28.1.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 24/1

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/20131 (1) ir paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi ir jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, kā arī ņemot vērā ieteikumus, ko sniegušas konsultatīvās padomes.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanai un iedalīšanai, tostarp attiecīgā gadījumā jānosaka daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā noteiktajiem kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem. Saskaņā ar minētās regulas 16. panta 1. punktu zvejas iespējas būtu jāiedala dalībvalstīm tādā veidā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

(4)

Tāpēc kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši konsultatīvo padomju sanāksmēs.

(5)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā minētais izkraušanas pienākums tiek ieviests katrā zvejniecībā atsevišķi. Ja uz zvejniecību reģionā, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā, attiecas izkraušanas pienākums, būtu jāizkrauj visas minētajā zvejniecībā iegūtās sugas, kurām ir noteikti nozvejas limiti. No 2017. gada 1. janvāra izkraušanas pienākumu piemēro zvejniecības galvenajām sugām. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktā ir noteikts, ka, ieviešot nozvejas izkraušanas pienākumu attiecībā uz zivju krājumu, zvejas iespējas jānosaka, ņemot vērā pāreju no tādu zvejas iespēju noteikšanas, kas atspoguļo izkraušanu, uz tādu zvejas iespēju noteikšanu, kas atspoguļo nozveju. Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem kopīgajiem ieteikumiem un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, Komisija, gatavodamās izkraušanas pienākuma pilnīgai īstenošanai, pieņēma vairākas deleģētās regulas, ar ko nosaka konkrētus izmetumu plānus, kuri piemērojami uz laiku, ilgākais uz trīs gadu laikposmu.

(6)

Zvejas iespējām to sugu krājumiem, uz kurām no 2017. gada 1. janvāra attiecas izkraušanas pienākums, būtu jākompensē iepriekšējus izmetumus un tām vajadzētu būt balstītām uz zinātnisko informāciju un ieteikumiem. Lai nodrošinātu taisnīgu kompensāciju par zivīm, kuras iepriekš tika izmestas un kuras no 2017. gada 1. janvāra būs jāizkrauj, papildinājums būtu jāaprēķina saskaņā ar šādu metodoloģiju: jaunais izkrāvumu skaitlis būtu jāaprēķina, no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) kopējās nozvejas skaitļa atņemot daudzumus, kurus turpinās izmest izkraušanas pienākuma izpildes laikā; tādējādi papildinājumam, ko piemēro KPN skaitlim, vajadzētu būt proporcionālam izmaiņām starp jauno aprēķināto izkrāvumu skaitli un iepriekšējo ICES izkrāvumu skaitli.

(7)

Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2008 (2) ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/2094 (3), svītrojot Regulas (EK) Nr. 1342/2008 III nodaļu. Šā iemesla dēļ un saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2016/2250 (4) no 2017. gada 1. janvāra izkraušanas pienākums attiecībā uz mencu attieksies uz mencu nozvejām ICES IV apakšapgabalā, ICES IIIa rajonā un Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā saskaņā ar Komisijas deleģētās regulas 1. un 3. pantu un pielikumu. Šā iemesla dēļ mencu krājuma zvejas iespējas būtu jānosaka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punktu, ņemot vērā to zivju apjomus, kas agrāk tika izmestas un kas tagad būs jāizkrauj.

(8)

Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax) Ķeltu jūrā, Lamanšā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūras dienvidu daļā (ICES IVb, IVc un VIIa, VIId–VIIh rajons) joprojām ir apdraudēts, un tā krājums turpina samazināties. Tāpēc saglabāšanas pasākumi, ar kuriem aizliedz zvejot jūrasasari (labraku), būtu jāpatur spēkā ICES VIIa, VIIb, VIIc, VIIg, VIIj un VIIk rajonā, izņemot Apvienotās Karalistes suverenitātē esošus ūdeņus līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas. Jūrasasara (labraka) nārsta bari būtu jāaizsargā, turpinot ierobežot komerciālas nozvejas 2017. gadā. Pamatojoties uz sociālo un ekonomisko ietekmi, būtu jāatļauj ierobežota zveja ar āķiem un āķu rindām, taču vienlaikus jāparedz zvejas apgabalu slēgums, kas aizsargātu nārsta barus. Turklāt, tā kā kuģi, kas zvejo ar grunts traļiem un zvejas vadiem, gūst nejaušas un nenovēršamas jūrasasara (labraka) piezvejas, šādas piezvejas būtu jāierobežo līdz 3 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara, nepārsniedzot 400 kilogramus mēnesī. Tādu pašu iemeslu dēļ attiecībā uz fiksētiem žaunu tīkliem piezvejas būtu jāierobežo līdz 250 kilogramiem mēnesī. Nozvejas, ko gūst personas, kuras nodarbojas ar atpūtas zveju, no ziemeļu krājuma un – piesardzības dēļ – no krājuma Biskajas līcī būtu jāierobežo, nosakot dienas limitu.

