par kvotu nodošanu vai apmaiņu, par ko panākta vienošanās.

4.   Zvejas iespējas, kas saskaņā ar kvotu nodošanu vai apmaiņu ir saņemtas no attiecīgās RZPO līgumslēdzējas puses vai ir tai nodotas, par kvotām, kas attiecīgajai dalībvalstij ir iedalītas vai atvilktas no tai iedalītajām iespējām, tiek uzskatītas no tā brīža, kad kvotu nodošana vai apmaiņa ir stājusies spēkā saskaņā ar tās vienošanās noteikumiem, kura panākta attiecīgi ar konkrēto RZPO līgumslēdzēju pusi vai saskaņā ar konkrētās RZPO noteikumiem. Šāds kvotu iedalījums negroza spēkā esošo zvejas iespēju sadales mehānismu, ar kura palīdzību zvejas iespējas starp dalībvalstīm sadala saskaņā ar zvejas darbību relatīvās stabilitātes principu.

5.   Attiecībā uz RZPO līgumslēdzējas puses kvotu nodošanu Savienībai un to secīgu iedalīšanu dalībvalstīm šo pantu piemēro līdz 2020. gada 31. janvārim.

1.   To Savienības laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu skaitu, kam atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 1. punktā.

2.   To Savienības piekrastes nerūpnieciskās zvejas kuģu skaitu, kam atļauts Vidusjūrā aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 2. punktā.

3.   To Savienības zvejas kuģu skaitu, kas Adrijas jūrā zvejo zilās tunzivis audzēšanai un kam atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, kuru izmērs ir no 8 kg/75 cm līdz 30 kg/115 cm, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 3. punktā.

4.   To zvejas kuģu skaitu un kopējo kapacitāti, izteiktu ar bruto tilpību, kuriem atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, transportēt vai izkraut zilās tunzivis, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 4. punktā.

5.   To zivju krātiņveida lamatu skaitu, kuras izmanto zilo tunzivju zvejniecībā Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 5. punktā.

6.   Zilo tunzivju audzēšanas kapacitāti, nobarošanas kapacitāti un savvaļā iegūtu zilo tunzivju maksimālo apjomu, kas iedalāms audzētavām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 6. punktā.

7.   To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuriem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 (33) 12. pantu ir atļauts (ziemeļu apakšgrupas) garspuru tunzivis zvejot kā mērķsugu, ierobežo, kā noteikts šīs regulas IV pielikuma 7. punktā.

8.   To Savienības zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuru garums ir vismaz 20 metru un kuri ICCAT konvencijas apgabalā zvejo lielacu tunzivis, ierobežo, kā noteikts IV pielikuma 8. punktā.

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas lielacu lapshaizivs (Alopias superciliosus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Aizliegts veikt Alopias ģints lapshaizivju sugu specializēto zveju.

3.   Saistībā ar zveju ICCAT konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Sphyrnidae dzimtas (izņemot Sphyrna tiburo) āmurhaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

4.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni.

5.   Aizliegts paturēt uz kuģa jebkādā zvejniecībā nozvejotu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis).

1.   Specializētā zveja, kurā iegūst V pielikuma A daļā norādīto sugu zivis, minētajā pielikumā norādītajās zonās un laikposmos ir aizliegta.

2.   Izpētes zvejai V pielikuma B daļā norādītajos apakšapgabalos piemēro minētajā daļā noteiktās KPN un piezvejas limitus.

1.   Dalībvalstis 2019. gadā drīkst piedalīties ilkņzivju (Dissostichus spp.) izpētes zvejā ar āķu jedām FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ārpus apgabaliem, kas ir valstu jurisdikcijā. Ja dalībvalsts plāno piedalīties šādā zvejā, tā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 601/2004 7. un 7.a pantu un katrā ziņā ne vēlāk kā 2019. gada 1. jūnijā par to paziņo CCAMLR sekretariātam.

2.   Attiecībā uz FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalu, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonu KPN un piezvejas limiti katrā apakšapgabalā un rajonā un šo limitu sadalījums starp maza apjoma pētniecības vienībām (SSRU) katrā no tiem ir noteikts V pielikuma B daļā. Zveju katrā SSRU beidz, kad paziņotā nozveja sasniedz noteikto KPN, un attiecīgo SSRU slēdz zvejai līdz sezonas beigām.

3.   Lai iegūtu zvejniecības potenciāla noteikšanai vajadzīgo informāciju un nepieļautu pārmērīgu nozvejas un zvejas piepūles koncentrāciju, zvejo pēc iespējas lielākā ģeogrāfiskā un dziļuma diapazonā. Tomēr zveja FAO 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, kā arī 58.4.1., 58.4.2. un 58.4.3.a rajonā ir aizliegta dziļumā, kas mazāks par 550 metriem.

1.   Ja kāda dalībvalsts plāno 2019./2020. gada zvejas sezonā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu (Euphausia superba), tā ne vēlāk kā 2019. gada 1. maijā, izmantojot šīs regulas V pielikuma C daļas veidlapu, paziņo Komisijai par saviem plāniem zvejot krilu. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija ne vēlāk kā 2019. gada 30. maijā paziņojumus iesniedz CCAMLR sekretariātam.

2.   Paziņojumā, kas minēts šā panta 1. punktā, iekļauj Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju par katru kuģi, kam dalībvalsts paredzējusi izdot atļauju piedalīties krila zvejā.

3.   Dalībvalsts, kura plāno CCAMLR konvencijas apgabalā zvejot krilu, par savu nodomu paziņo tikai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri paziņojuma nosūtīšanas laikā ir tās karoga kuģi, vai attiecībā uz atļauju saņēmušiem kuģiem, kuri ir citas CCAMLR locekles karoga kuģi un par kuriem ir sagaidāms, ka zvejas laikā tie būs minētās dalībvalsts karoga kuģi.

4.   Ja atļauju saņēmušais kuģis nevar piedalīties zvejā pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ, dalībvalstīm ir tiesības atļaut krila zvejā piedalīties kuģiem, par ko CCAMLR sekretariātam nav paziņots saskaņā ar šā panta 1., 2. un 3. punktu. Šādos gadījumos attiecīgās dalībvalstis nekavējoties informē CCAMLR sekretariātu un Komisiju un sniedz:

a)	pilnīgas ziņas par plānoto aizstājējkuģi (kuģiem), arī Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā noteikto informāciju;

b)	izsmeļošu skaidrojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

5.   Dalībvalstis neatļauj piedalīties krila zvejā kuģim, kas ir iekļauts jebkurā no CCAMLR nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas (NNN zvejas) kuģu sarakstiem.

1.   Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo tropiskās tunzivis, un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VI pielikuma 1. punktā.

2.   Maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kuri IOTC kompetences apgabalā zvejo zobenzivi (Xiphias gladius) un garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), un atbilstīgā zvejas kapacitāte, izteikta ar bruto tilpību, ir noteikta VI pielikuma 2. punktā.

3.   Kuģus, kas darbojas vienā no 1. un 2. punktā minētajām zvejniecībām, dalībvalstis drīkst pārvietot uz otru zvejniecību, ja tās spēj Komisijai pierādīt, ka šādu izmaiņu rezultātā netiks palielināta attiecīgo zivju krājumu zvejas piepūle.

4.   Ja tiek ierosināta zvejas kapacitātes nodošana par labu dalībvalsts flotei, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, lai nododamie kuģi būtu iekļauti IOTC kuģu reģistrā vai kādas citas tunzivju RZPO kuģu reģistrā. Turklāt zvejas kapacitātes nodošanu nedrīkst attiecināt uz kuģiem, kurus kāda RZPO iekļāvusi NNN zvejas darbībās iesaistīto kuģu sarakstā.

5.   Dalībvalstis drīkst palielināt savu zvejas kapacitāti virs 1. un 2. punktā norādītā maksimuma tikai tad, ja netiek pārsniegti IOTC iesniegtajos attīstības plānos noteiktie limiti.

1.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 aktīvu dreifējošu ZPI.

2.   Apgādes kuģu skaits nav lielāks par vienu apgādes kuģi uz ne mazāk kā diviem kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un visi ir vienas un tās pašas dalībvalsts karoga kuģi. Šis noteikums neattiecas uz dalībvalstīm, kas izmanto tikai vienu apgādes kuģi.

3.   Uz vienu kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, nekad nav vairāk kā viens vienas un tās pašas valsts karoga apgādes kuģis.

4.   No 2018. gada 1. janvāra Savienība IOTC atļauju saņēmušo kuģu reģistrā nereģistrē jaunus vai papildu apgādes kuģus.

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotu Alopiidae dzimtas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut jebkādā zvejniecībā nozvejotas okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus) liemeņa daļas vai visu liemeni, izņemot kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 24 metriem un kuru zvejas darbības notiek tikai savas karoga dalībvalsts ekskluzīvajā ekonomikas zonā, ar noteikumu, ka to nozveja ir paredzēta tikai vietējam patēriņam.

3.   Nejauši nozvejotiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Zvejot no SPRFMO konvencijas apgabala pelaģiskajiem krājumiem IJ pielikumā noteikto KPN robežās drīkst tikai tās dalībvalstis, kas 2007., 2008. vai 2009. gadā šajā apgabalā ir aktīvi veikušas pelaģiskās zvejas darbības.

2.   Šā panta 1. punktā minētās dalībvalstis kopējo bruto tilpību sava karoga kuģiem, kuri 2019. gadā zvejo no pelaģiskajiem krājumiem, minētajā apgabalā ierobežo līdz Savienības kopējai bruto tilpībai, proti, 78 600 tonnām.

3.   Zvejas iespējas, kas noteiktas IJ pielikumā, drīkst izmantot tikai ar nosacījumu, ka dalībvalstis vēlākais līdz nākamā mēneša piektajai dienai nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuri SPRFMO konvencijas apgabalā aktīvi zvejo vai ir iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, kuģu satelītnovērošanas sistēmu reģistrētos datus, mēneša nozvejas ziņojumus un, ja ir pieejami, datus par kuģu ienākšanu ostās, ar mērķi minēto informāciju pārsūtīt SPRFMO sekretariātam.

1.   Grunts zvejas piepūli vai nozveju SPRFMO konvencijas apgabalā 2019. gadā dalībvalstis attiecīgi īsteno vai gūst tikai tajās konvencijas apgabala daļās, kurās laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim ir notikusi grunts zveja, un nepārsniedz gada vidējo nozvejas apjomu vai piepūles parametrus, kas reģistrēti minētajā laikposmā. Pārsniegt minēto reģistrēto apjomu vai parametrus dalībvalstis drīkst tikai tādā gadījumā, ja SPRFMO apstiprina to plānu zvejot arī tad, ja minētais apjoms un parametri tiktu pārsniegti.

