This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32016R2285
Council Regulation (EU) 2016/2285 of 12 December 2016 fixing for 2017 and 2018 the fishing opportunities for Union fishing vessels for certain deep-sea fish stocks and amending Council Regulation (EU) 2016/72
Padomes Regula (ES) 2016/2285 (2016. gada 12. decembris), ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem un groza Padomes Regulu (ES) 2016/72
Padomes Regula (ES) 2016/2285 (2016. gada 12. decembris), ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem un groza Padomes Regulu (ES) 2016/72
OV L 344, 17.12.2016, p. 32–45
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
In force
|
17.12.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 344/32 |
PADOMES REGULA (ES) 2016/2285
(2016. gada 12. decembris),
ar ko 2017. un 2018. gadam nosaka Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem un groza Padomes Regulu (ES) 2016/72
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu. |
|
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka ir jāpieņem saglabāšanas pasākumi, kuros ievēroti pieejamie zinātniskie, tehniskie un ekonomiskie ieteikumi, tostarp attiecīgā gadījumā ziņojumi, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). |
|
(3) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu relatīvu katras dalībvalsts zvejas darbību stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un lai pienācīgi ņemtu vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1380/2013. |
|
(4) |
Zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens sugām, kas definētas Padomes Regulas (EK) Nr. 2347/2002 (2) 2. panta a) punktā, nosaka katru otro gadu. |
|
(5) |
Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus un vienlaikus nodrošinot taisnīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ievērojot viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm. |
|
(6) |
Zvejas iespējām būtu jāatbilst tādiem starptautiskiem nolīgumiem un principiem kā Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgums par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (3) un sīki izstrādātajiem pārvaldības principiem, kuri izklāstīti 2008. gada Starptautiskajās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību atklātā jūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, un saskaņā ar kuriem jo īpaši regulatoram vajadzētu būt piesardzīgākam gadījumos, kad informācija ir neskaidra, neuzticama vai nepietiekama. Atbilstīgas zinātniskas informācijas trūkumu nedrīkstētu izmantot par iemeslu, lai atliktu vai neveiktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus. |
|
(7) |
Jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, ko sagatavojušas Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) un ZZTEK, ir norādīts, ka zveja dziļūdens zivju krājumos vairumā gadījumu joprojām nenorit ilgtspējīgi un, lai nodrošinātu krājumu ilgtspēju, to zvejas iespējas būtu jāturpina samazināt tik ilgi, līdz zivju krājumu dinamikā parādās pozitīvas tendences. |
|
(8) |
Ņemot vērā ICES ieteikumu, sarkanspuru pagelei ziemeļrietumu ūdeņos ir lietderīgi noteikt KPN, ko drīkst apgūt vienīgi piezvejā. |
|
(9) |
Ievērojamas sarkanspuru pageles nozvejas tiek gūtas attiecīgajos Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komitejas (CECAF) un Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) apgabalos, kas robežojas ar ICES IX apakšapgabalu. Tā kā ICES dati par šīm piegulošajām teritorijām nav pilnīgi, KPN darbības jomā joprojām būtu jāiekļauj tikai ICES IX apakšapgabals. Tomēr, ņemot vērā turpmāko pārvaldības lēmumu sagatavošanu, būtu jāpieņem noteikumi ziņošanai par šo piegulošo teritoriju datiem. |
|
(10) |
Turklāt ICES iesaka līdz 2020. gadam nezvejot Atlantijas lielgalvi. Iepriekš Atlantijas lielgalvim bija noteiktas KPN (un kopš 2010. gada minēto KPN apmērs ir nulle). Tā kā krājums ir noplicināts un neatjaunojas, ir lietderīgi aizliegt zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut minētās sugas īpatņus. ICES norāda, ka kopš 2010. gada Savienība nav veikusi specializēto Atlantijas lielgalvja zveju Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. |
|
(11) |
