EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R0670

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/670 (2016. gada 28. aprīlis) ar ko ievieš iepriekšēju Savienības uzraudzību attiecībā uz dažu tādu dzelzs un tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs

C/2016/2602

OJ L 115, 29.4.2016, p. 37–47 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

No longer in force, Date of end of validity: 15/05/2020: This act has been changed. Current consolidated version: 11/07/2017

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2016/670/oj

29.4.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/37


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2016/670

(2016. gada 28. aprīlis)

ar ko ievieš iepriekšēju Savienības uzraudzību attiecībā uz dažu tādu dzelzs un tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir dažās trešās valstīs

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Regulu (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (1) un jo īpaši tās 10. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/755 par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (2) un jo īpaši tās 7. pantu,

pēc apspriešanās ar Aizsardzības pasākumu un kopīgu eksporta noteikumu komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2015/478 10. pantu iepriekšēju Savienības uzraudzību var ieviest, ja ražojuma importa tendences draud radīt kaitējumu Savienības ražotājiem un ja to prasa Savienības intereses. Arī Regulas (ES) 2015/755 7. pants paredz iespēju ieviest iepriekšēju uzraudzību, ja tas ir Savienības interesēs.

(2)

Eiropas Komisija 2016. gada 16. martā publicēja paziņojumu, kurā izklāstīja iespējas, kā varētu atrisināt problēmas, ar kurām pēdējā laikā saskaras Eiropas tērauda ražotāji (3).

(3)

Dzelzs un tērauda ražojumu imports uz Savienību laikposmā no 2012. gada līdz 2015. gadam kopumā ir palielinājies par 32 %, resp., no 41,8 miljoniem tonnu līdz 55 miljoniem tonnu. Tajā pašā laikposmā tērauda importa cenas kopumā samazinājušās par 17 %. Savukārt tērauda ražojumu eksports no Savienības vidēji samazinājies par gandrīz 20 %, proti, no 62,3 miljoniem tonnu 2012. gadā līdz 50,7 miljoniem tonnu 2015. gadā (4).

(4)

Šī tendence ir vēl izteiktāka tērauda ražojumiem, kuriem līdz 2012. gadam tika piemērota iepriekšēja Savienības uzraudzība (5). Šo ražojumu imports šajā pašā laikposmā palielinājās par 53 %, proti, no 13,3 miljoniem tonnu 2012. gadā līdz 20,2 miljoniem tonnu 2015. gadā, un to importa cenas vidēji samazinājās par 22 % (6).

(5)

Kopš šā gadsimta sākuma tērauda ražošanas jauda pasaulē ir strauji palielinājusies, turklāt visvairāk jaunas jaudas ir radīts Ķīnas Tautas Republikā (“Ķīna”). Pamatojoties uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) datiem, aplēsts, ka 2014. gadā nominālā tērauda ražošanas jauda pasaulē bija 2 243 miljoni tonnu, kas ir divas reizes vairāk nekā 2000. gadā, kad ražošanas jaudas līmenis bija 1 060 miljoni tonnu.

(6)

Turklāt saistībā ar vispārējo ekonomikas lejupslīdi un iekšzemes pieprasījuma samazināšanos kopējais eksports – galvenokārt no Ķīnas – ievērojami palielinājās. Visā pasaulē tas izraisīja lejupēju spiedienu uz tērauda cenām. Ķīna, 2014. gadā saražojot 822,7 miljonus tonnu neapstrādāta tērauda (7), kas ir gandrīz puse no pasaulē saražotā tērauda, šodien ir lielākā tērauda ražotāja pasaulē. Tiek lēsts, ka Ķīnas jaudas pārpalikums ir apmēram 350 miljoni tonnu (8). Tas atbilst aptuveni 40 % no Ķīnas saražotā apjoma un gandrīz divas reizes pārsniedz kopējo gada laikā Savienībā saražoto tērauda apjomu.