(9)

Vairākus gadus dažas plātņžaunzivju (rajveidīgo zivju un haizivju) krājumu KPN ir noteiktas nulles apjomā un saistītas ar noteikumu, kurš paredz pienākumu nekavējoties atlaist ūdenī nejauši nozvejotus īpatņus. Šāda īpaša režīma iemesls ir tas, ka minēto krājumu saglabāšanās stāvoklis ir slikts un, tā kā sugas izdzīvošanas spēja ir augsta, izmetumu dēļ zvejas izraisītā zivju mirstība nepalielināsies, bet izmetumi labvēlīgi ietekmē šo sugu saglabāšanos. Tomēr no 2015. gada 1. janvāra minēto sugu nozvejas, kas gūtas pelaģiskajās zvejniecībās, ir jāizkrauj, izņemot, ja uz tām attiecas kāda no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā paredzētajām atkāpēm no izkraušanas pienākuma. Minētās regulas 15. panta 4. punkta a) apakšpunktā šādas atkāpes ir atļautas attiecībā uz sugām, kuru zveja ir aizliegta un kas kā tādas ir noteiktas Savienības tiesību aktā, kas pieņemts kopējās zivsaimniecības politikas jomā. Tāpēc ir lietderīgi aizliegt minēto sugu zveju attiecīgajos apgabalos.

(10)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, krājumiem, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, KPN būtu jānosaka saskaņā ar minētajos plānos izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc jūrasmēles krājumam Lamanša rietumu daļā, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumiem Ziemeļjūrā un zilās tunzivs krājumiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā KPN būtu jānosaka saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulās (EK) Nr. 509/2007 (5), (EK) Nr. 676/2007 (6) un (EK) Nr. 302/2009 (7). Padomes Regulā (EK) 2166/2005 (8) attiecībā uz heka dienvidu krājumu noteiktais mērķis ir atjaunot attiecīgo krājumu biomasu drošās bioloģiskās robežās, vienlaikus ievērojot zinātniskos datus. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu gadījumos, kad trūkst galīgo datu par nārsta bara biomasas mērķapjomu un vienlaikus ņemot vērā drošu bioloģisko robežu izmaiņas, lai palīdzētu sasniegt Regulā (ES) 1380/2013 definētos kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, ir lietderīgi noteikt KPN, pamatojoties uz ICES noteikto maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

(11)

Kas attiecas uz pollaka krājumu IX un X apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā, kas iepriekš bija norādīts kā merlangs, ir lietderīgi piešķirt Portugālei papildu zvejas iespējas, kas nepārsniedz 98 tonnas. Minētajos apgabalos būtu jāpārtrauc merlanga KPN.

(12)

Kas attiecas uz siļķes krājumu ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, ICES pēc jaunākā novērtējuma sniedza ieteikumu par apvienotajiem siļķes krājumiem VIa, VIIb un VIIc rajonā (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas un uz rietumiem no Īrijas). Šis ieteikums aptver divas atsevišķas KPN (VIaS, VIIb un VIIc zonā, no vienas puses, un Vb, VIb un VIaN zonā, no otras puses). ICES uzskata, ka ir jāizstrādā šo krājumu atjaunošanas plāns. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu ziemeļu krājuma pārvaldības plānu (9) nevar piemērot apvienotajiem krājumiem un šiem diviem krājumiem nevar noteikt atsevišķas zvejas iespējas, tāpēc, lai atļautu komerciāli pārvaldītu zinātnisku paraugu ņemšanas programmu, ir noteikta ierobežota KPN.

