EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R0778

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/778 (2016. gada 2. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2016/0424

OV L 131, 20.5.2016, p. 41–47 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2016/778/oj

20.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 131/41


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2016/778

(2016. gada 2. februāris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu un 104. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Noregulējuma iestādei būtu jāpiešķir Direktīvas 2014/59/ES 104. pantā minētā ārkārtas ex post iemaksu atlikšana pēc iestādes pieprasījuma, lai atvieglotu noregulējuma iestādes veikto novērtējumu par to, ka iestāde atbilst Regulas (ES) Nr. 2014/59/ES 104. panta 3. punktā noteiktajiem atlikšanas nosacījumiem. Attiecīgajai iestādei būtu jāsniedz jebkura informācija, ko noregulējuma iestāde uzskata par nepieciešamu šāda novērtējuma veikšanai. Noregulējuma iestādei būtu jāņem vērā visa informācija, kas ir pieejama valsts kompetentajām iestādēm, lai novērstu paziņošanas prasību dublēšanos.

(2)

Novērtējot ārkārtas ex post iemaksu veikšanas ietekmi uz iestādes maksātspēju vai likviditāti, noregulējuma iestādei būtu jāanalizē iemaksas veikšanas ietekme uz iestādes kapitāla un likviditātes pozīciju. Analīzē būtu jāpieņem zaudējumi iestādes bilancē, kas ir vienādi ar maksājamo summu tajā brīdī, kad ir pienācis samaksas termiņš, un jāprognozē iestādes kapitāla rādītāji pēc šiem zaudējumiem atbilstīgā laikposmā. Turklāt tai būtu jāpieņem līdzekļu aizplūde, kas ir vienāda ar maksājamo summu tajā brīdī, kad ir pienācis samaksas termiņš, un būtu jānovērtē likviditātes risks.

(3)

Atveseļošanas un noregulējuma plāni pieprasa iestādēm un noregulējuma iestādēm spēt noteikt un nodrošināt iestāžu vai grupu kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību.

(4)

Noregulējamās iestādes kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktība ir viens no galvenajiem noregulējuma mērķiem. Tā mērķis ir saglabāt finanšu stabilitāti un aizsargāt reālo ekonomiku, un līdz ar to tam ir svarīga nozīme atveseļošanas un noregulējuma plānošanas procesā. Kritiski svarīgās funkcijas var ietvert noguldījumu pieņemšanas, aizdošanas un aizdevumu pakalpojumus, maksājumu, tīrvērtes, glabāšanas un norēķinu pakalpojumus, starpbanku finansēšanas tirgu darbības, kā arī kapitāla tirgu un ieguldījumu darbības.

(5)

Iestādes vai grupas kritiski svarīgās funkcijas ir izklāstītas tās atveseļošanas plānā. Atveseļošanas plāns būtu jānovērtē noregulējuma iestādei, un tam vajadzētu būt noregulējuma plāna pamatā. Noregulējuma iestādei būtu jāveic savs kritiski svarīgo funkciju novērtējums, kad tā izstrādā noregulējuma plānu, un būtu jāpierāda, kā kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas varētu būt juridiski un ekonomiski nošķirtas no pārējām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību iestādes maksātnespējas gadījumā.

(6)

Novērtējot iestādes noregulējamību, noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā, vai izvēlētā stratēģija nodrošina kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību un vai pilnvaras risināt vai novērst šķēršļus noregulējamībai attiecas uz kritiski svarīgām funkcijām. Līdzīgi iekšējās rekapitalizācijas scenārijā saistībām varētu piešķirt atbrīvojumu no iekšējās rekapitalizācijas darbības jomas, ja šāda izslēgšana ir noteikti nepieciešama un samērīga, lai panāktu kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. Kritiski svarīgās funkcijas arī kļūst būtiskas pagaidu bankas instrumenta darbībā, jo pagaidu bankas iestādei būtu jāsaglabā kritiski svarīgās funkcijas.