2.   Dalībvalstis, kurām SPRFMO konvencijas apgabalā laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim nav reģistrēta grunts zvejas piepūle vai nozveja, drīkst zvejot tikai tad, ja SPRFMO apstiprina to plānu zvejot bez iepriekš reģistrētas grunts zvejas piepūles vai nozvejas.

1.   Kuģiem, kuri zvejo ar riņķvadu, ir aizliegts dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares), lielacu tunzivi (Thunnus obesus) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) zvejot:

a)

no 2019. gada 29. jūlija plkst. 00.00 līdz 8. oktobra plkst. 24.00 vai no 2019. gada 9. novembra plkst. 00.00 līdz 2020. gada 19. janvāra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo: — Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas Klusā okeāna krasta līnija, — 150° rietumu garuma meridiāns, — 40° ziemeļu platuma paralēle, — 40° dienvidu platuma paralēle;

b)	no 2019. gada 9. oktobra plkst. 00.00 līdz 8. novembra plkst. 24.00 apgabalā, ko norobežo: — 96° rietumu garuma meridiāns, — 110° rietumu garuma meridiāns, — 4° ziemeļu platuma paralēle, — 3° dienvidu platuma paralēle.

2.   Attiecīgās dalībvalstis pirms 2019. gada 1. aprīļa Komisijai paziņo, kuru no 1. punktā minētajiem zvejas aizlieguma laikposmiem tās ir izvēlējušās katram no saviem kuģiem. Izvēlētajā laikposmā visi attiecīgās dalībvalsts kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, 1. punktā noteiktajos apgabalos pārtrauc zveju ar riņķvadu.

3.   Uz kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tunzivis IATTC konvencijas apgabalā, patur un pēc tam no tiem izkrauj vai citā kuģī pārkrauj visas nozvejotās dzeltenspuru tunzivis, lielacu tunzivis un svītrainās tunzivis.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ; vai

b)	ja pēc zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetiena vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

1.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, IATTC konvencijas apgabalā nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 450 aktīvu ZPI. ZPI uzskata par aktīvu, kad tā, izvietota jūrā, ir sākusi pārraidīt savas atrašanās vietas koordinātas, kurām līdzseko kuģis, tā īpašnieks vai operators. ZPI tiek aktivēta, tai atrodoties uz riņķvadu kuģa.

2.   Kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nedrīkst ZPI izvietot 15 dienās, pirms sācies izvēlētais 29. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktais zvejas aizlieguma periods, un 15 dienu laikā pirms zvejas aizlieguma perioda sākuma tas savāc atpakaļ tikpat daudz ZPI, cik kuģis sākotnēji ir izvietojis.

3.   Saskaņā ar IATTC prasībām dalībvalstis katru mēnesi paziņo Komisijai to, cik ZPI ir bijušas aktīvas katrā atsevišķā dienā. Šos ziņojumus iesniedz ar laika nobīdi, kas nav mazāka par 60 dienām un nav lielāka par 75 dienām. Komisija minēto informāciju tūlīt pārsūta SPRFMO sekretariātam.

1.   Aizliegts IATTC konvencijas apgabalā zvejot okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt, piedāvāt pārdošanai, pārdot vai izkraut minētajā apgabalā nozvejotu okeāna baltspuru haizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Kuģu operatori tos tūlīt atbrīvo.

3.   Kuģu operatori:

a)	reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot to stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

b)	paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju savas valstspiederības dalībvalstīm. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis Komisijai nosūta līdz 31. janvārim.

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai to zvejas dienu kopējais skaits, kas iedalītas kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo lielacu tunzivi (Thunnus obesus), dzeltenspuru tunzivi (Thunnus albacares) un svītraino tunzivi (Katsuwonus pelamis) WCPFC konvencijas apgabala atklātās jūras daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma, nepārsniegtu 403 dienas.

2.   Savienības zvejas kuģi neveic garspuru tunzivs (Thunnus alalunga) Klusā okeāna dienvidu krājuma specializēto zveju WCPFC konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai lielacu tunzivs (Thunnus obesus) nozvejas, ko guvuši kuģi, kuri zvejo ar āķu jedām, nepārsniegtu 2 000 tonnu.

1.   Kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, no 2019. gada 1. jūlija plkst. 00.00 līdz 2019. gada 30. septembra plkst. 24.00 ir aizliegts izvietot, izmantot vai uzstādīt ZPI WCPFC konvencijas apgabala daļā, kas atrodas starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma.

2.   Papildus 1. punktā noteiktajam aizliegumam, ZPI ir aizliegts uzstādīt WCPFC konvencijas apgabala atklātajos ūdeņos starp 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma vēl uz papildu diviem mēnešiem: vai nu no 2019. gada 1. aprīļa plkst. 00.00 līdz 2019. gada 31. maija plkst. 24.00, vai arī no 2019. gada 1. novembra plkst. 00.00 līdz 2019. gada 31. decembra plkst. 24.00. To, kuri papildu divi mēneši izvēlēti, dara zināmu Komisijai līdz 2019. gada 31. janvārim (neieskaitot).

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka neviens tās kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, nekad vienlaikus neizvieto vairāk kā 350 ZPI ar aktivizētām ar instrumentiem aprīkotām bojām. Boju aktivizē vienīgi uz kuģa klāja.

4.   Uz visiem kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo 1. punktā minētajā WCPFC konvencijas apgabala daļā, patur un no tiem izkrauj vai citā kuģī pārkrauj visas nozvejotās lielacu tunzivis, dzeltenspuru tunzivis un svītrainās tunzivis.

5.   Šā panta 4. punktu nepiemēro šādos gadījumos:

a)	pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā, ja uz kuģa vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas zivis;

b)	ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ; vai

c)	ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

1.   WCPFC konvencijas apgabalā ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt vai izkraut šādu sugu īpatņu liemeņa daļas vai visu liemeni:

a)	zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

b)	okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Kuģi, kas iekļauti tikai WCPFC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta u) punktā, piemēro šajā iedaļā izklāstītos pasākumus.

2.   Kuģi, kas iekļauti gan WCPFC reģistrā, gan IATTC reģistrā, un kuģi, kas iekļauti tikai IATTC reģistrā, zvejojot IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabalā, kas definēts 4. panta u) punktā, piemēro 29. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 29. panta 2., 3. un 4. punktā un 30., 31. un 32. pantā izklāstītos pasākumus.

1.   Nozvejas, ko Savienības zvejas kuģi no mazo pelaģisko sugu krājumiem gūst 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, nepārsniedz apjomus, kas norādīti šīs regulas IL pielikumā.

2.   To dienu skaits, kad Savienības zvejas kuģi 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā kā mērķsugas zvejo mazās pelaģiskās sugas, nepārsniedz 180 zvejas dienu gadā. Piemēro noteikumu, ka minētajā 180 zvejas dienu kopsummā ir maksimāli 144 zvejas dienas, kad kā mērķsugu zvejo sardīni, un maksimāli 144 dienas, kad kā mērķsugu zvejo anšovu.

1.   Visām Savienības kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās zvejo zušus, proti, specializētai zvejai, nejaušai zvejai un atpūtas zvejai, piemēro šā panta noteikumus.

2.   Šo pantu piemēro Vidusjūrai un iesāļūdeņiem, piemēram, estuāriem, piekrastes lagūnām un pārejas ūdeņiem.

3.   Zvejot zušus ir aizliegts Savienības un Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos laikposmā, kas ilgst trīs mēnešus pēc kārtas un ko nosaka katra dalībvalsts. Zvejas aizlieguma periods ir saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, esošajiem valsts pārvaldības plāniem un zušu migrācijas paradumiem laikā attiecīgajās dalībvalstīs. Dalībvalstis par noteikto periodu paziņo Komisijai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms aizlieguma perioda sākuma un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2019. gada 31. janvārī.

1.   Dalībvalstis, kuru kuģi SIOFA nolīguma apgabalā jebkurā attiecīgajā gadā līdz 2016. gadam ir zvejojuši vairāk nekā 40 dienu, nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi savu grunts zvejas gada piepūli un/vai nozveju ierobežo līdz gada vidējam apjomam un ka zvejas darbības tiek veiktas apgabalā, kas novērtēts to ietekmes novērtējumā, kas iesniegts SIOFA.

2.   Dalībvalstis, kuru kuģi SIOFA nolīguma apgabalā jebkurā attiecīgajā gadā līdz 2016. gadam nav zvejojuši vairāk par 40 dienām, nodrošina, ka to karoga zvejas kuģi savu grunts zvejas piepūli un/vai nozveju, un telpisko izvietojumu ierobežo saskaņā ar to vēsturisko zvejas datu reģistru.