(7)

Jau 2015. gadā 10 % Ķīnas eksporta nonāca Eiropas Savienībā, kas bija vairāk nekā 30 % no kopējā importa Savienībā. Tādējādi importa apjoms pilnībā apmierināja nedaudz pieaugušo Savienības iekšzemes pieprasījumu. Ņemot vērā gan apjomu, gan cenas, Savienība ir svarīgs tērauda tirgus, un ir vairāk nekā skaidrs, ka uz Savienību arī turpmāk tiks novirzīts jebkurš tērauda ražošanas jaudas pārpalikums.

(8)

Vienlaikus jāatzīmē, ka pēdējā laikā tika ievērojami ierobežota piekļuve trešo valstu tirgiem. Reaģējot uz pasaules tērauda rūpniecībā valdošo krīzi, valdības arvien biežāk īsteno tirdzniecības politikas pasākumus, un daudzas valstis, kuras agrāk šādus pasākumus neizmantoja, tagad tos pieņem. Šie pasākumi izpaužas tirdzniecības šķēršļu veidā, tostarp, kā tarifu paaugstinājumi, antidempinga un antisubsidēšanas pasākumi, un tie skar tirgus ar ievērojamu globālā patēriņa daļu (9). Tādējādi palielinās iespējas tirdzniecības plūsmām novirzīties uz Savienību.

(9)

Savienības tērauda nozarei joprojām ir labākie rādītāji pasaulē tehnoloģijas ziņā augsti specializēto ražojumu segmentā. Tomēr dažos pēdējos gados Savienības tērauda ražotāju konkurētspēja pasaules tērauda tirgū ir pasliktinājusies. Savienības tērauda nozares finansiālie rezultāti pēdējos gados tiešām ir strauji pasliktinājušies. Vidējā darbības rentabilitāte nesasniedz ilgtspējības līmeni, ieguldījumi samazinās, nodarbinātības līmenis ir samazinājies, un attīstības perspektīvas ir minimālas. Stāvokli Savienības rūpniecībā apgrūtina enerģijas augstās izmaksas un atkarība no importētajām izejvielām.

(10)

Turklāt, neraugoties uz to, ka neapstrādātā tērauda ražošanas līmenis Savienībā 2013.–2015. gadā saglabājās salīdzinoši stabils (aptuveni 166–169 miljoni tonnu gadā), 2015. gada otrajā pusē bija novērojams ievērojams samazinājums – par aptuveni 10 % salīdzinājumā ar pirmo pusgadu.

(11)

Ņemot vērā jaunākās tērauda ražojumu importa tendences, pašreizējo nestabilo situāciju Savienības rūpniecībā, joprojām zemo pieprasījumu Savienības tirgū un iespējamību, ka, uzlabojoties pieprasījumam, esošais un turpmākais saražotā tērauda apjoma pārpalikums varētu tikt novirzīts uz ES, var uzskatīt, ka pastāv kaitējuma risks Savienības ražotājiem.

(12)

Tādējādi atbilstoši Eiropas Savienības interesēm uz dažu tērauda ražojumu importu būtu jāattiecina iepriekšēja Savienības uzraudzība, lai sniegtu sīkāku statistikas informāciju, kas ļautu veikt ātru importa tendenču analīzi attiecībā uz trešām valstīm. Lai atbilstoši reaģētu uz ES tērauda tirgus nestabilitāti un pēkšņajām izmaiņām pasaules tērauda tirgū, ir vajadzīgi ātri sagatavojami un prognozējami tirdzniecības dati. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējā krīzes situācijā, kad nav zināms, vai pieprasījums pakāpeniski palielināsies un vai ES rūpniecība no tā patiesi gūs labumu.

(13)

Ņemot vērā izmaiņas dažu tērauda ražojumu tirgū, ir lietderīgi iepriekšējo uzraudzību attiecināt uz šīs regulas I pielikumā minētajiem ražojumiem.

