Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32017R0578

    Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/578 (2016. gada 13. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē prasības par tirgus veidošanas līgumiem un shēmām (Dokuments attiecas uz EEZ. )

    C/2016/3523

    OV L 87, 31.3.2017, p. 183–188 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2017/578/oj

    31.3.2017   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 87/183


    KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2017/578

    (2016. gada 13. jūnijs),

    ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē prasības par tirgus veidošanas līgumiem un shēmām

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (1), un jo īpaši tās 17. panta 7. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 48. panta 12. punkta a) un f) apakšpunktu,

    tā kā:

    (1)

    Precizējot tirgus veidošanas pienākumus tirgotājiem, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību un īsteno tirgus veidošanas stratēģijas, un tirdzniecības vietām paredzētos saistītos pienākumus, būtu jāsasniedz divi galvenie mērķi. Pirmkārt, būtu jāievieš paredzamības elements par rīkojumu reģistrā paredzēto likviditāti, izveidojot līgumiskās saistības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas īsteno tirgus veidošanas stratēģijas. Otrkārt, būtu jārosina minēto ieguldījumu brokeru sabiedrību klātbūtne tirgū, īpaši saspringtos tirgus apstākļos.

    (2)

    Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz saistītu pienākumu kopumu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir iesaistītas algoritmiskā tirdzniecībā un īsteno tirgus veidošanas stratēģijas, un tirdzniecības vietām, kurās var īstenot minētās tirgus veidošanas stratēģijas. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, tostarp ieguldītājiem, kas nav Savienības rezidenti, ir iespējams noteikumu visaptverošs pārskats un viegla piekļuve tiem, ir vēlams minētos noteikumus iekļaut vienā regulā.

    (3)

    Šī regula būtu jāpiemēro ne tikai regulētiem tirgiem, bet arī daudzpusējām tirdzniecības sistēmām un organizētām tirdzniecības sistēmām, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 18. panta 5. punktā.

    (4)

    Tirgus veidošanas stratēģijas var attiekties uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem un uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecības vietai var nebūt iespējams uzraudzīt stratēģijas, kas ietver vairāk nekā vienu tirdzniecības vietu vai instrumentu. Šādos gadījumos tirdzniecības vietām saskaņā ar to darījumdarbības būtību, mērogu un sarežģītību būtu jāspēj uzraudzīt tirgus veidošanas stratēģijas, kas īstenotas pašu tirdzniecības vietā, un līdz ar to attiecīgie tirgus veidošanas līgumi un shēmas būtu jāattiecina tikai uz minētajām situācijām.

    (5)

    Visiem locekļiem vai dalībniekiem, kas iesaistīti algoritmiskā tirdzniecībā, kuri īsteno tirgus veidošanas stratēģiju tirdzniecības vietā, kas ļauj veikt algoritmisko tirdzniecību vai dara to iespējamu, būtu jānoslēdz tirgus veidošanas līgums ar attiecīgās tirdzniecības vietas operatoru. Tomēr tirgus veidošanas shēmas stimuli būtu jāpieprasa tikai konkrētiem instrumentiem, kurus tirgo izsoles rīkojumu reģistra nepārtrauktās tirdzniecības sistēmā. Nekam nebūtu jārada šķēršļi tirdzniecības vietām izveidot jebkāda cita veida stimulus pēc to pašu iniciatīvas citiem finanšu instrumentiem vai tirdzniecības sistēmām.

    (6)

    Būtu skaidri jānosaka gadījumi, kad tirdzniecības vietām nav noteikta obligātā prasība izklāstīt tirgus veidošanas shēmu, ņemot vērā tirdzniecības būtību un mērogu minētajās tirdzniecības vietās. Šajā nolūkā ir lietderīgi noteikt finanšu instrumentus un tirdzniecības sistēmas, kas paaugstina liela svārstīguma risku un attiecībā uz ko ir svarīgi, lai tiktu stimulēts noteikums par likviditāti, lai nodrošinātu tirgu efektīvu un pareizu darbību. Šajā ziņā regulā būtu jāņem vērā, ka, algoritmiski tirgojot konkrētus likvīdus instrumentus izsoles rīkojumu reģistra nepārtrauktās tirdzniecības sistēmās, ir lielāks risks, ka būs pārāk asa reakcija uz ārējiem notikumiem, kas var izraisīt tirgus svārstīgumu.

