Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R1628

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (Dokuments attiecas uz EEZ)

OJ L 252, 16.9.2016, p. 53–117 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1628/oj

16.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/53


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1628

(2016. gada 14. septembris)

par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Tāpēc ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK (3) tika noteikti pasākumi to motoru radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, kurus paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai. Ir lietderīgi turpināt centienus Savienības iekšējā tirgus pilnveidošanas un darbības jomā.

(2)

Iekšējam tirgum būtu jādarbojas, pamatojoties uz pārredzamiem, vienkāršiem un saskaņotiem noteikumiem, kas nodrošinātu juridisko noteiktību un skaidrību, no kā iegūt var gan uzņēmumi, gan patērētāji.

(3)

Ir ieviesta jauna reglamentējošā pieeja attiecībā uz Savienības motoru tipa apstiprinājuma tiesību aktiem ar mērķi vienkāršot un paātrināt šādu tiesību aktu pieņemšanu. Ievērojot minēto pieeju, likumdevējs nosaka pamatnoteikumus un pamatprincipus un pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus un īstenošanas aktus saistībā ar sīkāku tehnisko informāciju. Tādējādi attiecībā uz būtiskajām prasībām šajā regulā būtu jāparedz vienīgi pamata noteikumi par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijām un tipa apstiprināšanu un būtu jāpiešķir pilnvaras Komisijai noteikt tehniskās specifikācijas deleģētajos aktos un īstenošanas aktos.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 167/2013 (4) noteica reglamentējošos noteikumus lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanai un tirgus uzraudzībai. Ņemot vērā jomu līdzību un pozitīvo pieredzi, kas gūta, piemērojot Regulu (ES) Nr. 167/2013, daudzas ar minēto regulu noteiktās tiesības un pienākumi būtu jāņem vērā attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku. Tomēr ir būtiski pieņemt atsevišķu noteikumu kopumu, lai pilnībā ņemtu vērā autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoru specifiskās prasības.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/42/EK (5) ir noteiktas būtiskas prasības attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību saistībā ar projektēšanu un izgatavošanu, lai uzlabotu tirgū laistās tehnikas drošību. Tomēr minētajā direktīvā nav noteiktas prasības attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijām. Tādējādi būtu jānosaka daži specifiski pienākumi autoceļiem neparedzētas tehnikas izgatavotājiem, lai nodrošinātu to, ka motoru uzstādīšanu šādai tehnikai veic tā, ka netiek negatīvi ietekmēti motora darbības rādītāji attiecībā uz tā gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijām. Ir nepieciešami arī daži pienākumi attiecībā uz tādu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtību aspektiem, kas rodas no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, lai nodrošinātu šajā regulā noteikto motoru emisiju robežvērtību efektivitāti.

(6)

Šajā regulā būtu jāietver būtiskas prasības saistībā ar emisiju robežvērtībām un ES tipa apstiprinājuma procedūrām autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem. Šīs regulas attiecīgo prasību galveno elementu izstrādē izmantots Komisijas 2013. gada 20. novembra ietekmes novērtējums, kurā analizēti dažādi risinājumi, minot potenciālās priekšrocības un trūkumus ekonomikas, vides, drošuma un sociālo aspektu ziņā un veselības ziņā. Minētajā analīzē iekļāva gan kvalitatīvus, gan kvantitatīvus aspektus.

(7)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, ar šo regulu būtu jāparedz saskaņoti noteikumi autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoru ES tipa apstiprināšanai. Šajā nolūkā būtu jānosaka un jāpiemēro jaunas emisiju robežvērtības autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības tehnikas motoriem, lai atspoguļotu tehnoloģiju progresu un nodrošinātu konverģenci ar Savienības politiku ceļu nozarē. Minētās jaunās emisiju robežvērtības būtu jānosaka, lai sasniegtu Savienības gaisa kvalitātes mērķus un samazinātu emisijas no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas un lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem, tādējādi samazinot autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas emisiju īpatsvaru attiecībā pret autoceļiem paredzēto transportlīdzekļu emisijām. Attiecīgi Savienības tiesību aktu darbības joma šajā nozarē būtu jāpaplašina nolūkā uzlabot tirgus saskaņošanu Savienības un starptautiskajā līmenī un līdz minimumam samazināt tirgus kropļojumu un nelabvēlīgas ietekmes uz veselību risku.

(8)

Turklāt šīs regulas mērķis ir ne vien paplašināt Savienības tiesību aktu darbības jomu attiecībā uz tirgus saskaņošanu, vienlaikus līdz minimumam samazinot tirgus kropļojumu risku, bet arī vienkāršot pašreizējo tiesisko regulējumu, tostarp paredzot pasākumus administratīvo procedūru vienkāršošanai, un uzlabot šādu tiesību aktu vispārējos izpildes nosacījumus, jo īpaši stiprinot noteikumus par tirgus uzraudzību.

(9)

Komisijas 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” ir uzsvērts, ka klimata mērķu sasniegšanai īpaša nozīme būs dzelzceļam un iekšējiem ūdensceļiem. Ņemot vērā to, ka minēto transporta veidu progress ir nelabvēlīgs salīdzinājumā ar progresu citās nozarēs attiecībā uz gaisa kvalitātes veicināšanu, Komisijas un dalībvalstu iestādēm atbilstīgi savai kompetencei būtu jānodrošina dažādi veidi, kā atbalstīt emisiju tehnoloģijas inovāciju, lai tādu kravu apjoma turpmāks pieaugums, kas novirzītas uz dzelzceļu un iekšējiem ūdensceļiem, vienlaikus uzlabotu arī gaisa kvalitāti Eiropā.

(10)

Prasībām, kas noteiktas attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, būtu jāatbilst principiem, kas paredzēti Komisijas 2002. gada 5. jūnija paziņojumā “Rīcības plāns “Normatīvās vides vienkāršošana un uzlabošana””.

(11)

Septītajā Vispārējā Savienības vides rīcības programmā, ko pieņēma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1386/2013/ES (6), ir atgādināts, ka Savienība ir piekritusi panākt tādus gaisa kvalitātes līmeņus, kas nerada bažas par ievērojamu negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi un nerada riskus cilvēku veselībai un videi. Savienības tiesību aktos ir noteiktas atbilstīgas apkārtējā gaisa kvalitātes emisiju robežvērtības cilvēku veselības aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz jutīgām personām, kā arī valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju robežvērtības (7). Pēc 2001. gada 4. maija paziņojuma, ar ko tika izveidota programma “Tīrs gaiss Eiropai” (CAFE), Komisija 2005. gada 21. septembrī pieņēma vēl vienu paziņojumu “Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu”. Viens no minētās tematiskās stratēģijas secinājumiem ir tāds, ka jāturpina samazināt emisijas, ko rada transporta nozare (gaisa, jūras un sauszemes transports), mājsaimniecības un enerģētikas, lauksaimniecības un rūpniecības nozare, lai sasniegtu Savienības gaisa kvalitātei izvirzītos mērķus. Šajā kontekstā uzdevums samazināt emisijas no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem būtu jārisina kā daļa no vispārējas stratēģijas. Jaunās emisiju robežvērtības, ko apzīmē kā “V posmu”, ir viens no pasākumiem, kas izstrādāts, lai samazinātu tādu gaisa piesārņotāju kā daļiņveida piesārņotāji un tādu ozona prekursoru kā slāpekļa oksīdi (NOx) un ogļūdeņraži ekspluatācijas radītās pašreizējās emisijas.

(12)

Pasaules veselības organizācija 2012. gada 12. jūnijā ar savas Starptautiskās Vēža izpētes aģentūras starpniecību pārklasificēja dīzeļmotora izplūdes gāzu emisijas kā “kancerogēnas cilvēkiem” (1. grupa), pamatojoties uz pietiekamiem pierādījumiem, ka to iedarbība ir saistīta ar paaugstinātu plaušu vēža risku.

(13)

Lai panāktu, ka laikposmā līdz 2020. gadam un arī pēc tam tiek panākts uzlabojums Savienības gaisa kvalitātē un ilgtspējīgā veidā sasniegti tās gaisa aizsardzībai noteiktie mērķi, ir pastāvīgi jācenšas samazināt emisijas no dažādu tipu motoriem. Šajā nolūkā iepriekš būtu jāsniedz skaidra un visaptveroša informācija izgatavotājiem par emisiju robežvērtībām nākotnē un jānodrošina pienācīgs sagatavošanās laiks, kurā panākt atbilstību šīm vērtībām un veikt vajadzīgo tehnisko pilnveidošanu.

(14)

Nosakot emisiju robežvērtības, ir svarīgi ņemt vērā ietekmi uz tirgu un izgatavotāju konkurētspēju, tiešās un netiešās izmaksas uzņēmumiem un ieguvumus, kas rodas, sekmējot inovāciju, uzlabojot gaisa kvalitāti, samazinot veselības aprūpes izmaksas un pagarinot paredzamo dzīves ilgumu.

(15)

Lai ilgtspējīgā veidā samazinātu emisijas no motoriem, ir nemitīgi jāveicina intensīvāka tiešā sadarbība starp izgatavotājiem un iesaistītajiem uzņēmumiem, no vienas puses, un vispāratzītām zinātniskās pētniecības iestādēm, no otras puses. Šādai sadarbībai ir būtiska loma, lai izstrādātu jaunus produktus un tehnoloģijas, kas pozitīvi veicina gaisa kvalitātes uzlabošanu.

(16)

Emisijas no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem ir ievērojama daļa no kopējām cilvēku radītajām dažu indīgu atmosfēras piesārņotāju emisijām. Motori, kas rada ievērojamu daļu gaisa piesārņojuma, izdalot NOx un daļiņas, būtu jāpakļauj jaunajām emisiju robežvērtībām.

(17)

Lai garantētu optimālu aizsardzību personām, kas strādā tehnikas tuvumā, un lai kumulatīvā ietekme uz personām, kuras strādā vairāku dažādu mobilās tehnikas un aprīkojuma vienību tuvumā, būtu pēc iespējas mazāka, emisiju samazināšanai līdz minimumam būtu jāizmanto patlaban pieejamā tehnoloģija.

(18)

Komisijai būtu jāuzrauga emisijas, kas pagaidām netiek regulētas un kas rodas jaunu degvielas formulu, motoru tehnoloģiju un emisiju kontroles sistēmu plašākas izmantošanas rezultātā. Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei par šādu emisiju regulējumu.

(19)

Ir jāveicina tādu alternatīvās degvielas motoru ieviešana, kas var radīt zemas NOx un daļiņveida piesārņotāju emisijas. Tādēļ kopējo ogļūdeņražu robežvērtības būtu jāpielāgo, ņemot vērā metānu nesaturošus ogļūdeņražus un metāna emisijas.

(20)

Šī regula neskar dalībvalstu tiesības, ievērojot Līgumus, noteikt tādas prasības, kādas tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu sabiedrības un darba ņēmēju aizsardzību, kad vien tiek izmantota šajā regulā minētā autoceļiem neparedzētā mobilā tehnika, ar noteikumu, ka šādas prasības neietekmē šādas tehnikas motoru laišanu tirgū.

(21)

Lai nodrošinātu sīku daļiņveida piesārņotāju (0,1 μm un mazāk) emisiju regulēšanu, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt tādu pieeju daļiņveida piesārņotāju emisijām, kuras pamatā ir skaits, papildus pašlaik izmantotajai pieejai, kuras pamatā ir masa. Pieejā, kuras pamatā ir skaits, būtu jāizmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Daļiņu mērīšanas programmas rezultāti, un tai vajadzētu būt atbilstīgai pašreizējiem vērienīgajiem mērķiem vides jomā.

(22)

Lai sasniegtu minētos vides aizsardzības mērķus, ir lietderīgi, ka šajā regulā noteiktās daļiņu skaita robežvērtības varētu atspoguļot pašlaik sasniegtos daļiņu filtru darbības augstākos līmeņus, izmantojot vislabāko pieejamo tehnoloģiju.

(23)

Autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas ekspluatācijas laiks ir ilgs, tāpēc ir lietderīgi apsvērt iespēju modernizēt ekspluatācijā jau esošus motorus. Šāda modernizācija jo īpaši būtu jāveic blīvi apdzīvotās pilsētu teritorijās, un tas būtu viens no paņēmieniem, kā dalībvalstīm palīdzēt panākt atbilstību Savienības tiesību aktiem par gaisa kvalitāti. Lai modernizācijas līmenis būtu salīdzināms un vērienīgs, dalībvalstīm būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti ANO EEK Noteikumos Nr. 132.

(24)

Attiecīgos gadījumos un ja tehnoloģijas ir savstarpēji saistītas, būtu jācenšas rast sinerģiju starp gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju samazināšanu no autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, un emisiju robežvērtībām, kuras piemēro smagdarba transportlīdzekļiem. Šāda rīcība varētu palīdzētu nodrošināt vēl lielākus apjomradītus ietaupījumus un vēl labāku gaisa kvalitāti.

(25)

Komisijai būtu jāpieņem pasaules mērogā saskaņoti testa cikli testa procedūrās, kas veido ES tipa apstiprinājuma emisiju regulējuma pamatu. Būtu jāapsver arī pārvietojamo emisijas mērīšanas sistēmu izmantošana nolūkā uzraudzīt ekspluatācijas radītās faktiskās emisijas.

(26)

Lai atrisinātu ekspluatācijas radītās faktiskās emisijas un sagatavotu ekspluatācijas atbilstības procesu, saskaņā ar atbilstīgu laika grafiku būtu jāpieņem testēšanas metodoloģija, lai uzraudzītu atbilstību emisiju raksturlielumu prasībām, izmantojot pārvietojamas emisijas mērīšanas sistēmas.

(27)

Atgāzu pēcapstrādes sistēmas pareiza darbība, īpaši NOx gadījumā, ir būtiska, lai izpildītu piesārņotāju emisijām noteiktos ierobežojumus. Šajā kontekstā būtu jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu, ka atgāzu pēcapstrādes sistēmas, kas ir atkarīgas no jebkura izmantojama vai neatgūstama reaģenta izmantošanas, darbojas pareizi.

(28)

Pārvietojami ugunsdzēšanas sūkņi ir svarīgi konkrētās ārkārtas situācijās, kad pieslēgšanās ūdenspadevei nav iespējama. Tomēr atgāzu pēcapstrādes sistēmu uzstādīšana šādas tehnikas motoros palielinātu to svaru un darbības temperatūras tādā mērā, ka tas kļūtu bīstami ekspluatantam un būtu neiespējami tos pārnēsāt ar rokām. Tādēļ pārvietojami ugunsdzēšanas sūkņi būtu jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(29)

Tādas izmaiņas motorā kā atgāzu pēcapstrādes sistēmu dezaktivēšana vai jaudas palielināšana varētu nopietni ietekmēt motora emisiju raksturlielumus un noturību. Juridiskajām personām, kuras veic šādas izmaiņas, tādēļ vajadzētu būt atbildīgām par piemērojamo emisiju robežvērtību ievērošanas nodrošināšanu.

(30)

Motorus, kurus aptver un kas atbilst šajā regulā paredzētajiem jaunajiem noteikumiem par emisiju robežvērtībām un ES tipa apstiprinājuma procedūrām, būtu jāatļauj laist tirgū dalībvalstīs. Uz šādiem motoriem nebūtu jāattiecina nekādas citas valsts emisiju prasības saistībā ar to laišanu tirgū. Tam nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības veicināt vai ierobežot tirgū laisto motoru izmantošanu, ar noteikumu, ka piemērotie kritēriji nav diskriminējoši un ir objektīvi pamatoti. Dalībvalstīm, kas piešķir ES tipa apstiprinājumus, būtu jāveic verifikācijas pasākumi, lai nodrošinātu, ka motorus, kas izgatavoti saskaņā ar ES tipa apstiprinājuma procedūrām, var identificēt.

(31)

Motoriem, kuri paredzēti eksportam un izmantošanai bruņotajos spēkos, nebūtu jāpiemēro šajā regulā noteiktās emisiju robežvērtības. Tomēr, lai šādus motorus nošķirtu no motoriem, kuriem piemēro minētās emisiju robežvērtības, dažos gadījumos būtu jāparedz prasība par marķējumiem.

(32)

Lai ņemtu vērā loģistikas apgādes ierobežojumus un ļautu nodrošināt savlaicīgu ražošanas plūsmu, kā arī lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un administratīvā sloga, izgatavotājam būtu jāļauj ar oriģinālā aprīkojuma izgatavotāja (“OAI”) piekrišanu motoru piegādāt atsevišķi no tā atgāzu pēcapstrādes sistēmas.

(33)

Daži autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas veidi darbojas ekstrēmos apstākļos, kas saistīti ar risku dzīvībai vai veselībai, vai tiem piemēro ļoti sarežģītas tehniskās prasības. Ņemot vērā minētos īpašos apstākļus un salīdzinoši nelielo motoru skaitu šādai autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, attiecībā uz motoriem, kurus paredzēts izmantot sprādzienbīstamā vidē un glābšanas laivu nolaišanas iekārtās, būtu jāparedz daži izņēmumi attiecībā uz šajā regulā noteiktajām emisiju robežvērtību prasībām.

(34)

Lai izgatavotājiem ļautu veikt pārbaužu uz vietas darbības, kas ir būtiskas motora izstrādes procesā, būtu jāļauj pagaidu kārtā laist tirgū motorus, kam attiecīgajā posmā nav piešķirts ES tipa apstiprinājums. Būtu jāpieļauj arī izņēmumi, ar ko pagaidu kārtā ļauj laist tirgū motorus prototipu pārbaužu uz vietas vajadzībām.

(35)

Lai ņemtu vērā ilgtermiņa projektus dzelzceļa nozarē, kas prasa apjomīgas investīcijas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (8) būtu jāparedz izņēmums motoriem, kuri iekļauti projektos, kas bija aizsākti pirms šās regulas piemērošanas dienas un ir izstrādes beigu posmā.

(36)

Ir būtiski, lai ar prasībām, kuras pastāvošajās administratīvajās procedūrās tipa apstiprinājumam pašreiz nav paredzētas, netiktu kavēta tehniskā inovācija, kas saistīta ar autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoru emisiju raksturlielumiem. Tāpēc ir jāparedz daži izņēmumi un noteikumi attiecībā uz motoriem, kuri ietver jaunas tehnoloģijas vai jaunas koncepcijas.

(37)

Tie OAI, kuri izgatavo nelielu skaitu vienību gadā, saskaras ar nopietnām grūtībām, pārprojektējot savu tehnikas parku standarta pārejas laikā. Minētie izgatavotāji parasti ir mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”), kuriem ir ierobežota inženierijas kapacitāte, un informāciju par nākotnes posma motoriem tie nereti saņem vēlāk nekā citi OAI. Jo īpaši tas attiecas uz lauksaimniecības tehnikas izgatavotājiem, kuri izgatavo nelielu skaitu vienību gadā un kuri saskartos ar nopietnām strukturālām grūtībām, īstenojot pāreju uz V posma emisiju robežvērtībām. Tāpēc attiecībā uz šādiem gadījumiem ir jāparedz īpaši noteikumi.

(38)

Būtu jāatļauj laist tirgū motorus, kuri paredzēti tam, lai aizstātu motorus, kuri jau ir uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai un kuri atbilst mazāk stingrām emisiju robežvērtībām nekā šajā regulā noteiktās robežvērtības. – lai ļautu izgatavotājiem izpildīt savus garantijas pienākumus un lai nodrošinātu šādu motoru pietiekamu pieejamību tirgū.

(39)

Pašreizējās aplēses liecina, ka laikā no 2016. līdz 2025. gadam būs jānomaina noteikts platsliežu dzelzceļa lokomotīvju skaits. Savienības tirgū nav pieejamas lieljaudas motora lokomotīves, kuras ir piemērotas 1 520 mm dzelzceļa tīklam. Individuāli pielāgoti risinājumi būtiski palielinātu jaunas lokomotīves izmaksas un atturētu dzelzceļa operatorus no sava lokomotīvju parka atjaunošanas. Tehniskie un ekonomiskie ierobežojumi, kas ir saistīti ar 1 520 mm dzelzceļa tīklu, būtu jāņem vērā ES tipa apstiprināšanas procedūrās. Lai atvieglotu un paātrinātu dzelzceļa nozares zaļināšanu skartajās dalībvalstīs un veicinātu vislabākās patlaban tirgū pieejamās tehnoloģijas izmantošanu, minētajām lokomotīvēm dzelzceļa tīklā attiecībā uz dažām prasībām būtu jāpiešķir pagaidu izņēmums. Šāds izņēmums varētu ļaut samazināt dzelzceļa satiksmes ietekmi uz vidi.

(40)

Kokvilna Savienībā tiek ražota tikai pavisam nedaudzās dalībvalstīs. Ņemot vērā, ka kokvilnas novākšanai paredzētas jaunas tehnikas izmaksas ir lielas, un lai neradītu papildu finansiālu slogu kokvilnas ražošanas nozarei, kas varētu vēl vairāk apdraudēt tās ekonomisko dzīvotspēju, būtu jāgādā par to, ka operatoriem ir piekļuve dažādai lietotai kokvilnas novākšanas tehnikai. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ierobežotā laikposmā šādai tehnikai uzstādītiem motoriem piemērot valsts tiesību aktus.

(41)

Ar šo regulu būtu jāparedz pienākumi valsts iestādēm attiecībā uz tirgus uzraudzību, kuri ir konkrētāki par attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (9).

(42)

Lai nodrošinātu, ka vienu no ES tipa apstiprinājuma sistēmas stūrakmeņiem – ražošanas atbilstības uzraudzības procedūru – īsteno pareizi un tā pareizi darbojas, norīkotajai kompetentai iestādei vai attiecīgi kvalificētam tehniskam dienestam, kas pilnvarots šajā nolūkā, būtu regulāri jāpārbauda izgatavotāji.

(43)

Savienība ir līgumslēdzēja puse ANO EEK Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada nolīgums”). Tāpēc apstiprinājumi, kuri piešķirti saskaņā ar ANO EEK noteikumiem un to grozījumiem, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies, piemērojot Padomes Lēmumu 97/836/EK (10), būtu jāatzīst par līdzvērtīgiem ES tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu. Attiecīgi, lai nodrošinātu Savienības un ANO EEK tiesību aktu saskaņotību un atbilstību, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu, kuri ANO EEK noteikumi attiecas uz ES tipa apstiprinājumiem.

(44)

Lai papildinātu šo regulu ar papildu tehnisko informāciju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz emisiju uzraudzību ekspluatācijā, tehniskajiem testiem un mērījumu procedūrām, ražošanas atbilstību, motora atgāzu pēcapstrādes sistēmas atsevišķu piegādi, motoriem uz vietas veicamu pārbaužu nolūkā, motoriem izmantošanai sprādzienbīstamā vidē, motora ES tipa apstiprinājumu līdzvērtību, informāciju, kas paredzēta OAI un tiešajiem lietotājiem, kā arī standartiem un tehnisko dienestu novērtēšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(45)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(46)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina, lai tās tiktu īstenotas. Minētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(47)

Lai ņemtu vērā notiekošo tehnisko progresu un jaunākos konstatējumus pētniecības un inovācijas jomā, būtu jāapzina iespējas vēl vairāk samazināt piesārņotāju emisijas no motoriem, kas jau uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai. Šādi novērtējumi būtu jākoncentrē uz tām motoru kategorijām, kuras šīs regulas darbības jomā ietilpst pirmo reizi, kā arī uz tām motoru kategorijām, attiecībā uz kurām emisiju robežvērtības saskaņā ar šo regulu paliek nemainīgas.