1.   Trešo valstu kuģiem ir aizliegts zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu sugu zivis, kad vien tās ir sastopamas Savienības ūdeņos:

a)	ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 7.d rajonā un ICES 4. apakšapgabalā;

b)	šādas zāģzivju sugas Savienības ūdeņos: i) šaurā zāģzivs (Anoxypristis cuspidata); ii) pundurzāģzivs (Pristis clavata); iii) sīkzobu zāģzivs (Pristis pectinata); iv) lielzobu zāģzivs (Pristis pristis); v) zaļā zāģzivs (Pristis zijsron);

c)	milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos;

d)	parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 3., 4., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

e)	bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas ar āķu jedām nozvejota Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

f)	gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. apakšapgabalā;

g)	melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES 2.a rajonā un ICES 1., 4. un 14. apakšapgabalā;

h)	siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

i)

šādas Mobula ģints raju sugas Savienības ūdeņos: i) velnzivs (Mobula mobular); ii) mazā Gvinejas velna raja (Mobula rochebrunei); iii) dzeloņastes raja (Mobula japanica); iv) gludastes raja (Mobula thurstoni); v) garragu raja (Mobula eregoodootenkee); vi) mūka velna raja (Mobula munkiana); vii) Čīles velna raja (Mobula tarapacana); viii) īsspuru velna raja (Mobula kuhlii); ix) mazā velna raja (Mobula hypostoma); x) rifu velnraja (Mobula alfredi); xi) divragainā velnraja (Mobula birostris);

j)	dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES 3.a rajonā;

k)	Norvēģijas raja (Dipturus nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES 6.a, 6.b, 7.a, 7.b, 7.c, 7.e, 7.f, 7.g, 7.h un 7.k rajonā;

l)	cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES 6., 9. un 10. apakšapgabalā un baltā raja (Rostroraja alba) Savienības ūdeņos ICES 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

m)	ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 12. apakšapgabalā;

n)	parastā ģitārzivs (Rhinobatos rhinobatos) Vidusjūrā;

o)	vaļhaizivs (Rhincodon typus) visos ūdeņos;

p)	dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos ICES 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9. un 10. apakšapgabalā;

q)	eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

2.   Nejauši nozvejotiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo.

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

IA PIELIKUMS

SKAGERAKS, KATEGATS, ICES 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 12. UN 14. APAKŠAPGABALS, SAVIENĪBAS ŪDEŅI CECAF APGABALĀ, FRANCIJAS GVIĀNAS ŪDEŅI

Suga:	Tūbītes un saistītās piezvejas sugas Ammodytes spp.		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a, 3.a un 4. zonā (1)
Dānija		0 (2)
Apvienotā Karaliste		0 (2)
Vācija		0 (2)
Zviedrija		0 (2)
Savienība		0
KPN		0		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Īpašs nosacījums: ievērojot minēto kvotu limitus, turpmāk norādītajos tūbīšu pārvaldības apgabalos, kas noteikti IIC pielikumā, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem. Zona : Savienības ūdeņi tūbīšu pārvaldības apgabalos   1r 2r () 3r 4 5r 6 7r   (SAN/234_1R) (SAN/234_2R) (SAN/234_3R) (SAN/234_4) (SAN/234_5R) (SAN/234_6) (SAN/234_7R) Dānija 0 0 0 0 0 0 0 Apvienotā Karaliste 0 0 0 0 0 0 0 Vācija 0 0 0 0 0 0 0 Zviedrija 0 0 0 0 0 0 0 Savienība 0 0 0 0 0 0 0 Kopā 0 0 0 0 0 0 0 ()  2.r pārvaldības apgabalā KPN drīkst apgūt tikai kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu.

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (ARU/1/2.)
Vācija		24
Francija		8
Nīderlande		19
Apvienotā Karaliste		39
Savienība		90
KPN		90		Piesardzīga KPN

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a un 4. zonā (ARU/3A4-C)
Dānija		1 093
Vācija		11
Francija		8
Īrija		8
Nīderlande		51
Zviedrija		43
Apvienotā Karaliste		20
Savienība		1 234
KPN		1 234		Piesardzīga KPN

Suga:	Ziemeļatlantijas argentīna Argentina silus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā (ARU/567.)
Vācija		355
Francija		7
Īrija		329
Nīderlande		3 710
Apvienotā Karaliste		260
Savienība		4 661
KPN		4 661		Piesardzīga KPN

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2. un 14. zonā (USK/1214EI)
Vācija		6 (4)
Francija		6 (4)
Apvienotā Karaliste		6 (4)
Citi		3 (4)
Savienība		21 (4)
KPN		21		Piesardzīga KPN

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	3a (USK/03A.)
Dānija		15
Zviedrija		8
Vācija		8
Savienība		31
KPN		31		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības ūdeņi 4. zonā (USK/04-C.)
Dānija		68
Vācija		20
Francija		47
Zviedrija		7
Apvienotā Karaliste		102
Citi		7 (5)
Savienība		251
KPN		251		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5., 6. un 7. zonā (USK/567EI.)
Vācija		17
Spānija		60
Francija		705
Īrija		68
Apvienotā Karaliste		340
Citi		17 (6)
Savienība		1 207
Norvēģija		2 923  (7)  (8)  (9)  (10)
KPN		4 130		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu. Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Brosme Brosme brosme		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (USK/04-N.)
Beļģija		0
Dānija		165
Vācija		1
Francija		0
Nīderlande		0
Apvienotā Karaliste		4
Savienība		170
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Kaproīdas Caproidae		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7. un 8. zonā (BOR/678-)
Dānija		5 357
Īrija		15 086
Apvienotā Karaliste		1 387
Savienība		21 830
KPN		21 830		Piesardzīga KPN

Suga:	Siļķe (11) Clupea harengus		Zona:	3a (HER/03A.)
Dānija		12 325  (12)
Vācija		197 (12)
Zviedrija		12 893  (12)
Savienība		25 415  (12)
Norvēģija		3 911
Fēru Salas		0 (13)
KPN		29 326		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe (14) Clupea harengus		Zona:	Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4. zonā uz ziemeļiem no 53°30′ N (HER/4AB.)
Dānija		59 468
Vācija		39 404
Francija		20 670
Nīderlande		51 717
Zviedrija		3 913
Apvienotā Karaliste		55 583
Savienība		230 755
Fēru Salas		250
Norvēģija		111 652  (15)
KPN		385 008		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/*04N-) () Savienība 50 000 ()  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HER/04-N.)
Zviedrija		886 (17)
Savienība		886
KPN		385 008		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Siļķe (18) Clupea harengus		Zona:	3a (HER/03A-BC)
Dānija		5 692
Vācija		51
Zviedrija		916
Savienība		6 659
KPN		6 659		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe (19) Clupea harengus		Zona:	4., 7.d zona un Savienības ūdeņi 2.a zonā (HER/2A47DX)
Beļģija		65
Dānija		12 628
Vācija		65
Francija		65
Nīderlande		65
Zviedrija		62
Apvienotā Karaliste		240
Savienība		13 190
KPN		13 190		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe (20) Clupea harengus		Zona:	4c, 7d (21) (HER/4CXB7D)
Beļģija		8 632  (22)
Dānija		800 (22)
Vācija		530 (22)
Francija		10 277  (22)
Nīderlande		18 162  (22)
Apvienotā Karaliste		3 950  (22)
Savienība		42 351  (22)
KPN		385 008		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6.b un 6.aN zonā (23) (HER/5B6ANB)
Vācija		466 (24)
Francija		88 (24)
Īrija		630 (24)
Nīderlande		466 (24)
Apvienotā Karaliste		2 520  (24)
Savienība		4 170  (24)
KPN		4 170		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	6aS (25), 7b, 7c (HER/6AS7BC)
Īrija		1 482
Nīderlande		148
Savienība		1 630
KPN		1 630		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	6. zona (Klaida) (26) (HER/06ACL.)
Apvienotā Karaliste		Jānosaka
Savienība		Jānosaka (27)
KPN		Jānosaka (27)		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	7a (28) (HER/07A/MM)
Īrija		1 795
Apvienotā Karaliste		5 101
Savienība		6 896
KPN		6 896		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	7e un 7f (HER/7EF.)
Francija		465
Apvienotā Karaliste		465
Savienība		930
KPN		930		Piesardzīga KPN

Suga:	Siļķe Clupea harengus		Zona:	7g (29), 7h (29), 7j (29) un 7k (29) (HER/7G-K.)
Vācija		53
Francija		293
Īrija		4 097
Nīderlande		293
Apvienotā Karaliste		6
Savienība		4 742
KPN		4 742		Analītiska KPN

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	8 (ANE/08.)
Spānija		29 700
Francija		3 300
Savienība		33 000
KPN		33 000		Piesardzīga KPN

Suga:	Anšovs Engraulis encrasicolus		Zona:	9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411)
Spānija		0 (30)
Portugāle		0 (30)
Savienība		0 (30)
KPN		0 (30)		Piesardzīga KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Skageraks (COD/03AN.)
Beļģija		11
Dānija		3 364
Vācija		84
Nīderlande		21
Zviedrija		589
Savienība		4 069
KPN		4 205		Analītiska KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Kategats (COD/03AS.)
Dānija		350 (31)
Vācija		7 (31)
Zviedrija		210 (31)
Savienība		567 (31)
KPN		567 (31)		Piesardzīga KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	4; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/2A3AX4)
Beļģija		828 (32)
Dānija		4 758
Vācija		3 017
Francija		1 023  (32)
Nīderlande		2 688  (32)
Zviedrija		32
Apvienotā Karaliste		10 914  (32)
Savienība		23 260
Norvēģija		5 004  (33)
KPN		29 437		Analītiska KPN
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (COD/*04N-) Savienība 21 236

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (COD/04-N.)
Zviedrija		382 (34)
Savienība		382
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	6b; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz rietumiem no 12°00′ W un 12. un 14. zonā (COD/5W6-14)
Beļģija		0
Vācija		1
Francija		12
Īrija		16
Apvienotā Karaliste		45
Savienība		74
KPN		74		Piesardzīga KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	6a; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā uz austrumiem no 12°00′ W (COD/5BE6A)
Beļģija		3 (35)
Vācija		26 (35)
Francija		275 (35)
Īrija		385 (35)
Apvienotā Karaliste		1 046  (35)
Savienība		1 735  (35)
KPN		1 735  (35)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	7a (COD/07A.)
Beļģija		11 (36)
Francija		30 (36)
Īrija		530 (36)
Nīderlande		3 (36)
Apvienotā Karaliste		233 (36)
Savienība		807 (36)
KPN		807 (36)		Analītiska KPN

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	7b, 7c, 7e–k, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (COD/7XAD34)
Beļģija		50 (37)
Francija		822 (37)
Īrija		650 (37)
Nīderlande		0 (37)
Apvienotā Karaliste		88 (37)
Savienība		1 610  (37)
KPN		1 610  (37)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Menca Gadus morhua		Zona:	7d (COD/07D.)
Beļģija		74 (38)
Francija		1 439  (38)
Nīderlande		43 (38)
Apvienotā Karaliste		159 (38)
Savienība		1 715  (38)
KPN		1 715		Analītiska KPN