(7)

Kritiski svarīgās funkcijas būtu jānosaka divu posmu procedūrā: pirmkārt, iestādes veic pašnovērtējumu, izstrādājot savus atveseļošanas plānus. Otrkārt, noregulējuma iestādes kritiski pārskata atsevišķu iestāžu atveseļošanas plānus, lai nodrošinātu nepārtrauktību un saskanību banku izmantotajās pieejās. Tā kā noregulējuma iestādes gūst priekšrocības no visaptveroša skatījuma attiecībā uz to, kuras funkcijas ir svarīgas, lai saglabātu finanšu stabilitāti kopumā, tām būtu jāpieņem galīgais lēmums attiecībā uz kritiski svarīgo funkciju noteikšanu nolūkā veikt noregulējuma plānošanu un izpildi.

(8)

Kritiski svarīgiem pakalpojumiem vajadzētu būt pamatā esošajām operācijām, darbībām un pakalpojumiem, ko veic viena (īpaši pakalpojumi) vai vairākas uzņēmuma vienības vai juridiskās personas (kopīgi pakalpojumi) grupas ietvaros un kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu vienu vai vairākas kritiski svarīgas funkcijas. Kritiski svarīgus pakalpojumus var veikt viena vai vairākas struktūras (piemēram, atsevišķa juridiska persona vai iekšēja vienība) grupas ietvaros (iekšējie pakalpojumi), vai tos var uzticēt ārējam pakalpojumu sniedzējam (ārējs pakalpojums). Pakalpojums būtu jāuzskata par kritiski svarīgu, ja tā pārtraukšana var radīt nopietnu šķērsli vai pilnībā apturēt kritisku funkciju veikšanu, jo tie ir cieši saistīti ar kritiski svarīgām funkcijām, ko iestāde veic trešām pusēm. Pakalpojumu noteikšanu veic pēc kritiski svarīgas funkcijas noteikšanas.

(9)

Iestādēm un noregulējuma iestādēm arī būtu jānosaka kritiski svarīgi pakalpojumi atveseļošanas un noregulējuma plānos. Tiktāl, ciktāl kritiski svarīgi pakalpojumi tiek uzticēti trešām pusēm, noregulējuma iestādei būtu jāspēj ierobežot savu novērtējumu tādā apmērā, kas ir nepieciešams, lai pārbaudītu, vai iestāde ir ieviesusi piemērotu uzņēmējdarbības nepārtrauktības plānu.

(10)

Ja pakalpojums tiek atzīts par kritiski svarīgu, iestādēm būtu jāspēj nodrošināt minēto pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību, tos sniedzot ar struktūru vai vienību starpniecību, kas ir noturīgas gadījumos, kad notiek kļūda, vai izveidojot piemērotus pasākumus, kuros tos piegādā ārējs pakalpojumu sniedzējs.

(11)

Galvenā atšķirība starp kritiski svarīgu funkciju un galveno darbības jomu ir attiecīgo darbību ietekme. Lai arī kritiski svarīgās funkcijas ir jānovērtē no to nozīmīguma perspektīvas attiecībā uz reālās ekonomikas un finanšu tirgu darbību un līdz ar to finanšu stabilitāti kopumā, galvenās darbības jomas būtu jānovērtē, pamatojoties uz pašas iestādes nozīmību, piemēram, to ieguldījuma līmenis iestādes ieņēmumos un peļņā.

(12)

Tiktāl, ciktāl atveseļošanas plānā vajadzētu ietvert sīku procesu aprakstu par iestādes galveno darbības jomu, operāciju un aktīvu vērtības un pārdošanas iespēju noteikšanu, arī noregulējuma plānā būtu jāietver iestādes kritiski svarīgo operāciju un galveno darbības jomu plāns un pierādījums par to, kā kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas varētu juridiski un ekonomiski nošķirt no citām funkcijām, lai iestādes maksātnespējas gadījumā nodrošinātu nepārtrauktību. Noregulējumā ar kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību var attaisnot konkrētu saistību atbrīvošanu no iekšējas rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas un var arī pamatot tā nodošanu pagaidu bankai.

(13)

Lai arī galvenās darbības jomas bieži vien ir saistītas ar to, cik lielu ieguldījumu tās sniedz iestādes finanšu rezultātos, šāda pieeja, iespējams, pilnībā neietver visas galvenās darbības jomas, jo iestāde var sniegt pakalpojumu, kas nesniedz tiešu peļņu (vai pat var radīt zaudējumus), bet rada būtisku franšīzes vērtību un līdz ar to ir svarīgs uzņēmējdarbībai kopumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

KOPĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, kas precizē:

a)

apstākļus un nosacījumus, kādos ārkārtas ex post iemaksu veikšanu daļēji vai pilnībā var atlikt saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 104. panta 3. punktu;

b)

kritērijus Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 35. apakšpunktā minēto darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai;

c)

kritērijus Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 36. apakšpunktā minēto darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanai.