(14)

Iekšējā tirgus izveide paredz, ka formalitātēm, kas jāievēro visiem Savienības importētājiem, vajadzētu būt identiskām neatkarīgi no vietas, kur var muitot preces.

(15)

Lai atvieglotu datu vākšanu, ražojumi, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jālaiž brīvā apgrozībā, ja tiek iesniegts vienotiem kritērijiem atbilstošs uzraudzības dokuments. Šo prasību sāk piemērot 21 darba dienu pēc tam, kad šī regula stājas spēkā, lai nekavētu to ražojumu brīvu apgrozību, kuri jau ir ceļā uz Savienību, un lai importētājiem būtu pietiekami daudz laika, lai pieprasītu nepieciešamos dokumentus.

(16)

Šāds dokuments dalībvalstu iestādēm būtu jāapstiprina noteiktā laikā pēc tam, kad importētājs to ir iesniedzis, taču nepiešķirot viņam tiesības šajā laikā importēt. Tāpēc šim dokumentam vajadzētu būt derīgam tikai tikmēr, kamēr nemainās noteikumi par importu.

(17)

Uzraudzības dokumentiem, ko izdod Savienības iepriekšējas uzraudzības vajadzībām, vajadzētu būt derīgiem visā Savienībā neatkarīgi no izdevējas dalībvalsts.

(18)

Dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu apmainīties ar iespējami pilnīgu informāciju, kas gūta, piemērojot Savienības iepriekšēju uzraudzību.

(19)

Valsts iestādes atbild par uzraudzības dokumentu izdošanu, Savienības līmenī tai piemērojot standarta nosacījumus.

(20)

Lai līdz minimumam samazinātu nevajadzīgus ierobežojumus un pārmērīgi netraucētu to uzņēmumu darbību, kas atrodas robežu tuvumā, uz importu, kura neto svars nepārsniedz 2 500 kg, šī regula nebūtu jāpiemēro.

(21)

Eiropas Ekonomikas zona (“EEZ”) satvarā Savienības ekonomiskā integrācija ar Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu ir ļoti cieša. Turklāt saskaņā ar EEZ līgumu EEZ valstis tirdzniecības aizsardzības pasākumus principā savstarpēji nepiemēro. Šo iemeslu dēļ Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes ražojumiem šo regulu nepiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Laižot brīvā apgrozībā Savienībā šīs regulas I pielikumā uzskaitītos dažus dzelzs un tērauda ražojumus, piemēro Savienības iepriekšēju uzraudzību saskaņā ar Regulu (ES) 2015/478 un Regulu (ES) 2015/755. Tas attiecas uz tādu importu, kura neto svars pārsniedz 2 500 kilogramus.

2.   Šajā regulā minēto ražojumu klasifikācija ir balstīta uz Savienības tarifu un statistikas nomenklatūru (“Taric”). Šajā regulā minēto ražojumu izcelsmi nosaka saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 60. pantu (10).

3.   Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas izcelsmes ražojumiem šo regulu nepiemēro.

2. pants

1.   Regulas 1. pantā minētos ražojumus laižot brīvā apgrozībā Savienībā, uzrāda dalībvalsts kompetento iestāžu izdotu uzraudzības dokumentu.

2.   1. punktu sāk piemērot, kad pagājusi 21 darba diena pēc tam, kad šī regula stājusies spēkā.

3.   1. punktā minēto uzraudzības dokumentu dalībvalstu kompetentās iestādes izdod automātiski, bez maksas un par jebkuriem pieprasītajiem daudzumiem piecu darba dienu laikā pēc jebkura Savienības importētāja pieteikuma uzrādīšanas neatkarīgi no vietas, kur tas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Šo pieteikumu uzskata par saņemtu valsts kompetentajā iestādē ne vēlāk kā trīs darba dienas pēc tā iesniegšanas, ja vien nav pierādīts pretējais.