(48)

Šajā regulā noteiktās konkrētās robežvērtības, testa procedūras un prasības par piesārņotājām emisijām būtu jāpiemēro arī to lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru motoriem, uz kuriem attiecas Regula (ES) Nr. 167/2013. Ņemot vērā kopīgo ietekmi, ko izraisa IV posma termiņu atlikšana uz vēlāku laiku T2, T4.1 un C2 kategorijas lauksaimniecības traktoriem un V posma piemērošanas datumi, IV posms attiecībā uz 56–130 kW jaudas diapazonu būtu ļoti īss. Lai nepieļautu neefektivitāti un nevajadzīgu slogu, IV posma obligātā ES tipa apstiprinājuma datums būtu jāatliek par vienu gadu un pienācīgi jāpalielina fleksibilitātes apjoms. Turklāt pārejas klauzulas, kas šajā regulā izklāstītas attiecībā uz V posma piemērošanas prasībām, būtu jāpiemēro arī IIIB posma motoriem. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 167/2013 un Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/96 (13).

(49)

Lai nodrošinātu skaidrību, prognozējamību, racionalitāti un vienkāršošanu, kā arī lai samazinātu slogu motoru un autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas izgatavotājiem, šajā regulā vajadzētu būt tikai nelielam skaitam īstenošanas posmu attiecībā uz jaunu emisiju līmeņu ieviešanu un ES tipa apstiprinājuma procedūrām. Ļoti būtiski ir laikus noteikt prasības, nodrošinot pietiekami daudz laika izgatavotājiem, lai izstrādātu, pārbaudītu un ieviestu tehniskos risinājumus sērijveida motoriem, kā arī izgatavotājiem un apstiprinātājiestādēm, lai ieviestu nepieciešamās administratīvās sistēmas.

(50)

Direktīva 97/68/EK vairākkārt ir būtiski grozīta. Skaidrības, prognozējamības, racionalitātes un vienkāršošanas nolūkā minētā direktīva būtu jāatceļ un jāaizstāj ar regulu un ierobežotu skaitu deleģēto un īstenošanas aktu. Regulas pieņemšana nodrošina, ka tās noteikumi ir tieši piemērojami, jo īpaši izgatavotājiem, apstiprinātājiestādēm un tehniskajiem dienestiem un ka tos var grozīt daudz ātrāk un efektīvāk, lai labāk ņemtu vērā tehnisko progresu.

(51)

Tāpēc Direktīva 97/68/EK būtu jāatceļ no datuma, kas nozarei dotu pietiekami daudz laika pielāgoties šai regulai un saskaņā ar to pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos noteiktajām tehniskajām specifikācijām un administratīvajiem noteikumiem.

(52)

Direktīvā 97/68/EK nav noteikta atkāpe tādiem autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, kurus paredzēts izmantot sprādzienbīstamā vidē. Lai ņemtu vērā stingrās tehniskās prasības, kuras ir būtiskas šādu motoru darbības drošumam, Direktīva 97/68/EK būtu jāgroza, lai ļautu piemērot atkāpes šādiem motoriem, līdz minētā direktīva tiek atcelta.

(53)

Ir jāuzlabo datu un informācijas apmaiņa saistībā ar ES tipa apstiprinājumiem, lai šo regulu varētu efektīvi un ātri piemērot. Tāpēc būtu jāparedz, ka valsts iestādēm ir efektīvi jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju un jāapmainās ar datiem un informāciju saistībā ar ES tipa apstiprinājumiem, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu (“IMI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (14). Lai atvieglotu šīs regulas īstenošanu, būtu jāizveido IMI modulis, kurš īpaši pielāgots autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai. Izgatavotājiem un tehniskajiem dienestiem arī vajadzētu būt iespējai izmantot IMI datu un informācijas par autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem apmaiņai.

(54)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, ieviest saskaņotus noteikumus par administratīvām un tehniskām prasībām saistībā ar emisiju robežvērtībām un ES tipa apstiprinājuma procedūrām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas motoriem, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

1.   Šajā regulā visiem motoriem, kas minēti 2. panta 1. punktā, noteiktas gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtības, kā arī administratīvās un tehniskās prasības attiecībā uz ES tipa apstiprināšanu.

Šajā regulā arī paredz konkrētus pienākumus saistībā ar tādu autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai tiek uzstādīts vai ir uzstādīts 2. panta 1. punktā minētais motors, attiecībā uz gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām no šādiem motoriem.

2.   Šajā regulā noteiktas arī tirgus uzraudzības prasības 2. panta 1. punktā minētiem motoriem, kuri uzstādīti vai kurus paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai un uz kuriem attiecas ES tipa apstiprinājums.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro visiem motoriem, kuri ietilpst 4. panta 1. punktā noteiktajās kategorijās, kurus uzstāda vai kurus ir paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, un, ciktāl tas attiecas uz gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām no minētajiem motoriem, – šādai autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai.

2.   Šo regulu nepiemēro motoriem, kas paredzēti:

a)

tādu transportlīdzekļu piedziņai, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (15) 2. panta 1. punktā;

b)

tādu lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoru piedziņai, kas definēti Regulas (ES) Nr. 167/2013 3. panta 8. punktā;

c)

tādu transportlīdzekļu piedziņai, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 168/2013 (16) 2. panta 1. punktā;

d)

stacionārai tehnikai;

e)

jūras kuģiem, kam nepieciešams spēkā esošs jūras navigācijas vai drošības sertifikāts;

f)

peldlīdzeklim, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/1629 (17) un kas nav tās darbības jomā;

g)

tādu iekšējo ūdensceļu kuģu piedziņai vai palīgdarbībām, kuru lietderīgā jauda ir mazāka nekā 19 kW;

h)

peldlīdzekļiem, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/53/ES (18) 3. panta 1. punktā;

i)

gaisa kuģiem, kā definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 1321/2014 (19) 2. panta a) punktā;

j)

atpūtas transportlīdzekļiem, izņemot aerokamanas, visurgājējus transportlīdzekļus un blakusvietu transportlīdzekļus;

k)

transportlīdzekļiem un tehnikai, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot tikai sacīkstēs;

l)

pārvietojamiem ugunsdzēsības sūkņiem, kā definēts Eiropas standartā par pārvietojamiem ugunsdzēsības sūkņiem (20) un uz kuriem tas attiecas;

m)

transportlīdzekļu vai tehnikas samazināta mēroga modeļiem vai samazināta mēroga kopijām, kas atpūtas nolūkā izgatavotas mazākā mērogā nekā oriģināls un kā lietderīgā jauda ir mazāka nekā 19 kW.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika” ir jebkurš mobils mehānisms, pārvietojama iekārta vai transportlīdzeklis ar virsbūvi vai riteņiem vai bez tiem, kas nav paredzēts pasažieru vai kravu autopārvadājumiem, un tajā ietilpst tehnika, kas uzstādīta uz tādu transportlīdzekļu šasijas, kad paredzēti pasažieru vai kravu autopārvadājumiem;

2)

“ES tipa apstiprinājums” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka motora tips vai motoru saime atbilst attiecīgajiem šīs regulas administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

3)

“gāzveida piesārņotāji” ir šādi piesārņotāji to gāzveida stāvoklī, kurus emitē motors: oglekļa monoksīds (CO), kopējie ogļūdeņraži (HC) un slāpekļa oksīdi (NOx); ar NOx saprotot slāpekļa oksīdu (NO) un slāpekļa dioksīdu (NO2), kuru izsaka kā NO2 ekvivalentu;

4)

“daļiņas” jeb “PM” ir jebkāda materiāla masa gāzē, ko emitē motors un kas tiek savākta uz noteiktas filtrējošas vides pēc tam, kad gāze ir atšķaidīta ar tīru filtrētu gaisu tā, lai temperatūra nepārsniegtu 325 K (52 °C);

5)

“daļiņu skaits” jeb “PN” ir tādu cieto daļiņu skaits, kuras emitē motors un kuru diametrs ir lielāks nekā 23 nm;

6)

“daļiņveida piesārņotāji” ir jebkādas daļiņas, ko emitē motors un kuru mērvienība ir PM vai PN;

7)

“iekšdedzes motors” vai “motors” ir enerģijas pārveidotājs (izņemot gāzes turbīnu), kurš projektēts, lai ķīmisko enerģiju (ievade) iekšdedzes procesā pārveidotu par mehānisko enerģiju (izvade); tajā ietilpst – ja tādas ir uzstādītas – emisiju kontroles sistēma un diagnostikas pieslēgvieta (aparatūra un paziņojumi) starp motora elektronisko vadības bloku(-iem) un jebkādu citu jaudas piedziņas ķēdi vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vadības bloku, kas nepieciešams, lai atbilstu II un III nodaļas prasībām;

8)

“motora tips” ir motoru grupa, kas neatšķiras pēc būtiskiem motora parametriem;

9)

“motoru saime” ir izgatavotāja tādu motoru tipu grupējums, kuriem to konstrukcijas dēļ ir līdzīgi izplūdes gāzu emisijas raksturlielumi un kuri atbilst piemērojamajām emisiju robežvērtībām;

10)

“cilmes motors” ir motora tips, kas no motoru saimes atlasīts tā, ka tā emisijas raksturlielumi ir raksturīgi minētās motoru saimes motoriem;

11)

“aizstājējmotors” ir motors, kas:

a)

tiek izmantots vienīgi tam, lai aizstātu motoru, kas jau ir laists tirgū un uzstādīts autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai; un

b)

atbilst emisiju posmam, kura robežvērtības ir zemākas par motora nomaiņas dienā piemērojamā posma robežvērtībām;

12)

“ekspluatācijā esošs motors” ir motors, kuru autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā darbina tā normālajā darbības režīmā, apstākļos un lietderīgajās slodzēs un izmanto, lai veiktu 19. pantā minētos emisijas uzraudzības testus;

13)

“KA motors” ir motors, kura darbības pamatā ir kompresijaizdedzes (“KA”) princips;

14)

“DA motors” ir motors, kura darbības pamatā ir dzirksteļaizdedzes (“DA”) princips;

15)

“pārnēsājams DA motors” ir DA motors, kura standarta jauda ir mazāka nekā 19 kW un kuru izmanto iekārtā, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)

to nes operators visā tai paredzētās(-o) funkcijas(-u) izpildes laikā;

b)

tā darbojas dažādos stāvokļos, piemēram, apgriezta otrādi vai pagriezta sānis, lai veiktu tai paredzēto(-ās) funkciju(-as);

c)

tās masa ar motoru bez degvielas ir mazāka par 20 kg un tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

i)

tās operators iekārtu fiziski balsta vai arī to nes visā tai paredzētās(-o) funkcijas(-u) izpildes laikā;

ii)

tās operators iekārtu fiziski balsta vai noteiktā pozīcijā vada visā tai paredzētās(-o) funkcijas(-u) izpildes laikā;

iii)

to izmanto ģeneratoram vai sūknim;

16)

“šķidrā degviela” ir degviela, kas standarta apkārtējās vides apstākļos ir šķidrā stāvoklī (298 K, absolūtais apkārtējā gaisa spiediens 101,3 kPa);

17)

“gāzveida degviela” ir jebkura degviela, kas standarta apkārtējās vides apstākļos ir pilnībā gāzveida (298 K, absolūtais apkārtējā gaisa spiediens 101,3 kPa);

18)

“divu degvielu motors” ir motors, kas ir projektēts tā, lai vienlaikus darbotos gan ar šķidro degvielu, gan ar gāzveida degvielu; abu degvielu patēriņš tiek mērīts atsevišķi, turklāt vienas degvielas patēriņš attiecībā pret otru var atšķirties atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem;

19)

“vienas degvielas motors” ir motors, kas nav divu degvielu motors;

20)

GER” (gāzes enerģijas koeficients) divu degvielu motora gadījumā ir gāzveida degvielas enerģijas satura attiecība pret abu degvielu enerģijas saturu; vienas degvielas motoru gadījumā GER definēts vai nu kā 1, vai 0 saskaņā ar degvielas tipu;

21)

“motors ar nemainīgu griešanās ātrumu” ir motors, kura ES tipa apstiprinājums ir ierobežots uz darbību ar nemainīgu griešanās ātrumu, izņemot motorus, kuru nemainīga griešanās ātruma regulēšanas funkcija ir noņemta vai atspējota; tam var paredzēt tukšgaitas griešanās ātrumu, ko var izmantot, uzsākot vai apturot darbību, un to var aprīkot ar regulatoru, kuru var iestatīt alternatīvā griešanās ātrumā, kad motors ir apturēts;

22)

“motors ar mainīgu griešanās ātrumu” ir motors, kas nav motors ar nemainīgu griešanās ātrumu;

23)

“darbība ar nemainīgu griešanās ātrumu” ir motora darbība, izmantojot regulatoru, kas automātiski kontrolē operatora pieprasījumu saglabāt motora griešanās ātrumu pat slodzes izmaiņu gadījumā;

24)

“palīgmotors” ir motors, kas uzstādīts vai ko paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai un kas tieši vai netieši nenodrošina piedziņu;

25)

“lietderīgā jauda” ir motora jauda, izteikta kW, kas iegūta testa stendā kloķvārpstas galā, vai tās ekvivalents, kas izmērīts saskaņā ar metodi iekšdedzes motoru jaudas mērīšanai, kā noteikts ANO EEK noteikumos Nr. 120, izmantojot standartdegvielu vai degvielas kombinācijas, kas norādītas 25. panta 2. punktā;

26)

“standarta jauda” ir lietderīgā jauda, ko izmanto, lai noteiktu motora piemērojamās emisiju robežvērtības;

27)

“nominālā lietderīgā jauda” ir lietderīgā jauda, izteikta kW, ko motora izgatavotājs deklarējis pie nominālā griešanās ātruma;

28)

“maksimālā lietderīgā jauda” ir augstākā lietderīgās jaudas vērtība motora tipa nominālajā pilnas slodzes jaudas līknē;

29)

“nominālais griešanās ātrums” ir maksimālais motora regulatora atļautais griešanās ātrums ar pilnu slodzi, ko projektējis izgatavotājs, vai, ja regulatora nav, ātrums, kad no motora iegūst maksimālo lietderīgo jaudu saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem;

30)

“motora izgatavošanas datums” ir datums, kas norādīts kā mēnesis un gads, kurā motors izturējis pēdējo pārbaudi pēc noņemšanas no ražošanas līnijas un motors ir gatavs nosūtīšanai vai novietošanai noliktavā;

31)

“pārejas laiks” ir pirmie 24 mēneši pēc datumiem, kas noteikti III pielikumā V posma motoru laišanai tirgū;

32)

“pārejas laika motors” ir motors, kura izgatavošanas datums ir pirms datuma, kas noteikts III pielikumā V posma motoru laišanai tirgū, un kurš:

a)

atbilst jaunākajām piemērojamajām emisiju robežvērtībām, kas definētas attiecīgajos tiesību aktos, kurus piemēro 2016. gada 5. oktobrī; vai

b)

ietilpst jaudas diapazonā vai tiek lietots jeb to ir paredzēts lietot veidā, uz ko neattiecās piesārņotāju emisiju robežvērtības un tipa apstiprinājums Savienības līmenī 2016. gada 5. oktobrī;

33)

“autoceļiem neparedzēta mobilā mehānisma izgatavošanas datums” ir mēnesis un gads, kurš norādīts uz mehānisma tiesību aktos noteiktā marķējuma, vai – tiesību aktos noteiktā marķējuma neesamības gadījumā – mēnesis un gads, kurā mehānisms izturējis pēdējo pārbaudi pēc tā noņemšanas no ražošanas līnijas;

34)

“iekšējo ūdensceļu kuģis” ir kuģis, kas ietilpst Direktīvas (ES) 2016/1629 darbības jomā;

35)

“ģeneratoru iekārta” ir neatkarīgs autoceļiem neparedzēts mobilais mehānisms, kas nav daļa no piedziņas un kas galvenokārt paredzēta elektroenerģijas ražošanai;

36)

“stacionāra tehnika” ir tehnika, ko paredzēts pastāvīgi uzstādīt vienā vietā tās pirmajā lietošanas vietā un ko nav paredzēts pārvietot pa ceļu vai citādi, izņemot transportēšanu no izgatavošanas vietas uz pirmās uzstādīšanas vietu;

37)

“pastāvīgi uzstādīts” ir pieskrūvēts vai citādi efektīvi nostiprināts tā, lai to nevarētu noņemt bez darbarīku vai iekārtu izmantošanas, pie pamata vai alternatīva stiprinājuma, kas paredzēts motora darbības veikšanai vienā atrašanās vietā ēkā, celtnē, iekārtā vai instalācijā;

38)

“aerokamanas” ir pašgājējs mehānisms, kas paredzēts braukšanai pa bezceļu apvidu galvenokārt pa sniegu, ko darbina ar kāpurķēdēm, tām saskaroties ar sniegu, un ko vada ar slēpi vai slēpēm, tām saskaroties ar sniegu, un tā maksimālā pašmasa darba kārtībā ir 454 kg (ietverot standarta aprīkojumu, dzesētāju, smērvielas, degvielu un instrumentus, taču neietverot papildu aksesuārus un vadītāju);

39)

“visurgājējs transportlīdzeklis” jeb “ATV” ir motorizēts transportlīdzeklis, kuru uz priekšu virza motors, kurš galvenokārt paredzēts braukšanai pa bezceļu virsmu ar četriem vai vairāk riteņiem ar zemspiediena riepām, kuram ir sēdeklis, kas konstruēts tā, lai uz tā jāteniski sēdētu tikai vadītājs, vai arī sēdeklis, kas konstruēts tā, lai uz tā jāteniski sēdētu vadītājs, un sēdeklis, kas paredzēts ne vairāk kā vienam pasažierim, un stūres stienis stūrēšanai;

40)

“blakusvietu transportlīdzeklis” jeb “SbS” ir pašgājējs, operatora vadīts transportlīdzeklis bez locīklas, kurš galvenokārt paredzēts braukšanai pa bezceļu virsmu ar četriem vai vairāk riteņiem, kura minimālā pašmasa darba kārtībā ir 300 kg (ietverot standarta aprīkojumu, dzesētāju, smērvielas, degvielu un instrumentus, taču neietverot papildu aksesuārus un vadītāju) un maksimālais projektētais ātrums ir 25 km/h vai vairāk; šāds transportlīdzeklis ir arī paredzēts, lai pārvadātu personas un/vai kravu, un/vai lai vilktu un stumtu aprīkojumu, un to vada ar vadības ierīci, kas nav stūres stienis, tas paredzēts atpūtas vai pakalpojumu sniegšanas nolūkiem, un ar to pārvadā ne vairāk kā 6 personas, ietverot vadītāju, kuras sēž viens otram blakus uz viena vai vairākiem sēdekļiem, kuri nav seglveida sēdekļi;

41)

“dzelzceļa transportlīdzeklis” ir autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, kas darbojas tikai uz dzelzceļa sliedēm;

42)

“lokomotīve” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas paredzēts, lai vai nu tieši ar saviem riteņiem, vai netieši ar citu dzelzceļa transportlīdzekļu riteņiem nodrošinātu dzinējspēku, lai virzītos uz priekšu un lai virzītu uz priekšu citus dzelzceļa transportlīdzekļus, kuri paredzēti kravu, pasažieru un cita aprīkojuma pārvadāšanai, un kas pats nav paredzēts vai konstruēts kravu vai pasažieru (izņemot tos, kas apkalpo lokomotīvi) pārvadāšanai;

43)

“automotrise” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas paredzēts, lai vai nu tieši ar saviem riteņiem, vai netieši ar citu dzelzceļa transportlīdzekļu riteņiem nodrošinātu dzinējspēku, lai virzītos uz priekšu, un kas ir īpaši paredzēts preču vai pasažieru vai arī gan preču, gan pasažieru pārvadāšanai un kas nav lokomotīve;

44)

“dzelzceļa palīgtransportlīdzeklis” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas nav ne automotrise, ne lokomotīve, tostarp (bet ne tikai) ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas īpaši paredzēts, lai veiktu uzturēšanas darbus vai būvdarbus, vai pacelšanas darbības saistībā ar sliedēm vai citu dzelzceļa infrastruktūru;

45)

“autoceltnis” ir pašgājējs strēles krāns, kas spēj pārvietoties pa ceļu vai pa bezceļu, vai abiem, un kam stabilitāti nodrošina svars, un kas darbojas uz riteņiem, kāpurķēdēm vai citām mobilām ierīcēm;

46)

“sniega metējs” ir pašgājējs mehānisms, kas projektēts vienīgi sniega tīrīšanai no bruģētas virsmas un kas to dara, sniega daudzumu savācot un ar spēku izmetot caur tekni;

47)

“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu motoru vai autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

48)

“laist tirgū” nozīmē motoru vai autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

49)

“izgatavotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas apstiprinātājiestādei atbild par visiem motora ES tipa apstiprināšanas vai atļaujas izsniegšanas procesa aspektiem un par motora ražošanas atbilstības nodrošināšanu, un kas ir arī atbildīga par izgatavoto motoru tirgus uzraudzības jautājumiem neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav tieši iesaistīta visos tā motora konstruēšanas un izgatavošanas posmos, uz ko attiecas ES tipa apstiprināšanas process;

50)

“izgatavotāja pārstāvis” jeb “pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko izgatavotājs ar rakstisku pilnvaru ir pienācīgi pilnvarojis to pārstāvēt jautājumos saistībā ar apstiprinātājiestādi vai tirgus uzraudzības iestādi un tā vārdā darboties, risinot jautājumus, uz ko attiecas šī regula;

51)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas laiž tirgū motoru no trešās valsts neatkarīgi no tā, vai motors jau ir uzstādīts autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai vai nav;

52)

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav izgatavotājs vai importētājs un kas motoru dara pieejamu tirgū;

53)

“ekonomikas dalībnieks” ir izgatavotājs, izgatavotāja pārstāvis, importētājs vai izplatītājs;

54)

“oriģinālā aprīkojuma izgatavotājs” jeb “OAI” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku;

55)

“apstiprinātājiestāde” ir dalībvalsts iestāde, kuru dalībvalsts ir izveidojusi vai norīkojusi un par kuru tā ir paziņojusi Komisijai un kuras kompetencē ir:

a)

visi motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprināšanas aspekti;

b)

atļauju piešķiršanas process;

c)

ES tipa apstiprinājuma piešķiršana un – vajadzības gadījumā – tā atsaukšana vai noraidīšana, un ES tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniegšana;

d)

kontaktpunkta funkcijas attiecībās ar citu dalībvalstu apstiprinātājiestādēm;

e)

tehnisko dienestu pilnvarošana; un

f)

gādāšana par to, lai izgatavotājs pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;

56)

“tehniskais dienests” ir organizācija vai struktūra, ko apstiprinātājiestāde ir norīkojusi par testu laboratoriju, lai veiktu testus, vai kā atbilstības novērtēšanas struktūru, lai apstiprinātājiestādes uzdevumā veiktu sākotnējo novērtēšanu un citus testus vai pārbaudes, vai apstiprinātājiestāde pati, kad tā veic minētās funkcijas;

57)

“tirgus uzraudzība” ir valsts iestāžu veiktās darbības un īstenotie pasākumi, lai nodrošinātu, ka motori, kas darīti pieejami tirgū, atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