Minētos noteikumus piemēro noregulējuma iestāde, kuru ir izraudzījusies dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“atlikšanas laikposms” ir laikposms, kas nepārsniedz sešus mēnešus;

2)

“funkcija” ir strukturēts darbību, pakalpojumu vai operāciju kopums, ko sniedz iestāde vai grupa trešām pusēm neatkarīgi no iestādes iekšējās organizācijas;

3)

“darbības joma” ir strukturēts darbību, procesu vai operāciju kopums, ko ir izstrādājusi iestāde vai grupa trešām pusēm, lai sasniegtu organizācijas mērķus.

II NODAĻA

EX POST IEMAKSU ATLIKŠANA

3. pants

Ārkārtas ex post iemaksu atlikšana

1.   Noregulējuma iestāde Direktīvas 2014/59/ES 104. panta 3. punktā minēto ex post iemaksu atlikšanu var piešķirt pēc iestādes pieprasījuma. Minētā iestāde sniedz jebkuru informāciju, ko noregulējuma iestāde uzskata par vajadzīgu, lai veiktu novērtējumu par ārkārtas ex post iemaksu veikšanas ietekmi uz tās finansiālo stāvokli. Noregulējuma iestāde ņem vērā visu informāciju, kas pieejama valsts kompetentajām iestādēm, lai noteiktu, vai minētā iestāde atbilst 3. punktā paredzētajiem atlikšanas nosacījumiem.

2.   Nosakot, vai iestāde atbilst atlikšanas nosacījumiem, noregulējuma iestāde novērtē ārkārtas ex post iemaksu veikšanas ietekmi uz minētās iestādes maksātspējas un likviditātes pozīciju. Ja minētā iestāde ir daļa no grupas, novērtējumā iekļauj arī ietekmi uz grupas maksātspēju un likviditāti kopumā.

3.   Noregulējuma iestāde var atlikt ārkārtas ex post iemaksu veikšanu, ja tā secina, ka iemaksu veikšanas rezultātā:

a)

turpmākajos sešos mēnešos notiek Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 92. pantā noteikto iestādes pašu kapitāla minimālo prasību iespējams pārkāpums;

b)

turpmākajos sešos mēnešos notiek Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktā noteiktās un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/61 (3) 4. pantā precizētās iestādes obligātā likviditātes seguma prasības iespējams pārkāpums;

c)

turpmākajos sešos mēnešos notiek Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (4) 105. pantā noteiktās iestādes īpašās likviditātes prasības iespējams pārkāpums.

4.   Noregulējuma iestāde ierobežo atlikšanas laikposmu līdz apmēram, kas ir vajadzīgs, lai novērstu riskus minētās iestādes vai tās grupas finansiālajam stāvoklim. Noregulējuma iestāde regulāri uzrauga, vai atlikšanas laikposmā joprojām ir piemērojami 3. punktā minētie atlikšanas nosacījumi.

5.   Pēc minētās iestādes pieprasījuma noregulējuma iestāde var atjaunot atlikšanas laikposmu, ja tā konstatē, ka joprojām ir piemērojami 3. punktā minētie atlikšanas nosacījumi. Šis atjaunojums nepārsniedz sešus mēnešus.

4. pants

Novērtējums par atlikšanas ietekmi uz maksātspēju

1.   Noregulējuma iestāde novērtē ārkārtas ex post iemaksu veikšanas ietekmi uz iestādes regulējošajām prasībām atbilstošā kapitāla pozīciju. Minētajā novērtējumā ietver analīzi par ietekmi, kāda ārkārtas ex post iemaksu veikšanai būtu uz iestādes atbilstību minimālajām pašu kapitāla prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantā.

2.   Šā novērtējuma vajadzībām ex post iemaksu summu atskaita no iestādes pašu kapitāla pozīcijas.

3.   Šā panta 1. punktā minētā analīze attiecas vismaz uz laikposmu līdz nākamajam pārskata nosūtīšanas datumam attiecībā uz pašu kapitāla prasību, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 (5) 3. pantā.