Saskaņā ar ICES ieteikumiem ierobežoti novērojumi uz kuģa liecina, ka paziņotajās strupdeguna garastes nozvejās mazāk nekā 1 % bija ziemeļu makrūrzivs. Pamatojoties uz minētajiem apsvērumiem, ICES iesaka neveikt specializēto ziemeļu makrūrzivs zveju un piezveju ieskaitīt strupdeguna garastes KPN, lai samazinātu nepareizu ziņojumu iespējamību attiecībā uz sugām. ICES norāda, ka tajos apgabalos, kur patlaban notiek ziemeļu makrūrzivs zveja, oficiālajos ziņojumos par izkraušanu un zinātniskajos pētījumos novēroto nozveju ir būtiskas apjoma atšķirības (vairāk nekā desmit reižu) starp strupdeguna garastes un ziemeļu makrūrzivs relatīvajām proporcijām. Par šo sugu ir pieejams ļoti maz datu, un ICES uzskata, ka daļā no paziņotajiem datiem par izkraušanu sugas ir norādītas kļūdaini. Tādējādi precīzu vēsturisku pārskatu par ziemeļu makrūrzivs nozveju izveidot nav iespējams. Tādēļ saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem ziemeļu makrūrzivs piezveja nedrīkstētu pārsniegt 1 % no katras dalībvalsts strupdeguna garastei noteiktās kvotas un būtu tajā jāieskaita. |
|
(12) |
ICES iesaka specializēto dziļūdens haizivju nozveju noteikt nulles vērtībā. Tomēr ICES arī norāda, ka pašlaik piemērojamo ierobežotu nozvejas limitu rezultāts ir kļūdaini ziņojumi par dziļūdens haizivju neizbēgamo piezveju. Konkrēti specializēta nerūpnieciskā melnās matastes dziļūdens zveja, izmantojot āķu jedas, neizbēgami izraisa dziļūdens haizivju piezveju, un patlaban tās tiek izmestas beigtas. Ņemot vērā minētos faktus un lai ievāktu zinātnisko informāciju par dziļūdens haizivīm, uz izmēģinājuma pamata būtu jāievieš ierobežots piezvejas daudzums 2017. un 2018. gadam, specializētā nerūpnieciskā melnās matastes dziļūdens zvejā ar āķu jedām ļaujot veikt dziļjūras haizivju neizbēgamas zvejas ierobežotus izkrāvumus. Šādā zvejā āķu jedas tiek atzītas par selektīvu zvejas rīku. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāizstrādā reģionālie pārvaldības pasākumi attiecībā uz melnās matastes zveju un jānosaka specifiski datu vākšanas pasākumi attiecībā uz dziļūdens haizivīm, lai nodrošinātu rūpīgu krājumu novērošanu. Savienības dziļūdens haizivju piezvejas daudzuma noteikšana Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES V, VI, VII, VIII un IX apakšapgabalā; Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES X apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā neskar relatīvās stabilitātes principu attiecībā uz dziļūdens haizivīm minētajās zonās. |
|
(13) |
Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4), būtu jānosaka krājumi, kuriem piemēro dažādos tajā minētos pasākumus. Piesardzīga KPN būtu jāpiemēro krājumiem, par kuriem nav pieejams zinātniski pamatots zvejas iespēju novērtējums konkrētajam gadam, kuram jānosaka KPN; pārējos gadījumos būtu jāpiemēro analītiska KPN. Ņemot vērā ICES un ZZTEK ieteikumu attiecībā uz dziļūdens zivju krājumiem, kuriem nav zinātniski pamatota novērtējuma par attiecīgajām zvejas iespējām, būtu jānosaka piesardzīga KPN. |
|
(14) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 1. punktu Portugāle 2016. gada 15. septembrī iesniedza Komisijai adresētu lūgumu palielināt 2016. gada anšova KPN ICES IX un X apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā līdz 15 000 tonnām. Savā 2016. gada 21. oktobra ieteikumā ICES apstiprināja, ka minētā anšova krājuma stāvoklis ir īpaši labs un ka 15 000 tonnu nozveju 2016. gadā var uzskatīt par ilgtspējīgu. Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Padomes Regula (ES) 2016/72 (5). |
|
(15) |
Zvejas iespējas attiecībā uz anšovu ICES IX un X apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā, kas paredzētas Regulā (ES) 2016/72, ir spēkā no 2016. gada 1. janvāra. No minētā datuma būtu jāpiemēro arī šajā regulā noteiktie grozošie noteikumi. Šāda piemērošana ar atpakaļejošu spēku neskar juridiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo attiecīgās zvejas iespējas tiek palielinātas salīdzinājumā ar iespējām, kas noteiktas Regulā (ES) 2016/72. |
|
(16) |
Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukšanu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra. Steidzamības apsvērumu dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu nosaka Savienības zvejas kuģiem 2017. un 2018. gadā pieejamās ikgadējās zvejas iespējas attiecībā uz noteiktiem dziļūdens zivju krājumiem tajos Savienības ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, kuros jānosaka nozvejas limiti.