58)

“tirgus uzraudzības iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kas ir atbildīga par tirgus uzraudzības veikšanu tās teritorijā;

59)

“valsts iestāde” ir apstiprinātājiestāde vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta tirgus uzraudzības, robežkontroles vai tirgū laišanas darbībās attiecībā uz motoriem, ko paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, vai attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurā motori ir uzstādīti, un ir par šīm darbībām atbildīga;

60)

“tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot izgatavotāju, OAI, importētāju vai izplatītāju, kas atbild par kādai autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai uzstādīta motora ekspluatāciju;

61)

“emisiju kontroles stratēģija” ir elements vai konstrukcijas elementu kopums, kas iestrādāts motora kopējā konstrukcijā vai tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas konstrukcijā, kurā motors ir uzstādīts, un tiek izmantots, lai kontrolētu emisijas;

62)

“emisiju kontroles sistēma” ir jebkura ierīce, sistēma vai konstrukcijas elements, ar kuru kontrolē vai samazina emisijas;

63)

“izslēgšanas stratēģija” ir emisijas kontroles stratēģija, kas samazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti apkārtējos vai motora darbības apstākļos, kādi pastāv parastā mehānisma ekspluatācijas laikā vai ārpus ES tipa apstiprinājuma testa procedūrām;

64)

“elektroniskais vadības bloks” ir motora elektroniskā ierīce, kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas un izmanto datus no motora sensoriem, lai kontrolētu motora parametrus;

65)

“atgāzu recirkulācija” jeb “EGR” ir tehniska ierīce, kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas un samazina emisijas, novirzot izplūdes gāzes, kas ir izspiestas no sadegšanas kameras(-ām), atpakaļ motorā, lai tās sajauktos ar ienākošo gaisu pirms sadegšanas vai tās laikā, izņemot gāzu sadales fāzu izmantošanu, lai sadegšanas kamerā(-ās) palielinātu atlikušās izplūdes gāzes apjomu, kas sajaucas ar ienākošo gaisu pirms sadegšanas vai tās laikā;

66)

“atgāzu pēcapstrādes sistēma” ir katalizators, cieto daļiņu filtrs, deNOx sistēma, kombinēts deNOx cieto daļiņu filtrs vai ikviena cita emisijas samazinoša ierīce (izņemot atgāzu recirkulāciju un turbokompresorus), kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas, bet ir uzstādīta lejpus motora izplūdes kolektoriem;

67)

“iejaukšanās darbībā” ir emisiju kontroles sistēmas, tostarp jebkādas programmatūras vai citu šādas sistēmas vadības bloku, dezaktivēšana, pielāgošana vai mainīšana, kā rezultātā, ar nolūku vai nejauši, pasliktinās motora emisiju raksturlielumi;

68)

“testa cikls” ir secīgi testa punkti, katrs ar noteiktu motora griešanās ātrumu un griezes momentu, ko motors veic testa laikā stacionārās fāzes vai pārejas fāzes apstākļos;

69)

“testa cikls stacionārā fāzē” ir testa cikls, kurā motora griešanās ātrums un griezes moments tiek uzturēts galīgas nosacīti konstantu vērtību kopas satvarā. Testi stacionārā fāzē ir vai nu diskrētā režīma testi, vai pakāpeniski modālie testi;

70)

“testa cikls pārejas fāzē” ir testa cikls ar secīgām normalizētām motora griešanās ātruma un griezes momenta vērtībām, kas mainās ik sekundi;

71)

“karteris” ir norobežotas telpas motorā vai ārpus tā, kas savienotas ar eļļas tvertni, izmantojot iekšējus vai ārējus cauruļvadus, caur kuriem var izplūst gāzes un tvaiki;

72)

“reģenerācija” ir notikums, kura laikā mainās emisiju līmeņi, kamēr tiek atiestatīta atgāzu pēcapstrādes sistēmas darbība, un ko var klasificēt kā nepārtrauktu reģenerāciju vai neregulāru (periodisku) reģenerāciju;

73)

“emisijas noturības periods” vai “EDP” ir stundu skaits, vai attiecīgā gadījumā attālums, ko izmanto nolietošanas koeficientu noteikšanai;

74)

“nolietošanas koeficienti” ir koeficientu kopums, kas norāda uz attiecību starp emisijām emisijas noturības perioda sākumā un beigās;

75)

“virtuāla testēšana” ir datorsimulācijas, tostarp aprēķini, kas veikti, lai uzskatāmi parādītu motora veiktspējas līmeni, kā palīglīdzeklis lēmumu pieņemšanā bez fiziska motora izmantošanas nepieciešamības.

4. pants

Motoru kategorijas

1.   Šīs regulas vajadzībām piemēro šādas motoru kategorijas, kas sīkāk iedalītas I pielikumā norādītajās apakškategorijās:

1)   NRE kategorija”:

a)

motori autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, kas paredzēti un ir piemēroti virzībai pa ceļu vai citādi, kas nav izslēgti saskaņā ar 2. panta 2. punktu un kas nav ietverti nevienā citā šā punkta 2)–10) apakšpunktā norādītajā kategorijā;

b)

motori, kuru standarta jauda ir mazāka nekā 560 kW un kurus izmanto V posma IWP, IWA, RLL vai RLR kategorijas motoru vietā;

2)   NRG kategorija”: motori, kuru standarta jauda ir lielāka nekā 560 kW, izmantošanai tikai ģeneratoru iekārtās; motorus ģeneratoru iekārtām, izņemot tos, kuru raksturlielumi atbilst minētajiem raksturlielumiem, ietver NRE vai NRS kategorijā atbilstīgi to raksturlielumiem;

3)   NRSh kategorija”: pārnēsājami DA motori, kuru standarta jauda ir mazāka nekā 19 kW, izmantošanai tikai pārnēsājamā tehnikā;

4)   NRS kategorija”: DA motori, kuru standarta jauda ir mazāka nekā 56 kW un kuri nav iekļauti NRSh kategorijā;

5)   IWP kategorija”:

a)

motori izmantošanai tikai iekšējo ūdensceļu kuģos to tiešai vai netiešai piedziņai vai kas paredzēti to tiešai vai netiešai piedziņai un kuru standarta jauda ir 19 kW vai lielāka;

b)

motori, kurus izmanto IWA kategorijas motoru vietā, ar noteikumu, ka tie atbilst 24. panta 8. punktam;

6)   IWP kategorija”: palīgmotori izmantošanai tikai iekšējo ūdensceļu kuģos un kuru standarta jauda ir 19 kW vai lielāka;

7)   RLL kategorija”: motori tikai izmantošanai lokomotīvēs to piedziņai vai kas paredzēti to piedziņai;

8)   RLR kategorija”:

a)

motori izmantošanai tikai automotrisēs to piedziņai vai kas paredzēti to piedziņai;

b)

motori, ko izmanto V posma RLL kategorijas motoru vietā;

9)   SMB kategorija”: DA motori, kas paredzēti tikai izmantošanai aerokamanās; motorus aerokamanām, izņemot DA motorus, ietver NRE kategorijā;

10)   ATS kategorija”: DA motori, kas paredzēti tikai izmantošanai ATV un SbS; motorus ATV un SbS, izņemot DA motorus, ietver NRE kategorijā.

2.   Konkrētai kategorijai piederošu motoru ar mainīgu griešanās ātrumu var izmantot tai pašai kategorijai piederoša motora ar nemainīgu griešanās ātrumu vietā.

IWP kategorijas motori ar mainīgu griešanās ātrumu, ko izmanto darbībai ar nemainīgu griešanās ātrumu, papildus atbilst attiecīgi 24. panta 7. punktam vai 24. panta 8. punktam.

3.   Motorus dzelzceļa palīgtransportlīdzekļiem un automotrišu un lokomotīvju palīgmotorus ietver NRE vai NRS kategorijā atbilstīgi to raksturlielumiem.

II NODAĻA

VISPĀRĪGI PIENĀKUMI

5. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis izveido vai norīko apstiprinātājiestādes un tirgus uzraudzības iestādes saskaņā ar šo regulu.

2.   Dalībvalstis paziņo Komisijai par 1. punktā minēto apstiprinātājiestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu izveidi un norīkošanu, tostarp to nosaukumus, pasta un elektroniskā pasta adreses un atbildības jomas. Komisija publicē apstiprinātājiestāžu sarakstu un datus par tām savā tīmekļa vietnē.

3.   Dalībvalstis atļauj laist tirgū tikai:

a)

motorus, uz ko attiecas derīgs ES tipa apstiprinājums, kurš piešķirts saskaņā ar šo regulu, neatkarīgi no tā, vai tie jau ir uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai vai nav; un

b)

autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai ir uzstādīti a) apakšpunktā minētie motori.

4.   Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai netraucē laist tirgū:

a)

motorus ar pamatojumu, kas saistīts ar uzbūves un darbības aspektiem, uz kuriem attiecas šī regula, ja minētie motori atbilst tajā ietvertajām prasībām;

b)

autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku ar pamatojumu, kas saistīts ar šādai tehnikai uzstādītu motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju aspektiem, ja minētie motori ietilpst šīs regulas darbības jomā un atbilst tajā ietvertajām prasībām.

5.   Dalībvalstis organizē un veic tirgū esošo motoru tirgus uzraudzību un kontroli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 765/2008 III nodaļu.

6. pants

Apstiprinātājiestāžu pienākumi

1.   Apstiprinātājiestādes nodrošina, lai izgatavotāji, kas iesniedz pieteikumus ES tipa apstiprināšanai, ievērotu atbilstību šai regulai.

2.   Apstiprinātājiestādes piešķir ES tipa apstiprinājumu tikai tiem motoru tipiem vai motoru saimēm, kas atbilst šai regulai.

3.   Apstiprinātājiestādes, izmantojot IMI, dara publiski pieejamu visu to motoru tipu un motoru saimju reģistru, kuriem piešķirts, pagarināts vai atsaukts ES tipa apstiprinājums vai attiecībā uz kuriem ES tipa apstiprinājuma pieteikums ir noraidīts.

Minētajā reģistrā ir vismaz šāda informācija:

a)

izgatavotāja vārds un adrese un uzņēmuma nosaukums, ja tas ir atšķirīgs;

b)

izgatavotājam piederošais(-ie) komercnosaukums(-i) vai, attiecīgā gadījumā, preču zīme(-es);

c)

to motoru tipu nosaukums, uz kuriem attiecas motora tipa ES tipa apstiprinājums vai attiecīgā gadījumā motoru saimes ES tipa apstiprinājums;

d)

motoru kategorija;

e)

ES tipa apstiprinājuma numurs, tostarp jebkādus tā pagarinājumu numurus;

f)

ES tipa apstiprinājuma piešķiršanas, pagarināšanas, atteikuma vai atsaukšanas datums; un

g)

24. panta 12. punktā minētā testa ziņojuma iedaļas “Vispārēja informācija par motoru” un “Emisijas galarezultāts” saturs.

7. pants

Tirgus uzraudzības iestāžu pienākumi

1.   Tirgus uzraudzības iestādes pienācīgā mērogā, pamatojoties uz paraugu pienācīgu procentuālo daļu, veic motoru dokumentārās pārbaudes un vajadzības gadījumā – fiziskās un laboratoriskās pārbaudes. Veicot minētās darbības, tās ņem vērā noteiktos riska novērtēšanas principus, jebkādas sūdzības un jebkādu citu saistīto informāciju.

2.   Tirgus uzraudzības iestādes var pieprasīt ekonomikas dalībniekiem nodrošināt tādu dokumentu un informācijas pieejamību, kā tās to uzskata par vajadzīgu, lai īstenotu iestāžu darbības.

8. pants

Izgatavotāju vispārīgie pienākumi

1.   Izgatavotāji nodrošina, ka, laižot tirgū motorus, tie ir izgatavoti un apstiprināti saskaņā ar šo regulu.

2.   Ja izgatavotāji motorā, uz kuru attiecas ES tipa apstiprinājums, izdara izmaiņas, kuru rezultātā tas turpmāk kvalificējas kā citai kategorijai vai apakškategorijai piederošs, viņu pienākums ir nodrošināt, lai motors atbilstu attiecīgās kategorijas vai apakškategorijas prasībām.

Ja juridiska persona motorā izdara izmaiņas, kuru rezultātā tas vairs neatbilst saskaņā ar tā kategoriju vai apakškategoriju piemērojamām emisiju robežvērtībām, minēto personu uzskata par atbildīgu par to, lai tiktu atjaunota atbilstība minētajām emisiju robežvērtībām.

3.   Izgatavotāji atbild apstiprinātājiestādei par visiem ES tipa apstiprināšanas procesa aspektiem un ražošanas atbilstības nodrošināšanu neatkarīgi no tā, vai viņi ir tieši iesaistīti visos motora izgatavošanas posmos.

4.   Izgatavotāji nodrošina, lai būtu izveidotas procedūras, kas sērijveida ražošanā nodrošina pastāvīgu atbilstību apstiprinātajam tipam, un procedūras ekspluatācijā esošu motoru emisiju uzraudzībai saskaņā ar 19. pantu.

Saskaņā ar VI nodaļu tiek ņemtas vērā motora tipa konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas prasībās, uz kurām atsaucoties deklarēta motora tipa atbilstība.

5.   Papildus tiesību aktos noteiktajam marķējumam, kas minēts 32. pantā, izgatavotāji uz motoriem, ko tie izgatavojuši un laiž tirgū, norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi Savienībā, kur ar viņiem var sazināties, vai tad, ja tas nav iespējams, to norāda dokumentā, kas pievienots motoram.

6.   Pēc pamatota pieprasījuma izgatavotāji OAI iesniedz tiesību aktos noteiktā marķējuma dublikātu, kas minēts 15. panta 4. punktā.

7.   Kamēr izgatavotāji ir atbildīgi par motoru, tie nodrošina, ka tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību šai nodaļai un III nodaļai.

8.   Izgatavotāji uzglabā 23. panta 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā pielikumus un attiecīgā gadījumā 31. pantā minēto atbilstības apliecinājuma kopiju, nodrošinot, ka tie pieejami apstiprinātājiestādēm 10 gadu laikposmā pēc motora laišanas tirgū.

9.   Izgatavotāji pēc pamatota pieprasījuma ar apstiprinātājiestādes starpniecību valsts iestādēm nodrošina motora ES tipa apstiprinājuma sertifikāta kopiju. Minētā kopija ir valodā, kura pieprasījuma iesniedzējai valsts iestādei ir viegli saprotama.

10.   Motoru ES tipa apstiprināšanas nolūkā izgatavotāji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, lai pārstāvētu viņus darījumos ar apstiprinātājiestādi.

11.   Tirgus uzraudzības nolūkā izgatavotāji, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, ieceļ vienu pārstāvi, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā un kurš var būt 10. punktā minētais pārstāvis.

9. pants

Izgatavotāju pienākumi attiecībā uz motoriem, kas neatbilst prasībām

1.   Izgatavotājs, kuram ir iemesls uzskatīt vai kurš uzskata, ka kāds no tā motoriem, kas ir laisti tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic izmeklēšanu saistībā ar neatbilstības, par kuru radušās aizdomas, veidu un tās iespējamo rašanās pakāpi.

Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātu, izgatavotājs veic korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošajiem motoriem laikus ir panākta atbilstība ar apstiprināto motora tipu vai motoru saimi.

Izgatavotājs par izmeklēšanu nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kura piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, sniedzot izsmeļošu informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par jebkādiem veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta prasībām izgatavotājam nav jāveic korektīvi pasākumi attiecībā uz motoru, kas neatbilst šai regulai tādu pārveidojumu rezultātā, kas veikti pēc motora laišanas tirgū un ko izgatavotājs nebija pilnvarojis veikt.

10. pants

Izgatavotāju pārstāvju tirgus uzraudzības jautājumos pienākumi

Izgatavotāju pārstāvji tirgus uzraudzības jautājumos veic vismaz tādus uzdevumus, kuri noteikti no izgatavotāja saņemtajā rakstiskajā pilnvarojumā:

a)

nodrošina, ka 23. panta 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājuma sertifikātu un tā pielikumus un attiecīgā gadījumā, 31. pantā minēto atbilstības apliecinājuma kopiju var darīt pieejamu apstiprinātājiestādēm 10 gadu laikposmā pēc motora laišanas tirgū;

b)

pēc pamatota pieprasījuma sniedz apstiprinātājiestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu motora izgatavošanas atbilstību;

c)

pēc apstiprinātājiestāžu un tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma ar tām sadarbojas attiecībā uz visām darbībām, kas veiktas saskaņā ar pilnvarojumu.

11. pants

Importētāju vispārīgie pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgus motorus, kas saņēmuši ES tipa apstiprinājumu.

2.   Pirms tirgū tiek laists motors, kam piešķirts ES tipa apstiprinājums, importētāji nodrošina, lai:

a)

būtu pieejams 23. panta 1. punktā minētais ES tipa apstiprinājuma sertifikāts un tā pielikumi;

b)

motoram būtu 32. pantā minētais tiesību aktā noteiktais marķējums;

c)

motors atbilstu 8. panta 5. punktam.

3.   Importētāji 10 gadu laikposmā pēc motora laišanas tirgū attiecīgā gadījumā glabā 31. pantā minēto atbilstības apliecinājuma kopiju, nodrošinot, ka tā ir pieejama apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm, un nodrošina, ka 23. panta 1. punktā minētais ES tipa apstiprinājuma sertifikāts un tā pielikumi var būt pieejami minētajām iestādēm pēc pieprasījuma.

4.   Importētāji uz motora norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un adresi, kurā ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda motoram pievienotā dokumentā.

5.   Importētāji nodrošina, ka motoram tiek pievienotas 43. pantā minētās instrukcijas un informācija.

6.   Kamēr importētāji ir atbildīgi par motoru, tie nodrošina, ka tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību šai nodaļai vai III nodaļai.

7.   Pēc pamatota pieprasījuma importētāji pieprasījuma iesniedzējai valsts iestādei sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu motora atbilstību. Minētā informācija un dokumentācija ir valodā, kura pieprasījuma iesniedzējai valsts iestādei ir viegli saprotama.

12. pants

Importētāju pienākumi attiecībā uz motoriem, kas neatbilst prasībām

1.   Importētājs, kuram ir iemesls uzskatīt vai kurš uzskata, ka motors neatbilst šai regulai un jo īpaši ka tas neatbilst tā ES tipa apstiprinājumam, nelaiž motoru tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība.

Importētājs bez liekas kavēšanās informē izgatavotāju un tirgus uzraudzības iestādes, kā arī apstiprinātājiestādi, kas piešķīra attiecīgo ES tipa apstiprinājumu.

2.   Importētājs, kuram ir iemesls uzskatīt vai kurš uzskata, ka motors, ko viņš ir laidis tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic izmeklēšanu saistībā ar neatbilstības, par kuru radušās aizdomas, veidu un tās iespējamo rašanās pakāpi.

Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātu, importētājs veic korektīvus pasākumus un informē par to izgatavotāju, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošajiem motoriem laikus ir panākta atbilstība ar apstiprināto motora tipu vai motoru saimi.

13. pants

Izplatītāju vispārīgie pienākumi

1.   Izplatītāji, darot motoru pieejamu tirgū, pietiekami rūpīgi ievēro šīs regulas prasības.

2.   Pirms motoru darīt pieejamu tirgū izplatītāji pārbauda, vai:

a)

izgatavotājs ir ievērojis 8. panta 5. punktu;

b)

attiecīgā gadījumā importētājs ir ievērojis 11. panta 2. un 4. punktu;

c)

motoram ir 32. pantā minētais tiesību aktā noteiktais marķējums;

d)

43. pantā minētā informācija un instrukcijas ir pieejamas valodā, kas OAI ir viegli saprotama.

3.   Kamēr izplatītāji ir atbildīgi par motoru, tie nodrošina, ka tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību šai nodaļai vai III nodaļai.

4.   Pēc pamatota pieprasījuma izplatītāji nodrošina, lai izgatavotājs pieprasījuma iesniedzējai valsts iestādei sniegtu 8. panta 8. punktā norādīto dokumentāciju vai importētājs pieprasījuma iesniedzējai valsts iestādei sniegtu 11. panta 3. punktā norādīto dokumentāciju.

14. pants

Izplatītāju pienākumi attiecībā uz motoriem, kas neatbilst prasībām

1.   Izplatītājs, kuram ir iemesls uzskatīt vai kurš uzskata, ka motors neatbilst šai regulai, motoru nedara pieejamu tirgū, pirms nav panākta tā atbilstība.

2.   Izplatītājs informē izgatavotāju vai izgatavotāja pārstāvi, ja viņam ir iemesls uzskatīt vai viņš uzskata, ka motors, ko viņš ir darījis pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, lai nodrošinātu, ka tiek veikti korektīvi pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu ražošanā esošo motoru atbilstību apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei, saskaņā ar 9. vai 12. pantu.

15. pants

OAI pienākumi attiecībā uz motoru uzstādīšanu

1.   OAI uzstāda motorus ar ES tipa apstiprinājumu autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai saskaņā ar instrukcijām, ko izgatavotājs nodrošina saskaņā ar 43. panta 2. punktu un tā, ka netiek negatīvi ietekmēti motora darbības rādītāji attiecībā uz tā gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijām.

2.   Ja kāds OAI neievēro šā panta 1. punktā minētās instrukcijas, vai, uzstādot motoru autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, motorā izdara tādas izmaiņas, kuru rezultātā tiek negatīvi ietekmēti motora darbības rādītāji attiecībā uz tā gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisijām, OAI uzskata par izgatavotāju šīs regulas nolūkos un uz to jo īpaši attiecas 8. un 9. pantā noteiktie pienākumi.

3.   OAI uzstāda motorus ar ES tipa apstiprinājumu autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai vienīgi tādiem lietošanas veidiem, kas paredzēti 4. pantā.

4.   Ja 32. pantā minētais tiesību aktos noteiktais marķējums nav redzams, nenoņemot tehnikas sastāvdaļas, OAI autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai redzamā veidā piestiprina marķējuma dublikātu, kas noteikts minētajā pantā un attiecīgajā īstenošanas aktā un kuru nodrošina izgatavotājs.

5.   Ja saskaņā ar 58. panta 5. punktu tirgū tiek laista autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika ar uzstādītu pārejas laika motoru, OAI mehānisma marķējumā norāda autoceļiem neparedzēta mobilā mehānisma izgatavošanas datumu.

6.   Ja izgatavotājs motoru piegādā OAI atsevišķi no tā atgāzu pēcapstrādes sistēmas saskaņā ar 34. panta 3. punktu, OAI attiecīgā gadījumā sniedz izgatavotājam informāciju saistībā ar motora un tā atgāzu pēcapstrādes sistēmas montāžu.

16. pants

Izgatavotāju pienākumu piemērošana importētājiem un izplatītājiem

Importētājs vai izplatītājs, kurš dara pieejamu tirgū motoru ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai kurš šādu motoru pārveido tā, ka var tikt ietekmēta tā atbilstība piemērojamajām prasībām, šīs regulas nolūkos tiek uzskatīts par izgatavotāju un viņam jo īpaši nosaka 8. un 9. pantā paredzētos pienākumus.