4.   Uzraudzības dokuments, ko izdod kāda no II pielikumā uzskaitītajām iestādēm, ir derīgs visā Savienībā.

5.   Uzraudzības dokumentu attiecībā uz importu no trešām valstīm, kuras minētas šīs regulas I pielikumā, izdod, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam Regulas (ES) 2015/478 I pielikumā vai Regulas (ES) 2015/755 II pielikumā.

6.   Importētāja pieteikumā ir šāda informācija:

a)

pieteikuma iesniedzēja pilns vārds un adrese (tostarp tālruņa numurs un e-pasta adrese vai faksa numurs, un valsts kompetentajā iestādē reģistrēts iesniedzēja identifikācijas numurs), kā arī PVN reģistrācijas numurs, ja pieteikuma iesniedzējs ir PVN maksātājs;

b)

attiecīgā gadījumā deklarētāja vai pieteikuma iesniedzēja izraudzīta pārstāvja pilns vārds un adrese (tostarp tālruņa numurs un e-pasta adrese vai faksa numurs);

c)

preču apraksts, norādot to:

1)

tirdzniecības nosaukumu;

2)

Taric kodu;

3)

izcelsmes vietu un nosūtīšanas vietu;

d)

deklarēto daudzumu, kas izteikts kilogramos un attiecīgā gadījumā jebkādā citā papildu vienībā (pāros, gabalos utt.);

e)

preču CIF vērtību pie Savienības robežas, kas izteikta euro;

f)

turpmāk norādītais paziņojums, ko pieteikuma iesniedzējs datējis un parakstījis, savu vārdu norādot ar lielajiem burtiem: “Ar savu parakstu apliecinu, ka šajā pieteikumā sniegtā informācija ir patiesa un sniegta godprātīgi un ka es veicu uzņēmējdarbību Savienībā.”

Importētājs iesniedz arī komercdokumentu, kas apliecina nodomus importēt, piemēram, pirkšanas vai pārdošanas līguma un faktūrrēķina kopiju. Ja to pieprasa, piemēram, gadījumos, kad preces netiek iepirktas tieši ražošanas valstī, tad importētājs uzrāda ražošanas sertifikātu, ko izdevusi tērauda ražošanas rūpnīca.

7.   Neskarot iespējamās izmaiņas spēkā esošajos importa noteikumos vai lēmumos, ko pieņem saskaņā ar nolīgumu vai kvotas pārvaldību:

a)

ar šo ir noteikts, ka uzraudzības dokumenta derīguma termiņš ir četri mēneši;

b)

neizmantotiem vai daļēji izmantotiem uzraudzības dokumentiem derīguma termiņu var atjaunot uz tādu pašu laikposmu.

8.   Kompetentās iestādes atbilstoši nosacījumiem, kurus tās ir noteikušas, atļauj deklarācijas vai pieprasījumus nosūtīt vai izdrukāt ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību. Taču visiem dokumentiem un pierādījumiem ir jābūt pieejamiem kompetentajām iestādēm, ja tās to pieprasa.

9.   Uzraudzības dokumentu ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību var izdot tad, ja attiecīgajai muitas iestādei ir iespējas tam piekļūt datortīklā.

3. pants

1.   Ja izrādās, ka darījumā iekļauto ražojumu vienības cena atšķiras no uzraudzības dokumentā norādītās cenas un ir par mazāk nekā 5 % lielāka vai mazāka vai ka importam paredzēto ražojumu kopapjoms par mazāk nekā 5 % pārsniedz uzraudzības dokumentā norādīto daudzumu, tas neliedz attiecīgos ražojumus laist brīvā apgrozībā.

2.   Uzraudzības dokumentu pieteikumi un paši dokumenti ir konfidenciāli. Tie ir pieejami tikai kompetentajām iestādēm un pieteikuma iesniedzējam.