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (LEZ/2AC4-C)
Beļģija		9
Dānija		7
Vācija		7
Francija		47
Nīderlande		37
Apvienotā Karaliste		2 780
Savienība		2 887
KPN		2 887		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; 6; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (LEZ/56-14)
Spānija		657
Francija		2 563  (39)
Īrija		749
Apvienotā Karaliste		1 813  (39)
Savienība		5 782
KPN		5 782		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	7 (LEZ/07.)
Beļģija		490 (40)
Spānija		5 440  (41)
Francija		6 602  (41)
Īrija		3 001  (40)
Apvienotā Karaliste		2 599  (40)
Savienība		18 132
KPN		18 132		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	8a, 8b, 8d un 8e (LEZ/8ABDE.)
Spānija		943
Francija		761
Savienība		1 704
KPN		1 704		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Megrimi Lepidorhombus spp.		Zona:	8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (LEZ/8C3411)
Spānija		1 728
Francija		86
Portugāle		58
Savienība		1 872
KPN		1 872		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (ANF/2AC4-C)
Beļģija		715 (42)
Dānija		1 577  (42)
Vācija		770 (42)
Francija		147 (42)
Nīderlande		541 (42)
Zviedrija		18 (42)
Apvienotā Karaliste		16 469  (42)
Savienība		20 237  (42)
KPN		20 237		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (ANF/04-N.)
Beļģija		51
Dānija		1 305
Vācija		21
Nīderlande		18
Apvienotā Karaliste		305
Savienība		1 700
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (ANF/56-14)
Beļģija		411 (43)
Vācija		470 (43)
Spānija		440
Francija		5 067  (43)
Īrija		1 145
Nīderlande		396 (43)
Apvienotā Karaliste		3 524  (43)
Savienība		11 453
KPN		11 453		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	7 (ANF/07.)
Beļģija		3 049  (44)
Vācija		340 (44)
Spānija		1 212  (44)
Francija		19 568  (44)
Īrija		2 501  (44)
Nīderlande		395 (44)
Apvienotā Karaliste		5 934  (44)
Savienība		32 999  (44)
KPN		32 999		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	8a, 8b, 8d un 8e (ANF/8ABDE.)
Spānija		1 275
Francija		7 096
Savienība		8 371
KPN		8 371		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Jūrasvelni Lophiidae		Zona:	8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (ANF/8C3411)
Spānija		3 472
Francija		3
Portugāle		691
Savienība		4 166
KPN		4 166		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	3a (HAD/03A.)
Beļģija		8
Dānija		1 435
Vācija		91
Nīderlande		2
Zviedrija		170
Savienība		1 706
KPN		1 780		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	4; Savienības ūdeņi 2.a zonā (HAD/2AC4.)
Beļģija		168
Dānija		1 153
Vācija		734
Francija		1 279
Nīderlande		126
Zviedrija		116
Apvienotā Karaliste		19 015
Savienība		22 591
Norvēģija		6 359
KPN		28 950		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (HAD/*04N-) Savienība 16 804

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (HAD/04-N.)
Zviedrija		707 (45)
Savienība		707
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6.b, 12. un 14. zonā (HAD/6B1214)
Beļģija		23
Vācija		28
Francija		1 155
Īrija		824
Apvienotā Karaliste		8 439
Savienība		10 469
KPN		10 469		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6.a zonā (HAD/5BC6A.)
Beļģija		4 (46)
Vācija		4 (46)
Francija		178 (46)
Īrija		528 (46)
Apvienotā Karaliste		2 512  (46)
Savienība		3 226
KPN		3 226		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	7b–k, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HAD/7X7A34)
Beļģija		93
Francija		5 552
Īrija		1 851
Apvienotā Karaliste		833
Savienība		8 329
KPN		8 329		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Pikša Melanogrammus aeglefinus		Zona:	7a (HAD/07A.)
Beļģija		59
Francija		271
Īrija		1 619
Apvienotā Karaliste		1 790
Savienība		3 739
KPN		3 739		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	3a (WHG/03A.)
Dānija		1 109
Nīderlande		4
Zviedrija		119
Savienība		1 232
KPN		1 660		Piesardzīga KPN

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	4; Savienības ūdeņi 2.a zonā (WHG/2AC4.)
Beļģija		226
Dānija		977
Vācija		254
Francija		1 468
Nīderlande		565
Zviedrija		2
Apvienotā Karaliste		7 062
Savienība		10 554
Norvēģija		1 219  (47)
KPN		17 191		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (WHG/*04N-) Savienība 10 881

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (WHG/56-14)
Vācija		3 (48)
Francija		68 (48)
Īrija		324 (48)
Apvienotā Karaliste		717 (48)
Savienība		1 112  (48)
KPN		1 112  (48)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	7a (WHG/07A.)
Beļģija		2 (49)
Francija		25 (49)
Īrija		419 (49)
Nīderlande		0 (49)
Apvienotā Karaliste		281 (49)
Savienība		727 (49)
KPN		727 (49)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	7b, 7c, 7d, 7e, 7f, 7g, 7h, 7j un 7k (WHG/7X7A-C)
Beļģija		187
Francija		11 510
Īrija		5 334
Nīderlande		94
Apvienotā Karaliste		2 059
Savienība		19 184
KPN		19 184		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Merlangs Merlangius merlangus		Zona:	8 (WHG/08.)
Spānija		1 016
Francija		1 524
Savienība		2 540
KPN		2 540		Piesardzīga KPN

Suga:	Merlangs un pollaks Merlangius merlangus un Pollachius pollachius		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (W/P/04-N.)
Zviedrija		190 (50)
Savienība		190
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	3a (HKE/03A.)
Dānija		3 950  (51)
Zviedrija		336 (51)
Savienība		4 286
KPN		4 286		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (HKE/2AC4-C)
Beļģija		71 (52)
Dānija		2 888  (52)
Vācija		331 (52)
Francija		639 (52)
Nīderlande		166 (52)
Apvienotā Karaliste		899 (52)
Savienība		4 994  (52)
KPN		4 994		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	6 un 7; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/571214)
Beļģija		733 (53)
Spānija		23 512
Francija		36 310  (53)
Īrija		4 400
Nīderlande		473 (53)
Apvienotā Karaliste		14 334  (53)
Savienība		79 762
KPN		79 762		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   8a, 8b, 8d un 8e (HKE/*8ABDE) Beļģija 95 Spānija 3 793 Francija 3 793 Īrija 474 Nīderlande 47 Apvienotā Karaliste 2 134 Savienība 10 336

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	8a, 8b, 8d un 8e (HKE/8ABDE.)
Beļģija		23 (54)
Spānija		16 036
Francija		36 013
Nīderlande		46 (54)
Savienība		52 118
KPN		52 118		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   6 un 7; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (HKE/*57-14) Beļģija 5 Spānija 4 645 Francija 8 361 Nīderlande 14 Savienība 13 025

Suga:	Heks Merluccius merluccius		Zona:	8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (HKE/8C3411)
Spānija		5 924
Francija		569
Portugāle		2 765
Savienība		9 258
KPN		9 258		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2. un 4. zonā (WHB/24-N.)
Dānija		0
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		0
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/1X14)
Dānija		48 813  (55)
Vācija		18 979  (55)
Spānija		41 383  (55)  (56)
Francija		33 970  (55)
Īrija		37 800  (55)
Nīderlande		59 522  (55)
Portugāle		3 844  (55)  (57)
Zviedrija		12 075  (55)
Apvienotā Karaliste		63 341  (55)
Savienība		319 727  (55)  (57)
Norvēģija		99 900
Fēru Salas		10 000
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (WHB/8C3411)
Spānija		35 251
Portugāle		8 813
Savienība		44 064  (58)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Putasu Micromesistius poutassou		Zona:	Savienības ūdeņi 2., 4.a, 5. zonā, 6. zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 7. zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/24A567)
Norvēģija		227 975  (59)  (60)
Fēru Salas		22 500  (61)  (62)
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Mazmutes plekste un sarkanā plekste Microstomus kitt un Glyptocephalus cynoglossus		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (L/W/2AC4-C)
Beļģija		427
Dānija		1 175
Vācija		151
Francija		322
Nīderlande		978
Zviedrija		13
Apvienotā Karaliste		4 808
Savienība		7 874
KPN		7 874		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/5B67-)
Vācija		120
Igaunija		18
Spānija		377
Francija		8 599
Īrija		33
Lietuva		7
Polija		4
Apvienotā Karaliste		2 187
Citi		33 (63)
Savienība		11 378
Norvēģija		250 (64)
Fēru Salas		150 (65)
KPN		11 778		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Starptautiskie ūdeņi 12. zonā (BLI/12INT-)
Igaunija		1 (66)
Spānija		218 (66)
Francija		5 (66)
Lietuva		2 (66)
Apvienotā Karaliste		2 (66)
Citi		1 (66)
Savienība		229 (66)
KPN		229 (66)		Piesardzīga KPN

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 2. un 4. zonā (BLI/24-)
Dānija		4
Vācija		4
Īrija		4
Francija		23
Apvienotā Karaliste		14
Citi		4 (67)
Savienība		53
KPN		53		Piesardzīga KPN

Suga:	Zilā jūras līdaka Molva dypterygia		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 3.a zonā (BLI/03A-)
Dānija		3
Vācija		2
Zviedrija		3
Savienība		8
KPN		8		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1. un 2. zonā (LIN/1/2.)
Dānija		8
Vācija		8
Francija		8
Apvienotā Karaliste		8
Citi		4 (68)
Savienība		36
KPN		36		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (LIN/03A-C.)
Beļģija		13
Dānija		93
Vācija		13
Zviedrija		38
Apvienotā Karaliste		13
Savienība		170
KPN		170		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības ūdeņi 4. zonā (LIN/04-C.)
Beļģija		26 (69)
Dānija		404 (69)
Vācija		250 (69)
Francija		225 (69)
Nīderlande		9 (69)
Zviedrija		17 (69)
Apvienotā Karaliste		3 104  (69)
Savienība		4 035  (69)
KPN		4 035		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 5. zonā (LIN/05EI.)
Beļģija		9
Dānija		6
Vācija		6
Francija		6
Apvienotā Karaliste		6
Savienība		33
KPN		33		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 6., 7., 8., 9., 10., 12. un 14. zonā (LIN/6X14.)
Beļģija		46 (70)
Dānija		8 (70)
Vācija		166 (70)
Īrija		898
Spānija		3 361
Francija		3 583  (70)
Portugāle		8
Apvienotā Karaliste		4 126  (70)
Savienība		12 196
Norvēģija		8 000  (71)  (72)  (73)
Fēru Salas		200 (74)  (75)
KPN		20 396		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Jūras līdaka Molva molva		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (LIN/04-N.)
Beļģija		9
Dānija		1 187
Vācija		33
Francija		13
Nīderlande		2
Apvienotā Karaliste		106
Savienība		1 350
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	3a (NEP/03A.)
Dānija		10 093
Vācija		29
Zviedrija		3 611
Savienība		13 733
KPN		13 733		Analītiska KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (NEP/2AC4-C)
Beļģija		1 156
Dānija		1 156
Vācija		17
Francija		34
Nīderlande		595
Apvienotā Karaliste		19 145
Savienība		22 103
KPN		22 103		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (NEP/04-N.)
Dānija		568
Vācija		0
Apvienotā Karaliste		32
Savienība		600
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā (NEP/5BC6.)
Spānija		31
Francija		122
Īrija		204
Apvienotā Karaliste		14 735
Savienība		15 092
KPN		15 092		Analītiska KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	7 (NEP/07.)
Spānija		1 187  (76)
Francija		4 811  (76)
Īrija		7 296  (76)
Apvienotā Karaliste		6 490  (76)
Savienība		19 784  (76)
KPN		19 784  (76)		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	8a, 8b, 8d un 8e (NEP/8ABDE.)
Spānija		233
Francija		3 645
Savienība		3 878
KPN		3 878		Analītiska KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	8c (NEP/08C.)
Spānija		2 (77)
Francija		0 (77)
Savienība		2 (77)
KPN		2 (77)		Piesardzīga KPN