17. pants

Ekonomikas dalībnieku un OAI paziņošanas pienākums

Ekonomikas dalībnieki un OAI piecu gadu laikposmā pēc tirgū laišanas dienas pēc pieprasījuma paziņo apstiprinātājiestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm informāciju par:

a)

jebkuru ekonomikas dalībnieku, kas tiem piegādājis motoru;

b)

jebkuru ekonomikas dalībnieku vai – kad to iespējams identificēt – jebkuru OAI, kam tie piegādājuši motoru.

III NODAĻA

PAMATPRASĪBAS

18. pants

Izplūdes gāzu emisiju prasības ES tipa apstiprinājuma nolūkā

1.   Izgatavotāji nodrošina, ka motora tipi un motoru saimes ir konstruēti, izgatavoti un montēti tā, lai tie atbilstu II nodaļā un šajā nodaļā noteiktajām prasībām.

2.   Motoru tipi un motoru saimes, sākot no dienām, kad tirgū laiž III pielikumā norādītos motorus, nepārsniedz izplūdes gāzu emisiju robežvērtības, ko apzīmē kā V posmu un kas noteiktas II pielikumā.

Ja saskaņā ar rādītājiem, kas definē motoru saimi un kas noteikti attiecīgajā īstenošanas aktā, kāda motoru saime aptver vairāk nekā vienu jaudas diapazonu, cilmes motors (ES tipa apstiprinājuma nolūkā) un visi tās pašas saimes motoru tipi (ražošanas atbilstības nolūkā) attiecībā uz piemērojamiem jaudas diapazoniem:

a)

atbilst visstingrākajām emisiju robežvērtībām;

b)

tiek testēti, izmantojot testa ciklus, kas atbilst visstingrākajām emisiju robežvērtībām;

c)

tiek saistīti ar agrākajiem piemērojamajiem ES tipa apstiprinājuma un tirgū laišanas datumiem, kā norādīts III pielikumā.

3.   Motoru tipu un motoru saimju izplūdes gāzu emisijas mēra, pamatojoties uz 24. pantā norādītajiem testa cikliem un saskaņā ar 25. pantu.

4.   Motoru tipus un motoru saimes konstruē un aprīko ar emisiju kontroles stratēģijām tā, lai pēc iespējas novērstu iejaukšanos tajos. Izslēgšanas stratēģiju izmantošana ir aizliegta.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīku informāciju attiecībā uz rādītājiem, kas jāizmanto motoru tipu un motoru saimju definēšanai, tostarp to darbības režīmu definēšanai, un sīku tehnisku informāciju iejaukšanās novēršanai, kā minēts šā panta 4. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

19. pants

Ekspluatācijā esošu motoru emisiju uzraudzība

1.   Gāzveida piesārņotāju emisijas no motoriem, kas pieder pie V posma emisiju motoru tipiem vai motoru saimēm, kam piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu, uzrauga, testējot ekspluatācijā esošus motorus, kas uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai un kurus darbina to normālajos darbības ciklos. Šādu testēšanu, par kuru ir atbildīgs izgatavotājs un ko veic saskaņā ar apstiprinātājiestādes prasībām, veic motoriem, kas ir pareizi uzturēti, un tā atbilst noteikumiem par motoru atlasi, testa procedūrām un rezultātu paziņošanu dažādām motoru kategorijām.

Komisija veic izmēģinājuma programmas nolūkā izstrādāt atbilstīgas testa procedūras tām motoru kategorijām un apakškategorijām, attiecībā uz kurām šādas testa procedūras nav ieviestas.

Komisija īsteno uzraudzības programmas katrai motoru kategorijai, lai noteiktu, kādā mērā emisijas, ko mēra testa ciklā, atbilst emisijām, ko mēra reālajā darbībā. Ar minētajām programmām un to rezultātiem ik gadu iepazīstina dalībvalstis un pēc tam paziņo sabiedrībai.

2.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, lai šo regulu papildinātu ar sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz motoru atlasi, testa procedūrām un rezultātu paziņošanu, kā norādīts šā panta 1. punktā. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

IV NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PROCEDŪRAS

20. pants

ES tipa apstiprinājuma pieteikums

1.   Izgatavotāji iesniedz atsevišķu pieteikumu par katru motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājuma saņemšanu dalībvalsts apstiprinātājiestādei un katram pieteikumam pievieno 21. pantā norādīto informācijas mapi. Par konkrēta motora tipu vai attiecīgā gadījumā motoru saimi iesniedz tikai vienu pieteikumu, un to iesniedz tikai vienā apstiprinātājiestādē.

2.   Izgatavotāji tehniskajam dienestam, kas atbild par ES tipa apstiprinājuma testu veikšanu, dara pieejamu motoru, kurš atbilst motora tipam vai, motoru saimes gadījumā, cilmes motora raksturlielumiem, kas aprakstīti 21. pantā minētajā informācijas mapē.

3.   Iesniedzot motoru saimes ES tipa apstiprinājuma pieteikumu, ja apstiprinātājiestāde nosaka, ka attiecībā uz izvēlēto cilmes motoru, kas minēts šā panta 2. punktā, iesniegtais pieteikums pilnībā nepārstāv 21. pantā minētajā informācijas mapē aprakstīto motoru saimi, izgatavotāji dara pieejamu citu cilmes motoru un vajadzības gadījumā papildu cilmes motoru, ko apstiprinātājiestāde uzskata par motoru saimi pārstāvošu motoru.

4.   Vienā mēnesī no brīža, kad sāk izgatavot apstiprināto motora tipu vai motoru saimi, izgatavotāji apstiprinātājiestādei, kas piešķīra minētā motora tipa vai attiecīgā gadījumā motoru saimes ES tipa apstiprinājumu, iesniedz sākotnējo plānu ekspluatācijā esošu motoru uzraudzībai.

21. pants

Informācijas mape

1.   Pieteikuma iesniedzējs iesniedz apstiprinātājiestādei informācijas mapi, kurā iekļauts:

a)

informācijas dokuments, kurā ietverts etalondegvielu saraksts un, kad to pieprasījis izgatavotājs, jebkuras citas konkrētas degvielas, degvielas maisījumi vai degvielas emulsijas, kas minētas 25. panta 2. punktā un aprakstītas saskaņā ar 25. panta 4. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem (“informācijas dokuments”);

b)

visi attiecīgie dati, rasējumi, fotoattēli un cita informācija saistībā ar motora tipu un attiecīgā gadījumā cilmes motoru;

c)

jebkāda papildinformācija, ko apstiprinātājiestāde pieprasa saistībā ar pieteikuma procedūru ES tipa apstiprinājumam.

2.   Informācijas mapi var iesniegt papīra formā vai elektroniskā formātā atkarībā no tā, kā to pieņem tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka informācijas dokumenta un informācijas mapes paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

V NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA PROCEDŪRU NORISE

22. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Apstiprinātājiestāde, saņemot pieteikumu, piešķir ES tipa apstiprinājumu visiem motoru tipiem vai motoru saimēm, kas atbilst katram no šādiem nosacījumiem:

a)

informācijas mapē norādītajiem datiem;

b)

šīs regulas prasībām, un jo īpaši 26. pantā minētajai ražošanas atbilstībai.

2.   Ja motors atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, apstiprinātājiestādes nenosaka nekādas citas ES tipa apstiprinājuma prasības attiecībā uz izplūdes gāzu emisijām autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, kurai ir uzstādīts šāds motors.

3.   Pēc datumiem, kuri III pielikumā izklāstīti motoru ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz katru motora apakškategoriju, apstiprinātājiestādes nepiešķir ES tipa apstiprinājumu motora tipam vai motoru saimei, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

4.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātus numurē saskaņā ar harmonizētu sistēmu, kas jānosaka Komisijai.

5.   Apstiprinātājiestāde, izmantojot IMI:

a)

pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm vienā mēnesī no atbilstīga ES tipa apstiprinājuma sertifikāta izdošanas dara pieejamu sarakstu ar ES tipa apstiprinājumiem, ko tā piešķīrusi vai attiecīgā gadījumā pagarinājusi;

b)

bez kavēšanās dara pieejamu pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm sarakstu ar ES tipa apstiprinājumiem, kurus tā atteikusi piešķirt vai atsaukusi, kā arī sava lēmuma pamatojumu;

c)

vienā mēnesī pēc tam, kad saņemts pieprasījums no citas dalībvalsts apstiprinātājiestādes, nosūta tai motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājuma sertifikāta (ja tāds ir) kopiju, kā arī 6. punktā minēto informācijas paketi attiecībā uz katru motora tipu vai motoru saimi, ko tā apstiprinājusi, atteikusies apstiprināt vai kura ES tipa apstiprinājumu tā atsaukusi;

6.   Apstiprinātājiestāde sagatavo informācijas paketi, kurā ietilpst informācijas mape ar testa ziņojumu un visa pārējā dokumentācija, ko tehniskais dienests vai apstiprinātājiestāde pievieno informācijas mapei savu pienākumu veikšanas gaitā (“informācijas pakete”).

Informācijas paketē ir satura rādītājs, kurā uzskaitīts tās saturs, kas atbilstīgi numurēts vai citādi apzīmēts, lai skaidri identificētu visas lapas un katra dokumenta formātu, lai nodrošinātu pārskatu par ES tipa apstiprinājuma pārvaldības secīgajām darbībām, jo īpaši par pārskatīšanas un atjaunināšanas datumiem.

Apstiprinātājiestāde nodrošina, ka informācijas paketē iekļautā informācija ir pieejama vismaz 25 gadu laikposmā pēc attiecīgā ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

7.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

a)

metodi 4. punktā minētās saskaņotās numerācijas sistēmas noteikšanai;

b)

5. punktā minētos paraugus un datu struktūru datu apmaiņai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

23. pants

Konkrēti noteikumi attiecībā uz ES tipa apstiprinājuma sertifikātu

1.   ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievieno šādus pielikumus:

a)

informācijas paketi;

b)

attiecīgā gadījumā – personu, kas ir pilnvarotas parakstīt 31. pantā minētos atbilstības apliecinājumus, vārdus, uzvārdus un parakstu paraugus, kā arī norādi par personu amatu uzņēmumā.

2.   Komisija nosaka ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugu.

3.   Attiecībā uz katru apstiprināto motora tipu vai motoru saimi apstiprinātājiestāde:

a)

aizpilda visas attiecīgās ES tipa apstiprinājuma sertifikāta iedaļas un pievieno testa ziņojumu;

b)

sagatavo informācijas paketes satura rādītāju;

c)

aizpildīto sertifikātu kopā ar pielikumiem bez kavēšanās izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

4.   Ja ES tipa apstiprinājumam saskaņā ar 35. pantu ir noteikti kādi derīguma termiņa ierobežojumi vai ja motora tipam vai motoru saimei ir piešķirti atbrīvojumi no dažām šīs regulas prasībām, minētos ierobežojumus vai atbrīvojumus norāda ES tipa apstiprinājuma sertifikātā.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 2. punktā minēto ES tipa apstiprinājuma sertifikāta paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

24. pants

ES tipa apstiprinājumiem nepieciešamie testi

1.   Atbilstību šajā regulā paredzētajām tehniskajām prasībām pierāda ar pilnvarotu tehnisko dienestu veiktiem attiecīgiem testiem. Mērījumu un testa procedūras un konkrētais aprīkojums un līdzekļi minēto testu veikšanai, ir noteikti 25. pantā.

2.   Izgatavotājs apstiprinātājiestādei dara pieejamu tādu motoru daudzumu, kāds vajadzīgs saskaņā ar attiecīgajiem deleģētajiem aktiem, lai veiktu vajadzīgos testus.

3.   Vajadzīgos testus veic ar motoriem, kas precīzi atbilst apstiprināmajam motora tipam vai attiecīgā gadījumā motoru saimes cilmes motoram.

Neatkarīgi no pirmās daļas izgatavotājs, vienojoties ar apstiprinātājiestādi, var izvēlēties motoru, kas, lai gan precīzi neatbilst apstiprināmajam motora tipam vai attiecīgā gadījumā motoru saimes cilmes motoram, tomēr apvieno vairākas visnelabvēlīgākās iezīmes attiecībā uz vajadzīgo veiktspējas līmeni. Var izmantot virtuālas testēšanas metodes, lai palīdzētu pieņemt lēmumu atlases procesā.

4.   Testa cikli, ko piemēro nolūkā veikt ES tipa apstiprinājuma testus, ir norādīti IV pielikumā. Testa ciklus, ko piemēro katram motora tipam, kas iekļauts ES tipa apstiprinājumā, norāda informācijas dokumentā.

5.   Motoru, kas precīzi atbilst motora tipam vai attiecīgā gadījumā motoru saimes cilmes motoram, vai motoru, kas izvēlēts saskaņā ar 3. punkta otro daļu, testē ar dinamometru, izmantojot piemērojamo autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa ciklu stacionārā fāzē, kas norādīts IV pielikuma IV-1.–IV-10. tabulā. Izgatavotājs var izvēlēties, vai minēto testu veikt, izmantojot diskrētā režīma vai pakāpeniska modālā testa metodi. Izņemot 7. un 8. punktā minētos gadījumus, konkrētas kategorijas motors ar mainīgu griešanās ātrumu, ko izmanto darbībai ar nemainīgu griešanās ātrumu tajā pašā kategorijā, nav jātestē, izmantojot piemērojamo testa ciklu stacionārā fāzē ar nemainīgu griešanās ātrumu.

6.   Ja ir motors ar nemainīgu griešanās ātrumu, kam ir regulators, kuru var iestatīt alternatīvā griešanās ātrumā, 5. punkta prasības izpilda katrā piemērojamā nemainīgajā griešanās ātrumā, un informācijas dokumentā norāda griešanās ātrumus, kurus piemēro katram motora tipam.

7.   Ja ir IWP kategorijas motors, kuru paredzēts izmantot darbībai gan ar mainīgu griešanās ātrumu, gan ar nemainīgu griešanās ātrumu, 5. punkta prasības izpilda katrā piemērojamā testa ciklā stacionārā fāzē atsevišķi, un informācijas dokumentā norāda katru testa ciklu stacionārā fāzē, attiecībā uz kuru minētās prasības ir izpildītas.

8.   Ja ir IWP kategorijas motors, kuru paredzēts izmantot IWA kategorijas motora vietā saskaņā ar 4. panta 2. punktu, 5. punkta prasības izpilda atsevišķi katrā piemērojamā testa ciklā stacionārā fāzē, kā norādīts IV pielikuma IV-5. un IV-6. tabulā, un informācijas dokumentā norāda katru testa ciklu stacionārā fāzē, attiecībā uz kuru minētās prasības ir izpildītas.

9.   Izņemot motorus, kuru tips apstiprināts, ievērojot 34. panta 5. un 6. punktu, NRE kategorijas motorus ar mainīgu griešanās ātrumu, kuru lietderīgā jauda ir 19 kW vai lielāka, taču nepārsniedz 560 kW, papildus šā panta 5. punkta prasību izpildei testē arī ar dinamometru, izmantojot testa ciklu pārejas fāzē, kā norādīts IV pielikuma IV-11. tabulā.

10.   NRS-v-2b un NRS-v-3 apakškategorijas motorus, kuru maksimālais griešanās ātrums ir 3 400 apgriezienu minūtē vai mazāk, papildus 5. punkta prasību izpildei testē arī ar dinamometru, izmantojot testa ciklu pārejas fāzē, kā norādīts IV pielikuma IV-12. tabulā.

11.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot sīki izstrādātas tehniskās specifikācijas un raksturlielumus šajā pantā minētajiem testa cikliem stacionārā un pārejas fāzē, ietverot atbilstīgo metodi motora slodzes un ātruma iestatījumu noteikšanai. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

12.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka vienotu testa ziņojuma formātu, kas nepieciešams ES tipa apstiprinājumam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

25. pants

ES tipa apstiprinājuma mērījumu un testu veikšana

1.   Izplūdes gāzu emisijas testu galarezultātus motoriem, uz kuriem attiecas šī regula, aprēķina, laboratorijas testa rezultātiem piemērojot visu turpmāk minēto:

a)

kartera gāzu emisijas, ja tas prasīts 3. punktā un ja nav jau iekļauts laboratorijas mērījumā;

b)

jebkādu vajadzīgo korekcijas koeficientu, ja tas prasīts 3. punktā un ja motorā ir ietverta reģenerējoša atgāzu pēcapstrādes sistēma;

c)

visiem motoriem – nolietošanas koeficientus, kas atbilst V pielikumā precizētajiem emisiju noturības periodiem.

2.   Motora tipa vai motoru saimes testēšana, lai noteiktu, vai tā atbilst šajā regulā norādītajām emisiju robežvērtībām, jāveic, attiecīgā gadījumā izmantojot šādas etalondegvielas vai degvielas kombinācijas:

a)

dīzeļdegviela,

b)

benzīns,

c)

benzīna/eļļas maisījums divtaktu DA motoriem,

d)

dabasgāze/biometāns,

e)

sašķidrinātā naftas gāze (SNG),

f)

etanols.

Motora tipam vai motoru saimei ir jāatbilst arī izplūdes gāzu emisiju robežvērtībām, kas šajā regulā noteiktas attiecībā uz jebkādām citām konkrētām degvielām, degvielas maisījumiem vai degvielas emulsijām, kuras izgatavotājs iekļāvis ES tipa apstiprinājuma pieteikumā un aprakstījis informācijas mapē.

3.   Veicot mērījumus un testus, ievēro tehniskās prasības attiecībā uz:

a)

aparatūru un procedūrām testu veikšanai;

b)

aparatūru un procedūrām emisiju mērīšanai un paraugošanai;

c)

metodēm datu novērtēšanai un aprēķiniem;

d)

metodēm nolietošanas koeficientu noteikšanai;

e)

NRE, NRG, IWP, IWA, RLR, NRS, NRSh, SMB un ATS kategoriju motoriem, kas atbilst V posma emisiju robežvērtībām, kā noteikts II pielikumā:

i)

metodes kartera gāzu emisiju ņemšanai vērā;

ii)

metodes atgāzu pēcapstrādes sistēmu nepārtrauktās vai neregulārās reģenerācijas noteikšanai un ņemšanai vērā;

f)

elektroniski vadāmiem NRE, NRG, IWP, IWA, RLL un RLR kategorijas motoriem, kuri atbilst V posma emisiju robežvērtībām, kā noteikts II pielikumā, un kuros izmanto elektronisko vadību, lai noteiktu gan degvielas iesmidzināšanas daudzumu, gan brīdi, vai kuros izmanto elektronisko vadību, lai aktivizētu, deaktivizētu vai regulētu NOx samazināšanai izmantoto emisiju kontroles sistēmu:

i)

emisijas kontroles stratēģijas, un iekļauj dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu minētās stratēģijas;

ii)

NOx kontroles pasākumi, un iekļauj izmantoto metodi minēto kontroles pasākumu pierādīšanai;

iii)

joma, kas saistīta ar attiecīgo autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa ciklu stacionārā fāzē, kurā tiek kontrolēts daudzums, par kādu emisijas drīkst pārsniegt II pielikumā noteiktās emisiju robežvērtības;

iv)

tehniskā dienesta izvēlēti papildu mērījumu punkti no kontroles jomas emisiju stenda testa laikā.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, izklāstot:

a)

emisiju laboratorijas testa rezultātu pielāgošanas metodoloģiju, lai iekļautu 1. punkta c) apakšpunktā minētos nolietošanas koeficientus;

b)

2. punktā minēto etalondegvielu tehniskos raksturlielumus un attiecīgā gadījumā prasības jebkādu citu konkrētu degvielu, degvielas maisījumu vai degvielas emulsiju aprakstam, kas aprakstītas informācijas mapē;

c)

sīki izstrādātas tehniskās prasības un raksturlielumus mērījumu un testu veikšanai, kā minēts 3. punktā;

d)

PN mērījumiem izmantoto metodi, ņemot vērā specifikācijas, kas norādītas ANO EEK Noteikumu Nr. 49 06. sērijā;

e)

sīki izstrādātas tehniskās prasības, ko piemēro divu degvielu motoru vai ar gāzi darbināmu vienas degvielas motoru testēšanai, kā minēts II pielikumā.

Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

26. pants

Ražošanas atbilstības pasākumi

1.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos pasākumus attiecībā uz minēto ES tipa apstiprinājumu, lai –vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm – pārliecinātos, ka ir veikti atbilstīgi pasākumi, kas nodrošina to, ka ražošanā esošie motori būs atbilstīgi apstiprinātajam tipam attiecībā uz šīs regulas prasībām.

2.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic nepieciešamos pasākumus attiecībā uz minēto ES tipa apstiprinājumu, lai pārliecinātos, ka izgatavotāja izdotie atbilstības apliecinājumi atbilst 31. pantam.

3.   Apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus attiecībā uz minēto ES tipa apstiprinājumu, lai – vajadzības gadījumā sadarbojoties ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm – pārliecinātos, ka šā panta 1. punktā minētie pasākumi joprojām ir piemēroti, lai ražošanā esošie motori joprojām atbilstu apstiprinātajam tipam un lai, attiecīgā gadījumā, atbilstības apliecinājumi joprojām atbilstu 31. pantam.

4.   Lai apliecinātu motora atbilstību apstiprinātajam tipam, apstiprinātājiestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, ar izgatavotāja telpās, tostarp izgatavotāja ražošanas iekārtās, ņemtiem paraugiem var veikt jebkādas pārbaudes vai testus, kas vajadzīgi ES tipa apstiprināšanai.

5.   Ja apstiprinātājiestāde, kas ir piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, konstatē, ka netiek veikti 1. punktā minētie pasākumi, ka tie būtiski atšķiras no 1. punktā minētās saskaņotās kārtības, ka tos vairs neveic vai ka tie vairs nav uzskatāmi par piemērotiem, pat ja ražošana tiek turpināta, tā vai nu veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pareizu ražošanas atbilstības procedūras norisi, vai atsauc ES tipa apstiprinājumu.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot sīki izstrādātus veicamos pasākumus un procedūras, kas jāīsteno apstiprinātājiestādēm, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošie motori atbilst apstiprinātajam tipam. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

VI NODAĻA

ES TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪJUMI UN DERĪGUMS

27. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Izgatavotājs nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, par jebkuru izmaiņu informācijas paketē norādītajos datos.

Šādas izmaiņas gadījumā minētā apstiprinātājiestāde pieņem lēmumu par to, kuras no 28. pantā minētajām procedūrām veikt.

Vajadzības gadījumā apstiprinātājiestāde pēc apspriešanās ar izgatavotāju var pieņemt lēmumu, ka ir jāizsniedz jauns ES tipa apstiprinājums.

2.   Pieteikumu ES tipa apstiprinājumu grozījumiem iesniedz tikai tai apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi sākotnējo ES tipa apstiprinājumu.

3.   Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka grozījuma veikšanai pārbaudes vai testi jāveic atkārtoti, tā attiecīgi informē izgatavotāju.

Regulas 28. pantā noteiktās procedūras piemēro vien tad, ja, pamatojoties uz minētajām pārbaudēm vai testiem, apstiprinātājiestāde secina, ka ES tipa apstiprinājuma prasības joprojām ir izpildītas.

28. pants

ES tipa apstiprinājumu pārskatīšana un pagarināšana

1.   Ja informācijas paketē norādītie dati ir mainījušies un nav jāatkārto pārbaudes vai testi, šādu grozījumu apzīmē ar terminu “pārskatīšana”.