    (7)

    Tirdzniecības vietām, attiecībā uz kurām uzskata par piemērotu ieviest tirgus veidošanas shēmas saskaņā ar šo regulu, būtu jāpieprasa pārskatīt to esošos līgumus, lai nodrošinātu, ka minēto līgumu noteikumi attiecībā uz tirgotājiem, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību un īsteno tirgus veidošanas stratēģiju, atbilst šai regulai.

    (8)

    Šī tirgus veidošanas shēma var stimulēt ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras ir parakstījušas tirgus veidošanas līgumu, pildīt savus pienākumus parastos tirdzniecības apstākļos, bet tai būtu jārada stimuls sabiedrībām, efektīvi veicinot likviditātes nodrošināšanu saspringtos tirgus apstākļos. Tādēļ būtu jāievieš stimulu shēma, lai ierobežotu negaidītu un apjomīgu skaidras naudas izņemšanu saspringtos tirgus apstākļos. Lai novērstu minētā pienākuma atšķirīgu piemērošanu, ir svarīgi, ka tirdzniecības vietas paziņo par saspringtiem tirgus apstākļiem visām pusēm, kas ir iesaistītas tirgus veidošanas shēmā. Ārkārtas apstākļi būtu jānosaka izsmeļoši, un līdz ar to tie neietver nekādus parastos vai iepriekš plānotus informācijas pasākumus, kas var ietekmēt finanšu instrumenta patieso vērtību saistībā ar izmaiņām tirgus riska uztverē, neatkarīgi no tā, vai tas notiek tirdzniecības laikā, vai ārpus tā.

    (9)

    Locekļiem, dalībniekiem vai klientiem, kas ir parakstījuši tirgus veidošanas līgumu, ir jāizpilda minimālo prasību kopums attiecībā uz klātbūtni, lielumu un cenas starpību visos gadījumos. Tomēr locekļiem, dalībniekiem vai klientiem, kas atbilst minētajām minimālajām prasībām tikai parastos tirdzniecības apstākļos, var nebūt piekļuves nevienam stimula veidam. Tirdzniecības vietas var noteikt tirgus veidošanas shēmas, kas atlīdzina tikai tos locekļus, dalībniekus vai klientus, kuri atbilst stingrākiem parametriem attiecībā uz klātbūtni, lielumu un cenas starpību. Tirdzniecības vietu ieviestajās tirgus veidošanas shēmās līdz ar to būtu skaidri jānorāda nosacījumi piekļūšanai stimuliem un būtu jāņem vērā faktiskais ieguldījums likviditātē tirdzniecības vietā, kas izmērīts, ņemot vērā shēmās iesaistīto dalībnieku klātbūtni, lielumu un cenas starpību.

    (10)

    Lai novērstu šīs regulas atšķirīgu piemērošanu un nodrošinātu tirgus veidošanas shēmu taisnīgu un nediskriminējošu īstenošanu, ir svarīgi, lai visi tirdzniecības vietas locekļi, dalībnieki un klienti tiktu saskaņotā veidā informēti par ārkārtas apstākļiem. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt tirdzniecības vietu saziņas pienākumus šādos ārkārtas apstākļos.

    (11)

    Konsekvences labad un lai nodrošinātu finanšu tirgus vienmērīgu darbību, ir nepieciešams šajā regulā paredzētos noteikumus un saistītos valstu noteikumus, ar kuriem transponē Direktīvu 2014/65/ES, piemērot no tās pašas dienas.

    (12)

    Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir iesniegusi Komisijai.