Suga:	Norvēģijas omārs Nephrops norvegicus		Zona:	9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (NEP/9/3411)
Spānija		100 (78)
Portugāle		301 (78)
Savienība		401 (78)  (79)
KPN		401 (78)  (79)		Piesardzīga KPN

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	3a (PRA/03A.)
Dānija		1 120
Zviedrija		603
Savienība		1 723
KPN		3 226		Piesardzīga KPN

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (PRA/2AC4-C)
Dānija		1 163
Nīderlande		11
Zviedrija		47
Apvienotā Karaliste		345
Savienība		1 566
KPN		1 566		Piesardzīga KPN

Suga:	Ziemeļu garnele Pandalus borealis		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (PRA/04-N.)
Dānija		200
Zviedrija		123 (80)
Savienība		323
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Penaeus garneles Penaeus spp.		Zona:	Francijas Gviānas ūdeņi (PEN/FGU.)
Francija		Jānosaka (81)
Savienība		Jānosaka (81)  (82)
KPN		Jānosaka (81)  (82)		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	Skageraks (PLE/03AN.)
Beļģija		101
Dānija		13 065
Vācija		67
Nīderlande		2 513
Zviedrija		700
Savienība		16 446
KPN		16 782		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	Kategats (PLE/03AS.)
Dānija		1 517
Vācija		17
Zviedrija		171
Savienība		1 705
KPN		1 705		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	4; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (PLE/2A3AX4)
Beļģija		5 694
Dānija		18 506
Vācija		5 338
Francija		1 068
Nīderlande		35 589
Apvienotā Karaliste		26 336
Savienība		92 531
Norvēģija		8 780
KPN		125 435		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (PLE/*04N-) Savienība 47 868

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (PLE/56-14)
Francija		9
Īrija		261
Apvienotā Karaliste		388
Savienība		658
KPN		658		Piesardzīga KPN

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7a (PLE/07A.)
Beļģija		134
Francija		58
Īrija		1 499
Nīderlande		41
Apvienotā Karaliste		1 343
Savienība		3 075
KPN		3 075		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7b un 7c (PLE/7BC.)
Francija		11
Īrija		63
Savienība		74
KPN		74		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7d un 7e (PLE/7DE.)
Beļģija		1 694
Francija		5 648
Apvienotā Karaliste		3 012
Savienība		10 354
KPN		10 354		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7f un 7g (PLE/7FG.)
Beļģija		378
Francija		684
Īrija		243
Apvienotā Karaliste		357
Savienība		1 662
KPN		1 662		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	7h, 7j un 7k (PLE/7HJK.)
Beļģija		7 (83)
Francija		14 (83)
Īrija		47 (83)
Nīderlande		27 (83)
Apvienotā Karaliste		14 (83)
Savienība		109 (83)
KPN		109 (83)		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 8. pantu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Jūras zeltplekste Pleuronectes platessa		Zona:	8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (PLE/8/3411)
Spānija		66
Francija		263
Portugāle		66
Savienība		395
KPN		395		Piesardzīga KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (POL/56-14)
Spānija		6
Francija		190
Īrija		56
Apvienotā Karaliste		145
Savienība		397
KPN		397		Piesardzīga KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	7 (POL/07.)
Beļģija		378 (84)
Spānija		23 (84)
Francija		8 712  (84)
Īrija		929 (84)
Apvienotā Karaliste		2 121  (84)
Savienība		12 163  (84)
KPN		12 163		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	8a, 8b, 8d un 8e (POL/8ABDE.)
Spānija		252
Francija		1 230
Savienība		1 482
KPN		1 482		Piesardzīga KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	8c (POL/08C.)
Spānija		208
Francija		23
Savienība		231
KPN		231		Piesardzīga KPN

Suga:	Pollaks Pollachius pollachius		Zona:	9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POL/9/3411)
Spānija		273 (85)
Portugāle		9 (85)  (86)
Savienība		282 (85)
KPN		282 (86)		Piesardzīga KPN

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	3a un 4; Savienības ūdeņi 2.a zonā (POK/2C3A4)
Beļģija		43
Dānija		5 056
Vācija		12 768
Francija		30 045
Nīderlande		128
Zviedrija		695
Apvienotā Karaliste		9 789
Savienība		58 524
Norvēģija		63 818  (87)
KPN		122 342		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	6; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b, 12. un 14. zonā (POK/56-14)
Vācija		713
Francija		7 085
Īrija		454
Apvienotā Karaliste		3 501
Savienība		11 753
Norvēģija		940 (88)
KPN		12 693		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° N (POK/04-N.)
Zviedrija		880 (89)
Savienība		880
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Saida Pollachius virens		Zona:	7, 8, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (POK/7/3411)
Beļģija		6
Francija		1 245
Īrija		1 491
Apvienotā Karaliste		434
Savienība		3 176
KPN		3 176		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Akmeņplekste un gludais rombs Psetta maxima un Scophthalmus rhombus		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (T/B/2AC4-C)
Beļģija		596
Dānija		1 272
Vācija		325
Francija		153
Nīderlande		4 513
Zviedrija		9
Apvienotā Karaliste		1 254
Savienība		8 122
KPN		8 122		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SRX/2AC4-C)
Beļģija		278 (90)  (91)  (92)  (93)
Dānija		11 (90)  (91)  (92)
Vācija		14 (90)  (91)  (92)
Francija		44 (90)  (91)  (92)  (93)
Nīderlande		237 (90)  (91)  (92)  (93)
Apvienotā Karaliste		1 070  (90)  (91)  (92)  (93)
Savienība		1 654  (90)  (92)
KPN		1 654  (92)		Piesardzīga KPN

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 3.a zonā (SRX/03A-C.)
Dānija		37 (94)
Zviedrija		10 (94)
Savienība		47 (94)
KPN		47		Piesardzīga KPN

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/67AKXD)
Beļģija		920 (95)  (96)  (97)  (98)
Igaunija		5 (95)  (96)  (97)  (98)
Francija		4 127  (95)  (96)  (97)  (98)
Vācija		12 (95)  (96)  (97)  (98)
Īrija		1 329  (95)  (96)  (97)  (98)
Lietuva		21 (95)  (96)  (97)  (98)
Nīderlande		4 (95)  (96)  (97)  (98)
Portugāle		23 (95)  (96)  (97)  (98)
Spānija		1 111  (95)  (96)  (97)  (98)
Apvienotā Karaliste		2 632  (95)  (96)  (97)  (98)
Savienība		10 184  (95)  (96)  (97)  (98)
KPN		10 184  (97)  (98)		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 7.d zonā (SRX/07D.)
Beļģija		126 (99)  (100)  (101)  (102)
Francija		1 060  (99)  (100)  (101)  (102)
Nīderlande		7 (99)  (100)  (101)  (102)
Apvienotā Karaliste		211 (99)  (100)  (101)  (102)
Savienība		1 404  (99)  (100)  (101)  (102)
KPN		1 404  (102)		Piesardzīga KPN

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 7.d un 7.e zonā (RJU/7DE.)
Beļģija		21 (103)
Igaunija		0 (103)
Francija		103 (103)
Vācija		0 (103)
Īrija		27 (103)
Lietuva		0 (103)
Nīderlande		0 (103)
Portugāle		0 (103)
Spānija		23 (103)
Apvienotā Karaliste		58 (103)
Savienība		234 (103)
KPN		234 (103)		Piesardzīga KPN

Suga:	Rajveidīgās zivis Rajiformes		Zona:	Savienības ūdeņi 8. un 9. zonā (SRX/89-C.)
Beļģija		10 (104)  (105)
Francija		1 805  (104)  (105)
Portugāle		1 463  (104)  (105)
Spānija		1 471  (104)  (105)
Apvienotā Karaliste		10 (104)  (105)
Savienība		4 759  (104)  (105)
KPN		4 759  (105)		Piesardzīga KPN

Suga:	Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b un 6. zonā (GHL/2A-C46)
Dānija		14
Vācija		25
Igaunija		14
Spānija		14
Francija		231
Īrija		14
Lietuva		14
Polija		14
Apvienotā Karaliste		910
Savienība		1 250
Norvēģija		1 250  (106)
KPN		2 500		Analītiska KPN

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	3a un 4; Savienības ūdeņi 2.a, 3.b, 3.c zonā un 22.–32. apakšrajonā (MAC/2A34.)
Beļģija		423 (107)  (108)
Dānija		14 480  (107)  (108)
Vācija		441 (107)  (108)
Francija		1 333  (107)  (108)
Nīderlande		1 342  (107)  (108)
Zviedrija		4 034  (107)  (108)  (109)
Apvienotā Karaliste		1 243  (107)  (108)
Savienība		23 296  (107)  (108)
Norvēģija		135 398  (110)
KPN		653 438		Analītiska KPN
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   3a 3a un 4bc 4b 4c 6. zona, starptautiskie ūdeņi 2.a zonā – no 2019. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2019. gada 1. septembra līdz 31. decembrim   (MAC/*03A.) (MAC/*3A4BC) (MAC/*04B.) (MAC/*04C.) (MAC/*2A6.) Dānija 0 4 130 0 0 8 688 Francija 0 490 0 0 0 Nīderlande 0 490 0 0 0 Zviedrija 0 0 390 10 2 268 Apvienotā Karaliste 0 490 0 0 0 Norvēģija 3 000 0 0 0 0