Šādas pārskatīšanas gadījumā apstiprinātājiestāde bez liekas kavēšanās vajadzības gadījumā pārskata informācijas paketes attiecīgās lapas, katrā lapā skaidri norādot grozījuma būtību, un tā arī norāda pārskatīšanas datumu un iekļauj pārskatīto informācijas paketes satura rādītāju. Par atbilstīgu šā punkta prasībai uzskata konsolidētu un atjauninātu informācijas paketes versiju, kam pievienots sīks grozījumu apraksts.

2.   Šā panta 1. punktā minēto grozījumu apzīmē ar terminu “pagarināšana”, ja ir mainījušies informācijas paketē norādītie dati un ir kāds no šādiem gadījumiem:

a)

ir vajadzīgas papildu pārbaudes vai testi;

b)

ir mainījusies informācija, kas iekļauta ES tipa apstiprinājuma sertifikātā, bet ne tā pielikumos;

c)

attiecībā uz apstiprināto motora tipu vai motoru saimi sāk piemērot jaunu prasību, kas izklāstīta šajā regulā vai deleģētajos vai īstenošanas aktos, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu.

Pagarinājuma gadījumā apstiprinātājiestāde nosaka atjauninātu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kurā norādīts pagarinājuma numurs, kas papildināts atbilstīgi iepriekš piešķirto secīgo pagarinājumu skaitam. Minētajā ES tipa apstiprinājuma sertifikātā skaidri norāda pagarināšanas iemeslu un pagarināšanas dienu.

3.   Grozot informācijas paketes lapas vai nosakot konsolidētu un atjauninātu versiju, attiecīgi groza ES tipa apstiprinājuma sertifikātam pievienoto informācijas paketes satura rādītāju, lai norādītu jaunākā pagarinājuma vai pārskatīšanas datumu vai atjauninātās versijas jaunākās konsolidētās redakcijas datumu.

4.   Motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājumā nav jāveic grozījumi, ja 2. punkta c) apakšpunktā minētā jaunā prasība no tehniskā viedokļa neattiecas uz minēto motora tipu vai motoru saimi saistībā ar tā emisiju raksturlielumiem.

29. pants

Grozījumu izsniegšana un paziņošana

1.   ES tipa apstiprinājuma pārskatīšanas gadījumā, apstiprinātājiestāde bez liekas kavēšanās pieteikuma iesniedzējam izsniedz pārskatītos dokumentus vai attiecīgā gadījumā konsolidēto un atjaunināto versiju, tostarp pārskatīto informācijas paketes satura rādītāju, kā minēts 28. panta 1. punkta otrajā daļā.

2.   ES tipa apstiprinājuma pagarināšanas gadījumā, apstiprinātājiestāde bez liekas kavēšanās pieteikuma iesniedzējam izsniedz atjauninātu ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas minēts 28. panta 2. punktā, tostarp tā pielikumus un informācijas paketes satura rādītāju.

3.   Apstiprinātājiestāde, izmantojot IMI, paziņo pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm par jebkuru ES tipa apstiprinājumu grozījumu saskaņā ar 22. panta 5. punktu.

30. pants

ES tipa apstiprinājuma derīgums

1.   ES tipa apstiprinājumus izsniedz uz nenoteiktu laiku.

2.   Motora ES tipa apstiprinājums kļūst nederīgs ikvienā šādā gadījumā:

a)

ja kļūst obligātas jaunas prasības, ko piemēro apstiprinātam motora tipam vai attiecīgā gadījumā motoru saimei, lai tos laistu tirgū, un ES tipa apstiprinājumu nav iespējams attiecīgi pagarināt vai pārskatīt;

b)

ja apstiprināto motora tipu vai motoru saimi izbeidz ražot pilnīgi un brīvprātīgi;

c)

ja ES tipa apstiprinājuma derīgums beidzas, piemērojot ierobežojumu saskaņā ar 35. panta 3. punktu;

d)

ja ES tipa apstiprinājums ir atsaukts saskaņā ar 26. panta 5. punktu, 39. panta 1. punktu vai 40. panta 3. punktu.

3.   Ja motoru saimes ES tipa apstiprinājuma derīguma nosacījumi vairs netiek izpildīti attiecībā uz tikai vienu kādas motoru saimes motora tipu, tad attiecīgās motoru saimes ES tipa apstiprinājums kļūst nederīgs vienīgi attiecībā uz minēto konkrēto motora tipu.

4.   Ja pilnīgi izbeidz ražot kāda tipa motoru vai attiecīgā gadījumā motoru saimi, izgatavotājs par minēto izbeigšanu paziņo apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi attiecīgo ES tipa apstiprinājumu.

Vienā mēnesī no minētā paziņojuma saņemšanas apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājumu, attiecīgi informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes.

5.   Neskarot 4. punktu, ja motora tipa vai attiecīgā gadījumā motoru saimes ES tipa apstiprinājuma derīgums tuvojas beigām, izgatavotājs par minēto faktu paziņo apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi attiecīgo ES tipa apstiprinājumu.

Šādos gadījumos apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, nekavējoties dara zināmu visu attiecīgo informāciju pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm.

Minētajā informācijā jo īpaši norāda pēdējā izgatavotā motora izgatavošanas datumu un motora identifikācijas numuru.

6.   Šā panta 4. un 5. punktā minētās paziņošanas prasības uzskata par izpildītām, ja attiecīgā informācija ir augšupielādēta IMI.

VII NODAĻA

ATBILSTĪBAS APLIECINĀJUMS UN MARĶĒJUMS

31. pants

Atbilstības apliecinājums

1.   Izgatavotājs kā motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprinājuma turētājs izsniedz atbilstības apliecinājumu (“atbilstības apliecinājums”), ko pievieno motoriem, kurus laiž tirgū, pamatojoties uz:

a)

kādu no atbrīvojumiem, kas minēti 34. panta 2., 4., 5., 6., 7. vai 8. punktā, 35. panta 4. punktā; vai

b)

58. panta 9., 10. vai 11. punktā minēto pārejas noteikumu.

Atbilstības apliecinājumā sniedz ziņas par motora konkrētām iezīmēm un tam piemērojamajiem ierobežojumiem, to izsniedz bez maksas kopā ar motoru, un attiecīgā gadījumā to pievieno autoceļiem neparedzētam mobilajam mehānismam, kuram šis motors ir uzstādīts. To izsniedz neatkarīgi no tā, vai ir bijis konkrēts pieprasījums un vai izgatavotājam ir iesniegta papildinformācija. Atbilstības apliecinājumu var izsniegt arī drošas elektroniskās datnes veidā.

Izgatavotājs 10 gadu laikposmā pēc motora izgatavošanas datuma pēc tiešā lietotāja pieprasījuma izsniedz atbilstības apliecinājuma dublikātu par atlīdzību, kuras summa nepārsniedz tā izsniegšanas izmaksas. Uz jebkura šāda atbilstības apliecinājuma dublikāta ir skaidri salasāms vārds “dublikāts”.

2.   Atbilstības apliecinājumu sagatavo vismaz vienā no Savienības iestāžu oficiālajām valodām.

Jebkura dalībvalsts var izgatavotājam pieprasīt atbilstības apliecinājumu iztulkot tās oficiālajā valodā vai valodās.

3.   Persona(-as), kura(-as) ir pilnvarota(-as) parakstīt atbilstības apliecinājumus, pieder pie izgatavotāja organizācijas, un minētās organizācijas vadība to/tās ir pienācīgi pilnvarojusi pilnībā uzņemties izgatavotāja juridisko atbildību attiecībā uz motora projektēšanu un izgatavošanu vai attiecībā uz motora ražošanas atbilstību.

4.   Atbilstības apliecinājumu aizpilda pilnībā, un tajā nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz motora izmantošanu kā vien tie, kas paredzēti šajā regulā.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka atbilstības apliecinājuma paraugu, tostarp elementus, kas paredzēti viltojumu novēršanai un kas ļauj pārbaudīt drošo elektronisko datni. Šajā nolūkā īstenošanas aktos paredz aizsardzības elementus, ko izmanto, lai aizsargātu atbilstības apliecinājumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

32. pants

Tiesību aktos noteiktā motoru marķēšana

1.   Izgatavotājs piestiprina marķējumu katram motoram, kas izgatavots saskaņā ar apstiprināto tipu (“tiesību aktos noteiktais marķējums”).

2.   Attiecībā uz turpmāk uzskaitītajiem motoriem tiesību aktos noteiktajā marķējumā ietver papildinformāciju, kurā norāda, ka minētajam motoram piemēro attiecīgo izņēmumu vai pārejas noteikumu:

a)

motori, kas paredzēti eksportēšanai uz trešām valstīm saskaņā ar 34. panta 1. punktu un kas ir izgatavoti vai nu Savienībā, vai ārpus Savienības un pēc tam Savienībā uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai;

b)

motori, kas tirgū laisti saskaņā ar 34. panta 2., 5., 6. vai 8. punktu;

c)

motori, kas tirgū laisti pagaidu kārtā saskaņā ar 34. panta 4. punktu;

d)

pārejas laika motori, kas tirgū laisti saskaņā ar 58. panta 5. punktu;

e)

aizstājējmotori, kas tirgū laisti saskaņā ar 34. panta 7. punktu, 58. panta 10. vai 11. punktu.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tiesību aktos noteiktā marķējuma paraugu, tostarp obligāto pamatinformāciju, kas jāsniedz, motoram atstājot ražošanas līniju, obligāto pamatinformāciju, kas jāsniedz, pirms motors tiek laists tirgū, un attiecīgā gadījumā šā panta 2. punktā minēto papildinformāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

33. pants

Motoru pagaidu marķēšana

1.   Izgatavotājs piestiprina pagaidu marķējumu katram motoram, kurš izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam un kurš ir laists tirgū, pamatojoties uz 34. panta 3. punktu.

2.   Motoram, kas vēl neatbilst apstiprinātajam tipam un kas tiek piegādāts minētā motora izgatavotājam, ir tikai pagaidu marķējums.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 1. un 2. punktā minēto pagaidu marķējumu paraugu, tostarp marķējumos norādāmo obligāto pamatinformāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

VIII NODAĻA

ATBRĪVOJUMI

34. pants

Vispārīgi atbrīvojumi

1.   Izņemot 32. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šo regulu nepiemēro motoriem, kas paredzēti eksportēšanai uz trešām valstīm.

2.   Izņemot 32. panta 2. punkta b) apakšpunktu, šo regulu nepiemēro motoriem, ko paredzēts izmantot bruņotajos spēkos.

Šā punkta nolūkos ugunsdrošības dienestus, civilās aizsardzības dienestus, par sabiedriskās kārtības uzturēšanu atbildīgos dienestus un ārkārtas medicīniskās palīdzības dienestus neuzskata par bruņoto spēku daļu.

3.   Neskarot 32. pantu un ar OAI piekrišanu, izgatavotājs minētajam OAI motoru var piegādāt atsevišķi no tā atgāzu pēcapstrādes sistēmas.

4.   Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta dalībvalstis atļauj tādu motoru pagaidu laišanu tirgū (nolūkā veikt pārbaudes uz vietas), kam nav piešķirts ES tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu.

5.   Neatkarīgi no 18. panta 2. punkta un 22. panta 3. punkta dalībvalstis piešķir ES tipa apstiprinājumu tādiem motoriem un atļauj laist tirgū tādus motorus, kuri atbilst gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām, kas īpašiem nolūkiem paredzētiem motoriem noteiktas VI pielikumā, ar nosacījumu, ka šos motorus paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, kuru paredzēts lietot sprādzienbīstamā vidē, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/34/ES 2. panta 5. punktā (21).

6.   Neatkarīgi no 18. panta 2. punkta un 22. panta 3. punkta dalībvalstis var pēc pieprasījuma piešķirt tādu motoru ES tipa apstiprinājumu un atļaut to laišanu tirgū, kuri atbilst gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām, kas īpašiem nolūkiem paredzētiem motoriem noteiktas VI pielikumā, ar nosacījumu, ka šos motorus paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, kuru iecerēts lietot tikai tam, lai glābšanas laivas, ko izmanto valstu glābšanas dienesti, nolaistu ūdenī un izceltu no tā.

7.   Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta un 18. panta 2. punkta attiecībā uz RLL vai RLR kategoriju motoriem, kas Savienības tirgū laisti 2011. gada 31. decembrī vai pirms tam, dalībvalstis var atļaut laist tirgū aizstājējmotorus, ja apstiprinātājiestāde pēc pārbaudes atzīst un secina, ka tāda motora uzstādīšana, kas atbilst piemērojamām emisiju robežvērtībām, kuras izklāstītas II pielikuma II-7. un II-8. tabulā, būs saistīta ar būtiskām tehniskām grūtībām. Šādā gadījumā aizstājējmotori vai nu atbilst emisiju robežvērtībām, kurām tiem būtu bijis jāatbilst, lai motoru laistu Savienības tirgū 2011. gada 31. decembrī, vai arī atbilst stingrākām emisiju robežvērtībām.

Attiecībā uz RLL vai RLR kategoriju motoriem, kas Savienības tirgū laisti pēc 2011. gada 31. decembra, dalībvalstis var atļaut laist tirgū aizstājējmotorus, kuri atbilst tādām emisiju robežvērtībām, kuras bija jāievēro attiecībā uz aizstājamiem motoriem, kad tos sākotnēji laida Savienības tirgū.

8.   Attiecībā uz RLL vai RLR kategoriju motoriem dalībvalstis var atļaut laist tirgū motorus, kas atbilst jaunākajām piemērojamajām emisiju robežvērtībām, kuras noteiktas attiecīgajos tiesību aktos, kas piemērojami 2016. gada 5. oktobrī, ar noteikumu, ka:

a)

minētie motori ir tāda projekta daļa, kas 2016. gada 6. oktobrī ir izstrādes beigu posmā, kā definēts Direktīvā 2008/57/EK; un

b)

tādu motoru izmantošana, kas atbilst piemērojamām emisiju robežvērtībām, kuras izklāstītas II pielikuma II.7 vai II.8 tabulā, radīs nesamērīgas izmaksas.

Līdz 2017. gada 17. septembrim katra dalībvalsts Komisijai dara zināmu šādu projektu sarakstu.

9.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, lai šo regulu papildinātu ar sīki izstrādātām tehniskajām specifikācijām un nosacījumiem attiecībā uz:

a)

motoru un tā atgāzu pēcapstrādes sistēmu atsevišķu piegādi, ko izgatavotājs piegādā OAI, kā minēts 3. punktā;

b)

tādu motoru pagaidu laišanu tirgū (nolūkā veikt pārbaudes uz vietas), kam nav piešķirts ES tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu, kā norādīts 4. punktā;

c)

ES tipa apstiprinājuma piešķiršanu tādiem motoriem un atļaujām tādu motoru laišanai tirgū, kuri atbilst gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām, kas īpašiem nolūkiem paredzētiem motoriem noteiktas VI pielikumā, kā norādīts 5. un 6. punktā.

Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

35. pants

Atbrīvojumi jaunām tehnoloģijām vai jaunām koncepcijām

1.   Izgatavotājs var pieteikties ES tipa apstiprinājumam attiecībā uz motora tipu vai motoru saimi, kurā iekļautas jaunas tehnoloģijas vai jaunas koncepcijas, kas minēto jauno tehnoloģiju vai jauno koncepciju rezultātā neatbilst vienai vai vairākām šīs regulas prasībām.

2.   Apstiprinātājiestāde piešķir 1. punktā minēto ES tipa apstiprinājumu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

pieteikumā norādīti iemesli, kāpēc attiecīgās jaunās tehnoloģijas vai jaunās koncepcijas dēļ motora tips vai motoru saime neatbilst vienai vai vairākām šīs regulas prasībām;

b)

pieteikumā aprakstīta jauno tehnoloģiju vai jauno koncepciju ietekme uz vidi un pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu tādu vides aizsardzības līmeni, kas ir vismaz līdzvērtīgs tam, ko paredz šīs regulas prasības, no kurām prasīts atbrīvojums;

c)

ir iesniegti testu apraksti un rezultāti, kuri pierāda, ka ir izpildīts b) apakšpunkta nosacījums.

3.   Šā panta 1. punktā minētā ES tipa apstiprinājuma piešķiršanai ir jāsaņem Komisijas atļauja.

Vajadzības gadījumā Komisijas piešķirtajā atļaujā norāda, vai uz to attiecina kādus ierobežojumus.

Šo atļauju piešķir ar īstenošanas aktu.

4.   Kamēr nav saņemts Komisijas lēmums par atļauju saskaņā ar 3. punktu, apstiprinātājiestāde var izdot provizorisku ES tipa apstiprinājumu, kas ir derīgs:

a)

tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

b)

tikai attiecībā uz to motora tipu vai motoru saimi, uz kuru attiecas prasītais atbrīvojums; un

c)

vismaz uz 36 mēnešiem.

Ja tiek izsniegts šāds provizorisks ES tipa apstiprinājums, apstiprinātājiestāde par to nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis, nosūtot datni ar 2. punktā minēto informāciju.

Šāda provizoriska ES tipa apstiprinājuma provizoriskums un ierobežotais teritoriālais derīgums ir norādīts ES tipa apstiprinājuma virsrakstā un attiecīgā atbilstības apliecinājuma virsrakstā.

5.   Ja apstiprinātājiestāde pieņem lēmumu savā teritorijā atzīt 4. punktā minēto provizorisko ES tipa apstiprinājumu, tā par to rakstiski informē attiecīgo apstiprinātājiestādi un Komisiju.

6.   Ja Komisija nolemj nepiešķirt 3. punktā minēto atļauju, apstiprinātājiestāde nekavējoties paziņo 4. punktā minētā provizoriskā ES tipa apstiprinājuma turētājam, ka provizoriskais ES tipa apstiprinājums tiks atsaukts sešus mēnešus pēc Komisijas atteikuma dienas.

Neatkarīgi no Komisijas lēmuma nepiešķirt 3. punktā minēto atļauju motorus, kas izgatavoti atbilstīgi provizoriskajam ES tipa apstiprinājumam, kad tas vēl bijis spēkā, var laist tirgū jebkurā dalībvalstī, kuras apstiprinātājiestādes ir atzinušas provizorisko ES tipa apstiprinājumu.

7.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā un 5. punktā minētās prasības uzskata par izpildītām, ja attiecīgā informācija ir augšupielādēta IMI.

8.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 3. punktā minēto atļauju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

9.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 4. punktā minētā ES tipa apstiprinājuma un atbilstības apliecinājuma saskaņotos paraugus, tostarp to obligāto pamatinformāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

36. pants

Turpmāka deleģēto un īstenošanas aktu pielāgošana

1.   Ja Komisija atļauj piešķirt atbrīvojumu, ievērojot 35. pantu, tā nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai attiecīgos deleģētos vai īstenošanas aktus pielāgotu tehnoloģiju attīstībai.

Ja saskaņā ar 35. pantu piešķirtais atbrīvojums attiecas uz jomu, kas reglamentēta ANO EEK noteikumos, Komisija saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi pārskatītajam 1958. gada nolīgumam, ierosina minēto noteikumu grozījumu.

2.   Tiklīdz attiecīgie 1. punktā minētie deleģētie vai īstenošanas akti ir grozīti, Komisija atceļ visus ierobežojumus, kas noteikti ar lēmumu par atbrīvojuma atļaušanu.

Ja nav veikti vajadzīgie pasākumi, lai pielāgotu deleģētos vai īstenošanas aktus, Komisija pēc tās dalībvalsts lūguma, kura piešķīrusi provizorisko ES tipa apstiprinājumu, var ar lēmumu īstenošanas akta formā, kas pieņemts saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, atļaut minētajai dalībvalstij pagarināt ES tipa apstiprinājumu.

IX NODAĻA

ZIŅOJUMI PAR RAŽOŠANU UN PĀRBAUDES

37. pants

Izgatavotāju pienākumi attiecībā uz ziņojumiem par ražošanu

1.   Izgatavotājs apstiprinātājiestādei, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, iesniedz sarakstu, kurā attiecībā uz katru motora tipu un motora apakškategoriju ietverts to motoru skaits, kuri izgatavoti saskaņā ar šo regulu un saskaņā ar ES tipa apstiprinājumu kopš pēdējā ziņojuma par ražošanu iesniegšanas vai kopš šīs regulas prasības kļuva piemērojamas pirmo reizi.

Minēto sarakstu iesniedz:

a)

45 dienās pēc katra kalendārā gada beigām;

b)

uzreiz pēc katra no III pielikumā minētajiem motoru laišanas tirgū datumiem; un

c)

līdz jebkuram citam datumam, ko var noteikt apstiprinātājiestāde.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā norāda, kā identifikācijas numuri korelē ar attiecīgiem motoru tipiem un attiecīgā gadījumā motoru saimēm un ar ES tipa apstiprinājumu numuriem, ja minētās korelācijas nav noteiktas motoru kodēšanas sistēmā.

3.   Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā skaidri norāda ikvienu gadījumu, kad izgatavotājs pārtrauc ražot apstiprinātu motora tipu vai motoru saimi.

4.   Izgatavotājs saglabā 1. punktā minētā saraksta kopiju vismaz 20 gadus pēc attiecīgā ES tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka šā panta 1. punktā minētā saraksta formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

38. pants

Pārbaudes pasākumi

1.   Dalībvalsts apstiprinātājiestāde, kas piešķīra ES tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu – attiecīgā gadījumā sadarbībā ar pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm –, ka izgatavotājiem tiek pareizi piešķirti identifikācijas numuri attiecībā uz minēto ES tipa apstiprinājumu un ka tie to pareizi izmanto, pirms tirgū tiek laists vai darīts pieejams motors, kam piešķirts ES tipa apstiprinājums.

2.   Identifikācijas numuru papildu pārbaude var tikt veikta saistībā ar ražošanas atbilstības kontroli, kas noteikta 26. pantā.

3.   Attiecībā uz identifikācijas numuru pārbaudi izgatavotājs vai izgatavotāja pārstāvis pēc pieprasījuma bez kavēšanās sniedz atbildīgajai apstiprinātājiestādei vajadzīgo informāciju par izgatavotāja pircējiem, kā arī to motoru identifikācijas numurus, kas deklarēti kā ražoti saskaņā ar 37. pantu. Ja motorus dara pieejamus OAI, papildu informācija no izgatavotāja nav vajadzīga.

4.   Ja pēc apstiprinātājiestādes pieprasījuma izgatavotājs nevar uzskatāmi parādīt atbilstību tiesību aktos noteiktās marķēšanas prasībām, apstiprinātājiestāde var atsaukt ES tipa apstiprinājumu, kas piešķirts attiecīgajam motora tipam vai motoru saimei. Apstiprinātājiestādes vienā mēnesī informē cita citu par visiem atsauktajiem ES tipa apstiprinājumiem un par minētās atsaukšanas iemesliem saskaņā ar 22. panta 5. punktu.

X NODAĻA

DROŠĪBAS KLAUZULAS

39. pants

Motori, kas neatbilst apstiprinātajam tipam

1.   Ja motori ar tiesību aktos noteikto marķējumu, kuriem attiecīgos gadījumos ir pievienots atbilstības apliecinājums, neatbilst apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ražošanā esošie motori atbilst apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei. Šādi pasākumi var ietvert ES tipa apstiprinājuma atsaukšanu, ja izgatavotāja veiktā novēršanas darbība ir neatbilstīga.

Attiecīgā apstiprinātājiestāde informē pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādes par veiktajiem pasākumiem.

2.   Saistībā ar 1. punktu novirzes no datiem, kas norādīti ES tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē, ja minētās novirzes nav atļautas saskaņā ar VI nodaļu, uzskata par neatbilstību apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei.