(13)

Krājumiem, par kuriem nav pietiekamu vai uzticamu datu, lai novērtētu to apmēru, pārvaldības pasākumi un KPN apjomi būtu jānosaka, ievērojot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, vienlaikus ņemot vērā krājuma specifiku, tostarp jo īpaši pieejamo informāciju par krājuma attīstības tendencēm un apsvērumus par jauktu dažādu sugu zveju.

(14)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (10) tika ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgām un analītiskām KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, nosakot KPN, ir jānolemj, kuriem krājumiem minētās regulas 3. vai 4. pantu nepiemēro, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu nesen tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai izvairītos no pārmērīgas elastības, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskajām KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(15)

Ja krājuma KPN ir iedalīta tikai vienai dalībvalstij, ir lietderīgi saskaņā ar Līguma 2. panta 1. punktu pilnvarot attiecīgo dalībvalsti noteikt šādas KPN apjomu. Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka attiecīgā dalībvalsts, nosakot minēto KPN apjomu, rīkojas pilnīgā saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem.

(16)

Maksimāli pieļaujamā zvejas piepūle 2017. gadam ir jānosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2007 5. pantu, Regulas (EK) Nr. 676/2007 9. pantu un Regulas (EK) Nr. 302/2009 5. un 9. pantu.

(17)

Lai garantētu zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu, ir lietderīgi ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažiem KPN apgabaliem attiecībā uz to pašu bioloģisko krājumu. Tādēļ jo īpaši ir lietderīgi ļaut ierobežotu starpapgabalu elastīgumu attiecībā uz pikšām no Vb un VIa apgabala uz IIa un IV apgabalu.

(18)

Dažu sugu, piemēram, dažu haizivju sugu, saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Tāpēc šādu sugu zvejas iespējas būtu pilnībā jāierobežo, nosakot vispārēju minēto sugu zvejas aizliegumu.

(19)

Konvencijas par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību Pušu 11. konferencē, kas 2014. gada 3.–9. novembrī notika Kito, Konvencijas I un II pielikumā iekļautajiem aizsargājamo sugu sarakstiem tika pievienotas vairākas sugas, attiecībā uz kurām to piemēro no 2015. gada 8. februāra. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt minēto sugu aizsardzību attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo visos ūdeņos, un kuģiem, kas nav Savienības zvejas kuģi, bet kas zvejo Savienības ūdeņos.

(20)

Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (11) un jo īpaši minētās regulas 33. un 34. pants attiecībā uz nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm ir jāizmanto, kad tās nosūta Komisijai datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(21)

Ievērojot ICES ieteikumu, ir lietderīgi uzturēt īpašu sistēmu tūbīšu un ar to saistītās piezvejas pārvaldībai Savienības ūdeņos ICES IIa un IIIa rajonā un ICES IV apakšapgabalā. Tā kā ir sagaidāms, ka ICES zinātniskais ieteikums kļūs pieejams tikai 2017. gada februārī, līdz tam ir lietderīgi KPN un kvotas šim krājumam provizoriski noteikt nulles apjomā.

(22)

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Norvēģiju (12) un Fēru Salām (13), Savienība ar minētajiem partneriem ir rīkojusi apspriedes par zvejas tiesībām. Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta nolīgumā un protokolā par attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Grenlandi (14), Apvienotā komiteja ir noteikusi zvejas iespēju apjomu, kas Savienībai pieejams Grenlandes ūdeņos 2017. gadā. Tāpēc ir nepieciešams šajā regulā iekļaut minētās zvejas iespējas.

(23)

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC) gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā pieņēma saglabāšanas pasākumus attiecībā uz diviem sarkanasaru krājumiem Irmingera jūrā. Šie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(24)

Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā pieņēma KPN un kvotu pagarinājumu attiecībā uz garspuru tunzivi Atlantijas okeāna ziemeļu un dienvidu daļā un zobenzivi Atlantijas okeāna ziemeļu un dienvidu daļā un KPN pagarinājumu attiecībā uz dzeltenspuru tunzivi. Turklāt tā arī noteica nozvejas limitu attiecībā uz zilo haizivi Atlantijas okeāna ziemeļos, Atlantijas buruzivi Atlantijas okeāna austrumos un rietumos, tā noteica KPN attiecībā uz zobenzivi Vidusjūrā un 2017. gadam apstiprināja iepriekš noteiktās KPN un kvotas attiecībā uz zilo tunzivi un lielacu tunzivi. Attiecībā uz zilo un balto marlīnu ICCAT 2017. gadam apstiprināja iepriekš noteiktās KPN un apstiprināja ES ierosināto atlīdzināšanas plānu sakarā ar to, ka Spānija 2014. un 2015. gadā pārsniedza nozvejas apjomu. Kā tas jau ir zilās tunzivs krājuma gadījumā, ir lietderīgi, ka nozvejām, kas gūtas atpūtas zvejā visos citos ICCAT krājumos, arī tiktu piemēroti minētās organizācijas pieņemtie nozvejas limiti. Turklāt Savienības zvejas kuģiem, kas ir vismaz 20 metrus gari un kas zvejo lielacu tunzivis ICCAT konvencijas apgabalā, būtu jāpiemēro kapacitātes ierobežojumi, ko ICCAT pieņēmusi Ieteikumā 15-01. Visi šie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(25)

Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) Puses 35. gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā pieņēma nozvejas limitus gan mērķsugām, gan piezvejas sugām 2016./2017. gadam un 2017./2018. gadam. Nosakot zvejas iespējas 2017. gadam, būtu jāņem vērā šādas kvotas izmantojums 2016. gadā.

(26)

Indijas okeāna tunzivju komisija (IOTC) gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā pieņēma dzeltenspuru tunzivs (Thunnus albacares) nozvejas limitus. Tā arī pieņēma pasākumu, ar kuru samazina zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) izmantošanu un ierobežo apgādes kuģu izmantošanu. Tā kā apgādes kuģu darbības un ZPI izmantošana veido daļu no zvejas piepūles, kuru īsteno to kuģu flote, kas zvejo ar riņķvadu, pasākums būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(27)

Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) gadskārtējā sanāksme notiks 2017. gada 18.–22. janvārī. Kamēr šāda gadskārtējā sanāksme nav notikusi, ir lietderīgi SPRFMO konvencijas apgabalā provizoriski saglabāt pašreizējos pasākumus. Tomēr stavridas krājumā nevajadzētu zvejot, pirms minētās gadskārtējās sanāksmes rezultātā ir noteikta KPN.

(28)

Amerikas Tropisko tunzivju komisija (IATTC) 2016. gadā nav noslēgusi savu 90. gadskārtējo sanāksmi un ārkārtas sanāksme notiks 2017. gada 7.–10. februārī. Ir lietderīgi, lai pašreizējie pasākumi attiecībā uz dzeltenspuru tunzivi, lielacu tunzivi un svītraino tunzivi IATTC konvencijas apgabalā tiek provizoriski saglabāti, līdz būs notikusi ārkārtas sanāksme.

(29)

Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija (SEAFO) gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā pieņēma saglabāšanas pasākumu Patagonijas ilkņzivs, sarkanā dziļūdens krabja, beriksas un pelaģiskā bruņgalvja divgadīgās KPN. Tika pieņemta arī Atlantijas lielgalvja divgadīgā KPN B1. rajonā, savukārt KPN attiecībā uz sugām atlikušajā SEAFO konvencijas apgabalā tika ierobežota uz vienu gadu. Patlaban piemērojamie pasākumi attiecībā uz zvejas iespēju sadalījumu, kurus pieņēmusi SEAFO, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(30)

Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC) 13. gadskārtējā sanāksmē apstiprināja spēkā esošos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. Minētos pasākumus būtu jāturpina ieviest Savienības tiesību aktos.

(31)

Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija (NAFO) 38. gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā pieņēma virkni zvejas iespēju 2017. gadam attiecībā uz konkrētiem krājumiem NAFO konvencijas apgabala 1.–4. apakšapgabalā. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(32)

Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) 40. gadskārtējā sanāksmē 2016. gadā pieņēma 2017. un 2018. gada nozvejas un zvejas piepūles limitus dažiem mazo pelaģisko sugu krājumiem GFCM nolīguma apgabala 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (Adrijas jūra). Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. IL pielikumā paredzētie maksimālie nozvejas limiti ir noteikti tikai uz vienu gadu un neskar nekādus citus turpmāk pieņemtus pasākumus un nekādu iespējamu sadales sistēmu starp dalībvalstīm.

