29.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 295/1

(1)

Līguma 43. panta 3. punktā ir paredzēts, ka Padomei pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) paredzēts, ka saglabāšanas pasākumi jāpieņem, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, tostarp attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas padomdevējas struktūras, kā arī ņemot vērā ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis.

(3)

Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgi jāparedz arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu dalībvalstīm jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti, pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1380/2013.

(4)

Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir paredzēts, ka KZP mērķis ir maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu saistībā ar izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniegt līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem.

(5)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka saskaņā ar pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas segmentiem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(6)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1139 (2) izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto (“plāns”). Plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana atjauno un uztur zvejoto sugu populācijas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Lai to panāktu, attiecīgo krājumu zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjoms, kas izteikts diapazonos, ir jāsasniedz pēc iespējas drīz un pakāpeniski pieaugošā veidā līdz 2020. gadam. Ir atbilstīgi 2017. gadā piemērojamos nozvejas limitus attiecībā uz mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā noteikt tā, lai sasniegtu plāna mērķus.

(7)

Saskaņā ar plānu – ja zinātniskajā ieteikumā ir konstatēts, ka jebkura attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa ir mazāka par Regulas (ES) 2016/1139 II pielikumā izklāstītajiem nārsta bara biomasas references rādītājiem, – ir jāpieņem visi attiecīgie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu attiecīgo krājumu ātru atgriešanos pie līmeņiem, kuri ir augstāki par līmeni, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) norādīja, ka Baltijas jūras mencu rietumdaļas krājuma biomasa ir mazāka par minētās regulas II pielikumā izklāstītajiem nārsta bara saglabāšanas references rādītājiem. Tāpēc ir atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1139 I pielikuma B ailē Baltijas jūras rietumdaļas mencu zvejas iespējas noteikt zem zvejas izraisītās zivju mirstības mērķapjoma tādā līmenī, kurā būtu ņemts vērā biomasas samazinājums. Šajā nolūkā ir nepieciešams ņemt vērā vispārīgi – KZP mērķu un konkrēti – plāna mērķu sasniegšanas grafiku, veiktu korektīvu pasākumu gaidāmo ietekmi un vajadzību nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā.

(8)

Būtu jāveic turpmāki korektīvi pasākumi. Pašreiz spēkā esošā sešu nedēļu slēgšanas laikposma pagarinājums par papildu divām nedēļām vairāk aizsargātu mencu nārsta barus. Saskaņā ar zinātnisko ieteikumu Baltijas jūras rietumdaļas mencas atpūtas zveja būtiski ietekmē minētā krājuma kopējo zvejas izraisīto zivju mirstību. Ņemot vērā minētā krājuma pašreizējo stāvokli, ir atbilstīgi pieņemt dažus pasākumus attiecībā uz atpūtas zveju. Konkrētāk – būtu jāpiemēro dienas individuālais limits vienam zvejniekam, un nārstošanas periodā tam vajadzētu būt stingrāk ierobežotam. Tas neskar relatīvas stabilitātes principu, ko piemēro komerciālas zvejas darbībām.

(9)

Sakarā ar izmaiņām Baltijas jūras mencas austrumdaļas krājumu bioloģijā ICES nav varējusi noteikt bioloģiskos references rādītājus un tā vietā ir ieteikusi KPN minētajam mencas krājumam noteikt, pamatojoties uz pieeju, kuru izmanto gadījumos, kad ir pieejami ierobežoti dati. Tādēļ, lai veicinātu plāna mērķu sasniegšanu, ir lietderīgi Baltijas jūras austrumdaļas mencu KPN noteikt, pamatojoties uz pieeju, kuru izmanto gadījumos, kad ir pieejami ierobežoti dati.

(10)

Kas attiecas uz Rīgas jūras līča reņģi, pieejamais zinātniskais ieteikums norāda uz ļoti lielu 2015. gada vecuma grupas klātbūtni. KPN noteikšana saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 I pielikuma A ailē norādīto zvejas izraisītas zivju mirstības mērķapjomu būtiski palielinās nārsta bara biomasu, kā rezultātā palielināsies konkurence par barību, augšana būs lēnāka, būs mazāks kondīcijas koeficients un kopumā zivju kvalitāte pasliktināsies. Tā kā šā krājuma nārsta bara biomasa pārsniedz minētās regulas II pielikuma A ailē norādīto biomasas references rādītāju, ir atbilstīgi KPN noteikt saskaņā ar minētās regulas I pielikuma B ailē norādīto zvejas izraisītas zivju mirstības diapazonu; tas ir nepieciešams, lai šim krājumam neradītu nopietnu kaitējumu, ko radītu vienas sugas krājuma dinamika minētās regulas 4. panta 4. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(11)

Uz šajā regulā noteikto zvejas iespēju izmantošanu būtu jāattiecas Padomes Regulai (EK) Nr. 1224/2009 (3) un jo īpaši tās 33. un 34. pantam par nozvejas un zvejas piepūles reģistrēšanu un par to datu nosūtīšanu Komisijai, kas saistīti ar zvejas iespēju pilnīgu apguvi. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(12)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (4) tika ieviesti papildu nosacījumi ikgadējai KPN pārvaldībai, tostarp 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padome, nosakot KPN, nolemj, kuriem krājumiem 3. vai 4. pantu nepiemēro, jo īpaši – pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli. Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu nesen tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai izvairītos no pārmērīgas elastības, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(13)

Pamatojoties uz jauniem zinātniskajiem ieteikumiem, Esmarka mencas sākotnējā KPN ICES IIIa apgabalā un ICES IIa un IV apgabala Savienības ūdeņos būtu jānosaka laikposmam no 2016. gada 1. novembra līdz 2017. gada 31. oktobrim. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2016/72. Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu, noteikumi attiecībā uz Esmarka mencu būtu jāpiemēro no 2016. gada 1. novembra.

(14)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

1)

“apakšrajons” ir Baltijas jūras ICES apakšrajons, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 2187/2005 (5) I pielikumā;

2)

“kopējā pieļaujamā nozveja” jeb KPN ir daudzums, kādu no katra krājuma drīkst nozvejot gada garumā;

3)

“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

4)

“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto tādos nolūkos kā atpūta, tūrisms vai sports.

a)

apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

b)

atvilkumus un pārdali, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

c)

papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

d)

daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

e)

atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.