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	6, 7, 8a, 8b, 8d un 8e; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 2.a, 12. un 14. zonā (MAC/2CX14-)
Vācija		16 594  (111)
Spānija		18 (111)
Igaunija		138 (111)
Francija		11 064  (111)
Īrija		55 313  (111)
Latvija		102 (111)
Lietuva		102 (111)
Nīderlande		24 199  (111)
Polija		1 168  (111)
Apvienotā Karaliste		152 115  (111)
Savienība		260 813  (111)
Norvēģija		11 687  (112)  (113)
Fēru Salas		24 690  (114)
KPN		653 438		Analītiska KPN
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās un laikposmos nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   Savienības ūdeņi 2.a zonā; Savienības un Norvēģijas ūdeņi 4.a zonā. No 2019. gada 1. janvāra līdz 15. februārim un no 2019. gada 1. septembra līdz 31. decembrim Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā Fēru Salu ūdeņi   (MAC/*4A-EN) (MAC/*2AN-) (MAC/*FRO2) Vācija 10 015 1 352 1 375 Francija 6 677 900 917 Īrija 33 383 4 507 4 585 Nīderlande 14 605 1 971 2 006 Apvienotā Karaliste 91 808 12 395 12 608 Savienība 156 488 21 125 21 491

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	8c, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (MAC/8C3411)
Spānija		24 597  (115)
Francija		163 (115)
Portugāle		5 084  (115)
Savienība		29 844
KPN		653 438		Analītiska KPN
Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.   8b (MAC/*08B.) Spānija 2 066 Francija 14 Portugāle 427

Suga:	Makrele Scomber scombrus		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 2.a un 4.a zonā (MAC/2A4A-N)
Dānija		10 242
Savienība		10 242
KPN		Nepiemēro		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	3a; Savienības ūdeņi 22.–24. apakšrajonā (SOL/3ABC24)
Dānija		421
Vācija		24 (116)
Nīderlande		41 (116)
Zviedrija		16
Savienība		502
KPN		502		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SOL/24-C.)
Beļģija		1 045
Dānija		478
Vācija		836
Francija		209
Nīderlande		9 439
Apvienotā Karaliste		538
Savienība		12 545
Norvēģija		10 (117)
KPN		12 555		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (SOL/56-14)
Īrija		46
Apvienotā Karaliste		11
Savienība		57
KPN		57		Piesardzīga KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7a (SOL/07A.)
Beļģija		192
Francija		2
Īrija		74
Nīderlande		60
Apvienotā Karaliste		86
Savienība		414
KPN		414		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7b un 7c (SOL/7BC.)
Francija		6
Īrija		36
Savienība		42
KPN		42		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7d (SOL/07D.)
Beļģija		677
Francija		1 354
Apvienotā Karaliste		484
Savienība		2 515
KPN		2 515		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7e (SOL/07E.)
Beļģija		44
Francija		468
Apvienotā Karaliste		730
Savienība		1 242
KPN		1 242		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7f un 7g (SOL/7FG.)
Beļģija		525
Francija		53
Īrija		26
Apvienotā Karaliste		237
Savienība		841
KPN		841		Analītiska KPN

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	7h, 7j un 7k (SOL/7HJK.)
Beļģija		32
Francija		64
Īrija		171
Nīderlande		51
Apvienotā Karaliste		64
Savienība		382
KPN		382		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Parastā jūrasmēle Solea solea		Zona:	8a un 8b (SOL/8AB.)
Beļģija		48
Spānija		9
Francija		3 549
Nīderlande		266
Savienība		3 872
KPN		3 872		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Jūrasmēles Solea spp.		Zona:	8c, 8d, 8e, 9 un 10; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā (SOO/8CDE34)
Spānija		403
Portugāle		669
Savienība		1 072
KPN		1 072		Piesardzīga KPN

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus		Zona:	3a (SPR/03A.)
Dānija		17 840  (118)
Vācija		37 (118)
Zviedrija		6 750  (118)
Savienība		24 627  (118)
KPN		26 624		Piesardzīga KPN

Suga:	Brētliņa un saistītās piezvejas sugas Sprattus sprattus		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (SPR/2AC4-C)
Beļģija		0 (119)  (120)
Dānija		0 (119)  (120)
Vācija		0 (119)  (120)
Francija		0 (119)  (120)
Nīderlande		0 (119)  (120)
Zviedrija		0 (119)  (120)  (121)
Apvienotā Karaliste		0 (119)  (120)
Savienība		0 (119)  (120)
Norvēģija		0 (119)
Fēru Salas		0 (119)  (122)
KPN		0 (119)		Analītiska KPN

Suga:	Brētliņa Sprattus sprattus		Zona:	7.d un 7.e (SPR/7DE.)
Beļģija		13
Dānija		857
Vācija		13
Francija		185
Nīderlande		185
Apvienotā Karaliste		1 384
Savienība		2 637
KPN		2 637		Piesardzīga KPN

Suga:	Dzelkņu haizivs Squalus acanthias		Zona:	Savienības un starptautiskie ūdeņi 1., 5., 6., 7., 8., 12. un 14. zonā (DGS/15X14)
Beļģija		20 (123)
Vācija		4 (123)
Spānija		10 (123)
Francija		83 (123)
Īrija		53 (123)
Nīderlande		0 (123)
Portugāle		0 (123)
Apvienotā Karaliste		100 (123)
Savienība		270 (123)
KPN		270 (123)		Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Piemēro šīs regulas 13. panta 1. punktu.

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/4BC7D)
Beļģija		14 (124)
Dānija		5 985  (124)
Vācija		529 (124)  (125)
Spānija		111 (124)
Francija		497 (124)  (125)
Īrija		376 (124)
Nīderlande		3 604  (124)  (125)
Portugāle		13 (124)
Zviedrija		75 (124)
Apvienotā Karaliste		1 425  (124)  (125)
Savienība		12 629
Norvēģija		2 550  (126)
KPN		15 179		Piesardzīga KPN

Suga:	Stavridas un saistītās piezvejas sugas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a, 4.a zonā; 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/2A-14)
Dānija		11 662  (127)  (129)
Vācija		9 100  (127)  (128)  (129)
Spānija		12 412  (129)  (131)
Francija		4 684  (127)  (128)  (129)  (131)
Īrija		30 306  (127)  (129)
Nīderlande		36 509  (127)  (128)  (129)
Portugāle		1 196  (129)  (131)
Zviedrija		675 (127)  (129)
Apvienotā Karaliste		10 974  (127)  (128)  (129)
Savienība		117 518  (129)
Fēru Salas		1 600  (130)
KPN		119 118		Analītiska KPN

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	8c (JAX/08C.)
Spānija		16 895  (132)
Francija		293
Portugāle		1 670  (132)
Savienība		18 858
KPN		18 858		Analītiska KPN

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	9 (JAX/09.)
Spānija		24 324  (133)
Portugāle		69 693  (133)
Savienība		94 017
KPN		94 017		Analītiska KPN Piemēro šīs regulas 7. panta 2. punktu.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	10; Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (134) (JAX/X34PRT)
Portugāle		Jānosaka
Savienība		Jānosaka (135)
KPN		Jānosaka (135)		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (136) (JAX/341PRT)
Portugāle		Jānosaka
Savienība		Jānosaka (137)
KPN		Jānosaka (137)		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Suga:	Stavridas Trachurus spp.		Zona:	Savienības ūdeņi CECAF apgabalā (138) (JAX/341SPN)
Spānija		Jānosaka
Savienība		Jānosaka (139)
KPN		Jānosaka (139)		Piesardzīga KPN Piemēro šīs regulas 6. pantu.

Suga:	Esmarka menca un saistītās piezvejas sugas Trisopterus esmarkii			Zona:	3a; Savienības ūdeņi 2.a un 4. zonā (NOP/2A3A4.)
Gads		2018	2019
Dānija		85 186  (140)  (142)	54 949  (140)  (145)
Vācija		16 (140)  (141)  (142)	11 (140)  (141)  (145)
Nīderlande		63 (140)  (141)  (142)	40 (140)  (141)  (145)
Savienība		85 265  (140)  (142)	55 000  (140)  (145)
Norvēģija		15 000  (143)	14 500  (143)
Fēru Salas		6 000  (144)	5 000  (144)
KPN		Nepiemēro	Nepiemēro		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.

Suga:	Rūpnieciskās zivis		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (I/F/04-N.)
Zviedrija		800 (146)  (147)
Savienība		800
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN

Suga:	Citas sugas		Zona:	Savienības ūdeņi 5.b, 6. un 7. zonā (OTH/5B67-C)
Savienība		Nepiemēro
Norvēģija		280 (148)
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN

Suga:	Citas sugas		Zona:	Norvēģijas ūdeņi 4. zonā (OTH/04-N.)
Beļģija		60
Dānija		5 500
Vācija		620
Francija		255
Nīderlande		440
Zviedrija		Nepiemēro (149)
Apvienotā Karaliste		4 125
Savienība		11 000  (150)
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN

Suga:	Citas sugas		Zona:	Savienības ūdeņi 2.a, 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/2A46AN)
Savienība		Nepiemēro
Norvēģija		6 750  (151)  (152)
Fēru Salas		150 (153)
KPN		Nepiemēro		Piesardzīga KPN

---

(1)  Izņemot ūdeņus līdz sešu jūras jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras un Fūlas.

(2)  Merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OT1/*2A3A4). Merlanga un makreles piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(3)  2.r pārvaldības apgabalā KPN drīkst apgūt tikai kā uzraudzības KPN, ievērojot ar attiecīgo zvejniecību saistītu paraugošanas protokolu.

(4)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(5)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(6)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(7)  Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (USK/*24X7C).

(8)  Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*5B67-). Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %.

3 000

(9)  Ieskaitot jūras līdaku. Turpmāk norādītās Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā:

Jūras līdaka (LIN/*5B67-)	8 000
Brosme (USK/*5B67-)	2 923

(10)  Norvēģijai iedalītās brosmes un jūras līdakas kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000

(11)  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(12)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šā apjoma drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4. zonā (HER/*04-C.).

(13)  Drīkst nozvejot tikai Skagerakā (HER/*03AN.).

(14)  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(15)  Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas. Ievērojot šīs kvotas limitu, Savienības ūdeņos 4.a un 4.b zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādu daudzumu (HER/*4AB-C):

50 000

(16)  Siļķes nozvejas, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(17)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezvejas jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

(18)  Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(19)  Vienīgi to siļķu nozvejām, kas kā piezveja gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.

(20)  Vienīgi to siļķu nozvejām, kas gūtas zvejniecībās, kurās izmantoto zvejas rīku linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.