3.   Ja apstiprinātājiestāde konstatē, ka motori, kam attiecīgā gadījumā pievienots citā dalībvalstī izsniegts atbilstības apliecinājums vai uz kā ir tipa apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei, tā var pieprasīt, lai apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, pārbaudītu, vai ražošanā esošie motori joprojām atbilst apstiprinātajam motora tipam vai motoru saimei. Saņemot šādu pieprasījumu, apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, pēc iespējas drīz un vēlākais trīs mēnešos pēc pieprasījuma dienas veic 1. punktā minētās darbības.

4.   Kompetentās iestādes vienā mēnesī informē cita citu par visiem atsauktajiem ES tipa apstiprinājumiem un par minētās atsaukšanas iemesliem saskaņā ar 22. panta 5. punktu.

5.   Ja apstiprinātājiestāde, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu, apstrīd neatbilstību, par ko tai ir paziņots, attiecīgās dalībvalstis cenšas strīdu noregulēt.

Apstiprinātājiestāde par to informē Komisiju un vajadzības gadījumā Komisija rīko attiecīgas apspriedes, lai strīdu noregulētu.

40. pants

Motoru atsaukšana

1.   Ja izgatavotājam, kam piešķirts ES tipa apstiprinājums, ievērojot Regulas (EK) Nr. 765/2008 20. panta 1. punktu, ir jāatsauc tirgū laistie motori, neatkarīgi no tā, vai tie ir uzstādīti autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, pamatojoties uz to, ka motori rada nopietnu risku attiecībā uz vides aizsardzību vai sabiedrības veselību, minētais izgatavotājs:

a)

nekavējoties informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu; un

b)

ierosina minētajai apstiprinātājiestādei atbilstīgu novēršanas pasākumu kopumu, lai novērstu nopietno risku.

2.   Apstiprinātājiestāde pārējo dalībvalstu iestādēm un Komisijai nekavējoties dara zināmu informāciju par ierosinātajiem novēršanas pasākumiem.

Apstiprinātājiestādes nodrošina novēršanas pasākumu efektīvu īstenošanu savās attiecīgajās dalībvalstīs.

3.   Ja apstiprinātājiestāde uzskata, ka novēršanas pasākumi nav pietiekami vai ka tie nav tikuši īstenoti pietiekami ātri, tā bez kavēšanās par to informē apstiprinātājiestādi, kas piešķīrusi ES tipa apstiprinājumu.

Ja izgatavotājs pēc tam neierosina un neīsteno iedarbīgus korektīvos pasākumus, apstiprinātājiestāde, kas izsniegusi ES tipa apstiprinājumu, veic visus vajadzīgos aizsardzības pasākumus, tostarp atsauc ES tipa apstiprinājumu.

ES tipa apstiprinājuma atsaukšanas gadījumā apstiprinātājiestāde vienā mēnesī pēc minētā atsaukuma ar ierakstītu vēstuli vai līdzvērtīgiem elektroniskiem līdzekļiem par to paziņo izgatavotājam, pārējo dalībvalstu apstiprinātājiestādēm un Komisijai.

41. pants

Lēmumu paziņošana un pieejamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.   Šāda veida vai šāda nolūka lēmumos izklāsta to pamatā esošos iemeslus:

a)

pieņemts saskaņā ar šo regulu;

b)

noraida vai atsauc ES tipa apstiprinājumu;

c)

prasa motora atsaukšanu no tirgus;

d)

aizliedz, ierobežo vai traucē motora laišanu tirgū; vai

e)

aizliedz, ierobežo vai traucē tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas laišanu tirgū, kurai ir uzstādīts motors, uz kuru attiecas šī regula.

2.   Apstiprinātājiestādes paziņo attiecīgajai personai par:

a)

jebkuru šādu 1. punktā minēto lēmumu;

b)

tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kurus tā var izmantot saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, un par termiņiem, kas piemērojami minētajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

XI NODAĻA

STARPTAUTISKIE NOTEIKUMI UN TEHNISKĀS INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA

42. pants

Līdzvērtīgu motora tipa apstiprinājumu akceptēšana

1.   Savienība saskaņā ar daudzpusējiem vai divpusējiem nolīgumiem starp Savienību un trešām valstīm var atzīt šajā regulā noteikto motoru ES tipa apstiprinājumu nosacījumu un noteikumu līdzvērtību procedūrām, kas noteiktas starptautiskajos noteikumos vai trešo valstu noteikumos.

2.   Piešķirtos tipa apstiprinājumus un tiesību aktos noteiktos marķējumus, kas atbilst ANO EEK noteikumiem vai to grozījumiem, par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies, kā norādīts deleģētajos aktos, kas minēti 4. punkta a) apakšpunktā, atzīst par līdzvērtīgiem saskaņā ar šo regulu piešķirtajiem ES tipa apstiprinājumiem un prasītajiem tiesību aktos noteiktajiem marķējumiem.

3.   ES tipa apstiprinājumus, kas piešķirti, pamatojoties uz Savienības tiesību aktiem, kas uzskaitīti 4. punkta b) apakšpunktā minētajā deleģētajā aktā, atzīst par līdzvērtīgiem saskaņā ar šo regulu piešķirtajiem ES tipa apstiprinājumiem.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, izklāstot:

a)

ANO EEK noteikumu vai to grozījumu sarakstu (tostarp jebkuras tajos izklāstītās prasības, kas attiecas uz to piemērošanu), par kuriem Savienība ir nobalsojusi vai kuriem Savienība ir pievienojusies, un kuri ir jāpiemēro tādu motoru tipu un motoru saimju ES tipa apstiprinājumam, kurus uzstāda autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai;

b)

tādu Savienības tiesību aktu sarakstu, kurus ievērojot piešķir ES tipa apstiprinājumus, tostarp jebkuras tajos izklāstītās prasības, kas attiecas uz to piemērošanu.

Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

43. pants

OAI un tiešajiem lietotājiem paredzētā informācija un instrukcijas

1.   Izgatavotājs nesniedz OAI vai tiešajiem lietotājiem nekādu tehnisko informāciju par sīki izklāstītajiem datiem, kas paredzēti šajā regulā un kas atšķiras no apstiprinātājiestādes apstiprinātajiem sīki izklāstītajiem datiem.

2.   Izgatavotājs dara pieejamu OAI visu attiecīgo informāciju un instrukcijas, kas ir vajadzīgas, lai pareizi uzstādītu motoru autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, tostarp aprakstu par jebkādiem īpašiem nosacījumiem vai ierobežojumiem, kas saistīti ar motora uzstādīšanu vai izmantošanu.

3.   Izgatavotājs dara pieejamu OAI visu attiecīgo informāciju un nepieciešamās instrukcijas, kas paredzētas tiešajam lietotājam, tostarp aprakstu par jebkādiem īpašiem nosacījumiem vai ierobežojumiem saistībā ar motora izmantošanu.

4.   Izgatavotāji dara pieejamu OAI oglekļa dioksīda (CO2) emisiju vērtību, kas noteikta ES tipa apstiprinājuma procesa laikā, un instruē OAI paziņot minēto informāciju – kā arī paskaidrojošu informāciju par testa apstākļiem – tās autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas tiešajam lietotājam, kurai motoru paredzēts uzstādīt.

5.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot sīki izstrādātu informāciju un instrukcijas, kas minētas šā panta 2., 3. un 4. punktā. Minētos deleģētos aktus pieņem līdz 2016. gada 31. decembrim.

44. pants

Datu un informācijas apmaiņa, izmantojot IMI

1.   Saistībā ar šo regulu starp valstu iestādēm vai starp valstu iestādēm un Komisiju veiktā apmaiņa ar datiem un informāciju par ES tipa apstiprinājumiem notiek elektroniskā formātā, izmantojot IMI.

2.   Visu attiecīgo informāciju saistībā ar ES tipa apstiprinājumiem, kas piešķirti saskaņā ar šo regulu, apkopo centralizēti un dara pieejamu valstu apstiprinātājiestādēm un Komisijai, izmantojot IMI.

3.   Komisija nodrošina, ka IMI arī:

a)

dod iespēju apmainīties ar datiem un informāciju starp izgatavotājiem vai tehniskiem dienestiem, no vienas puses, un valstu iestādēm vai Komisiju, no otras puses;

b)

sniedz publisku piekļuvi konkrētiem datiem un informācijai, kas attiecas uz tipa apstiprinājumu rezultātiem un ekspluatācijā esošu motoru uzraudzības rezultātiem;

c)

vajadzības gadījumā un ja tas ir tehniski un ekonomiski lietderīgi, saskaņojot ar attiecīgajām dalībvalstīm, nodrošina automātiskas datu pārsūtīšanas mehānismus starp esošajām valstu datubāzēm un IMI.

4.   Šā panta 3. punktā minētā IMI izmantošana ir fakultatīva.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātas tehniskās prasības un procedūras, kas nepieciešamas, lai izveidotu IMI starpsavienojumus ar esošajām valstu datubāzēm, kā minēts šā panta 3. punkta c) apakšpunktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 56. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru līdz 2016. gada 31. decembrim.

XII NODAĻA

TEHNISKO DIENESTU NORĪKOŠANA UN PAZIŅOŠANA

45. pants

Prasības attiecībā uz tehniskajiem dienestiem

1.   Tehnisko dienestu norīko apstiprinātājiestāde saskaņā ar 47. pantu norīko un tas izpilda šā panta 2. līdz 9. punktā noteiktās prasības.

2.   Tehnisko dienestu izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tiem ir juridiskas personas statuss.

3.   Tehniskais dienests ir trešā persona, kas ir neatkarīga no tā novērtēšanā esošu motoru projektēšanas, izgatavošanas, piegādes vai apkopes procesa.

Par pirmās daļas prasībām atbilstīgu var uzskatīt struktūru, kas pieder pie uzņēmēju asociācijas vai profesionālas federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti tās novērtējamo, testējamo vai pārbaudāmo motoru konstruēšanā, izgatavošanā, piegādē, montāžā, uzstādīšanā, izmantošanā vai tehniskajā apkopē, ar noteikumu, ka tiek pierādīts, ka tā ir neatkarīga un nepastāv interešu konflikts.

4.   Tehniskais dienests, tostarp tā augstākā līmeņa vadība un darbinieki, kas atbildīgi par tādu kategoriju darbību veikšanu, kurām tehniskais dienests ir norīkots saskaņā ar 47. panta 1. punktu, nav tādu motoru konstruktors, izgatavotājs, piegādātājs, uzstādītājs vai uzturētājs, kurus tas novērtē, un nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās puses. Šis ierobežojums neliedz izmantot novērtētos motorus, kas minēti šā panta 3. punktā un kas vajadzīgi tehniskā dienesta darbībai, vai izmantot šādus motorus personīgām vajadzībām.

Tehniskais dienests nodrošina, ka tā meitasuzņēmumu vai apakšuzņēmēju darbības neietekmē tā konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu attiecībā uz tām darbību kategorijām, kuru veikšanai tas ir norīkots.

5.   Tehniskais dienests veic tās darbību kategorijas, kuru veikšanai tas ir norīkots, ievērojot visaugstāko profesionālās integritātes līmeni un nodrošinot vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā, un tā darbinieki nav pakļauti nekādam spiedienam vai ietekmēšanai, īpaši finansiālai, kas varētu ietekmēt tā spriedumu vai tā novērtēšanas darbību rezultātus, jo īpaši tādu spiedienu vai ietekmēšanu, kuru īsteno personas vai personu grupas, kas ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos.

6.   Tehniskais dienests apstiprinātājiestādei, kas to norīkojusi, uzskatāmi parāda, ka tas spēj veikt visas tās darbību kategorijas, kurām tas vēlas tikt norīkots saskaņā ar 47. panta 1. punktu, nodrošinot, ka tam ir:

a)

darbinieki ar attiecīgām prasmēm, speciālajām tehniskajām zināšanām un profesionālo apmācību, kā arī pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai paveiktu uzdevumu;

b)

attiecīgo darbību kategoriju procedūru apraksti, kuru veikšanai tas vēlas tikt norīkots, tādējādi nodrošinot minēto procedūru pārredzamību un reproducējamību;

c)

procedūras to darbību kategoriju veikšanai, kurām tas vēlas tikt norīkots un kurās pienācīgi ņem vērā attiecīgā motora tehnoloģijas sarežģītības pakāpi, kā arī to, vai motors ir izgatavots saskaņā ar masveida vai sērijveida ražošanas procesu; un

d)

nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu uzdevumus saistībā ar tām darbību kategorijām, kuru veikšanai tas vēlas tikt norīkots, un piekļuve nepieciešamajam aprīkojumam vai iekārtām.

7.   Tehniskais dienests, tostarp tā augstākā vadība un novērtēšanas darbinieki ir objektīvi un neiesaistās nekādās darbībās, kuras varētu būt pretrunā ar viņu sprieduma neatkarību vai integritāti attiecībā uz tām darbību kategorijām, kuru veikšanai tehniskais dienests ir norīkots.

8.   Tehniskais dienests veic civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu attiecībā uz savām darbībām, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem atbildību uzņemas dalībvalsts vai kad dalībvalsts pati ir tieši atbildīga par novērtēšanu.

9.   Uz tehniskā dienesta darbiniekiem attiecas dienesta noslēpums attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot to uzdevumus saskaņā ar šo regulu vai jebkuru valsts tiesību akta noteikumu, ar kuru šo regulu īsteno.

Uz tehniskā dienesta darbiniekiem neattiecas pirmajā daļā minētais pienākums attiecībā uz informācijas apmaiņu ar norīkojošām apstiprinātājiestādēm vai ja šādu apmaiņu prasa Savienības vai valsts tiesību akti.

Īpašumtiesības ir aizsargātas.

46. pants

Tehnisko dienestu meitasuzņēmumi un apakšuzņēmēji

1.   Pieņemt apakšuzņēmējus, lai veiktu īpašus uzdevumus, kas saistīti ar darbību kategorijām, kurām tehniskais dienests ir norīkots saskaņā ar 47. panta 1. punktu, vai arī uzticēt minēto darbību veikšanu meitasuzņēmumam tehniskais dienests var tikai ar norīkojošās apstiprinātājiestādes piekrišanu.

Šādos gadījumos tehniskais dienests nodrošina, ka apakšuzņēmējs vai meitasuzņēmums atbilst 45. pantā izklāstītajām prasībām, un attiecīgi informē norīkojošo apstiprinātājiestādi.

2.   Tehniskais dienests uzņemas pilnu atbildību par savu apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

3.   Tehniskais dienests norīkojošajai apstiprinātājiestādei pieejamus saglabā attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtējumu un uzdevumiem, ko tie veikuši.

47. pants

Tehnisko dienestu norīkošana

1.   Apstiprinātājiestādes norīko tehniskos dienestus veikt vienu vai vairākas no šādām darbību kategorijām saskaņā ar to kompetences jomām:

a)   A kategorija– šajā regulā minēto testu veikšana konkrētajiem tehniskajiem dienestiem piederošās telpās;

b)   B kategorija– šajā regulā minēto testu pārraudzība, ja šādus testus veic izgatavotāja vai kādas trešās personas telpās;

c)   C kategorija– tādu procedūru regulāra izvērtēšana un uzraudzība, ar ko izgatavotājs nodrošina ražošanas atbilstību;

d)   D kategorija– testu vai pārbaužu, lai nodrošinātu ražošanas atbilstību, pārraudzība vai veikšana.

2.   Apstiprinātājiestāde var darboties kā tehniskais dienests, lai veiktu vienu vai vairākas 1. punktā minēto darbību kategorijas.

3.   Trešās valsts tehniskajiem dienestiem, kas nav norīkoti saskaņā ar šo pantu, var paziņot, ievērojot 50. pantu, ja šāda tehnisko dienestu atzīšana ir paredzēta divpusējā nolīgumā, ko Savienība noslēgusi ar attiecīgo trešo valsti.

Tomēr tehniskais dienests, kas izveidots saskaņā ar 45. panta 2. punktu, var izveidot meitasuzņēmumus trešās valstīs ar noteikumu, ka meitasuzņēmumus tieši pārvalda un kontrolē minētais tehniskais dienests.

48. pants

Tehnisko dienestu izpildes standartu un novērtēšanas procedūras

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 55. pantu, ar kuriem šo regulu papildina, nosakot:

a)

standartus, kādiem ir jāatbilst tehniskajiem dienestiem; un

b)

procedūru tehnisko dienestu, tostarp attiecīgo ziņojumu, novērtēšanai saskaņā ar 49. pantu.

49. pants

Tehnisko dienestu prasmju novērtēšana

1.   Norīkojošā apstiprinātājiestāde sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā parāda, ka ir novērtēta kandidējošā tehniskā dienesta atbilstība šai regulai un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti, ievērojot šo regulu. Novērtējuma ziņojumā var ietvert valsts akreditācijas struktūras izdotu akreditācijas sertifikātu, kurš apliecina, ka tehniskais dienests atbilst šīs regulas prasībām.

Novērtējumu, kas ir novērtējuma ziņojuma pamatā, veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti deleģētajā aktā, kurš minēts 48. pantā.

2.   Norīkojošā apstiprinātājiestāde novērtējuma ziņojumu pārskata vismaz reizi trīs gados.

3.   Norīkojošā apstiprinātājiestāde pēc Komisijas pieprasījuma dara tai zināmu novērtējuma ziņojumu. Šādos gadījumos, ja novērtējums nebalstās uz valsts akreditācijas struktūras izdotu akreditācijas sertifikātu, norīkojošā apstiprinātājiestāde Komisijai sniedz dokumentārus pierādījumus par:

a)

tehniskā dienesta kompetenci;

b)

pasākumiem, kas nodrošina, ka norīkojošā apstiprinātājiestāde regulāri uzrauga tehnisko dienestu; un

c)

ka tehniskais dienests atbilst šīs regulas un saskaņā ar to pieņemto deleģēto aktu prasībām.

4.   Apstiprinātājiestāde, kas saskaņā ar 47. panta 2. punktu vēlas darboties kā tehniskais dienests, dokumentē atbilstību, izmantojot tādu revidentu novērtējumu, kuri ir neatkarīgi no novērtējamās darbības. Šādi revidenti var būt no tās pašas organizācijas ar noteikumu, ka viņiem un personālam, kas veic vērtējamās darbības, nav viena un tā pati vadība.

50. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Attiecībā uz katru tehnisko dienestu, ko tās norīkojušas, dalībvalstis Komisijai paziņo:

a)

tehniskā dienesta nosaukumu;

b)

adresi, tostarp elektronisko adresi;

c)

atbildīgās personas;

d)

darbības kategoriju; un

e)

visas izmaiņas attiecībā uz 47. pantā minēto norīkošanu.

2.   Tehniskais dienests var veikt 47. panta 1. punktā minētās darbības norīkojošās apstiprinātājiestādes vārdā vienīgi tad, ja minētais tehniskais dienests iepriekš ir paziņots Komisijai saskaņā ar šā panta 1. punktu.

3.   Vienu un to pašu tehnisko dienestu var norīkot vairākas norīkojošās apstiprinātājiestādes un minēto norīkojošo apstiprinātājiestāžu dalībvalstis paziņot neatkarīgi no darbību kategorijas vai kategorijām, kas tam jāveic saskaņā ar 47. panta 1. punktu.

4.   Ja, piemērojot deleģētu aktu, ir jānorīko kāda konkrēta organizācija vai kompetentā struktūra, kas veic darbību, kura nav ietverta 47. panta 1. punktā, attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju saskaņā ar šo pantu.

5.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šo pantu paziņoto tehnisko dienestu sarakstu un informāciju par tiem.

51. pants

Norīkojumu izmaiņas

1.   Ja norīkojošā apstiprinātājiestāde ir noskaidrojusi vai ir informēta, ka tās norīkotais tehniskais dienests vai nu vairs neatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, vai nepilda savus pienākumus, norīkojošā apstiprinātājiestāde atkarībā no atbilstības minētajām prasībām vai minēto pienākumu izpildes pārkāpuma smaguma attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc tā norīkošanu.

Dalībvalsts, kura Komisijai ir paziņojusi par minēto tehnisko dienestu saskaņā ar 50. panta 1. punktu, nekavējoties informē Komisiju par jebkādu šādu ierobežojumu, apturēšanu vai atsaukšanu.

Komisija attiecīgi groza 50. panta 5. punktā minēto publicēto informāciju.

2.   Ja 1. punktā minētajam norīkojumam nosaka ierobežojumus vai ja tas tiek apturēts vai atsaukts, vai ja tehniskais dienests ir pārtraucis savu darbību, norīkojošā apstiprinātājiestāde veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētā tehniskā dienesta dokumentāciju pārņem vai nu cits tehniskais dienests, vai arī tā pēc pieprasījuma ir pieejama norīkojošajai apstiprinātājiestādei vai tirgus uzraudzības iestādēm.

52. pants

Tehnisko dienestu kompetences pārbaudes

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir šaubas vai kad tā ir informēta par šaubām attiecībā uz tehniskā dienesta kompetenci vai tā turpmāku atbilstību prasībām un pienākumiem, kas uz to attiecas.

2.   Norīkojošās apstiprinātājiestādes dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgā tehniskā dienesta norīkošanas vai norīkošanas saglabāšanas pamatojumu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa sensitīvā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija konstatē, ka tehniskais dienests neizpilda vai vairs neizpilda tā norīkošanas prasības, tā attiecīgi informē norīkojošās apstiprinātājiestādes dalībvalsti, lai sadarbībā ar minēto dalībvalsti paredzētu nepieciešamos korektīvos pasākumus, un pieprasa, lai minētā dalībvalsts veic minētos korektīvos pasākumus, tostarp norīkojuma atsaukšanu, ja tas nepieciešams.

53. pants

Tehnisko dienestu operatīvie pienākumi

1.   Tehniskie dienesti veic tās darbību kategorijas, kuru veikšanai tos ir norīkojusi norīkojošā apstiprinātājiestāde, saskaņā ar novērtējuma un testa procedūrām, kas paredzētas šajā regulā un tās deleģētajos un īstenošanas aktos.

Tehniskie dienesti uzrauga vai paši veic ES tipa apstiprinājuma saņemšanai vajadzīgos testus vai pārbaudes, kā noteikts šajā regulā vai kādā no tās deleģētajiem vai īstenošanas aktiem, ja vien nav atļautas alternatīvas procedūras.

Tehniskie dienesti neveic testus, novērtējumus vai pārbaudes, kuru veikšanai tie nav norīkoti.

2.   Tehniskie dienesti jebkurā laikā:

a)

atļauj savai norīkojošajai apstiprinātājiestādei novērot tos laikā, kad tie veic novērtējumu, ja minētā iestāde to uzskata par vajadzīgu; un

b)

neskarot 45. panta 9. punktu un 54. pantu, sniedz norīkojošajai apstiprinātājiestādei šādu informāciju, kas var tikt pieprasīta, par tām darbību kategorijām, ko tie veic un kas ir šīs regulas darbības jomā.

3.   Ja tehniskais dienests konstatē, ka izgatavotājs nav izpildījis šajā regulā noteiktās prasības, tas par to ziņo norīkojošajai apstiprinātājiestādei, kas savukārt pieprasa izgatavotājam veikt atbilstīgus korektīvos pasākumus.

Norīkojošā apstiprinātājiestāde neizsniedz ES tipa apstiprinājuma sertifikātu, kamēr izgatavotājs nav veicis atbilstīgus korektīvos pasākumus minētajai apstiprinātājiestādei pieņemamā veidā.