4. pants

1.   Cik vien regulāri iespējams un vēlākais līdz katra mēneša pēdējai dienai dalībvalstis iesniedz Komisijai atjauninātu informāciju par daudzumiem un euro norādītām vērtībām, par kurām ir izdoti uzraudzības dokumenti.

Dalībvalstu sniegto informāciju iedala pēc ražojumiem, Taric kodiem un pēc valstīm.

2.   Dalībvalstis ziņo par visām nekārtībām vai krāpšanas gadījumiem, ko tās atklāj, un vajadzības gadījumā pamato, kāpēc ir atteikušās piešķirt uzraudzības dokumentu.

5. pants

Paziņojumus, kas jāveic saskaņā ar šo regulu, sniedz Komisijai un izsūta elektroniski, izmantojot šim nolūkam izveidotu integrēto tīklu, ja vien kādu svarīgu tehnisku iemeslu dēļ uz laiku nav jāizmanto citi saziņas līdzekļi.

6. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un to piemēro līdz 2020. gada 15. maijam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 28. aprīlī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.

(2)  OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.

(3)  Steel: Preserving sustainable jobs and growth in Europe (2. lpp.), http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/15947.

(4)  Avots: Eurostat.

(5)  Komisijas 2009. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1241/2009, ar ko turpina aktualizēt iepriekšējas uzraudzības darbības jomu attiecībā uz dažu tādu dzelzs un tērauda ražojumu importu, kuru izcelsme ir atsevišķās trešās valstīs (OV L 332, 17.12.2009., 54. lpp.).

(6)  Avots: Eurostat.

(7)  Avots: Pasaules Tērauda asociācija https://www.worldsteel.org/media-centre/press-releases/2015/World-crude-steel-output-increases-by-1.2--in-2014.html.

(8)  Avots: Steel: Preserving sustainable jobs and growth in Europe (2. lpp.), http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/15947.

(9)  Avots: PTO: Overview of Developments in the International Trading Environment, https://www.wto.org/english/news_e/news15_e/trdev_09dec15_e.htm.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