(21)  Izņemot Blekvoteras krājumu, t. i., siļķes krājumu Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko norobežo loksodroma, kura novilkta uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz platumam 51° 33′ N un no šā punkta uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.

(22)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4.b zonā (HER/*04B.).

(23)  Siļķes krājums ICES 6.a zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 55° N platuma paralēles vai uz rietumiem no 7° W garuma meridiāna un uz ziemeļiem no 56° N platuma paralēles, izņemot Klaidu.

(24)  Aizliegts zvejot siļķi to ICES zonu daļā starp 56° N un 57°30′ N, uz kurām attiecas šī KPN, izņemot sešas jūras jūdzes platu joslu, ko mēra no Apvienotās Karalistes teritoriālās jūras bāzes līnijas.

(25)  Siļķes krājums 6.a zonā uz dienvidiem no 56°00′ N un uz rietumiem no 07°00′ W.

(26)  Klaidas krājums, t. i., siļķes krājums jūras apgabalā, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no līnijas, kura novilkta starp:

—	Kintairas ragu (55°17.9′N, 05°47.8′W),

—	punktu ar koordinātām 55°04′N, 05°23′W un

—	Korsvolas ragu (55°00.5′N, 05°09.4′W).

(27)  Nosaka tādā pašā apjomā kā Apvienotās Karalistes kvota.

(28)  Šī zona ir samazināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52°30′ N platuma paralēle,

—	ienvidos 52°00′ N platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(29)  Šī zona ir palielināta par teritoriju, ko norobežo:

—	ziemeļos 52°30′ N platuma paralēle,

—	dienvidos 52°00′ N platuma paralēle,

—	rietumos Īrijas krasts,

—	austrumos Apvienotās Karalistes krasts.

(30)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam.

(31)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(32)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: 7d (COD/*07D.).

(33)  Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

(34)  Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

(35)  Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā mencas zvejā.

(36)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(37)  Tikai mencas piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā mencas zvejā.

(38)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: 4; Savienības ūdeņi 2.a zonā; 3.a zonas daļa, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā (COD/*2A3X4).

(39)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (LEZ/*2AC4C)

(40)  10 % no šīs kvotas drīkst izmantot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE) piezvejai, ko gūst jūrasmēles specializētajā zvejā.

(41)  35 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (LEZ/*8ABDE).

(42)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot: 6; Savienības un starptautiskajos ūdeņos 5.b zonā, starptautiskajos ūdeņos 12. un 14. zonā (ANF/*56-14).

(43)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (ANF/*2AC4C).

(44)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (ANF/*8ABDE).

(45)  Mencas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

(46)  Ne vairāk kā 10 % no šīs kvotas drīkst nozvejot 4. zonā, Savienības ūdeņos 2.a zonā (HAD/*2AC4.).

(47)  Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

(48)  Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā merlanga zvejā.

(49)  Tikai merlanga piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā merlanga zvejā.

(50)  Mencas, pikšas un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

(51)  Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(52)  Ne vairāk kā 10 % šīs kvotas drīkst izmantot piezvejas vajadzībām 3.a zonā (HKE/*03A.).

(53)  Šo kvotu var pārcelt uz Savienības ūdeņiem 2.a un 4. zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(54)  Šo kvotu var pārcelt uz 4. zonu un Savienības ūdeņiem 2.a zonā. Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(55)  Īpašs nosacījums: ievērojot Savienībai paredzēto kopējo piekļuves daudzumu 22 500 tonnu apmērā, dalībvalstis Fēru Salu ūdeņos drīkst nozvejot ne vairāk kā šādu procentuālo daļu no savām kvotām (WHB/*05-F.): 7 %

(56)  Šo kvotu var pārcelt uz 8.c, 9. un 10. zonu; Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1. zonā Tomēr par šādiem pārcēlumiem iepriekš jāpaziņo Komisijai.

(57)  Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 227 975

(58)  Īpašs nosacījums: no ES kvotām Savienības un starptautiskajos ūdeņos 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.a, 8.b, 8.d, 8.e, 12. un 14. zonā (WHB/*NZJM1) un 8.c, 9. un 10. zonā; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (WHB/*NZJM2), zvejojot Norvēģijas Ekonomikas zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu, drīkst nozvejot šādu daudzumu: 227 975

(59)  Jāuzskaita attiecībā pret Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.

(60)  Īpašs nosacījums: nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 40 000

Šis nozvejas limits 4.a zonā atbilst šādai procentuālajai daļai no Norvēģijas piekļuves kvotas: 18 %

(61)  Jāuzskaita attiecībā pret Fēru Salu nozvejas limitiem.

(62)  Īpašs nosacījums: drīkst nozvejot arī 6.b zonā (WHB/*06B-C). Nozveja 4.a zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu (WHB/*04A-C): 5 625

(63)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(64)  Jāzvejo Savienības ūdeņos 2.a, 4., 5.b, 6. un 7. zonā (BLI/*24X7C).

(65)  Strupdeguna garastes un melnās matastes piezvejas jāuzskaita attiecībā pret šo kvotu. Jāzvejo Savienības ūdeņos 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ N un 6.b zonā. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums.

(66)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(67)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(68)  Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.

(69)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 %, bet ne vairāk kā 75 t, drīkst nozvejot: Savienības ūdeņos 3.a zonā (LIN/*03A-C).

(70)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 35 % drīkst nozvejot: Savienības ūdeņos 4. zonā (LIN/*04-C.).

(71)  Īpašs nosacījums: no tās 5.b, 6. un 7. zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 5.b, 6. un 7. zonā nedrīkst pārsniegt turpmāk norādīto apjomu tonnās (OTH/*6X14.). Mencas piezveja saskaņā ar šo noteikumu 6.a zonā nedrīkst pārsniegt 5 %.

3 000

(72)  Ieskaitot brosmi. Norvēģijas kvotas apgūst tikai zvejā ar āķu jedām 5.b, 6. un 7. zonā, un to apjoms ir šāds:

Jūras līdaka (LIN/*5B67-)	8 000
Brosme (USK/*5B67-)	2 923

(73)  Norvēģijai iedalītās jūras līdakas un brosmes kvotas ir savstarpēji aizstājamas līdz šādam apjomam tonnās: 2 000

(74)  Ieskaitot brosmi. Jāzvejo 6.b un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56°30′ N (LIN/*6BAN.).

(75)  Īpašs nosacījums: no tās 6.a un 6.b zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja 6.a un 6.b zonā nedrīkst pārsniegt šādu apjomu tonnās (OTH/*6AB.): 75

(76)  Īpašs nosacījums: ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem.

	ICES 7. apakšapgabala 16. funkcionālā vienība (NEP/*07U16):
Spānija	798
Francija	500
Īrija	959
Apvienotā Karaliste	388
Savienība	2 645

(77)  Tikai nozvejām, ko gūst kontrolzvejniecībā, kas izveidota, lai piecu zvejas reisu laikā augustā un piecu zvejas reisu laikā septembrī ar kuģiem, uz kuriem ir novērotājs, ievāktu datus par nozveju uz piepūles vienību (CPUE) 25. funkcionālajā vienībā.

(78)  No tām ne vairāk kā 6 % drīkst nozvejot ICES 9.a rajona 26. un 27. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U267).

(79)  Ievērojot iepriekšminēto KPN limitus, ICES 9.a rajona 30. funkcionālajā vienībā (NEP/*9U30) nedrīkst nozvejot vairāk par šādu apjomu: 120

(80)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotām.

(81)  Garneļu Penaeus subtilis un Penaeus brasiliensis zveja ir aizliegta ūdeņos, kuru dziļums ir mazāks par 30 m.

(82)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Francijas kvota.

(83)  Tikai jūras zeltplekstes piezvejām, ko gūst citu sugu zvejniecībās. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā jūras zeltplekstes zvejā.

(84)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 2 % drīkst nozvejot: 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā (POL/*8ABDE).

(85)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 8.c zonā (POL/*08C.).

(86)  Papildus šai KPN Portugāle drīkst zvejot pollaku daudzumos, kas nepārsniedz 98 tonnas (POL/93411P).

(87)  Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. un 3.a zonā (POK/*3A4-C). Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas.

(88)  Jāzvejo uz ziemeļiem no 56° 30′ N (POK/*5614N).

(89)  Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotu.

(90)  Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/2AC4-C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/2AC4-C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/2AC4-C) nozveju ziņo atsevišķi.

(91)  Piezvejas kvota. Šo sugu zivis neveido vairāk kā 25 % nozvejas (dzīvsvars), kas paturēta uz kuģa katrā zvejas reisā. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 m. Šis nosacījums attiecas tikai uz kuģiem, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m. Šo noteikumu nepiemēro nozvejām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā noteiktais izkraušanas pienākums.

(92)  Neattiecas uz blondo raju (Raja brachyura) Savienības ūdeņos 2.a zonā un sīkacu raju (Raja microocellata) Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā. Nejauši nozvejotiem šo sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu.

(93)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/*07D2.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 14. un 50. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D2.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D2.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D2.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D2.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata).

(94)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/03A-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/03A-C.) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/03A-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(95)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/67AKXD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/67AKXD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/67AKXD), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/67AKXD), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/67AKXD) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/67AKXD) nozveju ziņo atsevišķi.

(96)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (SRX/*07D.), neskarot aizliegumus, kas šīs regulas 14. un 50. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*07D.), smilšu rajas (Raja circularis) (RJI/*07D.) un šagrēnādas rajas (Raja fullonica) (RJF/*07D.) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata).

(97)  Neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata), izņemot Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā. Nejauši nozvejotiem šīs sugas īpatņiem netiek nodarīts kaitējums. Tos tūlīt atbrīvo. Zvejniekus rosina izstrādāt un izmantot tādus paņēmienus un aprīkojumu, kas veicina šo sugu īpatņu ātru un drošu atbrīvošanu. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, Savienības ūdeņos 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.) nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem sīkacu rajas daudzumiem:

Suga:	Sīkacu raja Raja microocellata		Zona:	Savienības ūdeņi 7.f un 7.g zonā (RJE/7FG.)
Beļģija		17
Igaunija		0
Francija		79
Vācija		0
Īrija		25
Lietuva		0
Nīderlande		0
Portugāle		0
Spānija		21
Apvienotā Karaliste		50
Savienība		192
KPN		192		Piesardzīga KPN
Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā, un par to ziņo ar šādu kodu: (RJE/*07D.). Šis īpašais nosacījums neskar aizliegumus, kas šīs regulas 14. un 50. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(98)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(99)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/07D.), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/07D.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/07D.), plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/07D.) un sīkacu rajas (Raja microocellata) (RJE/07D.) nozveju ziņo atsevišķi.