4.   Ja pēc ES tipa apstiprinājuma sertifikāta izsniegšanas, uzraugot ražošanas atbilstību, tehniskais dienests, rīkojoties norīkojošās apstiprinātājiestādes vārdā, konstatē, ka motora tips vai motoru saime vairs neatbilst šai regulai, tas ziņo par to norīkojošajai apstiprinātājiestādei.

Apstiprinātājiestāde veic atbilstīgus pasākumus, kā paredzēts 26. pantā.

54. pants

Tehnisko dienestu pienākumi sniegt informāciju

1.   Tehniskie dienesti savu norīkojošo apstiprinātājiestādi informē par jebkādām(-iem):

a)

neatbilstībām, kas var būt par iemeslu ES tipa apstiprinājuma atteikumam, ierobežojumam, apturēšanai vai atsaukšanai;

b)

apstākļiem, kas ietekmē norīkojuma darbības jomu vai nosacījumus;

c)

informācijas pieprasījumiem no tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar savām darbībām.

2.   Pēc savas norīkojošās apstiprinātājiestādes pieprasījuma tehniskie dienesti sniedz informāciju par darbībām sava norīkojuma darbības jomā un par jebkurām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšlīgumiem.

XIII NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

55. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 19. panta 2. punktā, 24. panta 11. punktā, 25. panta 4. punktā, 26. panta 6. punktā, 34. panta 9. punktā, 42. panta 4. punktā, 43. panta 5. punktā un 48. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2016. gada 6. oktobra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 19. panta 2. punktā, 24. panta 11. punktā, 25. panta 4. punktā, 26. panta 6. punktā, 34. panta 9. punktā, 42. panta 4. punktā, 43. panta 5. punktā un 48. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 19. panta 2. punktu, 24. panta 11. punktu, 25. panta 4. punktu, 26. panta 6. punktu, 34. panta 9. punktu, 42. panta 4. punktu, 43. panta 5. punktu un 48. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

56. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos (TCMV), kas izveidota ar Direktīvas 2007/46/EK 40. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

XIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz sankcijas, ko piemēro ekonomikas dalībniekiem vai OAI par šīs regulas pārkāpumiem un to deleģēto un īstenošanas aktu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo regulu Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Dalībvalstis minētos noteikumus paziņo Komisijai līdz 2018. gada 7. oktobrim un nekavējoties paziņo Komisijai par jebkuriem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo sankciju īstenošanu.

2.   Pārkāpumos, par kuriem piemēro sankcijas, ietilpst:

a)

nepatiesu ziņu sniegšana deklarācijās, jo īpaši ES tipa apstiprinājuma procedūrās, procedūrās, kuru rezultātā notiek atsaukšana, vai procedūrās saistībā ar atbrīvojumiem;

b)

ES tipa apstiprinājuma testu vai ekspluatācijā esošo motoru uzraudzības rezultātu viltošana;

c)

tādu datu vai tehnisko specifikāciju neizpaušana, kas varētu būt iemesls motoru atsaukšanai vai ES tipa apstiprinājuma atteikšanai vai atsaukšanai;

d)

izslēgšanas stratēģiju izmantošana;

e)

atteikšanās nodrošināt piekļuvi informācijai;

f)

tādu motoru laišana tirgū, uz kuriem attiecas ES tipa apstiprinājums, bez ES tipa apstiprinājuma vai šajā nolūkā viltojot dokumentus vai tiesību aktos noteiktos marķējumus;

g)

tādu pārejas laika motoru un autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas laišana tirgū, kurai šādi motori uzstādīti, pārkāpjot atbrīvojuma noteikumus;

h)

35. panta 3. un 4. punktā izklāstīto lietošanas ierobežojumu pārkāpums;

i)

tāda motora laišana tirgū, kas pārveidots tā, ka tas vairs neatbilst tā ES tipa apstiprinājuma specifikācijām;

j)

motora uzstādīšana autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, lai izmantotu veidā, kas nav 4. pantā paredzētais vienīgais izmantošanas veids;

k)

īpašiem nolūkiem paredzēta motora laišana tirgū atbilstīgi 34. panta 5. vai 6. punktam, lai to izmantotu tādā autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā, kas nav paredzēta minētajos punktos;

l)

motora laišana tirgū atbilstīgi 34. panta 7. vai 8. punktam un 58. panta 9., 10. vai 11. punktam, lai to izmantotu tehnikā, kas nav paredzēta minētajos punktos;

m)

tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas laišana tirgū, kurai uzstādīti motori bez ES tipa apstiprinājuma, kaut arī uz tiem saskaņā ar šo regulu attiecas šāds apstiprinājums;

n)

tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas laišana tirgū, ar ko tiek pārkāpts ierobežojums attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kas izklāstīts 34. panta 8. punktā.

58. pants

Pārejas noteikumi

1.   Neskarot II un III nodaļu, šī regula pirms datumiem, kuros III pielikumā izklāstītos motorus laiž tirgū, neanulē neviena ES tipa apstiprinājuma vai atbrīvojuma derīgumu.

2.   Apstiprinātājiestādes saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, kas piemērojami 2016. gada 5. oktobrī, var turpināt piešķirt ES tipa apstiprinājumus līdz motoru ES tipa apstiprinājuma obligātajiem datumiem, kas izklāstīti III pielikumā, un turpināt piešķirt atbrīvojumus saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem līdz motoru laišanas tirgū obligātajiem datumiem, kas izklāstīti III pielikumā.

Apstiprinātājiestādes saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, kas piemērojami 2016. gada 5. oktobrī, var turpināt atļaut laist tirgū motorus līdz motoru laišanas tirgū obligātajiem datumiem, kas izklāstīti III pielikumā.

3.   Atkāpjoties no šīs regulas, motorus, kas ir saņēmuši ES tipa apstiprinājumu saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, kuri piemērojami 2016. gada 5. oktobrī, vai kas atbilst Reinas Kuģniecības centrālās komisijas (CCNR) noteiktajām prasībām un pieņemti kā CCNR II posma motori atbilstīgi Pārskatītās konvencijas par kuģošanu Reinā satvarā, var turpināt laist tirgū līdz III pielikumā izklāstītajiem datumiem motoru laišanai tirgū.

Šādā gadījumā valstu iestādes neaizliedz, neierobežo vai netraucē tādu motoru laišanu tirgū, kas atbilst apstiprinātajam tipam.

4.   Motorus, kas 2016. gada 5. oktobrī neatradās Direktīvas 97/68/EK darbības jomā, var turpināt laist tirgū, pamatojoties uz spēkā esošajiem valstu noteikumiem, ja tādi ir, līdz III pielikumā izklāstītajiem datumiem motoru laišanai tirgū.

5.   Neskarot 5. panta 3. punktu, 18. panta 2. punktu un attiecīgā gadījumā Direktīvu 2008/57/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 1302/2014 (22), pārejas laika motorus un attiecīgā gadījumā autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurai minētie pārejas laika motori ir uzstādīti, var turpināt laist tirgū pārejas laikā ar noteikumu, ka tehnikai, kurai ir uzstādīts pārejas laika motors, izgatavošanas datums ir ne vēlāks kā 18 mēneši pēc pārejas laika sākšanās.

Attiecībā uz NRE kategorijas motoriem dalībvalstis atļauj pagarināt pārejas laiku un 18 mēnešu laikposmu, kas minēts pirmajā daļā, par papildu 12 mēnešiem tiem OAI, kuru kopējais ražošanas apjoms gadā ir mazāks nekā 100 autoceļiem neparedzētu mobilās tehnikas vienību, kas aprīkotas ar iekšdedzes motoriem. Minētā kopējā gada ražošanas apjoma aprēķina nolūkā visus OAI, kas ir vienas un tās pašas fiziskās vai juridiskās personas kontrolē, uzskata par vienu OAI.

Attiecībā uz NRE kategorijas motoriem, ko izmanto autoceltņos, pirmajā daļā minēto pārejas laiku un 18 mēnešu laikposmu pagarina par 12 mēnešiem.

Attiecībā uz NRE kategorijas motoriem, kuru motora jauda ir mazāka nekā 19 kW un kurus izmanto sniega metējos, pirmajā daļā minēto pārejas laiku un 18 mēnešu laikposmu pagarina par 24 mēnešiem.

6.   Ņemot vērā šā panta 5. punktu, pārejas laika motori izpilda vismaz vienu no šādām prasībām:

a)

atbilst motora tipiem vai motoru saimēm, kuru ES tipa apstiprinājumi vairs nav spēkā saskaņā ar 30. panta 2. punkta a) apakšpunktu, un motora izgatavošanas dienā uz tiem attiecas derīgs ES tipa apstiprinājums, kas atbilst jaunākajām piemērojamajām emisiju robežvērtībām, kas definētas attiecīgajos tiesību aktos, kurus piemēroja 2016. gada 5. oktobrī;

b)

ir jaudas diapazonā, uz ko 2016. gada 5. oktobrī Savienības līmenī neattiecās piesārņotāju emisijas tipa apstiprinājums; vai

c)

tos lieto vai paredzēts lietot pielietojumā, uz ko 2016. gada 5. oktobrī Savienības līmenī neattiecās piesārņotāju emisijas tipa apstiprinājums.

7.   Pārejas laika motoru tirgū laišanas laikposms ir:

a)

24 mēneši no III pielikumā norādītās piemērojamās dienas motoru laišanai tirgū gadījumā, kas norādīts 5. punkta pirmajā daļā;

b)

36 mēneši no III pielikumā norādītās piemērojamās dienas motoru laišanai tirgū gadījumā, kas norādīts 5. punkta otrajā un trešajā daļā;

c)

48 mēneši no III pielikumā norādītās piemērojamās motoru tirgū laišanas dienas gadījumā, kas norādīts 5. punkta ceturtajā daļā.

8.   Izgatavotāji nodrošina, ka pārejas laika motori, kas laisti tirgū pārejas laikā, atbilst 32. panta 2. punkta d) apakšpunktā minētajam marķējumam.

9.   Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta, 18. panta 2. punkta un 22. panta dalībvalstis uz laikposmu, kas beidzas ne vēlāk kā 2026. gada 17. septembrī, var atļaut laist tirgū RLL kategorijas motorus, kuru maksimālā lietderīgā jauda ir lielāka nekā 2 000 kW un kuri neatbilst II pielikumā izklāstītajām emisiju robežvērtībām, ja tos paredzēts uzstādīt lokomotīvēm, ko ekspluatē tikai tehniski izolētā 1 520 mm dzelzceļa tīklā. Minētajā laikposmā motori, kas laisti tirgū, atbilst vismaz tām emisiju robežvērtībām, kurām motoriem būtu vajadzējis atbilst, lai tos laistu tirgū 2011. gada 31. decembrī. Dalībvalstu apstiprinātājiestādes šādiem motoriem piešķir ES tipa apstiprinājumu un ļauj tos laist tirgū.

10.   Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta un 18. panta 2. punkta dalībvalstis uz laikposmu, kas nav ilgāks par 15 gadiem, sākot no V posma motoru tirgū laišanai piemērojamajiem datumiem, kā norādīts III pielikumā, atļauj laist tirgū aizstājējmotorus, ar noteikumu, ka minētie motori pieder pie kategorijas, kas ir līdzvērtīga NRS, un to standarta jauda nav mazāka par 19 kW, vai ka tie pieder pie kategorijas, kas ir līdzvērtīga NRG, ja aizstājējmotors un oriģinālais motors pieder pie tādas motoru kategorijas vai tiem ir tāds jaudas diapazons, uz ko 2016. gada 31. decembrī neattiecās tipa apstiprinājums Savienības līmenī;

11.   Neatkarīgi no 5. panta 3. punkta un 18. panta 2. punkta dalībvalstis atļauj laist tirgū aizstājējmotoru uz laikposmu, kas nav ilgāks par 20 gadiem, sākot no V posma motoru tirgū laišanai piemērojamajiem datumiem, kā minēts III pielikumā, ar noteikumu, ka motori:

a)

pieder pie NRE kategorijas ar standarta jaudu ne mazāku par 19 kW un ne lielāku par 560 kW un atbilst emisiju posmam, kas beidzās ne vairāk kā 20 gadus pirms minēto motoru laišanas tirgū un kura emisiju robežvērtības ir vismaz tikpat stingras kā tās, kurām aizstājamajam motoram bija jāatbilst, kad tas sākotnēji tika laists tirgū;

b)

pieder pie NRE kategorijai līdzvērtīgas kategorijas un to standarta jauda ir lielāka par 560 kW, ja aizstājējmotors un oriģinālais motors pieder pie tādas motoru kategorijas vai tiem ir tāds jaudas diapazons, uz ko 2016. gada 31. decembrī neattiecās tipa apstiprinājums Savienības līmenī.

12.   Dalībvalstis var nolemt, ka laikposmā, kas beidzas ne vēlāk kā 2026. gada 17. septembrī, šo regulu nepiemēro motoriem, kas uzstādīti kokvilnas novākšanai paredzētai tehnikai.

13.   Izgatavotāji nodrošina, ka aizstājējmotori atbilst 32. panta 2. punkta e) apakšpunktā minētajam marķējumam.

59. pants

Ziņošana

1.   Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. decembrim informē Komisiju par šajā regulā izklāstīto ES tipa apstiprināšanas procedūru piemērošanu.

2.   Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas darīta zināma saskaņā ar 1. punktu, līdz 2022. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

60. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par novērtējumu, kurā vērtēta iespēja noteikt saskaņotus pasākumus modernizēto emisijas kontroles iekārtu uzstādīšanai motoriem tādā autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā, kas jau ir laista Savienības tirgū. Minētajā ziņojumā pievēršas arī tehniskiem pasākumiem un finanšu stimulu shēmām, kas būtu paņēmieni, ar kuriem dalībvalstīm palīdzēt panākt atbilstību Savienības gaisa kvalitātes tiesību aktiem, izvērtējot iespējamu vēršanos pret gaisa piesārņojumu biezi apdzīvotās vietās un pienācīgi ņemot vērā Savienības noteikumus par valsts atbalstu.

2.   Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par:

a)

turpmāku piesārņotāju emisiju samazināšanas potenciāla novērtējumu, pamatojoties uz pieejamajām tehnoloģijām un izmaksu un ieguvumu analīzi.

Jo īpaši IWP un IWA kategoriju motoriem – novērtējumu par to, vai tehnoloģiski un ekonomiski ir lietderīgi:

i)

veikt turpmāku samazinājumu attiecībā uz PN un NOx emisiju robežvērtību;

ii)

veikt turpmāku samazinājumu attiecībā uz pilnībā un daļēji ar gāzi darbināmu motoru A koeficientu ekspluatācijas režīmā, kas, salīdzinot ar motoriem, kurus darbina ar dīzeļdegvielu, neietekmē klimatu; un

iii)

pievienot PN robežvērtības tām motoru kategorijām, kurām šādas robežvērtības nav noteiktas šīs regulas II pielikumā;

b)

tādu iespējamo saistīto piesārņotāju veidu noteikšanu, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā.

3.   Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par 34. panta 4. un 5. punktā minēto izņēmuma noteikumu izmantošanu un emisiju testu rezultātu uzraudzību, kā norādīts 19. pantā, un saistītajiem secinājumiem.

Turklāt ziņojumā izvērtē ES tipa apstiprinājuma saņemšanai vajadzīgos testus, kas noteikti 24. un 25. pantā, īpašu uzmanību pievēršot tam, cik lielā mērā minētie testi atbilst faktiskajiem motora darbības apstākļiem, un izvērtē arī to, vai ir lietderīgi ieviest daļiņveida piesārņotāju emisiju testus kā daļu no ekspluatācijā esošu motoru testēšanas, kas noteikta 19. pantā.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētos ziņojumus izstrādā:

a)

pamatojoties uz apspriešanos ar attiecīgām ieinteresētajām personām;

b)

ņemot vērā spēkā esošos Savienības un starptautiskos standartus; un

c)

attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību aktu priekšlikumus.

61. pants

Grozījumi Direktīvā 97/68/EK

Direktīvu 97/68/EK groza šādi:

1)

direktīvas 9. panta 4.a punktā pievieno šādas daļas:

“Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis pēc OAI pieprasījuma var atļaut laist tirgū motorus, kuri atbilst IIIA posma emisiju robežvērtībām, ar noteikumu, ka minētos motorus paredzēts uzstādīt visurgājējai tehnikai lietošanai iespējami sprādzienbīstamā vidē, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/34/ES 2. panta 5. punktā (*).

Ražotāji apstiprinātājai iestādei sniedz pietiekamus pierādījumus, ka motori ir uzstādīti tikai visurgājējai tehnikai, kura ir sertificēta kā minētajām prasībām atbilstīga. Šādiem motoriem blakus tiesību aktos noteiktajam motoru marķējumam, kas aprakstīts I pielikuma 3. iedaļā, piestiprināts marķējums ar tekstu “Motors tikai ierobežotam lietojumam tehnikā, ko izgatavojis …”, kuram seko OAI nosaukums un attiecīgās atkāpes unikālā atsauce.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var piešķirt ES tipa apstiprinājumu un atļaut laist tirgū RLL kategorijas motorus, kuru maksimālā lietderīgā jauda ir lielāka nekā 2 000 kW un kuri neatbilst II pielikumā izklāstītajām emisiju robežvērtībām, kurus paredzēts uzstādīt lokomotīvēm, ko ekspluatē tikai tehniski izolētā 1 520 mm dzelzceļa tīklā. Minētie motori atbilst vismaz tām emisiju robežvērtībām, kurām motoriem bija jāatbilst, lai tos laistu tirgū 2011. gada 31. decembrī.

(*)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (OV L 96, 29.3.2014., 309. lpp.).”;"

2)

direktīvas 10. pantā pievieno šādu daļu:

“8.   Dalībvalstis var nolemt šo direktīvu nepiemērot motoriem, kas uzstādīti kokvilnas novākšanai paredzētai tehnikai.”

62. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1024/2012

Regulas (ES) Nr. 1024/2012 pielikumā pievieno šādu punktu:

“9.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (**): 44. pants.

63. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 167/2013

Regulas (ES) Nr. 167/2013 19. pantu groza šādi:

1)

regulas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Piemēro noteikumus par motoru kategorijām, izplūdes gāzu emisiju robežvērtībām, testa cikliem, emisiju noturības periodiem, izplūdes gāzu emisiju prasībām, ekspluatācijā esošu motoru emisiju uzraudzību un par mērījumu un testu veikšanu, kā arī pārejas noteikumus un noteikumus, ar ko atļauj agrīni piešķirt ES tipa apstiprinājumu V posma motoriem un laist tos tirgū, kas attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/1628 (***) un ievērojot to pieņemtajos deleģētajos un īstenošanas aktos.

Lai laistu tirgū, reģistrētu vai nodotu ekspluatācijā T2, T4.1 un C2 kategoriju traktorus, IIIB posma prasībām atbilstīgus motorus, kuru jaudas diapazons ir 56–130 kW, uzskata par pārejas laika motoriem, kā noteikts Regulas (ES) 2016/1628 3. panta 32. punktā.

(***)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1628 (2016. gada 14. septembris) par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK (OV L 252, 16.9.2016., 53. lpp.).”;"

2)

panta 6. punktā pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no otrajā daļā izklāstītā principa, Komisija tiek pilnvarota līdz 2016. gada 31 decembrim grozīt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/96 (****) tā, lai:

a)

saistībā ar ES tipa apstiprinājuma piešķiršanu T2, T4.1 un C2 kategoriju traktoriem Deleģētās regulas (ES) 2015/96 11. panta 4. punktā noteiktais atlikšanas periods būtu četri gadi; un

b)

saskaņā ar elastīguma sistēmu, kas minēta Deleģētās regulas (ES) 2015/96 14. pantā, elastīgums, kas atļauts, ievērojot minētās deleģētās regulas V pielikuma 1.1.1. punktu, tiktu palielināts līdz 150 % T2, T4.1 un C2 kategoriju traktoriem.

(****)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/96 (2014. gada 1. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 167/2013 papildina, iekļaujot tajā prasības par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu ekoloģiskajiem un spēkiekārtas veiktspējas raksturlielumiem (OV L 16, 23.1.2015., 1. lpp.).”"

64. pants

Atcelšana

1.   Neskarot šīs regulas 58. panta 1.līdz 4. punktu, Direktīvu 97/68/EK atceļ no 2017. gada 1. janvāra.

2.   Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

65. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šo regulu piemēro no 2017. gada 1. janvāra, izņemot 61. pantu, kuru piemēro no 2016. gada 6. oktobra.

No 2016. gada 6. oktobra apstiprinātājiestādes neatsaka piešķirt ES tipa apstiprinājumu jaunam motora tipam vai motoru saimei vai neaizliedz to laišanu tirgū, ja attiecīgais motora tips vai motoru saime atbilst II, III, IV un VIII nodaļai un saskaņā ar šo regulu pieņemtajiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 14. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK


(1)  Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 18. februāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 5. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 18. jūlija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/68/EK (1997. gada 16. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai (OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 167/2013 (2013. gada 5. februāris) par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/42/EK (2006. gada 17. maijs) par mašīnām, un ar kuru groza Direktīvu 95/16/EK (OV L 157, 9.6.2006., 24. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1386/2013/ES (2013. gada 20. novembris) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2020. gadam “Labklājīga dzīve ar pieejamajiem planētas resursiem” (OV L 354, 28.12.2013., 171. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu (OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(10)  Padomes Lēmums 97/836/EK (1997. gada 27. novembris) par Eiropas Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām (“Pārskatītais 1958. gada Nolīgums”) (OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.).

(11)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/96 (2014. gada 1. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 167/2013 papildina, iekļaujot tajā prasības par lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļu ekoloģiskajiem un spēkiekārtas veiktspējas raksturlielumiem (OV L 16, 23.1.2015., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2012 (2012. gada 25. oktobris) par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2008/49/EK (“IMI regula”) (OV L 316, 14.11.2012, 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.)

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1629 (2016. gada 14. septembris), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģiem, groza Direktīvu 2009/100/EK un atceļ Direktīvu 2006/87/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 118. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/53/ES (2013. gada 20. novembris) par atpūtas kuģiem un ūdens motocikliem un ar ko atceļ Direktīvu 94/25/EK (OV L 354, 28.12.2013., 90. lpp.).

(19)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1321/2014 (2014. gada 26. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu (OV L 362, 17.12.2014., 1. lpp.).

(20)  Eiropas standarts EN 14466 + A1: 2009 (Ugunsdzēsības sūkņi – Pārvietojami sūkņi – Drošuma un veiktspējas prasības, testi).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (OV L 96, 29.3.2014., 309. lpp.)