    (13)

    Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir rīkojusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un lūgusi atzinumu no Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (2) 37. pantu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākums noslēgt tirgus veidošanas līgumu

    1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības noslēdz tirgus veidošanas līgumu attiecībā uz konkrētu finanšu instrumentu vai instrumentiem, kuros tie īsteno tirgus veidošanas stratēģiju, ar tirdzniecības vietu vai vietām, kurās šī stratēģija tiek īstenota, kur pusi no tirdzniecības dienām viena mēneša laikā, īstenojot tirgus veidošanas stratēģiju, tās

    a)

    uzrāda noturīgu, vienlaicīgu, divvirzienu konkurējošu cenu ar līdzvērtīgu apmēru kotējumu;

    b)

    tirgo pašu kontā vismaz vienu finanšu instrumentu vienā tirdzniecības vietā vismaz 50 % no ikdienas tirdzniecības stundām nepārtrauktas tirdzniecības režīmā attiecīgajā tirdzniecības vietā, izņemot sākuma vai beigu izsoles.

    2.   Šā panta 1. punktā:

    a)

    kotējumu uzskata par noturīgu kotējumu, ja tas ietver rīkojumus un kotējumus, ko saskaņā ar tirdzniecības vietas noteikumiem var savietot ar pretēju rīkojumu vai kotējumu;

    b)

    kotējumus uzskata par vienlaicīgiem divvirzienu kotējumiem, ja tos uzrāda tādā veidā, ka gan piedāvājuma, gan pieprasījuma cena tiek reģistrēta rīkojumu reģistrā vienlaikus;

    c)

    uzskata, ka divi kotējumi ir salīdzināma lieluma, ja to lielums viens no otra neatšķiras par vairāk nekā 50 %;

    d)

    uzskata, ka kotējumiem ir konkurētspējīgas cenas, ja tās uzrāda, nepārsniedzot maksimālo pieprasījuma un piedāvājuma diapazonu, ko noteikusi tirdzniecības vieta un kas noteikts katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir parakstījusi tirgus veidošanas līgumu ar attiecīgo tirdzniecības vietu.

    2. pants

    Tirgus veidošanas līgumu saturs

    1.   Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 48. panta 2. punktā minētā saistošā rakstiskā līguma saturs ietver vismaz:

    a)

    finanšu instrumentu vai instrumentus, uz ko attiecas līgums;

    b)

    minimālās prasības, kas ir jāizpilda ieguldījumu brokeru sabiedrībai attiecībā uz klātbūtni, lielumu un cenas starpību, kam nepieciešams, lai tiktu uzrādīti noturīgi, vienlaicīgi divvirzienu salīdzināma lieluma un konkurētspējīgu cenu kotējumi vismaz vienā finanšu instrumentā tirdzniecības vietā vismaz 50 % no ikdienas tirdzniecības stundām, kurās notiek nepārtraukta tirdzniecība, izņemot sākuma un beigu izsoles, un kas ir aprēķināti katrai tirdzniecības dienai;

    c)

    attiecīgā gadījumā piemērojamās tirgus veidošanas shēmas noteikumus;

    d)

    ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu attiecībā uz tirdzniecības atsākšanu pēc svārstīguma izraisīta pārtraukuma;

    e)

    ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības, atbilstības un revīzijas pienākumus, kas ļauj tai uzraudzīt tirgus veidošanas darbību;

    f)

    pienākumu marķēt noturīgus kotējumus, kas iesniegti tirdzniecības vietai, saskaņā ar tirgus veidošanas līgumu, lai atšķirtu minētos kotējumus no citu rīkojumu plūsmām;

    g)

    pienākumu uzturēt noturīgu kotējumu un darījumu uzskaiti, kas attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrības tirgus veidošanas darbībām, kuras ir skaidri nošķirtas no citām tirdzniecības darbībām, un pēc pieprasījuma darīt minēto uzskaiti pieejamu tirdzniecības vietai un attiecīgajai kompetentajai iestādei.