2. pants
Definīcijas
1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
a) |
“Savienības zvejas kuģis” ir dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas reģistrēts Savienībā; |
|
b) |
“Savienības ūdeņi” ir ūdeņi, kas ir dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā, izņemot Līguma II pielikumā uzskaitītajām teritorijām piegulošos ūdeņus; |
|
c) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra zivju krājuma un izkraut; |
|
d) |
“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij; |
|
e) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā. |
2. Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:
|
a) |
“ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 (6) III pielikumā; |
|
b) |
“CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja) apgabali” ir ģeogrāfiskie apgabali, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2009 (7) II pielikumā. |
3. pants
KPN un tās sadalījums
To dziļūdens sugu KPN, kuras Savienības kuģi nozvejo Savienības ūdeņos vai konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un vajadzības gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir norādīti pielikumā.
4. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu
1. Šajā regulā paredzētais zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm neskar:
|
a) |
apmaiņas, kas veiktas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu; |
|
b) |
atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (8) 37. pantu; |
|
c) |
pārdales, kas veiktas, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (9) 10. panta 4. punktu; |
|
d) |
papildu izkrāvumus, kas atļauti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; |
|
e) |
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; |
|
f) |
atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu. |
2. Krājumiem, kam noteikta piesardzīga KPN, piemēro Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu, un krājumiem, kam noteikta analītiska KPN, piemēro minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu, ja vien šīs regulas pielikumā nav norādīts citādi.
5. pants
Nozvejas un piezvejas izkraušanas nosacījumi
Zivis no krājumiem, kuriem ir noteikta KPN, patur uz kuģa vai izkrauj tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģi, kurai ir kvota, kas vēl nav pilnībā apgūta.
6. pants
Aizliegums
Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts zvejot Atlantijas lielgalvi (Hoplostethus atlanticus) Savienības un starptautiskajos ūdeņos ICES I, II, III, IV, V, VI; VII; VIII, IX, X, XII un XIV apakšapgabalā un paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut Atlantijas lielgalvi, kas nozvejots minētajos apgabalos.
7. pants
Datu nosūtīšana
Kad dalībvalstis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu nosūta Komisijai datus par krājumu nozvejas izkrāvumu apjomu, tās izmanto šīs regulas pielikumā noteiktos krājumu kodus.
8. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2016/72
Regulas (ES) 2016/72 IA pielikumā ierakstu tabulā attiecībā uz anšovu ICES IX, X apakšapgabalā un Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411) aizstāj ar šādu:
|
“Suga: |
Anšovs Engraulis encrasicolus |
Zona: |
IX un X; Savienības ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā (ANE/9/3411) |
|
|
Spānija |
7 174 |
|
|
|
|
Portugāle |
7 826 |
|
|
|
|
Savienība |
15 000 |
|
|
|
|
KPN |
15 000 |
|
Piesardzīga KPN”
|
|
9. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2017. gada 1. janvāra. Tomēr 8. pantu piemēro no 2016. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 12. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
G. MATEČNÁ
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).
(3) Nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 189, 3.7.1998., 16. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).
(5) Padomes Regula (ES) 2016/72 (2016. gada 22. janvāris), ar ko 2016. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un groza Regulu (ES) 2015/104 (OV L 22, 28.1.2016., 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.).
(8) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).
(9) Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).
PIELIKUMS
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.
1. DAĻA
Sugas un sugu grupas
|
1. |
Šā pielikuma 2. daļā iekļautajā sarakstā zivju krājumi ir sakārtoti alfabētiskā secībā pēc sugas nosaukuma latīņu valodā. Tomēr dziļūdens haizivis ir norādītas minētā saraksta sākumā. Šīs regulas piemērošanas vajadzībām izmanto šādu vispārpieņemto nosaukumu un latīnisko nosaukumu atbilstības tabulu:
|
|
2. |
Šajā regulā “dziļūdens haizivis” ir šajā sarakstā minētās sugas.