5. pants

Novērtējums par atlikšanas ietekmi uz likviditāti

1.   Noregulējuma iestāde novērtē ārkārtas ex post iemaksu veikšanas ietekmi uz iestādes likviditātes pozīciju. Minētajā novērtējumā ietver analīzi par ietekmi, kāda ārkārtas ex post iemaksu veikšanai būtu uz iestādes spēju izpildīt likviditātes seguma prasību, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktā un precizēta Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. pantā.

2.   Šā panta 1. punktā aprakstītās analīzes vajadzībām noregulējuma iestāde likviditātes izejošo naudas plūsmu, kas vienāda ar 100 % no maksājamās summas tajā brīdī, kad jāveic ārkārtas ex post iemaksas, pieskaita neto likviditātes izejošo naudas plūsmu aprēķinam, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) 2015/61 20. panta 1. punktā.

3.   Noregulējuma iestāde novērtē arī šādas saskaņā ar 2. punktu noteiktās izejošās naudas plūsmas ietekmi uz Direktīvas 2013/36/ES 105. pantā noteiktajām īpašajām likviditātes prasībām.

4.   Šā panta 1. punktā minētā analīze attiecas vismaz uz laikposmu līdz nākamajam pārskata nosūtīšanas datumam attiecībā uz likviditātes seguma prasību, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 3. pantā.

III NODAĻA

KRITĒRIJI, KAS ATTIECAS UZ KRITISKI SVARĪGO FUNKCIJU UN GALVENO DARBĪBAS VEIDU NOTEIKŠANU

6. pants

Kritēriji, kas attiecas uz kritiski svarīgo funkciju noteikšanu

1.   Funkciju uzskata par kritiski svarīgu, ja tā atbilst abiem turpmāk minētajiem:

a)

funkciju nodrošina iestāde trešām pusēm, kas nav saistītas ar iestādi vai grupu; kā arī

b)

minētās funkcijas darbības pēkšņa pārtraukšana, visticamāk, radītu būtisku negatīvu ietekmi trešām pusēm, radītu kaitīgu ietekmi vai apdraudētu tirgus dalībnieku vispārējo uzticēšanos saistībā ar attiecīgās funkcijas sistēmisku nozīmību trešām pusēm un sistēmisku nozīmību iestādei vai grupai, kas nodrošina šo funkciju.

2.   Novērtējot būtiski negatīvo ietekmi uz trešām pusēm, funkcijas sistēmisko nozīmīgumu trešām pusēm un tās iestādes vai grupas, kas nodrošina funkciju, sistēmisko nozīmīgumu, iestāde un noregulējuma iestāde ņem vērā iestādes vai grupas lielumu, tirgus daļu, ārējas un iekšējas savstarpējas saistības, sarežģītību un pārrobežu darbības.

Novērtēšanas kritēriji attiecībā uz ietekmi uz trešām pusēm ietver vismaz šādus elementus:

a)

darbības raksturs un tvērums, tvērums globālā, valsts un reģionālā līmenī, darījumu apjoms un skaits; klientu un darījumu partneru skaits; to klientu skaits, kuriem iestāde ir vienīgā vai galvenā banku partnere;

b)

iestādes nozīmīgums vietējā, reģionālā, valsts vai Eiropas līmenī attiecīgi konkrētajam tirgum. Iestādes nozīmīgumu var novērtēt, pamatojoties uz tirgus daļu, savstarpējo saikni, sarežģītību un pārrobežu darbībām;

c)

funkcijas skarto klientu un ieinteresēto personu raksturojums, kas citstarp ietver privātos klientus, korporatīvos klientus, starpbanku klientus, centrālās mijieskaita darījumu starpniekiestādes un publiskas struktūras;

d)

iespējamais funkcijas darbības pārtraukums tirgiem, infrastruktūrām, klientiem un publiskajiem pakalpojumiem. Jo īpaši novērtējumā var ietvert ietekmi uz attiecīgajiem likviditātes tirgiem, darbības pārtraukšanas ietekmi uz klientu darījumdarbību un tās apmēru, kā arī īstermiņa likviditātes vajadzības; funkcijas uztveramība darījumu partneriem, klientiem un sabiedrībai; klientu reakcijas spējas un ātrums; nozīmīgums attiecībā uz citu tirgu darbību; ietekme uz cita tirgus likviditāti, operācijām un struktūru; ietekme uz citiem darījumu partneriem, kas ir saistīti ar galvenajiem klientiem, un funkcijas savstarpēja saikne ar citiem pakalpojumiem.