(33)

Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības, tās niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu krājumiem, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un nodrošināt Slovēnijas flotei piekļuvi mazo pelaģisko sugu minimālajam apjomam.

(34)

Attiecīgās reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) gada beigās pieņem konkrētus starptautiskus pasākumus, ar kuriem paredz vai ierobežo Savienības zvejas iespējas, un tie kļūst piemērojami pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Tāpēc noteikumi, ar kuriem šādus pasākumus ievieš Savienības tiesību aktos, ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku. Konkrēti – tā kā CCAMLR konvencijas apgabalā zvejas sezona ilgst no 1. decembra līdz 30. novembrim un tāpēc konkrētas zvejas iespējas vai aizliegumi CCAMLR konvencijas apgabalā ir noteikti laikposmam, kas sākas 2016. gada 1. decembrī, ir lietderīgi šīs regulas attiecīgos noteikumus piemērot no minētā datuma. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar tiesiskās paļāvības principu, jo CCAMLR locekļiem ir aizliegts bez atļaujas zvejot CCAMLR konvencijas apgabalā.

(35)

Kas attiecas uz karaliskā krabja zvejas iespējām ap Svalbāras apgabalu, Parīzes 1920. gada līgums visām minētā līguma pusēm nodrošina vienlīdzīgu un nediskriminējošu piekļuvi resursiem, tostarp attiecībā uz zveju. Savienības viedoklis par šo piekļuvi attiecībā uz karaliskā krabja zveju kontinentālajā šelfā ap Svalbāru ir izklāstīts 2016. gada 25. oktobra verbālnotā Norvēģijai attiecībā uz Norvēģijas regulējumu par karaliskā krabja zveju tās kontinentālajā šelfā, kurā, Savienības ieskatā, netiek ņemti vērā Parīzes līguma īpašie noteikumi un jo īpaši tā 2. un 3. pantā paredzētie noteikumi. Lai nodrošinātu, ka karaliskā krabja iegūšana Svalbāras apgabalā tiek saskaņota ar tādiem nediskriminējošas pārvaldības noteikumiem, kā var noteikt Norvēģija, kurai apgabalā ir suverenitāte un jurisdikcija minētā līguma robežās, ir lietderīgi noteikt to kuģu skaitu, kam ir atļauts veikt šādu zveju. Šādu zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm attiecas tikai uz 2017. gadu. Jāatgādina, ka galvenā atbildība par atbilstības piemērojamām tiesībām nodrošināšanu ir karoga dalībvalstīm.

(36)

Saskaņā ar Savienības deklarāciju Venecuēlas Bolivāra Republikai par to, ka zvejas kuģiem, kuri kuģo ar Venecuēlas Bolivāra Republikas karogu, piešķir zvejas iespējas ES ūdeņos Francijas Gviānas (15) piekrastes ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ir jānosaka Venecuēlai pieejamās lutjānzivju zvejas iespējas Savienības ūdeņos.

(37)

Ņemot vērā to, ka daži noteikumi jāpiemēro pastāvīgi, un lai izvairītos no juridiskās nenoteiktības laikposmā no 2017. gada beigām līdz dienai, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2018. gadam, ir lietderīgi, lai noteikumus par zvejas aizliegumiem vai zveju periodos, kuriem vajadzētu būt slēgtiem zvejai, turpinātu piemērot 2018. gada sākumā līdz brīdim, kad stājas spēkā regula, ar ko nosaka zvejas iespējas 2018. gadam.

(38)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecībā uz atļaujas piešķiršanu atsevišķām dalībvalstīm izmantot sistēmu, kurā iedalīto zvejas piepūli tās pārvalda saskaņā ar kilovatdienu sistēmu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (16).

(39)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz jūrā pavadāmo papildu dienu piešķiršanu par zvejas darbību pilnīgu izbeigšanu un zinātnisko novērotāju pastiprinātu izvietošanu, kā arī attiecībā uz izklājlapas formāta noteikšanu tādas informācijas vākšanai un nosūtīšanai, kas attiecas uz jūrā pavadāmo dienu nodošanu starp vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģiem.