To ražojumu saraksts, kuriem piemēro Savienības iepriekšēju uzraudzību

7207 11 14

7304

7208

7305

7209

7306

7210

7307 19 10

7211

7307 23

7212

7307 91 00

7213

7307 93 11

7214

7307 93 19

7215

7307 99 80

7216

7318 12 90

7217

7318 14 91

7219

7318 14 99

7220

7318 15 41

7221

7318 15 59

7222

7318 15 69

7223

7318 15 81

7225

7318 15 89

7226

7318 15 90

7227

7318 16 19

7228

7318 16 99

7301

7318 19 00

7302

7318 21 00

7303

7318 22 00


II PIELIKUMS

СПИСЪК НА КОМПЕТЕНТНИТЕ НАЦИОНАЛНИ ОРГАНИ

LISTA DE LAS AUTORIDADES NACIONALES COMPETENTES

SEZNAM PŘÍSLUŠNÝCH VNITROSTÁTNÍCH ORGÁNŮ

LISTE OVER KOMPETENTE NATIONALE MYNDIGHEDER

LISTE DER ZUSTÄNDIGEN BEHÖRDEN DER MITGLIEDSTAATEN

PÄDEVATE RIIKLIKE ASUTUSTE NIMEKIRI

ΔΙΕΥΘΥΝΣΕΙΣ ΤΩΝ ΑΡΧΩΝ ΕΚΔΟΣΗΣ ΑΔΕΙΩΝ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΜΕΛΩΝ

LIST OF THE COMPETENT NATIONAL AUTHORITIES

LISTE DES AUTORITÉS NATIONALES COMPÉTENTES

POPIS NADLEŽNIH NACIONALNIH TIJELA

ELENCO DELLE COMPETENTI AUTORITÀ NAZIONALI

VALSTU KOMPETENTO IESTĀŽU SARAKSTS

ATSAKINGŲ NACIONALINIŲ INSTITUCIJŲ SĄRAŠAS

AZ ILLETÉKES NEMZETI HATÓSÁGOK LISTÁJA

LISTA TAL-AWTORITAJIET NAZZJONALI KOMPETENTI

LIJST VAN BEVOEGDE NATIONALE INSTANTIES

WYKAZ WŁAŚCIWYCH ORGANÓW KRAJOWYCH

LISTA DAS AUTORIDADES NACIONAIS COMPETENTES

LISTA AUTORITĂȚILOR NAȚIONALE COMPETENTE

ZOZNAM PRÍSLUŠNÝCH ŠTÁTNYCH ORGÁNOV

SEZNAM PRISTOJNIH NACIONALNIH ORGANOV

LUETTELO TOIMIVALTAISISTA KANSALLISISTA VIRANOMAISISTA

FÖRTECKNING ÖVER BEHÖRIGA NATIONELLA MYNDIGHETER

BELGIQUE/BELGIË

Service public fédéral de l'économie, des PME, des classes moyennes et de l'énergie

Direction générale du potentiel économique

Service des licences

rue du Progrès 50

B-1210 Bruxelles

Fakss: (32-2) 277 50 63

Federale Overheidsdienst Economie, KMO,

Middenstand & Energie

Algemene Directie Economisch Potentieel

Dienst Vergunningen

Vooruitgangstraat 50

B-1210 Brussel

Fakss: (32-2) 277 50 63

БЪЛГАРИЯ

Министерство на икономиката и енергетиката

дирекция “Регистриране, лицензиране и контрол”

ул. “Славянскаfg” Nr. 8

1052 София

Факс: (359-2) 981 50 41

Fakss: (359-2) 980 47 10

ČESKÁ REPUBLIKA

Ministerstvo průmyslu a obchodu

Licenční správa

Na Františku 32

CZ-110 15 Praha 1

Fakss: (420) 224 21 21 33

DANMARK

Erhvervs- og Byggestyrelsen

Økonomi- og Erhvervsministeriet

Langelinie Allé 17

DK-2100 København Ø

Fakss: (45) 35 46 60 01

DEUTSCHLAND

Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle,

(BAFA)

Frankfurter Straße 29–35

D-65760 Eschborn 1

Fakss: (49) 6196 90 88 00

EESTI

Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

Harju 11

EE-15072 Tallinn

Faks: +372 631 3660

IRELAND

Department of Enterprise, Trade and Employment

Import/Export Licensing, Block C

Earlsfort Centre

Hatch Street

IE-Dublin 2

Fakss: +353-1-631 25 62

ΕΛΛΑΔΑ

Υπουργείο Οικονομίας, Ανάπτυξης και Τουρισμού

Γενική Διεύθυνση Διεθνούς Οικονομικής και Εμπορικής Πολιτικής

Δ/νση Συντονισμού Εμπορίου και Εμπορικών Καθεστώτων

Τμήμα Β': Ειδικών Καθεστώτων Εισαγωγών

Οδός Κορνάρου 1

GR 105 63 Αθήνα

Τηλ..: +30 210 3286041-43

Φαξ: +30 210 3286094

E-pasts: e3a@mnec.gr

ESPAÑA

Ministerio de Economía y Competitividad

Secretaría Estado de Comercio

Subdirección General de Política Comercial de la Unión Europea y Comercio Internacional de Productos Industriales