    2.   Tirdzniecības vietas nepārtraukti uzrauga, vai attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības ir faktiski panākušas atbilstību tirgus veidošanas līgumiem.

    3. pants

    Ārkārtas apstākļi

    Ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākumu regulāri un paredzami nodrošināt likviditāti, kas noteikts Direktīvas 2014/65/ES 17. panta 3. punkta a) apakšpunktā, nepiemēro nevienā no šādiem ārkārtas apstākļiem:

    a)

    pārmērīga svārstīguma apstākļi, kas aktivizē svārstīguma mehānismus vairumam finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu pamatā esošajiem aktīviem, kas tirgoti tirdzniecības segmentā tirdzniecības vietā, uz ko attiecas pienākums parakstīt tirgus veidošanas līgumu;

    b)

    karš, protesta akcija, iedzīvotāju nemieri vai kibersabotāža;

    c)

    nesakārtoti tirdzniecības apstākļi, kuros ir apdraudēta taisnīga, sakārtota un pārredzama tirdzniecības darījumu veikšana, un pierādījumi, kas liecina par vienu no šādiem faktiem:

    i)

    tirdzniecības vietas sistēmas darbību būtiski ietekmē novilcināšanās un pārtraukumi;

    ii)

    vairākkārtēji kļūdaini rīkojumi vai darījumi;

    iii)

    tirdzniecības vietas nepietiekama spēja sniegt pakalpojumus;

    d)

    ja ieguldījumu brokeru sabiedrības spēja veikt piesardzīgas riska pārvaldības darbības tiek kavēta kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:

    i)

    tehnoloģiska rakstura jautājumi, tostarp problēmas ar datu plūsmu vai citu sistēmu, kas ir svarīga, lai īstenotu tirgus veidošanas stratēģiju;

    ii)

    riska pārvaldības jautājumi attiecībā uz regulējošām prasībām atbilstošu kapitālu, drošības rezerves noteikšanu un piekļuvi tīrvērtei;

    iii)

    nespēja nodrošināt pozīciju pret risku īso pozīciju pārdošanas aizlieguma dēļ;

    e)

    attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti, apturēšanas periodā, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (3) 9. panta 4. punktā.

    4. pants

    Ārkārtas apstākļu noteikšana

    1.   Tirdzniecības vietas paziņo par ārkārtas apstākļiem, kas minēti 3. panta a), b), c) un e) punktā, un, tiklīdz tehniski iespējams, par to parastās tirdzniecības atsākšanu pēc tam, kad ārkārtas apstākļu vairs nav.

    2.   Tirdzniecības vietas izklāsta precīzas procedūras, lai atsāktu parasto tirdzniecību pēc tam, kad ārkārtas apstākļu vairs nav, tostarp šādas atsākšanas laika grafiku, un publisko minētās procedūras.

    3.   Tirdzniecības vietas nepagarina paziņojumu par ārkārtas apstākļiem pēc tirdzniecības slēgšanas, izņemot, ja tas ir nepieciešams apstākļos, kas minēti 3. panta 1. punkta b), c) un e) apakšpunktā.

    5. pants

    Tirdzniecības vietu pienākums ieviest tirgus veidošanas shēmas

    1.   Tirdzniecības vietām nepieprasa ieviest tirgus veidošanas shēmu, kā minēts Direktīvas 2014/65/ES 48. panta 2. punkta b) apakšpunktā, izņemot attiecībā uz jebkuru no turpmāk minēto finanšu instrumentu klasēm, ko tirgo izsoles rīkojumu reģistra nepārtrauktā tirdzniecības sistēmā:

    a)

    akcijas un biržā tirgotie fondi, kuriem ir likvīds tirgus, kā definēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 17. apakšpunktu un precizēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/567 (4);

    b)

    iespēju līgumi un regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, kas ir tieši saistīti ar a) apakšpunktā izklāstītajiem finanšu instrumentiem;

    c)

    kapitāla vērtspapīru indeksa regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un kapitāla vērtspapīru indeksa iespēju līgumi, kuriem ir likvīds tirgus, kā precizēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 11. panta 1. punkta c) apakšpunktu un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/583 (5).