(100)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 5 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 6.a, 6.b, 7.a–c un 7.e–k zonā (SRX/*67AKD). Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*67AKD), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*67AKD), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/*67AKD) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*67AKD) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata) un cirtaino raju (Raja undulata).

(101)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 10 % drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 2.a un 4. zonā (SRX/*2AC4C). Par blondās rajas (Raja brachyura) nozveju Savienības ūdeņos 4. zonā (RJH/*04-C.), dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/*2AC4C), dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/*2AC4C) un plankumainās rajas (Raja montagui) (RJM/*2AC4C) nozveju ziņo atsevišķi. Šis īpašais nosacījums neattiecas uz sīkacu raju (Raja microocellata).

(102)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata).

(103)  Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Šīs sugas īpatņus drīkst izkraut tikai nesadalītus vai ķidātus. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 14. un 50. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem.

(104)  Par dzegužrajas (Leucoraja naevus) (RJN/89-C.), blondās rajas (Raja brachyura) (RJH/89-C.) un dzeloņainās rajas (Raja clavata) (RJC/89-C.) nozveju ziņo atsevišķi.

(105)  Neattiecas uz cirtaino raju (Raja undulata). Šīs sugas specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Gadījumos, uz kuriem neattiecas izkraušanas pienākums, 8. un 9. apakšapgabalā gūtu cirtainās rajas piezveju drīkst izkraut tikai nesadalītu vai ķidātu. Nozveja nepārsniedz kvotas, kas norādītas turpmāk tabulā. Iepriekšminētie noteikumi neskar aizliegumus, kas šīs regulas 14. un 50. pantā noteikti attiecībā uz tajos pašos pantos norādītajiem apgabaliem. Par cirtainās rajas piezveju ziņo atsevišķi saskaņā ar kodiem, kas norādīti turpmāk tabulā. Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem cirtainās rajas daudzumiem:

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 8. zonā (RJU/8-C.)
Beļģija		0
Francija		13
Portugāle		10
Spānija		10
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		33
KPN		33		Piesardzīga KPN

Suga:	Cirtainā raja Raja undulata		Zona:	Savienības ūdeņi 9. zonā (RJU/9-C.)
Beļģija		0
Francija		20
Portugāle		15
Spānija		15
Apvienotā Karaliste		0
Savienība		50
KPN		50		Piesardzīga KPN

(106)  Jānozvejo Savienības ūdeņos 2.a un 6. zonā. Šo daudzumu 6. zonā drīkst nozvejot tikai ar āķu jedām (GHL/*2A6-C).

(107)  Turklāt, ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, abās turpmāk norādītajās zonās drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem.

	Norvēģijas ūdeņi 2.a zonā (MAC/*02AN-)	Fēru Salu ūdeņi (MAC/*FRO1)
Beļģija	57	58
Dānija	1 954	1 988
Vācija	60	61
Francija	180	183
Nīderlande	181	184
Zviedrija	545	554
Apvienotā Karaliste	168	171
Savienība	3 145	3 199

(108)  Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos 4.a zonā (MAC/*4AN.).

(109)  Īpašs nosacījums: ieskaitot šādu apjomu (tonnās), kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos 2.a un 4.a zonā (MAC/*2A4AN): 253

Zvejojot saskaņā ar šo īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotām.

(110)  Jāatvelk no KPN Norvēģijas daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu: 39 259

Šo kvotu drīkst apgūt tikai 4.a zonā (MAC/*04A.), izņemot šādu apjomu (tonnās), ko drīkst nozvejot 3.a zonā (MAC/*03A.): 3 000

(111)  Īpašs nosacījums: no tās līdz 25 % drīkst darīt pieejamus apmaiņai, kas Spānijai, Francijai un Portugālei jāzvejo 8c, 9. un 10. zonā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (MAC/*8C910).

(112)  Drīkst nozvejot 2.a zonā, 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un 4.a, 7.d, 7.e, 7.f un 7.h zonā (MAC/*AX7H).

(113)  Norvēģija uz ziemeļiem no 56° 30′ N drīkst nozvejot šādu piekļuves kvotas papildu apjomu, kas jāuzskaita attiecībā pret tās nozvejas limitu (MAC/*N5630): 27 080

(114)  Šis apjoms jāatvelk no Fēru Salu nozvejas limita (piekļuves kvota). To drīkst nozvejot tikai 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (MAC/*6AN56). Tomēr no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. oktobra līdz 31. decembrim šo kvotu drīkst apgūt arī 2.a zonā un 4.a zonā uz ziemeļiem no 59° (ES zona) (MAC/*24N59).

(115)  Īpašs nosacījums: daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst nozvejot 8.a, 8.b un 8.d zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jānozvejo 8.a, 8.b un 8.d zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.

(116)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos 3.a zonā, 22.–24. apakšrajonā.

(117)  Drīkst nozvejot tikai Savienības ūdeņos 4. zonā (SOL/*04-C.).

(118)  Merlanga un pikšas piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*03A.). Merlanga un pikšas piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(119)  Šo kvotu drīkst apgūt tikai no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam.

(120)  Merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 2 % apmērā no kvotas (OTH/ *2AC4C). Merlanga piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(121)  Ieskaitot tūbītes.

(122)  Var ietvert līdz 4 % siļķes piezvejas.

(123)  Dzelkņu haizivs specializēto zveju šīs KPN apgabalos neveic. Ja dzelkņu haizivis tiek nejauši iegūtas zvejniecībās, uz kurām dzelkņu haizivs izkraušanas pienākums neattiecas, minētajiem īpatņiem netiek nodarīts kaitējums un tos nekavējoties atbrīvo, kā prasīts šīs regulas 14. un 50. pantā. Atkāpjoties no 14. panta, kuģis, kas iesaistījies piezvejas novēršanas programmā, kuru pozitīvi novērtējusi ZZTEK, mēnesī drīkst izkraut ne vairāk kā 2 tonnas dzelkņu haizivju, kas brīdī, kad zvejas rīks tiek pacelts uz kuģa, ir nedzīvas. Dalībvalstis, kas piedalās piezvejas novēršanas programmā, nodrošina to, ka dzelkņu haizivju gada kopējie izkrāvumi, kas pamatojas uz šo atkāpi, nepārsniedz iepriekš norādītos apjomus. Pirms izkrāvumu atļaušanas tās paziņo Komisijai līdzdalīgo kuģu sarakstu. Dalībvalstis apmainās ar informāciju par piezvejas novēršanas apgabaliem.

(124)  Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*4BC7D). Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(125)  Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kas apgūta 7.d rajonā, drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar šādas zonas kvotu: Savienības ūdeņi 2.a, 4.a, 6., 7.a–c,7.e–k, 8.a, 8.b, 8.d un 8.e zonā; Savienības un starptautiskie ūdeņi 5.b zonā; starptautiskie ūdeņi 12. un 14. zonā (JAX/*2A-14).

(126)  Drīkst nozvejot Savienības ūdeņos 4.a zonā, bet nedrīkst nozvejot Savienības ūdeņos 7.d zonā (JAX/*04-C.).

(127)  Īpašs nosacījums: daudzumus līdz 5 % apjomā no šīs kvotas, kas nozvejoti Savienības ūdeņos 2.a vai 4.a zonā līdz 2019. gada 30. jūnijam (neieskaitot), drīkst uzskaitīt kā tādus, kas nozvejoti saskaņā ar kvotu, kura attiecas uz Savienības ūdeņiem 4.b, 4.c un 7.d zonā (JAX/*4BC7D).

(128)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 7.d zonā (JAX/*07D.). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi ar šādu kodu: (OTH/*07D.).

(129)  Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OTH/*2A-14). Kaproīdu, pikšas, merlanga un makreles piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un sugu piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(130)  Tikai 4.a, 6.a (tikai uz ziemeļiem no 56° 30′ N), 7.e, 7.f un 7.h zonā.

(131)  Īpašs nosacījums: līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C2). Saskaņā ar šo īpašo nosacījumu un atbilstīgi 3. zemsvītras piezīmei par kaproīdu un merlanga piezveju ziņo atsevišķi ar šādu kodu: (OTH/*08C2).

(132)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 9. zonā (JAX/*09.).

(133)  Īpašs nosacījums: līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt 8.c zonā (JAX/*08C)

(134)  Ūdeņi pie Azoru salām.

(135)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

(136)  Ūdeņi pie Madeiras.

(137)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Portugāles kvota.

(138)  Ūdeņi pie Kanāriju salām.

(139)  Noteikta tādā pašā apjomā kā Spānijas kvota.

(140)  Pikšas un merlanga piezvejas drīkst būt ne vairāk kā 5 % apmērā no kvotas (OT2/*2A3A4). Pikšas un merlanga piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar šo noteikumu, un piezvejas, ko uzskaita attiecībā pret kvotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktu, kopā nepārsniedz 9 % no kvotas.

(141)  Kvotu drīkst apgūt tikai Savienības ūdeņos ICES 2.a, 3.a un 4. zonā.

(142)  Savienības kvotu drīkst apgūt tikai no 2017. gada 1. novembra līdz 2018. gada 31. oktobrim.

(143)  Izmanto šķirotājrežģi.

(144)  Izmanto šķirotājrežģi. Ietver ne vairāk kā 15 % nenovēršamu piezveju (NOP/*2A3A4), kas jāuzskaita attiecībā pret šo kvotu.

(145)  Savienības kvotu nozveju var veikt vienīgi no 2018. gada 1. novembra līdz 2019. gada 31. oktobrim.

(146)  Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveja jāuzskaita attiecībā pret šo sugu kvotām.

(147)  Īpašs nosacījums: no tām ne vairāk kā šāds apjoms stavridu (JAX/*04-N.): 400

(148)  Nozvejotas tikai ar āķu jedām.

(149)  Norvēģija ir iedalījusi Zviedrijai “citu sugu” kvotu parastajā apmērā.

(150)  Tostarp zvejniecības, kas nav īpaši minētas. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(151)  Tikai 2.a un 4. zonā (OTH/*2A4-C).

(152)  Tostarp zvejniecības, kas nav īpaši minētas. Attiecīgā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.

(153)  Jāzvejo 4. un 6.a zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N (OTH/*46AN).