3.   Funkciju, kas ir būtiska reālajai ekonomikai un finanšu tirgiem, uzskata par aizstājamu, ja to var aizvietot pieņemamā veidā un samērīgā laikposmā, līdz ar to novēršot sistēmiskas problēmas reālajai ekonomikai un finanšu tirgiem.

Novērtējot funkcijas aizstājamību, ņem vērā šādus kritērijus:

a)

tirgus struktūra attiecīgajai funkcijai un aizstājējfunkcijas nodrošinātāju pieejamība;

b)

citu pakalpojumu sniedzēju spējas attiecībā uz kapacitāti, funkcijas veikšanas prasības un iespējamie tirgū ienākšanas vai paplašināšanās šķēršļi;

c)

citu pakalpojumu sniedzēju stimuls uzņemties šādu darbību veikšanu;

d)

laiks, kas pakalpojuma lietotājiem nepieciešams, lai pārietu pie jaunā pakalpojumu sniedzēja, un šādas darbības izmaksas, laiks, kas citiem konkurentiem nepieciešams, lai pārņemtu konkrētās funkcijas, un tas, vai ir pietiekami daudz laika, lai novērtu būtisku darbības pārtraukšanu atkarībā no pakalpojuma veida.

4.   Pakalpojumu uzskata par kritiski svarīgu, ja tā pārtraukšana var radīt nopietnu šķērsli vienai vai vairākām kritiski svarīgām funkcijām vai kavēt to veikšanu. Pakalpojumu neuzskata par kritiski svarīgu, ja to var sniegt cits pakalpojumu sniedzējs samērīgā laikposmā salīdzināmā apmērā attiecībā uz pakalpojuma priekšmetu, kvalitāti un izmaksām.

5.   Funkciju vai pakalpojumu traucējumi ir funkcijas un pakalpojumi, kas vairs netiek sniegti salīdzināmā apmērā, salīdzināmos apstākļos un salīdzināmā kvalitātē, ja vien izmaiņas konkrētās funkcijas vai pakalpojuma sniegšanā nenotiek pienācīgā veidā.

7. pants

Kritēriji, kas attiecas uz galveno darbības jomu noteikšanu

1.   Par galvenajām darbības jomām uzskata darbības jomas un saistītos pakalpojumus, kas ir iestādes vai grupas, pie kuras pieder iestāde, būtisku ieņēmumu, peļņas vai franšīzes vērtības avoti.

2.   Galvenās darbības jomas nosaka, pamatojoties uz iestādes iekšējo organizāciju, tās korporatīvo stratēģiju un to, cik daudz šādas galvenās darbības jomas veicina iestādes finanšu rezultātus. Galveno darbības jomu rādītāji citstarp ir šādi:

a)

ienākumi, ko radījusi galvenā darbības joma, kas izteikti procentos no kopējiem ienākumiem;

b)

peļņa, ko radījusi galvenā darbības joma, kas izteikta procentos no kopējās peļņas;

c)

kapitāla vai aktīvu atdeve;

d)

aktīvu, ienākumu un peļņas kopsumma;

e)

klientu bāze, ģeogrāfiskais raksturojums, uzņēmuma zīmols un operacionālās sinerģijas ar citiem grupas uzņēmumiem;

f)

ietekme, ko rada galvenās darbības jomas pārtraukšana uz izmaksām un peļņu, ja tā ir finansējuma vai likviditātes avots;

g)

galvenās darbības jomas izaugsmes perspektīvas;

h)

uzņēmuma pievilcība konkurentiem potenciālai iegādei;

i)

tirgus potenciāls un franšīzes vērtība.

Nākotnes sagaidāmie ienākumi, izaugsmes perspektīvas un franšīzes vērtību var ņemt vērā galvenās darbības jomas noteikšanā, ja tās atbalsta ticamas, pierādāmas prognozes, kurās izklāstīti pieņēmumi, uz ko tās ir balstītas.

3.   Galvenās darbības jomas var paļauties uz darbībām, kas pašas par sevi nerada tiešu peļņu iestādei, bet kas atbalsta iestādes galvenās darbības jomas, tādējādi netieši sniedzot ieguldījumu iestādes peļņā.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 2. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 10. oktobra Deleģētā regula (ES) 2015/61, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).


Top