PIELIKUMS

PIETEIKUMS GTĪ REĢISTRĀCIJAI

Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (1)

HEUMILCH/ HAYMILK/ LATTE FIENO/ LAIT DE FOIN/ LECHE DE HENO

EK Nr.: AT-TSG-0007-01035 – 27.8.2012.

1.   Pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukums un adrese

Nosaukums	:	ARGE Heumilch Österreich
Adrese	:	Grabenweg 68, A-6020 Insbruka
Tālrunis	:	0043 (0)512 345245
E-pasta adrese	:	office@heumilch.at

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Austrija

3.   Produkta specifikācija

3.1.   Reģistrējamie nosaukumi

Heumilch (de); Haymilk (en); Latte fieno (it); Lait de foin (fr); Leche de heno (es)

3.2.   Vai nosaukums

☐	ir specifisks pats par sevi

☒	izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

Heumilch saimniecība ir senākais piena ražošanas veids. Piens iegūts no dzīvniekiem saimniecībās ar ilgstošām piensaimniecības tradīcijām. Būtiskākās atšķirības un tradicionālais raksturs izpaužas tajā, ka Heumilch iegūšanai dzīvniekiem, tāpat kā agrāk, neizēdina skābbarību. Sakarā ar lauksaimniecības industrializāciju kopš pagājušā gadsimta 60. gadiem arvien lielāks uzsvars tika likts uz skābbarības ražošanu, tādējādi izkonkurējot siena izmantošanu. Turklāt ir aizliegts izmantot dzīvniekus un barību, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir uzskatāma par ģenētiski modificētu.

Dzīvnieku ēdināšana atbilst gadalaikiem, zaļbarības periodā dzīvnieki tiek baroti ar svaigu zāli un zaļumiem, nedaudz siena un 3.6. punktā minēto atļauto barību, bet ziemā dzīvniekiem izēdina sienu un nedaudz 3.6. punktā minētās atļautās barības.

3.3.   Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam?

☒	Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu.

☐	Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas.

3.4.   Produkta veids

1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti.

3.5.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

Govs piens saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3.6.   Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

Heumilch tiek iegūts, ievērojot tradicionālus iegūšanas nosacījumus atbilstoši Heumilchregulativ (Heumilch iegūšanas noteikumi), un to raksturo aizliegums izmantot skābbarības produktus lopbarībā un aizliegums izmantot dzīvniekus un barību, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir apzīmējama kā ģenētiski modificēta.

“Heumilchregulativ”

Heumilch ir piens, kas iegūts no govīm laktācijas periodā piensaimniecībās, kas ir apņēmušās ievērot šādu nosacījumu: neizmantot dzīvniekus un barību, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir uzskatāma par ģenētiski modificētu.

Visu lauku saimniecību apsaimnieko saskaņā ar Heumilch iegūšanas noteikumiem.

a)	Tomēr saimniecību var sadalīt skaidri nodalītās ražošanas vienībās, no kurām ne visas tiek apsaimniekotas saskaņā ar šiem noteikumiem. Turklāt šīm ražošanas vienībām jādarbojas izšķiramās ražošanas nozarēs.

b)

Ja saskaņā ar a) apakšpunktu ne visas saimniecības vienības tiek apsaimniekotas saskaņā ar Heumilch iegūšanas noteikumiem, uzņēmējam dzīvnieki, ko izmanto Heumilch saimniecības vienībā, jātur nodalīti no dzīvniekiem, ko izmanto citās saimniecības vienībās, kā arī jāveic atbilstoša uzskaite, kurā ir norādīta šāda nodalīšana.

Atļautā barība

—	Zaļbarības ieguves periodā pārsvarā izēdina svaigu zāli, pākšaugus un zaļumus, ziemā – sienu.

—	Pieļaujamā papildu rupjā lopbarība ietver lopbarības rapsi, lopbarības kukurūzu, lopbarības rudzus un lopbarības bietes, kā arī siena, lucernas un kukurūzas granulas un līdzvērtīgu lopbarību.

—	Rupjās lopbarības īpatsvaram gada kopējās barības devas sausnā jābūt vismaz 75 %.

—	No graudaugiem atļauts izēdināt kviešus, miežus, auzas, tritikāli, rudzus un kukurūzu gan tādā veidā, kādi tie pieejami tirdzniecībā, gan arī maisījumā ar minerālvielām, piemēram, klijas, granulas u. c.

—	Barošanai var izmantot arī lauka pupas, lopbarības zirņus, lupīnas, eļļasaugu augļus un ekstrakcijas miltus, kā arī lopbarības raušus.

Aizliegtā barība

—	Nedrīkst izēdināt skābbarību, mitru sienu un skābsienu.

