(1)

Direktīvas 2006/112/EK 168. pantā ir noteiktas nodokļa maksātāja tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par precēm vai pakalpojumiem, kuri nodokļa maksātājam sniegti izmantošanai darījumos, kam uzliekams nodoklis. Minētās direktīvas 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā kā pakalpojumu sniegšana par atlīdzību minēti darījumi, kad nodokļa maksātāji vai to darbinieki saimnieciskās darbības aktīvus izmanto privātajām vajadzībām vai, plašākā nozīmē, citiem mērķiem nekā savas saimnieciskās darbības vajadzībām.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 2007/441/EK (2) Itālijai atļauj ierobežot tiesības, kas noteiktas Direktīvas 2006/112/EK 168. pantā, atskaitīt PVN līdz 40 %, ja PVN iekasē par noteiktiem izdevumiem, kuri attiecas uz konkrētiem mehāniskajiem autotransporta līdzekļiem, kurus izmanto ne tikai saimnieciskajai darbībai. Attiecībā uz transportlīdzekļiem, uz kuriem attiecas minētais 40 % ierobežojums, Itālijai ir jāatbrīvo nodokļa maksātāji no pienākuma uzskatīt to izmantošanu privātām vajadzībām par pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Lēmuma 2007/441/EK darbības termiņš, kas pagarināts vairākas reizes, beigsies 2019. gada 31. decembrī.

(3)

Ar vēstuli, kas Komisijā reģistrēta 2019. gada 12. aprīlī, Itālija pieprasīja atļauju turpināt piemērot atkāpes pasākumus, kas atļauti ar Lēmumu 2007/441/EK (“atkāpes pasākumi”) līdz 2022. gada 31. decembrim.

(4)

Ar 2019. gada 13. maija vēstuli Komisija saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu pārsūtīja pārējām dalībvalstīm Itālijas pieprasījumu. Komisija 2019. gada 14. maija vēstulē paziņoja Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(5)

Kopā ar pieprasījumu Itālija iesniedza Komisijai ziņojumu saskaņā ar Lēmuma 2007/441/EK 6. panta otro daļu, iekļaujot pārskatu par procentuālo ierobežojumu, kas piemērots tiesībām atskaitīt PVN. Pamatojoties uz pašlaik pieejamo informāciju, Itālija uzskata, ka 40 % likme joprojām ir pamatota. Itālija arī apgalvo, ka prasību uzskaitīt PVN par tādu mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu privātām vajadzībām, uz kuriem attiecas minētais 40 % ierobežojums, joprojām ir nepieciešams apturēt, lai nodrošinātu, ka pasākums ir pilnīgs un konsekvents. Itālija uzskata, ka tas novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu. Itālija arī apgalvo, ka minētos atkāpes pasākumus pamato nepieciešamība vienkāršot PVN iekasēšanas procedūru un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas nepareizas uzskaites un nepatiesu nodokļu deklarāciju dēļ.

(6)

Atkāpes pasākumu pagarināšana būtu jāierobežo līdz laikam, kas vajadzīgs, lai novērtētu atkāpes pasākumu efektivitāti un procentuālās likmes piemērotību. Tāpēc būtu jāatļauj Itālijai turpināt piemērot atkāpes pasākumus līdz 2022. gada 31. decembrim.

(7)

Būtu jānosaka termiņš pieprasījuma iesniegšanai par atkāpes pasākumu turpmāku pagarināšanu pēc 2022. gada, ko Itālija varētu uzskatīt par vajadzīgu. Turklāt, ievērojot Lēmuma 2007/441/EK 6. panta otro daļu, būtu jāpieprasa, lai Itālija kopā ar katru šādu pagarinājuma pieprasījumu iesniegtu ziņojumu, iekļaujot tajā pārskatu par procentuālo ierobežojumu, kas piemērots tiesībām atskaitīt PVN.

(8)

Atkāpei būs tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tai nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido iekasētais PVN.

(9)

Tāpēc Lēmums 2007/441/EK būtu attiecīgi jāgroza,