(40)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas iespējas, šī regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus attiecībā uz zvejas piepūles limitiem, kuri būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. februāra, un īpašus noteikumus konkrētos reģionos, kuriem būtu jāparedz īpašs piemērošanas datums. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(41)

Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot piemērojamos Savienības tiesību aktus,

a)

nozvejas limitus 2017. gadam un, ja tā norādīts šajā regulā, 2018. gadam;

b)

zvejas piepūles limitus laikposmam no 2017. gada 1. februāra līdz 2018. gada 31. janvārim, izņemot gadījumus, kad zvejas piepūles limitiem 25. un 26. pantā un IIE pielikumā ir noteikti citi laikposmi;

c)

dažu krājumu zvejas iespējas CCAMLR konvencijas apgabalā laikposmam no 2016. gada 1. decembra līdz 2017. gada 30. novembrim;

d)

dažu krājumu zvejas iespējas IATTC konvencijas apgabalā, kas 27. pantā noteiktas tajā pašā pantā norādītajiem 2017. un 2018. gada laikposmiem.

a)

Savienības zvejas kuģiem;

b)

trešo valstu kuģiem Savienības ūdeņos.

a)

“trešās valsts kuģis” ir trešās valsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts trešā valstī;

b)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

c)

“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)

“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

e)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

f)

“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kas pamatojas uz datiem par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

g)

“linuma acs izmērs” ir zvejas rīku linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 517/2008 (17);

h)

“Savienības zvejas flotes reģistrs” ir reģistrs, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 24. panta 3. punktu;

i)

“zvejas žurnāls” ir žurnāls, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantā.

a)

ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 218/2009 III pielikumā (18);

b)

“Skageraks” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru rietumos norobežo līnija, kas novilkta no Hanstholmas bākas līdz Lindesnes bākai, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā;

c)

“Kategats” ir ģeogrāfiskais apgabals, kuru ziemeļos norobežo līnija, kas novilkta no Skāgenas bākas līdz Tistlarnas bākai un no šā punkta līdz tuvākajam punktam Zviedrijas krastā, un dienvidos – līnija, kas novilkta no Hāzenēres raga līdz Gnībena ragam, no Korshāges līdz Spodsbjergai un no Gilbjerga raga līdz Killenai;

d)

“ICES VII apakšapgabala 16. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

e)

“ICES IXa rajona 26. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

f)

“ICES IXa rajona 27. funkcionālā vienība” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo loksodromas, kuras secīgi savieno šādus punktus:

g)

“Kadisas jūras līcis” ir ICES IXa rajona ģeogrāfiskais apgabals uz austrumiem no 7° 23′ 48″ rietumu garuma;

h)

CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 II pielikumā (19);

i)

NAFO (Ziemeļrietumu Atlantijas zvejniecības organizācija) apgabali ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 217/2009 III pielikumā (20);

j)

“SEAFO (Dienvidaustrumu Atlantijas zvejniecības organizācija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par Dienvidaustrumu Atlantijas zvejas resursu saglabāšanu un pārvaldību (21);

k)

“ICCAT (Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (22);

l)

“CCAMLR (Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 601/2004 2. panta a) punktā (23);

m)

“IATTC (Amerikas Tropisko tunzivju komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā Amerikas Tropisko tunzivju komisijas stiprināšanai, kas izveidota ar Amerikas Savienoto Valstu un Kostarikas Republikas 1949. gada konvenciju (24);

n)

“IOTC (Indijas okeāna tunzivju komisija) kompetences apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (25);

o)

“SPRFMO (Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija) konvencijas apgabals” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals uz dienvidiem no 10° ziemeļu platuma paralēles, uz ziemeļiem no CCAMLR konvencijas apgabala, uz austrumiem no SIOFA konvencijas apgabala, kā noteikts Nolīgumā par zveju Indijas okeāna dienvidu daļā (26), un uz rietumiem no Dienvidamerikas valstu zvejniecības jurisdikcijā esošajiem apgabaliem;

p)

“WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija) konvencijas apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas noteikts Konvencijā par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (27);

q)

“GFCM (Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija) ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir apgabali, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā (28);

r)

“Beringa jūras atklātie ūdeņi” ir atklātās jūras ģeogrāfiskais apgabals, kas atrodas Beringa jūrā vairāk nekā 200 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām tiek noteikts Beringa jūras piekrastes valstu teritoriālo ūdeņu platums;

s)