Paseo de la Castellana 162,

28046 Madrid

( +34) 91 349 36 70

FRANCE

Ministère de l'économie, des finances et de l'industrie

Direction générale des entreprises

Sous-direction des biens de consommation

Bureau textile-importations

Le Bervil

12, rue Villiot

F-75572 Paris Cedex 12

Fakss: (33) 153 44 91 81

REPUBLIKA HRVATSKA

Ministarstvo vanjskih i europskih poslova

Trg N. Š. Zrinskog 7-8,

10000 Zagreb

Tel. (385) 1 6444626

Fakss: (385) 1 6444601

ITALIA

Ministero dello Sviluppo Economico

Direzione Generale per la Politica Commerciale

DIV. III

Viale America, 341

I-00144 Roma

Fakss: (39) 06 59 93 26 36

E-pasts: dgpci.div3@mise.gov.it

ΚΥΠΡΟΣ

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

Υπηρεσία Εμπορίου

Μονάδα Έκδοσης Αδειών Εισαγωγής/Εξαγωγής

Οδός Ανδρέα Αραούζου Αρ. 6

CY-1421 Λευκωσία

Φαξ (357) 22 37 51 20

LATVIJA

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija

K. Valdemāra iela 3

LV-1395 Rīga

Fakss: +371-67 828 121

LIETUVA

Lietuvos Respublikos ūkio ministerija

Investicijų ir eksporto departamentas

Gedimino pr. 38/2

LT-01104 Vilnius

Faks. +370 706 64 762

LUXEMBOURG

Ministère de l'économie et du commerce extérieur

Office des licences

BP 113

L-2011 Luxembourg

Fakss: (352) 46 61 38

MAGYARORSZÁG

Magyar Kereskedelmi Engedélyezési Hivatal

Margit krt. 85.

HU-1024 Budapest

Fakss: (36-1) 336 73 02

MALTA

Diviżjoni għall-Kummerċ

Servizzi Kummerċjali

Lascaris

MT-Valletta CMR02

Fakss: (356) 25 69 02 99

NEDERLAND

Belastingdienst/Douane centrale dienst voor in- en uitvoer

Postbus 30003, Engelse Kamp 2

NL-9700 RD Groningen

Fakss: (31-50) 523 23 41

ÖSTERREICH

Bundesministerium für Wissenschaft, Forschung und Wirtschaft

Abteilung C2/9 – Außenwirtschaftskontrolle

A- 1011 Wien, Stubenring 1

POST.C29@bmwfw.gv.at

Fakss: 01/71100/8366

POLSKA

Ministerstwo Gospodarki

Plac Trzech Krzyży 3/5

00-507 Warszawa

Polska

Fakss: (48-22) 693 40 21/693 40 22

PORTUGAL

Ministério das Finanças

Autoridade Tributária e Aduaneira

Rua da Alfândega, n.o 5, r/c

P-1149-006 Lisboa

Fakss: (+ 351) 218 81 39 90

ROMÂNIA

Ministerul Economiei, Comerțului și Relațiilor cu Mediul de Afaceri

Departamentul de Comerț Exterior și Relații Internaționale

Direcția Politici Comerciale

Calea Victoriei, nr. 152, sector 1,

București 010096

Tel.: +40 40 10 504

Fakss: +40 40 10 594

e-pasts: dgre@dce.gov.ro

SLOVENIJA

Ministrstvo za finance

Carinska uprava Republike Slovenije

Carinski urad Jesenice

Spodnji plavž 6C

SI-4270 Jesenice

Faks (386-4) 297 44 72

SLOVENSKO

Ministerstvo hospodárstva

Mierová 19

827 15 Bratislava 212

Slovenská republika

Fakss: (421-2) 43 42 39 15

SUOMI/FINLAND

Tulli

PL 512

FI-00101 Helsinki

Sähköposti: kirjaamo@tulli.fi<mailto:kirjaamo@tulli.fi

Tullen

PB 512

FI-00101 Helsingfors

E-pasts: kirjaamo@tulli.fi<mailto:kirjaamo@tulli.fi

SVERIGE

Kommerskollegium

Box 6803

S-113 86 Stockholm

Fakss: (46-8) 30 67 59

UNITED KINGDOM

Department of Trade and Industry

Import Licensing Branch

Queensway House – West Precinct

Billingham

UK-TS23 2NF

Fakss: (44-1642) 36 42 69


Top