(22)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1302/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva apakšsistēmu “Lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs” (OV L 356, 12.12.2014, 228. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas 4. pantā minēto motoru apakškategoriju definēšana

I-1. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā definētās NRE kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

NRE

KA

mainīga

0 < P < 8

NRE-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

KA

8 ≤ P < 19

NRE-v-2

KA

19 ≤ P < 37

NRE-v-3

KA

37 ≤ P < 56

NRE-v-4

visi

56 ≤ P < 130

NRE-v-5

130 ≤ P ≤ 560

NRE-v-6

P > 560

NRE-v-7

KA

nemainīga

0 < P < 8

NRE-c-1

nominālā lietderīgā jauda

KA

8 ≤ P < 19

NRE-c-2

KA

19 ≤ P < 37

NRE-c-3

KA

37 ≤ P < 56

NRE-c-4

visi

56 ≤ P < 130

NRE-c-5

130 ≤ P ≤ 560

NRE-c-6

P > 560

NRE-c-7


I-2. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā definētās NRG kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

NRG

visi

mainīga

P > 560

NRG-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

nemainīga

P > 560

NRG-c-1

nominālā lietderīgā jauda


I-3. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 3) apakšpunktā definētās NRSh kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Darba tilpums (SV) (cm3)

Apakškategorija

Standarta jauda

NRSh

DA

mainīga vai nemainīga

0 < P < 19

SV < 50

NRSh-v-1a

maksimālā lietderīgā jauda

SV ≥ 50

NRSh-v-1b


I-4. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā definētās NRS kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Darba tilpums (SV) (cm3)

Apakškategorija

Standarta jauda

NRS

DA

mainīga, ≥ 3 600 apgr. min.; vai nemainīga

0 < P < 19

80 ≤ SV < 225

NRS-vr-1a

maksimālā lietderīgā jauda

SV ≥ 225

NRS-vr-1b

mainīga, < 3 600 apgr. min.

80 ≤ SV < 225

NRS-vi-1a

SV ≥ 225

NRS-vi-1b

mainīga vai nemainīga

19 ≤ P < 30

SV≤ 1 000

NRS-v-2a

maksimālā lietderīgā jauda

SV > 1 000

NRS-v-2b

30 ≤ P < 56

jebkurš

NRS-v-3

maksimālā lietderīgā jauda

Attiecībā uz motoriem, kuru jauda ir mazāka nekā 19 kW un darba tilpums ir mazāks nekā 80 cm3, tehnikā, kas nav pārnēsājamā tehnika, izmanto NRSh kategorijas motorus.

I-5. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 5) apakšpunktā definētās IWP kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

IWP

visi

mainīga

19 ≤ P < 75

IWP-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

75 ≤ P < 130

IWP-v-2

130 ≤ P < 300

IWP-v-3

P ≥ 300

IWP-v-4

nemainīga

19 ≤ P < 75

IWP-c-1

nominālā lietderīgā jauda

75 ≤ P < 130

IWP-c-2

130 ≤ P < 300

IWP-c-3

P ≥ 300

IWP-c-4


I-6. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 6) apakšpunktā definētās IWA kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

IWA

visi

mainīga

19 ≤ P < 75

IWA-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

75 ≤ P < 130

IWA-v-2

130 ≤ P < 300

IWA-v-3

P ≥ 300

IWA-v-4

nemainīga

19 ≤ P < 75

IWA-c-1

nominālā lietderīgā jauda

75 ≤ P < 130

IWA-c-2

130 ≤ P < 300

IWA-c-3

P ≥ 300

IWA-c-4


I-7. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 7) apakšpunktā definētās RLL kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

RLL

visi

mainīga

P > 0

RLL-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

nemainīga

P > 0

RLL-c-1

nominālā lietderīgā jauda


I-8. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā definētās RLR kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

RLR

visi

mainīga

P > 0

RLR-v-1

maksimālā lietderīgā jauda

nemainīga

P > 0

RLR-c-1

nominālā lietderīgā jauda


I-9. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 9) apakšpunktā definētās SMB kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

SMB

DA

mainīga vai nemainīga

P > 0

SMB-v-1

maksimālā lietderīgā jauda


I-10. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 10) apakšpunktā definētās ATS kategorijas motoru apakškategorijas

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Standarta jauda

ATS

DA

mainīga vai nemainīga

P > 0

ATS-v-1

maksimālā lietderīgā jauda


II PIELIKUMS

Regulas 18. panta 2. punktā minētās izplūdes gāzu emisiju robežvērtības

II-1. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā definētās NRE kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

NRE-v-1

NRE-c-1

0 < P < 8

KA

8,00

(HC + NOx ≤ 7,50)

0,40 (1)

1,10

V posms

NRE-v-2

NRE-c-2

8 ≤ P < 19

KA

6,60

(HC + NOx ≤ 7,50)

0,40

1,10

V posms

NRE-v-3

NRE-c-3

19 ≤ P < 37

KA

5,00

(HC + NOx ≤ 4,70)

0,015

1 × 1012

1,10

V posms

NRE-v-4

NRE-c-4

37 ≤ P < 56

KA

5,00

(HC + NOx ≤ 4,70)

0,015

1 × 1012

1,10

V posms

NRE-v-5

NRE-c-5

56 ≤ P < 130

visi

5,00

0,19

0,40

0,015

1 × 1012

1,10

V posms

NRE-v-6

NRE-c-6

130 ≤ P ≤ 560

visi

3,50

0,19

0,40

0,015

1 × 1012

1,10

V posms

NRE-v-7

NRE-c-7

P > 560

visi

3,50

0,19

3,50

0,045

6,00


II-2. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā definētās NRG kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

NRG-v-1

NRG-c-1

P > 560

visi

3,50

0,19

0,67

0,035

6,00


II-3. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 3) apakšpunktā definētās NRSh kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC + NOx

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

V posms

NRSh-v-1a

0 < P < 19

DA

805

50

V posms

NRSh-v-1b

603

72


II-4. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 4) apakšpunktā definētās NRS kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC + NOx

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

V posms

NRS-vr-1a

NRS-vi-1a

0 < P < 19

DA

610

10

V posms

NRS-vr-1b

NRS-vi-1b

610

8

V posms

NRS-v-2a

19 ≤ P ≤ 30

610

8

V posms

NRS-v-2b

NRS-v-3

19 ≤ P < 56

4,40 (*)

2,70 (*)


II-5. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 5) apakšpunktā definētās IWP kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

IWP-v-1

IWP-c-1

19 ≤ P < 75

visi

5,00

(HC + NOx ≤ 4,70)

0,30

6,00

V posms

IWP-v-2

IWP-c-2

75 ≤ P < 130

visi

5,00

(HC + NOx ≤ 5,40)

0,14

6,00

V posms

IWP-v-3

IWP-c-3

130 ≤ P < 300

visi

3,50

1,00

2,10

0,10

6,00

V posms

IWP-v-4

IWP-c-4

P ≥ 300

visi

3,50

0,19

1,80

0,015

1 × 1012

6,00


II-6. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 6) apakšpunktā definētās IWA kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

IWA-v-1

IWA-c-1

19 ≤ P < 75

visi

5,00

(HC + NOx ≤ 4,70)

0,30

6,00

V posms

IWA-v-2

IWA-c-2

75 ≤ P < 130

visi

5,00

(HC + NOx ≤ 5,40)

0,14

6,00

V posms

IWA-v-3

IWA-c-3

130 ≤ P < 300

visi

3,50

1,00

2,10

0,10

6,00

V posms

IWA-v-4

IWA-c-4

P ≥ 300

visi

3,50

0,19

1,80

0,015

1 × 1012

6,00


II-7. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 7) apakšpunktā definētās RLL kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

RLL-c-1

RLL-v-1

P > 0

visi

3,50

(HC + NOx ≤ 4,00)

0,025

6,00


II-8. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 8) apakšpunktā definētās RLR kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

PN

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

#/kWh

 

V posms

RLR-c-1

RLR-v-1

P > 0

visi

3,50

0,19

2,00

0,015

1 × 1012

6,00


II-9. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 9) apakšpunktā definētās SMB kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

NOx

HC

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

V posms

SMB-v-1

P > 0

DA

275

75


II-10. tabula. Regulas 4. panta 1. punkta 10) apakšpunktā definētās ATS kategorijas motoru V posma emisiju robežvērtības

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC + NOx

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

V posms

ATS-v-1

P > 0

DA

400

8

Konkrēti noteikumi par kopējo ogļūdeņražu (HC) robežvērtībām pilnībā un daļēji ar gāzi darbināmiem motoriem

1.

Tajās apakškategorijās, kurās definēts A koeficients, HC robežvērtību pilnībā un daļēji ar gāzi darbināmiem motoriem, kas norādīti tabulās II-1 līdz II-10, aizstāj ar robežvērtību, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

HC = 0,19 + (1,5 × A × GER)

kur GER ir vidējais gāzes enerģijas koeficients atbilstīgajā testa ciklā. Ja piemēro gan testa ciklu stacionārā fāzē, gan testa ciklu pārejas fāzē, GER nosaka testa ciklā pārejas fāzē, izmantojot karsto palaidi. Ja izmanto vairāk nekā vienu testa ciklu stacionārā fāzē, vidējo GER nosaka katram testa ciklam atsevišķi.

Ja aprēķinātā HC robežvērtība pārsniedz vērtību 0,19 + A, norāda HC robežvērtību 0,19 + A.

Image

2.

Apakškategorijās ar kombinētu HC un NOx ierobežojumu, kombinēto HC un NOx robežvērtību samazina par 0,19 g/kWh un attiecina tikai uz NOx.

3.

Motoriem, ko nedarbina ar gāzi, šo formulu nepiemēro.


(1)  0,60 ar roku iedarbināmiem gaisdzeses tiešās iesmidzināšanas motoriem.

(*)  Fakultatīvi, kā alternatīva, jebkāda vērtību kombinācija, kas atbilst vienādojumam (HC + NOX) × CO0.784 ≤ 8,57, kā arī šādiem nosacījumiem: CO ≤ 20,6 g/kWh un (HC + NOX) ≤ 2,7 g/kWh.


III PIELIKUMS

Termiņi šīs regulas piemērošanai attiecībā uz ES tipa apstiprinājumiem un laišanu tirgū

III-1. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz NRE kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

NRE

KA

0 < P < 8

NRE-v-1

NRE-c-1

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris

KA

8 ≤ P < 19

NRE-v-2

NRE-c-2

KA

19 ≤ P < 37

NRE-v-3

NRE-c-3

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris

37 ≤ P < 56

NRE-v-4

NRE-c-4

visi

56 ≤ P < 130

NRE-v-5

NRE-c-5

2019. gada 1. janvāris

2020. gada 1. janvāris

130 ≤ P ≤ 560

NRE-v-6

NRE-c-6

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris

P > 560

NRE-v-7

NRE-c-7

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


III-2. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz NRG kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

NRG

visi

P > 560

NRG-v-1

NRG-c-1

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


III-3. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz NRSh kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

NRSh

DA

0 < P < 19

NRSh-v-1a

NRSh-v-1b

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


III-4. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz NRS kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

NRS

DA

0 < P < 56

NRS-vr-1a

NRS-vi-1a

NRS-vr-1b

NRS-vi-1b

NRS-v-2a

NRS-v-2b

NRS-v-3

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


III-5. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz IWP kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

IWP

visi

19 ≤ P < 300

IWP-v-1

IWP-c-1

IWP-v-2

IWP-c-2

IWP-v-3

IWP-c-3

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris

P ≥ 300

IWP-v-4

IWP-c-4

2019. gada 1. janvāris

2020. gada 1. janvāris


III-6. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz IWA kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

IWA

visi

19 ≤ P < 300

IWA-v-1

IWA-c-1

IWA-v-2

IWA-c-2

IWA-v-3

IWA-c-3

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris

P ≥ 300

IWA-v-4

IWA-c-4

2019. gada 1. janvāris

2020. gada 1. janvāris


III-7. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz RLL kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

RLL

visi

P > 0

RLL-v-1

RLL-c-1

2020. gada 1. janvāris

2021. gada 1. janvāris


III-8. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz RLR kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

RLR

visi

P > 0

RLR-v-1

RLR-c-1

2020. gada 1. janvāris

2021. gada 1. janvāris


III-9. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz SMB kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

SMB

DA

P > 0

SMB-v-1

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


III-10. tabula. Šīs regulas piemērošanas datumi attiecībā uz ATS kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

Šīs regulas obligātas piemērošanas datums attiecībā uz

 

 

 

 

motoru ES tipa apstiprinājumiem

motoru laišanu tirgū

ATS

DA

P > 0

ATS-v-1

2018. gada 1. janvāris

2019. gada 1. janvāris


IV PIELIKUMS

Autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa cikli stacionārā fāzē (NRSC)

IV-1. tabula. NRSC testa cikli NRE kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

NRE

mainīga

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir mazāka nekā 19 kW

NRE-v-1

NRE-v-2

G2 vai C1

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir 19 kW vai lielāka, taču ne lielāka par 560 kW

NRE-v-3

NRE-v-4

NRE-v-5

NRE-v-6

C1

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir lielāka nekā 560 kW

NRE-v-7

C1

nemainīga

Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu

NRE-c-1

NRE-c-2

NRE-c-3

NRE-c-4

NRE-c-5

NRE-c-6

NRE-c-7

D2


IV-2. tabula. NRSC testa cikli NRG kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

NRG

mainīga

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu ģeneratoru iekārtai

NRG-v-1

C1

nemainīga

Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu ģeneratoru iekārtai

NRG-c-1

D2


IV-3. tabula. NRSC testa cikli NRSh kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

NRSh

mainīga vai nemainīga

Motors, kura standarta jauda nepārsniedz 19 kW, izmantošanai pārnēsājamā tehnikā

NRSh-v-1a

NRSh-v-1b

G3


IV-4. tabula. NRSC testa cikli NRS kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

NRS

mainīga < 3 600 apgr. min.

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda nepārsniedz 19 kW, paredzēts darbībai ar < 3 600 apgr. min.

NRS-vi-1a

NRS-vi-1b

G1

mainīga, ≥ 3 600 apgr. min., vai nemainīga

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda nepārsniedz 19 kW, paredzēts darbībai ar ≥ 3 600 apgr. min.; motors ar nemainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda nepārsniedz 19 kW

NRS-vr-1a

NRS-vr-1b

G2

mainīga vai nemainīga

Motors, kuram ir gan standarta jauda 19–30 kW, gan kopējais darba tilpums, kas mazāks par 1 litru

NRS-v-2a

G2

Motors, kura standarta jauda ir lielāka nekā 19 kW, izņemot motoru, kuram ir gan standarta jauda 19–30 kW, gan kopējais darba tilpums, kas mazāks par 1 litru

NRS-v-2b

NRS-v-3

C2


IV-5. tabula. NRSC testa cikli IWP kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

IWP

mainīga

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kas paredzēts piedziņai un kas darbojas atbilstīgi fiksēta soļa dzenskrūves līknei

IWP-v-1

IWP-v-2

IWP-v-3

IWP-v-4

E3

nemainīga

Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu, kas paredzēts piedziņai un kas darbojas ar regulējamu soli vai elektriski savienotām dzenskrūvēm

IWP-c-1

IWP-c-2

IWP-c-3

IWP-c-4

E2


IV-6. tabula. NRSC testa cikli IWA kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

IWA

mainīga

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kurš paredzēts palīgdarbībām uz iekšējo ūdensceļu kuģiem

IWA-v-1

IWA-v-2

IWA-v-3

IWA-v-4

C1

nemainīga

Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu, kurš paredzēts palīgdarbībām uz iekšējo ūdensceļu kuģiem

IWA-c-1

IWA-c-2

IWA-c-3

IWA-c-4

D2


IV-7. tabula. NRSC testa cikli RLL kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

RLL

mainīga

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu lokomotīvju piedziņai

RLL-v-1

F

nemainīga

Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu lokomotīvju piedziņai

RLL-c-1

D2


IV-8. tabula. NRSC testa cikli RLR kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

RLR

mainīga

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu automotrišu piedziņai

RLR-v-1

C1

nemainīga

Motors ar nemainīgu griešanās ātrumu automotrišu piedziņai

RLR-c-1

D2


IV-9. tabula. NRSC testa cikli SMB kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

SMB

mainīga vai nemainīga

Motori aerokamanu piedziņai

SMB-v-1

H


IV-10. tabula. NRSC testa cikls ATS kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

NRSC

ATS

mainīga vai nemainīga

Motori ATV vai SbS piedziņai

ATS-v-1

G1

Autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa cikli pārejas fāzē

IV-11. tabula. Autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa cikls pārejas fāzē NRE kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

 

NRE

mainīga

Motors ar mainīgu griešanās ātrumu, kura standarta jauda ir 19 kW vai lielāka, taču ne lielāka par 560 kW

NRE-v-3

NRE-v-4

NRE-v-5

NRE-v-6

NRTC


IV-12. tabula. Autoceļiem neparedzētas tehnikas motora testa cikls pārejas fāzē NRS  (1) kategorijas motoriem

Kategorija

Griešanās ātruma darbība

Nolūks

Apakškategorija

 

NRS

mainīga vai nemainīga

Motors, kura standarta jauda ir lielāka nekā 19 kW, izņemot motoru, kuram ir gan standarta jauda 19–30 kW, gan kopējais darba tilpums, kas mazāks par 1 litru

NRS-v-2b

NRS-v-3

LSI-NRTC


(1)  Attiecas tikai uz motoriem, kuru maksimālais testa ātrums ir 3 400 vai mazāk apgriezienu minūtē.


V PIELIKUMS

Emisiju noturības periodi (EDP), kas minēti 25. panta 1. punktā

V-1. tabula. EDP NRE motoru kategorijai

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

EDP (stundas)

NRE

KA

mainīga

0 < P < 8

NRE-v-1

3 000

KA

8 ≤ P < 19

NRE-v-2

KA

19 ≤ P < 37

NRE-v-3

5 000

KA

37 ≤ P < 56

NRE-v-4

8 000

visi

56 ≤ P < 130

NRE-v-5

130 ≤ P ≤ 560

NRE-v-6

P > 560

NRE-v-7

KA

nemainīga

0 < P < 8

NRE-c-1

3 000

KA

8 ≤ P < 19

NRE-c-2

KA

19 ≤ P < 37

NRE-c-3

KA

37 ≤ P < 56

NRE-c-4

8 000

visi

56 ≤ P < 130

NRE-c-5

130 ≤ P ≤ 560

NRE-c-6

P > 560

NRE-c-7


V-2. tabula. EDP NRE motoru kategorijai

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

EDP (stundas)

NRG

visi

nemainīga

P > 560

NRG-v-1

8 000

mainīga

NRG-c-1


V-3. tabula. EDP NRSh kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Darba tilpums (SV) (cm3)

Apakškategorija

EDP (stundas)

NRSh

DA

mainīga vai nemainīga

0 < P < 19

SV < 50

NRSh-v-1a

50/125/300 (1)

SV ≥ 50

NRSh-v-1b


V-4. tabula. EDP NRS motoru kategorijai

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Darba tilpums (SV) (cm3)

Apakškategorija

EDP (stundas)

NRS

DA

mainīga, ≥ 3 600 apgr. min., vai nemainīga

0 < P < 19

80 ≤ SV < 225

NRS-vr-1a

125/250/500 (2)

mainīga < 3 600 apgr. min.

NRS-vi-1a

mainīga, ≥ 3 600 apgr. min., vai nemainīga

SV ≥ 225

NRS-vr-1b

250/500/1 000  (2)

mainīga < 3 600 apgr. min.

NRS-vi-1b

mainīga vai nemainīga

19 ≤ P < 30

SV ≤ 1 000

NRS-v-2a

1 000

SV > 1 000

NRS-v-2b

5 000

30 ≤ P < 56

jebkurš

NRS-v-3

5 000


V-5. tabula. EDP IWP kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

EDP (stundas)

IWP

visi

mainīga

19 ≤ P < 75

IWP-v-1

10 000

75 ≤ P < 130

IWP -v-2

130 ≤ P < 300

IWP -v-3

P ≥ 300

IWP -v-4

nemainīga

19 ≤ P < 75

IWP -c-1

10 000

75 ≤ P < 130

IWP -c-2

130 ≤ P < 300

IWP -c-3

P ≥ 300

IWP -c-4


V-6. tabula. EDP IWA kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

EDP (stundas)

IWA

visi

mainīga

19 ≤ P < 75

IWA-v-1

10 000

75 ≤ P < 130

IWA -v-2

130 ≤ P < 300

IWA -v-3

P ≥ 300

IWA -v-4

nemainīga

19 ≤ P < 75

IWA -c-1

10 000

75 ≤ P < 130

IWA -c-2

130 ≤ P < 300

IWA -c-3

P ≥ 300

IWA -c-4


V-7. tabula. EDP RLL kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

EDP (stundas)

RLL

visi

mainīga

P > 0

RLL-v-1

10 000

nemainīga

P > 0

RLL-c-1


V-8. tabula. EDP RLR kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

EDP (stundas)

RLR

visi

mainīga

P > 0

RLR-v-1

10 000

nemainīga

P > 0

RLR-c-1


V-9. tabula. EDP SMB kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

EDP (stundas)

SMB

DA

mainīga vai nemainīga

P > 0

SMB-v-1

400 (3)


V-10. tabula. EDP ATS kategorijas motoriem

Kategorija

Aizdedzes tips

Griešanās ātruma darbība

Jaudas diapazons (P) (kW)

Apakškategorija

EDP (stundas)

ATS

DA

mainīga vai nemainīga

P > 0

ATS-v-1

500/1 000  (4)


(1)  EDP stundas atbilst EDP 1., 2., 3. kategorijai, kā definēts deleģētajos aktos, kas pieņemti, ievērojot šo regulu.

(2)  EDP stundas atbilst EDP 1., 2., 3. kategorijai, kā definēts deleģētajos aktos, kas pieņemti, ievērojot šo regulu.

(3)  vai arī ir atļauts 8 000 km emisiju noturības periods

(4)  EDP stundas atbilst motoriem ar šādu kopējo motora darba tilpumu: < 100 cm3 / ≥ 100 cm3.


VI PIELIKUMS

Īpašiem nolūkiem paredzētu motoru (SPE) emisiju robežvērtības, kas minētas 34. panta 5. punktā

VI-1 tabula. SPE emisiju robežvērtības NRE kategorijas motoriem

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

 

SPE

NRE-v-1

NRE-c-1

0 < P < 8

KA

8

7,5

0,4

6,0

SPE

NRE-v-2

NRE-c-2

8 ≤ P < 19

KA

6,6

7,5

0,4

6,0

SPE

NRE-v-3

NRE-c-3

19 ≤ P < 37

KA

5,5

7,5

0,6

6,0

SPE

NRE-v-4

NRE-c-4

37 ≤ P < 56

KA

5,0

4,7

0,4

6,0

SPE

NRE-v-5

NRE-c-5

56 ≤ P < 130

visi

5,0

4,0

0,3

6,0

SPE

NRE-v-6

NRE-c-6

130 ≤ P ≤ 560

visi

3,5

4,0

0,2

6,0

SPE

NRE-v-7

NRE-c-7

P > 560

visi

3,5

6,4

0,2

6,0


VI-2 tabula. SPE emisiju robežvērtības NRG kategorijas motoriem

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

 

SPE

NRG-c-1

P > 560

visi

3,5

6,4

0,2

6,0

NRG-v-1


VI-3 tabula. SPE emisiju robežvērtības RLL kategorijas motoriem

Emisijas posms

Motoru apakškategorija

Jaudas diapazons

Aizdedzes tips

CO

HC

NOx

PM masa

A

 

 

kW

 

g/kWh

g/kWh

g/kWh

g/kWh

 

SPE

RLL-v-1

RLL-c-1

P ≤ 560

visi

3,5

(HC + NOx ≤ 4,0)

0,2

6,0

SPE

RLL-v-1

RLL-c-1

P > 560 kW

visi

3,5

0,5

6,0

0,2

6,0

SPE

RLL-v-1

RLL-c-1

P > 2 000 kW un SVc (1) > 5 litri

visi

3,5

0,4

7,4

0,2

6,0


(1)  Darba tilpums uz vienu cilindru.


Top