“IATTC un WCPFC pārklāšanās apgabals” ir ģeogrāfiskais apgabals, ko norobežo:

a)

atbilst kopējās zivsaimniecības politikas principiem un noteikumiem, jo īpaši principam par krājuma ilgtspējīgu izmantošanu; un

b)

nodrošina šādu rezultātu:

a)

pieņemtās KPN;

b)

attiecīgās dalībvalsts savāktie un novērtētie dati, uz kuriem balstās pieņemtās KPN;

c)

ziņas par to, kā pieņemtās KPN atbilst 2. punktam.

a)

tās ir guvuši tādas dalībvalsts karoga kuģi, kurai ir kvota, kas nav pilnībā apgūta; vai

b)

tās ir daļa no Savienības kvotas, kura kvotu veidā nav sadalīta starp dalībvalstīm, un minētā Savienības kvota nav pilnībā apgūta.

a)

IIA pielikumu jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu pārvaldībā ICES IV apakšapgabalā;

b)

IIB pielikumu heka un Norvēģijas omāra krājumu atjaunošanā ICES VIIIc un IXa rajonā, izņemot Kadisas jūras līci;

c)

IIC pielikumu jūrasmēles krājuma pārvaldībā ICES VIIe rajonā.

a)

ICES IVb, IVc, VIId, VIIe, VIIf un VIIh rajonā;

b)

ICES VIIa un VIIg rajonā Apvienotās Karalistes suverenitātē esošos ūdeņos līdz 12 jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijas.

a)

Savienības zvejas kuģis, kas izmanto grunts traļus un zvejas vadus (30), drīkst paturēt uz kuģa nenovēršamas jūrasasara (labraka) piezvejas, kuru apjoms katrā atsevišķā dienā nepārsniedz 3 % no kopējās uz kuģa esošās jūras organismu nozvejas svara. Jūrasasara (labraka) nozvejas, ko Savienības zvejas kuģis patur uz kuģa, pamatojoties uz minēto atkāpi, nedrīkst pārsniegt 400 kilogramu mēnesī;

b)

2017. gada janvārī un no 2017. gada 1. aprīļa līdz 31. decembrim Savienības zvejas kuģi, kuri izmanto āķus un āķu rindas (31), drīkst zvejot jūrasasarus (labrakus) un paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētajā apgabalā nozvejotus jūrasasarus (labrakus), kuru daudzums nepārsniedz 10 tonnas (vienam kuģim gadā);

c)

Savienības zvejas kuģi, kuri izmanto fiksētos žaunu tīklus (32), drīkst paturēt uz kuģa nenovēršamas jūrasasara (labraka) piezvejas, nepārsniedzot 250 kilogramus mēnesī.

a)

no 2017. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim – ICES IVb, IVc, VIIa un VIId–VIIh rajonā;

b)

no 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim – ICES VIIj un VIIk rajonā.

a)

zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

zvejas iespēju atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

zvejas iespēju pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

d)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

f)

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu;

g)

kvotu nodošanu un apmaiņu, kas veikta, ievērojot šīs regulas 15. pantu.

a)

ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un VIId rajonā un ICES IV apakšapgabalā;

b)

baltā haizivs (Carcharodon carcharias) visos ūdeņos;

c)

pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

d)

baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

e)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) visos ūdeņos;

f)

melnā haizivs (Dalatias licha) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

g)

gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

h)

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

i)

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I un XIV apakšapgabalā;

j)

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

k)

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas nozvejota ar āķu jedām Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un IV apakšapgabalā un Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

l)

siļķu haizivs (Lamna nasus) visos ūdeņos;

m)

rifu velnraja (Manta alfredi) visos ūdeņos;

n)

divragainā velnraja (Manta birostris) visos ūdeņos;

o)

šādas Mobula ģints raju sugas visos ūdeņos:

p)

šādas zāģzivju (Pristidae) sugas visos ūdeņos:

q)

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā;

r)

Norvēģijas raja (Dipturus nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk rajonā;

s)

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI un X apakšapgabalā;

t)

baltā raja (Rostroraja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

u)

ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

v)

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos, izņemot IA pielikumā izklāstītās izvairīšanās programmas;

w)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.