—

Nedrīkst izēdināt alus brūžu, spirta rūpnīcu, sidru darītavu blakusproduktus un citus pārtikas rūpniecības blakusproduktus, piemēram, alus drabiņas vai mitrus atgriezumus, izņemot sausus cukurbiešu graizījumus un melasi kā cukura rūpniecības blakusproduktus un sauso proteīnbarību, kas tiek ražota no graudu pārstrādes blakusproduktiem.

—	Dzīvniekus laktācijas periodā nedrīkst barot ne ar kāda veida samitrinātu lopbarību.

—	Nedrīkst izēdināt dzīvnieku izcelsmes barību (piens, sūkalas, dzīvnieku milti u. c.), izņemot pienu un sūkalas jaunlopiem.

—	Nedrīkst barot ar dārzeņu un augļu atlikumiem, kartupeļiem un urīnvielu.

Mēslošanas nosacījumi

—	Piensaimniecības vajadzībām izmantojamajās lauksaimniecības platībās mēslošanai nedrīkst izmantot notekūdeņu dūņas, notekūdeņu dūņu produktus un kompostu no municipālajām attīrīšanas iekārtām, izņemot zaļo kompostu.

—	Visās barošanai izmantotajās platībās jāievēro vismaz trīs nedēļu ilgs pārtraukuma periods starp mēslošanu ar kūtsmēsliem un platības izmantošanu.

Ķīmisko palīglīdzekļu izmantošana

—	Ir atļauta tikai selektīva sintētisko ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošana lauksaimniecības konsultantu vadībā un to punktveida izmantošana visās piena ražotāja zaļbarības platībās.

—	Līdzekļus cīņai ar mušām slaucamo govju kūtīs drīkst izmantot tikai tad, kad tajā neatrodas dzīvnieki laktācijas periodā.

Ieguves aizliegums

—	Heumilch iegūst ne agrāk kā 10. dienā pēc atnešanās.

—	Attiecībā uz govīm, kuras ir barotas ar skābbarību, ir jāievēro vismaz 14 dienu ilgs gaidīšanas periods.

—

Alpu dzīvnieki, kuriem fermās ir izēdināta skābbarība, ir vai nu 14 dienas pirms dzīšanas uz Alpu ganībām jābaro ar barību, kas ir brīva no skābbarības, vai arī to pienu kā Heumilch var sākt iegūt tikai pēc tam, kad dzīvnieks 14 dienas ir uzturējies Alpu ganībās (platības, kas ir Heumilch ražotnes īpašumā). Alpu ganībās nedrīkst ne sagatavot skābbarību, ne arī izēdināt to dzīvniekiem.

Ģenētiski modificētu pārtikas un barības produktu aizliegums

—	Lai saglabātu tradicionālo Heumilch ieguves veidu, tā iegūšanai nedrīkst izmantot barību un dzīvniekus, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir uzskatāmi par ģenētiski modificētiem.

Citas prasības

—	Netiek sagatavota un glabāta skābbarība.

—	Netiek sagatavoti un uzglabāti nekāda veida siena ruļļi plēvē.

—	Netiek veikta siena mitrināšana vai skābsiena gatavošana.

3.7.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

Heumilch no parasta govs piena atšķiras ar īpašajiem tā iegūšanas apstākļiem atbilstoši 3.6. punktā minētajiem Heumilch iegūšanas noteikumiem.

Dr. Gincingera (Ginzinger) un tā līdzstrādnieku 1995. gadā un 2001. gadā Bundesanstalt für alpenländische Milchwirtschaft Rotholcā veiktajās pārbaudēs 65 % “skābbarības piena paraugos” konstatēja vairāk nekā 1 000 klostrīdiju sporu litrā piena. Kādai lielai sierotavai piegādātajā pienā 52 % paraugu klostrīdiju sporu litrā piena bija vairāk par 10 000. Turpretim 85 % “no skābbarības brīvā”Heumilch paraugos klostrīdiju sporu skaits litrā piena bija mazāks par 200, bet 15 % paraugu – no 200 līdz 300 sporām litrā piena. Sakarā ar īpašajām barošanas metodēm Heumilch satur ievērojami mazāk klostrīdiju sporu. Tādējādi no svaiga Heumilch gatavotajos cietajos sieros ir mazāk organoleptisku trūkumu un acojuma defektu.

