(1)

Padomes Direktīva 2006/112/EK (3) konkrētu nosacījumu izpildes gadījumā paredz atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) attiecībā uz precēm, ko piegādā, un pakalpojumiem, ko sniedz jebkuras Ziemeļatlantijas Līguma dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, un attiecībā uz precēm, ko šie bruņotie spēki importē, ja šie spēki piedalās kopējā aizsardzības pasākumā ārpus savas valsts.

(2)

Padomes Direktīva 2008/118/EK (4) paredz atbrīvojumu no akcīzes nodokļa attiecībā uz akcīzes precēm, kuras paredzētas jebkuras tādas Ziemeļatlantijas līguma dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, bet nav dalībvalsts, kurā ir iekasējams akcīzes nodoklis, – minēto bruņoto spēku vajadzībām, civilajam personālam, kas to pavada, vai šo bruņoto spēku virtuvju vai ēdnīcu apgādei, saskaņā ar uzņēmējas dalībvalsts paredzētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem.

(3)

Šādi atbrīvojumi nav pieejami, ja dalībvalsts bruņotie spēki piedalās kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) satvarā īstenotajos pasākumos, kā izklāstīts Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļas 2. iedaļā. Prioritāte būtu jāpiešķir vajadzībai uzlabot Eiropas spējas aizsardzības un krīžu pārvarēšanas jomā un stiprināt Savienības drošību un aizsardzību. Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisija savā 2018. gada 28. marta kopīgajā paziņojumā par militārās mobilitātes rīcības plānu atzina vispārējo nepieciešamību saskaņot PVN režīmu aizsardzības pasākumiem, kas īstenoti ES satvarā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) paspārnē.

(4)

Aizsardzības pasākumi, ko veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP, attiecas uz militārajām misijām un operācijām, kaujas vienību darbībām, savstarpēju palīdzību, projektiem pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) jomā un Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) darbībām. Tomēr tiem nebūtu jāattiecas uz darbībām, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 222. pantā izklāstītās solidaritātes klauzulas, vai jebkurām citām divpusējām vai daudzpusējām darbībām starp dalībvalstīm, kas nav saistītas ar aizsardzības pasākumiem, kurus veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP.

(5)

Tāpēc būtu jāievieš atbrīvojums no PVN attiecībā uz preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, kas paredzētas kādas dalībvalsts bruņoto spēku vajadzībām vai civilā personāla vajadzībām, kurš tos pavada, vai šo bruņoto spēku virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi spēki piedalās aizsardzības pasākumā, ko veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP, ārpus viņu dalībvalsts. Preču piegādes vai pakalpojumu sniegšana tās dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kurā tiek piegādātas minētās preces vai sniegti minētie pakalpojumi, būtu jāizslēdz no PVN atbrīvojuma.

(6)

Turklāt ir jāparedz atbrīvojums no PVN gadījumos, kad preces, ko importējuši kādas dalībvalsts bruņotie spēki, ir paredzētas vai nu minēto bruņoto spēku vajadzībām, vai civilā personāla vajadzībām, kurš tos pavada, vai šo bruņoto spēku virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi spēki piedalās aizsardzības pasākumā, ko veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP, ārpus viņu dalībvalsts.

(7)

Būtu jāievieš arī atbrīvojums no akcīzes nodokļa, kas attiektos uz akcīzes precēm, kuras piegādā jebkuras tādas dalībvalsts bruņotajiem spēkiem, kas nav dalībvalsts, kurā nodoklis ir iekasējams, ja šādi bruņotie spēki piedalās aizsardzības pasākumā, ko veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP, ārpus viņu dalībvalsts.

(8)

Tāpat kā atbrīvojumam no PVN un akcīzes nodokļa attiecībā uz NATO aizsardzības pasākumiem – arī atbrīvojumiem attiecībā uz aizsardzības pasākumiem, ko veic, lai īstenotu Savienības darbību saskaņā ar KDAP, vajadzētu būt ar ierobežotu darbības jomu. Minētie atbrīvojumi būtu jāpiemēro tikai tādās situācijās, kad bruņotie spēki veic uzdevumus, kas ir tieši saistīti ar aizsardzības pasākumu saskaņā ar KDAP, un tiem nebūtu jāattiecas uz civilām misijām KDAP satvarā. Tādēļ uz preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu civilajam personālam atbrīvojums varētu attiekties vienīgi tad, ja civilais personāls pavada bruņotos spēkus, kas veic uzdevumus, kuri ir tieši saistīti ar aizsardzības pasākumu saskaņā ar KDAP ārpus viņu dalībvalsts. Uzdevumi, ko veic tikai un vienīgi civilais personāls vai ko izpilda, izmantojot vienīgi civilās spējas, nebūtu jāuzskata par aizsardzības pasākumiem. Atbrīvojumiem nekādā gadījumā nebūtu jāattiecas uz precēm vai pakalpojumiem, ko bruņotie spēki iegādājušies minēto bruņoto spēku vajadzībām vai civilajam personālam, kurš tos pavada viņu dalībvalstī.

(9)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, saskaņot PVN un akcīzes nodokļa režīmu, ko piemēro aizsardzības pasākumiem Savienības un NATO satvarā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(10)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (5) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(11)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2006/112/EK un Direktīva 2008/118/EK,