a)

pilnīgas ziņas par plānoto(-ajiem) aizstājējkuģi(-iem), tostarp Regulas (EK) Nr. 601/2004 3. pantā norādīto informāciju;

b)

izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

a)

no 2017. gada 29. jūlija līdz 28. septembrim vai no 2017. gada 18. novembra līdz 2018. gada 18. janvārim apgabalā, ko norobežo:

b)

no 2017. gada 29. septembra līdz 29. oktobrim apgabalā, ko norobežo:

a)

ja zivis uzskata par nederīgām lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ; vai

b)

ja pēdējā zvejas rīku iemetienā zvejas reisā vairs nepietiek vietas, lai novietotu visas šajā iemetienā nozvejotās tunzivis.

a)

reģistrē atbrīvoto īpatņu skaitu, norādot stāvokli (nedzīvi vai dzīvi);

b)

paziņo a) apakšpunktā minēto informāciju dalībvalstīm, kuru valstspiederīgie tie ir. Iepriekšējā gadā savākto informāciju dalībvalstis nosūta Komisijai līdz 31. janvārim.

—

kaķhaizivs (Apristurus manis),

—

dūmakainā gludā laternhaizivs (Etmopterus bigelowi),

—

īsastes laternhaizivs (Etmopterus brachyurus),

—

lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps),

—

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus),

—

raju dzimtas zivis (Rajidae),

—

samtainā dzeloņzivs (Scymnodon squamulosus),

—

Selachimorpha virskārtas dziļūdens haizivis,

—

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias).

a)

neizmantotu ZPI vai ar to saistītu elektronisku ierīci;

b)

nezvejotu zivju barus, izmantojot ZPI.

a)

ja zvejas reisa pēdējā zvejas rīku iemetienā kuģī nav pietiekami daudz vietas visām zivīm;

b)

ja zivis nav derīgas lietošanai pārtikā ar zivju izmēru nesaistītu iemeslu dēļ; vai

c)

ja ir būtiski traucēta saldēšanas iekārtu darbība.

a)

zīdainā haizivs (Carcharhinus falciformis);

b)

okeāna baltspuru haizivs (Carcharhinus longimanus).

a)

ērkšķu raja (Amblyraja radiata) Savienības ūdeņos ICES IIa, IIIa un VIId rajonā un ICES IV apakšapgabalā;

b)

šādas zāģzivju sugas Savienības ūdeņos:

c)

milzu haizivs (Cetorhinus maximus) un baltā haizivs (Carcharodon carcharias) Savienības ūdeņos;

d)

parastās rajas (Dipturus batis) sugu grupa (Dipturus cf. flossada un Dipturus cf. intermedia) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

e)

bara haizivs (Galeorhinus galeus), kas nozvejota ar āķu jedām Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

f)

gludā laternhaizivs (Etmopterus pusillus) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV, V, VI, VII, VIII, XII un XIV apakšapgabalā;

g)

melnā haizivs (Dalatias licha), gardeguna spurainā haizivs (Deania calcea), pelēkā īsraga haizivs (Centrophorus squamosus), lielā laternhaizivs (Etmopterus princeps) un baltacu haizivs (Centroscymnus coelolepis) Savienības ūdeņos ICES IIa rajonā un ICES I, IV un XIV apakšapgabalā;

h)

siļķu haizivs (Lamna nasus) Savienības ūdeņos;

i)

rifu velnraja (Manta alfredi) Savienības ūdeņos;

j)

divragainā velnraja (Manta birostris) Savienības ūdeņos;

k)

šādas Mobula ģints raju sugas Savienības ūdeņos:

l)

dzeloņainā raja (Raja clavata) Savienības ūdeņos ICES IIIa rajonā;

m)

Norvēģijas raja (Dipturus nidarosiensis) Savienības ūdeņos ICES VIa, VIb, VIIa, VIIb, VIIc, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIk rajonā;

n)

cirtainā raja (Raja undulata) Savienības ūdeņos ICES VI, IX un X apakšapgabalā un baltā raja (Rostroraja alba) Savienības ūdeņos ICES VI, VII, VIII, IX un X apakšapgabalā;

o)

ģitārrajas (Rhinobatidae) Savienības ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X un XII apakšapgabalā;

p)

dzelkņu haizivs (Squalus acanthias) Savienības ūdeņos;

q)

eņģeļhaizivs (Squatina squatina) Savienības ūdeņos.