    2.   Panta 1. punktā izsoles rīkojumu reģistra nepārtrauktā tirdzniecības sistēma ir sistēma, kas, izmantojot rīkojumu reģistru un tirdzniecības algoritmu, darbojas bez cilvēka iejaukšanās un regulāri saskaņo pārdošanas rīkojumus ar pirkšanas rīkojumiem, pamatojoties uz vislabāko pieejamo cenu.

    6. pants

    Minimālie pienākumi attiecībā uz tirgus veidošanas shēmām

    1.   Tirdzniecības vietas savā tirgus veidošanas shēmā apraksta stimulus un prasības, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām ir jāievēro attiecībā uz klātbūtni, lielumu un cenu starpību, lai piekļūtu minētajiem stimuliem:

    a)

    parastajos tirdzniecības apstākļos, ja tirdzniecības vieta piedāvā stimulus šādos apstākļos;

    b)

    saspringtos tirgus apstākļos, ņemot vērā papildu risku, kas rodas šādos apstākļos.

    2.   Tirdzniecības vietas izklāsta parametrus, lai noteiktu saspringtus tirgus apstākļus, ko ataino cenas un apjoma īstermiņa izmaiņās. Pēc pārtraukuma periodiem, kam raksturīgs svārstīgums, tirdzniecības vietas apsver tirdzniecības atsākšanu saspringtos tirgus apstākļos.

    3.   Panta 1. punkta a) apakšpunktā tirdzniecības vietas savās tirgus veidošanas shēmās var precizēt, ka stimulus garantē tikai labākajai vai labākajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

    7. pants

    Taisnīgas un nediskriminējošas tirgus veidošanas shēmas

    1.   Tirdzniecības vietas savās tīmekļa vietnēs publicē tirgus veidošanas shēmu noteikumus, sabiedrību nosaukumus, kas ir parakstījušas tirgus veidošanas līgumus saskaņā ar katru no minētajām shēmām, un finanšu instrumentus, uz ko attiecas minētie līgumi.

    2.   Tirdzniecības vietas paziņo par visām tirgus veidošanas shēmu noteikumu izmaiņām tajās esošajiem dalībniekiem vismaz vienu mēnesi pirms to piemērošanas.

    3.   Tirdzniecības vietas nodrošina tos pašus stimulus visiem dalībniekiem, kas uzrāda vienlīdzīgus rezultātus attiecībā uz klātbūtni, apjomu un cenu starpību, savās tirgus veidošanas shēmās.

    4.   Tirdzniecības vietas neierobežo dalībnieku skaitu tirgus veidošanas shēmā. Tomēr tās var ierobežot piekļuvi stimuliem, kas ir ietverti shēmā, sabiedrībām, kas ir panākušas atbilstību iepriekš noteiktiem kritērijiem.

    5.   Tirdzniecības vietas nepārtraukti uzrauga, vai dalībnieki ir faktiski panākuši atbilstību tirgus veidošanas shēmām.

    6.   Tirdzniecības vietas izveido procedūras, lai paziņotu par saspringtiem tirgus apstākļiem savā tirdzniecības vietā visiem dalībniekiem tirgus veidošanas shēmā, izmantojot viegli pieejamus kanālus.

    8. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2018. gada 3. janvāra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2016. gada 13. jūnijā

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētājs

    Jean-Claude JUNCKER


    (1)  OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

    (3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).

    (4)  Komisijas 2016. gada 18. maija Deleģētā regula (ES) 2017/567, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 papildina attiecībā uz definīcijām, pārredzamību, portfeļa sablīvēšanu un produktu intervences un pozīciju uzraudzības pasākumiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 90. lappusi).

    (5)  Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģētā regula (ES) 2017/583, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pārredzamības prasībām tirdzniecības vietām un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 229. lappusi).


    Top