Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017R1942

    Padomes Īstenošanas regula (ES) 2017/1942 (2017. gada 25. oktobris), ar ko īsteno 15. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 747/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sudānā

    OV L 276, 26.10.2017, p. 1–3 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2017/1942/oj

    26.10.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 276/1


    PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/1942

    (2017. gada 25. oktobris),

    ar ko īsteno 15. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 747/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sudānā

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 747/2014 (2014. gada 10. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sudānā un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 131/2004 un (EK) Nr. 1184/2005 (1), un jo īpaši tās 15. panta 3. punktu,

    ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    2014. gada 10. jūlijā Padome pieņēma Regulu (ES) Nr. 747/2014.

    (2)

    2017. gada 17. oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1591 (2005), atjaunināja informāciju par vienu personu, kurai piemēro ierobežojošus pasākumus.

    (3)

    Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 747/2014 I pielikums,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Ar šo Regulas (ES) Nr. 747/2014 I pielikumu groza tā, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

    2. pants

    Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2017. gada 25. oktobrī

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    M. MAASIKAS


    (1)  OV L 203, 11.7.2014., 1. lpp.


    PIELIKUMS

    Ierakstu par ALNSIEM , Musa Hilal Abdalla aizstāj ar šādu ierakstu:

    “2.

    ALNSIEM, Musa Hilal Abdalla

    Citā vārdā: a) Sheikh Musa Hilal; b) Abd Allah; c) Abdallah; d) AlNasim; e) Al Nasim; f) AlNaseem; g) Al Naseem; h) AlNasseem; i) Al Nasseem.

    Amats: a) bijušais Sudānas Valsts asamblejas loceklis no Al-Waha apgabala; b) bijušais Federālo lietu ministrijas īpašais padomdevējs; c) Ziemeļdārfūras Mahamid cilts galvenais vecākais.

    Dzimšanas datums: a) 1964. gada 1. janvāris; b) 1959. gads.

    Dzimšanas vieta: Kutum.

    Valstspiederība: Sudāna.

    Adrese: a) Kabkabiya, Sudāna; b) Kutum, Sudāna (dzīvo Kabkabiya un Kutum pilsētā Ziemeļdārfūrā, un ir dzīvojis Hartūmā).

    Pase: a) diplomātiskā pase Nr. D014433, izdota 2013. gada 21. februārī (derīguma termiņš beidzās 2015. gada 21. februārī); b) diplomātiskā pase Nr. D009889, izdota 2011. gada 17. februārī (derīguma termiņš beidzās 2013. gada 17. februārī).

    Identifikācija: valstspiederības apliecība Nr.: A0680623.

    Datums, kad iekļauts ANO sarakstā:2006. gada 25. aprīlis.

    Cita informācija: Interpola un ANO Drošības padomes īpašā paziņojuma tīmekļa saite: https://www.interpol.int/en/notice/search/un/5795065

    Informācija no Sankciju komitejas sniegtā kopsavilkuma par sarakstā iekļaušanas iemesliem:

    Alnsiem tika iekļauts sarakstā 2006. gada 25. aprīlī, pamatojoties uz Rezolūcijas 1672 (2006) 1. punktu, kā “Ziemeļdārfūras Jalul cilts galvenais vecākais”.

    Human Rights Watch ziņojumā ir minēts, ka viņu rīcībā ir 2004. gada 13. februārī datēta Ziemeļdārfūras vietējās valdības biroja dienesta vēstule, kurā “apvidū esošajām drošības vienībām” tiek dots rīkojums “atļaut mudžahedīniem un brīvprātīgajiem Sheikh Musa Hilal vadībā doties uz [Ziemeļdārfūras] apgabaliem un nodrošināt savas vitālās vajadzības”. 2005. gada 28. septembrī 400 arābu kaujinieku Rietumdārfūrā uzbruka Aro Sharrow (tostarp iekšzemē pārvietotu personu nometnei), Acho un Gozmena ciematiem. Mēs arī domājam, ka Musa Hilal bija klāt uzbrukumā Aro Sharrow iekšzemē pārvietotu personu nometnei – viņa dēlu nogalināja Sudānas Atbrīvošanas armijas uzbrukumā Shareia, tāpēc viņš attiecīgi bija iesaistīts personīgā asinsatriebībā. Ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viņam kā cilts galvenajam vecākajam bija tieša atbildība par šīm darbībām un viņš ir atbildīgs par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpšanu un citām zvērībām.”


    Top