Pētniecības projekta “Skābbarības ietekme uz piena kvalitāti” (Einfluss der Silage auf die Milchqualität) ietvaros tika pārbaudīta tāda piena garša, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem attiecīgi izēdināja vai neizēdināja skābbarību (Gincingers un Čagers (Tschager), BAM, Rotholca, 1993). Rezultātā konstatēja, ka 77 % tāda piena paraugu, kurš iegūts no dzīvniekiem, kuriem bijis izēdināts siens, bija bez organoleptiskiem trūkumiem. Pretstatā tam konstatēja, ka bez organoleptiskiem trūkumiem bija tikai 29 % tāda piena (standarta piena) paraugu, kurš iegūts no dzīvniekiem, kuriem bija izēdināta skābbarība. Būtiskas atšķirības bija arī piena paraugos, kas ņemti no piena savācēju automašīnu tvertnēm. Taču bez konstatētiem organoleptiskiem trūkumiem bija 94 % Heumilch paraugu, kas iegūti no tādu dzīvnieku piena, kuriem nav bijusi izēdināta skābbarība. Turpretim piens, kas iegūts no dzīvniekiem, kuriem izēdināta skābbarība, tikai 45 % gadījumu bija bez konstatētiem trūkumiem.

Kādā diplomdarbā, kas tika izstrādāts Vīnes Universitātē (Šrainers (Schreiner), Zaics (Seiz), Gincingers (Grinzger), 2011) tika pierādīts, ka salīdzinājumā ar parasto pienu Heumilch sakarā ar barošanu, kuras pamatā ir rupjā lopbarība un ganības, satur divreiz vairāk omega-3 taukskābju un konjugētās linolskābes.

3.8.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālais raksturs

Heumilch iegūšana un tā tālāka pārstrāde ir tikpat sena kā slaucamo govju izmantošana lauksaimniecībā (kopš aptuveni 5. gs. pr. Kr.). Jau viduslaikos Alpu pakājē un Tiroles kalnājā tā sauktajos Schwaighöfen no Heumilch tika ražots siers. Vārds “Schwaig” ir cēlies no vidusaugšvācu valodas un apzīmē īpašu apdzīvotas vietas un saimniekošanas formu Alpu reģionā. Schwaighöfe kā pastāvīgu apmešanās vietu bieži izveidoja paši zemju īpašnieki, lai izmantotu lopkopībai, jo īpaši piensaimniecībai – siera ražošanai. Tirolē un Zalcburgā par tiem ir atrodamas liecības no 12. gs. Sākotnēji kalnu reģionos Heumilch bija saistīts ar cietā siera ražošanu no svaigpiena. Jau aptuveni 1900. gadā tika izdoti priekšraksti (Milchregulative) cietā siera ražošanai paredzētajam “no skābbarības brīvajam” pienam. No šiem priekšrakstiem ap 1950. gadu Austrijā tika izstrādāti Forarlbergas, Tiroles un Zalcburgas federālās zemes Heumilch iegūšanas noteikumi (Milchregulative). 1975. gadā šie noteikumi tika unificēti, un Austrijas Piensaimniecības struktūra tos izdeva kā noteikumus, kas piemērojami cietā siera ražošanai paredzētajam pienam (Bestimmungen über die Übernahme von hartkäsetauglicher Milch, Österreichische Milchwirtschaft Heft 14, Beilage 6 Nr. 23c,21.7.1975.). Lai aizsargātu svaigpiena cietā siera ražošanai nepieciešamo izejvielu – Heumilch (arī “no skābbarības brīvais” piens vai “cietajam sieram derīgs” piens) –, kādreizējā atbildīgā iestāde par piensaimniecību Austrijā līdz pat 1993. gadam atsevišķus ražošanas apgabalus noteica par tādiem, kas ir “brīvi no skābbarības”. Ar 1995. gadā pieņemtajām Federālās lauksaimniecības, mežu, ūdens un vides apsaimniekošanas ministrijas īpašajām pamatnostādnēm par videi draudzīgu, plašu un dabisko dzīvotņu saudzējošu lauksaimniecību (Austrijas programma attiecībā uz videi draudzīgu lauksaimniecību – ÖPUL) tika turpināta “no skābbarības brīvo apgabalu” aizsardzība.

Alpu reģionos dzīvnieki jau kopš senatnes tiek baroti atbilstoši Heumilch kritērijiem. Par siera ražošanu Wildschönauer Holzalm, Tirolē, ir saglabājušies dokumenti un liecības no 1544. gada.

Ir Heumilch ieguves saimniecības, kas kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem darbojas, papildus ievērojot bioloģiskos/ekoloģiskos kritērijus.

3.9.   Prasību minimums un procedūras specifisko iezīmju pārbaudei

—

4.   Iestādes vai institūcijas, kuras pārbauda atbilstību produkta specifikācijai

4.1.   Nosaukums un adrese

—

4.2.   Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi

—

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp. Aizstāta ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012.