|
2. DAĻA
Ikgadējās zvejas iespējas (dzīvsvara tonnās)
|
Suga: |
Dziļūdens haizivis |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII, VIII un IX zonā (DWS/56789-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Savienība |
10 (1) |
10 (1) |
|
|
|
|
KPN |
10 (1) |
10 (1) |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Dziļūdens haizivis |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi X zonā (DWS/10-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Portugāle |
10 (2) |
10 (2) |
|
|
|
|
Savienība |
10 (2) |
10 (2) |
|
|
|
|
KPN |
10 (2) |
10 (2) |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Dziļūdens haizivis, Deania hystricosa un Deania profundorum |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi XII zonā (DWS/12INT-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Īrija |
0 |
0 |
|
|
|
|
Spānija |
0 |
0 |
|
|
|
|
Francija |
0 |
0 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
0 |
|
|
|
|
Savienība |
0 |
0 |
|
|
|
|
KPN |
0 |
0 |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Dziļūdens haizivis |
Zona: |
Savienības ūdeņi CECAF 34.1.1., 34.1.2. un 34.2. zonā (DWS/F3412C) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Savienība |
10 (3) |
10 (3) |
|
|
|
|
KPN |
10 (3) |
10 (3) |
|
Piesardzīga KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. |
|
|
Suga: |
Melnā mataste Aphanopus carbo |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III un IV zonā (BSF/1234-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Vācija |
3 |
3 |
|
|
|
|
Francija |
3 |
3 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
3 |
3 |
|
|
|
|
Savienība |
9 |
9 |
|
|
|
|
KPN |
9 |
9 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Melnā mataste Aphanopus carbo |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā (BSF/56712-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Vācija |
34 |
30 |
|
|
|
|
Igaunija |
17 |
15 |
|
|
|
|
Īrija |
84 |
74 |
|
|
|
|
Spānija |
168 |
148 |
|
|
|
|
Francija |
2 362 |
2 078 |
|
|
|
|
Latvija |
110 |
97 |
|
|
|
|
Lietuva |
1 |
1 |
|
|
|
|
Polija |
1 |
1 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
168 |
148 |
|
|
|
|
Citi |
9 (4) |
8 (4) |
|
|
|
|
Savienība |
2 954 |
2 600 |
|
|
|
|
KPN |
2 954 |
2 600 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Melnā mataste Aphanopus carbo |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX un X zonā (BSF/8910-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Spānija |
10 |
9 |
|
|
|
|
Francija |
26 |
23 |
|
|
|
|
Portugāle |
3 294 |
2 965 |
|
|
|
|
Savienība |
3 330 |
2 997 |
|
|
|
|
KPN |
3 330 |
2 997 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Melnā mataste Aphanopus carbo |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi CECAF 34.1.2. zonā (BSF/C3412-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Portugāle |
2 488 |
2 189 |
|
|
|
|
Savienība |
2 488 |
2 189 |
|
|
|
|
KPN |
2 488 |
2 189 |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Beriksas Beryx spp. |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (ALF/3X14-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Īrija |
9 |
9 |
|
|
|
|
Spānija |
63 |
63 |
|
|
|
|
Francija |
17 |
17 |
|
|
|
|
Portugāle |
182 |
182 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
9 |
9 |
|
|
|
|
Savienība |
280 |
280 |
|
|
|
|
KPN |
280 |
280 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II un IV zonā (RNG/124-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Dānija |
1 (5) |
1 (5) |
|
|
|
|
Vācija |
1 (5) |
1 (5) |
|
|
|
|
Francija |
7 (5) |
7 (5) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 (5) |
1 (5) |
|
|
|
|
Savienība |
10 (5) |
10 (5) |
|
|
|
|
KPN |
10 (5) |
10 (5) |
|
Piesardzīga KPN
|
|
|
Suga: |
Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi III zonā (RNG/03-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Dānija |
|
|
|||
|
Vācija |
|
|
|||
|
Zviedrija |
|
|
|||
|
Savienība |
|
|
|||
|
KPN |
|
Piesardzīga KPN
|
|||
|
Suga: |
Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi Vb, VI un VII zonā (RNG/5B67-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Vācija |
|
|
|||
|
Igaunija |
|
|
|||
|
Īrija |
|
|
|||
|
Spānija |
|
|
|||
|
Francija |
|
|
|||
|
Lietuva |
|
|
|||
|
Polija |
|
|
|||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
|||
|
Citi |
|
|
|||
|
Savienība |
|
|
|||
|
KPN |
|
Analītiska KPN
|
|||
|
Suga: |
Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XII un XIV zonā (RNG/8X14-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Vācija |
|
|
|||
|
Īrija |
|
|
|||
|
Spānija |
|
|
|||
|
Francija |
|
|
|||
|
Latvija |
|
|
|||
|
Lietuva |
|
|
|||
|
Polija |
|
|
|||
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
|||
|
Savienība |
|
|
|||
|
KPN |
|
Analītiska KPN
|
|||
|
Suga: |
Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā (SBR/678-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Īrija |
4 (13) |
4 (13) |
|
|
|
|
Spānija |
116 (13) |
104 (13) |
|
|
|
|
Francija |
6 (13) |
5 (13) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
14 (13) |
13 (13) |
|
|
|
|
Citi |
4 (13) |
4 (13) |
|
|
|
|
Savienība |
144 (13) |
130 (13) |
|
|
|
|
KPN |
144 (13) |
130 (13) |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo |
Zona: |
Savienības un starptautiskajos ūdeņos IX zonā (14) (SBR/09-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Spānija |
137 (15) |
130 (15) |
|
|
|
|
Portugāle |
37 (15) |
35 (15) |
|
|
|
|
Savienība |
174 (15) |
165 (15) |
|
|
|
|
KPN |
174 (15) |
165 (15) |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Sarkanspuru pagele Pagellus bogaraveo |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi X zonā (SBR/10-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Spānija |
5 |
5 |
|
|
|
|
Portugāle |
507 |
507 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
5 |
5 |
|
|
|
|
Savienība |
517 |
517 |
|
|
|
|
KPN |
517 |
517 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Lielacu diegspuru vēdzele Phycis blennoides |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi I, II, III un IV zonā (GFB/1234-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Vācija |
9 |
8 |
|
|
|
|
Francija |
9 |
8 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
15 |
13 |
|
|
|
|
Savienība |
33 |
29 |
|
|
|
|
KPN |
33 |
29 |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Lielacu diegspuru vēdzele Phycis blennoides |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (GFB/567-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Vācija |
11 (16) |
10 (16) |
|
|
|
|
Īrija |
278 (16) |
247 (16) |
|
|
|
|
Spānija |
628 (16) |
559 (16) |
|
|
|
|
Francija |
380 (16) |
338 (16) |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
869 (16) |
774 (16) |
|
|
|
|
Savienība |
2 166 (16) |
1 928 (16) |
|
|
|
|
KPN |
2 166 (16) |
1 928 (16) |
|
Analītiska KPN |
|
|
Suga: |
Lielacu diegspuru vēdzele Phycis blennoides |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIII un IX zonā (GFB/89-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Spānija |
258 (17) |
230 (17) |
|
|
|
|
Francija |
16 (17) |
14 (17) |
|
|
|
|
Portugāle |
11 (17) |
10 (17) |
|
|
|
|
Savienība |
285 (17) |
254 (17) |
|
|
|
|
KPN |
285 (17) |
254 (17) |
|
Analītiska KPN
|
|
|
Suga: |
Lielacu diegspuru vēdzele Phycis blennoides |
Zona: |
Savienības un starptautiskie ūdeņi X un XII zonā (GFB/1012-) |
||
|
Gads |
2017 |
2018 |
|
|
|
|
Francija |
9 |
8 |
|
|
|
|
Portugāle |
40 |
36 |
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
9 |
8 |
|
|
|
|
Savienība |
58 |
52 |
|
|
|
|
KPN |
58 |
52 |
|
Analītiska KPN
|
|
(1) Vienīgi attiecībā uz piezveju specializētā melnās matastes zvejā ar āķu jedām. Specializētā zveja nav atļauta.
(2) Vienīgi attiecībā uz piezveju specializētā melnās matastes zvejā ar āķu jedām. Specializētā zveja nav atļauta.
(3) Vienīgi attiecībā uz piezveju specializētā melnās matastes zvejā ar āķu jedām. Specializētā zveja nav atļauta.
(4) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(5) Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/124-) piezveju ieskaita šajā kvotā. Tā nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.
(6) Strupdeguna garastes specializēto zveju ICES IIIa zonā neveic.
(7) Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/03-) piezveju ieskaita šajā kvotā. Tā nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.
(8) Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos VIII, IX, X, XII un XIV zonā (RNG/*8X14- strupdeguna garastei; RHG/*8X14- ziemeļu makrūrzivs piezvejai).
(9) Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/5B67-) piezveju ieskaita šajā kvotā. Tā nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.
(10) Vienīgi piezvejai. Nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(11) Ne vairāk kā 10 % no katras kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vb, VI, VII zonā (RNG/*5B67- strupdeguna garastei; RHG/*5B67- makrūrzivs piezvejai).
(12) Ziemeļu makrūrzivs specializētā zveja nav atļauta. Ziemeļu makrūrzivs (RHG/8X14-) piezveju ieskaita šajā kvotā. Tā nedrīkst pārsniegt 1 % no kvotas.
(13) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(14) Par nozveju GFCM 37.1.1. zonā tomēr ir jāziņo (SBR/F3711). Par nozveju CECAF 34.1.11. zonā tomēr ir jāziņo (SBR/F34111).
(15) Ne vairāk kā 8 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos VI, VII un VIII zonā (SBR/*678-).
(16) Ne vairāk kā 8 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos VIII un IX zonā (GFB/*89-).
(17) Ne vairāk kā 8 % no šīs kvotas drīkst nozvejot Savienības un starptautiskajos ūdeņos V, VI un VII zonā (GFB/*567-).